Amber Beverage Group ir strauji augošs uzņēmums, kas nolēmis būvēt pilnībā automatizētu noliktavu Latvijā, par finansējuma piesaistes mehānismu izvēloties obligāciju emisiju ar Signet Bank atbalstu.

Par grupu, tās izaugsmi, projektu un finansējuma piesaistes mehānisma izvēli Dienas Bizness izjautāja grupas valdes priekšsēdētāju Jekaterinu Stuģi.

Pastāstiet, lūdzu, īsumā par Amber Beverage Group pamatbiznesu, vēsturisko izaugsmi.

Amber Beverage Group tika izveidota 2014. gadā kā daļa no SPI Group. Šobrīd bez mums SPI grupā ietilpst arī stipro alkoholisko dzērienu koncerns Stoli Group, vīna koncerns Tenute del Mondo un nekustamo īpašumu kompānija Towers Construction Management, kuru zināmākais objekts ir Zunda Torņi Rīgā, Raņķa dambī.2014. gadā izveidojot Amber Beverage Group, koncernā tika apvienoti četri Baltijas uzņēmumi – trīs no tiem pārstāvēja alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecības segmentu, savukārt Latvijas balzams - ražošanu. Veidojot vienotu uzņēmumu grupu, visas atbalsta funkcijas centralizējām vienkopus un koncentrējām uzņēmumu darbību uz pamatbiznesu.

Alkoholisko dzērienu ražotāji Veselības ministrijas izstrādātos grozījumus alkoholisko dzērienu pieejamības mazināšanā vērtē skeptiski, sacīja aptaujātie vietējie alkoholisko dzērienu ražotāji.

SIA "Abavas dārzi" valdes loceklis un "Abavas" vīna darītavas pārstāvis Mārtiņš Barkāns norādīja, ka uzņēmums atbalsta sabiedrības audzināšanu ar stingrākām prasībām attiecībā uz alkoholisko dzērienu reklāmas ierobežošanu, jo, "acīmredzot, cilvēku izglītošana, kā arī plānotie reklāmas ierobežojumi tiek veidoti ar mērķi indivīdam personīgi mācīties uzņemties atbildību par tām izvēlēm, kas skar viņa veselību, tai skaitā alkohola lietošanu".

Tāpat "Abavas" vīna darītavai nav iebildumu par papildus informācijas izvietošanu uz dzēriena etiķetes, jo cilvēkiem, pieņemot lēmumu par produkta iegādi, būtu jāzina kaloriju daudzums, ko viņš iegūs no izdzertā alkohola daudzuma.

Miniveni ir praktiski, ietilpīgi un komfortabli, kas padara tos par perfektiem ģimenes auto. Pēdējos gados miniveni ir atgriezušies modē, jo tie ir ļoti utilitāri auto – minivens būs parocīgs ilgākiem ceļojumiem ar auto, praktisks kravas pārvadāšanai, kā arī ērts kuplām ģimenēm ar daudz bērniem. Turpini lasīt rakstu, kurā noskaidrosim, kādi miniveni ir vispiemērotākie Latvijas ceļiem un laikapstākļiem!

Mercedes Benz Vito

Mercedes Vito ir viens no populārākajiem minivenu modeļiem, kas tiek ražots jau kopš 1996. gada. Šis Mercedes minivens ir pieejams ar dīzeļdzinēju, benzīna dzinēju vai elektromotoru, kā arī ar manuālo vai automātisko pārnesumkārbu. 2.2 l dīzelis ir populārākais variants, kas ir pietiekami jaudīgs, taču ekonomisks, patērējot 6.6 litrus degvielas uz 100 kilometriem. Astoņvietīgais Mercedes Benz Vito ir perfekts ģimenes auto, savukārt izņemamās un pārvietojamās aizmugurējās sēdvietas padarīs šo minivenu piemērotu kempingam vai kravas pārvadājumiem.

Ilgtspējīga uzņēmējdarbības veidošana un attīstīšana nav viegls uzdevums nevienai no nozarēm, taču dzērienu ražošanas nozarei tas ir īpaši liels izaicinājums. Atguvusies no globālās pandēmijas strauji mainīgajām un smagajām sekām – izejvielu trūkuma un piegādes problēmām, nozare saskarās ar jauniem izaicinājumiem – izejvielu, energoresursu cenu pieaugumu un ievērojami augsto inflāciju.

