Izmaiņas Alkoholisko dzērienu aprites likumā alkoholisko dzērienu patēriņu Latvijā, visticamāk, nesamazinās, taču radīs papildu izaicinājumus gan tirgotājiem, gan ražotājiem, prognozē nozares pārstāvji.

Alkoholisko dzērienu aprites likumā noteikts, ka no šī gada 1. augusta alkoholiskos dzērienus mazumtirdzniecībā un internetā no pirmdienas līdz sestdienai varēs iegādāties no pulksten 10.00 līdz 20.00, bet svētdienās - no pulksten 10.00 līdz 18.00. Tāpat likuma izmaiņas paredz ierobežot arī alkoholisko dzērienu reklāmu un mārketingu. Latvijas Alkohola nozares asociācijā (LANA) norāda, ka jauni alkohola tirdzniecības ierobežojumi Latvijā nebija nepieciešami, jo mūsu sabiedrības problēma ir nevis alkohola patēriņa daudzums uz vienu iedzīvotāju, ar ko operē politiķi, bet gan alkohola patēriņa kultūra tajā sabiedrības daļā, kas lieto alkoholu pārmērīgi un nekontrolēti.

Jaunie alkohola tirdzniecības ierobežojumi, kas stāsies spēkā no 1.augusta, visvairāk ietekmēs vietējās mazās alus darītavas, bet vismazāk lielos stiprā alkohola ražotājus un importētājus, intervijā aģentūrai LETA sacīja SIA "Valmiermuižas alus" īpašnieks Aigars Ruņģis.

Jaunie alkohola tirdzniecības ierobežojumi noteiks, ka no pirmdienas līdz sestdienai alkoholu varēs iegādāties no plkst.10 līdz 20, bet svētdienās - no plkst.10 līdz 18, kā arī, lai ierobežotu impulsīvu alkoholisko dzērienu iegādi, tīmekļvietnē vai mobilajā lietotnē iegādātos alkoholiskos dzērienus varēs piegādāt pircējam ne ātrāk kā pēc sešām stundām no pasūtīšanas brīža.

Ruņģis uzsvēra, ka alus tirdzniecības ierobežojumi pēc plkst.20 galvenokārt ietekmēs tā saucamā lejamā dzīvā alus pārdošanas iespējas.

"Mums, "Valmiermuižas alum", tāpat kā "Brenguļu alum" un vēl citiem, ir ļoti daudz šādu mazo lejamā alus tirdzniecības vietu. Un bieži vien šis ir ļoti nozīmīgs pārdošanas veids, jo tas ir alus, kuru nav iespējams uzkrāt un tam ir ļoti īss realizācijas termiņš - trīs dienas pēc iepildīšanas," akcentēja "Valmiermuižas alus" īpašnieks, piebilstot, ka šo alu var nopirkt tikai svaigu, kamēr stipro alkoholu var iegādāties un uzkrāt vairumā mājās.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,966 miljardu eiro apmērā, un 2027.gadam 12,758 miljardu eiro apmērā, liecina Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais un valdībā iesniegtais informatīvais ziņojums "Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2026., 2027., 2028. un 2029.gadam", kuru plānots izskatīt otrdienas valdības sēdē.

Vienlaikus izdevumu samazināšanas rezultātā 2026.gadam ir atrasti papildu 171,065 miljoni eiro, kas primāri ir novirzāmi fiskālās telpas uzlabošanai, teikts FM ziņojumā. Savukārt trīs gados no 2026. līdz 2028.gadam kopumā publiskā sektora izdevumi samazināti 479 miljonu eiro apmērā, informē FM.

Tāpat ministrijā norāda, ka 2026.gada fiskālā telpa sākotnēji pie nemainīgas politikas tika lēsta 39,7 miljonu eiro apmērā. Savukārt, kad nozaru ministrijas kopīgi identificēja un vienojās par izdevumu samazinājumu 171 miljona eiro apmērā, fiskālā telpa 2026.gadam pieauga un sasniedz 210 miljonus eiro, informē FM.

Šā gada 13.maijā Ministru kabinets (MK) noteica uzdevumu publiskajā sektorā pārskatīt izdevumus un sagatavot priekšlikumus to samazināšanai 2026.gada budžetā vismaz 150 miljonu eiro apmērā.

