Transports un loģistika

Lietuvas lidostu apkalpoto pasažieru skaits pirmajā pusgadā gandrīz pieckāršojies

LETA--BNS, 11.07.2022

Jaunākais izdevums

Trīs Lietuvas starptautiskajās lidostās - Viļņā, Kauņā un Palangā - šogad janvārī-jūnijā apkalpoti vairāk nekā 2,3 miljoni pasažieru jeb gandrīz piecas reizes vairāk nekā pagājušā gada pirmajā pusē, liecina lidostu operatora "Lietuvos oro uostai" publiskotie dati.

Janvārī-jūnijā trīs Lietuvas lidostās tika apkalpoti 14 000 reisu, kas ir divas reizes vairāk nekā pagājuša gada pirmajā pusē.

Gada pirmajos piecos mēnešos trīs lidostas apkalpoja 9900 tonnu kravu salīdzinājumā ar 9700 tonnām pirms gada.

No Lietuvas lidostām pieejamo galamērķu skaits gada laikā pieaudzis līdz 98 no 80.

"Lietuvos oro uostai" vadītāja Aurima Stikļūna vērtējumā, kompānijas pirmā pusgada rezultāti bijuši labāki par iepriekš prognozēto.

Vasaras lidojumu sezonai attīstoties, kompānija ir uzlabojusi šā gada snieguma prognozes, lēšot, ka šogad apkalpoto pasažieru skaits pieaugs līdz 4,7 miljoniem, bet reisu skaits pārsniegs 50 000. Sākotnēji "Lietuvos oro uostai" prognozēja, ka šogad trīs tās pārvaldītajās lidostās tiks apkalpoti 4,4 miljoni pasažieru, bet reisu skaits sasniegs 49 500.

Pērn Viļņā, Kauņā un Palangā tika apkalpoti 2,5 miljoni pasažieru, kas ir par 37% vairāk nekā 2020.gadā. Reisu skaits pieauga ar 15%, pērn pārsniedzot 34 000. Trīs Lietuvas starptautiskajās lidostās pērn pārkrauti 20 000 tonnu kravas, kas ir par 3% vairāk nekā 2020.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īrijas zemo cenu aviokompānija "Ryanair" un Ungārijas "Wizz Air" tiesā apstrīdējušas Viļņas lidostas lēmumu no šā gada sākuma palielināt lidostas nodevas aviokompānijām.

20.janvārī Viļņas administratīvā apgabaltiesa pieņēma izskatīšanai lidsabiedrību sūdzību pret Viļņas lidostas operatorkompānijas "Lietuvos oro uostai" un Lietuvas Transporta drošības administrācijas lēmumiem.

"Ryanair" un "Wizz Air" uzstāj, ka nepamatots ir operatorkompānijas vadītāja 2022.gada 22.jūlijā parakstītais rīkojums par Viļņas lidostas nodevu paaugstināšanu un administrācijas direktora 15.decembrī parakstītais rīkojums, ar kuru tika noraidīta jauno nodevu apstrīdēšana, pirmdien informēja tiesā.

Piektdien tiesa noraidīja aviokompāniju lūgumu apturēt jaunās nodevas līdz spēkā stājas tiesas spriedums.

"Lietuvos oro uostai" paziņoja, ka abas aviokompānijas bieži ir iesniegušas sūdzības par lidostu nodevām arī citās valstīs, un lidostas operatora vērtējumā sūdzība par Viļņas lidostas nodevām ir nepamatota.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Viļņas lidostā sāk būvēt jaunu pasažieru izlidošanas termināli

LETA--BNS, 01.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viļņas lidostā 31.janvārī oficiāli sākta jauna pasažieru izlidošanas termināļa būvniecība, kas ļaus palielināt lidostas apkalpoto pasažieru skaitu un palielināt pakalpojuma kvalitāti, paziņoja Lietuvas satiksmes ministrs Marjus Skuodis.

Savukārt Viļņas lidostas operatorkompānijas "Lietuvos oro uostai" izpilddirektors Aurims Stikļūns uzsvēra, ka projekts būtiski maina lidostas attīstības stratēģiju.

Viļņas lidostā par 41,5 miljoniem eiro būvēs jaunu pasažieru termināli 

Lietuvas lidosta ir pabeigusi publiskā iepirkuma procedūru jaunā pasažieru izlidošanas termināļa...

Viļņas lidosta ir izaugusi un "jaunais terminālis, kuru mēs visi gaidām, ļaus dubultot tās kapacitāti", ministrs sacīja būvdarbu sākšanas pasākumā.

Jaunais terminālis arī pacels pakalpojuma kvalitāti "pilnīgi citādā līmenī", viņš piebilda.

Ar jauno termināli Viļņas lidosta spēs padarīt efektīvāku visu infrastruktūru, jo īpaši pēc tam, kad Eiropas standarta sliežu platuma ātrvilciena dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" atzars sasniegs lidostu, sacīja Lietuvas satiksmes ministrs.

Savukārt lidostas operatorkompānijas vadītājs paziņoja, ka ar jaunā termināļa būvniecību tiek sākta visas Viļņas lidostas modernizēšanas programma.

Modernā termināļa projekts pašos pamatos mainīs lidostas attīstības stratēģiju un ļaus izlabot agrākos paplašināšanas darbos pieļautās kļūdas, teica Stikļūns.

Viļņas lidostas jauno izlidošanas termināli, kura platība būs 14 400 kvadrātmetru, būvē iepirkuma konkursa uzvarētājs "Eikos statyba", ar kuru noslēgts 50,2 miljonu eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, vērts līgums.

Līdz 2024.gada beigām Viļņas lidostas pasažieru termināļu platība tiks palielināta par trešdaļu, tie stundā varēs apkalpot 2400 pasažieru, kas ir vairāk nekā divreiz lielāks skaits nekā pašlaik.

Plānots, ka pasažieri jauno termināli varēs sākt izmantot 2025.gadā.

