Katrs Igaunijas pilngadīgais iedzīvotājs pērn vidēji patērēja 11,2 litrus absolūtā alkohola, tādējādi alkohola patēriņš Igaunijā turpina pieaugt kopš 2019.gada, liecina pēc Sociālo lietu ministrijas pasūtījuma veikta pētījuma rezultāti.

Igaunijas Ekonomikas pētījumu institūta dati liecina, ka visvairāk Igaunijā pērn patērēti stiprie alkoholiskie dzērieni un alus. Pārvēršot dzērienos, 11,2 litri absolūtā alkohola nozīmē 11,9 litri stipro alkoholisko dzērienu, 79,6 litri jeb apmēram 160 pudeles alus, 16,1 litrs jeb apmēram 21 pudele vīnogu vīna un 10,6 litri citu vieglo alkoholisko dzērienu katram pieaugušajam.

Alkohola patēriņa pieaugums galvenokārt saistāms ar stipro alkoholisko dzērienu patēriņa kāpumu, kamēr alus patēriņš nedaudz samazinājies.

Ekonomikas pētījumu institūta direktors Pēters Raudseps norādīja, ka iedzīvotāju pirktspēja alkohola iegādei pēdējo gadu laikā ir palielinājusies, jo iedzīvotāju ienākumu pieaugums ir straujāks nekā cenu kāpums.

1. jūlijā jāstājas spēkā normai, ka jāmaksā dabas resursu nodoklis 1,25 eiro/kg par plastmasas iepakojumu, kurš nav pārstrādājams un nav reģenerēts, 0,8 eiro/kg par pārstrādājamās plastmasas iepakojumu, kas nebūs pārstrādāts, taču Saeima pēdējā brīdī veica korekcijas. Šīs normas administrēšanai nepieciešamie grozījumi noteikumos ieķērušies, pārtika tieši iepakojuma dēļ varot sadārdzināties.

„Jebkura jauna nodokļa piemērošana atsaucas uz produkta gala cenu. Jo augstāki iepakojuma savākšanas rādītāji, jo dārgāk izmaksā to savākšana un pārtikas ražotāju izmaksas proporcionāli pieaug,” situāciju skaidro Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure Viņa uzsver, ka iepakojuma savākšanas rādītājus nedrīkst noteikt augstākus, kā to paredz ES tiesību akti. „Tiem ir jābūt vienādiem vai zemākiem nekā pārējās Baltijas valstīs. Ieviešot dabai draudzīgas tehnoloģijas, ir jāsaglabā Latvijas ražotāju konkurētspēja Baltijas un ES valstu vidū,” tā I. Šure.

Līdz šim maksā valsts

„Kopš pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem ir ļoti būtiski —20 reizes – pieaudzis plastmasas iepakojuma patēriņš, taču daļa no tā ir ļoti grūti – sarežģīti – pārstrādājama, bet daļa vispār nav pārstrādājama, tāpēc Eiropas Savienība ar regulu ieviesa maksājumu (nodokli) dalībvalstīm — 0,8 eiro/kg par nepārstrādātu plastmasu, tādējādi motivējot dalībvalstis meklēt risinājumus, kā samazināt nepārstrādājamas plastmasas izmantošanu,” skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere.

Jau tuvāko divu nedēļu laikā, no 4. līdz 10. maijam, pasaules iepakošanas industrijas pārstāvji tiksies Diseldorfā savas nozares vadošajā biznesa forumā.

Interpack ir svarīga pasaules iepakojuma nozares pilna ražošanas un pārstrādes procesa inovāciju un biznesa platforma. Pēc sešu gadu pārtraukuma izstādē tiks prezentēta virkne inovāciju visām saistītajām produktu grupām: pārtika, dzērieni, konditoreja un konditorejas izstrādājumi, farmācija, kosmētika, nepārtikas un rūpniecības preces. Tā kā iepakojuma industrijas prasības un pamatnosacījumi pastāvīgi mainās, šogad uzmanības centrā būs digitālās tehnoloģijas, inovatīvi produkti un ilgtspējīgi procesu risinājumi.

Uzņēmumi no visas pasaules

No Eiropas līdz Āzijai, no Āfrikas līdz Amerikai un Austrālijai: interpack 2023 izstādes dalībnieki ir no visiem pieciem kontinentiem. Kopumā būs pārstāvētas vairāk nekā 60 valstis. Tas padara interpack par labāko vietu, kur satikt potenciālos sadarbības partnerus un klientus un paplašināt starptautisko uzņēmējdarbību. Vadošās iekārtu ražotājvalstis un attiecīgi arī visplašāk pārstāvētās dalībvalstis ir Vācija, Itālija, Ķīna, Turcija, Indija, Nīderlande, ASV, Francija, Spānija, Šveice un Apvienotā Karaliste. Lielākās ekspozīcijas aizņems tādi nozīmīgi tirgus spēlētāji kā IMA Industria Macchine, Coesia Group, Syntegon Technology, Marchesini Group, Sollich, Duravant, Aasted ApS, MULTIVAC, OPTIMA packaging group un Ishida Europe Limited. Kopumā izstādē piedalīsies vairāk nekā 2700 dalībnieku.

