Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidents Žoržs Tikmers, kurš nesen nonāca mediju uzmanības lokā saistībā ar iespējamu interešu konfliktu, ir nolēmis atstāt amatu, liecina LOK trešdien izplatītais paziņojums.

Šādu lēmumu viņš esot pieņēmis, "uzņemoties atbildību, kā arī lai pasargātu Latvijas sportistus un arī savu ģimeni no aizkulišu intrigām un nepamatotiem apvainojumiem".

Tikmers norāda, ka pēdējā laikā ap viņa vārdu tikušas "prasmīgi organizētas puspatiesībās balstītas runas un izteiktas aizdomas", radot greizu priekšstatu par viņu un LOK darbu. Viņaprāt, šādi izpaudusies cīņa par krēsliem LOK un resursu pārdali, kas tai sekošot.

"Aizkulišu cīņas, savstarpējie aizvainojumi un aizdomu ēna noteikti neveicina veselīgu sportisku garu un rezultātu sasniegšanu. Ir skaidrs, ka laiks, kad visi vienoti strādājām komandā, ir noslēdzies," norāda Tikmers.

Viņš atzīst, ka savā darbā ir pieļāvis kļūdas, taču esot strādājis godprātīgi un neesot pārkāpis nevienu normatīvo aktu, kā arī nekad neesot turējies pie krēsla, jo prioritārs esot darbs Latvijas sportistu sasniegumu atbalstam.

Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidenta amatam pieteikti pieci pretendenti, aģentūru LETA informēja LOK.

Uz LOK prezidenta amatu nepretendē pašreizējais organizācijas vadītājs Jānis Buks, bet pieteikts ilggadējais valdošās partijas "Jaunā vienotība" politiķis Jānis Reirs.

Reiru amatam pieteikusi Latvijas Kamaniņu sporta federācija, Latvijas Burāšanas savienība pieteikusi Ansi Dāli, Latvijas Hokeja federācija - Viesturu Koziolu, Latvijas Vieglatlētikas savienība - Arni Lagzdiņu, bet iepriekš dažādos politiskajos procesos iesaistītajam Raimondam Lazdiņam esot 16 dažādu federāciju atbalsts.

Kopumā LOK vēlētajiem amatiem izvirzītas 87 kandidatūras. No šobrīd 39 LOK biedru statusā reģistrētajām olimpisko sporta veidu federācijām tiesības izvirzīt kandidātus izmantojušas 37.

Latvijas olimpiskās komitejas (LOK) izsludinātajā konkursā par sporta apģērbu piegādi Latvijas Olimpiskās delegācijas vajadzībām ziemas Olimpiskajās spēlēs Sočos un Latvijas ziemas sporta veidu izlašu vajadzībām uzvarējis Somijas uzņēmums Halti.

Konkursā tika saņemts viens piedāvājums, un medijos izskanējusi informācija, ka konkursa prasības atbilst tieši Halti piedāvājumam. Reaģējot uz to, Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisija vērsusies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) un Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) ar lūgumu vērtēt LOK amatpersonu rīcību.

«Publiski izskanējusī informācija dod pamatu visai ticamam pieņēmumam, ka olimpiskās komitejas iepirkuma tehniskā specifikācija tika izstrādāta, pamatojoties uz konkursā uzvarējušā Somijas uzņēmuma kataloga piedāvājumu, tādējādi nodrošinot minētajam ražotājam negodīgu uzvaru iepirkumu konkursā,» atzīst Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Korupcijas novēršanas apakškomisijas priekšsēdētājs Aleksejs Loskutovs.

Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) Ģenerālā asambleja apstiprinājusi šā gada budžetu 13 497 428 latu apmērā, Db.lv informēja Latvijas Olimpiskās komitejas preses sekretāre Ilze Āķe-Vīksne.

LOK budžeta Olimpisko spēļu sagatavošanas programmai apstiprināti Ls 1 049 360. Šī ir programma, kas praktiskā veidā gādā par Latvijas sportistu līdzdalību pasaules lielākajā sporta sacensībās un Olimpiskajās spēlēs, kuras gaidāmas 2008.gadā Pekinā un 2010.gadā Vankuverā.

Paralēli sagatavošanās darbiem Olimpiskajām spēlēm LOK īsteno Jaunatnes programmas, Olimpiskās izglītības un informācijas programmu un Latvijas Olimpiāžu sacensību programmu.

LOK budžetā paredzējis 220 200 latus sporta veidu federācijām atbalstam. Plānotais finansējums 32 olimpisko sporta veidu federācijām paredzēts kā līdzfinansējums federāciju programmu vadībai, daļējai organizatorisko izdevumu segšanai un jaunatnes programmu nodrošinājumam. Šīs programmas finansējums no gada gadā pieaug.

Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) Ģenerālajā asamblejā 27.martā nobalsoja pret izmaiņām statūtos un reorganizāciju, kas ļautu apvienoties ar Latvijas Sporta federāciju padomi (LSFP).

Tā kā LOK nobalsoja pret apvienošanās procesu, vēlāk paredzētajā LSFP kopsapulcē par to nemaz netiks lemts.

Lai LOK varētu pārņemt visas LSFP saistības, tās statūtos būtu nepieciešams apstiprināt izmaiņas ne tikai biedru sarakstā un statusos, bet arī to tiesībās. No 99 delegātiem par izmaiņām statūtos nobalsoja 39, bet pret bija 60.

Mazāk kašķējoties, panāksim daudz vairāk

Lielu pārmaiņu priekšā atrodas valsts sporta nozare, jo jau 27. martā biedri...

Savukārt par reorganizāciju tika atdotas 35 balsis, pret - 60, bet viens biļetens bija nederīgs.

Lai juridiski iesāktu apvienošanās procesu, atbilstoši Biedrību un nodibinājumu likumam starp LOK un LSFP ir jānoslēdz rakstveida reorganizācijas līgums, kas pirms tam ar divām trešdaļām klātesošo biedru balsu jāapstiprina abu minēto organizāciju biedru sapulcēs.

