Lietavas atgādina par vienotas pieejas un naudas trūkumu infrastruktūrai

Neplānotais nokrišņu daudzums Latgalē un citviet Latvijā pagaidām piestādījis aptuveni vienādus rēķinus valsts un pašvaldību ceļu saremontēšanai, proti, abos gadījumos izmaksas tiek lēstas ap miljonu eiro. Lai gan šoreiz sliktais infrastruktūras stāvoklis netiek piesaukts kā galvenais ceļu applūšanas vai izskalošanas cēlonis, gan pašvaldību, gan būvnieku pārstāvji norāda uz neatrisinātiem jautājumiem, kas tikai pastiprina lietavu ietekmi.

Precīzi pateikt, cik līdzekļu būs nepieciešams, lai atjaunotu lietavu dēļ bojātos ceļus, varēs tikai tad, kad ūdens pilnībā noies, norāda VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) pārstāve Anna Kononova. Pēc viņas teiktā, šobrīd valstij piederošo ceļu remontdarbos piedalās tikai VAS Latvijas Autoceļu uzturētājs. «Tam nav nekāda sakara ar ceļu kvalitāti,» par izskalotajiem ceļiem saka A. Kononova, piebilstot, ka ūdens masas esot bijušas milzīgas, turklāt ceļi netiek būvēti kā dambji. Kā liecina LVC mājaslapā pieejamā informācija, valsts ceļi Latgalē izskaloti vai joprojām applūduši vismaz 10 vietās. Pēc A. Kononovas teiktā, jautājumi par pašvaldību ceļu stāvokli jāuzdod attiecīgajām pašvaldībām.

Patlaban no 74 tūkst. km ceļu skaidrība ir tikai par 21 tūkst. km valstij piederošo ceļu, bet pārējie – pašvaldību un komersantu – ceļi karājas gaisā. Tā rezultātā katrs būvē un uztur, kā grib vai rocība atļauj. SM Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns atzīmē, ka pēc iegūtā materiāla varēs saprast, vai ceļi kaut kur nedublējas un kur ir iespējama to optimizācija. Ja 90% līdzekļu tiek 10% Latvijas ceļu tīkla, tad tā ir ievērojama disproporcija, atzīmē Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomnieks tehnisko problēmu jautājumos Aino Salmiņš, piebilstot, ka LVC veidotās kopējā ceļu tīkla kartes neko pašas par sevi nerisinās, jo jāņem vērā daudzi blakus faktori, tostarp cilvēku blīvums un ceļu stāvoklis. Pēc viņa teiktā, neviena reforma – ne skolu, ne veselības aprūpes jomā – nevar notikt bez ceļu tīkla atbilstošas sakārtošanas. Pagaidām gan kopainas neesot. «Mums ir svarīgi, lai ceļiem, kur kursē autobusi, ziemā tiktu dota priekšroka un autobusam nebūtu jātēlo sniega tīrītājs, kā diemžēl notiek šobrīd, » attiecībā uz nepieciešamību pēc vienotas pieejas visam Latvijas ceļu tīklam norāda SIA Autotransporta direkcija valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

Visu rakstu Stihija aktualizē robus lasiet 30. augusta laikrakstā Dienas Bizness.