Ekonomika

Pārorientēšanās uz gāzes piegādi caur Klaipēdas termināli iespējama jau patlaban

LETA, 02.03.2022

Jaunākais izdevums

Pārorientēšanās uz gāzes piegādi caur Klaipēdas sašķidrinātās gāzes (LNG) termināli iespējama jau patlaban, trešdien Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē sacīja Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks Edijs Šaicāns.

Viņš uzsvēra, ka Krievija nav vienīgais gāzes piegādātājs Latvijai un jau patlaban pastāv alternatīvas gāzes piegādes iespējas.

Šaicāns informēja, ka Klaipēdas LNG termināļa sašķidrinātās gāzes gazifikācijas jauda ir 40 teravatstundu (TWh) sezonā, savukārt sezonā patēriņš Lietuvā ir 20 TWh, Latvijā - 10 TWh, bet Igaunijā - piecas TWh.

"Līdz ar to pārorientēšanās uz piegādēm caur Klaipēdu iespējama jau tagad un Klaipēdas terminālis var nodrošināt Baltijas valstu patēriņu. Pagaidām problēma ir Lietuvas-Latvijas starpsavienojums, taču jau tagad tiek strādāts pie tā caurlaides spējas paaugstināšanas," teica Šaicāns.

Gāzes cena Eiropā sasniegusi rekordaugstu līmeni 

Gāzes cena Eiropas biržās trešdien pieaugusi par aptuveni 50% un sasniegusi rekordaugstu...

Viņš informēja, ka Klaipēdas LNG termināļa jauda ir 122 gigavatstundas (GWh) dienā, bet Lietuvas-Latvijas starpsavienojuma caurlaides spēja ir 67 GWh dienā.

Šaicāns norādīja, ka pārvades operatori jau strādā, lai palielinātu esošās sistēmas caurlaides spēju, palielinot spiedienu Lietuvas pusē. Tas varētu tikt izdarīts jau šomēnes.

Savukārt 2023.gadā, pabeidzot ELLI projektu, Lietuvas-Latvijas starpsavienojuma caurlaides spēja sasniegs 130 GWh dienā, kas nozīmē, ka būs iespējams izmantot visu Klaipēdas termināļa jaudu.

Tāpat Šaicāns informēja, ka maijā sāks darboties Polijas-Lietuvas starpsavienojums, kura caurlaides spēja būs 74 GWh dienā Lietuvas virzienā un 58 GWh dienā Polijas virzienā.

Šaicāns piebilda, ka problemātiska ir Somijas nodrošināšana ar gāzi gadījumā, ja Krievija pārtrauc piegādes. Esošā "Balticconnector" Igaunijas-Somijas starpsavienojuma jauda ir 55 GWh dienā un šis apjoms nespēj nosegt visu Somijas patēriņu.

Viņš arī minēja, ka savukārt esošā gāzesvada no Krievijas uz Latviju caurlaides spēja ir 158 GWh dienā. "Krievija Baltijai ir pietiekoši nozīmīgs piegādātājs, bet nevajag pārspīlēt tās lomu un jāņem vērā, ka ir iespējas gāzi saņemt pa alternatīviem ceļiem. Līdz šim noteicošais bija cenas faktors," teica Šaicāns.

Viņš informēja, ka Inčukalna pazemes gāzes krātuves tehniskā jauda ir 21,8 TWh un šajā apkures sezonā krātuve bija aizpildīta par 80% jeb aptuveni 17-18 TWh. Patlaban gāzes atlikums krātuvē ir 5,4 TWh apmērā, bet jau 26.februārī sākta gāzes iesūknēšana krātuvē, lai gan parasti iesūknēšana tiek sākta maijā.

EM ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju patlaban strādā arī pie gāzes pārglabāšanas tarifa atcelšanas. Šaicāns skaidroja, ka šī tarifa atcelšana ļaus tirgotājiem gāzes pārpalikumu sezonas beigās neizsūknēt no Inčukalna krātuves, bet uzglabāt to krātuvē līdz nākamajai sezonai.

Uz komisijas vadītāja Vjačeslava Dombrovska jautājumu, vai EM atbalsta LNG termināļa būvniecību Latvijā, Šaicāns sacīja, ka gadījumā, ja kāds privātais investors saredz šāda biznesa perspektīvu, tad to var darīt. Vienlaikus Šaicāns piebilda, ka valstij šādā projektā nebūtu jāiesaistās.

"Pareizi un plānveidīgi izmantojot esošo infrastruktūru, Baltijas gāzes patēriņu iespējams nodrošināt var jau tagad. Būvējot papildu jaudas, kādam tās ir jāapmaksā. Tie, visticamāk, būtu vietējie patērētāji. Tādēļ EM strādā pie tā, lai maksimāli noslogotu esošo infrastruktūru," teica Šaicāns.

Dombrovskis norādīja, ka, lai nodrošinātu gāzes piegāžu drošību, ir nepieciešama kvalitatīva situācijas analīze un plāns par to, kā Latvija var pilnībā pārslēgties uz sašķidrināto gāzi. Viņš komisijas vārdā aicināja EM sniegt priekšlikumus par to, kā veikt gāzes piegādātāju maiņu.

Komisija ir lūgusi EM mēneša laikā sagatavot ziņojumu par iespējamo stratēģiju piegādātāju nomaiņai un tās īstenošanai nepieciešamo laiku, informēja Dombrovskis. Tāpat komisijas priekšsēdētājs norādīja, ka komisija aicinājusi veikt gāzes piegādātāju maiņas iespējamo izmaksu aplēses.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts gāzes rezervju papildināšanai AS "Latvenergo" iepirks aptuveni divas teravatstundas (TWh) gāzes no Norvēģijas, ASV un Kataras, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Izvērtējot iespējamos riskus, kas saistīti ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, un atbilstoši 24.februāra valdības dotajam uzdevumam "Latvenergo" operatīvi veikusi gāzes iepirkumu "Latvenergo" termoelektrostaciju (TEC) ražošanas apgādes drošumam.