Šobrīd izstrādātais plāns paredz, ka apvienošanās process ar pieteikumu Biedrību un nodibinājumu reģistrā par reorganizācijas līguma stāšanos spēkā noslēdzas 12.jūlijā. Reorganizācijas procesa rezultātā LSFP visas savas saistības un mantu nodod LOK un beidz pastāvēt.

Tiek uzsvērts, ka reorganizācija paredz atvērtākas, spēcīgākas un vienotākas organizācijas izveidi, kas sastāvētu no 101 biedra, tajā skaitā 26 asociētajiem biedriem. Vienotas organizācijas izveide palīdzētu risināt efektivitātes jautājumus, samazinot administratīvās izmaksas un veicinot laika resursu ekonomiju starp amatpersonām un biedriem, kā arī sadarbībā ar valsts institūcijām, kurām turpmāk komunikācija noritētu ar vienu sarunu partneri.

Ir paredzēts, ka turpmāk LOK prezidents būs LOK Izpildkomitejas priekšsēdētājs un vadīs tās darbu, savukārt ikdienas LOK darbību vadīs ģenerālsekretārs un divi valdes locekļi, kas visi kopā veidos LOK Valdi. LOK Izpildkomitejā turpmāk būs 20 locekļi - LOK prezidents, desmit olimpisko sporta veidu federāciju pārstāvji, četri LOK biedru pārstāvji, Asociēto sporta veidu federāciju pārstāvis, Atlētu komisijas priekšsēdētājs, Latvijas Paralimpiskās komitejas pārstāvis, Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis un Starptautiskās Olimpiskās komitejas loceklis.

Trešdien, ņemot vērā iepriekš izskanējušas bažas par iespējamo negodīgo konkursu Latvijas sportistu tērpu veidošanā, Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) prezentēja tērpu skices, kuras veidojusi modes māksliniece Natālija Jansone, kā arī dizainera Gvido Zālīša izstrādāto komandas kopējo dizaina konceptu, informē komiteja.

LOK ģenerālsekretārs Žoržs Tikmers skaidro, ka katra valsts izmanto dažādus principus tērpu veidošanā, un ir piemēri, kad valstis izvēlas savu sportistu tērpiem nacionālās krāsas, tomēr pēdējā laikā tendence ir mainījusies un viens no svarīgākajiem apstākļiem tiek minēts, lai tērps ir spilgts un pamanāms, kas atšķiras no kopējā fona.

Dizaina koncepcijai izvēlēti pieci Latvijas ainavas elementi – ūdeņi, meži, lauki, saule un cilvēki, norāda LOK.

Db.lv jau rakstīja, ka Latvijas olimpiskās komitejas (LOK) izsludinātajā konkursā par sporta apģērbu piegādi Latvijas Olimpiskās delegācijas vajadzībām ziemas Olimpiskajās spēlēs Sočos un Latvijas ziemas sporta veidu izlašu vajadzībām uzvarējis Somijas uzņēmums Halti.

Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) ārkārtas Ģenerālajā asamblejā otrdien par organizācijas pagaidu prezidentu tika ievēlēts Latvijas Volejbola federācija (LVF) prezidents Jānis Buks.

Jaunievēlētais prezidents pildīs savus pienākumus līdz nākamā gada asamblejai.

Uz prezidenta amatu pretendēja arī Latvijas Airēšanas federācijas (LAF) prezidente Gunta Vlasenko un Latvijas Modernās pieccīņas federācijas (LMPF) goda prezidents Andris Feldmanis.

Ievēlēšanai bija nepieciešams saņemt vismaz 53 no 104 delegāta balsīm jeb 50% plus viena balss. No derīgajām 97 balsīm Buks saņēma 68, Feldmanis - 24, bet Vlasenko - piecas.

Buks sarunā ar žurnālistiem solīja, ka darīs visu, lai LOK paliktu labāka, veiksmīgāka, efektīvāka un daudz caurspīdīgāka un godīgāka.

"Kā jau teicu savā kampaņā, pirmkārt, jānodrošina esošo programmu izpilde un gatavošanās olimpiskajām spēlēm. Otrais solis ir sākt izvērtēt, kas ir mūsu [LOK] funkcijas un to izmaksas, kuras varbūt varam ietaupīt un līdzekļus novirzīt sportistiem. Tāpat jāsāk sistēmiski strādāt ar sponsoru piesaisti un jāsper arī pirmie soļi vienotas sporta organizācijas izveidē," par pirmajiem uzdevumiem jaunajā amatā stāstīja Buks.

Piektdien, 24.martā, Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) Ģenerālās Asamblejas sesijā tika apstiprināta LOK ieņēmumu un izdevumu tāme 2017.gadam, kur vairāk nekā 70% finanšu līdzekļu tiks novirzīta Olimpisko sporta veidu federāciju atbalstam.

«2016.gadā esam sekmīgi realizējuši LOK galvenos darbības virzienus – gatavošanos un piedalīšanos Jaunatnes II Ziemas Olimpiskajās spēlēs Lillehammerē un Olimpiskajās spēlēs Riodežaneiro,» LOK Ģenerālās asamblejas sesijā atzina LOK prezidents Aldons Vrubļevskis.

«Sadarbībā ar valsts institūcijām, partneriem un atbalstītājiem ir gūti vērā ņemami rezultāti – medaļas Jaunatnes Ziemas Olimpiskajās spēlēs un izcili rezultāti Riodežaneiro Olimpiskajās spēlēs, ko uzrādīja Laura Ikauniece-Admidiņa, Rebeka Koha un Aleksejs Rumjancevs. Diemžēl šoreiz netika izcīnītas Olimpiskās medaļas. Tāpat mūsu ziemas un vasaras sporta veidu atlēti ir uzrādījuši izcilus rezultātus Eiropas un pasaules čempionātos. Smaga cīņa bija par sporta programmu finansēšanu 2017.gadam, lai tā nebūtu mazāka par 2016.gadu. Priecē, ka šajā cīņā mūs atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrija un Saeimas Sporta apakškomisija. Taču, lūkojoties nākotnē, šī cīņa nav beigusies, jo 2018.gada valsts budžeta projektā, finansējums atkal plānots 2015.gada bāzes līmenī.»