Viļņas lidostā pērn apkalpoja 3,91 miljonu pasažieru salīdzinājumā ar 1,9 miljoniem 2021.gadā un pieciem miljoniem pasažieru 2019.gadā, kad aviācijas sektoru nebija ietekmējusi Covid-19 pandēmija, liecina operatorkompānijas sniegtā informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidosta “Rīga” un Lietuvas lidostu uzņēmums “Lietuvos oro uostai”, kopīgā projektā piesaistot Eiropas Savienības finansējumu 3,65 miljonu eiro apmērā, turpmākajos trīs gados modernizēs lidlauku elektroapgādes sistēmas.

“Lidostu klimata neitralitātes un vides ilgtspējas mērķi paredz nozīmīgi mazināt ietekmi uz vidi visos lidostas kontrolētajos darba procesos un sadarbībā ar citiem pakalpojumu sniedzējiem lidostā. Elektroapgādes sistēmas modernizācija un atjaunojamo energoresursu pieejamība ir nozīmīgs solis, lai līdz 2050. gadam sasniegtu lidostas klimata neitralitāti atbilstoši Eiropas savienības zaļajam kursam un kopējiem Eiropas savienības klimata neitralitātes mērķiem, kā arī ACI Europe iniciatīvai “Net Zero 2050”, kam esam pievienojušies. Esam gandarīti, ka šo projektu kā vadošais partneris īstenosim kopā ar mūsu tuvākajiem kaimiņiem – Lietuvas lidostām,” saka lidostas “Rīga” valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Sirin Development vēl nav izlēmis par vēršanos tiesā par 22 zemesgabalu pie lidostas īpašumtiesībām

LETA, 11.03.2024

Rīgas pašvaldībai piederoši neapbūvēti zemesgabali pie Rīgas lidostas 2022.gada 14.aprīlī tika pārdoti izsolē. Tos par 5,7 miljoniem eiro iegādājusies ar nekustamo īpašumu attīstītaju "Sirin Development" saistītais uzņēmums SIA "Cella investment 3". "Sirin Development" solīja, ka nekustamajā īpašumā tiks ieguldīti vairāk nekā 100 miljoni eiro. Plāns paredzēja, ka darbi minētajā teritorijā norisināsies vairākās kārtās, un to rezultātā taps 180 000 kvadrātmetru lielas un modernas loģistikas noliktavas.

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas nekustamo īpašumu attīstītājs "Sirin Development" vēl nav izlēmis, vai vērsīsies tiesā par Rīgas domes lēmumu atcelt 22 zemesgabalu pie lidostas privatizāciju, aģentūrai LETA pavēstīja "Sirin Development" izpilddirektors Laurins Kuzavs.

Viņš uzsvēra, ka "Sirin Development" ir pārsteigti par šādu Rīgas domes lēmumu. Kuzavs skaidroja, ka šim projektam "Sirin Development" veltījusi daudz laika, enerģijas un ieguldījumu, iepazīstinājusi ar to Satiksmes ministriju, Rīgas domi, strādājuši ar lidostu pie pētījuma par iespējamo sinerģiju un sadarbību.

Kuzavs uzsvēra, ka šis projekts būtu bijis liels ieguvums ne tikai attīstītājam, bet arī Rīgas pilsētai - "Sirin Development" uzbūvētajā loģistikas parkā būtu izvietoti desmitiem uzņēmumu un radītas ap 1000 jaunu darba vietu. Tas viss radītu nodokļus pilsētas budžetam vairāku miljonu eiro apmērā ik gadu.

"Pagaidām šķiet, ka šajā situācijā zaudējuši visi - gan iedzīvotāji, gan pati pilsēta, gan valsts investīciju klimats. Pagaidām neesam izlēmuši, vai par šo situāciju vērsīsimies tiesā - konsultējamies ar saviem juristiem. Lēmumu pieņemsim tikai pēc visu faktoru mierīgas izsvēršanas," pauda Kuzavs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Papildināta - Sirin Development prasīs Rīgas domei atlīdzināt zaudējumus

LETA, 28.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas nekustamo īpašumu attīstītājs "Sirin Development" prasīs Rīgas domei atlīdzināt zaudējumus, kas radīti, atceļot 22 zemesgabalu pie lidostas izsoli, pavēstīja "Sirin Development" valdes loceklis Laurīns Kuzavs.

Ņemot vērā, ka pašvaldībā ir pieņemts lēmums par izsoles atcelšanu, "Sirin Development" cer, ka pēc iespējas ātrāk tiks sākts arī par zemi samaksātās naudas - 5,7 miljonu eiro - atgriešanas process.

Kuzavs informēja, ka detalizēti tiks aprēķināti arī radītie zaudējumi, jo pēc zemes iegādes "Sirin Development" visu laiku maksāja zemes nodokli un procentus bankām, kas aizdeva naudu zemes iegādei, kā arī bijuši citi izdevumi. Kolīdz "Sirin Development" saņems oficiālu paziņojumu par izsoles atcelšanu, uzņēmums pieprasīs atlīdzināt arī radušos zaudējumus.

"Mēs respektējam institūciju lēmumus un tos ievērosim. Tomēr ar nožēlu jākonstatē, ka Latvijas institūciju nesaskaņas grauj gan Rīgas, gan visas valsts tēlu, kļūstot par šķērsli ārvalstu investīciju piesaistei, jaunu darba vietu radīšanai un budžeta ieņēmumu palielināšanai. Vēl jo vairāk, tas notiek brīdī, kad ārvalstu investori jau tā ir ļoti piesardzīgi un izvairīgi investēt Baltijas valstīs," pauda Kuzavs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valstij piederošais trīs starptautisko lidostu operators "Lietuvos oro uostai" 2025.-2052.gadā pēc pašreizējo projektu pabeigšanas plāno investēt vēl 250 miljonus eiro, lai nākotnē varētu apkalpot 17 miljonus pasažieru gadā.

Pēc pašreizējā Viļņas lidostas izlidošanas termināļa būvniecības projekta pabeigšanas vēl apmēram 180 miljonus eiro paredzēts investēt esošo termināļu rekonstrukcijā un jaunu termināļu būvniecībā. Provizoriskās aplēses liecina, ka Kauņas lidostā varētu investēt vēl ap 50 miljoniem eiro pēc tam, kad būs pabeigta termināļa paplašināšana, kuras darbus plānots sākt drīzumā. Vēl 20 miljonus eiro vajadzētu investēt Palangas lidostā.

