Jaunākais izdevums

Cenšoties samazināt Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa uzturēšanas izmaksas, Lietuva gribētu jau pirms savulaik noteiktā desmit gadu termiņa izpirkt no Norvēģijas kompānijas Hoegh termināļa kuģi, kas kalpo kā peldoša gāzes glabātava, paziņojis enerģētikas ministrs Roks Masjulis. Šai nolūkā tā gatavojas lūgt palīdzību Eiropas Savienībai (ES).

Tas ļautu mums vēl vairāk pazemināt gāzes cenu, jo pēc termināļa izpirkšanas mēs varētu izmaksas izvietot ilgākā laika posmā. Ceram, ka termināļa pašizmaksa varētu kristies vēl par 20%. Mēs jau runājam ar [Eiropas Komisijas (EK) viceprezidentu, Enerģētikas savienības komisāru] Marošu Šefčoviču par iespējamo Eiropas palīdzību, ministrs sacījis žurnālistiem Klaipēdā, kur otrdien apmeklēja termināli kopā ar EK viceprezidentu.

Jāmeklē resursi, jāmeklē ceļi - vai nu aizdevumi, vai citi instrumenti, bet diskusijas esam sākuši, jo gribam, lai gāzes cena Lietuvā konsekventi saruktu, viņš piebildis.

Masjulis gan atzinis, ka pagaidām nevar pateikt, cik lieli līdzekļi būtu vajadzīgi kuģa izpirkšanai un cik šim mērķim varētu atvēlēt EK.

Pašreizējā posmā tiek runāts tikai par pašu principu, vēl būtu jādiskutē sīkāk. (..) Par līdzekļiem runāt vēl ir pāragri, viņš sacījis.

Kuģi Independence - peldošo gāzes glabātavu, kuras tilpums ir 170 000 kubikmetru, - termināļa operatore kompānija Klaipedos nafta no 2014.gada beigām uz desmit gadiem iznomājusi no Norvēģijas kompānijas Hoegh, dienā par to maksājot aptuveni 168 550 eiro un gadā - 61,45 miljonus eiro.

2012.gadā noslēgtajā līgumā teikts, ka kuģis varētu tikt izpirkts desmit gadus pēc tā ierašanās Klaipēdā, tātad 2024.gadā. Desmit gados nomas maksa sasniegtu 614,5 miljonus eiro.

Klaipedos nafta vēlas no starptautiskajām bankām aizņemties 300 miljonus eiro, lai atvēlētu šos līdzekļus kuģa nomas maksai un izpirkšanai.

Pērn Lietuva jau vērsās pie Hoegh LNG, lūdzot iespēju izpirkt kuģi pirms paredzētā termiņa, bet tobrīd Norvēģijas kompānijas atbilde bija noraidoša.

Pagājušajā nedēļā Lietuvas valsts gāzes tirdzniecības kompānija Litgas, kas ietilpst valsts enerģijas holdingkompānijā Lietuvos energija, parakstīja pārskatīto gāzes piegāžu līgumu ar Norvēģijas koncernu Statoil, paziņojot, ka grozījumi agrākajā līgumā palīdzēs samazināt Klaipēdas termināļa uzturēšanas izmaksas par 25,5 miljoniem eiro gadā un vienlaikus par vairāk nekā trešdaļu arī cenas gala patērētājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lielākās kravnesības kuģu apkalpošana prasa ieguldījumus infrastruktūrā

Māris Ķirsons, 19.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kravu pārvadājumos pa jūru arvien vairāk izmanto lielākas ostas kravnesības kuģus, to izjūt arī Rīgas ostā, vienlaikus ir nepieciešama atbilstoša infrastruktūra, otrdien, 19.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

To atzīst gan Rīgas Brīvostas pārvalde, gan strādājošie uzņēmēji – stividorkompānijas. Lielākas kravnesības kuģu apkalpošanai ir nepieciešami ne tikai Rīgas Brīvostas, bet arī ostā strādājošo uzņēmēju ieguldījumi, un runa nav tikai par kuģu ceļa dziļumu, bet arī par atbilstošu dziļumu pie piestātnēm, attiecīgajām noliktavām, arīdzan kravas apstrādes ātrumu. Tikai visiem komponentiem kopā strādājot sava veida sazobē, tiek paaugstināta efektivitāte, kas būtībā ir konkurētspēja.

Lielas pārmaiņas

Rīgas Brīvostas pārvaldes ostas kapteinis Artūrs Brokovskis norāda, ka nekas nestāv uz vietas un pārmaiņas notiek nemitīgi. Savu sacīto viņš pamato ar to, ka PSRS laikos Rīgas osta faktiski bija importa osta, jo caur to tika ievesti graudi un soja, savukārt vieglo automašīnu (pārsvarā Lada), akmeņogļu un metāllūžņu eksports bijis pavisam nelielos apmēros, un arī kravu pārvadājumiem izmantotie kuģi bija ar citādu – daudz mazāku iegrimi, nekā tie ir pašlaik. «Rīgas ostā jauna ēra sākās līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu, kad osta kļuva par Krievijas, Baltkrievijas, Kazahstānas tranzītkravu apkalpotāju – no dzelzceļa uz kuģa infrastruktūras nodrošinātāju,» atceras ostas kapteinis. «90. gadu sākumā Rīgas ostā pie piestātnēm varēja ienākt kuģi ar iegrimi 10,2 m. Viņš arī piemetina, ka savulaik lielākie kuģi ostā bija 170–190 m gari un 29 m plati, taču tagad tie pēc gabarītiem (229 m gari un 32 m plati) jau ir Panamax klases un ar lielāku kravnesību. Tagad pēc Panamas kanāla rekonstrukcijas šādas NewPanamax klases kuģu platums jau sasniedz 49 m un to garums – 366 m, ar iegrimi līdz 15,2 m. «Pasaulē pašlaik ir vēl lielāki kuģi, kurus izmanto jēlnaftas transportēšanai, ar 26 m iegrimi, taču tie pārvietojas tikai pa okeānu un pat ostā īsti neienāk, bet kravu izkrauj pa pievienoto cauruli, stāvot reidā, taču tāda izmēra kuģi Baltijas jūrā ienākt nevar, jo Belta jūras šauruma dziļums ir tikai 17 m, līdz ar to cauri tam kuģot var tikai ar maksimālo iegrimi 15,5 m, un tieši tāda pati maksimālā iegrime ir Irbes jūras šaurumā, kas savieno Rīgas jūras līci ar Baltijas jūru,» stāsta A. Brokovskis. Viņš prognozē, ka perspektīvā kuģu izmēri nebūt nesaruks, bet, tieši pretēji, platums tikai pieaugs, kas palielina kuģa ietilpību, bet ne iegrimi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Lietuvas premjera padomnieks: Ar Latviju nav izdevies vienoties par sašķidrinātās gāzes tirgu; mēģināsim runāt ar Igauniju