Nākamgad tiks meklētas iespējas mazināt valsts pārvaldes tēriņus par 5%, pirmdien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), atbildot uz Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) izteikto aicinājumu.

Tāpat Siliņa sacīja, ka atbilstoši LDDK aicinājumam nākamgad tiks strādāts pie tā, lai vairākām ministrijām īstenotu tēriņu samazināšanas pasākumus, tostarp īstenotu nulles budžeta pieeju.

Premjere skaidroja, ka šāda vēlme bijusi jau šogad, bet tas izdevies tikai Klimata un enerģētikas ministrijai, kura ir jauna ministrija. "Uzreiz to paveikt nevar," sacīja Siliņa.

Viņa norādīja, ka tiks meklētas arī citas iespējas izdevumu samazināšanai.

Siliņa sacīja, ka valdība nav gatava samazināt tēriņus aizsardzības nozarei, bet vienlaikus skatīsies, kā nozare šos piešķirtos līdzekļus tērē.

Tāpat tikšot meklētas iespējas valsts kapitālsabiedrību padomju skaita samazināšanai, pārskatīti to atalgojuma principi. Plānots arī pārskatīt komandējumu naudas, iespējams, atceļot 30% piemaksas par ārvalstu komandējumiem. Vienlaikus premjere uzsvēra, ka medicīna nepārtraukti būs valdības darba kārtībā, meklējot iespējas piešķirt papildu līdzekļus.

Pērn saules elektrostacijās saražotā elektroenerģija pieaugusi 2,2 reizes, rēķinot pret 2023. gadu, saražotas 536 GWh, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati. Patēriņa pusē būtisku izmaiņu nav, izņemot autotransportu, kur aug elektroenerģijas patēriņš.

2024. gadā kopā hidroelektrostacijās, vēja un saules elektrostacijās saražoja 4022 GWh elektroenerģijas, kas ir par 6,5% (282 GWh) mazāk nekā gadu iepriekš. Vēja elektrostacijās pieaugums no 2023. gada uz 2024. gadu ir nebūtisks, saražojot kopumā 276 GWh elektroenerģijas, kas ir par 5 GWh vairāk nekā gadu iepriekš.

Liels pieaugums tikai saules elektrostacijās

Kritumu pērn veido hidroelektrostacijās saražotās elektroenerģijas samazinājums. 2024. gadā hidroelektrostacijās saražoja 3210 GWh, kas ir par 15,4% mazāk nekā 2023. gadā. Šādas svārstības ir saistītas ar ūdens pieplūdumu Daugavā, un līdzīga lieluma svārstības ir novērotas arī iepriekš. No atjaunīgajiem energoresursiem (AER) koģenerācijas stacijās 2024. gadā saražotas 621,3 GWh, kur lielāko daļu veido biomasas koģenerācijas stacijas (457 GWh). Abos ražošanas veidos, tostarp biogāzes koģenerācijas stacijās, ražošanas apjomi nedaudz sarukuši. Pēc būtības nopietnas izmaiņas ir tikai saules elektrostaciju ģenerētās jaudas apjomos, kas gada laikā dubultojušās. Kopumā no AER saražotās elektroenerģijas apjoms veido 4643 GWh. 2024. gadā AER īpatsvars elektroenerģijas ražošanā bija 73%.

Valdība otrdien pēc Finanšu ministrijas (FM) informatīvā ziņojuma "Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2026., 2027., 2028. un 2029.gadam" uzklausīšanas atbalstīja izdevumu samazinājumu 171 miljona eiro apmērā 2026.gada budžetā.

Ziņojumā teikts, ka izdevumu samazināšanas rezultātā 2026.gadam ir atrasti papildu 171,065 miljoni eiro, kas primāri ir novirzāmi fiskālās telpas uzlabošanai. Savukārt trīs gados no 2026. līdz 2028.gadam kopumā publiskā sektora izdevumi samazināti 479 miljonu eiro apmērā.

Tāpat FM ziņojumā teikts, ka 2026.gada fiskālā telpa sākotnēji pie nemainīgas politikas tika lēsta 39,7 miljonu eiro apmērā. Savukārt, kad nozaru ministrijas kopīgi identificēja un vienojās par izdevumu samazinājumu 171 miljona eiro apmērā, fiskālā telpa 2026.gadam pieauga un sasniedz 210 miljonus eiro.

