Pārtika

Liepājā ražotos konservus atzīst par piemērotiem kosmonautiem

Gunta Kursiša, 02.11.2012

Jaunākais izdevums

Liepājas zivju konservu ražotāja Kolumbija Ltd. produkcija atzīta par piemērotu kosmonautiem, un pirmie konservi jau nogādāti kosmosā testēšanai, vēsta laikraksts Kurzmes Vārds.

Kolumbija Ltd. konservi iekļauti Krievijas Lauksaimniecības zinātņu akadēmijas Pārtikas koncentrātu industrijas zinātniski pētnieciskā institūta sarakstā, kurā minēta produkcija, ko rekomendē kosmonautu uzturam, ziņo medijs.

No minētā saraksta kosmonauti, gatavojoties lidojumiem, izvēlās produktus, ko piegādā Starptautiskajai kosmosa stacijai.

Kolumbija Ltd. vadītājs Igors Krupņiks stāstīja, ka pašlaik izturēta pirmā atlases kārta un šobrīd notiek otrais posms, kura laikā tiek testēts, kā konservu kvalitāti un derīguma termiņu ietekmē bezsvara stāvoklis un gravitācija.

Pašlaik institūts saskaņā ar Krievijas Kosmosa aģentūras noslēgto līgumu strādā pie tā, lai Kolumbija Ltd. karpu želejā, samu želejā, zuti želejā un līdaku tomātu mērcē iekļautu kosmonautu uzturā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju pārstrādes uzņēmuma SIA Karavela šī gada rādītāji ļauj prognozēt vēsturiski lielāko apgrozījumu - plānots, ka gadā kopumā tas varētu sasniegt 34-35 miljonus eiro, kas ir par 20% vairāk nekā 2016. gadā, informē SIA Karavela mārketinga direktors un līdzīpašnieks Jānis Endele.

«Neskatoties uz tirgus apstākļiem un apgrozījuma kritumu 2015. un 2016.gadā, šogad Karavela atgriezusies pie straujas izaugsmes, pateicoties vairākiem realizētiem projektiem Rietumeiropas eksporta tirgos un ASV. Šogad uzsākta sadarbība ar ALDI un LIDL lielveikalu tīkliem Vācijā, vairākiem privātās preču zīmes turētājiem Austrijā, Francijā, Nīderlandē un ASV,» norāda kompānijā.

Karavela ver Lidl durvis

Uz Rietumiem eksportējošiem Latvijas zivrūpniekiem nākamgad vajadzētu just darba rezultātus

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaļiņingradas zivju konservu ražotāji varētu samazināt šprotu ražošanu un neizslēdz arī ražošanas apturēšanu izejvielu trūkuma dēļ.

Izejvielu trūkumu ražotāji skaidro ar Krievijas noteikto lauksaimniecības preču importa embargo.

«Konservu ražotāji Kaļiņingradā cieš zaudējumus un var pārtraukt darbību, jo galvenie brētliņu piegādātāji tiem iepriekš bija Baltijas valstis,» norādīja Krievijas Zivsaimniecības uzņēmumu savienības vadītājs Sergejs Gudkovs.

Viņš paziņoja, ka pēc Krievijas embargo noteikšanas brētliņas un reņģes Eiropas Savienībā ir kļuvušas lētākas, bet importa konservi Krievijā rada nopietnu konkurenci vietējiem izstrādājumiem.

«Kaļiņingradas ražotāji zaudē konkurences cīņā ar ārvalstu ražotājiem,» uzsvēra Gudkovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Zivju pārstrādes uzņēmums Kolumbija Ltd slīkst problēmu jūrā

Laura Mazbērziņa, 10.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas zivju pārstrādes uzņēmumu Kolumbija Ltd piemeklējušas vairākas problēmas – tiesiskās aizsardzības process, tirgus noieta problēmas, obligātās iepirkuma komponentes (OIK) maksājumu dārdzība un darbaspēka trūkums.

Jau ziņots, ka Kolumbija Ltd ir nonākusi finansiālās grūtībās un par savu eksistenci cīnās, atrodoties tiesiskās aizsardzības procesā. Kolumbija Ltd tiesā iesniegtajā tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumā bija norādījusi, ka uzņēmums ir nonācis finansiālās grūtībās, kas ierobežo spēju veikt aktuālus norēķinus ar darbiniekiem un kreditoriem. Pieteikumā bija teikts, ka kompānijas saistību apmērs turpina palielināties, bet apgrozāmo līdzekļu trūkums liedz turpināt pilnvērtīgu saimniecisko darbību, tostarp arī izpildīt uzņemtās saistības.

