Ņemot vērā situāciju Ukrainā, ir īpaši svarīgi, lai Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis un starptautiskās organizācijas skaidri un vienoti nosodītu Krievijas agresīvo un neleģitīmo rīcību, uzskata Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V).

Āboltiņa šodien ES dalībvalstu nacionālo parlamentu spīkeru konferences laikā Lietuvas galvaspilsētā Viļņā piedalījās Baltijas un Ziemeļvalstu (NB8) parlamentu priekšsēdētāju sanāksmē, informē Saeimas Preses dienests.

«Satraucošā politiskā situācija Ukrainā liecina, ka šobrīd ir jo īpaši svarīgi, lai ES dalībvalstis un starptautiskās organizācijas skaidri un vienoti nosodītu Krievijas agresīvo un neleģitīmo rīcību. Tikai kopīga starptautiskās sabiedrības rīcība var novērst tālākus satricinājumus un apdraudējumu reģionā,» sarunā ar Baltijas un Ziemeļvalstu kolēģiem uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja. Āboltiņa norādīja, ka pašlaik mēs vairs nerunājam par atsevišķu valstu brīvību un drošību, bet par kopīgo drošības telpu, kas balstīta uz kopīgām demokrātiskām vērtībām.

Vēlos paust Latvijas izcelsmes ārvalstu pensionāru domas par ārvalstu pensionāru pensiju aplikšanu ar dubulto nodokli, kā arī ieteikumu šīs problēmas risināšanā.

Dzīvoju un strādāju Lielbritānijā, un pēc astoņiem gadiem saņemšu Latvijas un Lielbritānijas pensijas. Attiecīgi mani skars jautājums par ārvalstu pensionāru pensiju aplikšanu ar dubultnodokli, tāpēc es par to interesējos un vācu arī informāciju – jau divus gadus aptaujāju citus cilvēkus, kuri ir tādā pašā situācijā kā es. Un tādu ir daudz.

Ko domā topošie ārvalstu pensionāri, kuru dzimtene ir Latvija? Pēc manām aplēsēm no topošajiem ārvalstu pensionāriem vismaz 50–70% nevēlas atgriezties dzīvot Latvijā. Iemesls tam galvenokārt ir tieši saistīs ar viņu pensijām un Latvijas nodokļiem. Ja viņi atgrieztos, tad pirmām kārtām zaudētu 500–800 EUR katru mēnesi, ko citādi ārvalstīs saņemtu dažādās privilēģijās. Un otrām kārtām Latvijā viņiem būtu vēl papildus jāmaksā vidēji 100 EUR nodoklis katru mēnesi – dubultnodoklis, kas attiecas uz ārvalsts pensiju.

Vakar Aizkrauklē, iekšpagalmā starp Jaunceltnes ielas 31. un 35. māju, iedzīvotāju sapulcē tikušies divu pretējo «nometņu» iedzīvotāji — pensionāri pieprasa, lai no jauna izvietotās šūpoles tiktu aizvāktas vai pārceltas tālāk no mājas, bet māmiņas ar bērniem vēlas, lai tās paliktu turpat un bērniem būtu, kur spēlēties, vēsta reģionālais medijs Staburags.

«Aizvakar pie manām durvīm zvanīja kāda pensionāre, kura vāca parakstus par šūpoļu aizvākšanu vai pārcelšanu uz citu vietu,» stāstījusi četrgadīgo dvīnīšu Annas un Daces māmiņa Inese Pedere. «Pensionāri savāca 19 parakstu un iesniedza Aizkraukles novada domē. Kopā ar citu bērnu māmiņām arī mēs nolēmām vākt parakstus. Par šūpoļu atstāšanu parakstījās 30 cilvēku, lielākoties ģimenes ar bērniem, un arī mēs savu iesniegumu iesniedzām pašvaldībā. Vecās šūpoles bija tuvu mājai, tās demontēja, bet jaunās ir tālāk, apmēram 25 metrus no mājas. Novada pašvaldības izpilddirektors Einārs Zēbergs nolēma sarīkot iedzīvotāju tikšanos. Aizvaino tas, ka pensionā­riem prioritāte ir kaķi, smird gan kāpņutelpa, gan viņu dzīvokļi, šajā jautājumā viņi citu vēlmes neņem vērā, bet bērnus viņi uzskata par iznīcināmu sugu. Varbūt mēs viņiem varētu noorganizēt latviešu valodas kursus? Viņi latviski neprot, un es aiz cieņas ar viņiem runāju krieviski. Arī saviem bērniem mācīju ar kaimiņu tanti sasveicināties krieviski. Bet tagad meitenēm ar viņu visa draudzība vējā, jo tā ir tante, kas negrib šūpoles. Pensionāriem ir mazmazbērni, bet arī viņiem nav, kur spēlēties,» sūdzējusies sieviete.

