Līdz pat aprīļa beigām Līvānu novada domei tā arī nav izdevies satikt SIA Lettglas jauno īpašnieku, valdes locekli Haraldu Rolfu Linhartu.

Tā kā uz SIA Lettglas juridisko adresi Līvānos, Zaļā ielā 23, domes sūtītās vēstules ir palikušas bez atbildes, dome ir nosūtījusi vēstuli H.R.Linhartam personīgi gan uz viņa uzrādīto adresi Vestbādenā (Vācijā) gan uz jaunā īpašnieka Waterford Northeast Limited juridisko adresi Londonā (Anglija). Vēstulē īpašnieks informēts par domes lēmumu attiecībā uz Līvānu stikla muzeja pārņemšanu vai atsavināšanu, kā arī pieprasīts sniegt rakstisku atbildi un informēt par iespējamo tikšanās laiku.

SIA Lettglas Db informēja, ka ziņas no H.R.Hlinharta tiek gaidītas 5.maijā. Vēl pagājušonedēļ darbu turpinājusi SIA Lettglas administrācija, bet šodien, 30.aprīlī, tā jau devusies brīvdienās.

Stikla šķiedras ražotājs AS "Valmieras stikla šķiedra" pagājušajā gadā strādāja ar 127,922 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 41,3% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 36,8% un bija 6,154 miljoni eiro, liecina informācija Lursoft.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka 2022.gads sākās ar rekordlieliem pārdošanas apmēriem un vēsturiski zemu gatavās produkcijas krājumu atlikumu pirmajā ceturksnī, jo, pirmkārt, pēc vannu krāsns rekonstrukcijas bija jāizpilda 2021.gadā atliktie pasūtījumi. Otrkārt, piegādes ķēdes starp Āziju un Eiropu vēl arvien apgrūtināja augstas transporta izmaksas.

Šie apstākļi radīja iespēju vairāku pārdošanas cenu korekciju rezultātā uz klientiem novirzīt pieaugošās grupas izejmateriālu, dabasgāzes un elektroenerģijas izmaksas, teikts vadības ziņojumā.

Riska vadības pasākumu ietvaros 2019.-2022.gada periodā uzņēmums pakāpeniski samazināja sadarbības apmērus ar biznesa partneriem Krievijā un Baltkrievijā, tāpēc karadarbības sākums 2022.gada februārī būtiski neietekmēja "Valmieras stikla šķiedras" grupas izejmateriālu piegādes un pārdošanas ieņēmumus. Tikai atsevišķi Krievijas piegādātāji nelielos apmēros piegādāja izejmateriālus stikla kausēšanas ražošanas procesa nodrošināšanai - šī sadarbība tika pārtraukta nekavējoties karadarbības sākuma posmā, un krietni pirms starptautisko tirdzniecības sankciju ieviešanas pret Krieviju.

SIA Līvānu ķieģelis apturējis keraterm bloku ražošanas ceha darbību, no darba atlaižot 76 darbiniekus.

Kā Db skaidroja uzņēmums direktors Viktors Šilovs, šāds lēmums pieņemts sakarā ar to, ka pieprasījums pēc keraterm blokiem šogad krities līdz nullei. Līdz šim SIA Līvānu kieģelis mēnesī saražoja 3200-3500 m3 keraterm bloku. Saražotā produkcija pārsvarā tikusi realizēta vietējā tirgū, bet neliela daļa tās tikusi eksportēta uz Lietuvu un Krieviju, kas savukārt nav bijis izdevīgi augsto transporta izmaksu dēļ.

Darbu uzņēmumā joprojām turpina mehāniskais cehs, kurā strādā 25 darbinieki. Pērn uzņēmums strādājis ar vairāk kā 1 miljonu latu lielu apgrozījumu, un arī šogad V.Šilovs prognozē līdzīgu rezultātu sakarā ar produkcijas cenas celšanos.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padome apstiprinājusi SIA Līvānu dzīvokļu un komunālā saimniecība iesniegtos ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifus Līvānu novada Līvānu pilsētā. Ar šī gada 1.decembri uzņēmuma klientiem maksa par kubikmetra dzeramā ūdens sagatavošanu un piegādi, kā arī par izmantotā ūdens novadīšanu uz attīrīšanas iekārtām un tā attīrīšanu kopā būs 1,46 eiro, nformē SPRK komunikāciju nodaļas galvenā speciāliste Ieva Bethere.