«Iegriež» banka

Kolumbijai Ltd ir noslēgti vairāki kredīta un kredītlīnijas līgumi ar AS Trasta komercbanka, kura nonāca finansiālās grūtībās un 2016. gada 14. martā ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedumu uzsākusi kredītiestādes likviditātes procesu. Kredītiestāde neturpināja ierasto komercdarbību, bet, īstenojot maksātnespējas procesa īpatnības, atsavināja savus aktīvus un arī prasījuma tiesības. «Es uzskatu, ka bankas maksātnespējas administratoriem ir nepareiza tiešas darbības politika – nesaglabāt darbojošos uzņēmumu, tas ir absurds,» sacīja Kolumbija Ltd īpašnieks Igors Krupņiks (Igor Krupnik).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ne tikai konservu ražotāji, bet arī zvejnieki iesaistījušies tirgu meklēšanā

LETA, 31.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban Latvijas konservu ražotāji apmēram 60% ārvalstīs realizētās produkcijas pārdod Eiropas Savienības (ES) tirgos, intervijā atzina Zemkopības ministrijas (ZM) Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš.

Viņš pastāstīja, ka līdz ar Krievijas tirgus aizvēršanos, kam iepriekš Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumu eksporta bilancē bija liels īpatsvars, situācija ir mainījusies, eksportēts tiek uz citiem tirgiem. «Mēs varbūt nesasniedzam iepriekšējos apjomus, bet svarīgi, ka nav arī krituma. Pagājušā gada deviņos mēnešos bija vērojams eksportētās produkcijas apjomu pieaugums. Skaitot visu kopā - konservus un citu produkciju, 2018.gada deviņos mēnešos pret 2017.gada deviņiem mēnešiem eksporta kāpums tonnās ir 27%, bet naudas izteiksmē – par 16,6%. Tikai konservi pērn deviņos mēnešos ir eksportēti tonnās par 8,3% vairāk un 7,2% vairāk naudas izteiksmē. Tirgi tiek meklēti un arī atrasti,» sacīja Riekstiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Brīvais vilnis izveido produktu Āzijas tirgum

Jeļena Šaldajeva, 17.10.2019

Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Arnolds Babris

Foto: Maksims Frederiks Šaldajevs

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai noturētu savas pozīcijas tirgū, AS Brīvais vilnis pastāvīgi uzlabo produkcijas kvalitāti un tās daudzveidību, saglabājot ražošanas tradīcijas.

AS Brīvais vilnis uzsāk jaunu ražošanas sezonu ar apņēmību īstenot jaunas idejas. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Arnolds Babris norāda, ka, izstrādājot jaunus produkcijas veidus, tiek ņemtas vērā ne vien garšas īpašības, bet arī ietekme uz veselību. Pateicoties termiskajai apstrādei, konservi nesatur mākslīgos pārtikas produktu konservantus, un uzņēmums nelieto garšas pastiprinātājus.

A. Babris piebilst, ka tiek uzlabota ne vien produkta garša, bet arī tā iepakojums. Brīvais vilnis sadarbībā ar Šveices uzņēmumu O Klein izstrādāja caurspīdīgo vāciņu, kurš nu jau kļūst ļoti populārs un pieprasīts. Plastmasas vāciņu ir vieglāk atvērt, un caur to ir redzams produkts. Kopā ar Vācijas kompāniju Vaidenhamer tika iegūta augstvērtīga plastmasas caurspīdīga konservu kārba, kura ir labāka par stiklu un kurā produkta garša ir labāka nekā jebkurā citā iepakojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Rimi un Supernetto izņem no veikalu plauktiem visu Zilās lagūnas produkciju

Nozare.lv, 02.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz brīdim, kad no Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) tiks saņemta detalizētāka informācija par SIA Zilā lagūna zivju konserviem, no veikaliem Rimi un Supernetto izņemta visa uzņēmuma produkcija, informē veikalu pārstāve Laura Podskočija.

«Lai gan Rimi sortimentā nav Zilās lagūnas ražotās siļķes filejas eļļā Antalja un siļķes filejas eļļā ar garšvielām, baltoties uz ASV Pārtikas un medikamentu administrācijas sniegto informāciju par preču zīmes Latis zivju produktu neatbilstību kvalitātes prasībām, visā Latvijā no tirdzniecības izņemam visu šī uzņēmuma ražoto produkciju. Patlaban tiek gaidīta detalizētāka informācija no PVD,» sacīja Podskočija.

Viņa arī norādīja, ka Rimi prioritāte ir produktu kvalitāte un pārtikas drošums, tādēļ, ja rodas kaut mazākās aizdomas par produktu neatbilstību kvalitātes prasībām, tiek lemts par to izņemšanu no veikalu sortimenta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gada maijā zivju pārstrādes rūpnīca SIA Piejūra ar zīmolu AMBERFISH uzsākusi saldētu zivju pirkstiņu ražošanu, kļūstot par pirmo uzņēmumu Latvijā, kas ražo šāda veida produkciju, informēja uzņēmumā.

