Citas ziņas

Lietuvā sāks sodīt automašīnu pasažierus par atvērta alkohola iepakojuma pārvadāšanu

LETA/LRT, 01.06.2023

Jaunākais izdevums

Lietuvas policija no ceturtdienas sāks sodīt automašīnu pasažierus par atrašanos automašīnas salonā ar atvērtu alkoholiska dzēriena iepakojumu, informēja Lietuvas Policijas departamenta preses pārstāvis Ramūns Matonis.

Aizliegums pārvadāt atvērtu alkohola iepakojumu auto salonā Lietuvā ir spēkā jau kopš 2009.gada, tomēr līdz šim par to sods bija tikai 10 līdz 12 eiro. Turklāt policija tvarstīja tikai autovadītājus, kas pie stūres lietoja alkoholu, un sodīja viņus par transportlīdzekļa vadīšanu reibumā.

Tomēr maijā Seims pieņēma likuma grozījumus, kas par alkohola produkcijas lietošanu, kā arī glabāšanu vai pārvadāšanu atvērtā iepakojumā automašīnas salonā paredz naudassodu no 40 līdz 100 eiro, bet atkārtota pārkāpuma gadījumā - no 100 līdz 140 eiro.

Grozījumi stājas spēkā 1.jūnijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katrs Igaunijas pilngadīgais iedzīvotājs pērn vidēji patērēja 11,2 litrus absolūtā alkohola, tādējādi alkohola patēriņš Igaunijā turpina pieaugt kopš 2019.gada, liecina pēc Sociālo lietu ministrijas pasūtījuma veikta pētījuma rezultāti.

Igaunijas Ekonomikas pētījumu institūta dati liecina, ka visvairāk Igaunijā pērn patērēti stiprie alkoholiskie dzērieni un alus. Pārvēršot dzērienos, 11,2 litri absolūtā alkohola nozīmē 11,9 litri stipro alkoholisko dzērienu, 79,6 litri jeb apmēram 160 pudeles alus, 16,1 litrs jeb apmēram 21 pudele vīnogu vīna un 10,6 litri citu vieglo alkoholisko dzērienu katram pieaugušajam.

Alkohola patēriņa pieaugums galvenokārt saistāms ar stipro alkoholisko dzērienu patēriņa kāpumu, kamēr alus patēriņš nedaudz samazinājies.

Ekonomikas pētījumu institūta direktors Pēters Raudseps norādīja, ka iedzīvotāju pirktspēja alkohola iegādei pēdējo gadu laikā ir palielinājusies, jo iedzīvotāju ienākumu pieaugums ir straujāks nekā cenu kāpums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau tuvāko divu nedēļu laikā, no 4. līdz 10. maijam, pasaules iepakošanas industrijas pārstāvji tiksies Diseldorfā savas nozares vadošajā biznesa forumā.

Interpack ir svarīga pasaules iepakojuma nozares pilna ražošanas un pārstrādes procesa inovāciju un biznesa platforma. Pēc sešu gadu pārtraukuma izstādē tiks prezentēta virkne inovāciju visām saistītajām produktu grupām: pārtika, dzērieni, konditoreja un konditorejas izstrādājumi, farmācija, kosmētika, nepārtikas un rūpniecības preces. Tā kā iepakojuma industrijas prasības un pamatnosacījumi pastāvīgi mainās, šogad uzmanības centrā būs digitālās tehnoloģijas, inovatīvi produkti un ilgtspējīgi procesu risinājumi.

Uzņēmumi no visas pasaules

No Eiropas līdz Āzijai, no Āfrikas līdz Amerikai un Austrālijai: interpack 2023 izstādes dalībnieki ir no visiem pieciem kontinentiem. Kopumā būs pārstāvētas vairāk nekā 60 valstis. Tas padara interpack par labāko vietu, kur satikt potenciālos sadarbības partnerus un klientus un paplašināt starptautisko uzņēmējdarbību. Vadošās iekārtu ražotājvalstis un attiecīgi arī visplašāk pārstāvētās dalībvalstis ir Vācija, Itālija, Ķīna, Turcija, Indija, Nīderlande, ASV, Francija, Spānija, Šveice un Apvienotā Karaliste. Lielākās ekspozīcijas aizņems tādi nozīmīgi tirgus spēlētāji kā IMA Industria Macchine, Coesia Group, Syntegon Technology, Marchesini Group, Sollich, Duravant, Aasted ApS, MULTIVAC, OPTIMA packaging group un Ishida Europe Limited. Kopumā izstādē piedalīsies vairāk nekā 2700 dalībnieku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmumiem jāsamazina iepakojumam nepieciešamā materiāla daudzums

Armanda Vilciņa, 18.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumiem un arī sabiedrībai kopumā ir jādomā par dažādu materiālu optimizēšanas risinājumiem, kas ļautu samazināt iepakojuma izmantošanu līdz minimumam un veicinātu tā otrreizējo izmantošanu, domā Marko Bedžiora (Marco Beggiora), Coca-Cola Europe Ilgtspējas vadītājs.

Iepakojumam ir vairākas funkcijas, tajā skaitā tas var palīdzēt uzlabot drošību, higiēnu un arī samazināt atkritumu daudzumu, teic M.Bedžiora. Šī iemesla dēļ mums ir jāapsver ieguvumi, ko sniedz iepakojums, bet tajā pašā laikā arī jācenšas samazināt tā ietekme uz vidi, norāda Coca-Cola Europe pārstāvis, piebilstot, ka arī pašiem uzņēmumiem būtu jāiemācās pareizi izstrādāt savus produktus. Uzņēmumiem būtu arī jāiesaistās piemērotas iepakojumu savākšanas infrastruktūras izveidē, kā arī jānodrošina šķirošana, pārstrāde un iegūtā materiāla vērtīga izmantošana, teic M.Bedžiora.