Attiecīgi maksa par ūdensapgādes pakalpojumu kubikmetru būs 0,51 eiro, bet maksa par kanalizācijas pakalpojumu - 0,95 eiro. Tarifos nav ietverts pievienotās vērtības nodoklis.

Līvānu dzīvokļu un komunālā saimniecība regulatorā ar iesniegumu izskatīt un apstiprināt jaunu tarifu projektu vērsās 2014.gada 10.jūnijā. Iesniegtais tarifu projekts paredzēja 0,53 eiro kubikmetrā par ūdensapgādes pakalpojumiem un 0,93 eiro kubikmetrā par kanalizācijas pakalpojumiem. Regulators tarifu projekta izvērtēšanas gaitā lūdza komersantu iesniegt papildus skaidrojumus un izmaksas pamatojošos dokumentus, kā rezultātā uzņēmums iesniedza precizēto tarifu projektu. Precizējumi samazināja ūdensapgādes pakalpojumu tarifu par 0,02 eiro, bet kanalizācijas pakalpojumu tarifu palielināja par 0,02 eiro.

Jauns peldbaseins septembra beigās atklāts ne vien Valmierā, bet arī Latgales pilsētā Līvānos.

Līvānu 1.vidusskolas peldbaseina ēkas kopējā platība ir 1100m2, tajā ietilpst sporta baseins 11 x 25 metri (4 celiņi), bērnu baseins 5 x 7 metri, SPA zona (sauna, tvaika pirts, hidromasāžas vanna, aukstais baseins), ģērbtuves, dušas. Ēka ir aprīkota ar audio un videonovērošanas sistēmu, informē Līvānu novada domes pārstāvis Jānis Vaivods. Apmeklētāju kontrolei iegādāta un uzstādīta aproču sistēma.

Būvniecība veikta projekta Līvānu 1.vidusskolas peldbaseina jaunbūve un sporta zāles – angāra pārbūve ietvaros. Līvānu peldbaseina būvniecības un vieglatlētikas manēžas pārbūves būvdarbu izmaksas ir 1 996 742 eiro ar PVN 21%. Pašvaldība šim nolūkam ņēma aizņēmumu Valsts kasē. Daļu līdzekļu ziedoja arī vairāki Līvānu novada uzņēmumi: SIA Līvānu kūdras fabrika un SIA Zelta zeme, SIA Ceram Optec, SIA Grīva L, SIA Granvia, SIA Baltik sistēm, SIA Līvānu mājas un logi, SIA Mežrozīte HES.

Ja laiks nekļūs siltāks, pirmdien, 22. septembrī centralizētā siltuma padeve tiks uzsākta Līvānu skolās un bērnudārzos, kā arī dzīvojamajās mājās, vēl līdz novembrim saglabājot esošo tarifu.

Kā atzīst SIA Līvānu siltums vadība, uzņēmums ir pilnībā gatavs apkures sezonai, un saskaņā ar domes izpilddirektora Ulda Skreivera 2008. gada 18. septembra rīkojumu šajās brīvdienās tiks iekurts šķeldas apkures katls, lai jau pirmdien mācību iestādēs būtu silti.

Līvānu domes vadība skaidro, ka apkures sezonas pirmajos mēnešos – septembrī un oktobrī, maksa par apkuri tiks aprēķināta pēc iepriekšējā gada tarifa, kas ir Ls 33.75 Ls pat megavatstundu. Savukārt no novembra maksa par apkuri Līvānos varētu pieaugt vidēji līdz 41.23 Ls par megavatstundu (tarifs atkarīgs no svārstīgās gāzes cenas tirgū). Tiesa, jaunais tarifs vēl jāapstiprina sabiedrisko pakalpojumu regulatorā, un tas varētu stāties spēkā no novembra.

AS "Valmieras stikla šķiedra" ASV meitasuzņēmuma "P-D Valmiera Glass USA Corp." ražotne par 17,5 miljoniem ASV dolāru pārdota uzņēmumam "Saint-Gobain Adfors America, Inc.", teikts paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Darījums pabeigts otrdien, 2.jūnijā.