Konkurētspējīgs dzērienu ražošanas zīmols ir un būs tāds, kas atbilst ilgtspējības vērtībām. Ne tikai patērētāji, bet arī klienti, biznesa partneri un uzņēmumu darbinieki ilgtspēju atkārtoti uzsver kā būtisku apsvērumu, lemjot, no kā pirkt, ar ko sadarboties un ar ko strādāt. Saskaņā ar 2022. gada dzērienu nozares viedokļu aptaujas datiem* – TOP 3 ar reputāciju un ilgtspējību saistītie uzņēmuma parametri, kas svarīgi partneriem Latvijā ir – uzticams komercpartneris, ražo un pārdod augstas kvalitātes produktus un nodrošina veselīgu dzērienu izvēli.

Šos trīs parametrus noteikti var attiecināt arī uz patērētāju vēlmēm, kas tiek sagaidīts no konkrētā produkta un uzņēmuma. Kā rāda aptaujas dati – vairāk nekā pusei jeb 58% mazumtirdzniecības ķēžu, restorānu un kafejnīcu pārstāvjiem ilgtspējīga uzņēmuma darbība ir viens no galvenajiem faktoriem, izvērtējot turpmāko sadarbību ar piegādātājiem. Tikai 7% respondentu atzīst, ka ilgtspējas faktors neietekmē lēmumu sadarboties.

Auto dīlera "Moller Auto" apgrozījums Baltijā pērn bija 315,4 miljoni eiro, kas ir par 19% vairāk nekā 2021.gadā, savukārt uzņēmuma peļņa palielinājās par 51%, sasniedzot 8,3 miljonus eiro, informē uzņēmuma pārstāvji, balstoties uz "Moller Auto" grupas finanšu rādītājiem 2022.gadā Baltijā.

"Moller Auto" uzņēmumu grupas izpilddirektore Baltijā Izīda Gerkena norāda, ka patlaban lielāka aktivitāte tiek novērota mazlietoto auto segmentā, taču vienlaikus izaugsme ir atgriezusies arī jauno auto tirgū.

"Gribu uzsvērt, ka ražošana sāk atgūt savas jaudas, un domāju, ka jau šogad situācija jauno auto pieejamībā, gaidot konkrētas komplektācijas, būs vēl stabilāka," informē Gerkena.

Vienlaikus viņa atzīmē, ka lielākā daļa pērn pārdoto automašīnu ir bijušas ar iekšdedzes dzinējiem, bet pārdoto jaunu elektroauto proporcija ir palielinājusies līdz 5,7%.

Gerkena uzsver, ka pieaugumu veicina vairāki faktori, tostarp degvielas cenu svārstības, vēlme pievērsties zaļākam dzīvesveidam, aktīva saules paneļu uzstādīšana, valsts atbalsts un citas priekšrocības.

SIA “Moller Auto Insurance Services” ir reģistrēts Latvijas Bankas apdrošināšanas brokeru reģistrā un turpmāk nodrošinās apdrošināšanas brokera pakalpojumus auto dīlera “Moller Auto” klientiem visā Latvijā, informē uzņēmums.

Kopumā jaunā uzņēmuma izveidē investēti 100 000 eiro. Sākotnēji tas piedāvās transportlīdzekļu apdrošināšanu privātpersonām un juridiskām personām ar nelielu autoparku, taču jau šogad apdrošināšanas pakalpojumu klāstu plānots būtiski paplašināt.

Šobrīd SIA “Moller Auto Insurance Services” transportlīdzekļu apdrošināšanas pakalpojumi ir pieejami privātpersonām, kā arī uzņēmumiem ar nelieliem autoparkiem. Savukārt nākamgad uzņēmums plāno nodrošināt pilna spektra apdrošināšanas brokera pakalpojumus ikvienam klientam, arī uzņēmumiem ar lieliem autoparkiem. Tad līdzās transportlīdzekļu apdrošināšanai būs pieejama arī veselības apdrošināšana, īpašuma apdrošināšana un citi apdrošināšanas veidi.

Eiropas Komisijas (EK) rosinātie grozījumi Iepakojuma un iepakojuma atkritumu direktīvā, lai nodrošinātu, ka līdz 2030.gadam viss iepakojums Eiropas Savienības (ES) tirgū būtu pārstrādājams ekonomiski izdevīgā veidā, paredz ļoti saspringtu un pat gandrīz neiespējamu laika grafiku, intervijā atzina Pasaules iepakojuma organizācijas ģenerālsekretārs Johanness Bergmairs.

"Ražotājiem tās būs lielas pārmaiņas ļoti īsā laikā. Laika grafiks ir ļoti saspringts un, šķiet, pat gandrīz neiespējams. Tas nozīmē, ka ražotājiem būs jāmaina iepakojuma sistēma un daudzas ražošanas līnijas, kā arī jānomaina daudzas materiālu piegāžu ķēdes," pauda Bergmairs.

Viņš norādīja, ka dažiem iepakojuma materiāliem Eiropā jau ir salīdzinoši laba otrreiz pārstrādājama materiāla plūsma, piemēram, atsevišķās ES valstīs ir laba papīra un stikla otrreizējā pārstrāde.

