Lai arī daudzas biroju ēkas ir pustukšas, veikali «neapdzīvoti» un to skatlogi tumši, meklējot telpas biznesam, var izrādīties, ka atrast sev ko piemērotu, nemaz nebūs tik vienkārši.

Kāda ir pašreizējā situācija komercplatību tirgū, ar ko jārēķinās, meklējot telpas, Saldo skaidroja SIA Immostate komercplatību speciāliste Agnese Groševa.

Dažādu kompāniju tirgus apskatos aktivitāte tirdzniecības, biroju, noliktavu telpu tirgū tiek raksturota visai atšķirīgi. Vieni ir optimistiskāki un piesauc potenciālo nomnieku interesi, citi ir pesimistiskāki un akcentē brīvo telpu lielo īpatsvaru. Kā jūs raksturotu tirgu?

Immostate sevi pieskaita pie piesardzīgiem optimistiem. Jūtams, ka pēc sasaluma, kas tirgū iestājās 2008. gada beigās, aktivitāte ir atgriezusies. Nomnieku rotācija, mainība ir liela.

Biroju telpu nomas maksa Rīgā ir zemākā Baltijas valstīs, izriet no BNP Paribas Real Estate Eiropas biroju tirgus apskata, kurā pirmo reizi iekļauta informācija arī par Baltijas valstu galvaspilsētām.

Rīgā viena kvadrātmetra nomas maksa gadā bijusi 144 eiro, Tallinā tā savukārt bija 200 eiro, bet Viļņā – 168 eiro. Šogad Rīgā varētu sagaidīt mērenu nomas maksas palielināšanos, šādu prognozi izsaka pētījuma autori.

Toties pagājušajā gadā Rīgā kopējais iznomāto biroju telpu apjoms bijis salīdzinoši lielāks nekā kaimiņvalstu galvaspilsētās – tas Rīgā sasniedza 28 tūkst. m2 (vēl pirms gada – 48 tūkst. m2), Tallinā ir notikuši nomas darījumi 22 tūkst. m2 apjomā, bet Viļņā iznomāti 16 tūkst. m2 biroju platību.

Lielākā daļa biroju telpu nomas darījumu Rīgā pagājušajā gadā bija saistīti ar dažādu kompāniju darbības paplašināšanu, kā rezultātā tām bija nepieciešamas lielākas telpas. Joprojām bija vērojama arī uzņēmumu biroju maiņa uz ērtākām telpām, labākā rajonā, ar izdevīgākiem līguma nosacījumiem. Tirgū nav bijis pārāk daudz jaunpienācēju. Šogad diez vai būšot sagaidāma lielāka nomas darījumu aktivitāte, ņemot vērā, ka tirgū 2013.gadā piedāvājumā neparādīšoties jaunas biroju platības. Pārskatā norādīts, ka pašlaik brīvo platību īpatsvars Rīgā ir ap 9.8%, kas ir būtiski zemāks nekā krīzes laikā, kad šis rādītājs sasniedza 25%. Augstākās klases - A klases - biroju telpu segmentā ir vien 3.8% brīvu telpu, bet B klases ēkās brīvu telpu ir vairāk – 11%.

Ņemot vērā plānošanas, projektēšanas un būvniecības stadijā esošos projektus, Rīgas moderno biroja platību tirgus tuvāko piecu gadu laikā tiks papildināts ar vismaz 200 000 kvadrātmetriem jaunu biroju platību, teikts komercīpašumu pakalpojumu uzņēmuma "CBRE Baltics" aizvadītā gada biroju tirgus apskatā.

Tuvākajos gados, palielinoties moderno biroju platībām, paredzama lielāka nomnieku aktivitāte, pārceļoties uz mūsdienīgām prasībām atbilstošiem birojiem, teikts apskatā.

Tajā pausts, ka 2020.gads valstī kopumā, tāpat arī biroju platību segmentā, iezīmējās ar vairākiem būtiskiem pārbaudījumiem, kurus nāksies risināt arī 2021.gadā. Gada sākumā liela daļa biroju darbinieku bija spiesti turpināt savas darba gaitas attālināti un vairums līdz pat šim brīdim nav atgriezušies pie iepriekš ierastās biroja dzīves.

"Tāpat nevienu vairs neizbrīna, ka Rīgas biroju tirgus pēdējos gados ir bijis lēns, un tā attīstības tempi salīdzinoši zemi, salīdzinot ar mūsu kaimiņvalstīm, kur biroju platību pieauguma tempi bija un turpina būt krietni vien straujāki," norāda "CBRE Baltics" eksperti.