Uzņēmumiem un arī sabiedrībai kopumā ir jādomā par dažādu materiālu optimizēšanas risinājumiem, kas ļautu samazināt iepakojuma izmantošanu līdz minimumam un veicinātu tā otrreizējo izmantošanu, domā Marko Bedžiora (Marco Beggiora), Coca-Cola Europe Ilgtspējas vadītājs.

Iepakojumam ir vairākas funkcijas, tajā skaitā tas var palīdzēt uzlabot drošību, higiēnu un arī samazināt atkritumu daudzumu, teic M.Bedžiora. Šī iemesla dēļ mums ir jāapsver ieguvumi, ko sniedz iepakojums, bet tajā pašā laikā arī jācenšas samazināt tā ietekme uz vidi, norāda Coca-Cola Europe pārstāvis, piebilstot, ka arī pašiem uzņēmumiem būtu jāiemācās pareizi izstrādāt savus produktus. Uzņēmumiem būtu arī jāiesaistās piemērotas iepakojumu savākšanas infrastruktūras izveidē, kā arī jānodrošina šķirošana, pārstrāde un iegūtā materiāla vērtīga izmantošana, teic M.Bedžiora.

Ilgtspēja mūsdienās ir kļuvusi par ļoti aktuālu tematu gan sabiedrībā kopumā, gan arī biznesa vidē. Kas ir tās lietas, ko pēdējo gadu laikā šajā jomā ir paveikusi Coca-Cola?

Swedbank, sadarbībā ar SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” un digitālo aģentūru TRY Dig Latvia, izveidojusi jaunu depozīta iepakojuma atmaksas pakalpojumu dPays.

Piereģistrējoties www.dpays.eu, klienti varēs atmaksu par depozīta iepakojumu saņemt nevis papīra čeka vai skaidras naudas veidā, bet gan savā bankas kontā. Šobrīd risinājums izveidots vasaras festivālu un pasākumu nodrošināšanai, lai atvieglotu depozīta trauku apriti.

Savukārt iespēju izmantot dPays iepakojuma nodošanas taromātos plānots ieviest rudenī, kad "dPays" tiks integrēts jaunā īpaši lielas jaudas depozīta iepakojumu pieņemšanas vietā, ko šobrīd attīsta "Depozīta Iepakojuma Operators". Ja šobrīd taromātos ir iespēja naudu par depozīta iepakojumu atgūt papīra čeka vai veikala lojalitātes punktu veidā, tad drīzumā to varēs saņemt arī bankas kontā.

Godātais ministra kungs! Man bija liels pagodinājums būt par Jūsu padomnieku sabiedrības veselības jautājumos, un jāteic – vismaz 90% jautājumu par sabiedrības veselību mūsu viedokļi saskanēja, teikts ārsta Pētera Apiņa publiskajā lūgumā atbrīvot viņu no veselības ministra Hosama Abu Meri padomnieka amata.

Bija prieks strādāt Jūsu komandā brīžos, kad Jūs ar savu milzīgo enerģiju un politisko pieredzi atbalstījāt tabakas lietošanas mazināšanu, likumdošanas iniciatīvas, kas aizliedza aromatizētās vielas elektroniskajās cigaretēs, atbalstījāt iniciatīvas mazkustības un aptaukošanās pandēmijas apturēšanā, īpašu uzsvaru liekot uz bērnu un jaunatnes sportu, virzījāt alkohola ierobežojumus nevienkāršajā cīņā ar alkohola lobiju. Par to visu vēlos Jums publiski pateikties un vēlēt panākumus tālākā darbībā.

Diemžēl pēdējos divus mēnešus man nav bijusi iespēja ar Jums parunāties, paust savu viedokli vai uzzināt Jūsu norādījumus. Vēlos norādīt, ka padomnieka amats tikai kā amata nosaukums man nav nepieciešams. Gandrīz trīsdesmit gadus mana pamatnodarbība ir medicīnas žurnālistika, neatkarīgi vai tā ir bijusi žurnālu galvenā redaktora amatā vai vienkārša publikācija, skaidrojot latviešu valodā sabiedrības veselības, cilvēka fizioloģijas, slimību patoģenēzes, zāļu iedarbības un blakņu vai veselības organizācijas jautājumus. Latviešu valodā diemžēl maz ir ārstu, kas raksta par veselības jautājumiem, bet Veselības ministrijas un SPKC izklāsts nereti ir rakstīts samocītā birokratizētā valodā, un reti sasniedz lasītāju. Vidēji gadā rakstu 80–100 publikāciju, tā ka mans kopējais publikāciju skaits veselības jomā pārsniedz 3000 (nekad neesmu saņēmis valsts vai pašvaldību atbalstu par sabiedrības veselības publikācijām). Esmu 20 grāmatu autors un vairāk nekā 50 grāmatu (galvenokārt par medicīnu) galvenais redaktors un joprojām dažādās formās sadarbojos ar globāli nozīmīgākajiem medicīnas un veselības žurnāliem. Te man jāteic, ka Meijo klīnikā ir speciāla medicīnas publikācijas nodaļa, kurā strādā (raksta bērniem un pieaugušajiem, grūtniecēm un hroniskiem slimniekiem, slimniekiem pēc operācijām un traumām utt.) četrpadsmit ārsti (iespējams, šis skaitlis šobrīd ir nedaudz pamainījies). Angļu, bet īpaši spāņu valodā ir simtiem ārstu, kas ar saviem rakstiem izglīto dzimtajā valodā lasošus ļaudis. Lielā mērā mazais skaidrojošo publikāciju skaits Latvijā ir iemesls zemajai veselības pratībai, bet pratības neesamība ir iemesls sliktiem sabiedrības veselības rādītājiem.