Jau ziņots, ka šā gada 3.martā, ASV meitasuzņēmums parakstīja aktīvu pārdošanas līgumu ar uzņēmumu "Saint-Gobain Adfors America, Inc." par būtībā visu pirmās un otrās fāzes aktīvu pārdošanu. Kopējā pirkuma summa ir 17 500 000 ASV dolāru plus papildu atlīdzība saskaņā ar aktīvu pārdošanas līgumu.

ASV meitasuzņēmums no otras līgumslēdzēja puses saņēma maksājumu pilnā apmērā 2.jūnijā, un tajā pašā dienā "P-D Valmiera Glass USA Corp." aktīvi pilnībā nodoti "Saint-Gobain Adfors America, Inc." īpašumā.

Līvānu novada dome izstrādā ieceri publiskās un privātās partnerības projektam Peldbaseina izbūve Līvānu pilsētā.

Lēmumprojekts par finanšu-ekonomiskā pamatojuma izstrādi privātās – publiskās partnerības projektam (PPP) Peldbaseina izbūve Līvānu pilsētā 30. oktobrī tiks skatīts Līvānu novada domes sēdē. Lēmumprojekts jau atbalstīts Līvānu novada domes 21. oktobra finanšu komitejas sēdē.

"Pagaidām doma ir tikai par izpētes jeb finanšu-ekonomiskā pamatojuma izstrādi, kas būtu konkrēts dokuments tālākajām sarunām ar iespējamajiem investoriem," uzsver domes investīciju un attīstības daļas vadītāja Gunta Ozoliņa. Šobrīd izdevīgi izpēti veikt arī tādēļ, ka pašvaldība var pretendēt uz Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta līdzekļiem, iesniedzot projekta pieteikumu līdz 14. novembrim. Ja izpētes ieceri atbalstīs, tad Norvēģijas puse segs 90% no tehniski ekonomiskā pamatojuma izmaksām, bet pašvaldībai būs jāfinansē vien 10%, kas varētu būt aptuveni 2500 latu.

Investējot vairāk nekā 15 miljonus eiro energoefektīvos risinājumos un nodrošinot vairāk nekā 50 jaunas darbavietas reģiona iedzīvotājiem, AS Valmieras stikla šķiedra ražotnē pabeigta otrās augsta silīcija oksīda satura stikla kausēšanas krāsns būvniecība.

Tā darbosies līdztekus jau divām esošajām E-stikla un vēl vienai augsta silīcija oksīda satura stikla kausēšanas krāsnij. 14. jūlijā tika uzsākta jaunās krāsns sildīšana, lai to sagatavotu stikla šķiedras ražošanas uzsākšanai un jau augusta sākumā tā varētu nodrošināt augtsvērtīgus eksporta produktus ārvalstu tirgiem.

“Mēs esam vienīgais Rietumu piegādātājs augstas temperatūras noturības stikla šķiedras produktiem. Mūsu klienti, sekojot līdzi kara izraisītajām sekām uz pasaules politiskās skatuves un saskaroties ar nedrošām produkcijas piegādes alternatīvām no sankcijām pakļautajām teritorijām un valstīm, kuru politiskie un ekonomiskie plāni ir apšaubāmi, meklē ilgtspējīgu piegādes ķēdi Eiropā. Redzot augošo pieprasījumu, mēs šobrīd palielinām savas ražošanas jaudas, lai spētu apkalpot šo tirgus sektoru,” stāsta AS Valmieras stikla šķiedra valdes priekšsēdētājs Stefans Jugels (Stefan Jugel).

SIA Light Guide Optics International vidējā darba alga ir ap 3,5 tūkstošiem eiro, kas pašlaik starp ražojošajiem uzņēmumiem varētu būt augstākais atalgojums Latvijā, spriež Daumants Pfafrods, Light Guide Optics International vadītājs.