«Ledus spridzināšanai Lielupē rezultāts būtu, ja ledum pēc tam būtu, kur aizplūst, bet ir skaidrs, ka līdz jūrai ledus netiktu,» plūdu situāciju Jelgavas rajonā portālam jelgavnieki.lv komentē «PSI Grupas» valdes priekšsēdētājs Andris Maurāns, kura vadībā izstrādāti plāni par iespējamiem plūdu draudiem Jelgavā.

«Ja spridzinātu Staļģenē, tad aiz tās upe ir brīva, bet aiz Jelgavas atkal ir ledus. Plūdi ap Jelgavu ir posmos un katrā konkrētā vieta situācijā ir jāvērtē atsevišķi, jāparedz ledus tālākā kustība, jāaprēķina sprādziena jauda. Katrā gadījumā, ja tehniski tas ir iespējams, Lielupe pēc iespējas ātrāk jāatbrīvo no ledus. Rūpīgi jāseko situācijai, jo iespējams, ka daba visu sakārto pati,» atklāj A.Maurāns, uzsverot, ka ledu spridzināt nedrīkst emociju iespaidā, vispirms ir nepieciešami speciālas komisijas izstrādāti aprēķini. Ja uzspridzinātu ledu Staļģenē, tad tur mazinātos plūdi un situācija uzlabotos, bet nav zināms, kas pēc tam notiks Jelgavā. «Iespējams, spridzināšana radītu jaunus sastrēgumus, jo skaidrs, ka līdz jūrai ledus netiks. Nav zināms, kādi aizsprostojumi izveidotos un kur aizplūstu ūdens,» konkrētu situācijas risinājumu eksperts nepiedāvā. «PSI Grupa» izstrādājusi Jelgavas, Jelgavas novada un Ozolnieku novada Riska vadības informatīvo sistēmu, ar kuras palīdzību notiek mērķtiecīga gatavošanās dabas stihijai, kas jau sākusies. Tiešraidē «Latvijas Radio 1» arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests Ainārs Pencis atklāja, ka ledus spridzināšana Lielupē nav risinājums. Savukārt Daugavā 25.martā plānots spridzināt ledu Pļaviņu novadā.

Jau kādu laiku Latvijas darba tirgū vērojama ierobežota darbaspēka pieejamība. Darba meklētāju īpatsvars pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2017. gada 4. ceturksnī samazinājies līdz 8.1%, pieaug arī neaizpildīto darba vietu skaits.

Bezdarbam sarūkot, palielinās algas un rodas spiediens uz inflāciju. Ierobežotais darbaspēka piedāvājums varētu būt nopietns izaicinājums turpmākai tautsaimniecības izaugsmei. Kādas ir iespējas šo jautājumu risināt?

Varianti ir dažādi, tostarp bezdarbnieku kvalifikācijas celšana un arī tik nepopulārā kvalificēta darbaspēka imigrācija. Bet šoreiz par ko citu. Iespējams, mums jau ir kvalificēts resurss, kurš nekur nav «jāmigrē», proti, gados vecāki cilvēki, kas pametuši darba tirgu.

Pensionāru Latvijā ir daudz un to skaits turpina pieaugt. Latvijā virs darbspējas vecuma (65+ g.v.) ir vairāk nekā piektdaļa no visiem iedzīvotājiem – 384 tūkstoši cilvēku.

Budžeta taupīšanas pasākumi var atstāt graujošu ietekmi uz Latvijas teātriem, jo daļa pensijas vecuma darbinieku, tajā skaitā ļoti pazīstami aktieri, var izlemt doties pensijā.