Ilgtspēja mūsdienās ir kļuvusi par ļoti aktuālu tematu gan sabiedrībā kopumā, gan arī biznesa vidē. Kas ir tās lietas, ko pēdējo gadu laikā šajā jomā ir paveikusi Coca-Cola?

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Pārtikas ražotāji Igaunijā kritizē plānoto nodokli plastmasas iepakojumam

LETA--ERR, 13.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas valdība plāno ieviest nodokli plastmasas iepakojumam, lai mudinātu iepakojuma ražotājus izvēlēties videi draudzīgākus materiālus, tomēr Igaunijas Pārtikas rūpniecības asociācija (ETL) brīdina, ka tas izraisīs vēl krasāku pārtikas cenu pieaugumu.

Iepakojums pašlaik veido trešdaļu no visiem nešķirotajiem sadzīves atkritumiem, savukārt trešdaļa no iepakojuma atkritumiem ir plastmasas iepakojums, liecina Igaunijas Vides ministrijas dati.

Igaunijas valdība atbalsta nodokļu izmaiņu paketi 

Igaunijas valdība 12.jūnijā atbalstīja četrus nodokļu likumu grozījumu projektus, kas paredz paaugstināt...

Igaunija atpaliek gan no sadzīves atkritumu, gan plastmasas iepakojuma pārstrādāšanas mērķiem. Eiropas Savienības (ES) mērķis paredz, ka līdz 2025.gadam dalībvalstis pārstrādās vismaz pusi no plastmasas iepakojuma, bet Igaunijā pagaidām šis rādītājs ir 41%.

Ministrijas plāno situāciju uzlabot ar trim pasākumiem. Pirmkārt, plānots padarīt ērtāku šķirošanu, vairāk konteineru izvietojot cilvēku dzīvesvietu tuvumā. Otrkārt, ar ES finansējumu paredzēts mudināt uzņēmējus investēt tehnoloģijās pārstrādes jaudu palielināšanai. Savukārt trešais pasākums paredz mudināt ražotājus izgatavot pārstrādei piemērotāku iepakojumu.

Vides ministrija nodevu par plastmasas iepakojumu ierosināja jau pirms diviem gadiem, tomēr kopā ar citu nodevu projektu tas neguva politisku atbalstu valdībā. Tomēr pašreizējās valdības rīcības plānā ir nodoklis plastmasai un iepakojumam. Plāns paredz, ka klimata ministrs Kristens Mihals ierosinājumus nodevām iesniegs septembrī.

Pirms diviem gadiem ministrija rosināja noteikt nodevu plastmasas iepakojumam, kas netiek pārstrādāts, tomēr tagad plānots, ka iepakojuma kompānijām jāmaksā nodeva par visu plastmasas iepakojumu, kas nonāk tirgū.

Nodevas apmērs būtu atkarīgs no tā, cik viegli pārstrādājams ir plastmasas veids. Piemēram, PET un HDPE plastmasas ir vieglāk pārstrādājamas, nekā, piemēram, sadzīves ķīmijas iepakojumam izmantotā PVC.

Pirms diviem gadiem ierosinātā nodeva par plastmasu bija 370 eiro par tonnu, bet Igaunijas Vides ministrijā pieļauj, ka tagad nodeva varētu būt lielāka. Piemēram, Itālijā, Spānijā, Portugālē un Lielbritānijā līdzīgas nodevas likme ir ap 450 eiro par tonnu.

Ieceri kritizē pārtikas rūpnieku asociācijas vadītāja Sirje Potisepa, kura uzstāj, ka Igaunijas kompānijas pašlaik nespēj apmaksāt plānoto iepakojuma nodevu, kas nozīmē, ka par to būs jāmaksā patērētājiem, kas vēl vairāk sadārdzinātu cenu pieaugumu pārtikas un dzērienu sektorā.

"Mūsu valdība ir zaudējusi jebkādu saikni ar realitāti, jo valdības locekļiem un parlamenta deputātiem nauda, acīmredzot, aug kokos," paziņoja Potisepa, apšaubot, ka valdībai interesē Igaunijas iedzīvotāju iespējas izdzīvot.

Atkritumu pārstrādes pakalpojumu sniedzēja "Eesti Pakendiringlus" valdes loceklis Alders Harkmans informēja, ka valsts pašlaik ES maksā 11 miljonus eiro gadā par nepārstrādāto plastmasas iepakojumu. Ja šo summu iegūtu no iepakojuma ražotājiem, viņaprāt, plastmasas iepakojuma cena veikalos dubultotos.

Potisepa no ETL informēja, ka iepakojums veido 20-80% no produkta cenas atkarībā no nepieciešamā iepakojuma daudzuma.

Viņa norādīja, ka valdība jau plāno pievienotās vērtības nodokļa celšanu no 20% līdz 22%, turklāt kaimiņvalstīs Somijā, Latvijā un Lietuvā tādas plastmasas iepakojuma nodevas nav, tādējādi Igaunijas pārtikas rūpniecības sektors vēl vairāk zaudēšot konkurētspēju.