Šā gada otrajā ceturksnī Rīgas biroju telpu pieprasījums un nomas maksa saglabājās iepriekšējā ceturkšņa līmenī. Lai gan mazliet audzis neiznomāto telpu īpatsvars, prognozējams, ka līdz gada beigām A un B klases biroju nomas maksa varētu palielināties par 5%, teikts Latio jaunākajā komercīpašumu tirgus pārskatā.

Brīvo telpu pieaugums daļēji saistīts ar Valsts ieņēmumu dienesta līdz šim nomāto telpu aptuveni 40 000 kvadrātmetru platībā atbrīvošanu un dienesta struktūrvienību pariešanu uz aprīlī ekspluatācijā nodoto jauno biroju ēku. Tāpat atbrīvojušās un nav aizpildītas telpas vairākās citās Rīgas centra biroju ēkās, piemēram, ēkā 13.janvāra ielā 3, kurā atradās GE Money Bank.

«Nomnieku atstāto telpu kvalitatīvākā daļa pakāpeniski aizpildīsies un šis process veicinās sliktāku telpu atbrīvošanos. Saglabājoties līdzšinējām pieprasījuma tendencēm, paredzams, ka A un B klases biroju nomas maksa līdz gada beigām Rīgā vidēji palielināsies par 5%,» norāda Latio Komercīpašumu tirdzniecības nodaļas vadītājs Jānis Šīns.

Lai gan biroju telpu piedāvājums turpina sarukt, ekonomiskā aktivitāte un Latvijas attīstības perspektīvas eirozonas ietveros tuvākajos gados nekustamo īpašumu attīstītājiem nedos pamatojumu jaunu biroju ēku būvniecībai, uzskata Arco Real Estate komercnodaļas vadītājs Guntis Kanenbergs.

Kā liecina kompānijas biroju telpu nomas tirgus pārskats par 3. cetruksni, šobrīd biroju telpu nomas tirgum Rīgā tiek piedāvātas A un B klases nomas platības vairāk nekā 500 tūkstošu m² apmērā 65 biroju centros. A klases ēkās atrodas ap 20% iznomājamu un brīvu biroja platību. Tā kā vairums no A klases ēkām tiek izmantotas komercbanku vajadzībām, iespējas nomāt šīs klases biroja telpas ir limitētas, tādēļ nomniekiem kā alternatīva tiek piedāvātas B klases biroju telpas ar augstu tehnisko nodrošinājumu. Pretstatā A klases biroju telpām šādam piedāvājumam ir mazāk veiksmīgs ēku novietojums.

G. Kanenbergs norāda, ka Rīgā vairāki A klases biroju kvartāli ir tapšanas stadijā, tādēļ sagaidāms tieši šīs klases komerctelpu piedāvājuma pieaugums.

Salīdzinot ar šā gada pirmo pusgadu, šā gada 3. ceturksnī biroju tirgū Rīgā nomnieku aktivitāte ir nedaudz palielinājusies, ziņo Latio, norādot, ka to veicinājušas zemās nomas maksas un iespējas atrast uzņēmuma vajadzībām piemērotākas biroja telpas ar labākiem nomas nosacījumiem.

Tomēr pagaidām nevar runāt par ievērojamu biroju telpu pieprasījuma palielināšanos. Šā gada sākumā neiznomāti bija 30–40% Rīgas biroju telpu, bet trešā ceturkšņa beigās šis rādītājs bija 30–35%. Vidējais neaizpildīto telpu apjoms jaunajās, labā vietā esošās biroju ēkās, kurās iznomāta vairāk nekā puse telpu, ir ap 20%.

Biroju noslogojums diezgan precīzi korelē ar iekšzemes kopprodukta izmaiņām, akcentē Latio speciālisti. Optimistiska scenārija gadījumā, kas paredz IKP pieaugumu salīdzināmās cenās vidēji virs 5% gadā, pakāpeniski samazinātos arī brīvo platību īpatsvars, kas 2015.gadā varētu būt mazāks par 10%. Tas palielinātu nomas maksu – A klases biroju telpām vidējā nomas maksa tad sasniegtu 20 eiro/m2, bet B klases telpām – 15 eiro/m2.

Lielākais industriālo parku attīstītājs Latvijā SIA "NP Properties" nodevis ekspluatācijā modernu B1 biroju ēku "NTP Biznesa Centrs", kas ir lielākais kompānijas šobrīd rekonstruētais biroju centra projekts.