To Db pieļāva Latvijas Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis, norādot, ka uz šādu soli aktierus un citus teātra darbiniekus varētu pamudināt nule kā pieņemtais likums, kas nosaka, ka strādājošie pensionāri turpmāk varēs saņemt tikai 30 % no viņiem piešķirtās pensijas.

Pēc O. Rubeņa teiktā, pat «treknajos gados» vidējā alga Latvijas Nacionālajā teātrī bijusi 380 Ls «uz papīra», tādēļ tagad, kad algas tiek samazinātas, nebūtu pārsteigums, ja daļa teātrī strādājošo pensionāru nolemtu doties pensijā, nevis zaudēt vairāk nekā pusi pensijas un strādāt par niecīgu atalgojumu.

Jaunu atomelektrostaciju būve Eiropas Savienības (ES) robežu tuvumā - Baltkrievijā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā - ir jautājums, kas skar ne tikai Lietuvas, bet visa reģiona drošību, uzsvērusi Lietuvas Seima spīkere Irēna Degutiene, runājot Ziemeļvalstu un Baltijas valstu parlamentu priekšsēdētāju ikgadējā konferencē Somijā.

Viņa paudusi pārliecību, ka nepieciešama ciešāka starptautiskā sadarbība, lai jau savlaicīgi aizšķērsotu ceļu tādu varbūtēju nedrošu kodolprojektu attīstīšanai ES kaimiņos, ko šobrīd padara iespējamu tieši starptautiskās sabiedrības uzmanības trūkums.

«Tādēļ Eiropas Savienībai jāatrod recepte, kā ieinteresēt kaimiņvalstis ciešāk sadarboties kodoldrošības jautājumos,» norādījusi spīkere. «Viens no risinājumiem - varētu apsvērt iespēju ierobežot elektroenerģijas importu no trešajām valstīm, ja tās neievēros starptautiskos kodoldrošības standartus.»

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien nolēma kā drošības līdzekli piemērot apcietinājumu spiegošanā Krievijas labā vainotajam Saeimas deputātam Jānim Ādamsonam (S).

Tāpat tiesa nolēma piemērot apcietinājumu vēl kādai personai.

Tiesas lēmumu septiņu dienu laikā var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.

Kā novēroja aģentūra LETA, tiesa ierosinājumu par Ādamsona apcietinājuma piemērošanu skatīja aptuveni divas stundas. Ādamsonu uz un no tiesas zāles konvojēja trīs Valsts drošības dienesta (VDD) darbinieki maskās.

Ādamsons aģentūrai LETA komentārus nesniedza. Tāpat komentārus nesniedza Ādamsona advokāts.

VDD aģentūrai LETA apliecināja, ka kriminālprocesā saistībā ar aizdomām par spiegošanu Krievijas labā apcietinājums bez deputāta piemērots vēl kādai personai.

VDD arī informēja, ka kriminālprocesā tika veiktas neatliekamas procesuālās darbības vairākos objektos. Procesuālās darbības, tostarp, kratīšanas, veiktas arī Saeimas ēkā un pret deputātu atbilstoši iepriekš no Saeimas saņemtajai piekrišanai.

Rīgas pilsētas tiesa šodien bijušo Saeimas deputātu Jāni Ādamsonu atzina par vainīgu apsūdzībās par spiegošanu Krievijas labā un piesprieda cietumsodu uz astoņiem gadiem un sešiem mēnešiem, informēja Tiesu administrācijā.

Pirmās instances tiesa Ādamsonu notiesāja par četru noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, tostarp par svešas mantas iegūšanu ar viltu nelielā apmērā, šaujamieroču munīcijas iegādāšanos un glabāšanu bez attiecīgas atļaujas, sodot ar brīvības atņemšanu uz astoņiem gadiem, ar probācijas uzraudzību uz diviem gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu uz diviem mēnešiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu uz diviem mēnešiem un īslaicīgu brīvības atņemšanu uz trīs mēnešiem.

Daļēji saskaitot piespriestos sodus, Ādamsonam noteica galīgo sodu - brīvības atņemšanu uz astoņiem gadiem un sešiem mēnešiem ar probācijas uzraudzību uz diviem gadiem.