Savukārt Igaunijas Plastmasas asociācijas (EPL) valdes priekšsēdētāja Pillerīna Lānemetsa pauda pārliecību, ka būtu pareizi piemērot nodevu ražotājiem atkarībā no plastmasas veida, tādējādi mudinot ražošanā izmantot labāk pārstrādājamus materiālus.

Vienlaikus viņa atzina, ka iepakojuma nomaiņu vieglāk iespējams veikt nozarēs, kas nav saistītas ar pārtikas produktiem. Tikmēr pārtikas rūpniecībā nav pieejamu alternatīvu plastmasai, kas ļautu saglabāt pārtikas svaigumu un nodrošināt ilgāku derīguma termiņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Apšauba Eiropas iecerēto iepakojuma prasību ieviešanas termiņus

LETA, 03.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) rosinātie grozījumi Iepakojuma un iepakojuma atkritumu direktīvā, lai nodrošinātu, ka līdz 2030.gadam viss iepakojums Eiropas Savienības (ES) tirgū būtu pārstrādājams ekonomiski izdevīgā veidā, paredz ļoti saspringtu un pat gandrīz neiespējamu laika grafiku, intervijā atzina Pasaules iepakojuma organizācijas ģenerālsekretārs Johanness Bergmairs.

"Ražotājiem tās būs lielas pārmaiņas ļoti īsā laikā. Laika grafiks ir ļoti saspringts un, šķiet, pat gandrīz neiespējams. Tas nozīmē, ka ražotājiem būs jāmaina iepakojuma sistēma un daudzas ražošanas līnijas, kā arī jānomaina daudzas materiālu piegāžu ķēdes," pauda Bergmairs.

Viņš norādīja, ka dažiem iepakojuma materiāliem Eiropā jau ir salīdzinoši laba otrreiz pārstrādājama materiāla plūsma, piemēram, atsevišķās ES valstīs ir laba papīra un stikla otrreizējā pārstrāde.

Vienlaikus Bergmairs atzina, ka attiecībā uz plastmasas iepakojumu ir citādi, jo jauns plastmasas materiāls joprojām ir ļoti lēts, tādēļ ražotājiem ir pat vairākas reizes lētāk izmantot jaunu plastmasas iepakojumu, nekā izmantot otrreiz pārstrādātu materiālu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad pakāpeniski paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem, kā arī atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās.

To paredz grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas iekļauti 2024.gada budžeta likumprojektu pakotnē.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 2024.gada 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Savukārt par alkoholiskajiem dzērieniem par vien litru stiprā alkoholiskā dzēriena (degvīns, brendijs u.tml. ar spirta saturu 40%) cena varētu pieaugt par 0,67 eiro, sidra ar alkohola saturu līdz 6% cena varētu pieaugt par 0,07 eiro, vīna vai raudzētā dzēriena virs 6% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro un starpproduktu (vermuti) līdz 15% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alkoholisko dzērienu ražotāji Veselības ministrijas izstrādātos grozījumus alkoholisko dzērienu pieejamības mazināšanā vērtē skeptiski, sacīja aptaujātie vietējie alkoholisko dzērienu ražotāji.

SIA "Abavas dārzi" valdes loceklis un "Abavas" vīna darītavas pārstāvis Mārtiņš Barkāns norādīja, ka uzņēmums atbalsta sabiedrības audzināšanu ar stingrākām prasībām attiecībā uz alkoholisko dzērienu reklāmas ierobežošanu, jo, "acīmredzot, cilvēku izglītošana, kā arī plānotie reklāmas ierobežojumi tiek veidoti ar mērķi indivīdam personīgi mācīties uzņemties atbildību par tām izvēlēm, kas skar viņa veselību, tai skaitā alkohola lietošanu".

Tāpat "Abavas" vīna darītavai nav iebildumu par papildus informācijas izvietošanu uz dzēriena etiķetes, jo cilvēkiem, pieņemot lēmumu par produkta iegādi, būtu jāzina kaloriju daudzums, ko viņš iegūs no izdzertā alkohola daudzuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Latvijā joprojām viens no lielākajiem akcīzes nodokļa slogiem Eiropā

Db.lv, 05.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija (FM) nesen izteikusi priekšlikumu 2024. gadā paaugstināt akcīzes nodokli visiem alkoholiskajiem dzērieniem. Latvijas Alkohola nozares asociācija (LANA) ierosinātās izmaiņas nodokļu politikā vērtē kritiski, jo Latvijā jau šobrīd ir viens no lielākajiem akcīzes nodokļa slogiem Eiropā.

Nodokļa likmes iespējama celšana samazinās iedzīvotāju pirktspēju, bet ja nodoklis tiks celts pārāk strauji un paliks nekonkurētspējīgs, valsts zaudēs ievērojamus valsts budžeta ienākumus, ko sniedz alkohola tirdzniecība pierobežā, vēsta LANA.

