Vācijas priekšrocība salīdzinājumā ar citiem finanšu centriem ir tā, ka šī valsts nav paredzējusi nodokli prēmijām, par kura ieviešanu jau paziņojušas Lielbritānija un Francija, sacījis Deutsche Bank vadītājs Jozefs Akermans (Josef Ackermann), vēsta Bloomberg.

Viņš šādu Vācijas lēmumu nodēvējis par «ļoti gudru soli».

Pirms divām dienām J. Akermans un Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šeible paziņoja, ka Vācijas finanšu institūcijas, ieskaitot Deutsche Bank, Commerzbank un Allianz, piekritušas atbalstīt G20 ierobežojumus attiecībā uz prēmijām, tādēļ Vācija neķersies pie jauna nodokļa baņķieru prēmijām ieviešanas.

Lielbritānijas valdība par nodokļa ieviešanu prēmijām paziņoja šā gada 9. decembrī. 11.decembrī Francijas prezidents Nikolā Sarkozī pavēstīja, ka Francija sekos Lielbritānijas piemēram. Saskaņā ar Francijas valdības amatpersonu sniegto informāciju Francija ar nodokli varētu aplikt 2009.gada prēmijas, kas pārsniedz 27 tūkstošus eiro.

Sākot ar nākamo gadu, augsta līmeņa banku vadītājus sagaidīs mazākas prēmijas, paredz jaunākā Eiropas Savienības (ES) valstu vienošanās.

Saskaņā ar jaunākajiem noteikumiem, baņķieriem izmaksātas prēmijas apjoms nedrīkstēs pārsniegt gada algas apmēru. Speciālos gadījumos prēmija varēs sasniegt divu gadu algas apjomu, taču šādā situācijā būs nepieciešams akcionāru vairākuma atbalsts.

«Pirmo reizi ES finanšu tirgu regulēšanas vēsturē, mēs samazināsim baņķieru prēmijas,» aģentūrai Reuters norādīja Austrijas pārstāvis. Prēmiju samazināšanas attieksies arī uz finansistiem, kurus nodarbina ES institūcijas, bet tie strādā ārpus bloka teritorijas, atsaucoties uz anonīmiem avotiem, vēsta aģentūra.

Ieceri gan vēl jāatbalsta vairumam ES valstu. Baņķieru prēmiju apmēra samazināšana ir daļa no plašākām izmaiņām ES banku regulēšanā, lai tās padarītu noturīgākas pret ekonomiskajām nedienām. Pret ES plāniem samazināt baņķieru prēmiju apjomus iebilda Lielbritānija, kura norādīja, ka šāda kārtība no finanšu sektora atgrūdīs speciālistus, bet bankas to varēs apiet palielinot algas. Lielbritānijai izdevies izcīnīt arī atvieglotākus noteikumus saistībā ar prēmijām Londonas Sitijā.

Trim miljoniem Eiropas Savienības (ES) pilsoņu, kas dzīvo Lielbritānijā, nav pamata bažām par nākotni, atklātā vēstulē ES pilsoņiem atkārtoti apliecinājusi Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja.

Kā aģentūru LETA informēja Lielbritānijas vēstniecībā Latvijā, Meja vēstulē pauž lepnumu par to, ka vairāk nekā trīs miljoni ES pilsoņu ir izvēlējušies apmesties uz dzīvi un pelnīt savu iztiku Lielbritānijā, piebilstot, ka augstu vērtē šo cilvēku lielo ieguldījumu gan valsts ekonomiskajā izaugsmē, gan sabiedriskajā dzīvē, gan kultūrā un valsts dzīvē kopumā. «Es apzinos, ka mūsu valsts daudz zaudētu, ja jūs to pamestu, un es vēlos, lai jūs paliekat,» norādījusi Meja.

«Tāpēc jau kopš paša sarunu sākuma par Lielbritānijas izstāšanos no ES esmu paudusi konsekventu nostāju attiecībā uz jūsu tiesībām – jūsu tiesību aizsardzība līdztekus ES dalībvalstīs dzīvojošo Lielbritānijas pilsoņu tiesībām vienmēr ir bijusi mana galvenā prioritāte,» teica premjere.