Viļņas lidostā par 41,5 miljoniem eiro būvēs jaunu pasažieru termināli 

Lietuvas lidosta ir pabeigusi publiskā iepirkuma procedūru jaunā pasažieru izlidošanas termināļa...

Tādi plāni ir iekļauti otrdien publicētajā "Lietuvos oro uostai" ģenerālplānā, ko izstrādājuši Nīderlandes "Royal HaskoningDHV" grupas kompānijas NACO konsultanti, kas līdzīgu analīzi sagatavojuši par Ženēvas, Helsinku, Frankfurtes, Amsterdamas, Abū Dabī, Bangkokas un citām lidostām.

"Lietuvos oro uostai" vadītājs Simons Barkus paziņoja, ka tikai Viļņas lidostā nākotnē plānots apkalpot līdz 13 miljoniem pasažieru gadā.

Līdz 2027.gadam Viļņas lidostā tiks uzbūvēts jauns ielidošanas terminālis, līdz 2028.gadam tiks atjaunots esošais terminālis, kurā tiks ierīkotas komerciālas telpas, un līdz 2030.gadam zem tā tiks izbūvēta Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" pazemes stacija, viņš uzskaitīja plānus.

"Šajā projektā mēs aktīvi strādājam ar "Rail Baltica" projektētājiem, un visas šīs izmaiņas un visa lidostas attīstība ir plānota tā, lai nodrošinātu ļoti ērtu "Rail Baltica" savienojumu ar lidostu pazemē, lai cilvēki, kas ierodas lidostā, varētu būtībā nokļūt lidostā tieši no stacijas," otrdien preses konferencē sacīja Bartkus.

Līdz 2040.gadam plānots uzbūvēt vēl divus termināļus, tostarp vienu Šengenas un otru ārpus Šengenas esošo valstu ceļotājiem. Kā teica Bartkus, "Lietuvos oro uostai" plāno finansēt šos projektus no saviem līdzekļiem.

"Plānojot visu lidostas attīstību, mēs ņēmām vērā arī investīciju avotus," viņš norādīja, piebilstot, ka investīciju plānus uzņēmums varētu īstenot pa saviem līdzekļiem.

Jau vēstīts, ka pasažieru skaits trīs Lietuvas starptautiskajās lidostās 2023.gadā salīdzinājumā ar 2022.gadu pieaudzis par 12%, pārsniedzot sešus miljonus.

Savukārt reisu skaits šajā laika posmā palielinājies par 4,5%, pārsniedzot 53 000, tikmēr kravu apjoms sarucis par 5,8% līdz 20 000 tonnu.

"Lietuvos oro uostai" ir Viļņas, Kauņas un Palangas lidostu operators.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija (SM) ir izsludinājusi konkursu par pārtikas piegādēm lidmašīnām Rīgas lidostā, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis".

Līgums ar uzvarētāju konkursā par lidlauka sniegto pakalpojumu nodrošināšanu Rīgas lidostā lotē par dzērienu un pārtikas nogādāšanu un iekraušanu gaisa kuģī, kā arī izkraušanu no tā, tiks slēgts uz septiņiem gadiem.

Konkursa nolikumu var saņemt līdz 2024.gada 19.februārim.

Jau vēstīts, ka iepriekš SM atklātajā konkursā par lidlauka sniegto pakalpojumu nodrošināšanu Rīgas lidostā par pirmās lotes uzvarētāju tika atzīts Turcijas lidostu operatora "TAV Airports" grupas uzņēmums SIA "Havas Latvia".

"Havas Latvia" tika atzīta par uzvarētāju konkursa lotē par bagāžas apstrādi, kravu un pasta apstrādi, gaisa kuģu apkalpošanu uz perona, palīdzību gaisa kuģa novietošanā uz perona, kā arī informācijas apmaiņu starp gaisa kuģa apkalpi un pakalpojuma sniedzēju. Līgums noslēgts uz septiņiem gadiem - līdz 2031.gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Uz autoceļa pirms lidostas uz laiku mainīs satiksmes organizāciju

Db.lv, 04.04.2022

Attīstoties "Rail Baltica" projektam pie lidostas "Rīga", būvlaukums kļūst ievērojami lielāks, tāpēc autovadītāji un gājēji ir aicināti būt saprotošiem šo pārmaiņu laikā.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinoties dzelzceļa projekta "Rail Baltica" būvdarbiem, no pirmdienas uz autoceļa P133 jeb Jūrkalnes ielas turpinājuma pirms lidostas "Rīga" uz laiku tiks mainīta satiksmes organizācija, informē lidostas dzelzceļa stacijas un saistītās infrastruktūras būvnieka "B.S.L. Infra" pārstāvji.

Autoceļa posmā tiks samazināts braukšanas ātrums un vienā posmā slēgta viena brauktuves daļa, satiksmi novirzot pretējā brauktuvē. Piekļuve lidostai joprojām tiks nodrošināta, taču autovadītājiem jārēķinās ar lēnāku satiksmi tieši pirms iebraukšanas lidostā.

"B.S.L. Infra" izpildkomitejas locekle Maija Baltgalve norāda, ka, attīstoties "Rail Baltica" projektam pie lidostas "Rīga", būvlaukums kļūst ievērojami lielāks, tāpēc autovadītāji un gājēji ir aicināti būt saprotošiem šo pārmaiņu laikā.

Aprīļa sākumā plānots veikt inženierkomunikāciju izbūvi. Lai mazinātu būvdarbu ietekmi uz satiksmi, darbi tiks realizēti posmos. Sākotnēji darbi noritēs vienā brauktuves pusē, slēdzot brauktuvi virzienā no lidostas. Pēc tam tos veiks otrā ceļa pusē, satiksmi pārvirzot uz pretējo brauktuvi. Pēc darbu pabeigšanas uz P133 ceļa tiks atjaunots brauktuves segums un iepriekšējā satiksmes organizācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas lidosta ir pabeigusi publiskā iepirkuma procedūru jaunā pasažieru izlidošanas termināļa būvniecībai Viļņas lidostā.

Par uzvarētāju atzīts Eikos Statyba, kas būvēs termināli starp VIP termināli ar konferenču centru un veco pasažieru termināli. Līguma kopējā vērtība ir 41,5 miljoni eiro (bez PVN).