Latvijas iedzīvotāju pirktspēju pēdējā laikā mazinājusi inflācija un Euribor likmes pieaugums. Tagad arī iespējamais akcīzes nodokļa pieaugums sola radīt negatīvas sekas iedzīvotāju pirktspējai. Savukārt pirktspējas mazināšanās būtiski veicina nelegālā alkohola tirgus palielināšanās risku. LANA veiktais akcīzes nodokļu sloga salīdzinājums liecina, ka Latvijā ir viens no Eiropas Savienības dalībvalstu vidū lielākajiem akcīzes nodokļu slogiem attiecībā pret ienākumiem. Tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotājam jānostrādā vidēji 1h 15 min, lai samaksātu akcīzes nodokli un PVN par viena litra 40% dzēriena pudeli, kamēr ES vidējais rādītājs ir 54 min. Nodokļu sloga sarakstā augstāk par Latviju ierindojas vien Zviedrija, Lietuva, Somija un Grieķija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lietuvā palielināts naudassods par atvērtu alkohola iepakojumu auto salonā

LETA--L24.LT, 16.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas Seims pieņēmis likuma grozījumus, kas no 1.jūnija būtiski palielina naudassodu par atvērta alkoholiskā dzēriena iepakojuma atrašanos automobiļa salonā.

Par alkohola produkcijas lietošanu, kā arī glabāšanu vai pārvadāšanu atvērtā iepakojumā automašīnas salonā draudēs naudassods no 40 līdz 100 eiro, bet atkārtota pārkāpuma gadījumā - no 100 līdz 140 eiro.

Alkohols atvērtā iepakojumā drīkst atrasties auto salonā tikai gadījumā, ja salons ir nodalīts no vadītāja vietas.

Aizliegums pārvadāt atvērtu alkohola iepakojumu auto salonā Lietuvā ir spēkā jau kopš 2009.gada, tomēr līdz šim par to sods bija tikai 10 līdz 12 eiro. Turklāt policija tvarstīja tikai autovadītājus, kas pie stūres lietoja alkoholu, un sodīja viņus par transportlīdzekļa vadīšanu reibumā.

Savukārt no 1.maija Lietuvā ir spēkā grozījumi satiksmes noteikumus, kas ļauj autovadītājam pa mobilo tālruni runāt tikai trīs gadījumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Līgumus par depozīta iepakojuma pieņemšanu nav noslēguši četri komersanti

LETA, 12.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līgumus ar SIA "Depozīta iepakojuma operators" (DIO) par izlietotā depozīta iepakojuma pieņemšanu nav noslēguši četri komersanti par piecām pieņemšanas vietām, pavēstīja Valsts vides dienestā (VVD).Konkrētus komersantus VVD gan nenorādīja.

Vienlaikus VVD informēja, ka dienests līdz šim ir izdevis 29 izpildrīkojumus, piemērojot sodus kopumā 26 600 eiro apmērā kā piespiedu līdzekli, lai panāktu lēmuma par līgumu slēgšanu ar depozīta sistēmas operatoru un izlietotā iepakojuma pieņemšanu izpildi.

No minētajiem 29 gadījumiem 14 izpildrīkojumi par piemēroto soda naudu ir nosūtīti arī tiesu izpildītājiem, lai piedzītu nenomaksāto sodu.

Līdz šim piecos gadījumos soda nauda nav bijusi pilnībā apmaksāta, summai, kas nav apmaksāta, veidojot 3510 eiro, norādīja VVD.

Tostarp VVD minēja, ka SIA "Ranvus", kas ir tirdzniecības veikalu tīkla "Beta" pārvaldītājs, dienests līdz šim ir izdevis trīs izpildrīkojumus par piespiedu naudu, piemērojot soda naudu kopumā 17 000 eiro apmērā, un kompānija pilnā apmērā ir apmaksājusi tai piemēroto sodu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Dzērienu ražošanā ilgtspēja kļūst par noteicošu tirgus prasību un konkurences priekšrocību

Marijus Valdas Kirstukas, “Cido Grupa” valdes loceklis, 12.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilgtspējīga uzņēmējdarbības veidošana un attīstīšana nav viegls uzdevums nevienai no nozarēm, taču dzērienu ražošanas nozarei tas ir īpaši liels izaicinājums. Atguvusies no globālās pandēmijas strauji mainīgajām un smagajām sekām – izejvielu trūkuma un piegādes problēmām, nozare saskarās ar jauniem izaicinājumiem – izejvielu, energoresursu cenu pieaugumu un ievērojami augsto inflāciju.

Konkurētspējīgs dzērienu ražošanas zīmols ir un būs tāds, kas atbilst ilgtspējības vērtībām. Ne tikai patērētāji, bet arī klienti, biznesa partneri un uzņēmumu darbinieki ilgtspēju atkārtoti uzsver kā būtisku apsvērumu, lemjot, no kā pirkt, ar ko sadarboties un ar ko strādāt. Saskaņā ar 2022. gada dzērienu nozares viedokļu aptaujas datiem* – TOP 3 ar reputāciju un ilgtspējību saistītie uzņēmuma parametri, kas svarīgi partneriem Latvijā ir – uzticams komercpartneris, ražo un pārdod augstas kvalitātes produktus un nodrošina veselīgu dzērienu izvēli.

Šos trīs parametrus noteikti var attiecināt arī uz patērētāju vēlmēm, kas tiek sagaidīts no konkrētā produkta un uzņēmuma. Kā rāda aptaujas dati – vairāk nekā pusei jeb 58% mazumtirdzniecības ķēžu, restorānu un kafejnīcu pārstāvjiem ilgtspējīga uzņēmuma darbība ir viens no galvenajiem faktoriem, izvērtējot turpmāko sadarbību ar piegādātājiem. Tikai 7% respondentu atzīst, ka ilgtspējas faktors neietekmē lēmumu sadarboties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nozares veiktie aprēķini liecina, ka jaunu etiķešu izstrāde vienam produktam varētu izmaksāt no 15 000 līdz 90 000 eiro, taču kopējās izmaksas, lai pielāgotos jaunajām prasībām, noteikti būs lielākās, sacīja Latvijas Alkohola nozares asociācijas (LANA) izpilddirektors Dāvis Vītols, komentējot valdībā apstiprināto alkoholisko dzērienu pieejamības mazināšanas regulējumu.