LETA, 30.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvai nav izdevies ar Latviju panākt vienošanos jautājumā par sašķidrinātās gāzes tirgu, bet tā vēl mēģinās runāt ar Igauniju, ziņu aģentūrai BNS trešdien sacījis Lietuvas premjerministra Sauļus Skverneļa padomnieks Deivids Matuļonis, reaģējot uz informāciju, ka Latvijas Ekonomikas ministrija (EM) Baltijas valstu kolēģiem prasīs papildu informāciju par reģionālā sašķidrinātās gāzes risinājuma izmaksām un ieguvumiem.

«Iedrošinos apgalvot, ka mums diemžēl nav izdevies panākt vienošanos. Ja tas būs vajadzīgs, mēs informāciju varam sniegt, bet šobrīd attiecībā uz šo projektu Latvija ir piesardzīga, un varbūt mums jādomā ar igauņiem, ko darīt tālāk,» viņš atzinis.

Pēc Matuļoņa teiktā, tiks meklēti ceļi, kā nodrošināt Eiropas Savienības (ES) atbalstu Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa izpirkšanai, runājot par to tikai ar Igauniju, taču pagaidām vēl grūti spriest, vai Eiropas Komisija atzītu tikai divu Baltijas valstu pieteikumu par reģionālu, kas nepieciešams, lai tas varētu pretendēt uz atbalstu gāzes infrastruktūrai.

«Grūti pateikt, nekur nav sacīts, vai tā ir divu, triju vai četru valstu darīšana. Vai divu valstu projektus nevarētu traktēt kā reģionālos?» retoriski vaicājis Lietuvas premjera padomnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

BMGS valdes priekšsēdētāja: «Apziņa, ka attīstām kaimiņvalsts ostu, ir diezgan nomācoša. Taču Latvijā šobrīd nav pietiekami daudz darba.»

Līva Melbārzde, 07.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Apziņa, ka attīstām kaimiņvalsts ostu un tādējādi audzējam Latvijas konkurentvalsts ekonomiku, ir diezgan nomācoša. Taču Latvijā šobrīd nav pietiekami daudz darba.»

To intervijā DB saka BMGS valdes priekšsēdētāja Svetlana Afanasjeva.

Fragments no intervijas:

Ar kādiem projektiem kompānija BMGS šobrīd strādā?

Situācija ir diezgan interesanta, jo domājām par Latviju un gribētu attīstīt tieši savu valsti, bet realitātē šobrīd strādājam kaimiņiem Lietuvā, palīdzot attīstīt viņu tranzītbiznesu. Jau šobrīd kompānijas aiziet no Latvijas uz Klaipēdu tikai tāpēc, ka tur ir labāka infrastruktūra un līdz ar to izdevīgāk biznesam, bet mēs palīdzam Klaipēdas ostai to nodrošināt.

Kāpēc šāda situācija ir izveidojusies?

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Latvijas tilti neslēgs līgumu par Klaipēdas piestātnes rekonstrukciju

Žanete Hāka, 24.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvijas tilti nepagarinās piedāvājumu par Klaipēdas piestātnes rekonstrukciju, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

2015. gada 10. septembrī AS Latvijas tilti iesniedza piedāvājumu Klaipēdas Valsts jūras ostas direkcijas rīkotajā iepirkumā Objekta Piestātnes Nr. 67 un Nr. 68 (II un III būvniecības posmi) rekonstrukcija Klaipēdā būvdarbi ar darbības termiņu 90 kalendārās dienas no piedāvājuma iesniegšanas dienas. AS Latvijas tilti piedāvājums Iepirkumā tika atzīts par uzvarētāju.

Iepirkuma rezultāti tika apstrīdēti Klaipēdas apgabaltiesā, vienam no iepirkuma pretendentiem iesniedzot sūdzību par AS Latvijas tilti piedāvājuma pārmērīgi zemo cenu. Klaipēdas apgabaltiesa uzsāka tiesvedības procesu, piemērojot arī pagaidu aizsardzības līdzekli - aizliegumu slēgt Iepirkuma līgumu ar uzvarējušo pretendentu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

KNAB sācis kriminālprocesu par Rīgas domes Satiksmes departamenta iepirkumu; veiktas vairāk nekā 20 kratīšanas

LETA, 17.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) vakar sācis kriminālprocesu par Rīgas domes Satiksmes departamenta iepirkumu būvniecības jomā, šodien preses konferencē pavēstīja KNAB vadītājs Jaroslavs Streļčenoks.