“Lietuvas galvenajai lidostai ir jābūt pasažieriem ērtai, jāatbilst starptautiskajiem standartiem un jāpilda savas funkcijas. Jaunais Viļņas lidostas terminālis sniegs būtisku ieguldījumu aviācijas sektora attīstībā, paverot jaunas kapacitātes iespējas. Pieaugot pasažieru plūsmai lidostā, ir svarīgi nodrošināt komfortablus un mūsdienu standartiem atbilstošus apkalpošanas apstākļus,” sacīja satiksmes un sakaru ministrs Mariuss Skuodis.

“Novērtējam publiskā sektora spēju ātri un elastīgi reaģēt mainīgajā ģeopolitiskajā un ekonomiskajā situācijā, kā arī prioritizēt šādu nozīmīgu valsts infrastruktūras projektu attīstību neatkarīgi no esošās situācijas. Uzskatām, ka pieredze, kas gūta sarežģītu konstrukciju būvniecībā, tostarp mūsu jau pabeigtajā Viļņas lidostas VIP termināļa būvniecības projektā, būtiski veicinās jaunā termināļa būvniecības veiksmīgu realizāciju,” skaidroja Eikos Statyba vadītājs Almants Čebanauskas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rail Baltica projektēšanas darbus kavē Spānijas uzņēmums Idom

LETA, 28.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" projektēšanas darbu kavējumos galvenokārt ir vainojama Spānijas projektēšanas uzņēmuma "Idom" nespēja pilnvērtīgi veikt saistības, teikts Tiesību aktu portālā (TAP) publiskotajā Satiksmes ministrijas (SM) informatīvajā ziņojumā par "Rail Baltica" projekta ieviešanas progresu Latvijā šogad pirmajā pusgadā.

SM norāda, ka šobrīd projektēšanas darbos ir nozīmīgi kavējumi, tostarp pamata trasē caur Rīgu (posms Upeslejas-Misa) paredzamais projektēšanas darbu kavējums ir 32 mēneši, posmā Vangaži-Salaspils-Misa paredzamais projektēšanas darbu kavējums ir 34 mēneši, bet posmos Vangaži-Igaunijas robeža un Misa-Lietuvas robeža paredzamais kavējums ir 17 mēneši.

Rail Baltica projektēšanā sadārdzinājums šobrīd veido apmēram 18 miljonus eiro 

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" projektēšanā sadārdzinājums šobrīd veido apmēram 18 miljonus...

Ministrijā norāda, ka Spānijas uzņēmums "Idom", kas darbu ar partneriem veic trijās Latvijas pamata trases sekcijās, tostarp posmā cauri Rīgai, kas ir īpaši sarežģīts, nav spējīgs pilnvērtīgi pildīt saistības. Ņemot vērā, ka attiecīgais uzņēmums strādā arī Lietuvas un Igaunijas atsevišķos pamata trases posmos, tam "Rail Baltica" projektā ir jānodrošina būtiska projektēšanas kapacitāte.

Ziņojumā teikts, ka situācijas novērtējums, ko ir veicis kopuzņēmums AS "RB Rail", liecina, ka "Idom" pamata trases būvprojektu iepirkumos ir iesniedzis pazeminātus izmaksu piedāvājumus, kas neatbilst "Rail Baltica" projekta sarežģītībai un Baltijas valstu būvniecības procesa juridiskajam un institucionālajam ietvaram. Tas nozīmē, ka "Idom" nav paredzējis pietiekamus finanšu resursus efektīvai un termiņiem atbilstošai līgumu saistību izpildei, kas ir radījis krīzi projektēšanas procesā, taču tā tiek aktīvi risināta.

Vienlaikus ministrijā atzīmē, ka, vērtējot kavējumus, ir arī jāņem vērā, ka tos ietekmē novēlota trešo pušu, tostarp pašvaldību, tehnisko noteikumu izsniegšana, ar projektu nesaistītu prasību iekļaušana tehniskajos noteikumos un zemes īpašnieku pretestība ģeodēziskajiem darbiem.

SM norāda, ka arī punktveida objektu projektēšanā ir identificēti kavējumi, kas ir saistīti ar novēlotu iepirkuma konkursu izsludināšanu un pretendentu iesniegto piedāvājumu neiekļaušanos pieejamajā budžetā. Piemēram, Salaspils intermodālā loģistikas centra projektēšanas darbu un reģionālo staciju projektēšanas darbu kavējumi ir sasnieguši 12 mēnešus, Rīgas Centrālā multimodālā dzelzceļa mezgla pārvaldības modeļa izstrāde tiek kavēta par 11 mēnešiem, bet starptautiskās lidostas "Rīga" multimodālā transporta mezgla pārvaldības modeļu izstrāde tiek kavēta par 17 mēnešiem.

Pēc ministrijā skaidrotā, minēto pārvaldības modeļu izstrādes kavējumi neļauj savlaicīgi sākt darbu pie privātā kapitāla piesaistes to elementu būvniecībai, kurus Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (EISI) nefinansē.

Ziņojumā arī teikts, ka "Rail Baltica" projekts pamatā tiek finansēts no Eiropas Komisijas (EK) EISI finanšu resursa. EK 2014.-2022.gadā izsludināja projektu iesniegumu konkursus, kuros piedaloties un parakstot septiņus finansēšanas līgumus, Baltijas valstis un Baltijas valstu kopuzņēmums "RB Rail" saņēma EISI finansējumu 1 476 397 152 eiro apmērā, tostarp ārvalstu finanšu palīdzības daļu 1 235 599 906 eiro apmērā. Latvijas aktivitāšu īstenošanai EISI piešķīrums ir 528 391 762 eiro, tostarp ārvalstu finanšu palīdzības daļa veido 441 416 153 eiro.

2021.gada EISI militārās mobilitātes aploksnes projektu konkursa rezultātā Latvija saņēma 9 845 135 eiro finansējumu, tostarp ārvalstu finanšu palīdzības daļu 4 922 568 eiro apmērā.