Igaunijas valdība plāno ieviest nodokli plastmasas iepakojumam, lai mudinātu iepakojuma ražotājus izvēlēties videi draudzīgākus materiālus, tomēr Igaunijas Pārtikas rūpniecības asociācija (ETL) brīdina, ka tas izraisīs vēl krasāku pārtikas cenu pieaugumu.

Iepakojums pašlaik veido trešdaļu no visiem nešķirotajiem sadzīves atkritumiem, savukārt trešdaļa no iepakojuma atkritumiem ir plastmasas iepakojums, liecina Igaunijas Vides ministrijas dati.

Igaunijas valdība atbalsta nodokļu izmaiņu paketi 

Igaunijas valdība 12.jūnijā atbalstīja četrus nodokļu likumu grozījumu projektus, kas paredz paaugstināt...

Igaunija atpaliek gan no sadzīves atkritumu, gan plastmasas iepakojuma pārstrādāšanas mērķiem. Eiropas Savienības (ES) mērķis paredz, ka līdz 2025.gadam dalībvalstis pārstrādās vismaz pusi no plastmasas iepakojuma, bet Igaunijā pagaidām šis rādītājs ir 41%.

Ministrijas plāno situāciju uzlabot ar trim pasākumiem. Pirmkārt, plānots padarīt ērtāku šķirošanu, vairāk konteineru izvietojot cilvēku dzīvesvietu tuvumā. Otrkārt, ar ES finansējumu paredzēts mudināt uzņēmējus investēt tehnoloģijās pārstrādes jaudu palielināšanai. Savukārt trešais pasākums paredz mudināt ražotājus izgatavot pārstrādei piemērotāku iepakojumu.

Vides ministrija nodevu par plastmasas iepakojumu ierosināja jau pirms diviem gadiem, tomēr kopā ar citu nodevu projektu tas neguva politisku atbalstu valdībā. Tomēr pašreizējās valdības rīcības plānā ir nodoklis plastmasai un iepakojumam. Plāns paredz, ka klimata ministrs Kristens Mihals ierosinājumus nodevām iesniegs septembrī.

Pirms diviem gadiem ministrija rosināja noteikt nodevu plastmasas iepakojumam, kas netiek pārstrādāts, tomēr tagad plānots, ka iepakojuma kompānijām jāmaksā nodeva par visu plastmasas iepakojumu, kas nonāk tirgū.

Nodevas apmērs būtu atkarīgs no tā, cik viegli pārstrādājams ir plastmasas veids. Piemēram, PET un HDPE plastmasas ir vieglāk pārstrādājamas, nekā, piemēram, sadzīves ķīmijas iepakojumam izmantotā PVC.

Pirms diviem gadiem ierosinātā nodeva par plastmasu bija 370 eiro par tonnu, bet Igaunijas Vides ministrijā pieļauj, ka tagad nodeva varētu būt lielāka. Piemēram, Itālijā, Spānijā, Portugālē un Lielbritānijā līdzīgas nodevas likme ir ap 450 eiro par tonnu.

Ieceri kritizē pārtikas rūpnieku asociācijas vadītāja Sirje Potisepa, kura uzstāj, ka Igaunijas kompānijas pašlaik nespēj apmaksāt plānoto iepakojuma nodevu, kas nozīmē, ka par to būs jāmaksā patērētājiem, kas vēl vairāk sadārdzinātu cenu pieaugumu pārtikas un dzērienu sektorā.

"Mūsu valdība ir zaudējusi jebkādu saikni ar realitāti, jo valdības locekļiem un parlamenta deputātiem nauda, acīmredzot, aug kokos," paziņoja Potisepa, apšaubot, ka valdībai interesē Igaunijas iedzīvotāju iespējas izdzīvot.

Atkritumu pārstrādes pakalpojumu sniedzēja "Eesti Pakendiringlus" valdes loceklis Alders Harkmans informēja, ka valsts pašlaik ES maksā 11 miljonus eiro gadā par nepārstrādāto plastmasas iepakojumu. Ja šo summu iegūtu no iepakojuma ražotājiem, viņaprāt, plastmasas iepakojuma cena veikalos dubultotos.

Potisepa no ETL informēja, ka iepakojums veido 20-80% no produkta cenas atkarībā no nepieciešamā iepakojuma daudzuma.

Viņa norādīja, ka valdība jau plāno pievienotās vērtības nodokļa celšanu no 20% līdz 22%, turklāt kaimiņvalstīs Somijā, Latvijā un Lietuvā tādas plastmasas iepakojuma nodevas nav, tādējādi Igaunijas pārtikas rūpniecības sektors vēl vairāk zaudēšot konkurētspēju.