Viņš informēja, ka kriminālprocess ir saistīts ar iepriekš Lietuvā sākto kriminālprocesu, kurā kukuli devis kāds Latvijas uzņēmējs.

LETA jau ziņoja, ka kompānijas Latvijas tilti valdes priekšsēdētājs Genādijs Kamkalovs tiek turēts aizdomās par kukuļa došanu Klaipēdas valsts jūras ostas direkcijas infrastruktūras direktoram Ģediminam Zumaram par firmai finansiāli izdevīgu lēmumu pieņemšanu. Abas amatpersonas ceturtdien aizturētas. Latvijā aizturēti vēl seši Latvijas tiltu darbinieki.

Kā šodien preses konferencē sacīja Streļčenoks, sadarbībā ar Lietuvas īpašas izmeklēšanas dienestu ilgstošā laika periodā, operatīvās darbības iegūstot informāciju, tika sākti divi kriminālprocesi. Viens kriminālprocess sākts Lietuvā, tajā iesaistīta Lietuvas amatpersona un Latvijas uzņēmējs. Otrs kriminālprocess sākts Latvijā vakar, 16.jūnijā, veicot virkni procesuālo darbību, vairāk nekā 20 kratīšanu, izņemot datortehniku, telefonus un naudas līdzekļus vairāk nekā 300 000 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Liepājas un Klaipēdas Jahtu ostas veidos sadarbību

Lelde Petrāne, 17.03.2016

No kreisās: Liepājas ostas aizsardzības virsnieks Kaspars Poņemeckis, Liepājas Jahtu ostas vadītājs Kārlis Kints un Klaipēdas Jahtu kluba direktors Gedeminas Meškauskas.

Foto: Publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mēs neesam konkurenti, bet sadarbības partneri, kuriem ir svarīgi nodrošināt labu jahtu servisu,» tāda esot galvenā atziņa, ko vienas dienas pieredzes apmaiņas tikšanās laikā Klaipēdā guvis Klaipēdas Jahtu kluba direktors Gedeminas Meškauskas un Liepājas ostas aizsardzības virsnieks Kaspars Poņemeckis. Plānots noslēgt sadarbības līgumu starp Liepājas un Klaipēdas Jahtu ostām.

Gan Liepājas, gan Klaipēdas jahtu ostas esot līdzīgās situācijās – ir daudz ideju un vēlme tās attīstīt, turklāt gan Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde, gan Klaipēdas jahtu klubs esošo jahtu ostu infrastruktūru Liepājā un Klaipēdā apsaimnieko tikai no pagājušā gada, skaidro K. Poņemeckis.

Klaipēdas Jahtu ostā, kas atrodas blakus Jūras muzejam, ir jaunas piestātnes, mols un iespēja uzņemt aptuveni 65 jahtas. Esošā infrastruktūra izbūvēta 2011. gadā, piesaistot aptuveni 5 milj. eiro no ES struktūrfondiem. G. Meškauskas norāda, ka jahtsmeņi, ceļojot pa Baltijas jūru, dodas no vienas ostas uz citu un, tā kā Liepājas un Klaipēdas ostas ir blakus, tad, visticamāk, jahtas piestās abās ostās un izveidotā sadarbība un informācijas apmaiņa tad lieti noderēšot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Papildināta - Latvijas tilti valdes priekšsēdētāju tur aizdomās par kukuļa došanu Klaipēdas ostas vadības pārstāvim

LETA, 17.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākās Latvijas ceļu un tiltu būvniecības kompānijas Latvijas tilti valdes priekšsēdētājs Genādijs Kamkalovs tiek turēts aizdomās par kukuļa došanu Klaipēdas valsts jūras ostas direkcijas infrastruktūras direktoram Ģediminam Zumaram par firmai finansiāli izdevīgu lēmumu pieņemšanu.

Abas amatpersonas ceturtdien aizturētas. Latvijā aizturēti vēl seši Latvijas tilti darbinieki.

Kā teikts Lietuvas Īpašās izmeklēšanas dienesta paziņojumā, «G.K., pārstāvot Latvijas kompāniju, kas uzvarējusi vairākos Klaipēdas valsts jūras ostas direkcijas būvdarbu konkursos vairāk nekā desmit miljonu eiro vērtībā, par direkcijā pieņemtiem Latvijas kompānijai finansiāli izdevīgiem lēmumiem vairākās reizēs devis G.Z. kukuli, kas vairāk nekā 250 reizes pārsniedz iztikas minimumu, proti 9500 eiro robežu.»

STT ziņo, ka veic pirmstiesas izmeklēšanu sadarbībā ar Latvijas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB). Ceturtdien veiktas kratīšanas Klaipēdas valsts jūras ostas direkcijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Lietuva izvērtēs sašķidrinātās dabasgāzes importa alternatīvas pēc 2024.gada

LETA--BNS, 31.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstīm nespējot panākt vienprātību jautājumā par reģionālo sašķidrinātās dabasgāzes temināli, Lietuvas valdība zaudējusi iespēju lūgt Eiropas Savienības (ES) atbalstu Klaipēdas termināļa kuģa «Independence» izpirkšanai un sākusi meklēt alternatīvus risinājumus, ziņu aģentūrai BNS pastāstījis enerģētikas ministrs Žīgimants Vaičūns.

Termināļa operatorkompānija «Klaipedos nafta» nesen izsludinājusi starptautisku konkursu ilglaicīgu sašķidrinātās dabasgāzes importa alternatīvu izvērtēšanai.