Par fiskālās telpas jeb papildu līdzekļu izlietojumu lems valdība turpmākajā budžeta izskatīšanas gaitā, aģentūrai LETA norādīja FM.

Nesen publicētais Eiropas Sociālās uzņēmējdarbības pārskata (European Social Enterprise Monitor) ziņojums liecina, ka tikai trešdaļa sociālo uzņēmumu Eiropā ir finansiāli rentabli. Lai gan bez dotācijām lielākā daļa sociālo uzņēmumu nevarētu pastāvēt, jāatceras, ka šī uzņēmējdarbības forma nav stāsts tikai par peļņu – tie pilda svarīgu sociālo misiju un sniedz būtisku nemateriālo ieguvumu.

Latvijā ir daudz veiksmīgu sociālās uzņēmējdarbības piemēru, kas palīdz dažādām riska grupām integrēties darba tirgū un sabiedrībā kopumā. Lai izmērītu sociālo uzņēmumu ietekmi, jālūkojas ne tikai uz rentabilitāti. Jau pieminētais ziņojums liecina, ka 43,5% sociālo uzņēmumu nodarbina cilvēkus ar invaliditāti, pildot svarīgu funkciju iekļaujošā darba tirgus veidošanā. Vairāk nekā puse uzņēmumu savā ikdienas darbā iesaista vismaz vienu brīvprātīgo, kas stiprina vietējās kopienas un veicina pilsoniskās līdzdalības attīstību. Šo uzņēmumu galvenais uzdevums nav peļņa, bet gan noteiktas problēmas risināšana, mazinot slodzi sociālās aprūpes sistēmai.

Latvijā nebanku kreditētājiem esošā uzraudzības kārtība ir pierasta, ērta un, iespējams, kādam arī izdevīga, pauž Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, vienlaikus uzsverot, ka nebanku kreditētājiem ir jāstrādā godprātīgi un jāievēro regulējuma prasības.

Latvijas Bankas uzturētajā ekonomiskās analīzes vietnē "makroekonomika.lv" publiskotajā viedokļrakstā Kazāks norāda, ka gada nogalē saskaņošanai nodotais Finanšu ministrijas informatīvais ziņojums par vienotas patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības institūcijas noteikšanu publiskajā telpā ir izsaucis nebanku patēriņa kreditētāju iebildumus, sektoram norādot, ka ir nozare ir apmierināta ar līdzšinējo uzraugu, kas ir Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) un tā veikto uzraudzību, un pārmaiņas nav nepieciešamas.

Latvijas Banka, kas līdztekus finanšu tirgus dalībnieku uzraudzībai veic funkcijas arī finanšu stabilitātes, monetārās politikas un finanšu pratības jomā, atbalsta Finanšu ministrijas redzējumu un rosina vispusīgi izvērtēt situāciju un plašāk diskutēt gan par iespējamām nepilnībām esošajā modelī, gan par ieguvumiem, kādi būtu, ja nebanku patēriņa kreditētāju uzraudzību veiktu Latvijas Banka, norāda Kazāks.

Satversmes tiesā (ST) ierosināta lieta par dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju valsts metroloģiskās kontroles jeb verificēšanas izbeigšanu, informēja ST.

Tiesa vērtēs, vai valdības 3. jūnijā apstiprinātās Ministru kabineta noteikumu par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu normas atbilst Satversmei.

Apstrīdētās normas valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauj mehāniskos, elektromagnētiskos un ultraskaņas ūdens patēriņa skaitītājus, izņemot tos, kas uzstādīti daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļos.

Pieteikuma iesniedzējas komercdarbība saistīta ar ūdens patēriņa skaitītāju nomaiņu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, kā arī tā ir akreditēta kā inspicēšanas institūcija ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotas verificēšanas nozarē.

Saskaņā ar apstrīdētajām normām daudzdzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļos uzstādītie ūdens patēriņa skaitītāji vairs netiks pakļauti valsts metroloģiskajai kontrolei.

Masveida pirmstermiņa uzkrājumu izņemšana no pensiju otrā līmeņa būtu milzīga stratēģiska kļūda, kas lielu daļu nākotnes pensionāru pakļautu nabadzības riskam, norāda banku pārstāvji.

"Swedbank" Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītāja Anželika Dobrovoļska pauž, ka 2026. gada janvāra beigās uzkrātais pensiju otrā līmeņa kapitāls Latvijā pārsniedza 10 miljardus eiro. Tas ir viens no lielākajiem privātpersonu uzkrājumiem valstī - gan individuālā, gan valsts mērogā.