Vienlaikus Bergmairs atzina, ka attiecībā uz plastmasas iepakojumu ir citādi, jo jauns plastmasas materiāls joprojām ir ļoti lēts, tādēļ ražotājiem ir pat vairākas reizes lētāk izmantot jaunu plastmasas iepakojumu, nekā izmantot otrreiz pārstrādātu materiālu.

Nozares veiktie aprēķini liecina, ka jaunu etiķešu izstrāde vienam produktam varētu izmaksāt no 15 000 līdz 90 000 eiro, taču kopējās izmaksas, lai pielāgotos jaunajām prasībām, noteikti būs lielākās, sacīja Latvijas Alkohola nozares asociācijas (LANA) izpilddirektors Dāvis Vītols, komentējot valdībā apstiprināto alkoholisko dzērienu pieejamības mazināšanas regulējumu.

Viņš skaidroja, ka valdībā apstiprinātie ierobežojumi ražotājiem un tirgotājiem uzliek birokrātisku slogu, kas asociācijas ieskatā nesniegs būtiskas izmaiņas iedzīvotāju paradumu maiņai. Vītols pauda, ka kopumā sabiedrība ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā alkoholiskos dzērienus lieto atbildīgāk, nekā tas tika darīts pirms desmit gadiem, ko nav ietekmējusi ierobežojumu noteikšana.

Komentējot regulējuma nepilnības, Vītols uzskaitīja, ka valdības apstiprinātajos grozījumos nav ietverts konkrēts izvērtējumu kopums, kas ļautu pēc kāda laika secināt, vai ierobežojumi ir ko mainījuši vai nē. "Ja ierobežojumi bijuši neefektīvi un noteiktie rezultāti nav sasniegti, tad ierobežojumus vajadzētu atcelt vai transformēt, un tas būtu šobrīd skaidri likumā jānosaka," piebilda LANA izpilddirektors.

Finanšu ministrija (FM) ir pieteikusi apspriešanai vērienīgus grozījumus Azartspēļu un izložu likumā, piedāvājot noteikt, ka azartspēļu spēlēšana Latvijā būtu atļauta personām no 21 gada vecuma, nevis no pilngadības, kā tas ir pašlaik.

Pašlaik likums aizliedz azartspēlēs, interaktīvajās azartspēlēs un interaktīvajās izlozēs piedalīties personām, kuras nav sasniegušas 18 gadu vecumu. FM atzīmē, ka pāris gadus vecā Veselības ministrijas (VM) pētījumā tika secināts, ka azartspēles un loterijas Latvijā spēlē galvenokārt 25-34 gadus veci cilvēki. Ar katru nākamo vecuma grupu azartspēļu spēlējušo respondentu īpatsvars samazinās. Ja 55-64 gadu vecu respondentu vidū tādu, kas pēdējā gada laikā spēlējuši vismaz reizi mēnesī, ir 7%, tad 45-54 gadu vecuma grupā - 10%, 35-44 grupā - 12%, 25-34 gadu grupā - 18%, bet 15-24 gadus veco respondentu grupā - 12%. Vienlaikus esot vērojama tendence ar katru vecuma grupu spēlēšanu uzsākt arvien agrākā vecumā.

ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) Atvērtā tirgus komiteja trešdien nolēma paaugstināt bāzes procentlikmi par ceturtdaļu procentpunkta.

Pēc komitejas kārtējās divu dienu sēdes tika paziņots, ka bāzes procentlikmes mērķrādītājs tiek palielināts par 0,25 procentpunktiem - līdz 4,75-5%. Tas ir augstākais bāzes procentlikmes līmenis ASV kopš 2007.gada.

Šogad bāzes procentlikmes mērķrādītājs palielināts jau otro reizi. Arī februārī tas tika paaugstināts par ceturtdaļu procentpunkta.

Pagājušajā gadā bāzes procentlikmes mērķrādītājs tika paaugstināts septiņas reizes. Mērķrādītājs tika palielināts martā un maijā, abas reizes to paaugstinot par pusi procentpunkta, kā arī jūnijā, jūlijā, septembrī un novembrī, kad tas tika palielināts par trim ceturtdaļām procentpunkta. Savukārt decembrī tas tika paaugstināts par pusi procentpunkta.

Igaunijas parlaments pirmajā lasījumā pieņēmis nodokļu izmaiņu paketi, kas cita starpā paredz pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes celšanu no nākamā gada un ienākuma nodokļa celšanu no 2025.gada.