Zemes nomas maksas celšana "Rimi" Olimpiskajam sporta centram varētu samazināt apmeklētāju skaitu, jo pieaugs maksa par centra izmantošanu, šādu nostāju aģentūrai LETA pauda Latvijas Olimpiskajā komitejā (LOK).

No 1.oktobra zemes nomas maksa centram tiks paaugstināta vairāk nekā desmit reizes, jo veikti grozījumi valdības noteikumos par publiskas personas zemes lietošanas maksu. LOK norāda, ka Rīgas dome par lēmumu pavēstījusi 20.septembrī.

SIA "Olimpiskā sporta centra" valdes locekļa Jāņa Rūtena ieskatā, šāds palielinājums radīs "graujošu ietekmi" uz uzņēmuma darbību, "ir kļūdains satura ziņā un nesamērīgs pēc būtības".

Lai samaksātu nomas maksu, varētu palielināt maksājumu par centra izmantošanu. LOK satrauc, ka tas samazinās apmeklētāju loku.

2023.gadā centru apmeklējuši vairāk nekā viens miljons apmeklētāju. Ik nedēļu nodarbības sporta centrā apmeklē vairāk nekā 5500 bērni un jaunieši. LOK ir bažas, ka cenu palielināšana radīs arī problēmas pašai Olimpiskajai kustībai, jo samazinās iespēju sagatavot sportistus augsta līmeņa sasniegumiem.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) mainījusi viedokli un tomēr nodrošinās pilnu finansējumu Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) sportistiem Aļonai Ostapenko, Tomam Skujiņam un Kristam Neilandam, kuri ir piedalījušies sacensībās kopā ar Krievijas un Baltkrievijas sportistiem, informēja IZM Komunikācijas nodaļā.

IZM norāda, ka, izvērtējot apstākļus, kas saistīti ar finansiālā pabalsta aizturēšanu LOV sportistiem Ostapenko, Skujiņam un Neilandam, kā arī uzklausot Latvijas Riteņbraukšanas federācijas un Latvijas Tenisa Savienības viedokli, IZM sadarbībā ar Latvijas Olimpisko komiteju (LOK) ir sagatavojusi grozījumus līgumā par valsts finansiālo atbalstu LOV sportistiem.

Grozījumi no šodienas paredz novērst pabalsta aizturēšanu minētajiem sportistiem un nodrošinās pilnu finansējuma apjomu, uzsver IZM.

"Sportistiem ieturētā nauda tiks izmaksāta tiklīdz grozījumi stāsies spēkā. Tās nav nekādas milzu summas," aģentūrai LETA trešdien apliecināja LOK Komunikācijas daļas vadītāja Dace Gulbe. "Šī nauda nekur citur netika novirzīta, vienkārši tika ieturēta. Labi, ka beigās sanāca kā sanāca. No rīta par to vēl bija bažas."

Šodien, 5. jūlijā Liepājas SEZ valde turpināja izskatīt jautājumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu vai neizmantošanu uz daļu no bijušajā "Liepājas Metalurga" teritorijas ar kopējo platību ~32 ha, un vienbalsīgi nolēma izmantot pirmpirkuma tiesības, informē LSEZ.

Pirmpirkuma tiesību izmantošana nodrošina iespēju pilsētai un Liepājas SEZ pārvaldei attīstīt bijušo "Liepājas metalurga" teritoriju kā vienotu veselumu, atbrīvojot to no vēsturiskā piesārņojuma, ar vienotu pārvaldību, infrastruktūru, kurā darbojas inovatīvi un videi draudzīgi uzņēmumi. Pirmpirkuma tiesību izmantošanu nosaka Liepājas SEZ likuma 48. pants.

Pirms lēmuma pieņemšanas Liepājas SEZ valde uzklausīja arī elektrotēraudkausēšanas krāsns iekārtu īpašnieka SIA "Liepāja Steel" valdes priekšsēdētāju, kurš valdi informēja par uzņēmuma plāniem. Liepājas SEZ valde deleģēja Liepājas SEZ valdes locekli Andri Ozolu un Liepājas SEZ pārvaldnieku uzsākt sarunas ar investoriem.

Lielu pārmaiņu priekšā atrodas valsts sporta nozare, jo jau 27. martā biedri lems par tās galveno jumtorganizāciju Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) un Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP) apvienošanu vienā veselā. Kāpēc šis process ir nepieciešams, un kā sporta veidu federācijas izdzīvo apstākļos, kad marta vidū no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) joprojām nav saņemts 2024. gada finansējums.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta LSFP viceprezidents un Latvijas Motosporta federācijas (LaMSF) prezidents Mārtiņš Lazdovskis.

Fragments no intervijas

LOK pašlaik apvieno olimpisko sporta veidu federācijas, bet LSFP - pilnīgi visu sporta veidu atzītās federācijas. Ko tas praksē nozīmē tev kā LSFP viceprezidentam un LaMSF prezidentam?

Motosporta federācijai, līdzīgi kā lielākajai daļai citu neolimpisko federāciju, tas nozīmē, ka LSFP un IZM ir vienīgie tiešie mūsu sadarbības partneri, kamēr olimpiskajām federācijām sadarbības partnere ir arī LOK - jautājumos, kas saistīti ar dalību spēlēs, augstu sasniegumu sportu, Latvijas Olimpisko vienību. Kad aktīvāka bija Latvijas Komandu sporta spēļu asociācija, komandu federācijām bija vēl arī tā. IZM un Valsts kontrole savulaik norādīja, ka labāk un saprātīgāk, ja valsts budžeta izlietošanu administrē viens avots. Tieši tāpēc arī no šī gada vienīgais finansējuma avots ir Izglītības ministrija.

Pētijumu centra SKDS jūnija beigās un jūlijā veiktā socioloģiskā aptauja liecina, ka pēc iedzīvotāju domām Latvijas Olimpiskajai komitejai (LOK), ko pārņēmuši vairāki skandāli un pēc nedēļas gaidāmas ārkārtas prezidenta vēlēšanas, ir reputācijas problēmas.