Ļaut iedzīvotājiem izņemt naudu no pensiju otrā līmeņa ir slikta ideja vairāku iemeslu dēļ.

Pirmkārt, šī nav brīva nauda - tā ir atlikta alga vecumdienām. Dobrovoļska skaidro, ka patlaban pilnīgi visa pasaule, ieskaitot centrālās bankas un Eiropas Komisiju (EK), runā par to, ka ir ārkārtīgi svarīgi palielināt reālus uzkrājumus nākotnes pensijām, nevis balstīties tikai uz solidaritātes principa (kāds ir pensiju pirmais līmenis).

Pēdējos gados Latvijas sociālās uzņēmējdarbības sektors ir pieredzējis ievērojamas pārmaiņas. Lai gan 2023. gadā bija vērojama sociālo uzņēmumu skaita samazināšanās, ko izraisīja ekonomiskā nestabilitāte, tostarp inflācijas pieaugums, enerģētikas krīze un karš Ukrainā, šobrīd atkal vērojams sociālo uzņēmumu skaita pieaugums.

Vienlaikus daudzi sociālie uzņēmumi norāda, ka joprojām izjūt nestabilitāti, kas būtiski ietekmējusi iespējas plānot ilgtermiņa finanšu stabilitāti. 51% sociālo uzņēmumu Latvijā finanšu plānošanas stabilitāte ir tikai līdz sešiem mēnešiem. Šāda nestabilitāte var ierobežot uzņēmumu ilgtermiņa attīstību un radīt papildu riskus.

Cenšas integrēt atbildīgākus resursu izmantošanas procesus

Vienlaikus ir arī pozitīvas tendences, piemēram, pieaugošā interese par vides ilgtspēju un aprites ekonomikas principu ieviešanu. Uzņēmumi arvien biežāk cenšas integrēt atbildīgākus resursu izmantošanas procesus, materiālu pārstrādi un atkritumu samazināšanu. Šīs pārmaiņas signalizē par sociālās uzņēmējdarbības virzību uz ilgtspējīgiem biznesa modeļiem.

Pasniegtas Baltijas Ilgtspējas inovāciju balvas 11 kategorijās, informēja pasākuma rīkotāji.

Kategorijā "Klimata inovācijas" pirmo vietu ieguvis Igaunijas uzņēmums "UP Catalyst", otro vietu ieguvis Igaunijas "eAgronom", savukārt trešo vietu ieguvis Latvijas uzņēmums "Jūrmalas ūdens".

Pirmo vietu kategorijā "Aprites ekonomika" ieguvis Igaunijas "Neular", otro vietu - Igaunijas "Aio tech", bet trešo vietu ieguva Latvijas uzņēmums "Naco Technologies".

Savukārt kategorijā "Enerģētikas tehnoloģijas" uzvarējis Lietuvas "SoliTek", otrajā vietā ir Lietuvas uzņēmums "Atnaujinkime miesta", bet trešajā vietā - "Jūrmalas ūdens".

Kategorijā "Sociālās iniciatīvas" uzvaru izcīnījis Lietuvas uzņēmums "Atnaujinkime miesta", otro vietu saņēma Lietuvas Neformālās izglītības aģentūra, bet trešajā vietā ir Igaunijas "GreenDice".

2025.gada jūnijā, salīdzinot ar 2024.gada jūniju, vidējais patēriņa cenu līmenis pieauga par 3,8%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, galvenokārt kafijas, mājputnu gaļas, šokolādes, olu, piena produktu un sviesta cenu pieaugumam. Pazeminoša ietekme bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ko noteica degvielas cenu kritums.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2025.gada jūnijā, salīdzinot ar 2024.gada jūniju, bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+1,7 procentpunkti), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,6 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,5 procentpunkti), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,3 procentpunkti), veselības aprūpei (+0,3 procentpunkti), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti).

Alkohola tirdzniecības laika saīsināšana par vairākām stundām atstās ietekmi uz mazumtirgotājiem, bet ieguvums varētu būt bāru un restorānu segmentā.

Tādu iespējamo Alkoholisko dzērienu aprites likuma grozījumu spēkā stāšanās ietekmi vērtē aptaujātie. Vienlaikus skanēja bažas par šo izmaiņu ietekmi uz nelegālo alkohola apriti.