Uzņēmums šogad uzsācis arī auksti kūpinātu lašu produktu sērijas ražošanu. Jauno produktu galvenais noieta tirgus būs Eiropa un Skandināvijas valstis. Abās produktu līnijās kopumā investēti vairāk nekā viens miljons eiro.

Līdz šim Nīcas novadā esošā zivju pārstrādes uzņēmuma galvenā saražotā produkcija bija šprotu un mencu aknu konservi, kas ir nopērkami aptuveni 20 pasaules valstīs. Šogad uzņēmums spējis uzsākt jaunu produktu ražošanu, pateicoties investīcijām, kuras uzņēmums rūpnīcā ieguldījis pēdējo divu gadu laikā. Maijā atvērtas divas jaunas ražošanas līnijas - zivju pirkstiņu un auksti kūpinātu lašu produktu ražošanai. Uzņēmums šogad plāno uzsākt vēl 10 jaunu produktu ražošanu uz šīm līnijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Latvijā ražotās šprotes Eiropas interneta veikalos tirgo kā «krievu virtuvi»

Sandra Dieziņa, 11.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas zivrūpnieku produkcija pieejama arī Eiropas lielākajos interneta veikalos, turklāt tajos tiek tirgota arī kā Krievijas virtuve.

Kā pārliecinājās DB, vācu Lebensmittel.de piedāvājumā ir Riga Sprotten ar zīmolu Dovgan. Biedrības Rīgas šprotes valdes priekšsēdētājs Imants Cīrulis norāda, ka šprotes ražo SIA Unda un firma Dovgan, kas norādīta uz etiķetes, ir Undas produkcijas izplatītājs Vācijā.

Zīmols Dovgan Krievu virtuve ir Eiropas lielākais krievu pārtikas vairumtirgotājs. Dovgan ir viens no prestižākajiem zīmoliem Krievijā – zem tā apvienojušies vairāki ievērojami Krievijas un Austrumeiropas pārtikas ražotāji, kas ražo kaviāru, degvīnu, boršču un citus krievu virtuves produktus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Straujuma centīsies sekmēt tirdzniecību ar Gruziju

Jānis Rancāns, 25.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemkopības ministre Laimdota Straujuma darba vizītē apmeklēs Gruzijas Republiku, kur apspriedīs iespējas uzlabot abu valstu sadarbību tirdzniecībā ar pārtikas un citām lauksaimniecības, kā arī kokrūpniecības precēm, uzsverot, ka Latvijas pārtikas produktu un koksnes izstrādājumu ražotājiem ir iespējams kāpināt saražotā apjomus un palielināt eksportu uz Gruziju.

Ministre vizītē uz Gruziju dosies 26. un 27. jūlijā. Vizītes laikā ministre tiksies ar Gruzijas lauksaimniecības ministru Zazu Goroziu (Zaza Gorozia) un kopā ar Latvijas uzņēmējiem apmeklēs vairākus Gruzijas pārtikas ražošanas uzņēmumus un potenciālos sadarbības partnerus, informē ministrija.

«Latvijas un Gruzijas nozares tirdzniecības rādītāji ir stabili, taču pagaidām to apjomi ir nelieli. Latvija var Gruzijas tirgum piedāvāt augstas kvalitātes piena produktus, zivju konservus un gaļas izstrādājumus, tāpat arī dažādus koksnes izstrādājumus,» norādīja zemkopības ministre Laimdota Straujuma.

Kopā ar zemkopības ministri uz Gruziju dosies arī Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūta BIOR vadītājs un vadības pārstāvji no vairākiem Latvijas pārtikas ražošanas uzņēmumiem: SIA Latvijas Piens, Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Piena ceļš un SIA Rēzeknes gaļas kombināts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Latvijas Karavela ar jaunu projektu no Skandināvijas tirgiem «izspiež» vācu zivrūpniekus

Nozare.lv, 21.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju konservu ražotājs SIA Karavela, kam pieder produktu līnija Kaija, šonedēļ, 25.janvārī, atklāj 3,5 miljonus latu vērtu jaunu konservu ražotni, līdz ar to dubultojot līdzšinējās jaudas, kas savukārt ļāvis no Skandināvijas lielveikalu tīkla pilnībā izkonkurēt Vācijas zivrūpnieku ražojumus, apgalvo kompānijas līdzīpašnieks Andris Bite.

«Jaunajā ražotnē ieguldījām 3,5 miljonus latu. Projektu finansē AS UniCredit Bank, kā arī tam piesaistīts Eiropas Savienības līdzfinansējums 1,8 miljonu latu apmērā. Jaunajā cehā tiks ražoti siļķu un skumbriju konservi, kas ir paredzēti mūsu jaunajiem tirgiem Somijā, Zviedrijā un Dānijā. Ir noslēgti līgumi ar šo valstu lielākajiem veikalu tīkliem par piegādi, līdz ar to no Skandināvijas tirgus esam pilnībā «izspieduši» lielākos šī segmenta konkurentus - vāciešus,» sacīja Bite.