Jautājumam vai viņi uzskata, ka LOK ir reputācijas problēmas, aptaujā piekrituši 49,8% aptaujāto.12,6% uzskata, ka tādas nepastāv, savukārt 37,6% respondentu atzinuši, ka viņiem grūti atbildēt uz šo jautājumu.

Kas jādara, lai uzlabotu Latvijas sporta dzīves pārvaldību?

Diskusija ar Latvijas Olimpiskās Komitejas prezidenta amata kandidātiem....

To, ka dzirdējuši par publiskajiem skandāliem, kas saistīti ar iepriekšējiem diviem LOK vadītājiem Žoržu Tikmeru un Aldonu Vrubļevski, atbildējuši 47,2% aptaujāto, bet 44,7% par skandāliem nav dzirdējuši. Savukārt 8,1% atzinuši, ka viņiem grūti pateikt.

Runājot par gaidāmajām prezidenta vēlēšanām, aptaujas dalībnieki atzinuši, ka vismazāk šajā amatā vēloties redzēt politiķi vai līdzšinējo LOK tradīciju turpinātāju (attiecīgi 0,9% un 5,3% respondentu). 45,5% atbildējušo teikuši, ka LOK jāvada bijušajam sportistam, savukārt 24,7% pauduši, ka amatā būtu jāstājas biznesa pārstāvim un pārmaiņu vadītājam. 23,5% pauduši, ka viņiem grūti atbildēt.

Savukārt uz jautājumu par bijušā LOK vadītāja Žorža Tikmera darbības vērtējumu lielākais vairums - 51,5% - aptaujāto atbildējuši, ka viņiem grūti atbildēt uz šo jautājumu, bet 30% pauduši, ka viņiem ir neitrāla attieksme pret Tikmera darbu. Negatīvi Tikmera darbs vērtēts 9,9% atbilžu, bet pozitīvi 8,6%.

Vēl 68,3% respondentu aptaujā atzinuši, ka viņiem nav skaidri un saprotami Latvijas sporta finanansēšanas principi, savukārt 5,2% pauduši, ka viņiem tie ir skaidri, bet 26,5% bijis grūti atbildēt uz šo jautājumu.

Aptauja veikta jūnija beigās, jūlija sākumā, viedokli prasot 1005 cilvēkiem no visas Latvijas. 11. jūlijā gaidāma LOK Ģenerālās asamblejas ārkārtas sesija, kuras laikā plānots izraudzīt jaunu organizācijas vadītāju. Uz amatu kandidē Latvijas Airēšanas federācijas prezidente Gunta Vlasenko, Latvijas Volejbola federācijas prezidents Jānis Buks un Latvijas Modernās pieccīņas goda prezidents Andris Feldmanis. Tieši nedēļu pirms vēlēšanām kandidātu trio tikās savstarpējā diskusijā, ko rīkoja "Sporta Avīze" kopā ar "Dienas Biznesu". Arī diskusijā tik runāts par LOK reputācijas un komunikācijas jautājumiem.

Prezidents tiks ievēlēts tikai uz aptuveni astoņus mēnešus ilgu termiņu, jo jau nākamā gada sākumā gaidāmas kārtējās prezidenta vēlēšanās.

Paredzams, trešdien, 30. jūnijā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes sēdē izskatīs pirmpirkuma tiesības uz "Liepājas metalurga" nekustamās mantas - zeme un ēkas iegādi Liepājas SEZ vajadzībām.

Principā tas nozīmē darījuma starp valsti un turku investoriem izgāšanu, jo pārdošanas darījums noslēgts gan par kustamo, gan nekustamo mantu.

Darījuma fons

Šā gada 30. aprīlī SIA "FeLM", kas procesā pārstāv Latvijas valsts intereses, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas iegādi un izteica gatavību uzsākt darbību teritorijā, iepriekš pauda Turcijas uzņēmuma "Aslanli Metalurji" pārstāvji. Ir pilnībā izpildītas finanšu saistības atbilstoši līgumam. Proti, ir iemaksāta nauda un izteikta gatavība investēt 200 miljonus piecu gadu laikā. Investori pavasarī bija noslēguši rūpnīcas inventarizāciju kopīgi ar SIA "FeLM" un īpašums ir gatavs nodošanai. Tik tālu viss ir skaisti, atliek vien Liepājas SEZ pirmpirkuma tiesības uz zemi, kuras var izmantot un viss liecina, ka tās tiks izmantotas. Plašāk par darījumu db.lv rakstīja iepriekš.

Noslēgusies otrā no četrām Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) iepirkuma procedūrām, kas paredz piegādāt tērpus Latvijas Olimpiskās komandas vajadzībām, un par uzvarētāju ir pasludināts uzņēmums OT Stils, informē LOK.

LOK 14.oktobrī izsludināja iepirkuma procedūru par atpūtas un brīvā laika tērpu piegādi Latvijas Olimpiskās delegācijas vajadzībām ziemas Olimpiskajās spēlēs Sočos 2014.gadā. Līdz iesniegšanas termiņa beigām – 25.oktobrim - LOK saņēma tikai viena pretendenta pieteikumu. Izskatot piedāvājumu, LOK Iepirkumu komisija secināja, ka tas atbilst visiem izvirzītajiem noteikumiem un prasībām, līdz ar to par uzvarētāju atzina OT Stils iesniegto pieteikumu.

«Ir prieks un gandarījums, ka ir pieteicies vismaz viens vietējais ražotājs, kas spēj piedāvāt iepirkuma procedūras nolikumam un specifikācijai atbilstošu produktu. Ceru, ka Natālijas Jansones dizainētie un OT Stils ražotie tērpi izcels Latvijas Olimpiskās komandas dalībniekus starp citiem sportistiem,» saka LOK prezidents Aldons Vrubļevskis.

Raimonds Lazdiņš otrdien Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) Ģenerālajā asamblejā tika ievēlēts LOK prezidenta amatā.

Uz LOK prezidenta amatu kandidēja arī Viesturs Koziols, Arnis Lagzdiņš un Jānis Reirs.