Būs cita kārtība

Jāatgādina, ka šā gada februāra sākumā spēkā stājās izmaiņas, kuras paredz, ka no 2025. gada 1. augusta alkoholiskos dzērienus mazumtirdzniecībā un internetā no pirmdienas līdz sestdienai varēs iegādāties no plkst. 10.00 līdz 20.00, bet svētdienās – no plkst. 10.00 līdz 18.00.Turklāt internetā iegādātos alkoholiskos dzērienus būs atļauts piegādāt (izsniegt) pircējam ne agrāk kā pēc sešām stundām no pasūtīšanas brīža.

Latvijas Neatkarīgo Tirgotāju Kooperācijas (veikalu tīkls Aibe) attīstības direktors Juris Lamberts uzskata, ka jaunās prasības alkohola tirdzniecībai pēc 1. augusta ieviesīs vairākas būtiskas izmaiņas. „Pirmkārt, jārēķinās ar to, ka lauku reģionos produkti kļūs dārgāki, jo noteiktajās stundās būs jāspēj nopelnīt tik, lai samaksātu pārdevējiem algas, komunālos rēķinus utt. Alkohola tirdzniecība ieņēmumos veido aptuveni 20%, kas ievērojami saruks samazināto stundu dēļ, kad to drīkstēs pārdot. Otrkārt, cilvēki visdrīzāk sāks veidot uzkrājumus, kas alkohola patēriņu valstī nemazinās. Treškārt, paredzams, ka kritīsies arī valsts nodokļu ieņēmumi, tāpēc paredzams, ka budžets, kas pašreiz ieplānots PVN un akcīzes sadaļās, neizpildīsies,” prognozē J. Lamberts.

Lai piesaistītu plašāku auditoriju, 88% uzņēmumu Eiropas Savienībā izmanto vismaz vienu sociālo mediju platformu, liecina Eurostat dati.

Latvijā sociālie mediji ir viens no nozīmīgākajiem digitālā mārketinga kanāliem. Saskaņā ar DataReportal sniegto informāciju Latvijā ir aptuveni 1,53 miljoni sociālo mediju lietotāju, kas veido 84,5% no kopējā iedzīvotāju skaita. Saskaņā ar IAB Europe pētījumu 64% lietotāju Eiropā, tostarp Baltijā, atklāj jaunus zīmolus sociālajos medijos, un gandrīz 50% lietotāju ir veikuši pirkumu pēc tam, kad redzējuši uzņēmuma reklāmu sociālajos medijos.

Pieprasījums augsts

Ja uzņēmums piedāvā plaša patēriņa preces, sociālo mediju komunikācija ir ļoti būtiska, atzīst Marta Mackeviča, komunikācijas aģentūras Miltton Latvia vadītāja. “Kad mums jautā, vai zīmolam ir jābūt sociālajos medijos, pirmkārt, ar klientu pārrunājam komunikācijas mērķus un rūpīgi izvēlamies, kurā sociālajā medijā ir jābūt. Kļūda, ko reizēm mēdz pieļaut uzņēmumi, – būt visos sociālajos medijos tikai tāpēc, lai tur būtu, kā rezultātā pietrūkst laika, lai veidotu kvalitatīvu, katra sociālā medija specifikai pielāgotu saturu. Kopumā jāsaka, ka pieprasījums pēdējā laikā ir nemainīgi augsts, taču, ja runājam par tendencēm, tad novērojam augošu interesi par TikTok un izpratni par to, ka katrā sociālajā medijā ir atšķirīgas auditorijas, piemēram, vecuma ziņā,” skaidro M. Mackeviča, uzsverot, ka uzņēmumi pievērš uzmanību arī sociālo mediju atdevei.

Atbalstam konkurētspējas veicināšanai komersantiem 2025.gadā būs pieejamas ES un valsts investīcijas 250 miljonu eiro apmērā, informē Ekonomikas ministrijas (EM).

EM 2025.gada budžetā lielākā daļa - nedaudz vairāk kā 61% no kopējā finansējuma jeb 122,8 miljoni eiro paredzēti dažādiem atbalsta pasākumiem uzņēmējdarbības konkurētspējas veicināšanai - augstas pievienotās vērtības investīciju piesaistīšanai, inovāciju atbalstam, uzņēmumu digitalizācijas, energoefektivitātes un eksportspējas veicināšanai. Kopā ar jau iepriekš uzsāktajām un vēl plānotajām atbalsta programmām komersantiem būs pieejamas ES un valsts investīcijas vairāk kā 250 miljonu EUR apmērā.