Viņš skaidroja, ka valdībā apstiprinātie ierobežojumi ražotājiem un tirgotājiem uzliek birokrātisku slogu, kas asociācijas ieskatā nesniegs būtiskas izmaiņas iedzīvotāju paradumu maiņai. Vītols pauda, ka kopumā sabiedrība ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā alkoholiskos dzērienus lieto atbildīgāk, nekā tas tika darīts pirms desmit gadiem, ko nav ietekmējusi ierobežojumu noteikšana.

Komentējot regulējuma nepilnības, Vītols uzskaitīja, ka valdības apstiprinātajos grozījumos nav ietverts konkrēts izvērtējumu kopums, kas ļautu pēc kāda laika secināt, vai ierobežojumi ir ko mainījuši vai nē. "Ja ierobežojumi bijuši neefektīvi un noteiktie rezultāti nav sasniegti, tad ierobežojumus vajadzētu atcelt vai transformēt, un tas būtu šobrīd skaidri likumā jānosaka," piebilda LANA izpilddirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kas ir aprites ekonomika, kādas ir labas ilgtspējīga iepakojuma prakses un kā tās atspoguļojas indivīda un uzņēmuma rīcībā un pasaulē kopumā? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem un iepazīstinātu ar aktuālajām tēmām ilgtspējīga un apritīga iepakojuma jomā, Latvijas bezatkritumu pilotprojekta “Tīri.Labi” ietvaros ir tapušas “Iepakojuma akadēmija” video sērijas.

Tajās dažādi nozares eksperti un uzņēmumu pārstāvji ne vien izskaidro ilgtspējas principus, bet arī dalās savā pieredzē par ilgtspējīgu un videi draudzīgu uzņēmējdarbību, īpašu uzmanību veltot produktu iepakojumam. Pievienojies “Iepakojuma akadēmijai” un paplašini savas zināšanas!

Ekspertu pavadībā “Iepakojuma akadēmija” video sērijās tiek pārrunātas tādas tēmas kā aprites ekonomika, iepakojumu pārstrāde, ilgtspējīga iepakojuma veidi, iepakojumu pārstrāde depozīta sistēmas ietvaros, atkritumu daudzuma samazināšana un citas. Savukārt Latvijā pazīstamie zīmoli “Skrīveru saldumi”, “Plūkt”, “Depozīta punkts” un “Clean R” ļauj ieskatīties savu uzņēmumu ikdienā un parāda, kā apritīgums tiek ieviests praksē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajā pusgadā pārsniegts reģistrāciju skaits jaunām pasažieru automašīnām, salīdzinot ar pirms Covid-19 laiku 2019. gadā, informē Auto Asociācija.

Ir reģistrētas 9903 jaunas pasažieru automašīnas, kas ir lielākais reģistrāciju skaits pirmajā pusgadā kopš 2008. gada. Jānorāda, ka jaunu vieglo pasažieru automašīnu reģistrāciju skaits palielinājies par 21,6%, un vērojams reģistrāciju pieaugums jaunām benzīna un dīzeļa automašīnām, elektroautomašīnām un ārēji uzlādējamiem hibrīdauto.

“Tirgus atgriežas pirms Covid-19 līmenī, jo automašīnu ražotājiem ir izdevies sakārtot ražošanas problēmas, tādejādi apmierinot klientu pieprasījumu. Atgriežoties tūrismam, aktīvas kļūst īstermiņa īres kompānijas, atjauninot un papildinot savus autoparkus,” norāda Auto Asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

Jaunu vieglo pasažieru automašīnu reģistrāciju skaita priekšgalā ir “Toyota”, “Škoda”, “Volkswagen” un “Dacia”, ņemot vērā auto reģistrāciju TOP 4 arī pērn. Latvijā, atjaunojoties tūrismam, īres auto bizness turpina attīstīties un regulāri atjauno vai papildina savu autoparku, kas arī ir devis pozitīvu rezultātu jaunu automašīnu reģistrāciju skaita pieaugumam. Šī gada pirmajā pusgadā īres auto uzņēmumi ir reģistrējuši 2043 jaunas automašīnas, kas sastāda 20,63 % no kopējā jaunu automašīnu reģistrāciju skaita, un arī īres uzņēmumu TOP automašīnu markas ir bijušas “Toyota”, “Škoda” un “Volkswagen”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Aptauja: Mazos veikalus negatīvi ietekmēs rosinātie alkohola tirdzniecības ierobežojumi

Db.lv, 20.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības veikalu tīklā “LaTS” ietilpstošie mazie veikali neatbalsta apspriešanas procesā esošos grozījumus Alkohola aprites likumā, kas paredz darba laika ierobežojumus gan darbdienās, gan brīvdienās un svētku dienās, kā arī vēlāku alkohola tirdzniecības sākuma laiku, liecina tīklā veiktās aptaujas rezultāti.

Latvijas Alkohola nozares asociācijā arī atzīts, ka, samazinoties mazo veikalu darba laikam un pieejamībai pircējiem, tiks veicināta mājās destilētā alkohola brūvēšana un tirgošana, kas savukārt paaugstinās ar to saistīto pārmērīgas alkohola lietošanas risku.