2022.gada iesniegumu konkursā Latvija pieteicās 553 222 750 eiro finansējumam, tostarp EISI finansējumam 470 239 338 eiro apmērā, nodrošinot 82 983 412 eiro budžeta līdzfinansējumu. Konkursa rezultātā Latvija indikatīvi saņem 377 626 051 eiro finansējumu, tostarp ārvalstu finanšu palīdzību 298 022 019 eiro apmērā.

Finansēšanas līguma projekts tiek skaņots ar Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides aģentūru (CINEA). Finansēšanas līguma parakstīšana plānota 2023.gada oktobrī.

Tāpat ziņojumā norādīts, ka laika posmā no 2014.gada līdz 2023.gada beigām Latvija būs saņēmusi 915 862 947 eiro finansējumu, tostarp ārvalstu finanšu palīdzības daļu 744 360 739 eiro apmērā. Finansējums ir strukturēts astoņos parakstītos finansējuma līgumos un vienā vēl neparakstītā finansēšanas līgumā ar CINEA.

Skaidrojot projekta izmaksas, SM ziņojumā norāda, ka 2017.gada izmaksu-ieguvumu analīze "Rail Baltica" projekta Latvijas daļas izmaksas prognozēja 1,9 miljardu eiro apmērā, savukārt 2021.gadā izmaksas tika lēstas 4,6 miljardu eiro apmērā. 2022.gadā Latvijas daļas izmaksas tiek lēstas 7,5 miljardu eiro apmērā, taču, kā uzsver SM, precīzākas "Rail Baltica" projekta izmaksas būs iespējams aprēķināt tikai pēc būvprojektēšanas posma noslēguma un jaunās izmaksu-ieguvumu analīzes pabeigšanas 2024.gada nogalē.

Tāpat ziņojumā teikts, ka "Rail Baltica" dzelzceļa infrastruktūras izbūvei nepieciešams atsavināt aptuveni 1700 nekustamo īpašumu. No tiem patlaban atsavināti 192, tostarp šogad pirmajā pusgadā - 17.

SM skaidro, ka lēnā nekustamo īpašumu atsavināšanas gaita ir skaidrojama ar to, ka Latvija cenšas izvairīties no piespiedu atsavināšanas procesa. Patlaban ir pieņemts likums par četru nekustamo īpašumu piespiedu atsavināšanu un drīzumā piespiedu atsavināšanas izskatīšanai Saeimā varētu tikt iesniegts vēl viens nekustamais īpašums.

Īpašumu atsavināšanu, pēc ministrijā skaidrotā, paildzina arī kavējumi "Rail Baltica" trases projektēšanā, jo projektētājam tiek prasīts sniegt pietiekami precīzus datus par atsavināmo īpašumu pirms projektēšanas risinājumu pilnas izstrādes, lai atsavinātu precīzi to zemes daļu, kas nepieciešama projektam.

Pēc publiskotās informācijas, "Rail Baltica" posmā Misa-Lietuvas robeža īpašumu atsavināšanu plānots noslēgt līdz 2025.gada vidum, posmā Vangaži-Salaspils-Misa - līdz 2026.gada vidum, posmā Vangaži-Igaunijas robeža - līdz 2026.gada vidum, bet posmā Misa-Upeslejas (caur Rīgu) - līdz 2027.gada beigām. Rīgas centrālajā stacijā īpašuma atsavināšana ir noslēgta, savukārt lidostas "Rīga" posmā to plānots noslēgt līdz šā gada beigām.

Plānotie "Rail Baltica" infrastruktūras objekti Latvijā ir 18 pasažieru apkalpes vietas, tostarp divas "Rail Baltica" starptautiskās stacijas un 16 reģionālās stacijas, kravu termināls, ritošā sastāva depo un divi infrastruktūras apkalpes punkti.

Informatīvais ziņojums izskatīšanai TAP portālā publicēts trešdien, 27.septembrī. Par tā saskaņošanas termiņu noteikts 11.oktobris.

Jau vēstīts, ka satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja, ka dzelzceļa projekta "Rail Baltica" projektēšanā sadārdzinājums šobrīd veido apmēram 18 miljonus eiro. "Šobrīd mums ir par apmēram 18 miljoniem eiro augstāks rēķins par projektēšanas pakalpojumiem," sacīja ministrs, piebilstot, ka projektēšanas procesā šobrīd faktiski ir zināma dīkstāve.

Tāpat ziņots, ka "Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Sākotnēji bija paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, bet iesaistītās puses vairākkārt paudušas, ka tās ir būtiski pieaugušas. Daļa izmaksu tiks segtas no ES līdzekļiem. Dzelzceļa līniju "Rail Baltica" plānots atklāt secīgi pa posmiem laikā no 2028.gada līdz 2030.gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Sirin Development loģistikas centros Baltijā plāno investēt 120 miljonus eiro

LETA, 09.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas nekustamo īpašumu attīstītājs "Sirin Development" šogad loģistikas centros Baltijas valstīs plāno investēt 120 miljonus eiro, sacīja "Sirin Development" valdes loceklis Laurīns Kuzavs.

Viņš skaidroja, ka uzņēmums katru gadu savos objektos Baltijas valstīs investē 100-120 miljonus eiro, kas ir tradicionālais apjoms. "Šogad mēs plānojam investēt 120 miljonus eiro."

Tostarp Rīgā vai pie Rīgas šogad plānots nopirkt 200 000 kvadrātmetru zemes jeb 20 hektārus.

"Mēs katru gadu pērkam klāt zemi. Labs piemērs ir Rumbula. Mēs tur nopirkām gandrīz 20 hektārus zemes un trīs gadu laikā esam uzbūvējuši loģistikas kompleksu gandrīz 90 000 kvadrātmetru platībā. Mēs turpināsim būvēt Rumbulā, kā arī pie lidostas, vērtējam arī citas vietas," teica Kuzavs.

Šogad rudenī paredzēts pabeigt loģistikas centru pie lidostas 26 000 kvadrātmetru platībā, kur ieguldīti 15-16 miljoni eiro. Turpmāk pēc klienta pasūtījuma "Sirin Development" veidos noliktavas Dreiliņos pie IKEA un Latgales ielā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic", kuras akciju pirkumu apsver Lietuva, varētu piedāvāt reisus no Lietuvas uz tālākiem galamērķiem, pirmdien norādīja Lietuvas valstij piederošo trīs starptautisko lidostu operatora "Lietuvos oro uostai" vadītājs Simons Bartkus.