Jaunā biznesa centra kopējā platība ir 8400 kv.m, un tā izveidē ieguldīti vairāk nekā 3 miljonu latu.

"NTP Biznesa Centrs" ir viens no četriem uz doto brīdi "NP Properties" projektiem biroju segmentā ar kopējo biroju telpu platību vairāk nekā 29 tūkst.kv.m.

"NTP Biznesa Centrs" atrodas Pārdaugavā, Jūrkalnes ielā 15/25 - stratēģiski izdevīgā vietā tuvu Vecrīgai un lidostai "Rīga".

Elita Moiseja, SIA "NP Properties" izpilddirektore: "Jaunā biroju ēka "NTP Biznesa Centrs" platības ziņā ir "NP Properties" lielākais šobrīd rekonstruētais biroju centrs. Šogad uzsākta vēl trīs biroju ēku attīstīšana - "Nordic Partners" biroja ēka Vecrīgā, deviņu stāvu biroju ēka Jelgavā agrākā RAF teritorijā, kas pēc rekonstrukcijas pabeigšanas platības ziņā pārspēs "NTP Biznesa Centru", un jauna biroja ēku kompleksa būvniecība Rīgā, Šampētera ielā.

Nepabeigtu biroju ēku skaita ziņā pasaulē nepārspēta ir Krievijas galvaspilsēta Maskava, ziņo lenta.ru, atsaucoties uz Colliers International tirgus pārskatu.

Pēc kompānijas Colliers International datiem, šā gada 1. pusgadā Maskavā celtniecības stadijā bija 3.8 milj. m2 biroju telpu. Pārskatā tiek norādīts, ka, ņemot vērā strauji sarukušo biroju nomas maksu Maskavā un Dubajā, visdārgāk birojus EMEA reģionā (Eiropa, Tuvie Austrumi, Āfrika) nomāt pašlaik ir Londonā, kur A klases biroju telpas pilsētas centrālajā daļā izmaksā 1350 USD/m2 gadā. Otrajā vietā ir Maskava — 969 USD/m2 gadā. Tai seko Parīze — 877 USD/m2, Dubaja — 815 USD/m2 un Dublina — 800 USD/m2.

Colliers International apkopotās ziņas liecina, ka Maskava šā gada 1. pusgadā bijusi sestā populārākā pilsēta pēc investīciju aktivitātes biroju tirgū.

Ne tikai liela daļa jauno dzīvojamo ēku, bet arī biroju ēku projekti kā šobrīd, tā arī nākotnē eksistēs vien uz papīra, raksta laikraksts Dienas bizness.

Tirgū ir daudz neveiksmīgu biroju projektu, īpaši B klases ēku, kas stāv pustukšas, - stādot priekšā šā gada 1. pusgada nekustamā īpašuma pārskatu, norādīja nekustamo īpašumu konsultācijas kompānijas Colliers International vadošais partneris Baltijā un Baltkrievijā Mihails Morozovs.

Naudas resursi arvien kļūst dārgāki, bet to pieejamība tikai samazinās, un šī tendence saglabāsies arī turpmāk. Bankas faktiski vairs nefinansē zemes gabalu iegādi, ir piesardzīgas attiecībā uz jauno projektu finansēšanu un pat visai negribīgi kreditējot gatavu ēku iegādi ar nokomplektētu nomnieku sastāvu, viņš atgādināja. Tāpēc arī daļa iesākto ēku var netikt pabeigtas, ja tām netiks veiksmīgi piesaistīti nomnieki - tas var neapmierināt projekta finansētāju - banku, bet pašiem attīstītājiem celtniecības pabeigšanai var trūkt finanšu.

Šā gada pirmajā ceturksnī biroju vidējās nomas maksas nav mainījušās, izņemot atsevišķas biroju ēkas, kuru aizpildījums ir 75 % un vairāk, jaunākajā komercplatību tirgus pārskatā informē Ober Haus Real Estate.

Atsevišķās biroju ēkās nomas cenas palielinājušās 1 – 2 eiro/m2 robežās. Cenu ietekmē biroju ēkas atrašanās vieta, piedāvātais serviss un apkārtējā infrastruktūra.

«Ņemot vērā to, ka 2010. gada laikā ir samazinājies iznomājamo platību skaits kvalitatīvām telpām ar augsta līmeņa apsaimniekošanu, labu atrašanās vietu un attīstītu infrastruktūru, prognozējam, ka 2011. gadā šāda veida birojiem varētu palielināties nomas maksas 10 – 15 % robežās,» norādījuši Ober Haus speciālisti.