Latvenergo iegādāsies papildu stratēģiskas gāzes rezerves 

Valdības ārkārtas sēdē ceturtdien nolemts, ka AS "Latvenergo" iegādāsies papildu stratēģiskas...

Noslēgtie līgumi paredz sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) piegādi uz Klaipēdas LNG termināli un gāzes iesūknēšanu Inčukalna pazemes gāzes krātuvē aprīlī un maijā.

Atomelektrostacijas būvniecība palielinātu valsts enerģētisko neatkarību 

Latvijā nav tādu derīgo izrakteņu kā nafta, gāze vai slānekļa degviela, līdz...

Iegādātais gāzes apjoms nodrošinās elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu "Latvenergo" TEC saskaņā ar plānoto ražošanas režīmu 2022.gadā, vienlaikus paredzot gāzes rezerves iespējamas energokrīzes situācijā.

Vienlaikus "Latvenergo" piebilst, ka koncernam nav nozīmīgu līgumu ar uzņēmumiem Krievijā, Baltkrievijā vai Ukrainā, kas šī brīža situācijā varētu radīt būtisku negatīvu ietekmi uz koncerna darbību. Papildu ietekmi uz "Latvenergo" koncerna finanšu rezultātiem varētu atstāt vispārēja ekonomiskās situācijas pasliktināšanās.

Jau ziņots, ka valdība ārkārtas sēdē 24.februārī nolēma, ka "Latvenergo" iegādāsies papildu stratēģiskas gāzes rezerves. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzsvēra, ka jau patlaban valstij piederošajā Inčukalna pazemes gāzes krātuvē ir pietiekamas rezerves, bet valdības lēmums uzdod "Latvenergo" papildināt šīs rezerves, lai valsts būtu pilnībā nodrošināta.

Latvija jau patlaban var pārorientēties uz gāzes piegādi caur Klaipēdas LNG termināli, lai nebūtu jāizmanto Krievijas piegādātā dabasgāze. Klaipēdas LNG termināļa sašķidrinātās gāzes gazifikācijas jauda ir 40 TWh sezonā, savukārt sezonā patēriņš Lietuvā ir 20 TWh, Latvijā - 10 TWh, bet Igaunijā - piecas TWh.

Pārorientēšanās uz gāzes piegādi caur Klaipēdas termināli iespējama jau patlaban 

Pārorientēšanās uz gāzes piegādi caur Klaipēdas sašķidrinātās gāzes (LNG) termināli iespējama...

Tāpat ziņots, ka pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles Ukrainā 24.februārī iebruka Krievijas karaspēks, kas tagad apšauda ne tikai militāros objektus, bet arī civilo infrastruktūru un iedzīvotājus. Ukrainas karavīri un iedzīvotāji iebrucējiem sparīgi pretojas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijai jāuzņemas iniciatīva sašķidrinātās dabasgāzes ekosistēmas izveidē

Kaspars Osis, enerģētikas eksperts, RCG Lighthouse valdes priekšsēdētājs, 30.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā, ka Latvija ir unikālā situācijā ar zemu CO2 intensitāti un neproporcionāli lielu Inčukalna pazemes gāzes krātuvi un ja vēsturiski esam investējuši dabasgāzes TEC jaudās aptuveni miljards eiro, tad šobrīd neizveidot savu sašķidrinātās dabasgāzes (LNG — liquefied natural gas) termināli būtu neloģiski, jo paļauties tikai uz tirgu nav iespējams.

Šādus infrastruktūras ieguldījumus tikai uz tirgus principiem neviens neveic. Tas nav OIK2, bet gan drošības garantija, ka energosistēmā ir jēga no Inčukalna pazemes gāzes krātuves un TECiem. Ir nepiedodami, ja valsts un/vai "Latvenergo" šīs dabiskās priekšrocības nespēj izmantot, lai amortizētu dabasgāzes cenu kāpumu Latvijas patērētājiem.

Krievijas iebrukums Ukrainā vēl skaudrāk parādījis nepieciešamību ieguldīt Latvijas enerģētiskajā neatkarībā. Ieguldījumi jādiversificē, bet viens no nozīmīgākajiem ir investīcija LNG importa ekosistēmas izveidei. Latvijas dārgums — Inčukalna pazemes gāzes krātuve — kopā ar LNG importa infrastruktūru atrisinātu lauvas tiesu enerģētiskās neatkarības jautājumu un vēl arī sniegtu iespēju Latvijai piedalīties tirgū kā patstāvīgam spēlētājam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Jādara viss iespējamais, lai gāzes šoziem pietiktu

Armanda Vilciņa, 24.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja līdz krātuves iesūknēšanas sezonas beigām neizdosies noglabāt nepieciešamās dabasgāzes rezerves Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, tad nodrošināt ziemas ikdienas patēriņu principā būs neiespējami, norāda Jānis Kalējs, AS Latvijas Gāze Vairumtirdzniecības departamenta vadītājs.

Latvija ziemas periodā patērē vidēji 8,4 teravatstundas (TWh) dabasgāzes, stāsta J. Kalējs, piebilstot, ka šobrīd galvenās problēmas tirgotājiem rada ne tikai gāzes pieejamība, bet arī finansējums, kas nepieciešams šāda apjoma noglabāšanai Inčukalna pazemes gāzes krātuvē. Pie šī brīža cenām noglabāšanas izmaksas varētu veidot teju vienu miljardu eiro, atzīmē J. Kalējs.