"Mēs cenšamies strādāt ar kaimiņvalstu tradicionālajām aviopārvadātājiem, lai tie mūsu lidostas pēc iespējas biežāk savienotu ar lielākiem transporta mezgliem," Bartkus stāstīja radiostacijai "Žiniu radijas".

"Mums ir reisi uz Frankfurti, Kopenhāgenu, Stokholmu, Helsinkiem un Varšavu, satiksmes mezgliem, kas ir izšķirīgi svarīgi netiešiem savienojumiem," klāstīja Lietuvas lidostu operatorkompānijas vadītājs.

"Uzskatu, ka "airBaltic" var aizpildīt nišu starp divām pasaulēm un piedāvāt biežākus tiešos reisus uz galamērķiem, kuri ir tālāki, bet nozīmīgi uzņēmējiem, un par kuriem mūsu tirgū interese var nebūt pārvadātājiem, kas veido tīklu," paskaidroja Bartkus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) 2021.-2027.gada finanšu perioda otrajā uzsaukumā Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra (CINEA) dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projekta īstenošanai piešķīrusi vairāk nekā 928 miljonus eiro, informē "Rail Baltica" kopuzņēmuma AS "RB Rail" pārstāvji.

Šis apjomīgais finansējums kopā ar triju Baltijas valstu nacionālo līdzfinansējumu pārsniegs 1,1 miljardu eiro, ļaujot turpināt "Rail Baltica" ātrgaitas dzelzceļa infrastruktūras izbūvi.

Eiropas Komisija no 2022.gada finansējuma programmas uzsaukumam iesniegtajiem 353 projektiem atbalstījusi 107 projektus. Kopējais finansējuma apjoms stratēģiskiem ieguldījumiem transporta infrastruktūras attīstībai no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) pārsniegs sešu miljardus eiro.

Prioritāte finansējuma saņemšanai ir galvenajiem pārrobežu dzelzceļa savienojumiem Eiropas Transporta (TEN-T) pamattīklā, un "Rail Baltica" ir starp visvairāk atbalstītajiem Eiropas projektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No novembra Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" sāks tiešos reisus starp Viļņu un Dubaiju Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE), ceturtdien paziņoja Lietuvas satiksmes ministrs Marjus Skuodis.

Kā informēja ministrs, drīzumā "airBaltic" saņems nozīmētās aviokompānijas statusu Viļņu-Dubaijas maršrutā saskaņā ar Lietuvas un AAE divpusējo nolīgumu par gaisa satiksmi.

Kompānija plānojot reisus sākt novembrī, lidojumus piedāvājot divas reizes nedēļā, Skuodis rakstīja vietnē "Facebook".

"Tiešie regulārie reisi ar AAE un kopumā tik gari regulārie reisi Lietuvai nekad nav bijuši. Mēs jau vairākus gadus kopā ar [Lietuvas starptautisko lidostu operatoru] "Lietuvos oro uostai" strādājam pie tāda lidojumu virziena, tādēļ ir ļoti patīkami, ka tirgus šeit redz potenciālu," viņš klāstīja.

Skuodis pauda, ka Lietuvas un AAE gaisa satiksmes savienojumi ir viens no prioritārajiem virzieniem, jo sniedz alternatīvu savienotajiem reisiem uz Āziju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc nesenā paziņojuma par izmaiņām valdē Baltijas tūrisma uzņēmums “Novaturas”, kas ietver arī Latvijas uzņēmumu “Novatours”, paziņo par jauna valdes priekšsēdētāja ievēlēšanu.

Neatkarīgais jaunās valdes loceklis Ģedimins Almants (Gediminas Almantas) iecelts par valdes priekšsēdētāju.

“Uzņēmums ir prezentējis savu izaugsmes stratēģiju un izvirzījis vērienīgus plānus, lai nostiprinātu līdera lomu reģionā, koncentrējoties uz tehnoloģiju attīstību, ceļotāju pieredzes uzlabošanu, ilgtspējīgāku ceļošanu un darbinieku iesaisti. Šie stratēģiskie virzieni būs mūsu darbības prioritātes, kuras īstenosim ar profesionālu un augošu komandu,” stāsta “Novaturas” grupas jaunais valdes priekšsēdētājs Ģ.Almants.

Ģ. Almantam ir vairāk nekā 17 gadu darba pieredze dažādos uzņēmumos. Iepriekš viņš strādāja Kopenhāgenas lidostā, četrus gadus ieņēma Lietuvas valsts uzņēmuma “Lietuvas lidostas” (Lietuvos oro uostai) ģenerāldirektora amatu, kā arī šobrīd ir tās direktoru padomes loceklis un audita komitejas priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Viļņas lidosta visus autobusus ar dīzeļdzinēju nomainīs pret hibrīda un elektriskajiem autobusiem

LETA/BNS, 06.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valsts lidostu operators "Lietuvos oro uostai" līdz 2026.gadam iegādāsies 12 autobusus ar hibrīda vai elektrisko dzinēju, lai nomainītu visus pašlaik Viļņas lidostā izmantotos autobusus ar dīzeļdegvielas dzinēju.

Kopējā pasūtījuma vērtība būs skaidra pēc iepirkuma konkursa izsludināšanas, kas plānota rudenī, informēja "Lietuvos oro uostai".

"Lietuvos oro uostai" ģenerāldirektora pienākumu izpildītājs Aurims Stikļūns atzina, ka jau vairākus gadus turpinās sarunas ar lidsabiedrību tieši nolīgtajām kompānijām, kas apkalpo lidmašīnas un zemes, tomēr līdz šim tās nav bijušas veiksmīgas, tādēļ lidostas operatorkompānija uzņēmusies iniciatīvu.

"Gaidāms, ka līdz 2025.-2026.gadam visi autobusi Viļņā būs jauni un ērti," viņš piebilda.

Turklāt drīzumā plānots paplašināt uzlādes staciju tīklu Viļņas lidostas iekšējā zonā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" izbūvi Latvijas teritorijā atbildīgās SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) neizskata iespēju sākt maksātnespējas procesu, sacīja EDzL pārstāvji, komentējot inflācijas dēļ radušos indeksācijas izdevumus 39 miljonu eiro apmērā abām "Rail Baltica" starptautiskajām stacijām un kavētos maksājumus būvniekiem.