Pēdējos gados no finanšu nozarē strādājošiem uzņēmumiem pamatoti lielāko uzmanību ir izpelnījušās bankas. Tomēr šajā nozarē ir arī cita veida uzņēmumi, kurus arī uzrauga FKTK, piemēram dzīvības un nedzīvības apdrošināšanas kompānijas, pensiju fondi, krājaizdevu sabiedrības, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, apdrošināšanas brokeri utt.

Šo uzņēmumu darbība neskar tik plašas sabiedrības masas kā bankas, tomēr arī šiem uzņēmumiem ir vērts pievērst uzmanību. Šoreiz par nedzīvības apdrošināšanas nozari, tās «veselību» un valdošajām tendecēm.

Kā tad apdrošināšanas nozarē strādājošie uzņēmumi jūtas? Šeit būtu vietā nodalīt apdrošināšanas kompānijas un apdrošināšanas brokerus. Atgādināšu, ka apdrošināšanas kompānijas ir tās, kas reāli apdrošina, t.i. par mūsu (klientu) iemaksātajām naudiņām, ko nozarē sauc par prēmijām, tās uzņemas noteiktas saistības, piemēram atlīdzināt zaudējumus ugunsgrēka, satiksmes negadījuma vai traumas rezultātā. Savukārt apdrošināšanas brokeri ir uzņēmumi, kuri par noteiktu samaksu klientiem (biežāk juridiskām personām) palīdz izvēlēties apdrošināšanas kompāniju un asistē arī visā apdrošināšanas līguma/polises darbības laikā. Apdrošināšanas nozarē strādā arī aģenti, kas visbiežāk ir fiziskas personas, kas pārstāv vienu konkrētu apdrošināšanas kompāniju, un aģentūras, kas visbiežāk ir juridiskas personas, kas arī pārdod vienas konkrētas apdrošināšānas kompānijas produktus. Šoreiz par tirgus svarīgākajiem spēlētājiem, t.i. apdrošināšanas kompānijām un nedaudz par brokeriem.

Darbinieku iepriecināšana un apsveikšana Ziemassvētkos arī krīzes laikā tomēr ir aktuāla tradīcija. Lai gan uzņēmumu budžeti ir sarukuši salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, un kompānijas vadītājiem nereti ar smagu sirdi nākas atzīt, ka ikgadējās Ziemassvētku prēmijas diemžēl šogad izpaliks, tomēr tas nenozīmē, ka uzņēmumiem vispār nav nekādu iespēju sagādāt Ziemassvētku pārsteigumus saviem darbiniekiem.

Ļoti labs un populārs risinājums Ziemassvētku dāvanu kartei ir Linstow Center Management piedāvātā Galactico elektroniskā dāvanu karte. Pirmkārt, darba devējam nav jāuztraucas, ka darbinieks nezinās, ko ar savu dāvanu karti iesākt, jo tā darbojas vairāk nekā 650 veikalos, līdz ar to sev vēlamo dāvanu ar to varēs iegādāties katrs. Iespēja iegādāties karti par jebkuru summu līdz 100 latiem nodrošina, ka darba devējs var Ziemassvētku dāvanām atvēlēto budžetu sadalīt uz darbinieku skaitu un nopirkt dāvanu karti par maksimālo iespējamo summu. Savukārt dāvanu kartes saņēmējs to varēs iztērēt jebkurā no piecu Galactico tirdzniecības centru – Origo, Mols, Alfa, Dole vai Galerija Centrs – veikaliem, turklāt visa summa nav jāiztērē vienā veikalā, kas ļauj par darba devēja pasniegto dāvanu karti iegādāties vairākas dāvanas vai arī izlietot to ikdienas vajadzību apmierināšanai.

Veselības ministrija (VM) ir sagatavojusi priekšlikumus nākamā gada budžeta ieņēmumu palielināšanai par teju 30 miljoniem eiro un šī mērķa sasniegšanai rosina noteikt akcīzes nodokli arī šokolādei, sālim, cukuram un citiem produktiem, pastāstīja VM pārstāvis Oskars Šneiders.