Parlamenta pirmajā lasījumā pieņemtie grozījumi paredz, ka 2024.gada 1.janvārī PVN Igaunijā tiks celts līdz 22% no pašreizējiem 20%. No 2025.gada vairs nav paredzēts uz viesu izmitināšanas pakalpojumiem attiecināt samazinātu 9% PVN likmi.

Likumprojekta pavadvēstulē pasusts, ka mērķis ir panākt sabalansētu budžetu, palielinot budžeta ieņēmumus un padarot nodokļu sistēmu iedarbīgāku, kas nozīmē samazināto likmju atcelšanu.

Tāpat likumprojekts paredz atcelt vairākus nodokļu atvieglojumus, tādējādi ļaujot valstij vairāk līdzekļu ar mērķētām subsīdijām atvēlēt tiem, kam tas patiešām nepieciešams, norādīja valdības preses dienestā. Paredzēts, ka no 2024.gada vairs nebūs iespēja palielināt ar nodokļiem neapliekamo summu saistībā ar bērna vai laulātā ņemšanu apgādībā.

Auto tirgotāja SIA "Forum auto" apgrozījums pagājušajā gadā bija 28, miljoni eiro, kas ir par 12,7% mazāk nekā gadu iepriekš, bet kompānija peļņa pieauga par 53,5% - līdz 448 245 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Kompānijas gada pārskata vadības ziņojumā norādīts, ka pērn "Forum auto" pārdeva 1178 jaunas un 425 lietotas automašīnas.

Pēc kompānijas vadības ziņojumā minētā, pērn pievērsta lielāka uzmanība pārdošanas izmaksām un peļņai, kā arī servisa kvalitātes kontrolei un ieņēmumu pozīcijām. Tāpat liela uzmanība pievērsta automašīnu piegādei un klientu apmierinātības rezultātiem, tomēr saistībā ar Covid-19 pandēmiju automašīnu savlaicīga piegāde klientiem tika stipri ietekmēta.

"Forum auto" prognozē, ka šogad vieglo pasažieru automobiļu (M1) un vieglā komerctransporta (N1) automašīnu tirgus Latvijā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieaugs un sasniegs apmēram 17 500 vienību.

Saeima šodien nolēma sākt darbu pie Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas virzītajiem, uzņēmēju organizāciju rosinātajiem grozījumiem reprezentatīvā automobiļa vērtības sliekšņa palielināšanai no 50 000 eiro līdz 75 000 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN).

Izskatīšanai komisijās nodoti grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā un saistītie grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā.

Deputāts Andris Kulbergs (AS), kurš ir arī Auto asociācijas vadītājs, iepriekš komisijas sēdē skaidroja, ka līdzšinējais slieksnis noteikts 2007.gadā, tas mainīts 2014.gadā Latvijā ieviešot eiro, bet kopš tā laika nav mainīts. Līdz ar to esošais slieksnis uzņēmumiem padara neizdevīgu gandrīz jebkura elektroautomobiļa reģistrāciju Latvijā, kā arī liela daļa uzņēmumu izmantotu auto tiek uzskatīti par luksusa auto, lai gan tādi nav, piemēram, kravas minibusi.

Tāpat Kulbergs norādīja, ka būtu jālabo vēl divas kļūdas, kuras nav iekļautas šajos grozījumos, piemēram, patlaban luksusa auto statuss tiek saglabāts līdz pat auto kalpošanas laika beigām, lai gan tas jau esot "nobraukts līdz kliņķim" un tā vērtība tuvojas nullei. Kulberga ieskatā, luksusa auto statuss būtu jāsaglabā piecus gadus no reģistrācijas brīža.

Auto dīleru tīkls “Moller Auto” Latvijā uzsācis piedāvāt jaunu automašīnu abonēšanas pakalpojumu privātpersonām - “Moller Go”, pakalpojuma izveidē investējot 2,5 miljonus eiro.

Šobrīd visas automašīnas, kas nonāks abonēšanas piedāvājumā, būs pilnīgi jaunas.

Sākotnēji automašīnu abonēšanai būs iespējams izvēlēties tādus automašīnu modeļus kā “Volkswagen T-Cross”, “Volkswagen Taigo”, “Volkswagen Arteon”, “Audi Q5” un “Audi A6”, turklāt abonēšanai pieejamo automašīnu modeļu sortimentu plānots paplašināt. Šobrīd “Moller Go” pakalpojums būs pieejams tikai Latvijā, proti, Rīgā un Ventspilī, bet nākotnē to paredzēts piedāvāt arī Lietuvā un Igaunijā.