«Tas vēl noteikti nenozīmē, ka mēs [kuģi] neizpirksim. Mūsu mērķis ir nodrošināt konkurētspējīgāku gāzes cenu šobrīd un nākotnē, tādēļ, izvērtējot reģiona situāciju un vajadzību pēc piegāžu drošības, mēs gribam meklēt alternatīvas. Mums jāpārliecinās, vai šāds objekts [termināļa kuģis] būtu vajadzīgs pēc 2024.gada, un tad jāspriež par tiem vai citiem scenārijiem,» norādījis ministrs.

2024.gadā Lietuvai beidzas termināļa kuģa jeb peldošās gāzes glabātavas nomas līgums, kas ar Norvēģijas kompāniju «Hoegh LNG» tika noslēgts uz desmit gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Lietuvas lielākais gāzes lietotājs Achema varētu pirkt sašķidrināto dabasgāzi no Statoil

LETA, 18.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas lielākais gāzes lietotājs - koncerna Achemos grupe pārvaldītais Jonavas mākslīgā mēslojuma ražošanas uzņēmums Achema - gatavojas pirkt sašķidrināto dabasgāzi no Norvēģijas koncerna Statoil, kas jau piegādā Lietuvai gāzi caur Klaipēdas termināli.

Kā liecina ziņu aģentūras BNS avotu informācija, abas kompānijas plāno janvāra beigās parakstīt gāzes piegādes līgumu uz vienu gadu, kas paredzētu, ka Achema šogad iegādājas 500 miljonus kubikmetru gāzes, maksājot par to zemāku maksu nekā valsts kontrolētā gāzes tirdzniecības kompānija Litgas.

Cenu starpība skaidrojama ar to, ka Achema gāzi pirks saskaņā ar īstermiņa vienošanos un faktiski tikai gada siltajā laikā, kad sašķidrinātās gāzes cenas ir viszemākās, savukārt Litgas nodrošina gāzi siltumenerģijas ražotājiem arī ziemā, kad cenas ir augstākas.

Achema preses sekretāre Janina Sabaite-Meļņikoviene aģentūrai BNS vispirms sacīja, ka nevar apstiprināt šo informāciju, bet vēlāk solīja to komentēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Latvijas Tilti saņem jaunu Klaipēdas ostas pasūtījumu 10,2 miljonu eiro vērtībā

LETA--BNS, 13.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ceļu un tiltu būvniecības kompānija Latvijas Tilti, pret kuru Lietuvā nodota tiesai krimināllieta saistībā ar korupciju Klaipēdas ostā, saņēmusi jaunu šīs ostas pasūtījumu un par 10,2 miljoniem eiro rekonstruēs ostas piestātnes, trešdien preses konferencē paziņojis Klaipēdas ostas infrastruktūras direktors Vidmants Paukšte.

«Noticis konkurss par 105. un 106.piestātnes rekonstrukciju un pielāgošanu 14 un 16,5 metru dziļumam. Uzvarējusi kompānija Latvijas tilti. Iespējamie apstrīdēšanas termiņi jau beigušies, saņemta valdes piekrišana, tuvākajā laikā parakstīsim [dokumentus] un sāksim darbus,» viņš norādījis.

Kā ziņu aģentūru BNS informējusi ostas direkcijas pārstāve Nijole Dvarjonaite-Milkintiene, Latvijas Tilti šos darbus veiks kopā ar kompāniju Borta. Pēc viņas teiktā, otro vietu konkursā ieņēmis kompānijas Hidrostatyba un Latvijas uzņēmuma BMGS konsorcijs, taču šā piedāvājuma summa pagaidām netiek izpausta.

Klaipēdas ostas 105. un 106.piestātni izmanto kompānija Biriu kroviniu terminalas (BKT), kas pārkrauj Baltkrievijas mākslīgā mēslojuma kompānijas Belaruskalij kravas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Klaipedos nafta vadītājs: 2-3 pasaules spēlētāji caur Lietuvas termināli varētu piegādāt gāzi Latvijai vai Igaunijai

LETA, 26.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Lietuvas sašķidrinātās gāzes termināli interesējas divi trīs pasaules līmeņa gāzes piegādātāji, kas varētu piegādāt gāzi Latvijas vai Igaunijas importētājiem, paziņojis termināļa operatores - kompānijas Klaipedos nafta - ģenerāldirektors Mants Bartuška.

Ir jūtama interese par termināļa jaudu palielināšanu, tiek meklētas iespējas papildu apjomam. Latvijas iespējas būs atkarīgas no viņu regulējuma grozījumiem, piektdien preses konferencē sacīja Bartuška.

Jāsaprot, ka līdz oktobrim terminālim ieplānotas 12 kravas, un procedūras pieļauj arī papildu daudzumu, bet tad ir sarežģītāk pārorganizēt grafiku. Iespējas ir, bet tas ir sarežģīti, jo plānošana notiek gadu uz priekšu. Šobrīd divi trīs pasaules līmeņa spēlētāji veic terminālī auditus, sagatavošanās darbus, un, ja būtu iespēja, līdztekus [Norvēģijas koncernam] "Statoil" varētu parādīties citi spēlētāji, klāstījis Klaipedos nafta vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Kuģīši gatavi startam

Linda Zalāne, 20.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas kanālā esošo kuģīšu kursēšanas intensitāti tieši ietekmē laika apstākļi, tūristu plūsma un maksātspējas faktors

Rīgas kanāla kuģīši parasti sezonu sāk apmēram no aprīļa vidus un atpūtniekus vizina līdz oktobra vidum. Tiesa, tas ir tikai teorētiskais sezonas sākums. Riga By Canal (SIA Kanāla motorlaivu kompānija) valdes loceklis Andris Elksnītis teic, ka darba sākšanai nav oficiāla starta, jo šī pakalpojuma sniedzēji seko līdzi laika prognozēm, jo ir bijis reiz tāds gads, ka aprīļa beigās kanāls vēl aizsalis. Šogad ūdenstilpe ir gatava sezonas atklāšanai, bet pagaidām gaisa temperatūra nelutina. Tūristiem patīk, ja ir silti un saulaini, tad arī kuģīšu pārvadātājiem darba netrūkst.