Jābūvē terminālis

Gāzes iesūknēšana nākamajai ziemai šobrīd ir ļoti problemātiska, norāda J. Kalējs. “Ja pērn viena TWh gāzes, kas jānoglabā krātuvē, izmaksāja, piemēram, 30 miljonus eiro, tad šogad tie jau ir gandrīz 100 miljoni eiro. Jāteic, ka gāzes cenas saglabājas ļoti augstas un nestabilas. Augstākais punkts šogad tika sasniegts aprīlī, kad TTF front month indekss sasniedza 130 eiro par megavatstundu (EUR/MWh). Arī šā brīža tirgus prognozes rāda, ka līdz nākamajam pavasarim gāze joprojām maksās 90–100 EUR/MWh.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Interese par gāzes termināļa būvi Latvijā ir vismaz četriem uzņēmējiem

LETA, 28.03.2022

Kundziņsala. Raidījums norāda, ka no pārvades viedokļa būtu sarežģīti Kundziņsalā izveidot termināli, kas varētu piegādāt gāzi plašākam reģionam, drīzāk tas būtu lokāls risinājums, piemēram, Rīgai.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interesi par sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecību Latvijā izrādījuši vismaz četri potenciālie attīstītāji, kuri meklējuši iespēju savus piedāvājumus prezentēt Ekonomikas ministrijai, svētdien ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".

Līdz ar vēlmi un nepieciešamību samazināt vai pavisam atteikties no dabasgāzes piegādēm no Krievijas visā Eiropā un arī Latvijā intensīvi tiek domāts par alternatīvām un rēķināti izdevīgākie varianti. Viena no iespējām ir sašķidrinātās dabasgāzes piegāde, izmantojot īpašus kuģus un termināļus. Tāds jau agrāk uzbūvēts Klaipēdā. Bet tagad sākušās diskusijas par vēl viena termināļa izbūvi Baltijas reģionā.

Sašķidrinātās gāzes terminālim Klaipēdā pilna jauda ir ap 36 teravatstundām gadā. Tas ir aptuveni tikpat daudz, cik Lietuvas, Latvijas un Igaunijas patēriņš kopā. Tomēr jaudas kļūst nepietiekamas, tiklīdz skatās arī uz Somiju, kas divus gadus ir vienotā tirgū ar Igauniju un Latviju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdību veidojošās partijas konceptuāli vienojušās Latvijā būvēt sašķidrinātās gāzes (LNG) termināli, 11.aprīlī pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers norādīja, ka Ekonomikas ministrijai (EM) uzdots strādāt ar potenciālajiem investoriem, lai izvērtētu, kur un kas būvēs šo termināli. Kariņš norādīja, ka šis ir vidēja termiņa projekts.

Savukārt īstermiņā EM turpinās sarunas ar Igauniju un Somiju, lai jau šā gada nogalē varētu nodrošināt dabasgāzes piegādes no topošā Paldisku LNG termināļa Igaunijā, kas varētu tikt uzbūvēts jau šogad.

Tāpat tiks turpinātas sašķidrinātās gāzes piegādes no Klaipēdas LNG termināļa, piebilda Kariņš.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) sacīja, ka sarunas ar privātajiem investoriem jau notiek un šie uzņēmēji ir informējuši, ka Latvijas LNG terminālis varētu sākt darbu 2023.-2024.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Šimonīte: Baltijas valstīm pietiek ar vienu sašķidrinātās dabasgāzes termināli

LETA--BNS, 14.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visu triju Baltijas valstu gāzes vajadzībām pietiek ar Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli un Inčukalna pazemes gāzes krātuvi, tomēr tādam scenārijam ir savi riski, ceturtdien paziņojusi Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte.

"Ir jāvērtē ne tikai terminālis, bet arī visa infrastruktūra, arī Inčukalns, un tad kopējā paketē valstis varētu darboties, tomēr tāds scenārijs nevar būt ērts, tāds scenārijs nav bez riska, kas noņemtu šo saspīlējumu," Lietuvas valdības vadītāja klāstījusi ziņu radiostacijai "Žiniu radijas".

Iepriekš Šimonīte bija teikusi, ka ar Klaipēdas LNG jaudu nepietiek pieprasījuma visās trīs Baltijas valstīs apmierināšanai. Savukārt Lietuvas enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis trešdien, 13.aprīlī, paskaidroja, ka premjerministre bija domājusi, ka ar Klaipēdas termināli nepietiek Baltijas valstīm un Somijai, kas veido vienotu tirgu. Kreivis piebilda, ka Somija varot izmantot mazutu gāzes vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Būs nepieciešami visu triju Baltijas valstu sašķidrinātās gāzes termināļi

LETA--BNS, 22.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visu triju Baltijas valstu sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļi būs nepieciešami, atzīmējusi Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte, komentējot Latvijas un Igaunijas plānus būvēt savus tremināļus.

"Ar grūtībām var saskatīt risku, ka kāds var kļūt nevajadzīgs, jo īpaši tad, ja Eiropas Savienības (ES) pasākumi, lai atteiktos no Krievijas gāzes būs ilgtermiņa un ilgtspējīgi," ar Latvijas un Igaunijas valdību vadītājiem kopīgā preses konferencē Rīgā teica Šimonīte, atbildot uz jautājumu vai Latvijas un Igaunijas plānotie LNG termināļi rada saspīlējumu Baltijas valstu starpā.

Lietuvas premjerministre atkārtoti pauda pārliecību, ka Baltijas gāzes reģions ir jāvērtē plašāk par trim valstīm, jo ar vienu Klaipēdas LNG termināli un Inčukalna pazemes gāzes krātuvi nepietiek visa reģiona gāzes vajadzību apmierināšanai.