Savukārt Krievijas pilsoni, bijušo VDK darbinieku Genādiju Silonovu par spiegošanu tiesa notiesāja un sodīja ar brīvības atņemšanu uz septiņiem gadiem un sešiem mēnešiem, ar probācijas uzraudzību uz diviem gadiem.

Ja izrādīsies, ka izdevumi sociālajā budžetā jāapgriež vairāk, nav izslēgts, ka tiks pārskatītas pensiju piemaksas, daļai pensiju tās nemaksājot.

Latvijas Pensionāru federācija (LPF) gan iesniegusi Labklājības ministrijā (LM) un Saeimā savu prasību – pensiju piemaksas diferencēt un pensijām līdz 300 latiem tās palielināt līdz vienam latam esošo 70 santīmu vietā par vienu darba stāža gadu, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Politiskajā laukā aktualizējies ne tikai indeksācijas un priekšlaikus pensionēšanās jautājums, bet arī pensiju piemaksas. Pensiju piemaksa nav pensijas sastāvdaļa, tāpēc, piemēram, indeksējot pensijas, to noņem, indeksu attiecinot tikai uz pamatpensijas apmēru. To neaizsargā arī Satversmes tiesas spriedums. Pensiju piemaksu ieviesa 2006. gadā pensijām, kuras nepārsniedz 105 latus, un tās apmērs sākotnēji bija 6,63 lati. Tagad tas ir vidēji 23,80 latu un to saņem visi pensionāri. Nopietni neizvērtējot pensiju piemaksu nogriešanu, valdība var uzkāpt uz asa grābekļa un izraisīt pensionāru protestus. Lai iegūtu fiskālu efektu, piemaksas būtu jāapcērp arī pensijām zem divsimt latiem, jo tieši tās veido lielāko pensiju saņēmēju īpatsvaru, taču tas nozīmētu jau tā nelielo pensiju samazināšanos.

Pazīstamajam autovadītāju aizstāvim juristam Edgaram Džeriņam par kukuļošanas noziegumiem tomēr būs jāiet cietumā. Tas izriet no šodien pieņemtā Augstākās tiesas (AT) Senāta lēmuma.

Kā informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja, AT Senāts nolēmis atstāt negrozītu Rīgas apgabaltiesas 2011.gada 23.novembra spriedumu, ar kuru apsūdzētajam par uzkūdīšanu dot kukuli un par kukuļa piesavināšanos piespriests cietumsods uz vienu gadu.

Vienlaikus Senāts noraidījis Džeriņa advokātes Ivetas Vietnieces kasācijas sūdzību. Senāta lēmums nav pārsūdzams.

Kā ziņots, Rīgas apgabaltiesa pērn 23.novembrī Džeriņam piesprieda reālu cietumsodu uz vienu gadu, bet apcietināts tiesas zālē viņš vēl netika. Vēlāk apsūdzētais un viņa advokāte par šo spriedumu iesniedza kasācijas sūdzību, tāpēc lieta ir nonāca augstākajā tiesu instancē - AT Senātā.

Lietuva nesekos Latvijas piemēram, kad pirms dažiem gadiem, sabrūkot bankai Parex, Latvijai vajadzēja lūgt palīdzību Starptautiskajam Valūtas fondam. Tā sacījusi Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite.

«Nešaubos, ka Lietuva ir spējīga pati tikt galā. Šī banka Lietuvas banku sistēmā aizņem vien desmito daļu. Gan valdībai, gan Lietuvas Bankai ir pietiekami līdzekļu, lai sniegtu garantijas visiem Lietuvas noguldītājiem - ne tikai Snoras [noguldītājiem] - par esošo apdrošināšanas summu 350 tūkstošiem litu (71,4 tūkstoši latu),» skaidroja Grībauskaite.

Viņa arī paudusi atbalstu valdības rīcībai, lemjot par piektās pēc aktīvu apmēra lielākās komercbankas Lietuvā Snoras nacionalizēšanu. Bankas nacionalizācija «palīdzēja apturēt nekaunīgu uzbrukumu Lietuvas banku sistēmai un tās iedzīvotāju interesēm», tā viņa.

