Krievijas 100 bagātākie cilvēki krīzes dēļ zaudējuši 73% no savu īpašumu vērtības, atsaucoties uz Forbes Russia, ziņo Bloomberg.

Bloomberg atzīmē, ka Krievijas bagātāko cilvēku īpašumu vērtība samazinājusies vairāk nekā trīs reizes un nokritusi līdz 2004. gada līmenim.

Krievijas oligarhus krīze skārusi īpaši smagi, jo viņi naudu pelnījuši ar izejvielu ražošanu, kuru cena pēdējos sešos mēnešos ir ievērojami samazinājusies, turklāt viņiem vēl ir jāatmaksā milzīgi parādi, kas ņemti izejvielu kompleksu iegādei. Ziņu aģentūra AFP norāda, ka 2008. gadā Krievijā miljardieru skaits krietni pārsniedza simtu un ar šiem rādītājiem tā atpalika tikai no ASV, taču krīze miljardieru skaitu ir samazinājusi līdz 32.

Valsts aģentūra Kultūras informācijas sistēmas iepirkumu procedūras rezultātā šodien, 23.novembrī, parakstījusi līgumu ar piegādātāju apvienību, kas sastāv no reklāmas aģentūras TBWA\Latvija un sabiedrisko attiecību aģentūras MRS grupa, par publiskās komunikācijas pakalpojumu sniegšanu Latvijas valsts un Bila & Melindas Geitsu fonda līdzfinansētajam Publisko bibliotēku attīstības projektam, kurā ir iesaistītas visas 874 Latvijas publiskās bibliotēkas gan pilsētās, gan pagastos. Līguma kopējā summa bez PVN ir Ls 754 999, 93.

Saskaņā ar noslēgto līgumu pakalpojuma sniedzēji nodrošinās plašu reklāmas un sabiedrisko attiecību pasākumu kopumu projekta publicitātes veicināšanai. Līgums paredz, ka līdz nākamā gada maija beigām norisināsies trīs plašas publicitātes kampaņas – projekta uzsākšanas kampaņa, projekta norises kampaņa un projekta noslēguma kampaņa. Projekta starta kampaņas uzdevums būs pievērst uzmanību projekta aktivitātēm un akcentēt pārmaiņas bibliotēkās, kas šobrīd notiek saistībā ar jauno informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pieejamību, norises kampaņas uzdevums būs informēt un aicināt aktīvi izmantot brīvpieejas interneta pakalpojumus bibliotēkās, tai skaitā bezvadu brīvpieeju, jaunās datortehnikas un programmatūras iespējas, kā arī datorlietošanas prasmju apmācību bibliotēkās, bet noslēguma kampaņas mērķis būs uzsvērt bibliotēku jauno lomu Latvijas sabiedrībā jaunajos apstākļos, jo tās no vienkāršām grāmatu krātuvēm šodien ir pārtapušas par informācijas un jaunrades centriem.

Latvijas valsts un Bila & Melindas Geitsu fonda līdzfinansētajam pašvaldību publisko bibliotēku attīstības projekts Trešais tēva dēls devis iespēju Latvijas bibliotēkām piegādāt ap 4 000 datoru, nodrošināt bezmaksas internetu, kā arī apmācīt visu Latvijas publisko bibliotēku darbiniekus jauno tehnoloģiju izmantošanā un sabiedrības informēšanā, Db informēja projekta vadītājs, VA Kultūras informāciju sistēmas vadītājs Armands Magone.

2006. gada nogalē Bila & Melindas Geitsu fonds piešķīra Latvijai 16.2 miljonus ASV dolāru informācijas tehnoloģiju attīstībai pašvaldību publiskajās bibliotēkās. Latvijas pašvaldību publisko bibliotēku attīstības projektu, kuram bez Geitsu fonda granta un Latvijas valsts līdzfinansējuma programmatūru 8,9 miljonu ASV dolāru apmērā ziedojusi arī kompānija Microsoft, īsteno Kultūras ministrijas valsts aģentūra Kultūras informācijas sistēmas.