VM jau ir izstrādājusi priekšlikumus noteikt akcīzes nodokli vairākiem pārtikas produktiem un augu aizsardzības līdzekļiem, kā arī vairākām precēm. VM sākotnēji vēstīja, ka šādi budžetā varētu papildus rast 9,5 miljonus eiro. Taču tagad VM ir izstrādājusi priekšlikuma papildinājumus, kurus iesniegusi Finanšu ministrijai.

Jaunais piedāvājums paredz noteikt akcīzes nodokli cukura konditorejas izstrādājumiem jeb karamelēm, īrisiem un citām konfektēm, šokolādei un tās izstrādājumiem, kā arī miltu konditorejas izstrādājumiem. Šiem produktiem VM vēlētos noteikt akcīzes nodokli 41 eiro apmērā par 100 kilogramiem produkta.

Pēc krīzes strauji pieaugušo nebanku kreditēšanas biznesu Latvijas valsts iestādes pašlaik vēlas iegrožot, uzliekot griestus procentu likmēm; citur Eiropā iet atšķirīgu ceļu .

Saeimā pašlaik ir atvērti grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kuros iecerēts noteikt, ka patērētāju kreditēšanas līgumu izmaksas, izteiktas gada procentu likmē, nedrīkstēs pārsniegt 100%. Šaubas ir izteiktas gan par to, cik saprātīgi ir gada procentu likmes attiecināt uz īstermiņa aizdevumiem, gan par to, vai no šādiem ierobežojumiem maz būs kāds reāls labums. Vienlaikus ātrie kredīti nav unikāla Latvijas parādība – ar to radītajām sekām saskaras arī citur. Piemēram, Lielbritānija dažādu «griestu» ieviešanas vietā ir izvēlējusies radikāli reformēt tirgus uzraudzību. No aprīļa Godīgas tirdzniecības birojs (britu analogs Latvijas Patērētāju tiesību aizsardzības centram) Lielbritānijā tiks aiz-stāts ar daudz lielāku varu apveltīto Finanšu uzvedības uzraudzības iestādi. Par ātrajiem kredītiem un Lielbritānijas izvēlēto ceļu intervijā Dienas Biznesam stāsta patērētāju kreditēšanas eksperts ar gandrīz 30 gadu darba pieredzi Godīgas tirdzniecības birojā Rejs Vatsons.

Vadošie Volstrītas baņķieri ir atvainojušies par savu lomu globālās finanšu krīzes provocēšanā un gatavojas draudošajam peļņas nodoklim, vēsta telegraph.co.uk.

Jaunais nodoklis radīts, lai nomierinātu sadusmoto Amerikas sabiedrību un palīdzētu aizpildīt «melno caurumu», ko radījusi 700 miljardus ASV dolāru vērtā banku nozares glābšana nesenās krīzes laikā.

Saskaņā ar medija sniegto informāciju Goldman Sachs, JP Morgan Chase, Morgan Stanley un Bank of America vadītāji tikko piedalījušies iztaujāšanā, ko veikusi Finanšu Krīzes Izmeklēšanas Komisija - struktūra, ko izveidojis ASV Kongress, lai noteiktu banku lomu dziļākās recesijas kopš Lielās depresijas izraisīšanā.

Tajā baņķieri atzinuši, ka pieļāvuši vairākas kļūdas.

Viens no diskusijas tematiem bijis plaši apspriestais jautājums par pārmērīgajām baņķieru algām un prēmijām.

Valsts vēlme, ar solidaritātes nodokļa ieviešanu iekasēt vairāk naudas nodokļos, cerēto rezultātu var arī nenest

Pašvaldību ienākumiem pastāv risks pat samazināties. Saruks arī to uzņēmumu konkurētspēja, kuri savu produktu radīšanai izmanto augstas kvalifikācijas speciālistus. Par to liecina Deloitte apaļā galda diskusija par solidaritātes nodokļa slēptajiem riskiem. Uzņēmēji uzskata, ka solidaritātes nodokļa ieviešana nevis veicinās investīciju pieplūdumu Latvijas ekonomikai, bet – tieši pretēji – slāpēs, turklāt netiek izslēgts, ka pat tie, kuri jau ir investējuši Latvijā, augstākā līmeņa speciālistu darba vietu pārcels uz kādu no kaimiņvalstīm.

