Latvijā joprojām ir cerības sasniegt pagājušā gada graudu kopražas līmeni un labības raža būs laba, aģentūrai LETA pastāstīja aptaujātie graudkopības nozares eksperti.

Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis aģentūrai LETA teica, ka patlaban graudu ražas novākšana rit pilnā sparā un pēdējās nedēļas ir darbiem labvēlīgas, bez lieliem nokrišņiem. Laika apstākļi ražas novākšanai esot tuvu ideālam.

"Prognozes par graudu ievākumu joprojām ir labas," viņš sacīja, atzīstot, ka graudaugu rekordražas šogad nebūs, bet ziemāju sējumos, kas ražīgākie, graudu būs daudz un kopējais novāktais ražas daudzums tonnās varētu būt tuvu rekordam. Līdz ar to šis esot ļoti labs graudu ražas gads. Balodis atzina, ka, ņemot vērā arī sinoptiķu turpmākās prognozes, ražas laiks kopumā būs izdevies. Graudus izdodas ievākt salīdzinoši sausā laikā, un tos nenāksies daudz kaltēt.

Eiropas Parlaments (EP) atbalstījis jaunus noteikumus, lai nepieļautu invazīvu svešzemju sugu — dzīvnieku, augu, sēņu vai mikroorganismu — iekļūšanu Eiropas Savienībā vai ierobežotu to nodarītos kaitējumus ekosistēmām vai ekonomikām, informē EP.

Tiesību akti aizliedz sugas, kas definētas kā sugas, kuras rada bažas ES, un pieprasa labāk koordinēt dalībvalstu sadarbību ar tām saistīto problēmu risināšanā.

Invazīvas svešzemju sugas ES ik gadu nodara kaitējumu vismaz 12 miljardu eiro apmērā, un daudzas dalībvalstis jau tagad iegulda ievērojamus līdzekļus, lai risinātu šo problēmu, norāda deputāts Pavel Poc (S&D, Čehija), kurš virzīja likumprojektu Parlamentā. Viņa sagatavoto ziņojumu deputāti apstiprināja ar 606 balsīm par, 36 pret un 4 atturoties.

Dalībvalstu centieni ierobežot kaitējumi ne vienmēr ir bijušas efektīvi tieši tāpēc, ka šo sugu izplatība nebeidzas uz dalībvalstu robežām. Tāpēc ES līmeņa sadarbība ir būtiska. Likumdošanas sarunas par šo regulu bija ļoti sarežģītas un mums bija ierobežots laiks, lai panāktu vienošanos, viņš piebilda.

Bauskai tuvajā Rundāles novadā komersants Aivars Upenieks no saimniecības «Lepšukalni» šonedēļ vēl novāc zemeņu ražu, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

A. Upenieka vadītajā saimniecībā gandrīz septiņos hektāros no divdesmit pieciem plešas zemeņu stādījumi. Tie augusta otrās nedēļas sākumā atkal sāka ražot ogas. Īpašnieks prognozējis, ka tās vēl šo nedēļu nogatavosies un būs. Pirmie trīs lasījumi bijuši vainagoti ar lielām un skaistām ogām, tagad jau nākas šķirot un atlasīt. Pašlaik zemenes tiek ievāktas vidēji trīs reizes nedēļā.

Šā gada pirmā raža tika nogaršota jau jūnija sākumā un ražoja mazliet ilgāk nekā mēnesi, Bauskas Dzīvei stāstījis SIA «Lepšas» īpašnieks un valdes loceklis A. Upenieks. Pēc tam lietā likta jauna tehnoloģija ar saldētiem stādiem no šķirnēm Polka un Sonata, tie pašlaik ir sākuši ražot. «Ja seko literatūrai, tad ražai vajadzēja būt ap 25. augustu, bet lielā karstuma dēļ zemenes sāka ražot ātrāk,» augšanas procesus skaidrojis A. Upenieks.

Ja turpinās līt, 30 ha kartupeļu paliks nenovākti, stāsta Vecumnieku novada Skaistkalnes pagasta z/s Baltiņi saimnieks Ilmārs Pētersons.