Projekts aptver 874 Latvijas bibliotēkas, vairākās no tām ir pieejams ne vien internets un bezvadu internets, bet arī speciāla tehnika neredzīgajiem cilvēkiem informācijas iegūšanai. Projekta ietvaros šie cilvēki arī apmācīti darboties ar šo tehniku. Trešais tēva dēls ir īpaši bibliotēkām izveidots zīmols, caur kuru notiek sabiedrības informēšana par bibliotēkām un tajās notiekošajām pārmaiņām, bet vēlāk tas kļūs par apzīmējumu interneta un citu jauno resursu – gan tehnoloģisko, gan satura – pieejamībai bibliotēkās, norāda VA. "Projekts turklāt nav beidzies, tas noteikti turpināsies. Taču šobrīd galvenais ieguvums ir tas, ka, neatkarīgi no bibliotēkas atrašanās vietas Latvijā, visur ir pieejamas vienādas informācijas iegūšanas iespējas," norādīja A. Magone. Pēc viņa teiktā, ar geitsa fondu sarunas par sadarbību turpinās.

Latvija ir saņēmusi papildus grantu 2 miljonu ASV dolāru apmērā no Bila & Melindas Geitsu fonda, lai paplašinātu pieeju jaunajām tehnoloģijām bibliotēkās, turpinātu bibliotekāru apmācību, kā arī īstenotu projekta ietekmes novērtēšanu un komunikācijas aktivitātes.

Granta līdzekļi tiks izlietoti, lai jaunās tehnoloģijas un e-pakalpojumi 874 Latvijas publiskajās bibliotēkās būtu vēl vienkāršāk pieejami iedzīvotājiem un turpinātu citus Latvijas publisko bibliotēku attīstības projekta „Trešais tēva dēls” pirmajā posmā sekmīgi sāktos darbus.

Grantu parakstīja Bila & Melindas Geitsu fonds un Latvijas Republikas Kultūras ministre Helēna Demakova. Projekta aktivitātes laika posmā no 2009. gada janvāra līdz 2010. gada jūnijam Latvijā īstenos valsts aģentūra „Kultūras informācijas sistēmas”, cieši sadarbojoties ar fondu un Latvijas bibliotēkām.

“Latvijas bibliotēku modernizācija, ko nes “Trešais tēva dēls”, ir neatņemama Nacionālās bibliotēkas projekta sastāvdaļa un viens no veiksmīgākajiem informācijas tehnoloģiju projektiem Latvijas vēsturē. Līdz šim man nav izdevies sastapt nevienu cilvēku, kurš būtu pret šo projektu noskaņots kritiski. Un tas nav pārsteidzoši, jo jaunās iespējas piekļuvei zināšanām, ko sniedz modernās informācijas tehnoloģijas, tagad ir par brīvu pieejamas 874 bibliotēkās visā Latvijā. Tas ir milzīgs solis uz priekšu informācijas pieejamības ziņā un ekonomikas modernizācijā Latvijā, " saka H. Demakova.

Nigērijas miljardieris un Āfrikā bagātākais cilvēks Aliko Dangote kļuvis par pirmo Āfrikas uzņēmēju ar 20 miljardu ASV dolāru bagātību, jo būtiski pieaugusi Dangote Cement akciju vērtība, raksta Forbes.

Aliko Dangotes 93% daļa cementa kompānijā tagad sasniegusi 19,5 miljardu ASV dolāru vērtību.

Tam klāt jāpievieno viņa kontrolpaketes citās kompānijās, piemēram, Dangote Sugar un Nigērijas Nacionālā sāls kompānija, kā arī viņa nozīmīgo līdzdalību tādos uzņēmumos kā Zenith Banka, UBA Group, viņa lielo nekustamā īpašuma portfeli, lidmašīnas, jahtas un tamlīdzīgi.

Nigērijas miljardieris tagad ir starp 25 bagātākajiem cilvēkiem pasaulē. Bagātāks par Krievijas turīgāko cilvēku Ališeru Usmanovu, bagātāks par Indijas Lakšmi Mittalu. Viņš tuvojas tādiem amerikāņiem kā Google dibinātāji miljardieri Lerijs Peidžs un Sergejs Brins.

Āfrikas bagātākais cilvēks, nigērietis Aliko Dangote iecerējis investēt 400 miljonus ASV dolāru cementa rūpnīcas izveidē Kenijā.

A. Dagontes kompānija Dangote Cement celtniecību Kenijā varētu sākt dažu nākamo mēnešu laikā. «Mēs esam sapratuši, ka, ja mēs Austrumāfrikā vēlamies izdarīt kaut ko patiešām lielu, tas jādara Kenijā. Mēs esam pārliecināti, ka nākamo divu ar pusi gadu laikā, mēs kļūsim par cementa nozares dominējošo spēlētāju Kenijā,» A. Dangotes sacīto citē Forbes.