Tiek pieļauts, ka daļa solidaritātes nodokļa maksātāju šāda nodokļa ieviešanu Latvijā apstrīdēs Satversmes tiesā. Valsts, daudz gribēdama, finālā varot dabūt ļoti maz – patiesībā konsolidētais efekts var būt arī negatīvs.Efektīvāk būtu bijis palielināt nodokļu iekasējamību, vēl jo vairāk, ja valsts budžeta parāds uz šā gada oktobri ir 1,47 miljardi eiro.

Eiropas Savienībai (ES) nepieciešams vērsties pret bankām, kuras apiet šā gada sākumā prēmijām noteiktos ierobežojumus, pirmdien paziņoja ES iekšējā tirgus un pakalpojumu komisārs Mišels Barnjē.

Eiropas Banku iestādei nosūtītajā vēstulē Barnjē norāda, ka vairākas lielas Lielbritānijā bāzētas bankas izmanto tā dēvētās naudas izmaksas baņķieru atalgošanai, taču tās ir vien tās pašas prēmijas tikai bez atbilstošā nosaukuma.

Es vēlētos norādīt uz savām spēcīgajām bažām attiecībā uz nepārtrauktajiem ziņojumiem par šīm izmaksām, Barnjē raksta vēstulē. Ir svarīgi šajā svarīgajā jautājumā demonstrēt vienotu, proaktīvu nostāju un risināt apgalvojumus, ka netiek ievēroti ES noteikumi, ja ne vārds, tad būtība.

ES šā gada janvārī ieviesa noteikumu, ka baņķieru prēmijas tiek ierobežotas 100% no to gada atalgojuma apmērā, bet ar akcionāru apstiprinājumu tās var tikt paaugstinātas līdz 200%.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments plāno grozīt atlīdzībai paredzēto budžetu un līdz šim ietaupītos 88 000 eiro novirzīt iepriekš budžetā neparedzētajām naudas balvām un prēmijām, vēsta Latvijas Radio.

Pilsētas attīstības departamentā ir 116 amata vietu, un atlīdzībai kopumā gadā paredzēti vairāk nekā divi miljoni eiro. Taču līdz gada vidum tēriņus algām esot izdevies krietni ietaupīt, jo vairākas vakances esot brīvas, daļa darbinieku daudz slimojuši, bet citi devušies atpūtā, neprasot darba samaksu. Tāpēc departaments nolēmis ietaupītos 88 000 eiro novirzīt iepriekš budžetā neparedzētajām naudas balvām un prēmijām. Pilsētas attīstības departaments Rīgas domē būs pirmais, kas pēc krīzes laika taupības režīma nolēmis dāsnu atalgojuma fonda daļu atvēlēt darbinieku prēmēšanai, un, grozot atlīdzībai paredzēto budžetu, departaments plāno, ka katram darbiniekam naudas balvās šogad varēs piešķirt vidēji nepilnu 1000 eiro, norāda Latvijas Radio.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Īstermiņa ieceļošanai Lielbritānijā no 2.aprīļa visiem Eiropas Savienības dalībvalstu, tostarp arī Latvijas pilsoņiem, būs vajadzīga elektroniskā ieceļošanas atļauja (ETA), aģentūrai LETA norādīja Ārlietu ministrijā (ĀM).

ETA būs jākārto ikvienam neatkarīgi no vecuma. To iespējams pieteikt arī citu personu vārdā, piemēram, bērnu, vecvecāku. ETA būs vajadzīga arī tām personām, kuras Lielbritānijā ieceļo tranzītā, izņemot gadījumus, kad persona nepamet lidostas tranzīta zonu un neiziet Lielbritānijas robežkontroli.