Pēc šīs kompānijas datiem, A klases biroju telpu nomas maksas šā gada sākumā bija no 7 līdz 12 eiro par vienu kvadrātmetru, augstākā nomas maksa par A klases biroju telpām ir 16 eiro/m2, savukārt B klases biroju segmentā nomas maksa ir robežās no 5 līdz 8 eiro/m2 atkarībā no biroja platības, atrašanās vietas un kosmētiskā remonta līmeņa. C klases biroju segmentā nomas maksas ir 3 – 5 eiro/m2. Vidējās apsaimniekošanas izmaksas A klases biroju centros ir 0,85 – 2 eiro/m2, B klases biroja centros – 0,8 līdz 1,5 eiro/m2.

Pieprasījums pēc biroju telpām Rīgas centrā pēdējo pāris mēnešu laikā nav nemainījies, un biroju telpu cenas vēl joprojām ir zemā līmenī, ziņo Rent in Riga.

Kompānija kā piemēru nosauc faktu, ka Rīgas centrā labā, renovētā ēkā var atrast B klases telpas par 5 eiro/m2. Mazāk pieprasītas ir lielās biroju telpas vairāku simtu kvadrātmetru platībā.

Pieprasījuma samazinājums novērots aprīļa beigās un maijā, bet kopumā pavasara sezonā tas bija gandrīz tāds pats kā ziemā. Svarīgākais nomnieku nosacījums ir biroja telpu kvalitāte, jo, piemēram, Vecrīgā, kur pirms kāda laika bija daudz tukšu biroju telpu, tagad atrast brīvas kvalitatīvas, nelielas biroja telpas līdz 60 m2 ir diezgan grūti, stāsta kompānijas speciālists Jānis Lipša.

«Gada griezumā nav novērota biroju telpu nomas maksu samazināšanās. Acīmredzot telpu īpašniekiem finanses ir sakārtotas un viņi patlaban nevēlas vēl vairāk samazināt nomas maksu,» spriež Jānis Lipša.

Piemērošanās jaunajiem darba apstākļiem, kad daudzi strādā attālināti, no mājām, kad notiek arī attālinātas mācības skolās, jūtama ne tikai biroju segmentā, bet arī mājokļu tirgū, kur novērojama interese par lielākām platībām ar vietu darbistabai. Taču vajadzība pēc lielāka vai mazāka biroja arī pēc pandēmijas daļai uzņēmumu noteikti nemazināsies.

Nekustamo īpašumu kompānijas Latio pētījumā gandrīz puse jeb 49% aptaujāto Latvijas uzņēmēju atzinuši, ka beidzoties otrajam ārkārtas stāvoklim, lielākā daļa darbinieku kuri šobrīd strādā attālināti, atgriezīsies uz patstāvīgu darbu birojos. Kamēr 17% uzņēmumu uzskata, ka tikai neliela daļa atgriezīsies. Tomēr 18%, gandrīz piektā daļa, uzņēmumu ir pārliecināti, ka birojos no tiem darbiniekiem, kuri šobrīd strādā attālināti, iespējams, neatgriezīsies neviens. Nozīmīgai daļai - 16% šobrīd nav skaidras atbildes.

"Pētījuma dati un mūsu novērojumu liecina, ka biroji joprojām būs svarīgi uzņēmējiem, tomēr mainīsies to nozīme un izskats. Krietnai daļai darbinieku reprezentatīvā un socializēšanās funkcija birojā būs svarīgāka kā darba galda atrašanās vieta. Lielākā vai mazākā mērā distancētās darba attiecības ir uz palikšanu - mums visiem būs tām jāadaptējas," pētījuma rezultātus skaidro "Latio" valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.

Biroju tirgū Rīgā šā gada 3. ceturksnī turpināja samazināties neiznomāto telpu īpatsvars, tādēļ pieprasītākajās vietās un biroju ēkās nomas maksas līmenis pakāpeniski palielinās, secināts Latio komercplatību tirgus pārskatā.