Miljardieri gan Kenijā sagaida asa konkurence ar vietējām cementa kompānijām – Athi River Mining un Bamburi Cement, kas šobrīd ir lielākie savas nozares pārstāvji Austrumāfrikā. Izskanējis arī, ka A. Dagonte attīstīt savus uzņēmumus varētu arī citās Āfrikas valstīs – Kamerūnā, Etiopijā, Zambijā, Tanzānijā, Senegālā un Dienvidāfrikas republikā.

Trim miljoniem Eiropas Savienības (ES) pilsoņu, kas dzīvo Lielbritānijā, nav pamata bažām par nākotni, atklātā vēstulē ES pilsoņiem atkārtoti apliecinājusi Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja.

Kā aģentūru LETA informēja Lielbritānijas vēstniecībā Latvijā, Meja vēstulē pauž lepnumu par to, ka vairāk nekā trīs miljoni ES pilsoņu ir izvēlējušies apmesties uz dzīvi un pelnīt savu iztiku Lielbritānijā, piebilstot, ka augstu vērtē šo cilvēku lielo ieguldījumu gan valsts ekonomiskajā izaugsmē, gan sabiedriskajā dzīvē, gan kultūrā un valsts dzīvē kopumā. «Es apzinos, ka mūsu valsts daudz zaudētu, ja jūs to pamestu, un es vēlos, lai jūs paliekat,» norādījusi Meja.

«Tāpēc jau kopš paša sarunu sākuma par Lielbritānijas izstāšanos no ES esmu paudusi konsekventu nostāju attiecībā uz jūsu tiesībām – jūsu tiesību aizsardzība līdztekus ES dalībvalstīs dzīvojošo Lielbritānijas pilsoņu tiesībām vienmēr ir bijusi mana galvenā prioritāte,» teica premjere.

Igaunijā bagātākais uzņēmējs ir Hilars Teders, kura galvenā uzņēmējdarbība ir attīstīt un pārvaldīt iepirkšanās centrus Krievijā un Ukrainā, atsaucoties uz izdevumu Äripäev, ziņo bbn.ee. Viņš ir krietni bagātāks nekā Ventspils mērs Aivars Lembergs, kura bagātība pavasarī tika lēsta 179 miljonu latu (250 miljoni eiro) apmērā.

H. Tederam pieder daļa no viena no Krievijas lielākajiem iepirkšanās centriem O'Key, un viņa bagātība esot 383,5 miljoni eiro. Viņš ir pirmais lielveikalu īpašnieks, kurš Äripäev bagātāko sarakstā ieņēmis pirmo vietu. Lielveikalu tīklu O’Key veido 61 veikals Krievijā, no kuriem 32 atrodas Sanktpēterburgā.

Otrais šajā sarakstā ir kuģu remonta un kuģu būvniecības kompānijas BLRT Grupp lielākais akcionārs Fjodors Bermans. Šī kunga bagātība veido 189 miljonus eiro, un viņam piederošais kuģu būves industrijas koncerns BLRT Grupp ietver 65 uzņēmumus, kas darbojas Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Somijas, Norvēģijas un Krievijas tirgos, liecina informācija uzņēmuma oficiālajā mājas lapā.

Aizvadītajā gadā pasaules bagātākie cilvēku savas bagātības kopumā audzējuši par 241 miljardu ASV dolāru, aplēsis Bloomberg Billionaires Index, kas apkopo datus par planētas simts bagātākajiem cilvēkiem.

Kopējā pasaules 100 bagātāko cilvēku īpašumu vērtība aizvadītā gada 31. decembrī aplēsta 1,9 triljonu ASV dolāru apmērā. «Aizvadītais gads miljardieriem bija veiksmīgs. Šogad viņi turpinās meklēt investīciju iespējas visā pasaulē,» Bloomberg skaidroja Red Apple Group īpašnieks, miljardieris Džons Katsimatidis (John Catsimatidis).