Starp Eiropas Parlamentu un Eiropas Padomi18. decembrī ir panākta provizoriska vienošanās par Eiropas Atveseļošanās un noturības mehānismu un apjomiem, kas paredz kopējo finansējumu 672,5 miljardus eiro dalībvalstu ekonomikas stiprināšanai.

Šī vienošanās paredz iespēju Latvijai iegūt vismaz 4 miljardus eiro aizdevumos un grantos, tādēļ nepieciešams aktīvs un ātrs darbs pie nacionālā plāna izstrādes naudas apguvei. Plāns jāiesniedz nākamā gada aprīlī.

“Zaļie”un “digitālie” mērķi – 57%

Vienošanās panākta par ES atveseļošanās instrumenta galveno sastāvdaļu un pielietojuma galvenajiem mērķiem, kā arī vispārējo sadalījumu, teikts Eiropas padomes interneta vietnē. Instrumenta pamatmērķis ir atbalstīt ES dalībvalstu ieguldījumus un reformas, palīdzot tām risināt pandēmijas ekonomisko un sociālo ietekmi. Gan Eiropas padomei, gan Eiropas parlamentam vienošanās vēl jāparaksta.

“Padome jau oktobrī pieņēma šo nostāju par atveseļošanās mehānismu, pamatojoties uz ES līderu sniegtajām politiskajām vadlīnijām iepriekš, kas bija daļa no sarunām par daudzgadu budžeta finanšu shēmu un atveseļošanās paketi. Vienošanās ar Eiropas parlamentu paredz, ka 672,5 miljardi dos spēcīgu stimulu mūsu ekonomikai un ļaus dalībvalstīm veidot zaļāku un digitālāku nākotni. Šī noruna ar Eiropas parlamentu ir izšķirošs solis, lai nauda varētu sākt plūst jau nākošajā gadā,” EP mājaslapā norāda Vācijas vicekanclers Olafs Šulcs.

Vienpusēji pasludināto Katalonijas neatkarību Latvija neatzīs, tas teikts Latvijas Ārlietu ministrijas izplatītajā Latvijas valsts oficiālajā nostājā saistībā ar notikumiem Spānijā, Katalonijas autonomajā apgabalā.

Kā uzsvērts paziņojumā, arī pēdējie notikumi nemaina Latvijas valdības nostāju Katalonijas jautājumā, proti, Latvija uzskata, ka tas ir Spānijas iekšējs jautājums, kas jārisina saskaņā ar Spānijas likumiem un konstitūciju. Paziņojumā pausta cerība, ka Katalonijas jautājums tiks atrisināts dialoga ceļā Spānijas konstitūcijas ietvaros.

«Latvijai ar Spāniju ir ciešas divpusējās attiecības, un Spānija ir Latvijas sabiedrotā ES un NATO, kā arī citās starptautiskās organizācijās. Spānija ir demokrātiska, likuma varu respektējoša valsts, tās ieguldījums ES vērtību aizstāvēšanā pasaulē ir nenovērtējams. Tāpēc situācija ir jārisina, ievērojot dalībvalsts un ES atbilstošo normatīvo regulējumu,» teikts Latvijas oficiālajā pozīcijā.

Teju puse (48%) Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka ir nozīmīgi savlaicīgi veidot pensijas uzkrājumus, tomēr, domājot par pašu vecumdienām, vien trešdaļa (33%) Latvijas iedzīvotāju šodien ir gatavi veikt uzkrājumus. Gada laikā ir palielinājusies tā iedzīvotāju daļa, kas uzskata, ka arī pensijas vecumā turpinās strādāt.

Par četriem procentpunktiem līdz 28% pieaudzis to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri neuzskata, ka viņu vecumdienas būs pārticīgas. Turklāt no 17% līdz 19% palielinājusies tā iedzīvotāju daļa, kas uzskata, ka arī pensijas vecumā turpinās strādāt. Pensijas vecumā uz valsts atbalstu cer 10% iedzīvotāju – 2010. gadā cerības par valsts pensijas pietiekamību izteica 9% aptaujāto. Par vienu procentpunktu pieaudzis arī to iedzīvotāju skaits, kas vecumdienās cer uz bērnu finansiālo atbalstu – 2011. gadā pensijas vecumā no atvasēm līdzekļus cerēja saņemt 6%, bet gadu iepriekš – 5%.