Tas ir stāsts par uzņēmuma filozofiju un attieksmi pret saviem darbiniekiem, atzīst D. Pfafrods, uzsverot, ka cilvēka darbs ir jānovērtē. Pirmkārt, kvalificēts darbaspēks mūsu valstī ir ļoti ierobežotā daudzumā, otrkārt, cilvēks ar salīdzinoši zemu atalgojumu kompānijai nav tik lojāls un vienmēr meklēs iespējas strādāt kaut kur citur, domā D. Pfafrods. Manuprāt, darba laikā cilvēkiem nav jādomā par ikdienišķām problēmām, bet maksimāli jākoncentrējas uz darāmo, atzīmē Light Guide Optics International vadītājs, piebilstot, ka ieguldījums darbiniekos ilgtermiņā vienmēr atmaksājas.

Fragments no intervijas

Light Guide Optics International vairākkārt iekļuvis dažādos Latvijas vērtīgāko uzņēmumu topos. Kas ir uzņēmumam ļāvis tik veiksmīgi augt un attīstīties?

Līvānu novada dome pirmoreiz īstenojusi privātīpašniekam pilsētā piederoša bīstama grausta piespiedu nojaukšanu.

Divstāvu mājas grausts Rīgas ielā 22, Līvānos, atradies centrālās ielas malā un apdraudējis gājējus, īpaši bērnus. Pašvaldība jau vairākus gadus saņēmusi iedzīvotāju sūdzības par ēkas bīstanību, bet visus pašvaldības lūgumus ēku sakārtot, tās īpašnieks atstājis bez ievērības, kā rezultātā pašvaldība jautājumu risinājusi juridiskā ceļā.

Būvju ekspertīzes veikšanu apmaksājusi Līvānu novada dome. Tās 2008. gada 13. marta slēdzienā atzīts, ka ēkas ir bīstamas un apdraud sabiedrisko drošību. Septembrī veikta ēku nojaukšana, kas pašvaldībai izmaksājusi aptuveni 10 tūkst. Ls. Šos izdevumus Līvānu dome cer atgūt, ar tiesas starpniecību vēršot piedziņu pret īpašnieka mantu –168 m2 platībā zemi Rīgas ielā 22.

Stikla galerijas skatlogā šūpojas lielas zivis, un tās īpašniece Bārbala Gulbe joko, ka tā esot zīme – mēs vēl peldam. Galerijā patlaban ir ražas un pārmaiņu laiks.

Stikla galerija kopš 2002. gada darbojas Laipu ielā. Sākotnēji to radīja un tajā aktīvi darbojās jaunās stikla mākslinieces Marta Ģibiete, Ramona Pēkšēna-Neiberga un Bārbala Gulbe. Šobrīd galerijā saimnieko tikai Bārbala. Tolaik vēl visas vienojusi Mākslas akadēmija, jaunībai raksturīgi milzu plāni un entuziasms. Tagad mainījušās darbības prioritātes, sadzimuši bērni, izmaiņas skaidro Bārbala. Sākotnēji nelielā galerija tika pozicionēta kā stikla mākslas centrs, darbnīca, veikals, izstāžu zālīte. Tas bija kas jauns. Taču laiks pierādījis, ka visu nevar aptvert. Turklāt kādreiz Stikla galerija bija jaunums, tāda Rīgā bija vienīgā, tagad esot saradies daudz galeriju, mākslas telpu, kur arī var eksponēt stiklu, teic Bārbala. Vēl viens iemesls, kādēļ palikt Laipu ielā, – telpas, kaut arī nelielas, ir uzņēmuma īpašums, turklāt māksliniece cer, ka rosība ieliņā atjaunosies.

Bankrotējušās rūpnīcas Lettglas ēkā esošais Līvānu stikla muzejs tiks pārdots Līvānu novada pašvaldībai par simbolisku cenu.

Līvānu novada domes izpilddirektors Uldis Skreivers informēja, ka šobrīd kolekcija atrodas bankrotējušās rūpnīcas Lettglas ēkā un tās faktiskais īpašnieks ir Swedbank, kas apķīlājusi visus rūpnīcas īpašumus. Ar banku panākta vienošanās, ka līdz 7. aprīlī plānotajai izsolei muzeja kolekcija tiks pārdota pašvaldībai. „Cenu es šobrīd negribu nosaukt, bet pašvaldībai tā ir simboliska. Mēs esam vienojušies ar banku, ka kolekcijai ir vērtība tikai tad, ja tā atrodas Līvānos un ir nesadalīta. Banka nāks mums pretī, jo tā ir arī zināma publicitāte,” atzina U.Skreivers.