“Lēmums par “Moller Go” izveidi skaidri atspoguļo mūsu uzņēmuma stratēģiju, kuras pamatā ir pastāvīga attīstība, kā arī jaunu produktu un pakalpojumu radīšana. Proti, mūsdienu mobilitāte ļoti strauji mainās un attīstās, tāpēc mūsu kā savas nozares līderu uzdevums ir piedāvāt plašu un daudzveidīgu pakalpojumu klāstu. Mūsdienās cilvēki pieprasa ērtību, izvēles brīvību un pakalpojumus, kas atbilst viņu vēlmēm un vajadzībām. Līdz ar to, piedāvājot abonēt jaunas automašīnas, mēs nodrošinām inovatīvu iespēju, kā bez ilgtermiņa saistībām lietot jaunākās un modernākās automašīnas,” komentē “Moller Auto” uzņēmumu grupas izpilddirektore Baltijā Izīda Gerkena.

Jaudīgāka tautsaimniecība ļauj vairāk ieņemt un vairāk tērēt. Baltijas valstu čempione gan nodokļu ieņēmumu, gan arī izdevumu apmērā, rēķinot uz vienu valsts iedzīvotāju, ir Igaunija, jo tajā tautsaimniecība ir jaudīgāka, nekā tā ir ar iedzīvotājiem bagātākajās Latvijā vai Lietuvā.

Tādu ainu rāda a/s BDO Latvia pētījums. Būtībā šie dati ir tikai kārtējais skaudrais atgādinājums par to, cik svarīga ir tautsaimniecība, jo tikai uzņēmēji ir tie, kuri, maksājot nodokļus, uztur sabiedrībai nepieciešamo infrastruktūru un pakalpojumus.

Kopīgais starts

Baltijas valstīm ir kopīga pagātne pēdējo 100 gadu garumā, un arī to neatkarības atgūšanas laiks no PSRS visām ir 1990. gads, kas bija starta brīdis pārmaiņām tautsaimniecībā un būšanai par saimniekiem savā zemē. Tāpat visas trīs Baltijas māsas vienlaikus tika uzņemtas Eiropas Savienībā un NATO, savukārt pievienošanās eirozonai jau parādīja redzamas atšķirības, jo Igaunija to iespēja jau no 2011. gada, Latvija ‒ 2014. gada, bet Lietuva no 2015. gada. Pērnā gada inflācijas apmēros Baltija ir Eiropas čempione ‒ 2023. gada janvārī Latvijas inflācijas līmenis sasniedza 21,5%, kas bija vislielākais starp Baltijas valstīm, Igaunijā tas bija vismazākais – 18,6% ‒, bet Lietuvā tas sasniedza 20%.

Igaunijas tehnoloģiju uzņēmums “Bolt” noslēdzis līzinga līgumus ar Swedbank un Luminor par kopējo summu 126 miljoni eiro, lai nodrošinātu uzņēmuma automašīnu nomas pakalpojuma “Bolt Drive” paplašināšanu.

Šo aizdevumu mērķis ir trīskāršot “Bolt Drive” autoparka apjomu Baltijas valstīs un piedāvāt iedzīvotājiem vēl labākus pārvietošanās veidus pilsētās.

Swedbank izsniegtais finansējums ir 80 miljonu eiro apmērā, bet Luminor – 46,2 miljonus eiro apmērā. Abu banku piešķirtie aizdevumi ļaus “Bolt Drive” paplašināt savu autoparku Baltijas valstīs, kurā ietilpst dažādi transportlīdzekļi, sākot no maziem automobiļiem līdz SUV un miniveniem. Jaunās automašīnas nonāks pie klientiem Tallinā, Rīgā, Jūrmalā un Viļņā.

Swedbank Uzņēmumu pārvaldes vadītājs Jevgenijs Ivanovs uzsver, ka Swedbank mērķis ir atbalstīt uzņēmējus to centienos augt un attīstīties. ““Bolt Drive” ir piemērs, kā saasināt konkurenci koplietošanas automašīnu tirgū, piedāvājot klientiem vairāk iespēju pārvietoties sev ērtā veidā, pamazām mazinot automašīnu blīvumu kopējā satiksmē. Tāpat arī esam ļoti gandarīti, ka “Bolt” sava pakalpojuma nodrošināšanai izvēlas videi draudzīgus spēkratus, piedāvājot ilgtspējīgākas izvēles saviem klientiem," sacīja Jevgenijs Ivanovs.

Baltijā lielākā un straujāk augošā vides resursu apsaimniekošanas grupa AS “Eco Baltia” 2022.gadā saskaņā ar neauditētajiem rezultātiem sasniegusi rekordaugstu konsolidēto neto apgrozījumu 210.79 miljonu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 120 miljoniem eiro 2021.gadā, tas ir pieaugums par 75.7%. Savukārt kombinētie pārdošanas ieņēmumi (pro-forma), kas ietver pārskata periodā iegādāto uzņēmumu pilnu kalendāro ietekmi, sasniedza 240 miljonus eiro. Salīdzinājumā ar 150 miljoniem eiro 2021.gadā pro-forma ieņēmumi pērn pieauguši par 60%.