Rīgas kanālā šajā sezonā pasažieru pārvadājumus ar kuģīšiem veiks SIA Kanāla motorlaivu kompānija, SIA Izdiksi, SIA Jaunā Vecrīga, SIA AAC Aktīvās atpūtas centrs. «Arī izsolēs par tiesībām nomāt uz ilgāku laika periodu piestātnes piedalās trīs līdz četri uzņēmumi, bet Daugavas piestātņu izsolēs apmēram pieci līdz seši uzņēmumi,» teic River Cruises (SIA Jauna Vecrīga) valdes loceklis Jānis Uvarovs. Uzņēmuma paspārnē darbojas četri kanāla kuģīši un vēl viens izmēra ziņā krietni brangāks kuģītis Vecrīga, kas brauc pa Daugavu. «Pašlaik kuģīšu skaits iepretim pieprasījumam ir pietiekams, bet doma ir par kuģīti, ko varētu novirzīt braucieniem uz Jūrmalu,» viņš turpina. Taujāts par pagājušā gada kuģīšu pasažieru skaitu, J. Uvarovs teic, ka precīzus datus atklāt nevar, bet ir jūtami palielinājies tūristu skaits, kā arī pagājušajā vasarā ar kuģīšiem vēlējās izbraukt aizvien vairāk vietējo iedzīvotāju. Šogad uzņēmējs cer, ka atpūtnieku skaits, kas vēlēsies izmantot šo pakalpojumu, būs lielāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Klaipedos nafta aizņemsies 308 miljonus eiro sašķidrinātās gāzes termināļa kuģa izpirkšanai

LETA, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas sašķidrinātās gāzes termināļa operatore, valsts pārvaldītā kompānija «Klaipedos nafta» plāno aizņemties 308 miljonus eiro, lai izpirktu termināļa kuģi «Independence», kura nomas līguma termiņš beigsies 2024.gadā.

Vienu valsts garantētu aizdevumu līdz 148 miljonu eiro apmērā iecerēts ņemt, lai jau no 2019.gada vidus samazinātu termināļa uzturēšanas izmaksas par 40% jeb no 66 miljoniem līdz 43 miljoniem eiro, bet otrs aizdevums 121 līdz 160 miljonu eiro apmērā būtu paredzēts, lai izpirktu kuģi, ko Lietuva šobrīd nomā no Norvēģijas kompānijas «Hoegh LNG», norādīts Lietuvas Seimam iesniegto likumdošanas grozījumu paskaidrojuma rakstā.

2013.gadā Lietuvas valsts garantēja gandrīz 82 miljonu eiro lielu Eiropas Investīciju bankas (EIB) aizdevumu Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecībai ar 20 gadu termiņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Lidosta izsludina iepirkumu par termināļa paplašināšanas 6. kārtas būvprojekta izstrādi

LETA, 19.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā lidosta Rīga izsludinājusi iepirkumu par termināļa paplašināšanas sestās kārtas būvprojekta izstrādi, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Interesenti konkursā var pieteikties līdz 16.oktobrim. Iepirkuma uzvarētājam darbi būs jāpaveic pusotra gada laikā.

Lidostas Rīga pārstāve Laura Karnīte aģentūrai LETA pastāstīja, ka lidostas termināļa attīstības sestajā kārtā plānots izbūvēt pasažieru termināļa publiskās daļas paplašinājumu un savienojumu ar Rail Baltica dzelzceļa staciju. Jaunā pasažieru termināļa publiskā daļa ietvers gan plašu un modernu reģistrācijas zāli un drošības kontroles zonu, gan jaunu bagāžas saņemšanas zāli, gan plašas un mūsdienīgas bagāžas šķirošanas telpas.

«Kā zināms, pašreizējā lidostas termināļa publiskā daļa ir būvēta līdz ar pašu lidostu pagājušā gadsimta 70.gados un tās kapacitāte ir paredzēta maksimums 3,5 miljonu pasažieru apkalpošanai gadā, bet lidosta Rīga jau patlaban apkalpo vairāk nekā 5,4 miljonus pasažieru gadā - to skaits aizvien turpina pieaugt. Lidostas pasažieru termināļa izlidošanas daļa, kuras paplašināšanas posms noslēdzās pagājušā gada rudenī ar jaunās Ziemeļu piestātnes atklāšanu, ļauj lidostai apkalpot septiņus miljonus pasažieru gadā, līdz ar to nepieciešams nodrošināt arī attiecīgu publiskās daļas kapacitāti,» klāstīja Karnīte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzot savu prezidentūru, bijušais Valsts prezidents Raimonds Vējonis nolēmis izpirkt septiņas dāvanas, no kurām divas pasniegtas viņa kundzei Ivetai Vējonei, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā.

Dāvanu kopēja vērtība ir 512 eiro.

Starp dāvanām, kuras paredzēts izpirkt, atrodama Baltkrievijas Ārlietu ministra Vladimira Makeja dāvātā Baltkrievijas pirmā monēta koka rāmītī, Lietuvas Seima spīkera Viktora Pranckieša dāvātā sudraba jubilejas monēta «Atjaunotai Lietuvai 100», kuras autore ir Laurina Zanavičiūte.