2011.gada trešajā ceturksnī lielākais pieprasījums ir pēc B klases telpām Rīgas centrā un kvalitatīvajās jaunajās biroju ēkās. «Tuvākajā laikā nomnieku pieprasītākajās un aizpildītākajās ēkās biroju nomas maksa turpinās pakāpeniski pieaugt. Neiznomāto telpu īpatsvars samazināsies, tomēr jaunas biroju ēkas vēl netiks būvētas. Saglabāsies arī nomnieku rotācija, jo pieprasītāko ēku īpašnieki centīsies piesaistīt labākus nomniekus,» pieļauj Latio Komercīpašumu tirdzniecības daļas vadītājs Jānis Šīns.

Šā gada trešajā ceturksnī notikuši vairāki darījumi, kuros bankas to īpašumā nonākušas biroju ēkas pārdevušas investoriem, viņš norāda. Tās ir jaunas vēsmas tirgū, tomēr pagaidām nevarot runāt par noteiktu tendenci, jo pašreizējais biroju nomas maksu līmenis nenodrošina investoriem pietiekami interesantu ienesīgumu.

Komercobjektu tirgus salīdzinājumā ar mājokļu tirgu ir būtiski neaktīvāks – pirkuma darījumi ar komercobjektiem notiek mazāk nekā ar mājokļiem, liecina Valsts Zemes dienesta biroju apskats.

Biroju ēku pirkuma darījumu skaits pēdējo gadu laikā ir svārstījies robežās no 50-200 darījumiem mēnesī. Šajā statistikā ietverti arī darījumi ar biroju ēkām, kur darījuma objekts ir īpašuma domājamā daļa. Daļa no šādiem darījumiem pēc to ekonomiskās būtības ir darījumi ar telpām, ne ēkām.

Neskatoties uz to, ka biroju telpas visvairāk ir biroju ēkās (aptuveni 86%), visvairāk pirkuma darījumu notiek ar telpu grupām daudzdzīvokļu mājās. Vairumā gadījumu ekonomiskā būtība ir dzīvokļu tirdzniecība, jo bez īpašām tehniskām problēmām telpas var transformēt abos virzienos. To pierāda arī sludinājumi, kur tiek piedāvāts dzīvoklis, kas šobrīd tiek izmantots biroja vajadzībām.

Ierobežotā biroju telpu piedāvājuma dēļ Rīgā brīvo telpu īpatsvars joprojām ir zems, secināts komercīpašumu pakalpojumu uzņēmuma CBRE Baltics jaunākajā Rīgas biroju tirgus pārskatā.

Šā gada jūnija beigās brīvo biroja telpu īpatsvars Rīgā bija 3,8%, kas ir par 0,3 procentpunktiem mazāk nekā 2016.gada jūnija beigās.

CBRE Baltics Tirgus izpētes un konsultāciju pakalpojumu direktore Vineta Vigupe informēja, ka otrajā ceturksnī Rīgā biroju tirgus joprojām bija aktīvs pieprasījuma ziņā, taču salīdzinājumā ar pirmo ceturksni aktivitāte mazinājās.

Šā gada otrajā ceturksnī netika sākta jaunu biroju būvniecība, bet turpinājās iesākto projektu pabeigšana. Biroju ēku attīstītāji turpināja būvniecības sagatavošanas darbus projektiem New Hanza, kas atradīsies Pulkveža Brieža un Hanzas ielas kvartālā, un Business Garden Rīga, kas atradīsies Kārļa Ulmaņa gatvē pretī tirdzniecības centram Spice.

2015.gada pirmajā pusē Rīgā turpināja samazināties kvalitatīvo biroju brīvo platību īpatsvars, tādēļ galvaspilsētā ir jūtams labas kvalitātes biroja telpu trūkums, liecina Latio sagatavotais Rīgas un reģionu pilsētu biroju tirgus pārskats par 2015.gada 2.ceturksni.

Tuvākajos gados gaidāma situācijas uzlabošanās, jo tiek attīstīti vairāki jauni un paplašināti esošie biroju centri. A un B1 klases platību trūkuma dēļ, nomas līgumi tiek slēgti biroju centros, kuri šobrīd ir būvniecības stadijā.

Brīvo biroju telpu īpatsvars nomnieku pieprasītākajos augstāka līmeņa biroju centros turpināja lēnām sarukt un ir 2 līdz 3% robežās. Ārpus pilsētas centrālā darījumu rajona (CDR) un zemākas klases birojos vakances ir būtiski augstākas.

Nomnieku rotācija notiek pasīvi, jaunas telpas visbiežāk tiek meklētas, ja uzņēmums paplašinās un esošais iznomātājs nevar piedāvāt nepieciešamās papildu platības. Ir iznomātāji, kuri šo iemeslu dēļ veido brīvo platību depozītu, lai spētu apmierināt savu lielo nomnieku prasības pēc papildu telpām.