Iespējams, muzejam tiks atrastas jaunas telpas, visticamāk, Līvānu novada Mākslas un amatniecības centrā, kur atrodas stikla kausēšanas krāsns. Demonstrējot stikla pūtēju darbu, varētu piesaistīt tūristus, cer Līvānu novada domes vadība.

26.jūnijā Līvānos sākas akcija Dāvini ziedus savai pilsētai!, kas ievada pilsētas svētku pasākumus šajā nedēļas nogalē.

Līvānu pilsētas svētku laikā, pie Latgales mākslas un amatniecības centra 28. jūnijā plkst. 17:00 svinīgi tiks atklāts tradicionālais floristu veidotais Ziedu vilnis. Pilsētas svētku organizatori un Ziedu viļņa veidotāji aicina visus Līvānu novada iedzīvotājus sveikt savu pilsētu, dāvinot gan pašu audzētus, gan pļavās augošus ziedus un citus augus kopīgas kompozīcijas izveidei.

Šī būs Līvānu 82. dzimšanas diena kopš pilsētas statusa piešķiršanas, 27.jūnijā pirmo reizi paredzēts atskaņot Līvānu himnu (dzejniece Kornēlija Apškrūma, komponiste Lilita Kauliņa) un sveikt Līvānu Goda pilsoni – 2008, kā arī plānoti citi pasākumi. 28.jūnijā svētki sāksies plkst. 6:00 ar makšķerēšanas sacensībām, bet vakarā svētki tiks noslēgti ar dažādiem koncertiem, kuros muzicēs Intars Busulis, Sweet Waterz un Lauku muzikanti.

Līvānu novada dome nolēmusi ņemt 150 tūkst. Ls lielu aizņēmumu Valsts kasē Līvānu novada kultūras centra ēkas rekonstrukcijas turpināšanai.

Kopējās projekta „Līvānu novada kultūras centra ēkas rekonstrukcija un aprīkojuma iegāde” izmaksas ir 1.95 milj. Ls, no kuriem 75% tiek sedz Eiropas Savienība programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” prioritātes „Policentriska attīstība” ietvaros. „Tas ir vienīgais kultūras centrs Līvānu novadā, un citur nav kur rīkot sabiedriskus pasākumus. Līdz šim tas ir bijis bēdīgā stāvoklī, jo tam pērn iebruka jumts,” stāsta Līvānu novada domes izpilddirektors Uldis Skreivers.

Līvānu novada kultūras centra rekonstrukcija uzsākta jau pagājušā gada nogalē un to plānots pabeigt līdz 2009.gada 1.jūnijam. Būvdarbus veic SIA Jēkabpils PMK.

Turpinot attīstīties un nostiprināt pozīcijas tirgū, AS Valmieras stikla šķiedra (VSŠ) nolēmusi veikt stikla kausēšanas krāsns Nr.4.1 pārbūvi 2022.gada sākumā, dubultojot tās ražošanas apjomu.

Šī projekta mērķis ir palielināt augsta silīcija oksīda stikla šķiedras produkcijas ražošanas jaudas, reaģējot uz augošo pieprasījumu un nodrošinot tirgu ar nepieciešamo augsta silīcija oksīda stikla šķiedras produkcijas apjomu. Projekta īstenošanā plānots ieguldīt aptuveni 10 miljonu eiro investīcijas, ieskaitot arī tehnoloģijas tālākai stikla apstrādei.

Šī brīža provizoriskais projekta realizācijas plāns ieskicē stikla kausēšanas krāsns mūrēšanu 2022.gada 1.ceturksnī, secīgi pēc tam uzsākot augsta silīcija oksīda stikla šķiedras produkcijas ražošanu ar dubultu jaudu.

Pēc pārbūves stikla kausēšanas krāsns Nr.4.1 plānotā ražošanas maksimālā kapacitāte sasniegs papildus 7-10 tonnas augsta silīcija oksīda stikla šķiedras diennaktī. Paredzams, ka stikla kausēšanas krāsns Nr.4.1 ekspluatācijas laiks pēc rekonstrukcijas ievērojami palielināsies tās jaunās konstrukcijas dēļ.