Savukārt Igaunijas Plastmasas asociācijas (EPL) valdes priekšsēdētāja Pillerīna Lānemetsa pauda pārliecību, ka būtu pareizi piemērot nodevu ražotājiem atkarībā no plastmasas veida, tādējādi mudinot ražošanā izmantot labāk pārstrādājamus materiālus.

Vienlaikus viņa atzina, ka iepakojuma nomaiņu vieglāk iespējams veikt nozarēs, kas nav saistītas ar pārtikas produktiem. Tikmēr pārtikas rūpniecībā nav pieejamu alternatīvu plastmasai, kas ļautu saglabāt pārtikas svaigumu un nodrošināt ilgāku derīguma termiņu.

Alkoholisko dzērienu ražotāji Veselības ministrijas izstrādātos grozījumus alkoholisko dzērienu pieejamības mazināšanā vērtē skeptiski, sacīja aptaujātie vietējie alkoholisko dzērienu ražotāji.

SIA "Abavas dārzi" valdes loceklis un "Abavas" vīna darītavas pārstāvis Mārtiņš Barkāns norādīja, ka uzņēmums atbalsta sabiedrības audzināšanu ar stingrākām prasībām attiecībā uz alkoholisko dzērienu reklāmas ierobežošanu, jo, "acīmredzot, cilvēku izglītošana, kā arī plānotie reklāmas ierobežojumi tiek veidoti ar mērķi indivīdam personīgi mācīties uzņemties atbildību par tām izvēlēm, kas skar viņa veselību, tai skaitā alkohola lietošanu".

Tāpat "Abavas" vīna darītavai nav iebildumu par papildus informācijas izvietošanu uz dzēriena etiķetes, jo cilvēkiem, pieņemot lēmumu par produkta iegādi, būtu jāzina kaloriju daudzums, ko viņš iegūs no izdzertā alkohola daudzuma.

Eiropas Komisijas (EK) rosinātie grozījumi Iepakojuma un iepakojuma atkritumu direktīvā, lai nodrošinātu, ka līdz 2030.gadam viss iepakojums Eiropas Savienības (ES) tirgū būtu pārstrādājams ekonomiski izdevīgā veidā, paredz ļoti saspringtu un pat gandrīz neiespējamu laika grafiku, intervijā atzina Pasaules iepakojuma organizācijas ģenerālsekretārs Johanness Bergmairs.

"Ražotājiem tās būs lielas pārmaiņas ļoti īsā laikā. Laika grafiks ir ļoti saspringts un, šķiet, pat gandrīz neiespējams. Tas nozīmē, ka ražotājiem būs jāmaina iepakojuma sistēma un daudzas ražošanas līnijas, kā arī jānomaina daudzas materiālu piegāžu ķēdes," pauda Bergmairs.

Viņš norādīja, ka dažiem iepakojuma materiāliem Eiropā jau ir salīdzinoši laba otrreiz pārstrādājama materiāla plūsma, piemēram, atsevišķās ES valstīs ir laba papīra un stikla otrreizējā pārstrāde.

Vienlaikus Bergmairs atzina, ka attiecībā uz plastmasas iepakojumu ir citādi, jo jauns plastmasas materiāls joprojām ir ļoti lēts, tādēļ ražotājiem ir pat vairākas reizes lētāk izmantot jaunu plastmasas iepakojumu, nekā izmantot otrreiz pārstrādātu materiālu.

Šogad pakāpeniski paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem, kā arī atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās.

To paredz grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas iekļauti 2024.gada budžeta likumprojektu pakotnē.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 2024.gada 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

No šodienas paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Savukārt par alkoholiskajiem dzērieniem par vien litru stiprā alkoholiskā dzēriena (degvīns, brendijs u.tml. ar spirta saturu 40%) cena varētu pieaugt par 0,67 eiro, sidra ar alkohola saturu līdz 6% cena varētu pieaugt par 0,07 eiro, vīna vai raudzētā dzēriena virs 6% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro un starpproduktu (vermuti) līdz 15% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro.

Finanšu ministrija (FM) nesen izteikusi priekšlikumu 2024. gadā paaugstināt akcīzes nodokli visiem alkoholiskajiem dzērieniem. Latvijas Alkohola nozares asociācija (LANA) ierosinātās izmaiņas nodokļu politikā vērtē kritiski, jo Latvijā jau šobrīd ir viens no lielākajiem akcīzes nodokļa slogiem Eiropā.

Nodokļa likmes iespējama celšana samazinās iedzīvotāju pirktspēju, bet ja nodoklis tiks celts pārāk strauji un paliks nekonkurētspējīgs, valsts zaudēs ievērojamus valsts budžeta ienākumus, ko sniedz alkohola tirdzniecība pierobežā, vēsta LANA.