"Reģions ir jāskata diezgan plaši - no Somijas līdz Polijai, un starpsavienojumi, kuri jau ir izveidoti vai drīzumā tiks nodoti ekspluatācijā - [Lietuvas-Polijas] starpsavienojoums GIPL tiks atklāts maija sākumā -, ļaus mums uz jautājumu palūkoties diezgan plaši. Te ir svarīga infrastruktūra, kura ir visām valstīm. Krātuve atrodas Latvijā, Klaipēdas terminālis atrodas Klaipēdā. Ar to nepietiek, lai pilnībā apmierinātu visas vajadzības," klāstīja Šimonīte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) pieļauj iespēju, ka kritiskā brīdī AS "Latvijas gāze" vietā mājsaimniecību nodrošināšanā ar dabasgāzi varētu stāties AS "Latvenergo".

Tā otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē pavēstīja Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Indriksone (NA).

Viņa uzsvēra, ka pēdējā laika notikumi ir pagriezuši redzesloku uz īstermiņa risinājumiem un drošības aspektu, un pie tā EM pašreiz strādā.

Šobrīd valdības uzdevumā "Latvenergo" jau ir iegādājies divus kuģus ar sašķidrināto dabasgāzi (LNG), kas nodrošinās "Latvenergo" ar nepieciešamo gāzi, lai netiktu apdraudēta siltumapgāde Rīgā, ja rastos problēmas ar piegādēm no Krievijas. Turklāt EM apsver vēl viena kuģa ar LNG iegādi.

"Mēs domājam par vēl viena kuģa ar gāzi iegādi, lai varētu nodrošināt, ka kritiskajā situācijā "Latvijas gāzes" vietā varētu, varbūt, stāties "Latvenergo" kā gāzes piegādātājs mājsaimniecībām. Tad mēs varētu šo problēmu atrisināt vienkārši, bet noteikti ne lēti," teica Indriksone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina paziņojuma, ka maksājumi par gāzes piegādēm turpmāk no "nedraudzīgām valstīm", tai skaitā visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, tiks pieņemti tikai rubļos, Lietuvas valsts kontrolētais uzņēmums "Ignitis" informējis ziņu aģentūru BNS, ka vairs nepirks Krievijas gāzi un neplāno norēķinus ar Kremļa kontrolēto koncernu "Gazprom".

"Mums nekādi maksājumi koncernam "Gazprom" nav plānoti, tādēļ mums tas nav aktuāli," sacījis "Ignitis grupe" pārstāvis Artūrs Ketlerjus.

Papildināta - Krievija samaksu par gāzes piegādēm Eiropai pieņems tikai rubļos 

Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien paziņoja, ka Krievija par gāzes piegādēm "nedraudzīgām...

Pēc viņa teiktā, "Ignitis" kopš gada sākuma "Gazprom" gāzi Lietuvas vajadzībām nav pircis, bet gāze iegādāta klientiem Latvijā un Igaunijā un turēta Inčukalna krātuvē Latvijā.

Ketlerjus norādījis, ka pērn no "Gazprom" pirktās gāzes īpatsvars nesasniedza trešdaļu no "Ignitis" kopējā gāzes portfeļa.

"Gazprom" gāzi pērk lielākā gāzes patērētāja Lietuvā - Jonavas slāpekļa mēslojuma rūpnīca "Achema" - un, iespējams, arī mazāki klienti.

"Achemos grupe" pārstāve Jolita Macelīte aģentūrai BNS sacījusi, ka "Achema" no "Gazprom" līdz šim pirkusi "noteiktu daļu" gāzes, bet aprīlī pirkt gāzi no Kremļa kontrolētā koncerna nav plānojusi.

Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte marta sākumā izteicās, ka Lietuva spētu izdzīvot bez "Gazprom" gāzes, bet pastāv "zināmas tehniskas lietas", kādēļ šī gāze joprojām tiek pirkta.

Krievija nobloķē Kazahstānas naftas eksportu uz Eiropu 

Krievija ir nobloķējusi naftas eksportu no Kazahstānas uz Eiropu, paziņojot par negaidītu...

Savukārt enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis norādīja, ka Lietuva varētu nevilcinoties atteikties no "Gazprom" gāzes, ko tā saņem pa gāzesvadu caur Baltkrieviju, taču tas kaitētu abu pārējo Baltijas valstu enerģētiskajai drošībai.

Tikmēr Lietuvas valsts dabasgāzes pārvades sistēmu operators "Amber Grid" no "Gazprom" saņem maksu par gāzes tranzītu uz Kaļiņingradas apgabalu.

"Amber Grid" pārstāve Laura Šebeķiene aģentūrai BNS pastāstījusi, ka pēdējais maksājums no "Gazprom" martā saņemts eiro valūtā, kā noteikts līgumā, bet nākamais maksājums paredzēts aprīlī. Uzņēmumam līgums ar "Gazprom" noslēgts līdz 2025.gada beigām un balstās uz formulu "transportē vai maksā" ("ship or pay").

"Amber Grid" vadītājs Nemuns Bikņus iepriekš norādījis, ka Lietuva lielāko daļu dabasgāzes, kas tai nepieciešama, saņem caur Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināli, bet Krievijas gāzes importa īpatsvars pēdējā gada laikā nav sasniedzis pat trešo daļu kopējā pieprasījuma.

Saskaņā ar "Amber Grid" datiem pērn Lietuva importēja kopumā 26,3 teravatstundas dabasgāzes, tai skaitā 16,3 teravatstundas jeb 62% caur Klaipēdas termināli, 6,8 teravatstundas jeb 26% no Krievijas un 3,2 teravatstundas jeb 12% no Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas gāze" (LG) pieļauj iespēju tai piederošās dabasgāzes sistēmas operatora AS "Gaso" akcijas nodot jaundibināmai kompānijai, liecina kompānijas paziņojums biržai "Nasdaq Riga".

"Latvijas gāzes" akcionāru kārtējā sapulcē, kas notiks 2022.gada 27.jūnijā, kompānijas valdei plānots uzdot sākt reorganizāciju nodalīšanas ceļā, nododot daļu no tai piederošās mantas, proti, 39 900 000 "Gaso" akciju, kas veido 100% no tās pamatkapitāla, jaundibināmai sabiedrībai.