«Padomju laikā nostiprinājies rūpniecības pilsētas statuss Līvāniem piestāv joprojām, kaut arī pārmaiņu laiki cirtuši sāpīgas rētas. Līvāniešiem joprojām sāp sirds par stikla rūpnīcas likteni, kurā tiek vainoti negodprātīgi investori,» raksta laikraksts Diena.

Arī visā PSRS slavenās Līvānu mājas tur vairs neražo, slēgts būvmateriālu kombināts, likvidēti arī citi uzņēmumi. Tomēr Līvānos no jauna izveidojušās ievērības cienīgas ražotnes, kas sekmīgi atrod eksporta tirgus, pēc pētījuma par pilsētu, skaidro laikraksts.

Līvānu rūpnīcas kādreiz deva darbu tūkstošiem cilvēku, māju būves kombināts vien nodarbinājis 1700 cilvēku. 90. gadu sākumā, pēc Padomju Savienības sabrukuma, kad ražotnes viena pēc otras tika likvidētas gan izejvielu trūkuma, gan noieta tirgu zuduma dēļ, pilsētā iestājās bezdarbs.

Vairāku uzņēmumu privatizācija beidzās bēdīgi. Arī no kādreizējā lepnuma - Līvānu Stikla fabrikas - palikušas tikai skumjas atmiņas. Tās ziedu laikos darbinieku skaits bijis ap 1200. «Mums visu laiku stāsta, ka mūs laimīgus darīs investori un investīcijas. Diemžēl pa šiem 20 gadiem neesmu sastapis nevienu investoru, kas klajā laukā uzbūvētu ražotni un dotu darbu. Visi šie saucamie investori nāk šeit ar mērķi pārņemt jau esošas materiālas vērtības, uzņēmumus pa lēto,» situāciju skarbi vērtējis Saeimas deputāts Jānis Klaužs, kurš investorus saucot par zombijiem - izēd uzņēmumu no iekšpuses, nenokārto saistības un pamet. Tieši tā, pēc viņa teiktā, noticis ar Vācijas uzņēmumu Herner Glass, kas 2001. gadā pārņēma toreiz jau maksātnespējīgo a/s Līvānu stikls.

Preiļu rajona tiesa saņēmusi pieteikumu no četriem SIA Lettglas (bijušais Līvānu stikls) darbiniekiem par uzņēmuma maksātnespēju, Db uzzināja Preiļu rajona tiesā.

Arī SIA Lettglas pārvaldniece Svetlana Goreva apstiprina, ka šāds pieteikums ir iesniegts, bet no SIA Lettgglas īpašnieka, Waterford Northeast Limited rīkotājdirektora Haralda Linharta, ziņas pēdējo nedēļu laikā nav saņemtas.

Jau iepriekš uzņēmumā izveidotā iniciatīvas grupa iesniegusi Preiļu rajona tiesā iesniegumu par darba algu par šī gada martu un aprīli neizmaksāšanu.

SIA Lettglas ražošana ir apturēta kopš šī gada 7.aprīļa, bet kopš 15. aprīļa - pūstās produkcijas apstrāde. Uzņēmumam ir arestēti konti sakarā ar parādiem par ienākumu un sociālo nodokli.

Pašreiz ar Līvānu novada domi tiek risināts jautājums par Līvānu stikla muzeja ekspozīcijas saglabāšanu, tā kā tā arī ir Waterford Northeast Limited īpašums. H.Linharts pieļaujot iespēju to atstāt pilsētai, ja tiks dzēsti uzņēmuma parādi Līvānu novada domei 11.98 tūkst. Ls apmērā. Līvānu novada domes priekšsēdētājs Aivars Vaivods jau iepriekš pieļāvis šādu iespēju.

Uzņēmumu skaits 2024.gadā audzis 25 pašvaldībās, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Pozitīva uzņēmumu skaita bilance 2024.gadā bijusi vairāk nekā pusē no visām pašvaldībām, liecina "Lursoft" dati, kas rāda, ka jauno uzņēmumu skaits bijis lielāks nekā likvidēto kopskaitā 25 pašvaldībās.