“...lai Aizsardzības ministrijai jebkurā brīdī būtu operatīvi pieejama informācija, kas varētu kalpot par pamatu iespējai atgūt nomas objektu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resora vajadzībām, izbeidzot nomas līgumus bez būtiskiem papildu izdevumiem no valsts budžeta”.

Tā skan Valsts kontroles revīzijas ziņojuma Vai īpašumu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resors pārvaldījis valsts interesēs? būtiskākā rekomendācija Aizsardzības ministrijai un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

SIA Arsan, kas noslēdzis neapdzīvoto telpu nomas līgumu uz 40 gadiem ar NBS pirms vairāk nekā 20 gadiem, lielākā ķeza ir, ka VK rekomendācija armijā ir uztverta kā nepārprotama pavēle. Uzņēmuma valdes loceklis Endo Lapsa pēc ilgstošas komunikācijas ar Aizsardzības ministriju un NBS sapratis, ka jāvēršas pie civilām amatpersonām pēc taisnības, un uzrakstījis vēstuli premjeram un aizsardzības ministram ar situācijas skaidrojumu, tomēr atbildi turpat divu mēnešu laikā tā arī nav saņēmis. Tikmēr objektā notiek kaut kas, ko var pielīdzināt reiderismam uzņēmējdarbības vidē ar to atšķirību, ka šajā gadījumā to realizē NBS un Aizsardzības ministrija. Dienas Bizness lūdza Endo Lapsu skaidrot situāciju īsāk un tiešāk, nekā tas darīts četru A4 formāta lapaspušu garajā vēstulē premjeram, kuru gan pilnā apmērā pievienojam intervijas noslēgumā.

2011.gada ceturtajā ceturksnī lielākā nomnieku aktivitāte un pieprasījums bija pēc biroju telpām Rīgas centrā un kvalitatīvajās jaunajās biroju ēkās, izriet no Latio komercplatību tirgus pārskatā.

Lielāka interese bijusi par B klases biroju telpām. Aptuveni trīs ceturtdaļas pieprasījuma veido uzņēmumi, kam nepieciešami biroji platībā līdz 200 kvadrātmetriem, secina kompānija. Turpina samazināties brīvās platības. Uzņēmumi paplašinās, un ir notikuši vairāki darījumi, kuros iznomātas platības virs 1000 kvadrātmetriem. Tāpat daļa nomnieku ir palielinājuši nomājamo telpu platību ēkās, kurās tie atradās arī iepriekš. Daļa uzņēmumu izvēlas savām vajadzībām atbilstošākas telpas labākās atrašanās vietās.

Pēc Latio datiem, augstākās kategorijas (prime) biroju telpu segmentā brīvo telpu apjoms no 15-20% 2011.gada 3.ceturksnī samazinājies līdz minimumam, A klases segmentā neiznomāto telpu īpatsvars samazinājies no 15% līdz 10%. B klases biroju segmentā neiznomāto telpu vidējais rādītājs no 30% samazinājies līdz 20-25%. Tomēr B klases segmentā brīvo platību īpatsvars atšķiras atkarībā no biroju ēkas atrašanās vietas. Rīgas centrālajā daļā neiznomāti ir ap 10% B klases telpu, Pārdaugavā – ap 30%. Augstvērtīgāko biroju telpu vidējā nomas maksa bija 12–14 eiro/m2 mēnesī, A klases biroju telpām nomas maksas amplitūda, kādā notika darījumi, bija 9–16 eiro/m2, B klases telpām – 7–12 eiro/m2, bet C klases telpām – 4–6 eiro/m2

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administratīvās ēkas Talejas ielā 1 telpu nomas maksai, apsaimniekošanas maksai un apdrošināšanai turpmākajos 27 gados katru gadu būs nepieciešami 8 923 436 eiro gadā. Savukārt VID plānotie izdevumi komunālo pakalpojumu maksas segšanai 2016.gadam un turpmākajiem gadiem ir 1 368 579 eiro gadā, šodien nolēma valdība.

Valdība nolēma, ka ilgtermiņa saistību apmērs VID administratīvās ēkas Talejas ielā 1 telpu nomas maksas izdevumu segšanai VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) 2016.gadā un turpmākajos 27 gados ik gadu ir 7 645 355 eiro, bet 2044.gadā 2 548 452 eiro apmērā.