Reorganizācijas rezultāta visi "Latvijas gāzes" akcionāri kļūtu par jaundibināmās kompānijas akcionāriem proporcionāli to līdzdalībai "Latvijas gāzē".

Vai arī "Latvijas gāzes" valdei plānots uzdot sākt kompānijas pamatkapitāla samazināšanu, kā rezultātā kompānijas akcionāri kā samaksu par nodotajām akcijām saņemtu "Latvijas gāzei" piederošās "Gaso" akcijas proporcionāli akcionāru līdzdalībai "Latvijas gāzes" pamatkapitālā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

LNG terminālis Rīgā darbību varētu sākt ātrākais nākamajā vasarā

LETA, 28.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kundziņsalas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālis Rīgas ostā ātrākajā gadījumā darbību varētu sākt nākamajā vasarā, norādīja kompānijas "Millennium Energy Partners LLC" valdes priekšsēdētājs Laša Šanidze.

ASV kompānijai "Millennium Energy Partners LLC" pieder Kundziņsalas projekta attīstītājs - SIA "Kundziņsalas dienvidu projekts".Šanidze norādīja, ka projektam ir divi laika grafiki. Lai izbūvētu LNG uzglabāšanas tvertnes, kas bija paredzētas sākotnējā projektā, ir nepieciešami divi vai divi ar pusi gadi. Tomēr, ja ir nepieciešamas daudz ātrākas piegādes, gada laikā var izbūvēt gāzes cauruļvadu.

"Tādēļ projektam ir iespējami divi īstenošanas laiki - gāzes piegādes var sākt jau nākamajā vasarā, bet pilnā apjomā termināli var pabeigt divu vai divarpus gadu laikā," skaidro Šanidze.

Kundziņsalas projekts paredz izbūvēt LNG termināli, kurā būs regazifikācijas sistēma, kas ļaus gāzi transportēt pa cauruļvadiem, kā arī no kura gāzi tālāk varēs nogādāt ar autocisternām. Sākotnēji projekts bija plānots nelielā apjomā - 300 000 tonnu sašķidrinātās gāzes gadā, un paredzēja piegādes tikai ar autocisternām Latvijā un citās Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piedaloties Latvijas valsts prezidentam Egilam Levitam, Lietuvas valsts prezidentam Gitanas Nausēda (Gitanas Nausėda),Polijas valsts prezidentam Andžejam Dudam (Andrzej Duda), Eiropas enerģētikas komisārei Kadri Simson, kā arī Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas augsta līmeņa amatpersonām svinīgi atklāts Polijas – Lietuvas gāzes starpsavienojums (GIPL).

"Šodien ir vēsturisks brīdis ne tikai Lietuvai un Polijai, bet arī visam Baltijas reģionam un tas ir vēl viens nozīmīgs ceļš gāzes piegāžu dažādošanai un energoapgādes drošībai. Tagad Latvija un visas Baltijas valstis varēs saņemt dabasgāzes piegādes ne tikai no Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināla, bet no jebkuras valsts un termināla Eiropā, tādējādi paužot mūsu stingro apņemšanos atteikties no Krievijas gāzes importa," GIPL atklāšanas pasākuma uzsvēra ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Atklātā Jauniūnai gāzes kompresoru stacija ir 508 km garā GIPL gāzesvada gala punkts Lietuvas teritorijā un tā jauda ir 34,5 MW. Gāzesvads GIPL savienos Lietuvu, pārējās Baltijas valstis un Somiju ar Eiropas Savienības gāzes tirgu, dažādojot reģionam pieejamos dabasgāzes piegādes ceļus un tādējādi būtiski stiprinot energoapgādes drošumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija veidos divu teravatstundu (TWh) dabasgāzes rezerves elektroenerģijas sistēmas desinhronizācijas risku mazināšanai, otrdien pēc valdības sēdes informēja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA).

Viņš pauda, ka valdība pašlaik panākusi konceptuālu vienošanos par papildu divu teravatstundu dabasgāzes iegādi, kas nodrošinās elektroenerģijas ražošanas drošību 2022. un 2023.gadam. Tehnisku priekšlikumu par to, kā šo iepirkumu praktiski realizēt, Ekonomikas ministrija (EM) sadarbībā ar Finanšu ministriju (FM) apņēmusies sagatavot līdz nākamajai valdības sēdei.

"Ir daudz risku šajos apstākļos, tāpēc ir svarīgi, ka mēs kā valsts, sabiedrība, uzņēmēji no šiem riskiem esam pasargāti. Pieņemts konceptuāls lēmums, un tuvākajā laikā šīs stratēģiskās dabasgāzes rezerves varētu tikt iegādātas," sacīja ministrs.

Vitenbergs arī atzīmēja, ka šo dabasgāzi Latvija neiegādāsies no Krievijas, tomēr par detaļā, tostarp arī, kā tā varētu tikt piegādāta, tiks ziņots vēlāk. Dabasgāzi plānots uzglabāt Inčukalna pazemes gāzes krātuvē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības ārkārtas sēdē ceturtdien nolemts, ka AS "Latvenergo" iegādāsies papildu stratēģiskas gāzes rezerves, preses konferencē pēc valdības sēdes paziņoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers uzsvēra, ka jau patlaban valstij piederošajā Inčukalna pazemes gāzes krātuvē ir pietiekamas rezerves, bet valdības lēmums uzdod "Latvenergo" papildināt šīs rezerves, lai valsts būtu pilnībā nodrošināta.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) preses konferencē sacīja, ka valdība uzdevusi "Latvenergo" starptautiskajās biržās iegādāties divas teravatstundas sašķidrinātās gāzes, kas ir divi kuģi ar gāzi.

Vitenbergs sacīja, ka iepirkums par gāzes iegādi varētu tikt izsludināts jau šodien, bet sarunas par sašķidrinātās gāzes iegādi jau ir notikušas ar ASV, Kataru un Norvēģiju.