Ar vislielāko bagātības pieaugumu aizvadītajā gadā var lepoties Spānijas miljardieris, tirdzniecības ķēdes Inditex, kurai pieder veikalu tīkls Zara, dibinātājs Amaniko Ortega. Viņa bagātības šogad pieaugušas par 22,2 miljardiem, sasniedzot 57,5 miljardus ASV dolāru. Par savas bagātības kāpumu viņš var pateikties Inditex akciju vērtības pieaugumam par 66,7% gada laikā.

Miljardieru skaits pasaulē turpinājis augt un šogad sasniedzis jaunu rekordu.

Proti, tādu cilvēku skaits, kuru bagātība pārsniedz miljardu ASV dolārus, globālā mērogā gada laikā palielinājies par 346 līdz 2816 indivīdiem (dati rēķināti uz 31. janvāri), liecina "Hurun Global Rich List 2020" informācija.

Kopējā miljardieru bagātība sasniegusi 11,2 triljonus ASV dolārus, kas ir par 16% vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada.

Pasaulē ir tikai divas tautsaimniecības - ASV un Ķīna, kuras ir lielākas par kopējo šādu miljardieru bagātību. Lielā mērā par šādu pieaugumu paldies jāsaka spīdošajām tendencēm akciju tirgū. Pēdējo dienu laikā gan akciju tirgus pamatīgi papurinājusi neskaidrība, ko radījusi koronavīrusa izplatīšanās. Tiesa gan, jāņem vērā, ka nedaudz ilgākā termiņā akcijas tāpat to īpašniekiem daudzviet nodrošinājušas ļoti dāsnu peļņu.

Karloss Slims, pasaulē bagātākais cilvēks, piedzīvojis zaudējumus gandrīz divu miljardu eiro apmērā saistībā ar savu šogad īstenoto «iebrukumu» Eiropas tirgū, vēsta Financial Times.

America Móvil, Latīņamerikas lielākais telekomunikāciju operators, kuru kontrolē Slims un viņa ģimene, šā gada vasarā veica pirmās nozīmīgās investīcijas Eiropā, iegādājoties daļas Nīderlandes KPN un Telekom Austria par apmēram 4 miljardiem eiro.

Meksikas telekomunikāciju magnāts Karloss Slims šogad jau trešo gadu pēc kārtas, žurnāla Forbes izveidotajā pasaules miljardieru sarakstā ieņēmis pirmo vietu.

K. Slima īpašuma vērtība tiek lēsta 69 miljardu ASV dolāru apmērā, akciju vērtības krituma dēļ gada laikā tā ir samazinājusies par pieciem miljardiem dolāru (pirms gada 74 miljardi).

Otro vietu Forbes sarakstā ieņēmis ASV tehnoloģiju kompānijas Microsoft dibinātājs un filantrops Bils Geitss, kura īpašuma vērtība tiek lēsta 61 miljarda ASV dolāru apmērā. Salīdzinot ar aizvadīto gadu, B. Geitsam savu kapitālu izdevies audzēt par četriem miljardiem dolāru.

Trešo vietu žurnāla sarakstā ieņem ASV investors Vorens Bafets, kura bagātība gada laikā sarukusi no no 50 miljardiem ASV dolāru, līdz 44 miljardiem dolāru.

Mazumtirdzniecības veikalu tīkla Maxima īpašnieks, lietuviešu bagātākais uzņēmējs Nerijus Numavičs (Nerijus Numavičius) Maxima aktivitātes tagad vada no Tallinas, raksta Igaunijas laikraksts Ärileht.

Maxima Group pieder uzņēmumam Vilniaus Prekyba, kurā N. Numavičam pieder 60% daļu. Db.lv jau rakstīja, ka Maxima tīkla īpašnieks ir atzīts par Lietuvas bagātāko uzņēmēju. Tāpat viņš ir arī bagātākais uzņēmējs Baltijā. Viņa bagātības veido vairāk nekā vienu miljardu eiro.

Laikraksts Ärileht pieļauj, ka vadības lēmums turpmāk darboties Tallinā pieņemts pēc iekšējas uzņēmuma Vilniaus Prekyba daļu īpašnieku diskusijas. Saskaņā ar medija pausto, šīs diskusijas bijušas jau vairākus gadus kopš bijušais biznesa partneris Jūlijs Numavičs (Julius Numavičius), kurš dzīvo Floridā, pret kompāniju sāka tiesvedību par 120 miljoniem eiro. Tostarp Jūlijs Numavičs norāda, ka uzņēmums Vilniaus Prekyba 2010. gadā veicis vairākus fiktīvus darījumus, kuru rezultātā vairāki saistīti uzņēmumi nonāca Vladislava Numaviča, abu iepriekš minēto personu tēva, rokās.