ETA būs piesaistīta personas pasei un būs derīga divus gadus. Patlaban maksa par ETA pieteikšanu ir 12 eiro, taču no 9.aprīļa maksu paaugstinās līdz 19 eiro. Lēmumu par ETA piešķiršanu pieņems vidēji trīs darba dienu laikā.

ETA sistēma neattiecas uz personām, kurām ieceļošanai Lielbritānijā vajadzīga vīza, personām, kuras saņēmušas ilgstošas uzturēšanās atļaujas, tostarp pastāvīgās un pagaidu uzturēšanās statusu, Lielbritānijas un Īrijas pilsoņiem. Uzrādot rezidenci apliecinošu dokumentu, ETA sistēma neattiecas arī uz Īrijā, Gērnsijā, Džērsijā un Menas salā pastāvīgi dzīvojošām personām, kuras ieceļo Lielbritānijā no šīm teritorijām.

Apdrošināšanas sabiedrību peļņa 2016. gadā sasniedza 105 milj. eiro (pretstatā iepriekšējā gada zaudējumiem 0.9 milj. eiro), t.sk. nedzīvības apdrošināšanas sabiedrību peļņa bija 103 milj. eiro, bet dzīvības apdrošināšanas sabiedrības kopumā nopelnīja 1.8 miljonus eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati.

2016. gadā apdrošinātāju (apdrošināšanas sabiedrību un ārvalstu apdrošināšanas sabiedrību filiāļu) parakstīto bruto prēmiju apmērs saglabājās tuvu iepriekšējā gada līmenim (+0,2%) un bija 532 miljoni eiro (t.sk. ārvalstu apdrošināšanas sabiedrību filiāļu parakstītās bruto prēmijas - 168 milj. eiro un sasniedza 32% no kopējām parakstītajām prēmijām, jeb 45% no Latvijā parakstītajām prēmijām).

2016. gadā valsts fondēto pensiju kapitāla piesaiste mūža pensiju apdrošināšanas polisēm nodrošināja noturīgu izaugsmi dzīvības apdrošināšanā parakstītajās prēmijās, tādējādi kļūstot par pašu nozīmīgāko apdrošināšanas veidu (parakstītās bruto prēmijas pieauga par 7.4 milj. eiro un sasniedza 18% no kopējā apdrošināšanas tirgus). Savukārt straujākais kāpums parakstītajās prēmijās bija sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā (par 14 milj. eiro un sasniedza ~17% no kopējā apdrošināšanas tirgus).

Valsts parāda apkalpošanas vadības procesā iesaistītie Valsts kases darbinieki nākamgad varēs tikt pie prēmijām, ja viņiem izdosies samazināt ar valsts parāda apkalpošanu saistītos izdevumus. Sekmīgi apkarojot ēnu ekonomiku, pie prēmijām varētu tikt arī Valsts ieņēmumu dienestā strādājošie.

Saskaņā ar valdības akceptētajā likumā «Par valsts budžetu 2013. gadam» noteikto, Valsts kases darbinieku centieni samazināt valsts parāda apkalpošanas izmaksas tiks novērtēti materiālā izteiksmē, ja «2013.gada deviņu mēnešu laikā Valsts kases amatpersonu (darbinieku), kuras iesaistītas valsts parāda vadības procesā, darbības rezultātā būtiski samazinās valsts budžeta izdevumi salīdzinājumā ar likumā «Par valsts budžetu 2013.gadam» spēkā stāšanās dienā plānotajiem procentu izdevumiem budžeta apakšprogrammā 31.02.00 «Valsts parāda vadība» un tiek prognozēts procentu izdevumu samazinājums līdz gada beigām.

Pieļauju, ikviens no mums kaut reizi pie sevis nodomājis, cik ļoti paveicies ir attīstīto Eiropas valstu pensionāriem – viņiem ir labas pensijas, viņi var atļauties ceļot un valsts par viņiem rūpējas. Tiesa, tikai retais no mums izprot, ka patiesībā tas ir pašu pensionāru nopelns, kamēr viņi bija darbspējīgā vecumā. Valsts nopelns drīzāk ir tas, ka sabiedrībā ir izdevies izkopt tālredzīgu domāšanu, kas paredz šodien veikt investīcijas nākotnei.