Latvijas Handbola federācijas (LHF) viceprezidents Lazdiņš, kuru jau izvirzīšanas laikā atbalstīja 16 sporta veidu federācijas, balsošanas pirmajā kārtā saņēma 61 no 107 balsīm, Starptautiskās Ledus hokeja federācijas (IIHF) Padomes loceklim Koziolam bija 23 balsis, Latvijas Airēšanas federācijas (LAF) prezidentam Reiram 12 un Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS) prezidentam Lagzdiņam - 10.

No sākotnējiem pieciem kandidātiem savu kandidatūru vēl pirms balsojuma atsauca Latvijas Burāšanas savienības Goda prezidents Ansis Dāle.

Lazdiņš darbojas politiskās partijas "Platforma 21" vadībā, bet pēc ievēlēšanas LOK prezidenta amatā ir solījis pamest LHF viceprezidenta amatu un neturpināt darbu politiskajā partijā. "Platforma 21" ir pārpalikumi no Alda Gobzema savulaik veidotās partijas "Likums un kārtība", kas vēlāk pārtapa par "Katram un katrai". Šī partija nespēja iekļūt 14.Saeimā, taču ieguva pietiekami lielu vēlētāju atbalstu, lai saņemtu valsts finansējumu, kas šim politiskajam spēkam ir nepilni 190 000 eiro gadā.

Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) Ģenerālā asambleja pieņēmusi budžetu 2006.gadam, kurš sastāda 9,5 milj. Ls. 2006.gadā LOK visvairāk līdzekļu tiks ieguldīts Valsts galvoto kredītu apgūšanas programmā – kopā Ls 6,5 milj. Ls. Šādi līdzekļi plānoti, jo pērn Rīgā un Valmierā tika nodoti ekspluatācijā divi daudzfunkcionāli Olimpiskie sporta centri, kuru būvniecībai LOK, sadarbībā ar pašvaldībām un sporta veidu federācijām, izmantoja valsts galvoto kredītu līdzekļus. LOK sadarbībā ar pašvaldībām plāno piedalīties arī Daugavpils Olimpiskā centra projektēšanas un celtniecības darbos, kā arī Liepājas Olimpiskā centra celtniecībā, ja likumā «Par valsts budžetu 2006.gadam» paredzētie valsts galvojumi tiks piešķirti. LOK prognozētais līdzfinansējums 2006.gadā Daugavpils Olimpiskā centra projektu realizācijai ir Ls 1,42 milj. Ls, bet Liepājas Olimpiskā centra projektu realizācijai ir Ls 1,72 milj. Ls. LOK budžeta Olimpisko spēļu sagatavošanas programmai apstiprināti Ls 1,05 milj. Ls.

Pēc Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) valdes lēmuma izmantot pirmpirkuma tiesības uz bijušā "KVV Liepājas metalurga" nekustamo īpašumu 32 hektāru platībā Turcijas investora "Aslanli Metalurji" rīcībā paliks uzņēmuma kustamā manta, tostarp elektrotēraudkausēšanas krāsns, aģentūrai LETA pavēstīja valstij piederošās SIA "FeLM" pārstāvji.

Pašreiz "FeLM" vēl nav saņēmis no Liepājas SEZ oficiālu paziņojumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu. Tiklīdz šāds paziņojums tiks saņemts, "FeLM" un Liepājas SEZ veiks nepieciešamās darbības, lai bijušā "KVV Liepājas metalurga" nekustamie īpašumi nonāktu Liepājas SEZ īpašumā.

Savukārt Turcijas investora "Aslanli Metalurji" rīcībā nonāks bijušā "KVV Liepājas metalurga" kustamā manta, tostarp elektrotēraudkausēšanas krāsns.

Liepājas metalurgam būt vai nebūt?

Paredzams, trešdien, 30. jūnijā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes sēdē izskatīs pirmpirkuma...

"FeLM" ieskatā Liepājas SEZ pirmpirkuma tiesību izmantošanas darījumam nevajadzētu ietekmēt Turcijas investora attīstības vai biznesa plānu realizācijas iespējas, bet tas būs atkarīgs no Liepājas SEZ un Turcijas investora sadarbības risinājumiem, pauda "FeLM" pārstāvji.

Jau ziņots, ka pirmdien, 5.jūlijā, Liepājas SEZ valde nolēma izmantot pirmpirkuma tiesības uz daļu no bijušā "KVV Liepājas metalurga" teritorijas ar kopējo platību aptuveni 32 hektāri, kuru iepriekš no "FeLM" bija iegādājies "Aslanli Metalurji". Lēmums pieņemts vienbalsīgi.

Liepājas SEZ izmantos pirmpirkuma tiesības uz bijušā Liepājas metalurga īpašumu

Šodien, 5. jūlijā Liepājas SEZ valde turpināja izskatīt jautājumu par pirmpirkuma tiesību...

Liepājas SEZ pārstāvji skaidroja, ka pirmpirkuma tiesību izmantošana nodrošina iespēju pilsētai un Liepājas SEZ pārvaldei attīstīt bijušo "KVV Liepājas metalurga" teritoriju kā vienotu veselumu, atbrīvojot to no vēsturiskā piesārņojuma, ar vienotu pārvaldību, infrastruktūru, kurā darbojas inovatīvi un videi draudzīgi uzņēmumi. Pirmpirkuma tiesību izmantošanu nosaka Liepājas SEZ likuma 48. pants.

Pirms lēmuma pieņemšanas Liepājas SEZ valde uzklausīja arī elektrotēraudkausēšanas krāsns iekārtu īpašnieka - "Aslanli Metalurji" meitasuzņēmuma SIA "Liepāja Steel" valdes priekšsēdētāju Guntaru Senkānu, kurš Liepājas SEZ valdi informēja par uzņēmuma plāniem. Liepājas SEZ valde deleģēja valdes locekli Andri Ozolu un Liepājas SEZ pārvaldnieku sākt sarunas ar investoriem.