EDzL norādīja, ka patlaban "Rail Baltica" būvnieki saņem apmaksu par aktuālajiem darbiem, kā arī daļēji tiek sākti segt arī inflācijas dēļ radušies indeksācijas izdevumi.

Visas iesaistītās puses risina "Rail Baltica" finanšu plūsmas jautājumus, un ar būvniekiem notiek aktīvas un konstruktīvas sarunas par maksājumu grafika pārskatīšanu. Attiecīgi EDzL patlaban neizskata iespēju sākt maksātnespējas procesu.

EDzL skaidroja, ka Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam (CEF), piesakot konkrētās aktivitātes, tām tika rēķināta inflācijas rezerve, taču pandēmija un karš to daudzkārt palielināja.

Lai situāciju risinātu, Satiksmes ministrija (SM) starpinstitūciju saskaņošanā ir iesniegusi informatīvo ziņojumu Ministru kabinetam par "Rail Baltica" starptautisko staciju būvdarbiem, kurā tiek skaidrota situācija un piedāvāti risinājumi, lai izpildītu saistības "Rail Baltica" projekta īstenošanai Rīgas Centrālā dzelzceļa mezgla un Rīgas lidostas sekcijās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība 11.jūnijā pēc ilgām diskusijām vienojās par ceļa karti "Rail Baltica" projektam, taču vēl nav rasta pilnīga skaidrība par finansējuma piesaisti, otrdien preses konferencē atzina Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Ministru kabinets (MK) otrdien izskatīja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par "Rail Baltica" projekta tvērumu un īstenošanas plāniem, nodrošinot projekta funkcionalitāti un starpvalstu dzelzceļa līniju savienojumu. Valdība izvērtēja arī piedāvāto "Rail Baltica" projekta pirmās kārtas ieviešanas tvērumu līdz 2030.gadam, kuras īstenošanas izmaksu aplēses ir 6,4 miljardi eiro.

Valdība pilnībā apstiprināja to tvēruma daļu, kas tiek finansēta no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) ar 15% valsts līdzfinansējumu, kā arī pieņēma zināšanai to daļu, kurai nav iespējams finansējumu nodrošināt no EISI. Elementus šajā tvēruma daļā un tiem nepieciešamo finansējumu būs nepieciešams apstiprināt ar atsevišķiem MK lēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rail Baltica esošo saistību izpildei SM no valsts budžeta plāno piesaistīt 33,3 miljonus eiro

LETA, 25.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" abu starptautisko staciju būvniekiem esošo saistību izpildei Satiksmes ministrija (SM) plāno piesaistīt valsts budžeta līdzekļus 33,306 miljonu eiro apmērā bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), liecina SM saskaņošanai virzītais informatīvais ziņojums par "Rail Baltica" starptautisko pasažieru staciju un infrastruktūras būvdarbiem.

SM norāda, ka atbilstoši aktuālajām aplēsēm papildu nepieciešamais finansējums būvniecības izmaksu indeksācijai un darbiem finansēšanas līgumos ietverto aktivitāšu pabeigšanai līdz šā gada beigām ir 39,095 miljoni eiro bez PVN.

Tādējādi SM plāno piesaistīt papildu valsts budžeta līdzekļus 33,306 miljonu eiro apmērā bez PVN, lai izpildītu saistības "Rail Baltica" projekta īstenošanai Rīgas Centrālā dzelzceļa mezgla un Rīgas lidostas stacijās.

Tāpat SM rosina veikt finanšu līdzekļu pārdali 2024.gada budžeta ietvaros, attiecīgi pārdalot 2,995 miljonus eiro un 2,533 miljonus eiro uz budžeta apakšprogrammu "Eiropas transporta infrastruktūras projekti ("Rail Baltica")" būvniecības izmaksu indeksācijas rēķinu apmaksas nodrošināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērtējot kara Ukrainā ietekmi uz dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projektu, Satiksmes ministrija (SM) atzīst, ka īstermiņā tā ietekme vēl nav jūtama, taču ilgtermiņā zināmas sekas lielāki ģeopolitiski satricinājumi var radīt, jo ir būtiski sašūpotas materiālu piegādes ķēdes.

Tā teikts SM ziņojumā par aktualitātēm un progresu dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" tapšanas projektā, ko otrdien uzklausīja valdība.

Lai problēmas atrisinātu, notiek konsultācijas starp Eiropas partneriem, teikts ziņojumā.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (K) uzsver, ka līdz ar kara sākšanos Ukrainā "Rail Baltica" projekta ģeopolitiskā nozīme ir būtiski augusi un tādēļ ir nepieciešams konkrēts plāns, kā to uzbūvēt ātrāk, nekā plānots.

Pašlaik turpinās Rīgas Centrālā multimodālā mezgla sekcijas un "Rail Baltica" starptautiskās lidostas Rīga multimodālā transporta mezgla sekcijas būvniecība, kā arī norisinās būvdarbu iepirkums "Rail Baltica" pamattrases izbūvei. 2022.gada 31.janvārī ir sākts atsavināšanas process un izsniegtas pilnvaras, noslēgti pilnvarojuma, lietošanas vai lietošanas tiesību aprobežošanas līgumi būvdarbu uzsākšanai 204 nekustamajos īpašumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai, raksta laikraksts Diena. Rakstu sērijā tas ļaus ieskatīties, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē nevien norises Baltkrievijas iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Baltkrievijas Republikā saražotās tabakas produkcijas apjoms, pēc virknes ekspertu vērtējuma, vismaz divas reizes pārsniedz tās iekšējo patēriņu. Tas rada ideālus priekšnoteikumus gan oficiālajam tabakas izstrādājumu eksportam, gan arī to nelegālai izvešanai pāri robežai.