Uz jautājumu, vai vajadzētu ierobežot veikalu darba laiku svētdienās un svētku dienās, 73,33% “LaTS” veiktās aptaujas respondentu atbildēja noliedzoši, bet 10% tam piekrita. Savukārt 83,3% kategoriski nepiekrīt darba laika ierobežošanai dienas beigās, bet tikai 8,3% ir citāds viedoklis.

Attiecībā par iespējami vēlāku alkohola tirdzniecības laika sākumu, kas rosināts no plkst 10:00, 75% tirgotāju atbildējuši noliedzoši, kamēr 16,7% izteikuši piekrišanu šādam ierosinājumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitalizācija auto izvēlē, elektroauto pārdošanas pieaugums, lietotu auto reputācijas maiņa, jaunas prasības autoservisiem un klientu paradumu transformācija – tā ir autopārdošanas industrija šodien, kur Moller Auto dīleri, tirgojot gan jaunas, gan lietotas automašīnas, navigē vienas pieturas dīleru koncepta virzienā.

Par šodienu, rītdienu un izaicinājumiem Dienas Bizness uzdeva jautājumus Moller Auto uzņēmumu grupas izpilddirektorei Baltijā Izīdai Gerkenai.

2023. gads ir aizvadīts. Audi un Volkswagen ir vienas no iecienītākajām automašīnām pircēju izvēlē – kā veicies ar šo marku pārdošanu?

Kopumā gads aizvadīts veiksmīgāk, nekā plānots. Mūsu biznesa rezultāti par 2023. gadu rāda, ka Baltijā kopumā lietotu auto segmentā tika pārdots par 26% vairāk auto nekā 2022. gadā. Savukārt vislielākā izaugsme piedzīvota elektroauto segmentā, kas Baltijā pērn pieauga par 63%, salīdzinot ar 2022. gadu. Tikmēr jaunu auto segmentā pārdošanas rādītāji bija stabili, saglabājoties 2022. gada līmenī, par spīti satricinājumiem ekonomikā, ko nesuši aizvadītie gadi. Pērnā gada sākumā novērojām jaunu auto tirgus atveseļošanos, un to pamatā ietekmēja iedzīvotāju finansiālās konfidences uzlabošanās, kas, jāatzīst, bija netipiski inflācijas rādītājiem, kā arī vajadzība pēc personīgās mobilitātes, kas aizvien ir daudzu cilvēku prioritāšu augšgalā. Ietekmi jūtam arī šogad. Proti, inflācijas drudzis ir pārvarēts, un cilvēki nākotni sāk vērtēt, balstoties uz prognozējamākiem apstākļiem, kas arī dod iespēju skaidrāk paredzēt personīgās investīciju iespējas. Aizvadītajā gadā būtiski auga pieprasījums pēc lietotiem auto ar nepieredzētu uzrāvienu oktobrī, kad apgrozījums lietoto auto segmentā auga par 87%, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2022. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Møller Baltic Import sasniedzis jaunus rekordus

Db.lv, 09.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Møller Baltic Import (MBI), Audi automašīnu importētājs Latvijā un Lietuvā, kā arī Volkswagen importētājs Baltijas valstīs, 2023. gadu noslēdzis, piegādājot vairāk nekā 9000 automašīnu.

“Møller Baltic Import 2023. gadā uzrādījis ļoti pārliecinošus rezultātus gan finansiāli, gan ar mūsu pārstāvēto zīmolu jaunu auto pārdošanas rādītājiem. Audi 2023. gadā ir sasniedzis visu laiku labāko rezultātu. Zīmols pirmo reizi ieņēma pirmo vietu premium klases automobiļu konkurencē Lietuvā, savukārt Latvijā – klientiem piegādāts rekordliels automobiļu skaits, saglabājot otro vietu premium segmentā. Volkswagen zīmolam pagājušais gads aizritēja elektrifikācijas zīmē. Volkswagen sasniedza savu mērķi kļūt par lielāko elektrisko automobiļu piegādātāju Latvijā un Lietuvā. Tikmēr Volkswagen komerctransporta zīmola automobiļu piegādes klientiem Baltijā pieauga par 9%, un tā autoparks tika elektrificēts ar ID. Buzz un eCrafter modeļiem. Pārliecinoši pārdošanas rezultāti likumsakarīgi liecina par to, ka arī finansiāli 2023. gads ir bijis ļoti spēcīgs. Šādi rezultāti ir sasniegti, pateicoties ļoti ciešai sadarbībai ar Volkswagen un Audi rūpnīcām un mūsu mazumtirdzniecības partneru profesionālajam un mērķtiecīgajam darbam visā Baltijā. 2024. gadā mums būs jāspēj pielāgoties pārmaiņām, kā arī iespējamai lēnākai tirgus izaugsmei. Pēdējo gadu notikumi pasaulē ir būtiski izmainījuši ierasto lietu kārtību, kā rezultātā ir nepieciešams pieņemt pārdomātus, bet ātrus lēmumus. 2024. gadam esam noteikuši ambiciozus mērķus. Mēs piedāvāsim spēcīgu ar iekšdedzes dzinējiem aprīkotu modeļu klāstu, piemēram, pilnīgi jauno Volkswagen Tiguan un T-Cross, kā arī jaunus pilnībā elektriskus automobiļus, piemēram, Volkswagen ID.7 un ID.7 Tourer, ID. Buzz septiņu sēdvietu versiju un pirmos Audi elektroauto, kas ražoti uz PPE (Premium Platform Electric) platformas, – Q6 e-tron un Audi A6 e-tron. Pāri visam mēs jo īpaši fokusēsimies uz klientu pieredzes pilnveidošanu, kas ir svarīga prioritāte kā Volkswagen un Audi rūpnīcās, tā arī Baltijas tirgū,” saka vairumtirgotāja Møller Baltic Import izpilddirektore Ilze Grase-Ķibilde.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Alkohola tirdzniecības ierobežojumi Lietuvā mazinājuši vīriešu nāves gadījumu skaits svētdienās un pirmdienās