To cilvēku skaits, kas atzinuši, ka paši veiks uzkrājumus, lai pensijā dzīvotu pārticīgi, gada laikā ir sarucis par astoņiem procentpunktiem līdz 33%.

Otras burgernīcas atvēršana un saimnieciskās darbības paplašināšana nodrošinājusi SIA Street Burgers Latvia vietu straujāk augošo uzņēmumu sarakstā.

No 2015. līdz 2017. gadam SIA Street Burgers Latvia neto apgrozījums palielinājās par 282%, rentabilitāte – par vairāk nekā 10%, kas ļāva uzņēmumam ieņemt 44. vietu starp straujāk augošajiem Rīgas uzņēmumiem Lursoft un DB veidotajā Gazeļu sarakstā. Pašlaik šī kompānija veic saimniecisko darbību divās burgernīcās Rīgā – Blaumaņa un Meža ielā. Uzņēmums ir veicis priekšdarbus, lai realizētu franšīzi ārvalstīs. Tiek mērķēts gan uz Eiropas, gan ASV tirgu.

Gatavi startam

Vēl Latvijā darbojas trīs ēdināšanas iestādes ar nosaukumu Street Burgers. Tās atrodas Vecrīgā, Jūrmalā, Liepājā. Liepājas burgernīcu atvēra SIA Street Burgers Latvia bijušas darbinieks Kristaps Fridrihsons. «Tās strādā kā franšīzes, taču juridiski tā nav – es tās dēvēju par franšīzēm, kaut gan visās tajās esmu iesaistīts kā sadarbības partneris vai līdzīpašnieks,» skaidro SIA Street Burgers Latvia valdes loceklis Aleksandrs Vēvers, kurš zīmolu Street Burgers radīja 2012. gadā. Preču zīme ir reģistrēta Latvijā, ES un ASV. Uzņēmums ir veicis sagatavošanās darbus, lai sāktu franšīzi realizēt ārpus Latvijas robežām. «Ir jāiziet cauri milzīgai birokrātijai, kas saistās ar preču zīmes reģistrēšanu. Ir jābūt izstrādātai zīmola standarta grāmatai, kas ietver sevī visus iespējamos klupšanas akmeņus. Šobrīd esam gatavi startēt ārpus Latvijas un sākt tirgot franšīzi ārvalstīs, taču konkrētas stratēģijas, kā tieši to darīsim, vēl nav,» neslēpj A. Vēvers.

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ārkārtas desinhronizācija no BRELL tiek uztverts kā pietiekami būtisks risks, tāpēc Baltijas valstis ir gatavas arī šādam scenārijam, norāda Rolands Irklis, AS Augstsprieguma tīkls (AST) valdes priekšsēdētājs.

Principā mēs apzināmies, ka Krievija varētu situāciju eskalēt un vienpusēji atslēgt Baltijas valstis no BRELL tīkla ātrāk, nekā tas šobrīd paredzēts, neslēpj R.Irklis, norādot, ka pašlaik Baltijas valstu sinhronizācija ar Eiropas tīkliem plānota 2025. gada februārī jeb gandrīz gadu agrāk, nekā plānots sākotnēji. Šāds lēmums pieņemts pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, teic R.Irklis, uzsverot, ka tehniski Baltijas energosistēmas sinhronizācijai ir gatavas jau šobrīd. Tas gan varētu nozīmēt papildu izmaksas balansēšanas jaudu nodrošināšanas dēļ, taču mēs esam gatavi, teic AST valdes priekšsēdētājs.

Jau vairākus gadus AST strādā pie Baltijas energosistēmas sinhronizācijas ar Eiropas tīkliem. Kā šobrīd veicas ar šī projekta īstenošanu - kad mēs beidzot būsim gatavi atslēgties no BRELL loka?

Vidējā mājsaimniecība Latvijā – tālu no vidusslāņa līmeņa.