Tāpat bijušais prezidents nolēmis izpirkt Ukrainas prezidenta Petro Porošenko dāvāto Reprezentācijas-piemiņas monētu, kuras aversā ir Ukrainas simbolika un prezidenta Petro Porošenko paraksta faksimils, savukārt reversā redzama prezidenta rezidence Marinskas pils.

Vējonis arī iecerējis izpirkt Horvātijas parlamenta priekšsēdētāja Gordana Jandrokoviča dāvāto Horvātijas Republikas parlamenta sudraba piemiņas medaļu, kuras aversā redzama Horvātijas parlamenta celtne, bet reversā atainots Horvātijas ģerbonis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzot līgumu par pasažieru termināļa paplašināšanas 6.kārtas būvprojekta izstrādi un autoruzraudzību, lidosta «Rīga» ir uzsākusi attīstības projekta pirmo posmu, kura rezultātā piecu gadu laikā plānots izbūvēt jaunu pasažieru termināli ar kapacitāti 10 miljoni pasažieru gadā.

Lidostas jaunā termināla ēku paredzēts būvēt uz austrumiem no esošās termināla ēkas galvenās fasādes, vietā, kur šobrīd atrodas piebraucamā rampa un īstermiņa autostāvvieta P1. Projekta ietvaros plānots izbūvēt jauno termināļa ēku ar plašu reģistrācijas zāli un drošības kontroles zonu, bagāžas saņemšanas zālēm un bagāžas apstrādes un šķirošanas kompleksu, kā arī jaunus piebraucamos ceļus sabiedriskajam un privātajam transportam. Terminālis būs savienots ar «Rail Baltica» dzelzceļa staciju, veidojot vienotu pasažieru apkalpošanas kompleksu.

Prognozētās lidostas jaunā termināļa projektēšanas izmaksas ir 2,1 miljons eiro.

Paredzēts, ka sākotnēji tiks izbūvēti un rekonstruēti piebraucamie ceļi un priekšējais termināla laukums, lai sagatavotu būvlaukumu un būtu iespējama jauno piebraucamo ceļu būvniecība. Izstrādājot projektu, projektētājam ir jāparedz lidostas nepārtraukta darbība būvniecības laikā. Tāpat gan būvdarbu laikā, gan pēc būvdarbiem ir jāizstrādā risinājumi, kas nodrošina nepieciešamo stāvvietu skaitu lidostas pasažieriem un viesiem, kā arī jāņem vērā ar «Rail Baltica» stacijas būvniecību saistītie ierobežojumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Latvijas Tilti un Lietuvas Borta par 24 miljoniem eiro rekonstruēs Klaipēdas ostas piestātnes

LETA--BNS, 12.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ceļu un tiltu būvniecības kompānija Latvijas Tilti kopā ar Lietuvas Kaminera grupas celtniecības uzņēmumu Borta par 23,985 miljoniem eiro rekonstruēs divas Klaipēdas ostas piestātnes, kuras izmanto kompānija Klaipedos konteineriu terminalas (KKT).

Abu uzņēmumu konsorcijs uzvarējis Klaipēdas ostas izsludinātajā konkursā un šonedēļ parakstījis līgumu par būvdarbu veikšanu.

«Tie būs ļoti nozīmīgi darbi, kas palīdzēs Klaipēdas ostas Malkas līcī strādājošajām kompānijām kļūt vēl konkurētspējīgām,» ziņu aģentūrai BNS sacījis Klaipēdas valsts jūras ostas direkcijas ģenerāldirektors Arvīds Vaitkus.

«Klaipēdas konteineru terminālis ir viena no produktīvākajām ostas kompānijām. (..) Tā pati daudz darījusi savas teritorijas attīstīšanā un sekmīgi apguvusi jaunas platības.»

Konkursā piedalījās arī Lietuvas Gargždu pilsētas būvuzņēmuma Hidrostatyba un Latvijas būvuzņēmuma BMGS konsorcijs, bet to piedāvājuma cena tika atzīta par pārāk augstu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas prāmis «Regina Seaways», kurš pēc sadūmojuma mašīntelpā vairākas stundas otrdien dreifēja Baltijas jūrā, otrdienas vakarā ieradies Klaipēdas ostā, paziņojuši ostas dienests.

Kā pavēstīja ostas dienesta preses pārstāve Dovile Riņģe, prāmis sasniedzis Klaipēdas ostu plkst.21.30, braucot ar saviem dzinējiem, neskatoties uz spēcīgo vēju un viļņiem.

Jau vēstīts, ka «Regina Seaways», kura pieraksta osta ir Klaipēda un kam ir Lietuvas karogs, ar 294 pasažieriem un 42 apkalpes locekļiem bija ceļā no Ķīles, Vācijā, uz Klaipēdu, kad 110 kilometru no galamērķa prāmja mašīntelpā notika sadūmojums.

Iepriekš Lietuvas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka kuģa mašīntelpā izcēlies ugunsgrēks un tas nodzēsts, tomēr kuģniecības pārstāvji noliedza, ka būtu noticis ugunsgrēks.

«Ugunsgrēka nebija, tika fiksēts tikai sadūmojums, atklāta liesma netika konstatēta, dzinēji automātiski izslēdzās. Mašīntelpa ir hermētiski noslēgta, nekādas temperatūras izmaiņas mēs nekonstatējam, viss ir stabils, pasažieri ir drošībā, neviens nav cietis,» ziņu aģentūrai BNS sacīja prāmja īpašnieces Dānijas kuģniecības «DFDS Seaways» preses sekretārs Klaipēdā Vaids Klumbis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Lidostas Rīga pasažieru apkalpošanas kompleksu vēlas projektēt starptautiski arhitektu biroji

Rūta Lapiņa, 11.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursā par starptautiskās lidostas «Rīga» jaunā daudzfunkcionālā pasažieru apkalpošanas kompleksa projektēšanu pieteikušies pieci pretendenti - starptautiski arhitektu un inženieru biroji un to apvienības. Savukārt par iespēju projektēt šī multimodālā satiksmes mezgla otru daļu - «Rail Baltica» staciju - cīņu turpinās divi konkursa komisijas izvēlēti pretendenti, informē VAS «Starptautiskā lidosta «Rīga»» Komunikācijas vienības vadītāja Laura Karnīte.