Lielākoties uz kartupeļu laukiem nevar uzbraukt, divas nedēļas tupeņi stāvējuši ūdenī. Uzlabojoties laikapstākļiem, mēģinājuši izaudzēto ražu novākt, bet kombaini grimst nost slapjajā zemē. Tā ir mocīšanās pa dubļiem, situāciju raksturo Ilmārs Pētersons. Ja lietus turpinās līt, visticamāk, kartupeļi paliks uz lauka.

Viņš rēķina, ka neiegūtie ieņēmumi tikai viņa saimniecībā vien varētu būt ap 100 tūkstošiem eiro. Arī uz valsts sniegto atbalstu nevarot cerēt, jo novadā nav izsludināta ārkārtas situācija. Zemnieks sacīja, ka arī citās kaimiņu saimniecībās nevar novākt ražu, kas ilgstošo lietavu dēļ slīkst ūdenī, tāpēc ārkārtas situācijas izsludināšana ļautu vismaz pretendēt uz valsts atbalstu. Novada vadība solījusies risināt šo situāciju.

Šī gada zemeņu ražu nelabvēlīgi ietekmējusi gan pavasara salna, gan sausums, tomēr pieprasījums pēc Latvijā audzētām zemenēm ir nemainīgi augsts, pauda aptaujātie nozares eksperti.

Vienlaikus zemeņu audzētāji atzīst, ka par platību samazināšanu lielā mērā spriež tās saimniecības, kurās zemeņu audzēšana notiek klajā laukā un kurām ir problēmas piesaistīt darba spēku.

Zīmola "Augusta zemenes" agronoms Guntars Dzērve skaidroja, ka uzņēmumā zemenes tiek audzētas segtajās platībās, proti, siltumnīcās un tā dēvētajos tuneļos, tādējādi "Augusta zemenes" platības nav tik lielas un nav nepieciešams arī liels darbaspēks.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka saprot lielos zemeņu audzētājus, kuri zemenes audzē uz lauka un samazina platības.

Taujāts par šī gada ražu, Dzērve norādīja, ka "Augusta zemenes" pieejamas jau no maija beigām, un uzņēmumā audzēto ražu visvairāk ietekmējušas karstās pavasara dienas.

Gada pirmie mēneši ir laiks, kad graudkopji arvien aktīvāk plāno jaunās sezonas darbus. Lielākā daļa pērnās ražas noteikti jau ir realizēta un nu jau ir skaidrs, vai apgrozāmie līdzekļi būs nepieciešami, lai apsētu un apkoptu visus savus laukus šogad, bet varbūt būs nepieciešams kredīts graudkopjiem. Ja būs nepieciešams piesaistīt ārējo finansējumu apgrozāmajiem līdzekļiem, iesakām ieskatīties Lande.lv, kur aizdevumu iespējams saņemt ātri un ērti dažādām saimniecības vajadzībām.

Situācija graudkopībā

Pirms sezonas izteikt prognozes par gaidāmajām ražām vai citiem rādītājiem ir pilnīgi neiespējami, taču ir dažas lietas, ko jau šobrīd var redzēt skaidri. Neviens vairs nešaubās, ka pārtiku Latvijā un pasaulē vajag un vajadzēs tikai vairāk – neviens izaudzētais grauds īsti pāri nepaliek – eksperti prognozē, ka līdz 2050. gadam pieprasījums pēc pārtikas pieaugs par 70%, jo iedzīvotāju skaits pasaulē aug.

Tāpat arī ir redzams, ka pandēmijas laiks cilvēkus ir atkal atgriezis pie dabas, viņi vairāk pievēršas lauksaimniecībai, viņiem ir nepieciešama tehnika, jāiegādājas zeme, paralēli notiek arī paaudžu maiņa esošajās saimniecībās – tas viss prasa gan finanšu, gan citus resursus, lai gudri attīstītu saimniecības ilgtermiņā. Šis iespēju laiks katram maksimāli efektīvi ir jāizmanto savā labā.

Pārtikas preču pirkšanas trakums apvienojumā ar protekcionismu var novest pie augstākām cenām, kas pasaulē var radīt papildu izaicinājumus.

Pircēju bariem pasaulē pandēmijas panikas iespaidā dodoties uz veikaliem iepirkt makaronus un citus nepieciešamo pārtikas preču kalnus, biržā visai strauji augusi kviešu cena. Rezultātā tā kopš marta vidus ASV preču biržā palēkusies jau gandrīz par 17% līdz 5,8 ASV dolāru atzīmei par bušeli. Aptuveni par 10% - līdz 190 eiro par tonnu - kviešu cena pusotras nedēļas laikā palēkusies arī Euronext biržā Parīzē. Pēdējās nedēļas aug arī rīsu cena. "Bloomberg" raksta, ka no Taizemes nākošo rīsu cena kopš janvāra palēkusies par 14%.