LETA--BNS, 17.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvā alkohola tirdzniecības laika saīsināšanas dēļ ir sarucis vīriešu nāves gadījumu skaits svētdienās un pirmdienās, liecina Lietuvas Veselības zinātņu universitātes vecākā pētnieka Daumanta Stumbra veiktais pētījumus.

Viņš secinājis, ka 2018.gadā ieviestie alkohola tirdzniecības laika ierobežojumi neapšaubāmi ir veicinājuši nāves gadījumu skaita samazinājumu.

Kā Lietuvas sabiedriskajai radiostacijai stāstīja Stumbris, pētījumā noskaidrots, ka pirms ierobežojumu ieviešanas svētdienās un pirmdienās reģistrēto nāves gadījumu skaits bija lielāks, bet tagad tas ir sarucis. "Cilvēku miršana ar sirds un asinsvadu slimībām pirmdienās varētu būt saistīta arī ar citiem faktoriem, tomēr tas nešaubīgi ir saistīts ar alkoholu," teica pētnieks.

Stumbra un citu pētnieku veiktajā analīzē noskaidrots, ka līdz 2018.gadam vīriešu mirstība īpaši pieauga svētdienās, bet tagad šajās dienās reģistrēto nāves gadījumu skaits atbilst nedēļas vidējam rādītājam. Līdzīgas tendences ir arī pirmdienās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Policija: Vairākas ēdienu piegādātāju automašīnas tehniski katastrofālā stāvoklī

Db.lv, 29.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā piektdienā Valsts policija kopā ar Ceļu satiksmes drošības direkciju (CSDD) Rīgā veica iepriekš plānotu automašīnu tehniskā stāvokļa pārbaudi, pastiprinātu uzmanību pievēršot tieši ēdienu piegādātājiem.

Kopā tika pārbaudīti vairāki simti automašīnu - par transportlīdzekļa neatbilstību tehniskajām prasībām vairākām automašīnām tika noņemtas numurzīmes un anulētas tehniskās apskates. Tāpat policija kopumā uzsāka vairāk nekā 30 administratīvā pārkāpuma procesu - gan par braukšanu bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām, gan bez obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas, gan citiem noteikumu pārkāpumiem. Likumsargi konstatēja arī pāris autovadītājus reibuma stāvoklī.

Pagājušās darba nedēļas izskaņā, 26.janvāra vakarpusē, Valsts policijas darbinieki kopā ar CSDD Rīgā, pie Vanšu tilta veica iepriekš plānotu automašīnu tehniskā stāvokļa pārbaudi. Gandrīz četru stundu laikā pārbaudīti aptuveni 900 automašīnu, no kurām vairākas bija tehniski katastrofālā stāvoklī, līdz ar to nedrīkstēja turpināt piedalīties ceļu satiksmē - astoņām automašīnām noņemtas numurzīmes (gan Latvijas Republikas, gan Somijas numurzīmes), sešām automašīnām anulētas tehniskās apskates.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Kā iegādāties auto no visas Eiropas? Mazlietotu auto iegādes ceļvedis platformā Mobile de

Reklāmraksts, 08.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Foto: lv.brcauto.eu

Mobile de ir Eiropā lielākā lietoto auto sludinājumu platforma, kurā ir atrodami vairāk nekā 1,4 miljoni mazlietoti auto no Vācijas un citām Eiropas valstīm. Piedāvājums Eiropas lietotu auto tirgū ir krietni plašāks, un tieši tāpēc arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju dod priekšroku auto iegādei no Mobile.de platformas. Lasi rakstu un uzzini, kā izvēlēties kāroto automobili no Mobile.de platformas un nodrošināt tā piegādi uz Latviju!

Kas ir mobile.de un kāpēc nākamo automašīnu labāk meklēt Eiropas sludinājumu platformās?

Gluži kā pašmāju ss.lv, arī Mobile.de ir sludinājumu platforma, tomēr Mobile de gadījumā piedāvājums ir krietni plašāks, sniedzot lielāku iespēju atrast automašīnu vēlamajā komplektācijā. Kad visi Latvijas sludinājumu portāli ir izskatīti, un kārotais modelis ir nesamērīgi dārgs vai vispār nav pieejams, tad arvien pievilcīgāka kļūst opcija meklēt automobili ārpus Latvijas robežām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Depozīta Iepakojuma Operators (DIO) no HoReCa nozares uzņēmiem (viesnīcas, restorāni, sabiedriskās ēdināšanas vietas), kas ir noslēguši līgumu ar DIO par bezmaksas depozīta iepakojumu savākšanu, pērn ir saņēmis 3,8 miljonus taras vienību – tas ir aptuveni 1% no visiem pērn depozīta sistēmā nodotajiem iepakojumiem.