Viņš arī sacīja, ka jaunajā uzņēmuma ražotnē tiks ražoti divi miljoni konservu kārbu, kas divkārt pārsniedz uzņēmuma līdzšinējās jaudas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

Šprotu ražotājiem kritiska situācija: var nākties atlaist visus darbiniekus

Sandra Dieziņa, 07.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šprotu ražotājiem Krievijas un Ukrainas krīzes dēļ vasaras mēnešos būs piespiedu dīkstāve, jau šobrīd darba apjoms ir samazinājies, turklāt netiek izslēgta darbinieku atlaišana.

Daļa uzņēmumu vēl šobrīd lemj, kā rīkoties, lai darbinieki neciestu. Zināms, ka jau šobrīd eksporta problēmu dēļ daļa uzņēmumu strādā nepilnu darba laiku, ražojot produkciju uzkrājumiem.

Plāno samazināt

SIA Gamma – A izpilddirektors Ivars Pūciņš stāsta, ka šobrīd uzņēmumu būtiski ietekmē vairāki faktori – valūtas nestabilitāte NVS valstīs, Ukrainas notikumi un neziņa par turpmāko saistībā ar iespējamām sankcijām. «NVS valstīs un Krievijā vērojama valūtas kursa nestabilitāte. Ukraina šobrīd nav pirktspējīga un strādātspējīga. Visi šobrīd nogaida un ir neziņā par turpmāko. Arī politiķu rīcība nevieš nekādu skaidrību, jo visi tikai domā par divām vēlēšanām, kas tuvojas, nevis par uzņēmējiem,» klāsta I. Pūciņš. Tas viss atstāj ietekmi uz uzņēmumu, kas vasarā plāno pārtraukt darbu uz diviem trim mēnešiem. Šobrīd ir skaidrība, ka jūnijā darbinieki tiks laisti apmaksātā atvaļinājumā, izņemot 7–10% strādājošo, ko nodarbinās remontdarbos, bet jūlijā tiem nāksies pieteikties bezdarbniekos. Kā būs augustā, vēl nav zināms, jo nav iespējas paredzēt notikumu attīstību tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Piejūra investē 5,2 miljonus eiro zivju pārstrādes rūpnīcas modernizācijā

Lelde Petrāne, 14.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju pārstrādātāja SIA Piejūra, kas atrodas Liepājas novada Nīcas pagastā, 2013./2014. gadā ražotnes modernizēšanā un paplašināšanā ir ieguldījusi 5 200 000 eiro. Uzņēmums šogad uzsācis sadarbību ar piecpadsmit jaunām valstīm, uz kurām tiek eksportēti SIA Piejūra ražotie šprotu un mencu aknu konservi, liecina medijiem sniegtā informācija.

Uzņēmuma eksports 2013. gadā veidoja 97% no kopējā apgrozījuma un visa saražotā produkcija tika eksportēta uz Krieviju. Pieaugot ražošanas jaudām, uzņēmums šā gada laikā ir uzsācis produkcijas eksportu uz piecpadsmit jaunām valstīm - Lietuvu, Igauniju, Poliju, Vāciju, Angliju, Slovākiju, Čehiju, Itāliju, Grieķiju, Azerbaidžānu, ASV, Kanādu, Bulgāriju, Moldovu un Ukrainu. Eksports uz Krieviju uzņēmumā šobrīd veido aptuveni 60% no uzņēmuma saražotās produkcijas, atlikušie 40% tiek eksportēti uz jaunajām sadarbības valstīm.

«Pateicoties ražotnes modernizācijai, kas tiks pabeigta 2014. gada vasarā, jau šobrīd spējam saražot divas ar pusi reizes vairāk produkcijas kā līdz šim. Tāpēc aktīvi strādājam un meklējam jaunus sadarbības partnerus un noieta tirgus gan NVS valstīs, gan Eiropā. Šobrīd neredzam pamatu bažām, ka Ukrainas krīze varētu būtiski ietekmēt mūsu uzņēmuma pārdošanas apjomus. Mūsu eksports uz Krieviju šogad nav būtiski samazinājies,» informē Māris Daude, SIA Piejūra tirdzniecības un mārketinga vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaijas zivju konservu ražotājs SIA Karavela ieguldījusi 3,5 miljonus latu jaunā ražotnē, kas pilnībā orientēta uz eksportu.