Vācija ir tikai viens no piemēriem, kur veselība un dzīves kvalitāte, nevis manta, ir prioritāte, un līdzīga vērtību skala ir arī Skandināvijā un attīstītajās ES valstīs. Turpretī Latvijā sabiedrības vērtību skalā pārliecinoši prioritāra loma ir mantiskām vērtībām, nevis rūpēm par veselību, dzīvību un nodrošinājumu nākotnei. Tādēļ loģisks ir jautājums, uz kuru būtu vērts atbildēt gan valstiskā līmenī, gan katram iedzīvotājam pašam sev: Par ko liecina sabiedrības vērtību sistēma, ja mantai, īpašumam tiek piešķirta lielāka nozīme nekā veselībai un dzīvībai?

Uzskatāmu ieskatu mūsu sabiedrības vērtību skalā sniedz dati par apdrošināšanu Latvijā, kur dzīvības apdrošināšanā parakstītās prēmijas sastāda tikai apmēram piekto daļu no visām parakstītajām prēmijām. Pārējo jeb lielāko parakstīto prēmiju apjomu sastāda nedzīvības apdrošināšana (transporta apdrošināšana, īpašuma apdrošināšana, u.c.).

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas veiktajā apdrošināšanas brokeru sabiedrību pārbaudē atklājies, ka apdrošināšanas brokeru sabiedrības dažādi izprot Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likuma noteikumus, kas regulē brokeru rīcību ar iekasētajām apdrošināšanas prēmijām.

Tāpēc Latvijas Apdrošināšanas brokeru asociācija (LABA) ir izsūtījusi apdrošināšanas brokeru sabiedrībām ieteikumus, kā pareizi un atbilstoši likumam rīkoties ar iekasētajām apdrošināšanas prēmijām, lai palīdzētu veidot vienotu izpratni par šiem jautājumiem un novērst iespējamus pārmetumus apdrošināšanas brokeru sabiedrībām, ka tās, cenšoties ievērot likumu, tomēr to neatbilstoši izprot un tādēļ ne vienmēr rīkojas tā, kā to par pareizu uzskatītu nozari uzraugošā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

«Jāatzīst, ka Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likuma normas patiešām ir visai komplicētas un nav viegli saprotamas, turklāt līdz šim apdrošināšanas brokeru sabiedrībām nekad nav ticis dots vienots skaidrojums par to piemērošanu. Šī dažādā izpratne gan nekā neietekmē klientus, jo tiklīdz apdrošināšanas prēmija ir samaksāta apdrošināšanas brokeru sabiedrībai, tā ir uzskatāma par samaksātu apdrošinātājam un apdrošināšanas līgums ir spēkā esošs,» skaidroja LABA valdes priekšsēdētājs Aigars Krūms.

Obligātās auto apdrošināšanas OCTA tirgū bruto prēmijas šogad visvairāk parakstījus apdrošināšanas a/s Baltikums, ar lielākajiem zaudējumiem šajā apdrošināšanas veidā strādā BAN, bet ar peļņu – Balta.

Šogad deviņos mēnešos OCTA tirgū bruto prēmijās Baltikums parakstījis 4,317 miljonus latu, kam ar 3,945 miljonim latu seko Balva un ar 3,654 miljoniem latu – BTA, liecina Db.lv apkopota informācija no kompāniju finanšu pārskatiem.

Ceturtajā vietā ar 3,077 miljoniem latu bruto parakstītam prēmijām seko Gjensidige Baltic, bet ar 2,978 miljoniem latu - Balta. Par to, kādā secībā iedalās nākamie OCTA tirgū esošie apdrošinātāji, precīzas informācijas nav. OCTA tirgū kopumā bruto prēmijās šogad paakstīti 24,53 miljoni latu, liecina Latvijas apdrošinātāju asociācijas dati. Publiskotā informācija liecina, ka Ergo OCTA tirgū parakstījis 1,935 miljonus latu, bet BAN - 1,348 miljoniem latu. Swedbank informēja, ja OCTA prēmijas Swedbank P&C Insurance parakstījusi 339 tūkstošus latu. Tādējādi pārējie apdrošinātāji – If un Seesam - dala 2,94 miljonu latu prēmijas.