Pirmajā vietā starp bagātākajiem cilvēkiem pasaulē joprojām ierindojas 52 gadus vecais Microsoft korporācijas radītājs Bils Geits, kura kontā Forbes saskaitījuši 57 miljardus ASV dolāru.

Otro vietu, tāpat kā pērn, ieņem investīciju kompānijas Berkshire Hathaway īpašnieks Vorets Bafets ar 50 miljardiem ASV dolāru. Trešajā vietā atrodas Oracle Corporation vadītājs Lorencs Ellisons ar 27 miljardiem ASV dolāru.

Forbes 400 amerikāņu miljardieru sarakstā atrodamas arī 42 sievietes.

Pasaulē bagātākais cilvēks ir Meksikas telekomunikāciju magnāts Karloss Slims, bet bagātākais eiropietis – Zviedrijas mēbeļu tirdzniecības giganta IKEA dibinātājs un vadītājs Ingvars Kampards, liecina Bloomberg izveidotais divdesmit bagātāko zemeslodes iedzīvotāju reitings.

Meksikāņa K. Slima īpašums vērtēts 68,5 miljardu ASV dolāru apmērā, bet viņa tuvākā sekotāja – ASV miljardiera un Microsoft līdzdibinātāja Bila Geitsa īpašumā ir 62,4 miljardi dolāru. Trešo vietu reitingā ar 43,8 miljardiem ieņēmis investors Vorens Bafets.

Ceturtajā vietā, pēc Bloomberg domām, ierindojams IKEA dibinātājs Ingvars Kampards, kurš var lepoties ar 42,5 miljardiem dolāru, bet pirmo piecinieku noslēdz Francijas luksusa preču grupas LVMH dibinātājs un vadītājs Bernārs Arno, kura rīcībā ir 42,3 miljardi ASV dolāru.

Sestajā vietā iekļuvis Zara apģērbu ķēdes īpašnieks Amansio Ortega (38,8 miljardi ASV dolāru), kuram seko Oracle grupas izpilddirekors Lerijs Elisons (38 miljardi), Koch Industries līdzīpašnieki Čārls Kohs (34 miljardi) un Deivids Kohs (34 miljardi) un Brazīlijas raktuvju magnāts Aiks Batista (28,8 miljardi).

Pēc krīzes strauji pieaugušo nebanku kreditēšanas biznesu Latvijas valsts iestādes pašlaik vēlas iegrožot, uzliekot griestus procentu likmēm; citur Eiropā iet atšķirīgu ceļu .

Saeimā pašlaik ir atvērti grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kuros iecerēts noteikt, ka patērētāju kreditēšanas līgumu izmaksas, izteiktas gada procentu likmē, nedrīkstēs pārsniegt 100%. Šaubas ir izteiktas gan par to, cik saprātīgi ir gada procentu likmes attiecināt uz īstermiņa aizdevumiem, gan par to, vai no šādiem ierobežojumiem maz būs kāds reāls labums. Vienlaikus ātrie kredīti nav unikāla Latvijas parādība – ar to radītajām sekām saskaras arī citur. Piemēram, Lielbritānija dažādu «griestu» ieviešanas vietā ir izvēlējusies radikāli reformēt tirgus uzraudzību. No aprīļa Godīgas tirdzniecības birojs (britu analogs Latvijas Patērētāju tiesību aizsardzības centram) Lielbritānijā tiks aiz-stāts ar daudz lielāku varu apveltīto Finanšu uzvedības uzraudzības iestādi. Par ātrajiem kredītiem un Lielbritānijas izvēlēto ceļu intervijā Dienas Biznesam stāsta patērētāju kreditēšanas eksperts ar gandrīz 30 gadu darba pieredzi Godīgas tirdzniecības birojā Rejs Vatsons.

Tehnoloģiju kompānijas līdzdibinātājs un filantrops Bils Geitss piedāvājis 100 tūkstošus ASV dolāru jebkuram, kas radīs jauna veida prezervatīvus, raksta ABC News.