Rūpnīcā tiek ražoti skumbrijas un siļķu konservi četros iepakojumos rietumvalstu tirgiem. Jau noslēgti līgumi ar Ziemeļvalstu lielveikalu tīkliem, kas ļauj rūpnīcai jau šobrīd strādāt ar pilnu jaudu.

SIA Karavela līdzīpašnieks un mārketinga direktors Jānis Endele skaidro, ka jaunās rūpnīcas produkciju nav paredzēts izplatīt tradicionālajos tirgos - Latvijā, Krievijā un citās NVS valstīs. Tās uzdevums ir diversificēt uzņēmuma riskus, atklājot un iekarojot jaunus tirgus Rietumu virzienā. “Mūsu mērķis ir pierādīt, ka spējam būt konkurētspējīgi arī Rietumos,” viņš uzsver.

SIA Karavela līdzīpašnieks un valdes loceklis Andris Bite stāsta, ka jaunās ražotnes pamatprodukts ir skumbrijas konservi, kas ar zīmolu Arnold Sorensen šogad tiks piegādāti Dānijas, Somijas un Zviedrijas lielveikalu tīkliem. Arnold Sorensen ir SIA Karavela piederošs zīmols, kas nosaukts par godu Arnoldam Sorensenam, kurš 1882. gadā Rīgā nodibināja uzņēmumu, kas nodarbojās ar metāla bundžu un dažādu konservētu produktu ražošanu un licis pamatus zivju konservu rūpnīcai Kaija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Nīcas uzņēmums Piejūra sāk kūpinātu lašu un zivju konservu eksportu uz Ķīnu

Dienas Bizness, 17.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju pārstrādes rūpnīca SIA Piejūra uzsākusi eksportu uz Ķīnu – tur nogādāti jau pirmie zivju konservi un auksti kūpinātu lašu produkti, kuri šobrīd nonākuši tirdzniecībā Ķīnā, informē uzņēmumā.

Pirmās kravas uz Ķīnu SIA Piejūra nogādāja jau jūnija beigās un šobrīd tās ir nonākušas pie pircējiem. Drīzumā uz Ķīnu

tiks nogādātas nākamās kravas, iekļaujot arī saldētos zivju produktus – zivju pirkstiņus un burgerus.

«Pēc veiksmīgas dalības izstādē SIAL CHINA 2015 šajā pavasarī, šobrīd esam uzsākuši eksportu uz Ķīnu. Priecājamies, ka esam vieni no pirmajiem Latvijas zivrūpniecības uzņēmumiem, kuriem ir izdevies iekļūt šajā valstī. Ceram, ka pārdošanas apjomi tikai pieaugs,» saka uzņēmuma tirdzniecības un mārketinga vadītājs Māris Daude.

Neskatoties uz to ka eksports uz Krieviju ir pilnībā apstājies, uzņēmums ir spējis palielināt kopējo apgrozījumu par 20%,

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), veicot ārpuskārtas pārbaudi Rīgas Centrāltirgū, no tirdzniecības izņēmis teju 1000 dažādu pārtikas produktu ar beigušos derīguma termiņu, kas tirgoti no pārvietojamām tirdzniecības vietām jeb tā sauktajiem ratiņiem, informē PVD.

Parādoties PVD inspektoriem, negodīgie tirgotāji aizbēga, tādēļ nav zināms ne preces īpašnieks, ne tirgotāji, ne pārtikas produktu izcelsme.

No tirdzniecības izņemtas šokolādes konfektes, cepumi, konditorejas produkti, zivju konservi, dārzeņu konservi, piena produkti, bezalkoholiskie dzērieni un putraimi, kuriem ir beidzies derīguma termiņš, tas ir nomainīts vai nav norādīts vispār. Piemēram, tējai „Hipp”, kas paredzēta bērniem, derīguma termiņš beidzies pirms pieciem gadiem – 2010. gada jūlijā, jogurta dzērienam Actimel un piena – šokolādes batoniņiem Kinder Pingui – šī gada vasarā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Papildināta - Krievija Latvijas šprotēs atkal atradusi benzopirēnu; pārbaudes veiks arī Latvijas PVD

Gunta Kursiša, 13.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā, uzņēmumā SIA Rānda, ražotajās šprotēs Krievijas pārtikas uzraudzības dienests (Россельхознадзор) atklājis kancerogēno vielu benzopirēnu, ziņo Krievijas medijs Ria Novosti. Lai konstatētu pārkāpuma cēloņus, SIA Rānda produkcijas pārbaudes veiks arī Latvijas Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), kurš iepriekšējās pārbaudēs uzņēmumā pārkāpumus nav konstatējis.

[Ziņa papildināta ar PVD komentāru]

Krievijā ir uzsākta pastiprināta kompānijas ražojumu pārbaude. Krievijas uzraudzības dienesta paziņojums nenozīmē, ka SIA Rānda produkciju aizliegts eksportēt uz Krieviju, skaidroja PVD.