Lēmums par pirmpirkuma tiesību izmantošanu bija nepieciešams, lai arī turpmāk Liepājas SEZ varētu nodrošināt nepieciešamās funkcijas un radītu jaunas darbavietas, vienlaikus nodrošinot Turcijas investoram iespēju attīstīt modernu ražotni un ieguldīt plānotās investīcijas, skaidro Liepājas SEZ pārstāvji.

LSEZ sāk lemt par bijušās Liepājas metalurga teritorijas nākotni

Šodien, 30. jūnijā Liepājas SEZ valde skatīja jautājumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu...

Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs un Liepājas SEZ valdes loceklis Edmunds Valantis norādīja, ka Liepājas SEZ valdes lēmums nevis apgrūtina Turcijas investora nodomus, bet gan paver plašākas iespējas nodrošināt efektīvu ražošanu, atbilstoši vajadzībām, nevis pielāgojoties iespējām, kas saskan arī ar Liepājas Industriālā parka izveides nodomu.

"Aslanli Metalurji" pārstāvji iepriekš aģentūrai LETA pavēstīja, ka veikuši līgumā atrunātos maksājumus par elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamo un nekustamo mantu un ir gatavi sākt darbību bijušā "Liepājas metalurga" teritorijā.

Šogad 30.aprīlī "FeLM", kas pārstāv Latvijas valsts intereses šajā procesā, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas pārdošanu "Aslanli Metalurji" piederošam uzņēmumam "Liepāja Steel".

"Aslanli Metalurji" pārstāvji pavēstīja, ka investors ir pilnībā izpildījis finansiālās saistības atbilstoši līgumam un iegādājies aprīkojumu, kā arī samaksājis par zemes gabaliem un ēkām. "FeLM" un investors pabeiguši rūpnīcas ražošanas kompleksa inventarizāciju un īpašums ir gatavs nodošanai.

"Liepāja Steel" valdes priekšsēdētājs Senkāns informēja, ka atbilstoši rūpnīcas inženiertehniskā dienesta novērtējumam, ja ražošanas un atbalsta ciklu aprīkojums ir pienācīgā stāvoklī, ir iespējams veikt uzņēmuma darbības palaišanu sešu mēnešu laikā. Pie šādiem apstākļiem rūpnīca var sākt ražošanu jau šogad.

"Investors ir izpildījis visas saistības un ir absolūtā gatavībā veikt praktiskus pasākumus ražošanas sākšanai. Svarīgi pieminēt, ka Latvijas valdība ir apstiprinājusi rūpnīcas pārdošanu Turcijas investoram un pauda pozitīvu viedokli par nepieciešamību ražotni atdzīvināt. Šobrīd mēs visi tikai gaidām atbilstošus lēmumus no Liepājas SEZ un ceram sākt ražošanu jau šogad," pauda Senkāns.

Portāls "Lsm.lv" iepriekš vēstīja, ka Turcijas uzņēmums par pirkumu samaksāšot trīs miljonus eiro.

Turcijas metalurģijas uzņēmums "Aslanli Metalurji" izteica piedāvājumu "FeLM" izsludinātajā izsolē par iespējām iegādāties "KVV Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksu un nekustamo īpašumu, paredzot tuvāko piecu gadu laikā investēt 200 miljonus eiro.

"Aslanli Metalurji" pauda, ka investīcijas Latvijā kompānija nolēmusi veikt, lai pārveidotu "KVV Liepājas metalurgu" par efektīvu un ilgtspējīgu uzņēmumu saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) standartiem.

Uzņēmumā prognozēja, ka sākotnēji darbības sākšanai būtu nepieciešami apmēram 400 līdz 450 darbinieku, bet, palielinot ražošanas jaudu, strādājošo skaits vidēji sasniegtu no 700 līdz 1000. Savukārt apgrozījums plānots no 500 līdz 600 miljoniem eiro gadā, strādājot ar pilnu jaudu.

"Aslanli Metalurji" ietilpst Turcijas "Epas Group", kuras uzņēmumos pašlaik strādā 1100 darbinieku. "Epas Group" nekustamo īpašumu vērtība Turcijā pārsniedz 500 miljonus eiro, kas nodrošina uzņēmumam iespēju saņemt kredītlīniju 200 miljoni eiro apmērā investīcijām Liepājas ražotnē.

"Aslanli Metalurji" īpašnieki ir Hamdi Alaedins Ejuboglu un Hamdi Kemalettins Ejuboglu. Pagājušajā gadā "Aslanli Metalurji" nodrošināja produkcijas realizāciju 40 valstīs, trijos kontinentos visā pasaulē. Uzņēmuma stratēģija paredz pastāvīgi investēt attīstībā un jaunās ražotnēs, jo produktu tirgus paplašinās un klientu prasības un vajadzības pieaug. "Aslanli Metalurji" pamatdarbība ir tērauda un stiepļu ražošana izplatīšana.

LETA jau vēstīja, ka Austrijas uzņēmums "Smart Stahl GmbH" 2018.gada martā uzvarēja "KVV Liepājas metalurga" velmētavas ceha kustamās mantas izsolē ar piedāvāto cenu 1,57 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, savukārt "FeLM" pārņēma nepārdoto "KVV Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas krāsni.

"KVV Liepājas metalurgs" par maksātnespējīgu tika pasludināta 2016.gada septembrī.

Vismaz divus turpmākos gadus Rīgā zināmais Olimpiskais sporta centrs tiks dēvēts par Elektrum Olimpisko centru, jo to paredz noslēgtais divu gadu sadarbības līgums starp Latvijas Olimpisko komiteju (LOK) un AS Latvenergo.

Kā aģentūrai LETA minēja LOK prezidents Aldons Vrubļevskis, noslēgtais reklāmas pakalpojumu līgums paredz 370 000 eiro atbalstu, no kā daļa summas tiks novirzīta Latvijas sportistiem, gatavojoties olimpiskajām spēlēm Riodežaneiro.

Taujāts, vai arī reģionālajiem olimpiskajiem centriem tiks mainīti nosaukumi, Vrubļevskis skaidroja, ka nosaukumu maiņa notiks tikai Rīgā, jo Olimpiskais sporta centrs 100% pieder LOK, savukārt Ventspils un Liepājas olimpiskajiem centriem īpašnieks ir arī pašvaldība.