Raksts krievu valodā lasāms šeit: /uploads/manual/2022/01/20220117-0718-baltkrievijas-kontrabandas-vesture3-rus.pdf

XXI gadsimta pirmās desmitgades sākumā kļuva skaidri ieraugāms faktors, kas sekmēja līdz tam īpašu starptautisku ievērību neguvušu tabakas ražotāju, kā arī tabakas izstrādājumu kontrabandas strauju izaugsmi: lai kā par savu garšu tiktu nievātas zemākās kategorijas cigaretes, izrādījies, ka tieši tās pēdējās desmitgades laikā kļuvušas par īstu zelta āderi. Jo zemāka cena un akcīze nekā citās valstīs, jo tās izdevīgāk vest pāri robežām. Kontrabandas cigaretes no Baltkrievijas turpina plūst Rietumu virzienā. Eiropā ienākumi no nelegālās produkcijas ir ļoti augsti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" sākusi 2023.gada ziemas sezonu no Viļņas, piedāvājot lidojumus uz četriem jauniem galamērķiem - Tenerifi, Dubaiju, Grankanāriju un Turīnu, informēja "airBaltic" pārstāvji.

Kompānijas pārstāvji informē, ka lidojumi maršrutā Viļņa-Tenerife notiks divas reizes nedēļā, maršrutā Viļņa-Dubaija vienu reizi nedēļā, Viļņa-Grankanārija vienu reizi nedēļā, savukārt Viļņa-Turīna divas reizes nedēļā.

Tāpat lidostas pārstāvji norāda, ka pirmais reiss no Viļņas uz Tenerifi izlidoja 31.oktobrī, bet pirmais reiss uz Dubaiju notika 1.novembrī. Savukārt maršrutā Viļņa-Grankanārija pirmais reiss paredzēts šā gada 2.decembrī, bet reiss uz Turīnu notiks 30.decembrī.

""airBaltic" ir nozīmīgs un ilgtermiņa Lietuvas lidostu partneris. Mēs novērtējam, ka "airBaltic" skaidri uzsver turpmākos plānus ieguldīt Viļņas lidostā un vienlaikus uzlabot Lietuvas ceļotāju savienojamības iespējas," atzīmē Lietuvas valsts lidostu operatora "Lietuvos oro uostai" aviācijas pakalpojumu pagaidu vadītājs Toms Zitikis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Atklās vairāk nekā 14 miljonus eiro vērto viesnīcu Hampton by Hilton Riga Airport

Db.lv, 07.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā 11.aprīlī darbu sāks viesnīca "Hampton by Hilton Riga Airport", kuras attīstībā investēti vairāk nekā 14 miljoni eiro, informē viesnīcas pārstāvji.

Viesnīcā "Hampton by Hilton Riga Airport", kas atrodas netālu no starptautiskās lidostas "Rīga", būs 189 numuriņi, kā arī fitnesa centrs un biznesa centrs. Tāpat pie viesnīcas būs autostāvvieta, kas paredzēta 90 transportlīdzekļiem, tostarp stāvvietā būs sešas elektromobiļu uzlādes vietas.

"Hampton by Hilton Riga Airport" būvniecība sākās 2020.gada decembrī, un to veica būvniecības uzņēmums AS "UPB". Viesnīcas attīstītājs ir Lietuvas ieguldījumu pārvaldes sabiedrība "I Asset Managment".

"Hampton by Hilton Riga Airport" apkalpo Lietuvas "Apex Alliance Hotel Management", kas šobrīd pārvalda 11 viesnīcas ar dažādiem zīmoliem četrās valstīs.

Jau vēstīts, ka 2019.gada rudenī "Apex Alliance Hotel Management" atklāja pirmo "Hilton" viesnīcu Rīgā - "Hilton Garden Inn Riga Old Town", kas atrodas Grēcinieku ielā, Rīgā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas valstij vajadzētu apsvērt Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" akciju iegādi, trešdien paziņoja Igaunijas valsts lidostu operatorkompānijas "Tallinna Lennujaam" valdes priekšsēdētājs Rīvo Tuvike.

Intervijā Igaunijas sabiedriskajai raidsabiedrībai ERR Tuvike trešdien sacīja, ka iespējas iegādāties "airBaltic" akcijas būtu atkarīgas no cenas un ieguvumiem, tomēr viņš "ieteiktu to vismaz apsvērt. Pašlaik mums ir pavērusies tāda iespēja.

"Tallinna Lennujaam" atgādināja, ka "airBaltic" ir lielākā tirgus daļa Igaunijas aviopasažieru pārvadājumos, tādēļ kompānijas akciju iegāde saistītu to ciešāk ar Tallinu un ļautu mudināt kompāniju paplašināt darbību Igaunijas galvaspilsētā.

Viņaprāt, akcionāru līgumā var iekļaut punktus, piemēram, par atsevišķa skaita lidmašīnu bāzēšanu Tallinā vai noteikta skaita maršrutu nodrošināšanu no Igaunijas galvaspilsētas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ienākošais tūrisms Latvijā atgūstas daudz lēnāk nekā Baltijas kaimiņvalstīs, jo noteiktie ierobežojumi Covid-19 pandēmijas izplatībai bija bargāki, vienlaikus papildu izaicinājumu radījis karš Ukrainā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava. Viņa norāda, ka pagātni nav iespējams mainīt un nav mūsu spēkos ietekmēt notikušo, tāpēc ir jākoncentrējas darbam visa veida ārvalstu tūristu piesaistei, un tikai tā var sasniegt atbilstošus rezultātus.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija ienākošā tūrisma jomā?

Viss atkarīgs, ar ko pašreizējo 2022. gada situāciju salīdzina. Ja šajā gadā Latviju apmeklējušo ārvalstu tūristu skaitu salīdzina ar 2021. gadu, tad ir labi rādītāji, jo ir būtisks šādu ceļotāju pieaugums. Jāatgādina, ka 2021. gadā bija vairāki mēneši, kad nekāda ceļošana nebija iespējama, un to ļoti sāpīgi izjuta ienākošā tūrisma sfēra visās valstīs. Lai mazinātu pandēmijas izplatību, Latvijā vairākus mēnešus neviens ārvalstu tūrists pat nevarēja iebraukt. Savukārt pavisam citādi vērtēsim 2022. gadā sasniegto rezultātu, to salīdzinot ar pirmspandēmijas laikā – 2019. gadā – iespēto.

Komentāri

Pievienot komentāru