Latvijas iedzīvotāju pirktspēju pēdējā laikā mazinājusi inflācija un Euribor likmes pieaugums. Tagad arī iespējamais akcīzes nodokļa pieaugums sola radīt negatīvas sekas iedzīvotāju pirktspējai. Savukārt pirktspējas mazināšanās būtiski veicina nelegālā alkohola tirgus palielināšanās risku. LANA veiktais akcīzes nodokļu sloga salīdzinājums liecina, ka Latvijā ir viens no Eiropas Savienības dalībvalstu vidū lielākajiem akcīzes nodokļu slogiem attiecībā pret ienākumiem. Tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotājam jānostrādā vidēji 1h 15 min, lai samaksātu akcīzes nodokli un PVN par viena litra 40% dzēriena pudeli, kamēr ES vidējais rādītājs ir 54 min. Nodokļu sloga sarakstā augstāk par Latviju ierindojas vien Zviedrija, Lietuva, Somija un Grieķija.

Lietuvas Seims pieņēmis likuma grozījumus, kas no 1.jūnija būtiski palielina naudassodu par atvērta alkoholiskā dzēriena iepakojuma atrašanos automobiļa salonā.

Par alkohola produkcijas lietošanu, kā arī glabāšanu vai pārvadāšanu atvērtā iepakojumā automašīnas salonā draudēs naudassods no 40 līdz 100 eiro, bet atkārtota pārkāpuma gadījumā - no 100 līdz 140 eiro.

Alkohols atvērtā iepakojumā drīkst atrasties auto salonā tikai gadījumā, ja salons ir nodalīts no vadītāja vietas.

Aizliegums pārvadāt atvērtu alkohola iepakojumu auto salonā Lietuvā ir spēkā jau kopš 2009.gada, tomēr līdz šim par to sods bija tikai 10 līdz 12 eiro. Turklāt policija tvarstīja tikai autovadītājus, kas pie stūres lietoja alkoholu, un sodīja viņus par transportlīdzekļa vadīšanu reibumā.

Savukārt no 1.maija Lietuvā ir spēkā grozījumi satiksmes noteikumus, kas ļauj autovadītājam pa mobilo tālruni runāt tikai trīs gadījumos.

Līgumus ar SIA "Depozīta iepakojuma operators" (DIO) par izlietotā depozīta iepakojuma pieņemšanu nav noslēguši četri komersanti par piecām pieņemšanas vietām, pavēstīja Valsts vides dienestā (VVD).Konkrētus komersantus VVD gan nenorādīja.

Vienlaikus VVD informēja, ka dienests līdz šim ir izdevis 29 izpildrīkojumus, piemērojot sodus kopumā 26 600 eiro apmērā kā piespiedu līdzekli, lai panāktu lēmuma par līgumu slēgšanu ar depozīta sistēmas operatoru un izlietotā iepakojuma pieņemšanu izpildi.

No minētajiem 29 gadījumiem 14 izpildrīkojumi par piemēroto soda naudu ir nosūtīti arī tiesu izpildītājiem, lai piedzītu nenomaksāto sodu.

Līdz šim piecos gadījumos soda nauda nav bijusi pilnībā apmaksāta, summai, kas nav apmaksāta, veidojot 3510 eiro, norādīja VVD.

Tostarp VVD minēja, ka SIA "Ranvus", kas ir tirdzniecības veikalu tīkla "Beta" pārvaldītājs, dienests līdz šim ir izdevis trīs izpildrīkojumus par piespiedu naudu, piemērojot soda naudu kopumā 17 000 eiro apmērā, un kompānija pilnā apmērā ir apmaksājusi tai piemēroto sodu.

Nozares veiktie aprēķini liecina, ka jaunu etiķešu izstrāde vienam produktam varētu izmaksāt no 15 000 līdz 90 000 eiro, taču kopējās izmaksas, lai pielāgotos jaunajām prasībām, noteikti būs lielākās, sacīja Latvijas Alkohola nozares asociācijas (LANA) izpilddirektors Dāvis Vītols, komentējot valdībā apstiprināto alkoholisko dzērienu pieejamības mazināšanas regulējumu.

Viņš skaidroja, ka valdībā apstiprinātie ierobežojumi ražotājiem un tirgotājiem uzliek birokrātisku slogu, kas asociācijas ieskatā nesniegs būtiskas izmaiņas iedzīvotāju paradumu maiņai. Vītols pauda, ka kopumā sabiedrība ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā alkoholiskos dzērienus lieto atbildīgāk, nekā tas tika darīts pirms desmit gadiem, ko nav ietekmējusi ierobežojumu noteikšana.

Komentējot regulējuma nepilnības, Vītols uzskaitīja, ka valdības apstiprinātajos grozījumos nav ietverts konkrēts izvērtējumu kopums, kas ļautu pēc kāda laika secināt, vai ierobežojumi ir ko mainījuši vai nē. "Ja ierobežojumi bijuši neefektīvi un noteiktie rezultāti nav sasniegti, tad ierobežojumus vajadzētu atcelt vai transformēt, un tas būtu šobrīd skaidri likumā jānosaka," piebilda LANA izpilddirektors.

Latvijā saražotā spirta apmērs trīs mēnešos audzis par 77,7% salīdzinājumā ar 2023.gada trīs mēnešiem, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Kopumā spirts trīs mēnešos Latvijā saražots 3,081 miljonu litru absolūtā alkohola apjomā, kas ir par 1,347 miljoniem litru vairāk nekā 2023.gada trīs mēnešos.