Atklājot Olimpiskā centra jauno nosaukumu, LOK prezidents sacīja, ka 90.gadu beigās vairāku gadu garumā LOK jau bijusi sadarbība ar Latvenergo. Sadarbība atkal bijusi iespējama, pateicoties tam, ka pagājušajā gadā tika atvērts elektroenerģijas tirgus. «Latvenergo ir stabils partneris, un mēs ceram, ka sadarbība turpināsies ne tikai divus gadus, bet arī vēl pēc tam,» pauda Vrubļevskis.

Nevienam no aptuveni 60 Latvijas sportistiem, kuri piedalīsies XXI Ziemas Olimpiskajās spēlēs Vankūverā, nebūs apģērbs, kuru rotātu kāds no Latvijas uzņēmumu zīmoliem, jo visu olimpiešu apģērbus ražojusi igaunijas kompānija ATLM Design OU un Adidas Baltic, raksta Latvijas Avīze.

Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) uzskata, ka tam par iemeslu varētu būt fakts, ka pašmāju uzņēmumi nemaz neesot spējīgi uzšūt specifisko individuālo ziemas sporta apģērbu.

Latvijas labākā bobsleja četrinieka pilots Jānis Miņins. (Foto: REUTERS/SCANPIX)LOK norāda, ka uz atklāto konkursu par parādes un brīvā laika sporta ekipējuma piegādi olimpiskajai delegācijai bija pieteikusies tikai Igaunijas kompānija ATLM Design OU.

Tikmēr pašmāju modes industrijas pārstāvji ir izbrīnīti, ka LOK rīkotajā konkursā bijis tikai viens, turklāt ārzemju uzņēmums. Nozares pārstāvji uzsver – Latvijas kompānijas ir spējīgas gan izstrādāt dizainu, gan uzšūt visu nepieciešamo.

Ņemot vērā ārkārtas stāvokli un nestabilo drošības situāciju Turcijā, LOK Izpildkomiteja nolēmusi atsaukt Latvijas Jaunatnes Olimpiskās komandas dalību Eiropas Jaunatnes ziemas Olimpiādē, informē LOK.

Ņemot vērā ārkārtas stāvokli un nestabilo drošības situāciju Turcijā, Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) Izpildkomiteja neklātienes balsojumā šodien, 27.janvārī nolēmusi atsaukt Latvijas Jaunatnes Olimpiskās komandas dalību Eiropas Jaunatnes ziemas Olimpiādē, kas no 11.-18.februārim norisināsies Turcijas pilsētā Erzurumā.

Eiropas Olimpisko komiteju Izpildkomiteja vakar, 26.janvārī savā sēdē lēma neatcelt plānoto jaunatnes pasākumu Erzurumā, neraugoties ne uz kādiem apstākļiem saistībā ar drošības situāciju Turcijā un vairāk kā 15 Eiropas valstu paziņojumiem par nepiedalīšanos vai daļēju piedalīšanos.

Latvijas Republikas Ārlietu ministrija izplatītajā paziņojumā ir norādījusi, ka dotajā brīdī ir nopietni jāizvērtē nepieciešamība ceļot uz Turciju. Pēc valsts apvērsuma mēģinājuma pagājušā gada jūlijā valstī joprojām ir izsludināts ārkārtas stāvoklis. Tāpat Turcijā joprojām saglabājas augsta teroristu uzbrukuma iespējamība un Ārlietu ministrija aicina izvairīties no cilvēku pulcēšanās vietām un būt īpaši uzmanīgiem un vērīgiem, uzturoties tūristu iecienītās sabiedriskās vietās.

Latvijas Olimpiskajā komitejā (LOK) algu līmenis nekādi neatbilst taupības režīmam valstī, vēsta LTV raidījums De Facto. Par četru darba dienu nedēļu LOK vadītājs Aldonis Vrubļevskis saņem 2 200 latu mēnesī pēc nodokļu nomaksas.

Vēl vairākām LOK amatpersonām neto algas pārsniedz pusotru tūkstoti latu mēnesī, pat autovadītājam tā ir vairāk nekā 500 latu pēc nodokļu nomaksas. Izglītības ministrija, kas lemj par valsts naudas piešķiršanu LOK (šogad valsts dotācija LOK ir pieci miljoni latu), raidījuma veidotājiem atzinusi, ka nauda, kas novirzīta sportam, nav precīzi sadalīta. Kamēr LOK ierēdņi turpina dzīvot kā treknajos gados, sporta skolu vadītājiem algu apmērs daudzviet esot vien 500 lati pirms nodokļu nomaksas.