Latvijā darbojošos apdrošinātāju kopējais parakstīto prēmiju apjoms šā gada trīs ceturkšņos pieaudzis par 7%, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas rīcībā esošā informācija par apdrošinātāju darbības rezultātiem.

Ārzemēs Latvijas apdrošinātāji šī gada trīs ceturkšņos parakstījuši prēmijas 125,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 3% vairāk nekā 2013. gada trīs ceturkšņos. Latvijas iekšējā tirgū – 251,5 miljonus eiro, kas ir 8% pieaugums pret pagājušā gada trim ceturkšņiem. Kopā Latvijā darbojošos apdrošinātāju parakstīto prēmiju apjoms sasniedzis 377 miljonus eiro, kas ir 7% pieaugums pret 2013. gada 3 ceturkšņiem.

Ārzemēs izmaksātas apdrošināšanas atlīdzības 64,4 miljonu eiro apmērā, Latvijā – 142,6 miljoni eiro un kopā izmaksātas atlīdzības 207 miljonu eiro apmērā, palielinoties par 2%.

Rīgas brīvostas darbinieki turpmāk vairs nevarēs saņemt vairāk par trīs prēmijām algas apmērā gada laikā, bet ar īpašu valdes lēmumu ir iespēja izdabūt arī ceturto, taču pats «trakākais» ir tas, ka prēmēšana vairs nevarēs būt paredzēta darba līgumos.

Kaut ko tādu izlasot ziņu aģentūru slejās, teju vai gribas DB rubrikā Zaudētājs ievietot visu Rīgas brīvostas kolektīvu, jo acīmredzot līdz šim situācija ir bijusi viņiem ievērojami labvēlīgāka. Vienīgi, uzzinot šo faktu, nenovēršami rodas pāris jautājumu.

Pirmkārt, vai tiešām Latvija ir atgriezusies, teiksim, 2006. gadā, kad vismaz pāris prēmiju algas apmērā gada ietvaros valsts vai pašvaldību struktūrās netika uzskatīts par kaut ko īpašu. Ne reizi vien ir dzirdēts par gadījumiem, kad privātā uzņēmumā uz darba interviju ieradies valsts vai pašvaldību iestāžu darbinieks skaidri noprasa – cik prēmiju jūs man maksāsiet? Parasti šādus cilvēkus ļoti ir izbrīnījis pretjautājums – par ko?! Vai varbūt Latvija sāk pielīdzināties vienai otrai Dienvideiropas valstij, kuras iedzīvotāji pat dzirdēt negrib par to, ka taupības nolūkos varētu pāriet no 14 un 13 mēnešalgām gadā, kurā, kā zināms, vairāk par 12 mēnešiem nemaz nav. Tiesa gan, joprojām Rīgas brīvosta ir gatava dragāt vēl glaunāk, nekā minētā reģiona valstis, apmaksājot 12 mēnešu darbu ar 16 mēnešu algu.

Daži fiskālās stimulēšanas pasākumi vairs nav vajadzīgi tādā apmērā, kādā tie bija krīzes degpunktā, paziņojis Eiropas Centrālās Bankas (ECB) prezidents Žans Klods Trišē (Jean-Claude Trichet).

Viņš sacījis, ka visi pasākumi, kas rada «draudus cenu stabilitātes sasniegšanai ir jāatceļ nekavējoties un nepārprotami».

Eirozona no recesijas izkļuva šā gada trešajā ceturksnī. Tās gada inflācijas līmenis pašlaik ir 0.5%.

Jūnijā eirozonas inflācija pirmo reizi kļuva negatīva, samazinoties līdz -0.1%. Lielākā pazeminošā ietekme bija enerģijas un degvielas cenām.