«Laboratorijas ekspertīzē noskaidrots, ka benzopirēna koncentrācija ir lielāka par maksimālo pieļaujamo normu, un tas ir Krievijas un Muitas savienības normatīvo aktu pārkāpums,» teikts Krievijas pārtikas uzraudzības dienesta paziņojumā. Tajā arī uzsvērts, ka benzopirēns ir bīstams cilvēku veselībai arī nelielos daudzumos, jo viela organismā uzkrājas.

Savukārt Latvijas PVD pārbaudes laikā tiks pārbaudīta produktu kūpināšanas procesu atbilstība, izmantotie kūpināšanas materiāli, uzņēmuma paškontroles ietvaros veikti laboratoriskie izmeklējumi, kā arī noņemti oficiālie paraugi produkcijas testēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Dūklavs: Ja Krievijas embargo sarakstā nokļūtu arī šprotes, tiešajos zaudējumos norakstāmi 38 miljoni eiro

NOZARE.LV, 25.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gadījumā, ja Krievijas noteiktā pārtikas embargo aizlieguma sarakstā nonāktu arī šprotes, valsts ciestu 38 miljonus eiro tiešajos zaudējumos, savukārt bez darba paliktu pārdesmit tūkstoši cilvēku, šodien žurnālistiem atzina zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

«Ja Krievija sankcijas paplašinātu vēl arī ar šprotēm, tas būtu mums par sliktu apmēram 38 miljonu apmērā - tas būtu vēl klāt pie vairāk nekā 53 miljoniem eiro, kas patlaban aprēķināti zaudējumos,» sacīja ministrs.

Viņš arī atzina, ka šprotu aizlieguma scenārija gadījumā tas būtu «ļoti stiprs sitiens pa valsti».

«Turklāt tā ir tikai izvestā produkta vērtība, kurai klāt nāktu vēl netiešā ietekme. Cik lieli zaudējumi zivsaimniecības nozarei kopā varētu būt - tik smalku aprēķinu pagaidām nav, bet skaidrs, ka būtu jārēķinās vēl ar netiešo ietekmi - darbavietu zudumu, pašvaldībām nāktos palīdzēt utt. Pilnībā skaidrs, ka tas būtu briesmīgs sitiens pa valsts un sociālo budžetu. Mums jau bija piemērs ar Liepājas metalurgu, kur bez darba palika 2000 cilvēku, bet šajā gadījuma runa būtu par vismaz 20 000 cilvēku bez darba,» atzina Dūklavs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Rosseļhoznadzor: paaugstinātu benzopirēna saturu Latvijas šprotēs konstatē arī Igaunijā un Ungārijā

Dienas Bizness, 16.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas Federālais Veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests Rosseļhoznadzor ceturtdien, 16. janvārī, ziņo, ka paaugstināts benzopirēna saturs Latvijas šprotēs atklāts arī Igaunijā un Ungārijā.

Benzopirēnu Latvijas šprotēs tādā līmenī, kas pārsniedz Eiropas Savienības noteikumos pieļaujamo normu, pagājušā gada decembrī konstatējis arī veterinārais dienests Ungārijā, norāda Rosseļhoznadzor.

Savukārt Igaunijā Latvijas šprotēs benzopirēna neatbilstība pieļaujamajām normām konstatēta šā gada janvārī, teikts Rosseļhoznadzor paziņojumā.

Tāpat, pēc Rosseļhoznadzor apgalvotā, Latvijas šprotēs konstatētas arī citas neatbilstības, proti, pārāk augstu policiklisko aromātisko ogļūdeņražo koncentrāciju.

Jau ziņots, ka Latvijā, uzņēmumā SIA Rānda, ražotajās šprotēs Krievijas pārtikas uzraudzības dienests atklājis kancerogēno vielu benzopirēnu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs otrdien, 20.oktobrī, tikās ar Ķīnas Tautas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Huanu Junu, kurš iepazīšanās vizītē apmeklēja Zemkopības ministriju (ZM).

Amatpersonas pārrunāja līdzšinējo abu valstu sadarbību un sprieda par iespējām veicināt turpmākās sadarbības iespējas, tostarp tirdzniecībā ar pārtiku un meža nozares produkciju. Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs pateicās Ķīnas vēstniecībai par atbalstu pārtikas produktu sertifikātu saskaņošanā un lūdza atbalstīt arī gaļas sertifikāta saskaņošanu. Vēl joprojām nav informācijas par gaļas produkcijas sertificēšanas rezultātiem, kaut sertificēšanas process sācies jau pirms pusotra gada. Ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Huans Juns solīja, ka Ķīnas vēstniecība palīdzēs noskaidrot, kādā statusā sertificēšanas process atrodas patlaban, informē ZM.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Latvijas uzņēmēji var baudīt CETA priekšrocības

Zanda Kalniņa-Lukaševica, Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre, 21.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas, 21. septembra, tiek uzsākta Eiropas Savienības (ES) un Kanādas Visaptverošā ekonomikas un tirdzniecības nolīguma (CETA) pagaidu piemērošana. Tas nozīmē, ka lielāko daļu CETA priekšrocību Latvijas uzņēmēji varēs baudīt jau tagad.