2025.gadā plānota jauna atlase atbalsta programmā par aizdevumiem ar kapitāla atlaidi eksportējošiem komersantiem lielo investīciju projektu atbalstam, lai nodrošinātu dzīvotspējīgu uzņēmējdarbības projektu īstenošanu, kas vērsti uz jaunu iekārtu un tehnoloģisko procesu ieviešanu, veicinot komersantu attīstību, konkurētspēju un eksporta apjoma palielināšanu. Programmas ietvaros atbalsts vidējiem un lieliem komersantiem tiks sniegts kā aizdevums ar kapitāla atlaidi 30% apmērā. Tāpat plānots pārskatīt regulējumu lielajiem un stratēģiski nozīmīgajiem investīciju projektiem ar mērķi veicināt investīciju piesaisti un eksporta apjoma pieaugumu neto nulles emisiju un kritisko izejmateriālu jomā.

Šajā gadā vidējā gada inflācija būs augstāka par 2024.gadā vēroto - aptuveni 2% robežās, informē Ekonomikas ministrija.

Vienlaikus būtiska ietekme uz cenu izmaiņām arī turpmāk būs cenu svārstībām pasaulē, kā arī to noteiks globālā attīstība, īpaši ģeopolitiskā situācija.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2024.gada decembrī, salīdzinot ar 2024.gada novembri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,2%, kas bija straujākais cenu kāpums decembra mēnesī pēdējo trīs gadu laikā.

Precēm vidējais cenu līmenis nemainījās, bet pakalpojumiem pieauga par 0,9%. Lielākā ietekme uz cenu pārmaiņām bija cenu kāpumam pārtikai, pakalpojumiem un degvielai, kā arī cenu kritumam apģērbiem un apaviem, personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem un ar mājokli saistītiem energoresursiem.

2024.gada decembrī, salīdzinot ar 2023.gada decembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 3,3%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2024.gada decembrī, salīdzinot ar 2023.gada decembri, bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+1,4 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,5 procentpunkti), veselības aprūpei (+0,4 procentpunkti), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,4 procentpunkti), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti).

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 5,5%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija kafijai (+11,9%) un sviestam (+34,9%). Dārgāki bija arī piena produkti (+10,8%), šokolāde (+20,6%), piens (+13,1%), mājputnu gaļa (+8,9%). Cenas pieauga sieram un biezpienam (+5,6%), svaigiem dārzeņiem (+5,4%), olīveļļai (+20,3%), konditorejas izstrādājumiem (+3,4%), kartupeļiem (+12,7%), augļu un dārzeņu sulām (+10,1%). Gada laikā sadārdzinājās arī žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (+1,9%), jogurts (+7,2%), konservētas vai pārstrādātas zivis un jūras velšu izstrādājumi (+9,2%), atspirdzinošie dzērieni (+10,9%), kā arī maize (+1,3%). Savukārt cenu kritums bija cukuram (-26,1%), miltiem un citiem graudaugiem (-6,0%), svaigām vai atdzesētām zivīm (-8,5%).

Patēriņa kredīts ir viens no populārākajiem aizdevumu veidiem, ko cilvēki izmanto, lai finansētu lielākus pirkumus, segtu neparedzētus izdevumus vai realizētu personīgos projektus. Šis aizdevuma veids piedāvā iespēju iegūt nepieciešamos līdzekļus salīdzinoši ātri un bez galvojuma.

Kas ir patēriņa kredīts?

Patēriņa kredīts ir aizdevums, ko banka vai nebanku kredītiestāde izsniedz fiziskai personai personīgu izdevumu segšanai. Atšķirībā no hipotekārā kredīta vai auto kredīta, patēriņa kredītam nav nepieciešams konkrēts mērķis, un to var izmantot pēc saviem ieskatiem.

Aizdevuma summa, atmaksas termiņš un procentu likme var atšķirties atkarībā no aizdevēja nosacījumiem un klienta kredītvēstures. Parasti kredīta summas svārstās no dažiem simtiem līdz vairākiem tūkstošiem eiro, bet atmaksas termiņš var sasniegt pat 7 gadus.