Saskaņā ar apakšnomas līguma nosacījumiem telpu Talejas ielā 1 apsaimniekošanas maksa nedrīkst pārsniegt 2,19 eiro par kvadrātmetru (bez PVN) mēnesī. Ņemot vērā, ka VID iznomāta mazāka platība, nekā sākotnēji tika plānots, nepieciešamais finansējums telpu Talejas ielā 1 apsaimniekošanas izdevumu segšanai 2016.gadā un turpmāk ir 1 258 897 eiro gadā un nekustamā īpašuma apdrošināšanas izdevumu segšanai 19 184 eiro (kopā 1 278 081 eiro).

Pēdējo četru gadu laikā vārdu virknējums – līdz šim neprognozējami izaicinājumi – ir vairākkārt mainījuši savu nozīmi, taču palikuši klātesoši kā katra indivīda dzīvē, tā biznesa pasaulē. Covid-19 pandēmija un attālināts darbs, būvniecības izmaksu pieaugums kara apstākļos, energoresursu krīze, inflācija un kredītlikmju pieaugums, darba spēka trūkums – vai šādos apstākļos ir nepieciešamas jaunas biroja telpas? Piedāvājums Rīgā šobrīd turpina palielināties un visas tendences liecina par to, ka tās nestāvēs tukšas.

Efektīvam darbam vajadzīgs birojs

Daļa esošo un potenciālo darbinieku kopš Covid-19 pandēmijas ir iecienījuši attālināto darbu, kas var būtiski atvieglot ikdienas un darba dzīves plānošanu. Šī brīža darba sludinājumos bieži vien atradīsim norādi par iespēju strādāt attālināti vai prasību konkrētu dienu vai stundu skaitu būt darbā klātienē. Pētījumi Lielbritānijā atsevišķās nozarēs uzrāda tendenci, ka sievietes, kurām ir iespēja daļu darba laika strādāt attālināti, dažreiz pat aktīvāk iesaistās darba tirgū, biežāk izvēloties strādāt pilna laika darbu.

Taču darba devēji dod priekšroku klātienes darbam. 2023. gada beigās publicētais KPMG pētījums rāda - 63% aptaujāto uzņēmumu vadītāju uzskata, ka līdz 2026. gada beigām attālinātā darba zelta laikmets beigsies un uzņēmumi atgriezīsies pie ierastā biroja formāta. Turklāt pandēmijas laikā redzējām, ka attālinātais darbs var veicināt nevienlīdzību, tas var būt papildu slogs sievietēm un mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām, kurām mājās nav darbam piemērotu apstākļu. Uz to norādījis arī Ilons Masks, nosaucot attālināto darbu par morāli netaisnīgu un negodīgu.

Šogad Tallinā un Viļņā ekspluatācijā paredzēts nodot krietni vairāk jaunu biroju platību nekā Rīgā, informē Ober Haus Real Estate.

Viļņā šogad sākta astoņu jaunu biroju ēku celtniecība, kas nomai paredzēto biroju telpu platību papildinās ar 35 tūkst. kvadrātmetru. Tallinā šogad paredzēts nodot ekspluatācijā aptuveni 40 tūkst. kvadrātmetru biroju telpu. Rīgā biroju telpu tirgu šogad varētu papildināt viena biroju ēka – Jupiter Centrs (6650 m2 iznomājamo platību).

Pēc Colliers International datiem, iespējams, šogad tiks pabeigta arī jauna zema enerģijas patēriņa biroju ēka Rīgas industriālā parka teritorijā.

Pagājušajā gadā Viļņas biroju telpu tirgus papildinājās ar 2300 kvadrātmetriem, jo tika nodota ekspluatācijā viena biroju ēka, bet Tallinā un Rīgā neviena jauna biroju ēka netika uzbūvēta, secina Ober Haus. A klases biroju nomas maksa Tallinā aizvadītā gada laikā gandrīz nav mainījusies un bija 8,3 – 14 eiro/m3. Viļņā A klases biroju telpu nomas maksa pērn pieaugusi par 7% un sasniedza 8 – 12 eiro/m2. Vidējā A klases biroju nomas maksa Rīgā pērn bija 8 – 12 eiro/m2, bet B klases birojiem – 6 –8 eiro/m2. Tallinā B klases biroju nomas maksa Tallinā pērn bija 3,5 – 6,5 eiro/m2, bet Viļņā B klases biroju nomas maksa bija 7 – 10,4 eiro/m2.