Tūlītēju pozitīvu ietekmi izjutīs tie Latvijas ražotāji, kas jau šobrīd eksportē produkciju uz Kanādu. Piemēram, tādām Latvijas eksporta precēm kā zivju konservi līdz šim tika piemērota 9% muitas nodeva, pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem - 12,5%, kosmētikas līdzekļiem - 6,5%, kūdrai - 6,5%. Kopumā 98,6% no preču veidiem (t.s. tarifu līnijai) Kanādā tiek pilnībā atceltas muitas nodevas, savukārt ES atceļ nodevas 97,7% tarifu līniju. Pakāpeniska tarifu samazināšana vai īpaši importa nosacījumi paredzēti atsevišķiem produktiem lauksaimniecības preču, zivju un zvejas, kā arī mašīnbūves produktu grupās. Ne mazāk svarīgi, ka arī ES atceļ ievedmuitu vairumam Kanādas preču – tas padarīs šīs valsts izcelsmes preces pieejamākas Latvijas uzņēmējiem un patērētājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Aicina neatlaist darbiniekus, bet aizdot tos

Monta Glumane, 21.03.2020

Zivju pārstrādes uzņēmums "Karavela" aicina aizdot darbiniekus, nevis viņus atlaist.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa radītā ārkārtas situācija veicinājusi pieprasījumu pēc ilgāk uzglabājamas pārtikas, tostarp arī konserviem. Pieprasījuma apmierināšanai meklējot papildspēkus, zivju pārstrādes uzņēmums "Karavela" aicina citas nozares aizdot darbiniekus, nevis atlaist tos.

Ar šādu paziņojumu sociālajos tīklos uzņēmums steidzami meklē darbiniekus, kas ir gatavi palīdzēt īstermiņā. Esošajiem 200 darbiniekiem nepieciešami papildspēki - 80 darbinieki.

Nosaukums:
SIA "Karavela"
Nozare:
Zivju, vēžveidīgo un mīkstmiešu pārstrāde un konservēšana
Uzņēmuma īpašnieks:
Bite Jānis (56%), Bite Andris (24%), Endele Jānis (20%)
Apgrozījums:
41,616 miljoni eiro (2018. g.)
Strādājošo skaits:
202 (2018. g.)
Atrodas:
Rīga
Reģistrācijas datums:
16.10.2001
Avots:
Lursoft

"Neatkarīgi no tā, kas šodien notiek Latvijā un pasaulē, darījumi ir krietni pieauguši. Mums jebkurā gadījumā būtu nepieciešams papildu darbaspēks vai risinājumi, kā saražot pieprasīto produkciju. Pieprasījums pēc mūsu produkcijas vai konserviem - pēc visa tā, ko var ilgi glabāt, - ir pieaudzis burtiski pēdējās trīs, četrās nedēļās. Tas ir ļoti strauji kāpis," atklāj SIA "Karavela" mārketinga direktors un līdzīpašnieks Jānis Endele.

Uzņēmums novērojis, ka Baltijā, kas ir uzņēmuma mazākais tirgus, pieprasījums pieaudzis uz pusi. "Ja skatāmies uz rietumiem, tad šajā brīdī nav svarīgi, cik ir pieaudzis, bet tas, cik mēs varam izpildīt. Ideja, kā piesaistīt īstermiņā papildu darbaspēku, varētu atbilst citu godīgu, labu uzņēmumu aktuālai problēmai – mums īstermiņā ir nepieciešams papildu darba resurss, kurš, iespējams, nebūs nepieciešams pēc mēneša vai diviem. Kopā tiek saliktas divas līknes - mums tā šobrīd iet uz augšu, savukārt citur viss iet uz leju. Tātad, lai cilvēkiem dotu mēnesi saprašanai, kas notiek, mēs piedāvājam šādu iespēju," komentē J.Endele.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Valērijs Belokoņs ieguvis netiešu līdzdalību a/s Brīvais Vilnis

Žanete Hāka, 17.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baņķieris un uzņēmējs Valērijs Belokoņs ir ieguvis netiešu līdzdalību a/s Brīvais Vilnis 49,97% apmērā, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Vienīgais SIA Brīvais Vilnis Company dalībnieks ir SIA Baltic Finance & Capital, kam pieder 100% no SIA Brivais Vilnis Company pamatkapitāla. Tādējādi SIA Brīvais Vilnis Company ir SIA Baltic Finance & Capital kontrolētā komercsabiedrība.