Katrā ziņā visam pa virsu pārtikas krīze nebūtu joks – dažkārt tas pats nosacīti nesen piedzīvotais Arābu pavasaris tiek sasaistīts tieši ar pārtikas cenu palielināšanos.

Lietusgāzes nobremzē ražas novākšanu un ievieš korekcijas kopražas prognozēs

Latgalē un daļā Vidzemes ūdens pagājušajā nedēļā applūdināja labības laukus, pļavas, kartupeļu vagas un dārzus. Stiprais vējš veldrē noguldīja lauka pupu, zirņu un labības laukus, kā rezultātā ir apdraudēta ražas kvalitāte un ražas novākšana, vēsta Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija.

DB ceturtdien viesojās Vidzemes ziemeļu daļā, tur saimnieki var uzelpot, jo daļu labības jau nokūluši. Lai arī lietus kulšanas darbus bija apstādinājis, lauksaimnieki cer, ka labību izdosies novākt. Z/s Jaunstrūkas saimnieks Valdis Circenis komentē: «Šķirnes Kaupo rudzus jau paguvām nokult, bet mieži vēl nav gatavi. Cenšamies sēt agrās šķirnes, bet šogad veģetācija aizkavējās. Pavisam vēl jākuļ divas trešdaļas lauku».

Vēsais pavasaris daļēji atdzesējis darījumu tempu ar meža īpašumiem - mēneša laikā trīs reizes pieaudzis vidējais laiks, kas paiet no sludinājuma publicēšanas brīža līdz pirmajam pircēja piedāvājumam īpašumam par tirgus cenu. Izmaiņas skaidrojamas ar makroekonomisko situāciju: kokmateriālu cenas slīd lejup, bet vienlaikus pieaug procentu likmes, secina nekustamo īpašumu kompānijas Latio eksperti.

Neskatoties uz šā brīža nosacīto pauzi, kopš 2019. gada darījumu skaits ar meža zemēm un to kopsummas pakāpeniski augušas, sasniedzot pēdējo 17 gadu laikā augstāko līmenī.

Analizējot darījumu dinamiku, šoreiz Lauku īpašumu tirgus indeksā Latio apskata zemes darījumu kopsummas dažādās grupās trīs periodu griezumā - t.s. “treknajos gados”, ekonomiskās krīzes laikā 2009. gadā un 2022. gadā.

Jaunākie “Lauku īpašumu tirgus indeksa”* dati (aprīlis):Lauksaimniecība izmantojamās zemes (LIZ):

Lauksaimniecība Latvijā salīdzinājumā ar industrializēto lauksaimniecību vecajās Eiropas Savienības dalībvalstīs patiešām ir ļoti zaļa un videi draudzīga, jo lieto daudz mazāk augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu, bet tas Eiropai jāpierāda un jāpamato ar zinātniskajiem pētījumiem, nevis emocijām

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektore, profesore Irina Pilvere. Viņa atzīst, ka Eiropa nolēmusi mainīt dažādus nosacījumus lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem un vienīgā iespēja aizstāvēt savas intereses Latvijai ir zinātniski pētījumi, uz kuriem balstīti valdības lēmumi.

Fragments no intervijas

Kā Latvijā izmantojam savu zemi lauksaimniecībā?

Zeme ir viena no Latvijas valsts bagātībām, un tā dod lielas iespējas šajā valstī dzīvojošajiem un strādājošajiem, jo īpaši, ja mums nav tādu derīgo izrakteņu (nafta, gāze, metāla rūdas, dārgakmeņi u.tml.), kādi ir citām valstīm. Vienlaikus Latvijai ir salīdzinoši daudz zemes, kura izmantojama lauksaimniecībā.

Laikapstākļi Latvijas dārzeņu audzētājus šosezon ir pārsteiguši ar diezgan krasām izmaiņām. Vasara sākās ar vēsu laiku, savukārt pēdējās nedēļas ir sagādājušas sausas un diezgan karstas dienas. Taču, neskatoties uz grūtībām, lauksaimnieki šogad ir naski strādājuši, lai lauku labumi nonāktu arī mūsu rokās, informē biedrība Zemnieku saeima.