Aplēsts, ka prezervatīvus pasaulē izmanto 750 miljoni cilvēku, tomēr to ierastais dizains bieži ticis kritizēts par to, ka liela daļa baudas tiek ziedota par labu drošībai. Tāpēc Bila un Melindas Geitsu fonds izsludinājis konkursu, kura ietvaros jebkurš var izveidot «jaunākās paaudzes» prezervatīvu. Uzvarētājs saņems naudas balvu 100 tūkstošu ASV dolāru apmērā, kā arī tam būs pieejams miljons dolāru liels finansējums sava izgudrojuma ražošanas uzsākšanai.

«Mēs meklējam jaunas paaudzes prezervatīvus, kas ievērojami saglabā baudas aspektus un kuriem ir uzlabota lietošana, piemēram, labāks dizains vai iepakojums. Tāpat nepieciešams, lai to neietekmētu kultūru barjeras, kā arī tas būtu izgatavots no drošiem un jauniem materiāliem,» teikts Bila un Melindas fonda izveidotajā interneta vietnē Grand Challenges.

Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass ceturtdien Briselē ticies ar datortehnoloģiju uzņēmuma «Microsoft» dibinātāju Bilu Geitsu un pasniedzis viņam Igaunijas e-rezidenta digitālo identifikācijas apliecību.

Tikšanās laikā pārrunātas iespējas atbalstīt Āfrikas attīstību, investējot pētniecībā un attīstībā, paziņojis Igaunijas valdības preses dienests. Apspriesti trīs Bila un Melindas Geitsu fonda projekti Āfrikas valstīm, kas skar vakcīnu klīniskos pētījumus, veselības aizsardzības sistēmas un laboratorijas pakalpojumu pieejamības uzlabošanu, kā arī lauksaimniecības attīstību un inovatīvu cīņu pret klimata pārmaiņām.

Pēc Ratasa teiktā, visi trīs projekti ir ļoti vajadzīgi Āfrikas attīstībai un tās iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanai, tādēļ ir dziļākas apspriešanas vērti.

«Igaunijas pieredze liecina, ka digitālās prasmes un digitālā attīstība kļuvušas par ilgtspējīgas attīstības ķīlu,» uzsvēris premjers, atgādinot, ka pērn Igaunija un Āfrikas Savienība parakstījušas memorandu par iecerēm elektroniskās valsts pārvaldes attīstības jomā.

ASV investors un viens no pasaulē bagātākajiem cilvēkiem Vorens Bafets (Warren Buffet), kurš aicina arī citus pasaules miljardierus lielāko daļu savu bagātību atvēlēt filantropijai, labdarībai atvēlējis aktīvus pusotra miljarda ASV dolāru vērtībā, tos nododot Microsoft vadītāja Bila Geitsa (Bill Gates) izveidotā labdarības fonda rīcībā, vēsta Bloomberg.

V. Bafets Bila un Melindas Geitsu fondam nodevis 19,3 miljonus savas kompānija Berkshire Hathaway B klases akciju.

Miljardieris Bafets ir apņēmies dažādu labdarības fondu, ieskaitot jau minēto Geitsu fondu, kā arī savu trīs bērnu vadītos labdarības pasākumus, rīcībā nodot lielāko daļu savas bagātības. Bafeta filantropija ietver cīņu ar nabadzību un slimībām, kā arī ASV izglītības fondu finansēšanu.

2014. gada februārī Ziemas olimpisko spēļu hokeja turnīrā Latvijas komanda līdzvērtīgi spēkojās ar vienu no favorītēm – Kanādas izlasi. Latvijas izlasei tikai spēles noslēgumā nācās piekāpties, zaudējot vien ar minimālu rezultāta starpību 1:2.

Latvijas hokeja izlase, un it īpaši vārtsargs Kristers Gudļevskis, tovakar nokļuva pasaules mediju uzmanības centrā.

Iespējams, tieši tad daudziem kanādiešiem pirmoreiz mūžā arī radās vēlme uzzināt ko vairāk par Latviju. Ja tovakar Latvijā kāds būtu apgalvojis, ka spēlēt hokeju ar Kanādu nav jēgas, jo uzvarēt tāpat nevaram, viņu viennozīmīgi uzskatītu par jukušu. Sportā ir pašsaprotami, ka vērtīgāka par uzvaru var būt godīga sacensība. It īpaši ar spēcīgu pretinieku, jo tā palīdz iegūt pieredzi un uzlabot sniegumu nākotnē.