Tostarp saražotā etilspirta apjoms trīs mēnešos bija 3,081 miljons litru absolūtā alkohola, kas ir par 77,7% vairāk nekā 2023.gada trīs mēnešos. Savukārt dehidratētais spirts trīs mēnešos Latvijā nav ražots.

Latvijā ievestā etilspirta apmērs trīs mēnešos bija 886 430 litru absolūtā alkohola, kas ir 3,6 reizes mazāk nekā 2023.gada trīs mēnešos.

Trīs mēnešos Latvijā realizētā etilspirta apmērs palielinājies 3,2 reizes jeb par 1,672 miljoniem litru absolūtā alkohola - šogad trīs mēnešos realizēti 2,445 miljoni litru absolūtā alkohola, bet 2023.gada trīs mēnešos - 773 680 litru absolūtā alkohola.

Ilgtspējīga uzņēmējdarbības veidošana un attīstīšana nav viegls uzdevums nevienai no nozarēm, taču dzērienu ražošanas nozarei tas ir īpaši liels izaicinājums. Atguvusies no globālās pandēmijas strauji mainīgajām un smagajām sekām – izejvielu trūkuma un piegādes problēmām, nozare saskarās ar jauniem izaicinājumiem – izejvielu, energoresursu cenu pieaugumu un ievērojami augsto inflāciju.

Konkurētspējīgs dzērienu ražošanas zīmols ir un būs tāds, kas atbilst ilgtspējības vērtībām. Ne tikai patērētāji, bet arī klienti, biznesa partneri un uzņēmumu darbinieki ilgtspēju atkārtoti uzsver kā būtisku apsvērumu, lemjot, no kā pirkt, ar ko sadarboties un ar ko strādāt. Saskaņā ar 2022. gada dzērienu nozares viedokļu aptaujas datiem* – TOP 3 ar reputāciju un ilgtspējību saistītie uzņēmuma parametri, kas svarīgi partneriem Latvijā ir – uzticams komercpartneris, ražo un pārdod augstas kvalitātes produktus un nodrošina veselīgu dzērienu izvēli.

Šos trīs parametrus noteikti var attiecināt arī uz patērētāju vēlmēm, kas tiek sagaidīts no konkrētā produkta un uzņēmuma. Kā rāda aptaujas dati – vairāk nekā pusei jeb 58% mazumtirdzniecības ķēžu, restorānu un kafejnīcu pārstāvjiem ilgtspējīga uzņēmuma darbība ir viens no galvenajiem faktoriem, izvērtējot turpmāko sadarbību ar piegādātājiem. Tikai 7% respondentu atzīst, ka ilgtspējas faktors neietekmē lēmumu sadarboties.

Kas ir aprites ekonomika, kādas ir labas ilgtspējīga iepakojuma prakses un kā tās atspoguļojas indivīda un uzņēmuma rīcībā un pasaulē kopumā? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem un iepazīstinātu ar aktuālajām tēmām ilgtspējīga un apritīga iepakojuma jomā, Latvijas bezatkritumu pilotprojekta “Tīri.Labi” ietvaros ir tapušas “Iepakojuma akadēmija” video sērijas.

Tajās dažādi nozares eksperti un uzņēmumu pārstāvji ne vien izskaidro ilgtspējas principus, bet arī dalās savā pieredzē par ilgtspējīgu un videi draudzīgu uzņēmējdarbību, īpašu uzmanību veltot produktu iepakojumam. Pievienojies “Iepakojuma akadēmijai” un paplašini savas zināšanas!

Ekspertu pavadībā “Iepakojuma akadēmija” video sērijās tiek pārrunātas tādas tēmas kā aprites ekonomika, iepakojumu pārstrāde, ilgtspējīga iepakojuma veidi, iepakojumu pārstrāde depozīta sistēmas ietvaros, atkritumu daudzuma samazināšana un citas. Savukārt Latvijā pazīstamie zīmoli “Skrīveru saldumi”, “Plūkt”, “Depozīta punkts” un “Clean R” ļauj ieskatīties savu uzņēmumu ikdienā un parāda, kā apritīgums tiek ieviests praksē.

Mazumtirdzniecības veikalu tīklā “LaTS” ietilpstošie mazie veikali neatbalsta apspriešanas procesā esošos grozījumus Alkohola aprites likumā, kas paredz darba laika ierobežojumus gan darbdienās, gan brīvdienās un svētku dienās, kā arī vēlāku alkohola tirdzniecības sākuma laiku, liecina tīklā veiktās aptaujas rezultāti.

Latvijas Alkohola nozares asociācijā arī atzīts, ka, samazinoties mazo veikalu darba laikam un pieejamībai pircējiem, tiks veicināta mājās destilētā alkohola brūvēšana un tirgošana, kas savukārt paaugstinās ar to saistīto pārmērīgas alkohola lietošanas risku.

Uz jautājumu, vai vajadzētu ierobežot veikalu darba laiku svētdienās un svētku dienās, 73,33% “LaTS” veiktās aptaujas respondentu atbildēja noliedzoši, bet 10% tam piekrita. Savukārt 83,3% kategoriski nepiekrīt darba laika ierobežošanai dienas beigās, bet tikai 8,3% ir citāds viedoklis.