Apgrozījuma pieaugumu veicināja vairāki faktori, tostarp, jaunu uzņēmumu iegādes darījumi 2021. un 2022.gadā, labvēlīga tirgus situācija plastmasas otrreizējo izejvielu tirgos 2022.gada pirmajā pusē, stabilais un pārliecinošais sniegums vides apsaimniekošanas sektorā, kā arī fokuss uz produktivitāti, efektivitāti un automatizāciju.

2022.gadu “Eco Baltia” noslēdza ar konsolidēto neto peļņu 7.31 miljona eiro apmērā, kamēr 2021.gadā šis rādītājs bija 9.33 miljoni eiro. Tikmēr koncerna EBITDA 2022.gadā sasniedza 25.47 miljonus eiro iepretim 19.9 miljoniem eiro 2021.gadā.

“Autobrava Motors” kā daļa no starptautiskās uzņēmumu grupas “Modus Group” aizvadītajā gadā, pārdodot vairāk nekā 700 automašīnas, strādāja ar vairāk nekā 25,5 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 49% vairāk nekā pērn.

Papildu lieliskajiem finanšu rādītājiem, uzņēmums investējis arī stratēģiski svarīgos projektos, atbalstījis vietējos sporta entuziastus un investējis servisa iekārtu un ikdienas administrācijas sistēmu uzlabošanā.

“Aizvadītais gads “Autobrava Motors” ir bijis notikumiem un izaicinājumiem bagāts, tomēr jāteic, ka, pateicoties koordinētam komandas darbam, ir izdevies sasniegt izvirzītos mērķus. Esam turpinājuši stabilas sadarbības ar tādiem sadarbības partneriem kā “K-Auto” un citiem. Tāpat esam gandarīti paziņot, ka aizvadītajā gadā mūsu uzņēmuma populārākais spēkrats “CUPRA Formentor” iekļuvis savas auto klases TOP 5, savukārt elektroauto “CUPRA Born” ir savas klases TOP 2 spēkrats. Šis gads spilgti atspoguļo uzņēmuma tendences, kuras plānojam turpināt un attīstīt arī šogad,” pauž Autobravas Motors pārdošanas daļas vadītājs Uvis Braunfelds.

Vācijas autobūves uzņēmuma "Audi" bijušais augsta līmeņa vadītājs Volfgangs Hacs pēc ilgstošas tiesas prāvas atzinis vainu tā dēvētajā dīzeļgeitas skandālā, kas satricināja mātesuzņēmumu "Volkswagen".

Hacs un divi viņa kolēģi bija organizējuši kaitīgo izmešu rādītāju falsificēšanas programmatūru uzstādīšana ar dīzeļdzinējiem aprīkotos automobiļos, Minhenes apgabaltiesā sacīja Haca jurists.

Viņš norādīja, ka Hacs apzinājās, ka šī programmatūra Vācijā ir pretlikumīga un varētu pārkāpt arī ASV likumus. Hacs, kurš bija "Audi" dzinēju izstrādes nodaļas vadītājs un vēlāk "Porsche" izpētes un izstrādes nodaļas izpilddirektors, nožēlo, ka nav rīkojies atbildīgi.

Šī tiesas prāva ilgusi divarpus gadus, un Hacs atzinis savu vainu pēc tam, kad tiesa martā bija ierosinājusi soda samazināšanu vainas atzīšanas gadījumā.

Notiesājoša sprieduma gadījumā apsūdzētajiem draudēja līdz desmit gadiem cietumā. Taču tagad Hacam varētu tikt piespriests 18-24 mēnešu nosacīts sods un 400 000 eiro naudassods.

Visu trīs Baltijas valstu apdrošināšanas tirgus pērn ir audzis līdzīgos tempos, taču Lietuvas tirgus apjoma ziņā divkārt pārsniedz Latvijas un Igaunijas apdrošināšanas tirgus, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotā informācija.

Visstraujākais parakstīto prēmiju pieaugums 2022.gadā ir bijis Lietuvā - 19%, sasniedzot 1,23 miljardu eiro prēmijās, tad seko Latvija ar 16% tirgus pieaugumu un 681 miljonu eiro prēmijām un Igaunija ar 13% tirgus izaugsmi un 551 miljona eiro prēmijām.

Pagājušajā gadā izmaksāto atlīdzību jomā situācija Baltijas valstīs ir nedaudz atšķirīgāka - ja Latvijā un Lietuvā atlīdzību pieaugums bijis līdzīgs, attiecīgi 23% un 25%, tad Igaunijā atlīdzības augušas tikai par 8%. Savukārt eiro izteiksmē atlīdzību apjoms visās trīs valstīs bijis līdzīgās proporcijās kā prēmijās - Lietuvā atlīdzībās klientiem pērn izmaksāti 682 miljoni eiro, Latvijā - 435 miljoni eiro, Igaunijā - 383 miljoni eiro.