Starptautiskajā konkursā par lidostas «Rīga» jaunā daudzfunkcionālā pasažieru apkalpošanas kompleksa projektēšanu kopumā pieteikušies pieci pretendenti. Starp tiem ir Lielbritānijas arhitektu birojs «Zaha Hadid Architects», kura dibinātāja un radošā iedvesmotāja ir pērn mūžībā aizgājusī izcilā irāņu arhitekte Zaha Hadida (Zaha Hadid). Viņa radījusi daudzas pasaulslavenas celtnes, un viens no viņas pēdējiem veikumiem ir topošās pasaulē lielākās Pekinas Daksingas starptautiskās lidostas (Beijing Daxing International Airport) pasažieru termināļa projekts.

Pieteikums saņemts arī no konsorcija, ko vada Oslo bāzētais starptautiskais arhitektu birojs «Nordic - Office of Architecture». Šis birojs sadarbībā ar partneriem radījis Stambulas Jaunās lidostas (Istanbul New Airport) dizaina koncepciju, kā arī izstrādājis Bergenas lidostas pasažieru termināla projektu, Oslo lidostas paplašināšanas projektu un citas lidostu attīstības arhitektoniskās koncepcijas. Konsorcijā apvienojušies Norvēģijas, Francijas un Latvijas uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lietuviešu politologs: Kučinska vizīte Baltkrievijā var atsaukties uz Klaipēdas ostu

LETA/BNS, 09.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) vizīte Baltkrievijā var atsaukties uz Klaipēdas ostu, palielinot Latvijas iespējas saņemt lielāku Baltkrievijas kravu daļu uz Klaipēdas rēķina, uzskata Viļņas universitātes Starptautisko attiecību un politikas zinātņu institūta pasniedzējs Laurīns Jonavičs.

Jau ziņots, ka Kučinskis šonedēļ Minskā ticies ar Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko un premjerministru Andreju Kobjakovu. Vizītes laikā viņš uzsvēris nepieciešamību stiprināt abu valstu ekonomiskās attiecības, it īpaši transporta un loģistikas jomā.

Kā ziņu aģentūrai BNS piektdien sacījis Jonavičs, šīs vizītes laikā lielākā uzmanība pievērsta Baltkrievijas kravu tranzītam un Astravjecas atomelektrostacijai.

Lietuviešiem nav izdevies pārliecināt Latviju pievienoties ierosmei boikotēt elektroenerģiju, kas tiks ražota Baltkrievijā netālu no Lietuvas robežas topošajā kodolspēkstacijā, par kuras neatbilstību drošības standartiem raizējas Lietuva. Latvija un Lietuva arī nemitīgi sacenšas par Baltkrievijas kravu tranzītu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Par 9,7 miljoniem eiro uzlabos Latvijas-Lietuvas gāzes vada starpsavienojuma jaudu

Zane Atlāce - Bistere, 27.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas Inovācijas un tīklu izpildaģentūra parakstījusi līgumu ar Latvijas dabasgāzes uzglabāšanas un pārvades sistēmas operatoru "Conexus Baltic Grid" (Conexus) un Lietuvas dabasgāzes pārvades sistēmas operatoru Amber Grid par būvniecības darbu finansēšanu Latvijas-Lietuvas gāzes vada starpsavienojuma jaudas palielināšanas projektam.

Kopējās projekta investīcijas sasniedz 9,7 miljonus eiro, no kuriem 5,5 miljoni eiro tiks novirzīti Latvijas pusei.

Eiropas Komisija Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) ietvaros piešķirs ES atbalstu Latvijas-Lietuvas gāzes vada starpsavienojuma jaudas palielināšanai. Atbalsts veidos 50% no projekta realizācijas izmaksām.

Līdz ar pārvades jaudu palielināšanu starp Latviju un Lietuvu, tirgū tiks veicināta piekļuve Klaipēdas sašķidrinātās gāzes terminālim, Latvijas Inčukalna pazemes gāzes krātuvei un Polijas-Lietuvas gāzes starpsavienojumam, kura darbību plānots uzsākt 2022. gadā.

Paredzēts, ka Latvijas-Lietuvas starpsavienojuma jaudas palielināšanas projekta būvniecības darbi tiks pabeigti 2023. gada beigās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Papildināta - Kuģis vai māja: tiesa publisko fotogrāfijas

Zane Atlāce - Bistere, 19.01.2018

Valsts vides dienesta veiktā fotofiksācija administratīvā pārkāpuma konstatēšanas laikā 2011. gada nogalē.

Avots: Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu nams

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Pretēji izskanējušajai informācijai, tiesa konkrētajā lietā nelēma par to, vai ziņu fotoattēlā redzamā māja būtu kuğis.

Pretēji izskanējušajai informācijai, ka Pāvilostas novada Sakas pagasta pludmales stāvkrastā uzceltais atpūtas nams juridiski atzīts par kuģi, tiesa konkrētajā lietā nelēma par to, vai ziņu fotoattēlā redzamā māja būtu kuğis. Laikā, kad tiesa taisīja spriedumu, māja nemaz nebija uzcelta, teikts Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrība (LATB) paziņojumā.