Banka „NORD/LB Latvija” ir noslēgusi savas centrālās ēkas Vecrīgā, Smilšu ielā 6 pārdošanas procesu, un par ēkas jauno īpašnieku ir kļuvusi a/s „Mēs Liepājai”. Abas puses ir gandarītas par darījumu, kas apliecina gan bankas, gan „Mēs Liepājai” attīstību un izaugsmes potenciālu. Jaunais īpašnieks šajā ēkā plāno izveidot viesnīcu. „NORD/LB Latvija” izaugsme ir vidēji 1,5- 2 reizes straujāka nekā banku sektorā vidēji, pieaug arī klientu un darbinieku skaits, tādēļ tika pieņemts lēmums par bankas centrālās ēkas pārdošanu. Patlaban tiek plānota jauna biroja izveide ārpus vecpilsētas, un lēmums par to varētu tikt pieņemts jau šā gada laikā. Savukārt ēka Smilšu ielā 6 ir pārdota, saglabājot nomas tiesības iepriekšējam īpašniekam līdz laikam, kad NORD/LB Latvija pārcelsies uz jauno centrālā biroja atrašanās vietu. Bankas NORD/LB Latvija viceprezidents Aivars Flemings stāsta: „Izvērtējot potenciālos ēkas pircējus, svarīgs kritērijs bija arī šī uzņēmuma attīstības perspektīvas un nozīme valsts tautsaimniecības kontekstā. Uzņēmums „Mēs Liepājai” lieliski atbilst mūsu redzējumam par veiksmīgu ēkas īpašnieku, jo visnotaļ pozitīvi vērtējam arī kompānijas plānus izmantot ēku, veicinot valstij būtiskās tūrisma nozares infrastruktūras attīstību.” Jaunais ēkas īpašnieks „Mēs Liepājai” plāno ēku pārbūvēt par viesnīcu. Kā viens no perspektīvākajiem viesnīcas attīstības scenārijiem ir starptautiska operatora piesaiste, un patlaban jau ir uzsāktas sarunas ar vairākām starptautiski pazīstamām viesnīcu ķēdēm. „Mēs Liepājai” mērķis ir atvērt vienu no dizainiski interesantākajām četrzvaigžņu vai pieczvaigžņu viesnīcām Rīgā ar 100 līdz 130 viesnīcas numuriem. Arhitekts tiks izvēlēts pēc tam, kad pilnībā tiks atrisināts jautājums par viesnīcas konceptu un operatoru. Plānotais viesnīcas atklāšanas laiks – viena gada laikā pēc nomas līguma beigām. „Vērtējot no vairākiem aspektiem, šī ir ļoti pateicīga ēka viesnīcas izbūvei, par ko liecina gan ēkas atrašanās vieta, gan arī ēkas arhitektūra un atsevišķas dizaina detaļas, kā arī pašreizējais ēkas stāvu plānojums un logu ritms” atzīst Andris Griģis, a/s „Mēs Liepājai” pārstāvis. Papildus jau iegādātajam nekustamajam īpašumam a/s “Mēs Liepājai” jau pašlaik risina sarunas par vairāku nekustamo īpašumu iegādi Rīgā, kuri arī tiek uzskatīti par piemērotiem viesnīcu attīstībai.

Trauksme par situāciju uzņēmumā KVV Liepājas metalurgs ir pārspīlēta, paziņojumā medijiem norāda AS KVV Liepājas metalurgs pārstāvji.

«Saimnieciskie strīdi ir teju vai katra uzņēmuma ikdiena, un ne vienmēr tos izdodas atrisināt sarunu ceļā. AS KVV Liepājas metalurgs iesniegtā prasība pret maksātnespējas administratoru Haraldu Velmeru, viņa pretprasība pret uzņēmumu, kā arī SIA Elme messer metalurgs iesniegtais pieteikums par KVV Liepājas metalurgs maksātnespēju ir tiesisks process, kādā puses risina strīdus, par kuriem nav izdevies panākt izlīgumu. Tāpēc aicinām mūsu sadarbības partnerus nedramatizēt situāciju, jo šie procesi nekādā mērā neietekmē uzņēmuma darbu. Svarīgākais ir tas, ka KVV Liepājas metalurgs veicis visu nepieciešamo, lai 2016.gadā turpinātu darbu un nostiprinātu savu konkurētspēju,» uzsver AS KVV Liepājas metalurgs valdes loceklis Igors Talanovs.

Ministru Kabinets otrdien ir apstiprinājis kārtību, kas novērš šķēršļus valsts galvojuma saņemšanai Liepājas Olimpiskā centra multifunkcionālā sporta kompleksa celtniecībai, informē Liepājas pilsētas Domes priekšsēdētāja pirmā vietniece Silva Golde. Līdz šim nebija izstrādāta procedūra, kas nosaka, kā no valsts budžeta ir saņemami paredzētie līdzekļi sporta kompleksa celtniecībai – 4,6 miljonu latu apmērā. Valdība ir uzdevusi Izglītības un zinātnes ministrijai paredzēt ilgtermiņa saistības „Likumā par valsts budžetu” – galvojuma pamatsummas un kredīta procentu dzēšanai Latvijas Olimpiskajai komitejai; savukārt Finanšu ministrijai uzdots izsniegt galvojumu Liepājas pašvaldībai. Lai vienotos par kārtību, kā notiks Liepājas Olimpiskā centra multifunkcionālā sporta kompleksa projekta tālākā virzību, 15. jūnijā S. Golde plāno tikties ar Latvijas Olimpiskās komitejas vadību. Pagājušā gada 8. decembra ārkārtas Domes sēdē deputāti nolēma atbalstīt Liepājas pašvaldības līdzdalību projektā „Liepājas Olimpiskā centra multifunkcionālais sporta komplekss”, kurā kā otrs dalībnieks ir Latvijas Olimpiskā Komiteja (LOK). Līdz ar to no pašvaldības puses tika nodrošināts šim projektam nepieciešamais finansējums. Projekta īstenošana radīs bāzi sporta attīstībai Liepājā un nodrošinās iespēju pilsētas iedzīvotājiem, it īpaši bērniem un jauniešiem, nodarboties ar sportu. Izveidotā bāze ļaus rīkot dažāda mēroga sporta, kultūras un izklaides pasākumus, kas atstās pozitīvu iespaidu uz visa Liepājas reģiona sociāli ekonomisko attīstību. Projekta kopīgās izmaksas, kuras sastāda Ls 9 155 759, segs Liepājas pilsētas Dome un LOK. Objekta būvniecības izmaksas paredzēts finansēt ar valsts galvotiem kredītlīdzekļiem. Šim nolūkam Latvijas valsts budžetā 2006.gadam ir paredzēts valsts galvojums 4,6 milj. Ls apmērā, kas nodrošinās būvniecībai daļēju nepieciešamo finansējumu. Valsts galvojumam nepieciešamo nodrošinājumu veidos projekta realizācijas gaitā izveidotais nekustamais īpašums – multifunkcionālais sporta komplekss, t.sk., Liepājas pilsētas pašvaldībai piederošais nekustamais īpašums, kas atrodas Liepājā, Brīvības ielā 39 (kadastra numurs 1700 021 0205). Pārējo nepieciešamo finansējumu, kas sastāda Ls 4 555 759, nodrošinās Liepājas dome. Projekta pasūtītājs un valsts galvojumā piešķirto finanšu līdzekļu saņēmējs būs SIA „Liepājas Olimpiskais centrs”, kura īpašnieki ir Liepājas pilsētas Dome un LOK.