Attiecībā par iespējami vēlāku alkohola tirdzniecības laika sākumu, kas rosināts no plkst 10:00, 75% tirgotāju atbildējuši noliedzoši, kamēr 16,7% izteikuši piekrišanu šādam ierosinājumam.

Šī gada pirmajā pusgadā pārsniegts reģistrāciju skaits jaunām pasažieru automašīnām, salīdzinot ar pirms Covid-19 laiku 2019. gadā, informē Auto Asociācija.

Ir reģistrētas 9903 jaunas pasažieru automašīnas, kas ir lielākais reģistrāciju skaits pirmajā pusgadā kopš 2008. gada. Jānorāda, ka jaunu vieglo pasažieru automašīnu reģistrāciju skaits palielinājies par 21,6%, un vērojams reģistrāciju pieaugums jaunām benzīna un dīzeļa automašīnām, elektroautomašīnām un ārēji uzlādējamiem hibrīdauto.

“Tirgus atgriežas pirms Covid-19 līmenī, jo automašīnu ražotājiem ir izdevies sakārtot ražošanas problēmas, tādejādi apmierinot klientu pieprasījumu. Atgriežoties tūrismam, aktīvas kļūst īstermiņa īres kompānijas, atjauninot un papildinot savus autoparkus,” norāda Auto Asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

Jaunu vieglo pasažieru automašīnu reģistrāciju skaita priekšgalā ir “Toyota”, “Škoda”, “Volkswagen” un “Dacia”, ņemot vērā auto reģistrāciju TOP 4 arī pērn. Latvijā, atjaunojoties tūrismam, īres auto bizness turpina attīstīties un regulāri atjauno vai papildina savu autoparku, kas arī ir devis pozitīvu rezultātu jaunu automašīnu reģistrāciju skaita pieaugumam. Šī gada pirmajā pusgadā īres auto uzņēmumi ir reģistrējuši 2043 jaunas automašīnas, kas sastāda 20,63 % no kopējā jaunu automašīnu reģistrāciju skaita, un arī īres uzņēmumu TOP automašīnu markas ir bijušas “Toyota”, “Škoda” un “Volkswagen”.

No 2024. gada 28. maija līdz 7. jūnijam 1427 poligrāfijas iekārtu ražotāji un pakalpojumu sniedzēji no 50 valstīm prezentēs inovatīvas tehnoloģijas un novatoriskus risinājumus, kas virza nozari šodien un nākotnē. Latviju izstādē pārstāvēs trīs uzņēmumi: Baltink SIA 3/E08, Print Wire SIA 6/F40, PrintOn.Pack.com AS 7A/B21. Pasaulē vadošās poligrāfijas iekārtu un pakalpojumu izstādes galvenās tēmas būs digitalizācija un ilgtspējība.

Kā liecina vadošo tehnoloģiju, iekārtu, izejmateriālu un pakalpojumu sniedzēju aptaujas, starptautiskās poligrāfijas nozares pārstāvji ar nepacietību gaida savas nozares nozīmīgāko pasākumu klātienē, uz kuru šoreiz gaidīts divreiz ilgāk nekā citkārt, proti, ir pagājuši astoņi gadi kopš pēdējās izstādes klātienē. Tas ir ilgs laiks, ja mēs runājam par jaunu tehnoloģiju ienākšanu tirgū, produktu pilnveidošanu un savlaicīgu nozares spēlētāju informēšanu par tirgus tendencēm, kas ir viens no starptautiskās izstādes uzdevumiem. Lai arī pandēmija jau ir labi aizmirsta pagātne, pašreizējā situācija globālajā tirgū tiek raksturota kā nepastāvīga, to pavada gan lieli sociāli, gan arī strauji tehnoloģiski satricinājumi, uz kuriem gan uzņēmumiem, gan izstādes organizatoriem jāspēj reaģēt.

Digitalizācija auto izvēlē, elektroauto pārdošanas pieaugums, lietotu auto reputācijas maiņa, jaunas prasības autoservisiem un klientu paradumu transformācija – tā ir autopārdošanas industrija šodien, kur Moller Auto dīleri, tirgojot gan jaunas, gan lietotas automašīnas, navigē vienas pieturas dīleru koncepta virzienā.

Par šodienu, rītdienu un izaicinājumiem Dienas Bizness uzdeva jautājumus Moller Auto uzņēmumu grupas izpilddirektorei Baltijā Izīdai Gerkenai.

2023. gads ir aizvadīts. Audi un Volkswagen ir vienas no iecienītākajām automašīnām pircēju izvēlē – kā veicies ar šo marku pārdošanu?