LATB valdes priekšsēdētāja Lauma Paegļkalna norāda, ka lietas ietvaros, pretēji presē izskanējušai informācijai, pēc būtības netika vērtēts jautājums par to, vai attiecīgā konstrukcija ir māja vai kuģis, jo par to lietā strīda nebija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Tallink maršrutu Rīga-Helsinki-Rīga piedāvās līdz nākamā gada janvārim

Lelde Petrāne, 17.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar lielo pieprasījumu "Tallink Grupp" pagarinās divu pagaidu maršrutu piedāvājumu: Rīga – Helsinki – Rīga ar kuģi "Silja Serenade" līdz 2021. gada janvārim un Turku – Tallina – Turku ar kuģi "Baltic Queen" līdz 2021. gada marta beigām.

Divi jaunie pagaidu maršruti vasarā izrādījušies ļoti iecienīti. Daudziem ceļotājiem no Somijas Latvija un Rīga šķietot aizraujošs galamērķis.

"Turku un reģiona iedzīvotāji ir gaidījuši un pieprasījuši tiešo reisu uz Tallinu ilgu laiku. Savukārt tiešais reiss Rīga – Helsinki ar kuģi "Silja Serenade" dod iespēju ieplānot garākas brīvdienas Somijā, kas daudziem ceļotājiem ir jauns galamērķis.

Pašreizējos apstākļos mēs vēlamies būt elastīgi un piedāvāt ceļotājiem drošas ceļošanas iespējas tuvu mājām, palīdzot Latvijai un Igaunijai atgūties no esošās krīzes tūrisma nozarē," saka Paavo Nõgene, "Tallink Grupp" vadītājs.

Reisi no Rīgas uz Helsinkiem ar kuģi "Silja Serenade" notiks trīs reizes nedēļā trešdienās, piektdienās un svētdienās. Pirmais reiss no Helsinkiem rudens sezonā notiks 30. augustā, bet pēdējā atiešana no Rīgas būs 2021. gada 9. janvārī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

FOTO: Rīgā pirmo reizi piestājis luksusa kruīza kuģis Queen Elizabeth

Zane Atlāce - Bistere/Laura Mazbērziņa, 19.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Pasažieru ostā otrdien, 19.jūnijā pirmo reizi piestājis kuģu kompānijai Cunard piederošais leģendārais luksusa kruīza kuģis Queen Elizabeth, kuru savulaik iesvētījusi Apvienotās Karalistes karaliene Elizabete II.

Kruīza kuģis uz Rīgu atvedis 2503 tūristu. Okeānu milzis uzbūvēts 2010. gadā Itālijā un ir Panamax tipa kruīza kuģis (Vista Class).

Queen Elizabeth kuģis ir 249 metrus garš, uz tā ir 12 klāji un 1043 kajītes, restorāni, divstāvīga bibliotēka, golfa laukums, teātris, deju zāles un pat morgs. Uz kuģa strādā 900 darbinieki.

2018.gada kruīzu sezonā Rīgas ostā pirmo reizi ienāk tādi kuģi kā Azamara Journey, MSC Orcherstra, Queen Elizabeth, Silver Spirit un TUI Discovery.

Rīgas Brīvostas pārvaldes pārstāve Inga Šabovica Db.lv norāda, ka kruīzu ceļojumi šobrīd ir viens no visstraujāk augošajiem tūrisma segmentiem pasaulē, ko atpūtai ik gadu izmanto ap 23 miljoniem pasažieru. Tirgus tendences liecina, ka līdz 2030. gadam kruīza pasažieru skaits varētu pieaugt vēl par trešdaļu, atklājot aizvien jaunus tūrisma maršrutus un tirgus nišas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ventspils ostā pārkrauts lielākais viena mēneša kravu apjoms kopš pērnā gada maija

Žanete Hāka, 07.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada februārī Ventspils brīvostas termināļos pārkrauts 2,1 miljons tonnu kravu, informē brīvostas pārstāvji.

Tas ir lielākais viena mēneša kravu apjoms Ventspils ostā kopš pagājušā gada maija. Kopējais kravu apgrozījums divu mēnešu laikā Ventspils brīvostas termināļos sasniedzis 3,9 miljonus tonnu.

Kravu apgrozījums Ventspils brīvostas termināļos 2016.gada februārī nedaudz atpaliek no pagājušā gada februāra, tomēr tas pārsniedz pēdējo astoņu mēnešu kravu apgrozījuma rādītājus. Būtiski kravu apgrozījums salīdzinājumā ar pagājušo gadu samazinājies divos termināļos, kas arī galvenokārt ietekmē visas ostas kopējo kravu apjomu. Par 562 tūkstošiem tonnu jeb 24% samazinājies SIA Ventspils Nafta termināls kravu apgrozījums, kas nesasniedz pat pusi no termināļa jaudas. AS Baltic Coal Terminal pārkrauts par 438 tūkstošiem tonnu jeb 40% mazāk nekā pagājušā gada pirmajos mēnešos un arī šeit netiek izmantota pat puse termināļa jaudas. Salīdzinot ar iespējamo jaudu, minimāla darbība vērojama AS Kālija parks, kur divos mēnešos pārkrauti 35 tūkstoši tonnu, kas nozīmē, ka tiek izmantoti vien 3% termināļa jaudas. Salīdzinoši mazāks, bet tomēr samazinājums ir arī AS Ventspils tirdzniecības osta (par 55 tūkstošiem tonnu jeb 11%), SIA Ventamonjaks (par 19 tūkstošiem tonnu jeb 24%), SIA Ventall Termināls (par 14 tūkstošiem tonnu jeb 6%) un SIA Noord Natie Ventspils Terminals (par 39 tūkstošiem tonnu jeb 10%).

Komentāri

Pievienot komentāru