Uzņēmējiem jāmeklē alternatīvi tirgi un izejvielu piegādātāji 

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs 24.februārī sasauca Tautsaimniecības padomes ārkārtas sēdi,...

"Patlaban gāzes krājumi Latvijā ir pietiekamā apjomā, taču šis uzdevums "Latvenergo" domāts papildu drošībai. Ja būs nepieciešams, vēlāk varētu nopirkt vēl papildu kuģu kravas," sacīja Vitenbergs.

Viņš piebilda, ka papildu iepirktās gāzes piegāde uz Inčukalna pazemes gāzes krātuvi tiks nodrošināta caur Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināli.

Vienlaikus Vitenbergs piebilda, ka arī degvielas rezerves valstī ir nodrošinātas vismaz 90 dienām, un 80% no šīm rezervēm tiek uzglabāti Latvijas teritorijā.

Jau ziņots, ka neilgi pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles sākt "militāru operāciju" Ukrainā ceturtdienas rītā Krievijas bruņotie spēki veica raķešu triecienus un iebruka kaimiņvalstī vairākos virzienos, arī no 2014.gadā okupētās Krimas.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis izsludinājis valstī karastāvokli un paziņojis, ka Ukraina sarauj diplomātiskās attiecības ar Krieviju.

Ukrainas armija iesaistījusies karadarbībā pret Krievijas bruņotajiem spēkiem, sadursmēs un Krievijas triecienos zaudējot vairākus desmitus karavīru. Ukraina paziņojusi arī par vairākiem notriektiem Krievijas lidaparātiem, ko Krievija gan noliedz.

Eiropas Savienība (ES), ASV, Lielbritānija un citas valstis iebrukuma gadījumā Ukrainā draudējušas noteikt Krievijai ļoti nopietnas sankcijas, kuras drīzumā sola īstenot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

EK izstrādājusi plānu ES atkarības mazināšanai no Krievijas gāzes

LETA--REUTERS, 08.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (ES) izstrādājusi plānu, kā šogad aizstāt vairāk nekā 70% no Krievijas gāzes importa ar citiem resursiem, tostarp palielinot sašķidrinātās gāzes (LNG) importu, zaļās enerģijas izmantošanu un laikus piepildot gāzes krātuves, vēsta aģentūra "Reuters".

Krievijas iebrukums Ukrainā kļuvis par modinātāja zvanu Eiropai. ES pērn importēja no Krievijas 155 miljardus kubikmetru gāzes, tostarp sašķidrināto gāzi (LNG). Tas atbilst gandrīz 40% no ES ikgadējā gāzes patēriņa.

Nebūs viegli līdz nākamajai ziemai aizstāt lielāko daļu Krievijas gāzes ar citiem energoresursiem.

EK vēlas jau šogad samazināt Krievijas gāzes importu par 112 miljardiem kubikmetru, liecina šova "Breakingviews" rīcība nonākušais dokuments. Tostarp 50 miljardus kubikmetru plānots aizstāt ar LNG importu.

ES kapacitāte pārvērst LNG izmantojamā gāzē ir vairāk nekā 200 miljardi kubikmetru gadā, ieskaitot Lielbritānijas termināļus. Taču Spānija un Francija nav labi savienotas ar pārējiem. Lai nodrošinātu LNG kravu piegādi Eiropai, patērētājiem var nākties maksāt saskaņā ar strauji augošajām gāzes cenām, kas šogad pieaugušas jau desmitkārt. LNG importa pieaugums par 20 miljardiem kubikmetru ir reālistiskāks, uzskata Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijā turpinoties diskusijām par labāko vietu iecerētajam sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālim, Harju apriņķa Rietumharju pagasta pašvaldības vadība noraidījusi Paldisku Ziemeļu ostas īpašnieka "Paldiski Sadamate" apgalvojumu, ka šī osta tam ir piemērotāka nekā sākotnēji izraudzītā vieta Pakri pussalas galā, kuru pašlaik attīsta kompānijas "Alexela" un "Infortar".

"Ziemeļu osta pēdējā laikā visai skaļi iestājusies par to, ka tā ir vislabākā iespējamā vieta peldošajam terminālim. Tas ir nepārdomāts apgalvojums, jo pašreizējā vieta izvēlēta vairāku iemeslu dēļ," norādījis pašvaldības vadītājs Jānuss Sāts.

Konkrēti, pagasta vadība uzskata, ka termināli nevajadzētu veidot pilsētas vidū, jo Ziemeļu ostas piestātnes atrodas Paldisku pilsētas teritorijā, tikai 500 metrus no tuvākās skolas. Tā norāda, ka labākā vieta peldošajai piestātnei būtu Laheperes līcī un ka Pakri pussalas gals šim nolūkam izraudzīts rūpīgi pārdomātā procesā.

"LNG terminālis ir objekts, kam jāgarantē valsts stratēģiskā enerģētiskā drošība un dabasgāzes piegāžu drošums, un tā plānošana sākta pirms vairāk nekā 15 gadiem. Šis process norisinājās ciešā saistībā ar gāzesvada "Balticconnector" projektu starp Igauniju un Somiju un gāzes kompresoru stacijas atrašanās vietu tur, kur tas mūsu pusē ieiet jūrā," skaidrots pašvaldības paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Putins parakstījis dekrētu samaksai par gāzi no "nedraudzīgajām" valstīm tikai rubļos

LETA--MEDUZA/INTERFAX, 01.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien parakstījis dekrētu, kas paredz no 1.aprīļa, pieņemt samaksu par dabasgāzi no valstīm, kuras Krievija uzskata par nedraudzīgām, tikai rubļos.