Rūpējoties par tīru vidi, padarot ērtāku atkritumu apsaimniekošanu, īpaši galvaspilsētas centrā, restorānu ķēde "McDonald"s" sadarbībā ar SIA "Rīgas meži" uzstādījusi viedas, jaunas funkcionalitātes atkritumu tvertnes.

Tās ir aprīkotas ar mehānismu, ko darbina saules enerģija, nodrošinot gudru un ilgtspējīgu atkritumu izmešanu, saplacināšanu un apsaimniekošanu SIA "Rīgas meži" apsaimniekotajās teritorijās.

"Cilvēki labprāt bauda "McDonald"s" maltītes gan uz vietas 14 "McDonald"s" restorānos Latvijā, gan izvēlas tās līdzņemšanai un ēšanai ārpus restorāna – mājās, ielās vai parkos. Kā atbildīgam uzņēmumam mums rūp iepakojums, tādēļ "McDonald’s" stratēģijas ietvaros mērķtiecīgi izstrādājam dažādus risinājumus, kas samazina iepakojuma daudzumu un atkritumu apjomu. Šogad "McDonald"s" pirmo reizi ir apvienojis spēkus ar "Rīgas mežiem", lai kopā aicinātu iedzīvotājus atbildīgi parūpēties par izlietoto iepakojumu, iemetot tos atkritumu tvertnēs. "Rīgas mežu" apsaimniekotajos parkos uzstādītās viedās atkritumu tvertnes būs mūsdienīgs un ērts risinājums atkritumu izmešanai un mudinās cilvēkus parūpēties gan par izlietoto "McDonald"s" maltīšu iepakojumu, gan citiem atkritumiem, kopā uzturot tīru un patīkamu vidi galvaspilsētā," saka "McDonald"s" vadītājs Baltijas valstīs Vladimirs Janevskis (Vladimir Janevski).

Atlikušo gadu laikā – līdz 2030. gadam – Latvijai nav iespējams sasniegt klimata mērķus emisiju samazināšanai ne par sākotnējiem 6%, ne 17% un vēl jo vairāk ne par 24% transporta sektorā, vienlaikus ir nepieciešams Latvijas autoparka zaļināšanas attīstības plāns vismaz 10 gadiem.

Šādas atziņas skanēja Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē. Klimata mērķus pie esošās politikas nespēs sasniegt ne tikai Latvija, bet arī Igaunija, un tādējādi būs jāpērk emisiju kvotas: Igaunijas aplēses — vismaz 225 milj. eiro, Latvijai tas būtu ievērojami vairāk.

Vieglo iekšdedzes dzinēju auto īpašniekiem, visticamāk, jārēķinās jau no 2027. gada ar zonām pilsētās, kurās nevarēs iebraukt šie auto, tāpat fosilās degvielas nodokļu likmju pieaugumu, iespējams, arī ļoti vecu (nolietotu) iekšdedzes dzinēju auto importa liegums Latvijā, esošo veco automašīnu norakstīšana. Vienlaikus Vācija panāca balsojumu par priekšlikumu no 2035. gada aizliegt auto ar iekšdedzes dzinēju pārdošanu, un arī citās valstīs ir bažas par to, vai izvirzītais ambiciozais mērķis par autoparka 0% emisijām iecerētajā laikā ir reāli īstenojams, jo īpaši, ja jānomaina milzīgs autoparks. Kā viens no pārejas laika risinājumiem varot būt arī jaunās paaudzes sintētiskās degvielas, kuras varētu izmantot esošie iekšdedzes dzinēju auto, tādējādi samazinot izmešus, taču neprasot nomainīt autoparku.

Saeima pieņēmusi nozarē ilgi gaidīto un loģisko lēmumu palielināt reprezentatīvā automobiļa vērtības slieksni no 50 000 līdz 75 000 eiro. Tas varētu būt viens no stimuliem arī elektromobiļu pārdošanas apjomu kāpumam un līdz ar to Latvijas iespējai veiksmīgāk tuvoties noteiktajiem Eiropas Savienības ilgtspējīgas attīstības mērķiem.

Taču nozīmīgs un vērtīgs solis būtu noteikt reprezentatīvā auto nodokļa piemērošanas periodu līdz pieciem gadiem, tādā veidā veidojot samērīgu nodokļu politiku un neliekot par kādreiz ekskluzīvu auto arī pēc 10 gadiem maksāt paaugstinātu likmi.