Kad Latvijas vidējā mājsaimniecība ir iegādājusies preces un pakalpojumus par visu naudu, tā teorētiski ir iztērējusi 2783,2 eiro un nodokļos (PVN, sociālās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodoklis) samaksājusi 2048,76 eiro. Ja preces un pakalpojumus, kas pieklājas visiem, vienkāršoti saucam par maizes klaipu, iznāk, ka vairāk nekā 2/5 no tā apēd valsts – lai visiem būtu liela drošība, laba kārtība, lieliska veselība un izcila izglītība.

Vidējā ģimene valstī mūsu izpratnē ir divi strādājošie – vecāki, kas saņem vidējo algu pēc CSP 2023. gada datiem, divi pensionāri (vecvecāki), kas saņem vidējo pensiju pēc tā paša gada statistikas, un divi bērni, kas tiek skaitīti kā apgādājamās personas. Mēs vērā ņemam tikai lielākos nodokļus – PVN, IIN un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). Nekādi citi nodokļi vai nodevas netiek ņemti vērā. Vienkāršības labad vērā netiek ņemti arī cita veida atvieglojumi vai pabalsti, piemēram, māmiņalgas, pieņemot, ka atvieglojumi un pabalsti savstarpēji izlīdzinās ar neievērotiem nodokļiem un nodevām. Valsts pamatā ir ģimene, un mūsu mērķis ir skaidri parādīt ģimenes budžetu un saikni ar valsti. Proti, ir vērts saprast, cik katra ģimene maksā par savu valsti un cik paliek pašiem, jo stipra valsts ir stipriem pilsoņiem.

Ekonomisti norādot, ka pensijas jāsamazina, jo tās esot būtiski augušas pēdējos gados, tomēr neviens nepiedāvājot aprēķinus, cik miljonus var iegūt, samazinot tā sauktās lielās pensijas jeb atceļot šīm pensijām piemaksas.

Pensiju virs 300 Ls saņēmēju skaits nav pat 5% no visiem pensionāriem, tas nozīmē, ka pret nākamā gada iespējamā sociālā budžeta deficītu pusmiljarda apmērā šo pensiju samazinājumā iegūtie līdzekļi varētu būt ūdens pile glāzē, izpētījusi Neatkarīgā. Ja visiem pensionāriem atņemtu piemaksas, pat tas dotu vien 147 milj. Ls ietaupījumu.

Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) datiem šā gada sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ieņēmumi plānoti 1,19 miljrd. Ls, no tiem sociālās iemaksas 1,17 miljrd. Ls, savukārt izmaksas – 1,5 miljrd. Ls. Šāda nevēlama situācija no budžeta viedokļa veidojas pēdējos divos gados, jo iepriekš ieņēmumi pārsniedza izdevumus un sociālajā budžetā veidojās uzkrājums.

Tautskaites dati liecina par vairāku nopietnu reformu nepieciešamību, ieskaitot reģionālo reformu.

Tā intervijā laikrakstam Dienas bizness uzsver labklājības ministre Ilze Viņķele. Viņa arī pauž optimistiku viedokli, ka pensijā Latvijas nākotnes pensionāri pavadīšot trešdaļu mūža.

Jūs ļoti skaidri esat norādījusi, ka pensiju vecuma palielināšana ir jāveic jau no 2014. gada. Kāpēc?

Demogrāfiskā situācija Latvijā liecina, ka mainās attiecība starp strādājošu nodokļu maksātāju un tām personām, kam ir jātiek uzturētām no samaksātajiem nodokļiem. Šī proporcija sociālajā budžetā iezīmē nepieciešamību veikt izmaiņas, lai šo attiecību sabalansētu. Šodien vienam strādājošajam ir jāuztur gandrīz četri pensionāri - tā nav ilgtspējīga situācija. Vienam nodokļu maksātājam ir uzlikts nesamērīgi liels slogs. Vēl viena demogrāfijas tendence - cilvēki Latvijā noveco. Un šis process notiek, arī cilvēkiem dzīvojot ilgāk. Jo ilgāk mēs dzīvojam, jo ilgāk mums arī jāstrādā. Šobrīd statistikas dati liecina, ka cilvēki, kas pārdzīvo pensionēšanās vecumu, proti, 62 gadus, pēc tam dzīvo vēl pietiekami ilgi un šī attiecība nākamajos gados nepasliktināsies. Tas nozīmē, ka nākotnes pensionāri trešdaļu sava mūža pavadīs pensijā. Tāpat jāmin, ka pēdējie tautskaites dati liecina - Latvijas iedzīvotāju skaits ir samazinājies pietiekami nozīmīgi, lai mēs pārvērtētu visas uzņemtās saistības, tostarp sociālo budžetu.