Pēc Putina teiktā, pašreizējo līgumu par Krievijas gāzes piegādi darbība tiks apturēta, ja pircēji neizpildīs jaunos nosacījumus, kas paredz, ka Rietumvalstīm būs jāatver rubļu konti Krievijas bankā "Gazprombank". Savukārt banka no gāzes pircējiem saņemto ārvalstu valūtu pārdos Maskavas biržā par rubļiem, kurus ieskaitīs šajos kontos.

Putins uzsvēra, ka gadījumā, ja gāzes pircēji atteiksies par gāzi norēķināties rubļos, Krievija to uzskatīs par līguma pārkāpumu.

Rietumvalstis "saņēma gāzi, samaksāja mums eiro, kurus pašas arī iesaldēja, un var uzskatīt, ka mēs piegādājām gāzi faktiski par velti", Krievijas prezidenta teikto citē laikraksts "Kommersant".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuva pilnībā atteikusies no Krievijas gāzes, tiecoties panākt pilnīgu enerģētisko neatkarību no šā resursa un reaģējot uz Krievijas enerģētisko šantāžu Eiropā un karu Ukrainā, 2.aprīlī paziņojusi Enerģētikas ministrija.

Tā uzsver, ka Lietuvas gāzes pārvades sistēma kopš šā mēneša sākuma darbojas bez Krievijas gāzes importa.

"Esam pirmā Eiropas Savienības valsts starp "Gazprom" klientēm, kas nodrošinājusi sev neatkarību no Krievijas gāzes piegādēm, un tas ir ilggadējas konsekventas enerģētikas politikas un savlaicīgu infrastruktūras risinājumu rezultāts," paziņojis enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis.

Saskaņā ar Lietuvas gāzes pārvades sistēmas operatora "Amber Grid" datiem sestdien Krievijas gāzes imports Lietuvas vajadzībām caur Lietuvas un Baltkrievijas starpsavienojumu bija nulle megavatstundu.

Kā norāda Enerģētikas ministrija, viss Lietuvas pieprasījums tiek apmierināts caur Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālis, par kura izbūvi konceptuāli vienojusies Latvijas valdība, potenciāli būs daudz lētāks ekspluatācijā nekā termināļi kaimiņvalstīs, trešdien Latvijas Radio sacīja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Krišjānis Feldmans (K).

Pēc viņa paustā, LNG termināļa būvniecība ir valsts stratēģiskajās interesēs, turklāt Latvija spēs nodrošināt iespējas izmantot termināli arī kaimņvalstīm.

"Mūsu priekšrocība būtu, ka terminālis būtu būtiski lētāks ekspluatācijā nekā Klaipēdas un igauņu termināls un arī atradīsies tuvāk Inčukalna gāzes krātuvei," sacīja politiķis.

Vienlaikus viņš neslēpa, ka sadarbībā ar Klaipēdas un Paldisku termināļiem Latvijai būs jāmeklē īstermiņa risinājumi, lai nodrošinātu šo un arī nākamo apkures sezonu.

"Jāatceras, ka termināli, kas ir Klaipēdā un Igaunijā, ir tā sauktie mobilie un nomāti termināli. Tie nav statiskas būves jūrā," skaidroja Feldmans, piebilstot, ka tie ir diezgan dārgi risinājumi, kas maksā ļoti būtiskas naudas summas, "tāpēc kaimiņi būtu motivēti izmantot mūsu potenciāli daudz lētāku terminālu".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa projektam Paldiskos, ko attīsta kompānija "Alexela", pievienojusies investīciju kompānija "Infortar".

Kā teikts abu kompāniju paziņojumā, to mērķis ir līdz novembrim izveidot termināli un garantēt drošu gāzes piegādi patērētājiem.

"Alexela" valdes priekšsēdētājs Heiti Hēls norādījis, ka terminālim aicināti pievienoties arī citi tirgus dalībnieki un investori. Pēc viņa teiktā, ja valdība nosaka galīgo termiņu, kurā Igaunija atteiksies no Krievijas gāzes, un pārvades sistēmu operators "Elering" izveido savienojumu ar gāzesvadu, privātais sektors spēs apvienot spēkus, lai terminālis varētu sākt darboties jau līdz šā rudens apkures sezonas sākumam.

Paldisku termināli iecerēts pabeigt divās kārtās. Pirmajā paredzēts izbūvēt piestātni un savienojumu ar starptautisko cauruļvadu "Balticconnector", kā arī organizēt peldošā LNG termināļa nomu, bet otrajā - izveidot pastāvīgu termināļa risinājumu. Infrastruktūra, ko domāts pabeigt šoruden, izmaksās 40 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paļauties tikai uz vienu sašķidrinātās dabasgāzes termināli ir tehniski riskanti, tāpēc mums steidzami jādomā par otra reģionālā termināļa būvniecību, atzīmē Joahims Hokerts, AS Gaso valdes loceklis.

(LNG) termināļa un Inčukalna pazemes gāzes krātuves jaudas ir pietiekamas, lai pilnībā apgādātu visas trīs Baltijas valstis, taču nedrīkst aizmirst, ka mums pieejama tikai daļa no tām, tāpēc vēl viens terminālis reģionam ir vitāli nepieciešams, uzsver J. Hokerts. Viņš norāda, ka ilgtermiņā liela loma Baltijas valstu enerģētiskās drošības stiprināšanā būs arī atjaunojamajiem energoresursiem, taču tie, visticamāk, mums nepalīdzēs izdzīvot nākamo apkures sezonu. Jaunu ražošanas jaudu uzstādīšanai vajadzīgs ilgāks laiks, tāpēc šajā ziemā būs jāmeklē citi risinājumi, spriež J. Hokerts.

Visa pasaule šobrīd saskaras ar būtisku energoresursu cenu kāpumu. Kādas ir jūsu prognozes – vai arī ilgtermiņā cenu līmenis saglabāsies tik augsts?