Tiek noņemts papildu slogs uzņēmumiem

Vairāku gadu laikā jaunu automobiļu cenas būtiski palielinājās inflācijas un izejmateriālu izmaksu pieauguma dēļ. Rezultātā patlaban standarta klases automobiļi un ikdienas elektroauto tiek pielīdzināti luksusa klases transportlīdzekļiem, tiem piemērojot reprezentatīvā auto nodokli. Tas rada slogu ikvienam uzņēmumam, kas vēlas šādu automobili iegādāties, jo realitātē netiek pirkts luksusa tipa transportlīdzeklis. Īpašu ietekmi tas atstāj uzņēmumiem, kuri iegādājas automobiļus vairumā. Līdz šim novērots tas, ka tiek meklēti citi veidi, kā reģistrēt vai iegādāties automobiļus, nereti apejot likumdošanas normas. Lai arī ceļš uz izmaiņām bija salīdzinoši garš, Saeima beidzot ir pieņēmusi grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, palielinot reprezentatīvā automobiļa vērtības slieksni no 50 000 līdz 75 000 eiro. Tādējādi uzņēmumi varēs iegādāties automobiļus no plašāka piedāvājuma klāsta, tiem nebūs vajadzības meklēt citus veidus tos reģistrēt, kā arī tiks veicināta "zaļā” politika, jo būs lielākās izvēles iespējas elektromobiļu klāstā, kas ir augstākās cenās. Rezultātā tiks pozitīvi ietekmēta valsts ekonomika un vide.

CleanR Grupa meitas sabiedrība SIA “Vizii Urban” īstenojusi uzņēmuma iegādes darījumu, ar kuru Cēsu ielu uzkopšanas uzņēmums SIA “KOM-Auto” kļūst par CleanR Grupā ietilpstošā pilsētvides uzkopšanas uzņēmuma SIA “Vizii Urban” pārstāvi Vidzemes reģionā.

Darījums paredz izmaiņas tikai SIA “KOM-Auto” īpašnieku sastāvā, nemainot uzņēmuma vadības komandu, darbinieku sastāvu un pakalpojumu klāstu. Vienlaikus darījums saistās ar ambīcijām uzņēmumam, kas ilgstoši gādājis par Cēsu pilsētas ielu uzkopšanu, paplašināt savu darbības reģionu Cēsu novadā un Vidzemes reģionā.

AS “CleanR Grupa” valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis: “Jau pērn, lai skaidrāk iezīmētu uzņēmumu sniegto pakalpojumu virzienus un nodrošinātu straujāku biznesa virzienu attīstības dinamiku, Grupa vairākos jaunos uzņēmumos izdalīja specializētas pakalpojumu funkcijas – tādejādi kopš šī gada pilsētvides uzkopšanas un uzturēšanas pakalpojumu attīstību nodrošina Grupas uzņēmums SIA “Vizii Urban”. Iegādājoties Cēsu ielu uzkopšanas uzņēmumu SIA “KOM-Auto”, SIA “Vizii Urban” paplašina savu pakalpojumu pārklājumu visā Latvijas teritorijā, tagad arī Vidzemē. Šī darījuma īstenošanu sekmēja arī Grupas finanšu plūsmas diversifikācija, kotējot obligācijas Nasdaq First North Rīgas biržā pagājušā gada nogalē.”

Es esmu patīkami satraukts par investēšanu Baltijā, jo šobrīd daudzi starptautiskie spēlētāji šo tirgu pamet kara ietekmē. Vietējiem tā ir laba iespēja investēt un būvēt tirgus līderus, intervijā Dienas Biznesam saka INVL Asset Management valdes loceklis un privātā kapitāla daļas vadītājs, INVL Baltic Sea Growth Fund partneris Vitauts Plunksnis (Vytautas Plunksnis).

Latvijas skaidrajā atpalicībā no saviem Baltijas kaimiņiem viņš saskata to, ka te arī potenciāls augt ir lielāks. Tāpat tas var ļaut tikt pie izdevīgākiem darījumiem.

Vispirms pastāstiet par INVL Baltic Sea Growth fondu jeb Baltijas jūras izaugsmes fondu! Kāda ir tā pieeja?

INVL Baltic Sea Growth fonds ir 165 miljonu eiro liels privātā kapitāla fonds. Tas investē Baltijas un tai blakus esošo valstu uzņēmumos. Tā mērķis, dodot uzņēmumiem kapitālu izaugsmei, ir vietējos līderus padarīt par reģionālajiem līderiem. Tad mūsu mērķis ir pēc pieciem-septiņiem gadiem no šiem biznesiem iziet, kur mūsu daļa var tikt pārdota lielākiem fondiem, stratēģiskajiem investoriem, vai tas var notikt ar biržas starpniecību.