Ķirbjiem un lauku gurķiem šis gads nav bijis veiksmīgs, jo, vēsā pavasara un auksto nakšu dēļ, tie nav paspējuši kārtīgi izaugt un ir bažas, ka tā arī nepaspēs, stāsta kooperatīva Mūsmāju dārzeņi vadītāja, Zemnieku saeima valdes locekle Edīte Strazdiņa. Vasara ir bijusi par īsu, lai raža pilnīgi nogatavoties. Laikapstākļu krasās pārmaiņas ir bijušas ļoti straujas un krasas.

Vidzemē un Latvijas centrālajā daļā, kur nokrišņu pietiek, ir laba raža burkāniem, kartupeļiem, kāpostiem un arī bietēm. Lai gan bietēm varētu būt problēmas ar vizuālo izskatu, jo laikapstākļu izmaiņas ir paspējušas ietekmēt to sakņu sistēmu. Problēmas varētu būt ar neapsildīto siltumnīcu tomātiem, tie var plaisāt un zaudēt kvalitāti. Kurzeme un Latgalē valda sausums, kurš var nest lielus zaudējumus gadījumā, ja dārzeņi netiek laistīti. Burkāni, kāposti, īpaši ziedkāposti no sausuma varētu būt nekvalitatīvi.

No savas vairāk nekā 30 gadus garās lauksaimnieka pieredzes varu droši teikt, ka rapsis noteikti nav videi kaitīga kultūra, bet, tieši otrādi, ir neatsverams palīgs augu sekas nodrošināšanai un augsnes ielabošanai.

Vēlos saprotamā valodā iepazīstināt ar rapša audzēšanu to sabiedrības daļu, kurai nav tiešas saskares ar lauksaimniecību, bet kuru noteikti uztrauc pēdējā laikā sociālajos tīklos atrodamā informācija par rapša briesmīgo ietekmi uz vidi, iedzīvotājiem un mājdzīvniekiem.

Šogad rapša platības Latvijā aizņem ap 140 tūkstošiem hektāru. Līdz gadsimtu mijai tā izplatība Latvijas laukos bija nenozīmīga, bet, pasaulē attīstoties biodegvielas tirgum, tā cena būtiski pieauga un kļuva ekonomiski nozīmīga visā pasaulē. Latvijā rapša platību pieaugumu arī veicināja cukurbiešu audzēšanas pārtraukšana 2006. gadā.

Šobrīd rapsim Latvijā ir nozīmīga loma sējplatību apritē, sevišķi saimniecībās, kuras specializējušās tikai augkopības produkcijas ražošanā. Bez graudaugiem (kvieši, rudzi, mieži, auzas) un pākšaugiem (zirņi, pupas) klimatisko apstākļu dēļ Latvijā nav iespējams audzēt daudz laukaugu kultūru, kuras būtu ekonomiski un klimatiski pamatotas.

Aukstais un sniegotais pavasaris radījis problēmas arī SIA Dimdiņi Agro kāpostu audzētājiem, jo iekavējies kāpostu dēstu audzēšanas process. Palielinājušies arī izdevumi, apsildot lielās siltumnīcas, vēsta reģionālais medijs Dzirkstele.

«Šis pavasaris ir ļoti ekstremāls. Savā 12 gadu darbības laikā tādu nebiju pieredzējis. Atceros, ka 1992. gadā, kad beidzu Jelgavas Lauksaimniecības akadēmiju, aprīlī uzsniga 30 centimetrus bieza sniega kārta, bet tā ātri nokusa. Šobrīd uz laukiem vidēji vēl ir 40, 50 centimetrus biezs sniegs. Kopš 15. marta siltumnīcās esam ielikuši stādus to pirmajai rotācijai. Katru nakti, siltumnīcu apsildei izmantojot siltuma ģeneratorus, kas tiek darbināti ar dīzeļdegvielu, pazaudējam 120 litrus šīs degvielas. Naudas izteiksmē tas veido prāvu izdevumu summu,» situāciju raksturojis SIA Dimdiņi Agro augkopības un ražošanas nozares vadītājs Ainārs Sebris.

VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC), veicot Eiropas Reģionālā attīstības fonda projektu Nākamās paaudzes elektronisko sakaru tīklu attīstība lauku reģionos, ir saņēmis Bauskas novada zemnieku lūgumu pagarināt optisko kabeļu izbūvi konkrētos posmos, lai būtu iespējams novākt ražu vietās, kur ir apsēti ne tikai zemniekiem piederošie lauki, bet arī akciju sabiedrības Latvijas Valsts ceļi (LVC) īpašumi ceļa malās, apstiprināja uzņēmumā.

LVRTC šomēnes gatavojās guldīt zemē optisko kabeli ceļa Bauska–Aizkraukle malā, kā rezultātā tika nospraustas trases, kas dažviet atrodas zemnieku lauku malās – LVC piederošajā zemes ceļu aizsargjoslā, kas ir 13,5 metrus no brauktuves ass līnijas. Kā atklājies pēc trašu nospraušanas, zemnieki laukus mēdz apstrādāt ne tikai sava īpašuma ietvaros, bet līdz pat ceļa malai. Šādu rīcību LVRTC atzīst par vizuāli un ekonomiski pamatotu, taču no tiesiskā aspekta tā ir vērtējama kā pašdarbība, kas šobrīd apgrūtina jautājuma risināšanu, skaidroja uzņēmumā.

Zemnieki iesaka vēl bargākas sankcijas pret tiem, kas zemi nopirkuši, bet to neapsaimnieko, vēsta laikraksts Diena.

Laikā, kad pasaulē arvien palielinās pieprasījums pēc pārtikas un aug tās cenas, Latvijā 368 900 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes ir neapsaimniekoti. Pērnā gada nogalē, kad Lauku atbalsta dienests (LAD) pirmo reizi pārbaudīja visus zemesgabalus, kas lielāki par 1ha, un apkopoja datus, paši LAD darbinieki bijuši pārsteigti par rezultātu - procentuāli visvairāk neapsaimniekotu lauksaimniecības zemju izrādījās Rīgas plānošanas reģionā. Zemnieku pārstāvji uzskatot, ka pret tiem, kas zemi neapsaimnieko, vajadzētu vērsties bargāk, lai piespiestu pārdot vai iznomāt zemi tiem, kas gatavi to apstrādāt.

«Pirms gada es teiktu, ka man nevajag zemi klāt, bet tagad es 100 ha labprāt nopirktu,» sacījis Jelgavas novada Zaļenieku pagasta z/s Mežacīruļi īpašnieks Juris Cīrulis. Savulaik uzkāpušās nekustamo īpašumu cenas tik drīz nekritīšot, jo zemes trūkumu izjūt visā pasaulē. Latvijas problēma esot tā, ka pēc neatkarības atjaunošanas senču zemi atguva ļoti daudz cilvēku, kas netaisījās laukos saimniekot un zemi pārdeva tiem, kas vairāk maksāja, bieži vien tie bija ārzemnieku nodibināti uzņēmumi.

Naudas trūkuma dēļ viens no lielākajiem meža zemju pircējiem - valsts a/s Latvijas valsts meži (LVM)- 2010. gadā tās nepirks, šodien raksta Dienas bizness.

«Meža zemju iepirkšanas programma pilnībā tika apturēta jau šā gada sākumā un arī 2010. gadā tā paliks iesaldēta līdz brīdim, kamēr uzņēmuma rīcībā būs pietiekami daudz finanšu resursu, lai to atsāktu,» stāsta valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks.

«Tā ir kārtējā stratēģiskā kļūda, jo tādu stratēģisko resursu, kāds ir mežs (meža zeme), LVM bija jāturpina iepirkt,» uzsver Latvijas meža īpašnieku un apsaimniekotāju konfederācijas valdes priekšsēdētājs Māris Liopa. Viņš norāda, ka LVM «izstāšānās no meža zemes pircēju loka» būtībā samazina vietējo nelielo mežu īpašnieku izvēles iespējas — kam pārdot savu īpašumu, kā arī iespējamo cenu par darījumu.

Vēlas, lai, pārdalot ES naudu, papildus 5-7 milj. Ls piešķirtu lauksaimniecībā neizmantojamo zemju apmežošanai, pirmdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Ar šādu priekšlikumu Latvijas Meža īpašnieku biedrība vērsīsies Zemkopības ministrijā.