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Alexela un Infortar pārtrauc sarunas ar Elering par Paldisku LNG termināļa būvniecību

LETA/BNS, 06.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privātās kompānijas "Alexela" un "Infortar" pārtraukušas sarunas ar Igaunijas valsts pārvades sistēmu operatoru "Elering" par sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa izveidi Paldisku ostā, piektdien paziņoja kompānijas.

Abu kompāniju skatījumā "Elering" piedāvājums par LNG termināļa piestātnes būvniecību privātajiem partneriem nav pieņemams un tādēļ sarunas ar valsts kompāniju ir uzskatāmas par izbeigtām, jo "Elering" neesot izrādījusi pietiekamu vēlmi īstenot projektu.

Lai garantētu piegāžu drošību, "Alexela" un "Infortar" turpinās sarunas ar Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministriju, paziņojumā medijiem norādīja uzņēmumi.

"Alexela Group" valdes priekšsēdētājs Marti Hēls pauda viedokli, ka divus mēnešus ilgušajās sarunās "Elering" nav izrādījusi vēlmi strādāt, lai Igaunijā "līdz rudenim vai vispār jebkad" izveidotu LNG termināli.

Hēls paskaidroja, ka runa bijusi par to, vai kompānijai uzņemties 15 vai 30 miljonu eiro zaudējumus, investējot nepilnus 40 miljonus eiro, kamēr "Elering" plāno par "gandrīz simt miljoniem eiro Igaunijas nodokļu maksātāju naudas praktiski nopirkt kuģi somiem. Un šķērslis nav tas, ka desmit gadu noma vairāk nekā divas reizes pārsniedz sākotnējās kuģa būvniecības izmaksas un kuģa īpašnieks gūst ārkārtīgi lielu peļņu".

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Energoresursi ir pieejami, būtiskākais aspekts ir izmaksas

LETA, 02.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energoresursi, piemēram, šķelda un dabasgāze pašlaik ir pieejami, bet būtiskākais aspekts ir izmaksas, atzina AS "Rīgas siltums" valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis.

Ja pagājušajā gadā uzņēmums par šķeldu maksāja 17-18 eiro par megavatstundu, tad šobrīd šķelda tiek iepirkta par apmēram 33 eiro par megavatstundu. Tāpat mainīta kompānijas iepirkuma stratēģija - ja pirms tam šķelda faktiski iepirkta uz gadu, jo bija iespējams prognozēt cenu, tad pašlaik uzņēmums pērk apjomu vien mēnesim.

"Šķelda šobrīd ir, taču tā ir dārgāka, un mēs dažādojam piegādātājus, lai sadalītu riskus. Esam iepirkuši mizas no "Rīgas mežiem", tūlīt veiksim iepirkumu Lietuvā un piedalāmies "Latvijas Valsts mežu" izsolē," sacīja Talcis.

Vērtēdams Latvijas lēmumu atteikties no Krievijas dabasgāzes, "Rīgas siltuma" valdes priekšsēdētājs atzīmēja, ka arī šajā jautājumā svarīgākais ir izmaksas. Pie sarunas par pieejamību, iespējams, būs jāatgriežas novembrī vai decembrī, kad situācija potenciāli būs stabilizējusies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz Krievijas izraisīto karu Ukrainā un tās izvērsto enerģētisko šantāžu Eiropā un vēloties nodrošināt pilnīgu Lietuvas enerģētisko neatkarību, Enerģētikas ministrija izstrādājusi grozījumus Dabasgāzes likumā, paredzot aizliegumu piegādāt gāzi no valstīm, kas rada apdraudējumu Lietuvas nacionālajai drošībai.

Ja šie grozījumi tiks pieņemti, Lietuvas dabasgāzes pārvades sistēmu un Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināli varēs izmantot tikai gāzes piegādei no valstīm, kas šādu apdraudējumu nerada, un to izmantošana gāzes importam no Krievijas Federācijas būs aizliegta ar likumu. Tas neattieksies vienīgi uz piegādātājiem, kuri Krievijas gāzi caur Lietuvu transportē uz Kaļiņingradas apgabalu.

Lietuvas enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis iepriekš jau izteicies, ka aizliegumu importēt gāzi no Krievijas plānots nostiprināt likumvidē.

Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) operatorkompānija "Klaipedos nafta" marta sākumā jau apturēja Krievijas kompānijas "Novatek" kravu pieņemšanu, kad Eiropas Savienība saistībā ar Kremļa uzsākto karu Ukrainā pakļāva sankcijām "Novatek" līdzīpašnieku, oligarhu Genādiju Timčenko.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Krievijas dabasgāzes piegāžu liegums radītu enerģētikas krīzi un augstākas cenas

Db.lv, 07.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lēmums aizliegt Krievijas dabasgāzes piegādes uz Latviju radītu enerģētikas krīzi un augstākas cenas klientiem, paziņojumā biržai "Nasdaq Riga" norāda AS "Latvijas gāze" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

A.Kalvītis skaidro, ka Saeimā iesniegtie grozījumi Enerģētikas likumā, kas paredz aizliegt Krievijas gāzes piegādes uz Latviju, "Latvijas gāzi" faktiski piespiestu iegādāties gāzes rezerves par vēsturiski dārgāko cenu un to uzglabāt Inčukalna pazemes gāzes krātuvē.

AS "Latvijas gāze" valdes priekšsēdētājs uzsver, ka šajā sakarā ir jārunā par valsts subsidēto atbalstu mājsaimniecībām, ko Latvijas valdība sāka šā gada sākumā pie zemākas gāzes cenas: "Iestājoties un izpildoties likuma grozījumos paredzētajiem nosacījumiem, mājsaimniecībām piemērojams tarifs būs ievērojami augstāks. Pat pieļaujot, ka ir iespējama publiskā tirgotāja nomaiņa, klientiem tiks atstātas tiesības izvēlēties savu piegādātāju".

Komentāri

Pievienot komentāru