Kad pieprasīt patēriņa kredītu?

Latvijas reālās algas pieaugums no 1994. gada līdz 2024. gadam bijis 245%, Lietuvas – 290%, bet Igaunijas – 236%, liecina Igaunijas parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Marko Mikhelsona ieraksts sociālajā tīklā X, kuru izcēlis pašmāju rakstnieks un ekspolitiķis Māris Mičerevskis ar piebildi, ka vajadzētu izbeigt “vaidu kori”, kas dzied dziesmu, ka Latvijā viss ir slikti.

Dienas Bizness mēģināja noskaidrot - “Viss ir slikti” vai arī esam pilnīgā “Leiputrijā”?

Skaitļi runā – labi, slikti, patiesi?

Pirmais uzdevums bija konstatēt, vai M. Mikhelsons nav pārskatījies. Proti, reālo algu izmaiņas procentos Eiropas valstīs no 1994. gada līdz 2024. gadam tiek norādītas bez skaidri saskatāma avota, un pirmajā acu uzmetienā skaitļi Baltijā patiesi šokē, jo tuvākie sekotāji, piemēram, Polija, var lepoties vien ar 107,9% lielu reālās algas pieaugumu. Statistiskie dati ir atbilstoši OECD reālo algu aprēķiniem, ko starptautiskā organizācija veic jau ilgstoši visām OECD dalībvalstīm. Proti, tie ir patiesi uz papīra, bet jāteic, ka pirmā desmitgade atjaunotajā brīvvalstī nerit pēc normāliem ekonomikas likumiem, tādēļ atbildēt uz jautājumu skaidri un pārliecināti nav iespējams. Lai arī reālā alga nozīmē inflācijas iekļaušanu aprēķinos, vēl atliek jautājums - vai reālās algas pieaugums Latvijā nozīmē to, ka ikkatram cilvēkam ir iespēja nopirkt krietni vairāk preču un pakalpojumu? Ja tā būtu, mēs noteikti ēstu labāk, tomēr nezināmu iemeslu dēļ ļaudis sūrojas par pārtikas cenām. Situāciju kopš 1994. gada kropļo gan ēnu ekonomika, gan enerģētikas sektora transformācija, gan virkne makroekonomisko procesu, kas izrietēja kā sekas sistēmas pārejai no sociālistiskā uz kapitālistisko modeli.

Puse jeb 51% sociālo uzņēmumu atzīst, ka to finanšu plānošanas stabilitāte ir īslaicīga - līdz sešiem mēnešiem, noskaidrots Eiropas Sociālās uzņēmējdarbības pārskata (ESEM) pētījumā.

Vienlaikus būtisks izaicinājums ir ekonomiskie un politiskie apstākļi. Vairāk nekā trešdaļa jeb 33,3% aptaujāto sociālo uzņēmēju norāda, ka inflācija, enerģētikas krīze un karš Ukrainā būtiski ietekmē nozares stabilitāti.

Tāpat 22,2% uzņēmumu atzīmē nepietiekamu banku, investoru un valsts institūciju puses izpratni par sociālo uzņēmējdarbību, kas kavē tās izaugsmi.

Ziņojumā sniegti arī ieteikumi, kā mazināt šos izaicinājumus. Kā galvenais priekšlikums tiek izcelta īpašas nodokļu atvieglojumu sistēmas izveide sociālajiem uzņēmumiem, ko atbalsta 74,1% aptaujāto.

Tāpat rekomendē veidot specifiskus valsts un pašvaldību finansēšanas mehānismus un sekmēt sadarbību ar privāto sektoru.

Šobrīd Latvijā aktīvi darbojas 278 sociālie uzņēmumi, no kuriem 23% darbojās izglītības jomā, starp tiem ir 19 privātās izglītības iestādes – skolas. Šāda uzņēmējdarbības forma nav stāsts par peļņu, šīs skolas pilda svarīgu sociālo misiju un sniedz būtisku nemateriālo ieguvumu.