Vācijā tiesas priekšā stājušies četri pensionāri, kas tiek apsūdzēti finanšu konsultanta nolaupīšanā, jo viņš ieteicis investīcijas ASV nekustamajā īpašumā, ziņo BBC.

Pensionāri - divi precēti pāri vecumā no 63 līdz 79 gadiem - un iespējamais 60 gadus vecais līdzdalībnieks apsūdzēti konsultanta nolaupīšanā pagājušā gada jūnijā. Viņi konsultantu sagūstījuši viņa mājā Vācijas rietumu daļā un veduši 450 kilometrus uz Bavāriju. Saskaņā ar apsūdzību konsultants esot sasiets, viņam aizbāzta mute un viņš iebāzts automašīnas bagāžniekā. Brauciena laikā viņš arī esot sists, salaužot viņam divas ribas, jo apstāšanās laikā centies aizbēgt.

Tur pensionāri esot spieduši konsultantu parakstīt dažādus papīrus apsolot, ka viņš atdos 2.5 miljonus eiro, par kuru zaudēšanu viņš esot atbildīgs. Taču konsultantam izdevies nosūtīt ziņojumu policijai, kas izbeigusi viņa četras dienas ilgo ieslodzījumu.

Uz tādu labklājību, kādu bauda šodienas pensionāri Vācijā, nākamajām paaudzēm vairs nav cerību, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Mēs, pēckara paaudze, – esam tie, kuriem jaunībā gājis visgrūtāk. Mums vajadzēja smagi strādāt un taupīt katru marku. Bet tagad mums klājas tik labi, kā vēl nekad nav klājies nevienai pensionāru paaudzei Vācijā, laikrakstam atzinuši vācu pensionāri Vera Būhnere (72), Vera Groca (72) un Jurgens Grocs (73).

Septiņpadsmit gadu laikā, kopš viņi ir pensijā, dzīve uz augšu gan sevišķi neesot gājusi. Drīzāk otrādi. Lai arī naudas ir tikpat, cik agrāk, viss kļuvis dārgāks, arī atlaižu pensionāriem vairs nav gandrīz nekur: «Tomēr, ja salīdzina ar laikiem, kad mēs vēl bijām jauni, jāteic godīgi: šodien pensionāri Vācijā ir patiešām bagāti. Nākamajai paaudzei uz tādu dzīvi vairs nav ko cerēt.»

Lai gan tabula rāda pieaugumu, realitāte iezīmējas pavisam cita.

Vidējā mājsaimniecība Latvijā pēc iecerēto nodokļu izmaiņu apstiprināšanas tiks pie lieka simtnieka ģimenes budžetā, taču aplēses rāda, ka nodevas un inflācija to aprīs četrkārtīgi. Pirms pusgada sarēķinājām, cik vidējā mājsaimniecība samaksā nodokļos, un to izdarījām arī tagad, ievērojot, kādas nodokļu izmaiņas iecerētas, un iznāk, ka nodokļos būs jāsamaksā 102,38 eiro mazāk. Visos aprēķinos tiek izmantota tikai un vienīgi 2023. gada vidējā alga un vidējā pensija. Vidējā ģimene valstī mūsu izpratnē ir divi strādājošie – vecāki, kuri saņem vidējo algu pēc Centrālās statistikas pārvaldes 2023. gada datiem, divi pensionāri (vecvecāki), kuri saņem vidējo pensiju pēc tā paša gada statistikas, un divi bērni, kuri tiek skaitīti kā apgādājamās personas. Vērā ņemam tikai lielākos nodokļus – pievienotās vērtības nodokli (PVN), iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). Nekādi citi nodokļi vai nodevas netiek ņemti vērā.