Jāatgādina, ka sākotnēji lauksaimniecības zemju apmežošanai un kopšanai piešķirtie 11,3 milj. Ls ir izsmelti, turklāt aiz strīpas palikuši iesniegtie zemju apmežošanas projekti aptuveni par 5 milj. Ls.

«Izprotot zemju īpašnieku vēlmi, valdība jau ir atbalstījusi pārdali starp ES struktūrfondu atbalsta programmām un šobrīd gaida atbildi no Eiropas Komisijas, lai tie, kuri pavasarī pieteicās programmā uz lauksaimniecībā neizmantojamo zemju apmežošanas atbalstu, bet nesaņēma, varētu to iegūt,» uzsver Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktora vietnieks Jānis Birģelis.

Zemeņu audzēšanā svarīgākais ir zināšanas un resursi, atzīst Dēseles dārzu vadītājs Aldis Vīksne.

Viņš ir izveidojis vienu no modernākajām zemeņu audzēšanas saimniecībām Latvijā un šobrīd jau raugās eksporta virzienā.

Svarīgas tehnoloģijas

Zemenes ainaviski pievilcīgajā Embūtes pagastā uzņēmējs sāka audzēt pirms aptuveni pieciem gadiem – blakus Dēseles dzirnavām, kur šobrīd kā papildu bizness izveidots viesu nams.

Sākums zemeņu biznesam bijis pushektārs, kad iedēstīti pirmie Frigo zemeņu stādi, taču augustā, kad bija jāvāc raža, uznāca liels karstums, krusa un lietus, rezultātā puse ražas aizgāja bojā. Tad A. Vīksne sācis iedziļināties tehnoloģijās, ko lieto pasaulē, lai mazināt risku lauksaimniecībā, nonācis pie tuneļu tehnoloģijas. «Tā minimizē ražošanas risku, un kopš tā laika visu audzējam tuneļos, vienmēr iegūstam ražu,» – tā saimnieks. Strādnieki var strādāt jebkuros laikapstākļos un ražu var novākt, tiklīdz ir pasūtījumi no lielveikaliem.

Ilgstošais sausums atstājis negatīvu ietekmi uz graudaugu ražu – dažviet Latvijā tā šogad varētu būt līdz pat 50% mazāka nekā pērn. Zemnieki arī raizējas, cik graudi būs kvalitatīvi, lai tos izmantotu pārtikā, piemēram, maizes cepšanā. Līdzīga situācija izveidojusies arī daudzviet Eiropā.

Turklāt no Ukrainas, ko var pamatoti uzskatīt par Eiropas maizes klēti, šobrīd graudus ir grūti eksportēt. Šie visi faktori, visticamāk, negatīvi atsauksies uz pārtikas cenām, lēš kolektīvās finansēšanas platformas LANDE agronoms Guntis Laicāns.

“Provizoriskie dati un sarunas ar zemniekiem ļauj apgalvot, ka šogad ziemas miežu raža saimniecībās svārstīsies 3,5 – 6 t/ha robežās. Tikmēr ziemas rapša ražas apjomam prognozē vidēji 2 – 3 t/ha, tomēr eļļas saturs sēklās pavasara salnu dēļ varētu būt mazāks. Sausums īpaši ietekmēja ziemas rudzu un kviešu ražu, kura varētu samazināties par 30 – 50%. Turklāt paliek svarīgs jautājums par graudu kvalitāti: vai tie būs pārtikas vai lopbarības graudi. Nevar izslēgt, ka ilgstošā sausuma dēļ graudiem varētu nebūt vēlamais krišanas skaitlis un tilpuma masa, kas ir noteicošie kvalitātes faktori, lai graudus varētu izmantot, piemēram, maizes cepšanā,” skaidro G. Laicāns.

Ziņa par skarbajiem klimatiskajiem apstākļiem ASV dienvidu štatos un to negatīvo ietekmi uz nākamo citrusaugļu ražu ir sasniegusi arī Latviju, taču nekādas šo augļu un to sulas cenu izmaiņas šobrīd vēl nav vērojamas.

To Db atzina Rimi Latvia mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Eniņa.

Ja arī tieši Floridas reģionā radušos zaudējumu dēļ notiks kādas pārmaiņas šo produktu tirgū, tad Latvijas mazumtirdzniecības tīklus tās sasniegšot ne ātrāk kā pēc pāris nedēļām. Rimi Latvia sortimetā nav citrusaugļu no Floridas, pārsvarā Rimi un Supernetto veikalos tiek realizēti citrusaugļi no Spānijas, norāda Z. Eniņa.