DIO aicina arī citus uzņēmumus, kuru rīcībā regulāri nonāk liels apjoms izlietota depozīta iepakojuma, noslēgt ar viņiem līgumu, lai tukšās taras nodošana būtu ērtāka un efektīvāka.

“Šobrīd veicam regulāru depozīta iepakojumu bezmaksas izvešanu no 565 HoReCa nozares uzņēmumu un arī lielāku biroju un konferenču centru atrašanās vietām. Jāpiebilst, ka līdz ar augošo sadarbības klientu sarakstu, pieauguši arī savāktās taras apjomi – ja 2022. gadā tie sastādīja 1,9 miljonus iepakojuma vienību, tad 2023. gadā tie bija jau 3,8 miljoni. Līgumu ar DIO var noslēgt joprojām, un šis bezmaksas pakalpojums ir izstrādāts, domājot par sistēmā iesaistīto pušu ērtībām – uzņēmumiem, kuru rīcībā nonāk lielāks apjoms depozīta iepakojumu, nav pašiem jānodarbojas ar iepakojumu transportēšanu uz depozīta punktiem un nodošanu taromātos, turklāt depozīta maksu par nodoto taru mēs pārskaitām uz bankas kontu,” komentē SIA Depozīta Iepakojuma Operators valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija (FM) ir pieteikusi apspriešanai vērienīgus grozījumus Azartspēļu un izložu likumā, piedāvājot noteikt, ka azartspēļu spēlēšana Latvijā būtu atļauta personām no 21 gada vecuma, nevis no pilngadības, kā tas ir pašlaik.

Pašlaik likums aizliedz azartspēlēs, interaktīvajās azartspēlēs un interaktīvajās izlozēs piedalīties personām, kuras nav sasniegušas 18 gadu vecumu. FM atzīmē, ka pāris gadus vecā Veselības ministrijas (VM) pētījumā tika secināts, ka azartspēles un loterijas Latvijā spēlē galvenokārt 25-34 gadus veci cilvēki. Ar katru nākamo vecuma grupu azartspēļu spēlējušo respondentu īpatsvars samazinās. Ja 55-64 gadu vecu respondentu vidū tādu, kas pēdējā gada laikā spēlējuši vismaz reizi mēnesī, ir 7%, tad 45-54 gadu vecuma grupā - 10%, 35-44 grupā - 12%, 25-34 gadu grupā - 18%, bet 15-24 gadus veco respondentu grupā - 12%. Vienlaikus esot vērojama tendence ar katru vecuma grupu spēlēšanu uzsākt arvien agrākā vecumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti liecina, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2022. gadā saglabājies gandrīz 2021. gada līmenī: 26,5% no IKP, samazinoties tikai par -0,1 procentpunktiem.

Salīdzinoši būtiskāk ēnu ekonomika ir mazinājusies Igaunijā, savukārt Lietuvā vērojams ēnu ekonomikas apjoma pieaugums.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā kopš 2016. gada, ar nelielu izņēmumu 2019. gadā, ir bijis ar pieaugošu tendenci: 20,7% no IKP 2016. gadā, 24,2% no IKP 2018. gadā, 25,5% no IKP 2020. gadā. 2021. gadā ēnu ekonomika Latvijā pieauga līdz 26,6% no IKP, bet 2022. gadā pavisam nedaudz mazinājās, sasniedzot 26,5% no IKP.

Salīdzinoši vairāk ēnu ekonomikas apjoms 2022. gadā ir mazinājies Igaunijā: par 1.0 procentpunktiem, salīdzinot ar 2021. gadu, sasniedzot 18,0% no IKP. Savukārt Lietuvā 2022. gadā ēnu ekonomikas apjoms ir pieaudzis par 2,7 procentpunktiem un sasniedz 25,8% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada, kad tika uzsākts ēnu ekonomikas Baltijas valstīs pētījums. Kopumā, jaunākie pētījuma rezultāti norāda, ka ēnu ekonomikas apjoms Lietuvā ir pietuvinājies ēnu ekonomikas līmenim Latvijā, savukārt Igaunijā ēnu ekonomika ir izteikti mazāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas dzīvnieku pārtikas ražotājs "Mars Lietuva", kuru netieši kontrolē starptautiskā pārtikas grupa "Mars", sācis apmēram 11 miljonus eiro vērtu primārā iepakojuma ceha izbūvi līdzās galvenajai ražotnei Gargždos Lietuvas rietumos.

Kompānija nesniedz informāciju, cik jaunu darbavietu tiks radīts.

"Mars Pet Nutrition Europe" korporatīvo lietu vadītājs Mindaugs Rupšis sacīja, ka būvdarbi sākti jūlija beigās pēc būvatļaujas saņemšanas.

Jaunajā cehā saražotais iepakojums tiks piegādāts citām "Mars" ražotnēm, viņš sacīja, paskaidrojot, ka "Mars Lietuva" ir nozīmīgs primārā iepakojuma ražotājs "Mars Corporation" ražotnēm, tādēļ ir jābūvē atsevišķa iepakojuma ražošanas ēka.

Projektā plānots investēt vairāk nekā 11 miljonus eiro. Būvdarbus pabeigt plānots nākamā gada otrajā ceturksnī. Būvniecībai tuvojoties noslēgumam, būs skaidrs, cik jaunu darbavietu tiks radīts.

Lietuvas valsts sociālās apdrošināšanas fonda "Sodra" dati liecina, ka "Mars Lietuva" pašlaik strādā vairāk nekā 800 cilvēku.

Komentāri

Pievienot komentāru