Savukārt 2008.gada jūlijā tā uzkāpa līdz 4.1%, ko veicināja rekordaugstās naftas cenas tajā laikā.

Ž. K. Trišē paudis viedokli, ka ir pāragri paziņot - krīze ir beigusies, jo eirozonas izkļūšanas no krīzes pamatā ir ievērojamie atbalsta pasākumi.

Viņš arī izteicies par baņķieru prēmijām, norādot, ka peļņa būtu jāizmanto, pirmkārt, kapitāla un rezervju veidošanai nevis dividendēm un nepamatotām kompensācijām.

Vairāk nekā puse banku palielinātu baņķieru algas, lai samazinātu Eiropas Savienības lēmuma ierobežot baņķieru bonusu apmēru ietekmi, secināts personāla resursu konsultantu Towers Watson & Co pētījumā.

Kā raksta Bloomberg, pētījumā aptaujātas vairāk nekā 150 bankas, un tikai 7% uzskata, ka ES noteikumi veiksmīgi samazinātu baņķieru darba samaksu. Aptuveni 53% norādījušas, ka paaugstinātu algu. Tāpat finanšu sektora darbinieki saņemtu vairāk bonusu citādā veidā – vairāk apmācību, palielinātos pensiju iemaksas un tiktu ieviestas elastīgas darba programmas.

Bankas norāda, ka tad, kad stāsies spēkā ES ierobežojumi, daudzi no to darbiniekiem saņems mazāku darba samaksu, tādēļ tās saprot, ka kritums kaut kādā veidā jākompensē, norāda Towers Watson eksperti.

Db.lv jau rakstīja, ka no nākamā gada banku darbiniekiem maksātās prēmijas nevarēs pārsniegt gadā saņemtā atalgojuma apmēru. Ja tam piekrīt bankas akcionāri, tad divas gada algas, bet ar noteikumu, ka ceturtdaļa prēmijas tiks izmaksāta pēc pieciem gadiem, nolēmuši Eiropas Parlamenta, Eiropas Komisijas un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pārstāvji.

Rīgas rajona tiesas lēmums piespriest reālus un būtiskus cietumsodus par korupciju bijušajam Latvijas Bankas (LB) prezidentam Ilmāram Rimšēvičam un uzņēmējam Mārim Martinsonam paliks Latvijas tiesu sistēmas vēsturē neatkarīgi no tā, kā risināsies tiesvedība apelācijas instancē.

Īpašs šis spriedums ir arī Dienai, kura par M. Martinsona centrālo lomu dažādās koruptīvas nokrāsas lietās rakstīja teju visu pēdējo desmitgadi, laikā, kad M. Martinsons pret šīm aizdomām vēl apņēmīgi cīnījās, cenšoties pierādīt godīga uzņēmēja un mecenāta slavu. To viņam palīdzēja uzturēt plaša spektra politiskā elite – uz viņa sponsorētiem pasākumiem bez sarkšanas vēl ne tik sen ieradās sabiedrības krējums, bet valdība aiz slēgtām durvīm uzskatīja par iespējamu izskatīt viņu starp pretendentiem uz bankas Citadele valstij piederošo daļu pirkšanu.

Šoks par spriedumu

Trešdien, spriežot pēc I. Rimšēviča un M. Martinsona ķermeņa valodas, abiem uzmanīgi un saspringti klausoties spriedumu, īpaši manieres, kādā bijušais LB prezidents pameta tiesas ēku – tukšām rokām, bez virsdrēbēm, stāvoklī, kas no malas atgādināja afektu –, spriedums savā bardzībā bija negaidīts abiem apsūdzētajiem. Pieredzējušu, ar saviem sakariem tiesībsargu vidū zināmu advokātu armija, intervijas vīriešu žurnāliem, centieni ar dažādiem sabiedrisko attiecību un juridiskās argumentācijas paņēmieniem sēt šaubas par apsūdzību pamatotību – tas viss atstāja vietu šaubām par gaidāmā sprieduma bardzību.