Vidējā maksa par 1 m² biroju telpu nomu Rīgā ir zemāka nekā kaimiņvalsts Igaunijas galvaspilsētā Tallinā, taču apsteidz vidējās nomas cenas Viļņā, liecina Igaunijas uzņēmuma RIA.com Marketplaces piederošā un Ukrainas tirgū strādājošā nekustamā īpašuma portāla DOM.RIA.com apkopotie dati.

Galerijā augstāk - vidējā nomas maksa par 1 m² galvaspilsētās (2018. gada septembris, nekustamā īpašuma portālu dati).

Maksa par 1 m² ofisa telpu Rīgā vidēji ir ap 15 eiro. Biroju noma Ukrainas, Baltkrievijas un Polijas galvaspilsētā ir dārgāka nekā jebkurā Baltijas valsts galvaspilsētās.

Atbilstoši RIA.com Marketplaces veiktajai tirgus analīzei, pēdējā laikā Tallinā ir vērojams pakāpenisks komerctelpu nomas cenu kāpums. Salīdzinoši zemās izmaksas vilina dažādas kompānijas un jaunuzņēmumus. Jaunajās ēkās pārsvarā tiek iekārtotas kopstrādes telpas un jaunuzņēmumu centri. Rezultātā labu telpu pilsētā ir ārkārtīgi maz, un tas paver iespēju būvniecības kompānijām un investoriem ieguldīt biznesa centru un biroju kompleksu celtniecībā.

Nomnieku aktivitāte Rīgā šā gada sākumā ir samazinājusies, un brīvo biroju platību īpatsvars sasniedzis 30–40%, apgalvo Latio.

Pašlaik A klases biroju telpu segmentā nomas maksa, par kuru patlaban notiek darījumi, ir 7–8 eiro/m2, B klases biroju telpu segmentā – 5–7 eiro/m2. Kopš 2007.gada, kad Rīgas biroju telpu nomas maksa sasniedza augstāko atzīmi, tā ir samazinājusies par 50–70%, izriet no kompānijas veidotā komercplatību tirgus pārskata par 2010.gada pirmo ceturksni.

Jaunajās biroju ēkās atkarībā no to atrašanās vietas, kvalitātes, telpu plānojuma pielāgošanas iespējām un nomas maksas politikas neiznomāto platību apjoms svārstījās no 20% līdz pat 80%.

Vairāku jauno biroju ēku zemais aizpildījums saistīts ar dažādiem faktoriem. Bieži vien būvniecību finansējusī banka ēkas attīstītājam neļauj samazināt piedāvāto telpu nomas maksu. Nereti arī potenciālie nomnieki ir jāsaskaņo ar banku. Ja kredītiestādei pēc nomnieka pārbaudes nav pārliecības par tā maksātspēju vai reputāciju, telpu iznomāšana tiek atteikta. Tāpat vairākas jaunās biroju ēkas ir gandrīz tukšas, jo šo projektu īpašnieki būvniecības laikā bija pārāk optimistiski savos vērtējumos par ekonomiskās situācijas attīstību un nepareizi noteica iznomājamo platību apjomu un iespējas piesaistīt tā saucamos enkurnomniekus. Ēkām bez lieliem nomniekiem, kas aizņemtu līdz 50% no biroju telpām, ir ļoti lielas grūtības piesaistīt citus nomniekus, situāciju raksturo Latio Komercīpašumu tirdzniecības daļas vadītājs Jānis Šīns.

Biroju nomas komplekss "Elemental Business Centre" parakstījis biroja nomas līgumu ar farmācijas kompāniju "Novartis Baltics".

Līgums paredz, ka "Novartis Baltics" nomās 335 m2 lielas biroja telpas "Elemental Blue" ēkas 3. stāvā. Biroju plānots atvērt jau šovasar.

Farmācijas kompānija "Novartis Baltics" savu darbību Latvijā uzsāka 1997.gadā un ir filiāle Šveicē bāzētajam "Novartis AG" - vienam no lielākajiem farmācijas uzņēmumiem pasaulē.

Liene Siliņa, SIA "Novartis Baltics" valdes locekle, norāda, ka lēmumā pārcelt biroju uz "Elemental Business Centre" būtiska loma bijusi telpu plašumam un energoefektivitātei.

"Elemental Business Centre" pārdošanas vadītājs Imants Krēsliņš stāsta, ka pēdējo gadu laikā izteikti redzams, ka nomnieki pastiprinātu uzmanību pievērš biroju telpu energoefektivitātei.