Arī Maxima Latvija preses sekretārs Ivars Andiņš sacīja, ka citrusaugļu cenas nedienas Floridā neietekmēs, jo svaigam patēriņam šī prece netiek transportēta uz Eiropu. Tiesa, patlaban bažas raisot ieilgušās lītavas Spānijā, kur šī iemesla dēļ nevar novākt citrusaugļu ražu un tas var ietekmēt piegādes.

Pirmais ražas iekūlums liecina - graudaugu raža šogad būs mazāka, trešdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Slikti pārziemojušie sējumi un mainīgie laikapstākļi vasarā noveduši pie tā, ka jaunās ražas ievākums ir mazāks nekā pērn.

Zemnieki gan saglabā optimismu un cer, ka visu izaudzēto izdosies novākt.

Vērtējot ziemāju novākšanu, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKIC) Augkopības nodaļas vadītāja Ingrīda Grantiņa uzsver, ka uz lielām ražām šogad nevar cerēt. Ziemas kviešu vidējais iekūlums šobrīd ir 3,1 t/ha, kas ir par 15 % mazāks nekā pērn. Ņemot vērā šā brīža agrometeoroloģiskos apstākļus un ne visai iepriecinošās prognozes, speciāliste uzskata - būtu labi, ja izdotos novākt visu izaudzēto. Vidējais rudzu ievākums ir 2,7 t/ha jeb par 10 % mazāk nekā pērn, bet ziemas miežu - 2,5 t/ha un attiecīgi par 12 % zemāks.

Viens no lielākajiem Baltijas graudu pārstrādes uzņēmumiem AS Dobeles dzirnavnieks šogad plāno pieņemt 250 000 tonnu graudu, intensīvākajā kulšanas periodā strādājot visu diennakti, informē uzņēmumā.

Papildu elevatora izbūve ar jaudu 200 tonnu stundā, kā arī jauns pieņemšanas punkts Gulbenē kāpinās kopējo graudu pieņemšanas un uzglabāšanas kapacitāti. Turklāt pirmo reizi Latvijā uzņēmums pieņems cieto jeb durum kviešu ražu no sešām vietējo zemnieku saimniecībām.

Dobeles dzirnavnieks atbalsta cieto kviešu audzētājus finansiāli, 70% apmērā sedzot izmaksas sēklas iegādei sešām zemnieku saimniecībām, kas iesējušas cietos kviešus vismaz 250 hektāru platībā. «Izrādās, ka cieto kviešu graudus var kvalitatīvi audzēt arī mūsu zemē, tikai tiem nepieciešami īpaši apstākļi un zināšanas. Esam pateicīgi drosmīgajiem zemniekiem, kuri mums uzticējušies, atļāvušies eksperimentēt un šovasar novāks pirmo cieto kviešu ražu,» saka Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils. Sadarbībā ar Stendes selekcijas staciju cieto kviešu audzēšanas tehnoloģiju izpēte notiek jau trešo gadu. Tiek strādāts arī pie citu kultūraugu – pārtikas miežu, auzu un vasaras cieto kviešu šķirņu – audzēšanas tehnoloģiju un īpašību izvērtēšanas.

Mežu apsaimniekošana Latvijā jau ilgāku laiku raisa diskusijas par to, vai mežu mūsu valstī kļūst vairāk vai mazāk. No vienas puses izskan viedoklis, ka meži tiek pārlieku izcirsti, no otras – ka meža zemes platība Latvijā pieaug.

Tomēr visas diskusijā iesaistītās puses ir vienisprātis: mežs ir vērtība un ilgtermiņa ieguldījums. Tāpēc rakstā vēlos koncentrēties uz meža ieaudzēšanu platībās, kur tas nav audzis līdz šim jeb apmežošanu.