Kopumā gads aizvadīts veiksmīgāk, nekā plānots. Mūsu biznesa rezultāti par 2023. gadu rāda, ka Baltijā kopumā lietotu auto segmentā tika pārdots par 26% vairāk auto nekā 2022. gadā. Savukārt vislielākā izaugsme piedzīvota elektroauto segmentā, kas Baltijā pērn pieauga par 63%, salīdzinot ar 2022. gadu. Tikmēr jaunu auto segmentā pārdošanas rādītāji bija stabili, saglabājoties 2022. gada līmenī, par spīti satricinājumiem ekonomikā, ko nesuši aizvadītie gadi. Pērnā gada sākumā novērojām jaunu auto tirgus atveseļošanos, un to pamatā ietekmēja iedzīvotāju finansiālās konfidences uzlabošanās, kas, jāatzīst, bija netipiski inflācijas rādītājiem, kā arī vajadzība pēc personīgās mobilitātes, kas aizvien ir daudzu cilvēku prioritāšu augšgalā. Ietekmi jūtam arī šogad. Proti, inflācijas drudzis ir pārvarēts, un cilvēki nākotni sāk vērtēt, balstoties uz prognozējamākiem apstākļiem, kas arī dod iespēju skaidrāk paredzēt personīgās investīciju iespējas. Aizvadītajā gadā būtiski auga pieprasījums pēc lietotiem auto ar nepieredzētu uzrāvienu oktobrī, kad apgrozījums lietoto auto segmentā auga par 87%, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2022. gadā.

Pēdējos gados visā Eiropā novērojams diezgan straujš elektroauto popularitātes pieaugums. To veicina dažādu Eiropas Savienības (ES) valstu īstenotās atbalsta programmas. Piemēram, Eiropā kopumā aizvadītajā gadā jaunu elektrisko automašīnu skaita pieaugums salīdzinājumā ar 2022. gadu sasniedza gandrīz 20%.

Arī Latvijā, pateicoties dažādiem atbalsta pasākumiem jaunu elektroauto iegādei iedzīvotājiem, e-auto pieprasījums šajā laikā ir krietni pieaudzis.

Turpretī, ja runājam par uzņēmējiem, ilgu laiku viņiem nekāda ievērības cienīga atbalsta mehānisma nebija. Tikai pērnā gada maijā valdība apstiprināja grozījumus ES Atveseļošanas fonda atbalsta programmā energoefektivitātei, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanai un elektroauto iegādei. Šis solis beidzot deva iespēju arī uzņēmējiem pretendēt uz atbalstu elektroauto iegādei. Savukārt šī gada 11. jūnijā tika izsludināta jau 7. atlases kārta finanšu attīstības institūcijas ALTUM sniegtajam atbalstam līdz 5000 vai 10 000 eiro apjomā programmas „Elektroauto iegādes garantija ar kapitāla atlaidi” ietvaros.

Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā samazinājās par 3,6 procentpunktiem - līdz 22,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), trešdien ēnu ekonomikai Latvijā veltītā konferencē pavēstīja Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktors Arnis Sauka.

Neliels ēnu ekonomikas samazinājums 2023.gadā ir vērojams arī Igaunijā - no 18% no IKP 2022.gadā līdz 17,9% no IKP šogad. Savukārt Lietuvā 2023.gadā ēnu ekonomikas īpatsvars salīdzinājumā ar 2022.gada rādītājiem ir pieaugusi par 0,6 procentpunktiem un sasniedzis 26,4% no IKP.

Ēnu ekonomikas indeksa aprēķini Baltijas valstīs tiek veikti kopš 2009.gada. Atbilstoši jaunākajiem datiem 2023.gadā Lietuvā ir sasniegts augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars kopš ir sākti ēnu ekonomikas mērījumi. Šī ir arī pirmā reize kopš 2009.gada, kad ēnu ekonomikas īpatsvars Lietuvā ir lielāks nekā Latvijā, uzsvēra Sauka.

Viņš skaidroja, ka ēnu ekonomikas īpatsvaru iepriekšējos dažus gadus Latvijā lielā mērā noteica ārējie apstākļi - nenoteiktība, kas bija saistīta ar Covid-19 pandēmiju, Krievijas karu Ukrainā, un citiem apstākļiem.

Uzņēmumu attieksme pret sava transportlīdzekļu parka pārvaldību mainās. Uzņēmumi arvien vairāk fokusējas uz savu pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanu un lielāko daļu savu operatīvo darbību, tostarp autoparka pārvaldību, nodod ārējiem partneriem. Šīs izmaiņas īpaši veicinājusi ekonomiskā nestabilitāte, kas ir padarījusi automašīnu abonēšanu par vēl pievilcīgāku iespēju uzņēmumiem.

Pēdējo 4 gadu globālie notikumi – pandēmijas, karš, ražošanas ķēdes traucējumi, inflācija un EURIBOR kāpums – ir mainījuši veidu, kā daudzi no mums pieiet ne tikai savai ikdienai, bet arī uzņēmuma attīstībai. Viena no svarīgākajām mācībām, ko esam spējuši paņemt no šī perioda, ir tas, ka izdzīvo tikai tie, kuri spēj ātri pielāgoties situācijai un pieņemt savlaicīgus lēmumus.

Mainīgā ekonomiskā vide un patērētāju paradumi ir izraisījuši strauju abonēšanas biznesa modeļa attīstīšanos, ko var redzēt tādos tehnoloģiju un straumēšanas gigantos kā Microsoft, Netflix, Spotify un Amazon. Patērētāji arvien vairāk pievēršas preču un pakalpojumu abonēšanai, jo tie piedāvā brīvību, elastību un iespēju efektīvāk plānot savas finanses.