Nereti tās dibinājuši vecāki vai nozares profesionāļi, kuri nav spējuši saņemt nepieciešamo no esošās izglītības sistēmas. Šīs skolas ir patvērums, droša mācību vide un iespēja saņemt izglītību bērniem ar īpašām vajadzībām, mācīšanās traucējumiem, kā arī bērniem, kuri tradicionālā skolā saskārušies ar bulingu vai nav spējuši iejusties kādu citu iemeslu dēļ. Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātais finansēšanas modelis “Programma skolā” šī brīža redakcijā būtiski apdraud šādu skolu pastāvēšanu nākotnē, tāpēc svarīgi apzināties sociālo uzņēmumu nozīmi izglītībā un noteikt izņēmuma nosacījumus finansējuma saņemšanai.

Sociālie uzņēmumi izdara to, ko nespēja sistēma

Valdība otrdien atbalstīja ūdens skaitītāju verificēšanas prasības atcelšanu.

Ekonomikas ministrija (EM) ir izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta 2024.gada 14.maija noteikumos par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu, kas paredz, ka turpmāk dzīvokļu īpašniekiem vairs nebūs jāveic ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotā verificēšana. Iedzīvotāji arī turpmāk varēs izmantot jau esošos ūdens patēriņa skaitītājus bez obligāta pienākuma veikt tiem atkārtoto verifikāciju.

EM iepriekš norādīja, ka dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs - prasības veikt šo pienākumu atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem.

Līdz šim regulējums uzlika par obligātu pienākumu mehāniskiem ūdens patēriņa skaitītājiem veikt atkārtoto verificēšanu reizi četros gados, bet elektromagnētiskiem un ultraskaņas ūdens patēriņa skaitītājiem - reizi sešos gados. No 2020. līdz 2023.gadam tika verificēti 975 809 ūdens patēriņa skaitītāji, kas iedzīvotājiem izmaksāja 19,5 miljonus eiro jeb aptuveni piecus miljonus eiro gadā.

AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") sadarbībā ar Ekonomikas ministriju (EM) plāno izstrādāt jaunu hipotekārās kreditēšanas programmu, lai risinātu tirgus nepilnības "mazajiem" hipotekārajiem kredītiem reģionos, otrdien Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas Demogrāfijas, ģimeņu un bērnu lietu apakškomisijas sēdē par mājokļa pieejamību un atbalsta rīkiem ģimenēm ar bērniem informēja "Altum" pārstāvji.

Programmas mērķis būtu novērst tirgus nepilnības, kuras rada fakts, ka reģionos nav attīstīta finanšu tirgus "mazajiem" hipotekārajiem kredītiem.

Plānotā "Altum" mājokļu kreditēšana fiziskām personām jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju. Plānots, ka atbalsta programma tiks izstrādāta un nodota saskaņošanai šī gada otrajā ceturksnī.

"Altum" šobrīd piedāvā atbalsta programmas mājsaimniecībām pēc to ienākumiem. Atsevišķas programmas paredzētas sociālo mājokļu atjaunošanai vai jaunu sociālo mājokļu būvniecībai, zemas īres maksas mājokļu būvniecībai. Tāpat tiek nodrošināts mājokļa iegādes pabalsts jaunajiem speciālistiem līdz 35 gadiem, kā arī vienreizēja subsīdija līdz 10 000 eiro mājokļa iegādei vai būvniecībai "Balsts" daudzbērnu ģimenēm. Vienlaikus "Altum" piedāvā arī atsevišķu mājokļa garantiju ģimenēm ar bērniem un programmu Nacionālo bruņoto spēku karavīriem.

No šī gada noteikts fiksēts neapliekamais minimums un paaugstināta iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme, paredz grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli".

Finanšu ministrija (FM) skaidrojusi, ka likums vērsts uz darbaspēka konkurētspējas palielināšanu un darbaspēka nodokļu sloga samazinājumu darba ņēmējiem ar zemiem un vidējiem ienākumiem, kā arī IIN piemērošanas vienkāršošanu.

Kopā šīs visas izmaiņas valsts un pašvaldību budžetiem 2025.gadā radīs 191,1 miljona eiro zaudējumus, 2026.gadā - 254 miljonu eiro zaudējumus, 2027.gadā - 287,5 miljonu eiro zaudējumus, bet 2028.gadā - 293,2 miljonu eiro zaudējumus.

FM norāda, ka izmaiņu rezultātā darba ņēmējiem, kuriem bruto atalgojums ir līdz 4000 eiro mēnesī, samazināsies maksājamais nodokļa apmērs un līdz ar to palielināsies neto atalgojums. Plānotās darbaspēka nodokļu izmaiņas pozitīvi ietekmēšot 95% strādājošo.