Latvijas mežainums palielinās

Valsts meža dienesta apkopotie statistikas dati liecina, ka meži Latvijā klāj 3,08 miljonus hektāru jeb 52% no teritorijas. Salīdzinot – aizvadītā gadsimta divdesmitajos gados meži aptvēra 23% no valsts kopplatības. Tas nozīmē, ka simts gadu laikā mežu platība ir dubultojusies. Latvijas zaļās rotas tagad ir vairāk, ja salīdzinām arī ar aizvadītā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem. Tā, piemēram, 1994. gadā meži aizņēma 2,82 miljonus hektāru valsts teritorijas. Kopš tā laika meža platības ir pieaugušas par aptuveni 600 tūkstošiem hektāru, kas ir visnotaļ iespaidīgs skaitlis. Šāds kopējais pieaugums pārsvarā tiek skaidrots ar plašu lauksaimniecībai nerentablo zemju apmežošanu, kas tika īstenota 20. gadsimta 60.–70. gados. Otrs procesu veicinošais faktors bija agrārā reforma pēc neatkarības atgūšanas un tai sekojošā lauksaimnieciskās ražošanas sašaurināšanās. Tiek prognozēts, ka nākotnē mežu platības turpinās pieaugt, jo lauksaimniecībā neizmantotā teritorija aizaug dabiskā ceļā vai arī tā tiek apmežota mākslīgi.

Graudu pārstrādes uzņēmums AS Dobeles dzirnavnieks šodien pieņēma pirmo kviešu kravu, kas uz Dobeli atvesta no Glūdas puses – ZS Ziemeļi, informē Dobeles dzirnavnieka pārstāvji.

Šajā sezonā uzņēmums plāno iegādāties vismaz 180 tūkstošus tonnu graudu, kas ir par piektdaļu daļu vairāk nekā pagājušajā gadā.

«Prieks, ka raža šogad padevusies sevišķi laba, turklāt, zinot, ka mūsu zemniekiem ir ilggadēja pārtikas graudu audzēšanas pieredze, par kvalitāti nešaubāmies. Ņemot vērā, ka pastāvīgi paplašinām ražotnes un attīstāmies, šosezon plānojam pieņemt rekordlielu graudu daudzumu – par 30 tūkstošiem tonnu vairāk nekā pērn. Kopumā tie būs 180 tūkstoši tonnas, kas ir aptuveni 7200 kravas mašīnas, kuras pilnas ar graudiem – tas ir milzīgs daudzums,» saka Kristaps Amsils, AS Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs. «Graudu pieņemšanas cenas kā ik gadu atkarīgas no situācijas biržā un pieprasījuma tirgū. Patlaban kviešu cena biržā svārstās ap 180-190 eiro par tonnu, taču tā turpina kristies optimistisko ražas prognožu dēļ. No savas puses nākam zemniekiem pretim un piedāvājam fiksēt piegādāto graudu apjomu atbilstoši konkrētā brīža biržas cenai, kas sniedz iespēju saņemt fiksēto maksu par graudiem arī vēlāk, neskatoties uz cenu izmaiņām tirgū. Tāpat piedāvājam arī daļu summas izmaksāt pēc graudu piegādes un atlikušo – vēlāk pēc galējās cenas fiksēšanas.»

Sakarā ar labajām ražām pasaulē graudu iepirkuma cenas Latvijā pēdējās trīs nedēļās ir kritušās par 20 - 30 %, salīdzinot ar pērno gadu, un tām ir lejupejoša tendence.

Ražiba pasaule samazina graudu cenu

Šogad Latvijā situācija ar graudiem ir divējāda - augstas ražas ir Zemgalē un centrālajā Vidzemē, kur labība ienācās agrāk un agrāk arī tika nokulta, bet lietavu dēļ nespēja laikus novākt, līdz ar to slikta kvalitāte un zema ražība ir pārējā Latvijas daļā, to Db apgalvoja gan aptaujātie zemnieki, gan graudu, minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu tirgotāja Agro Trade Latvijas valdes loceklis Olavs Legzdiņš. Atsevišķiem zemniekiem ir pat par 20 -30% lielāka raža nekā pērn. 2007. gadā Zemgalē rapši tika ievākti 3- 4 t/ha, šogad - 4-5 t/ha. Ziemas kviešiem ražība pērn bija 6-8 t/ha, šogad - jau 8-10 t/ha. Savukārt daudzas zemnieku saimniecības, pārsvarā mazās, ražu nav paspējušas novākt un apsver, vai vispār vērts ar tehniku doties uz lauka, jo «labība guļ zemē». Šo situāciju jo īpaši smagu dara graudu cenu kritums par 20 - 30 %.