Ar 1. novembra darījumu Kārlis Hauks pārdevis 100% no SIA Baltic Finance & Capital pamatkapitāla V. Belokoņam. tādējādi SIA Baltic Finance & Capital vienīgais dalībnieks ir Valērijs Belokoņs un SIA Baltic Finance & Capital ir V. Belokoņa kontrolētā komercsabiedrība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnas pilsētā Ninbo šodien svinīgi atklāta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecība.

«Latvijas un Ķīnas sadarbībai ir potenciāls,» saka Vilnis Ķirsis, Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs. Viņš arī norāda, ka Ķīna ir Latvijas otra lielākā tirdzniecības partnere ārpus Eiropas savienības un Latvijas ekonomika katru gadu aug.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecībā Ninbo ir gan biroja telpas, gan Latvijas produktu izstāde, ko pārstāv Pure Chocolate saldumi, Lāči produkcija, Munio Candela sveces, Saules fabrika kosmētika, Libertu bērza sulas izstrādājumi, Latvijas zivju konservi u.c.

«Latvija ir laba vieta, kur dibināt uzņēmumu, turklāt to var izdarīt vienas dienas laikā. Latvija ir moderna valsts, kur interneta sakari ir vieni no labākajiem pasaulē,» savā prezentācijā norāda Kaspars Rožkalns, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras ārējās ekonomiskās pārstāvniecības vadītājs Šanhajā. Viņš uzsvēra ārzemju investoriem pievilcīgās speciālās ekonomiskās zonas, kā arī kvalificētu un izglītotu darbaspēku, kas runā trijās valodās. Tāpat Latvijas priekšrocība ir tās atrašanās pa vidu Krievijai un Rietumeiropai, kā arī Skandināvijas tuvums. Starp attīstītākajām nozarēm Latvijā viņš minēja kokmateriālu ražošanu, būvniecību, metālapstrādi un mašīnbūvi, elektroniku, IT, zinātni un farmāciju, modi un dizainu, pārtiku, loģistiku. Tāpat K. Rožkalns norādīja, ka Latvijā ir daudz starptautisko biznesa centru un aicināja investēt Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas Patērētāju aizsardzības dienests Rospotrebnadzor apturējis vairāku veidu Latvijas uzņēmuma Kolumbija ražoto zivju konservu tirdzniecību. No tirdzniecības izņemti kopumā 24 tūkstoši dažādu zivju konservu kārbu.

Db.lv informēja uzņēmuma Kolumbija vadītājs Igors Krupņiks, tad no tirdzniecības nav izņemti šprotu konservi, bet cita veida produkcija, tostarp konservēts tuncis un butes.

Uzņēmumā uzsver, ka produkcija nav kaitīga cilvēka veselībai. Par iemeslu šādam Krievijas solim esot tas, ka konstatētas neatbilstības norādītajā informācijā uz produkcijas etiķetes.

Krievijas Patērētāju aizsardzības dienests šādu soli pamato ar to, ka kontroles un uzraudzības pasākumu rezultātā konstatēta preces neatbilstība Krievijas likumdošanas prasībām attiecībā uz tauku saturu, organoleptiskajiem rādītājiem un enerģētisko vērtību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Krievijas pilnīga atkāpšanās no noslēgtajiem līgumiem Latvijas ekonomikai izmaksātu 10% no IKP

LETA, 18.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Krievija pilnībā atkāptos no visiem ar Latviju noslēgtajiem līgumiem, tai skaitā arī pārtrauktu energoresursu piegādi, Latvijas ekonomikai tas izmaksātu aptuveni 10% no iekšzemes kopprodukta (IKP), šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).

«Tas varētu mums maksāt 10% no IKP, ja viss pilnīgi tiek noslēgts. Svarīgākais, protams, ir tranzīts un enerģētikas tirgus,» neslēpa premjerministre.

Viņa atzina, ka «vismaz kādam laikam» Latvijā vēl pietiktu uzkrāto gāzes rezervju, otrkārt, jau šodien ir iespējams piegādāt gāzi alternatīvā veidā - caur Klaipēdas termināli. Tas gan esot ļoti dārgi. «Perspektīvā ir jāmeklē tādi alternatīvie gāzes piegādes avoti, lai cena nedotu pārāk lielu triecienu mūsu rūpniecībai,» atzīmēja Straujuma.

Kā ziņots, Krievija 8.augustā noteica pilnīgu embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam un piena produktiem, kas tiek importēti no ES, ASV un citām rietumvalstīm, kuras ieviesušas sankcijas pret Maskavu. Šajā sarakstā nav iekļautas šprotes, zivju un gaļas konservi, alkohols, kā arī saldējums.

Komentāri

Pievienot komentāru