Absolūtais vairākums ekonomistu ir vienisprātis, ka līdzīgs princips darbojas arī starptautiskajā tirdzniecībā. Tirgoties savā starpā ir saprātīgāk nekā norobežoties no pārējās pasaules, pat ja viena valsts otrai pārdod vairāk nekā nopērk no tās.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Enefit valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers.

Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu?

Enefit ir otrs lielākais elektroenerģijas tirgotājs Latvijā, kas nodrošina elektroenerģiju vairākiem tūkstošiem biznesa klientu.

Enefit bija pirmie, kas sāka pārdot elektroenerģiju atvērtajā tirgū - tieši tajā dienā, kad stājās spēkā likuma grozījumi.

Enefit šogad svin desmit gadu jubileju.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Man kā vadītājam Enefit un Eesti Energia ir lieliska darba vieta, jo Baltijā ir ļoti maz lielo uzņēmumu, kuru stratēģiskie lēmumi tiek pieņemti šeit uz vietas, nevis kādā globālā centrālajā birojā. Pie tam būtiski, ka Eesti Energia atšķiras no citiem enerģētikas nozares uzņēmumiem Baltijā, jo pēdējos 10 gados tam vienmēr ir bijis mērķis sasniegt ambiciozus mērķus ne tikai Igaunijā vai Baltijā, bet arī Eiropas un pasaules mērogā.

Īstermiņa ieceļošanai Lielbritānijā no 2.aprīļa visiem Eiropas Savienības dalībvalstu, tostarp arī Latvijas pilsoņiem, būs vajadzīga elektroniskā ieceļošanas atļauja (ETA), aģentūrai LETA norādīja Ārlietu ministrijā (ĀM).

ETA būs jākārto ikvienam neatkarīgi no vecuma. To iespējams pieteikt arī citu personu vārdā, piemēram, bērnu, vecvecāku. ETA būs vajadzīga arī tām personām, kuras Lielbritānijā ieceļo tranzītā, izņemot gadījumus, kad persona nepamet lidostas tranzīta zonu un neiziet Lielbritānijas robežkontroli.

ETA būs piesaistīta personas pasei un būs derīga divus gadus. Patlaban maksa par ETA pieteikšanu ir 12 eiro, taču no 9.aprīļa maksu paaugstinās līdz 19 eiro. Lēmumu par ETA piešķiršanu pieņems vidēji trīs darba dienu laikā.

ETA sistēma neattiecas uz personām, kurām ieceļošanai Lielbritānijā vajadzīga vīza, personām, kuras saņēmušas ilgstošas uzturēšanās atļaujas, tostarp pastāvīgās un pagaidu uzturēšanās statusu, Lielbritānijas un Īrijas pilsoņiem. Uzrādot rezidenci apliecinošu dokumentu, ETA sistēma neattiecas arī uz Īrijā, Gērnsijā, Džērsijā un Menas salā pastāvīgi dzīvojošām personām, kuras ieceļo Lielbritānijā no šīm teritorijām.

Hovards Bafets (Howard Buffett), Berkshire Hathaway Inc. direktors un potenciālais tēva Vorena Bafeta (Warren Buffett), kurš pašlaik ir kompānijas priekšsēdētājs, amata pārņēmējs, izteicies, ka, viņaprāt, pēc viņa Berkshire Hathaway vairs nevadīs ģimenes loceklis, ziņo Bloomberg.

«Mēs visi ejam un darām lietas, ko mēs vēlamies darīt, un lietas, ko mēs domājam, ka varam izdarīt vislabāk,» stāstījis 55 gadus vecais H. Bafets, piebilstot: «Ir ļoti neparasti, ja otrā vai trešā paaudze patiešām vislabāk iederas tajā, kas izveidots daudz agrāk.»

Saskaņā ar V. Bafeta plāniem pēc viņa aiziešanas pensijā vai nāves kompānijas valde sadalīs viņa pienākumus starp vairāk nekā vienu vadītāju. 2006.gadā V. Bafets sacīja, ka viņa dēls Hovards, lauksaimnieks un autors, darbosies Berkshire kā priekšsēdētājs bez izpildpilnvarām (non-executive chairman).

«Mans tētis man ir teicis, ko viņš gribētu, un domāju, ka es to varu izdarīt,» sacījis H. Bafets, piemetinot: «Mans darbs ir pārliecināties, ka Berkshire nemainās. Un tas ir viss, ko viņš man ir teicis.»