Īpaši šajā ziņā "Lursoft" izceļ Līvānu un Ādažu novadus, kur jauno uzņēmumu 2024.gadā bijis pat par 70% vairāk nekā šajā gadā likvidēto. Lai arī Līvānu novadā likvidēto uzņēmumu skaits pagājušajā gadā palielinājies, jaunreģistrēto uzņēmumu skaita pieaugums bijis vēl straujāks, kas ļāvis saglabāt pozitīvo tendenci.

"Lursoft" apkopotie dati rāda, ka 2024.gadā Līvānu novadā likvidēts 21 uzņēmums, bet jaunreģistrēto skaits sasniedzis 37, kas nozīmē, ka kopējais uzņēmumu skaits pašvaldības teritorijā gada laikā audzis par 16 (2023.gadā Līvānu novadā reģistrēti 15 jauni uzņēmumi, bet likvidēti 14).

SIA «Līvānu kūdras fabrika» lielākais īpašnieks Nīderlandē reģistrētais uzņēmums «Van Dongen Beheer B.V.» palielinājis savu līdzdalību kūdras fabrikā, iegūstot savā īpašumā kapitāla daļas, kuras iepriekš piederēja citam Nīderlandē reģistrētam uzņēmumam «Vadoin B.V.», ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Līdz šim «Van Dongen Beheer B.V.» piederēja 63,89% kūdras fabrikas kapitāldaļu, bet «Vadoin B.V.» piederēja kapitāldaļas 28,78% apmērā no uzņēmuma pamatkapitāla.

Taču šī gada jūlijā reģistrētas izmaiņas, saskaņā ar kurām «Van Dongen Beheer B.V.» pieder 92,67% SIA «Līvānu kūdras fabrika» kapitāldaļu, bet «Vadoin B.V.» vairs nav starp uzņēmuma dalībniekiem. Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 31.jūlijā.

Neskatoties uz SIA «Līvānu kūdras fabrika» tiešo dalībnieku maiņu, tā patiesā labuma guvējs nav mainījies - tā ir Thanja Van Dongen, kura kontrolē gan «Van Dongen Beheer B.V.», gan «Vadoin B.V.».

Pārējie uzņēmuma dalībnieki - Nīderlandē reģistrētā kompānija «Fred van Dongen B.V.» ar 5% kapitāldaļu, Nīderlandes pilsonis Freddy Gerardus Van Dongen ar 2,25% kapitāldaļu, kā arī Latvijas pilsoņi Jānis Dubovskis un Kaspars Dubovskis, kuriem katram pieder pa 0,04% uzņēmuma pamatkapitāla daļu - nav mainījušies.

AS Valmieras stikla šķiedra valde vēlas nodrošinātu iespējami precīzu un atklātu informāciju akcionāriem, investoriem un citām ieinteresētajām pusēm un, ņemot vērā auditoriju aktīvi izrādīto interesi par 2019. gada 6. decembrī publicēto paziņojumu, valde sniegusi papildu skaidrojošu informāciju par revidentu atzinumu 2018. gada revidētajiem konsolidētajiem un atsevišķajiem finanšu pārskatiem, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

Uzņēmuma vadība skaidro, ka 2019. gada 6. decembrī publicētais gada pārskats ietver divus 2018. gada pārskatus – AS Valmieras stikla šķiedra atsevišķo un grupas konsolidēto gada pārskatu. Atsevišķais gada pārskats sniedz informāciju par AS Valmieras stikla šķiedra finansiālo stāvokli un rezultātiem.

Savukārt grupas (jeb koncerna) konsolidētais gada pārskats sniedz informāciju par visu Valmiera Glass grupā ietilpstošo uzņēmumu kopējo finansiālo stāvokli 2018. gada 31. decembrī un kopējiem 2018. gada rezultātiem.

Par katru no šiem pārskatiem ir sniegts atsevišķs revidentu ziņojums.

Revidenti ir atteikušies sniegt atzinumu tikai un vienīgi par grupas konsolidēto gada pārskatu, jo P-D Valmiera Glass USA Corp. (ASV) 2018. gada finanšu pārskati nav revidēti saistībā ar 2019. gada 17. jūnijā uzsākto ASV meitas sabiedrības tiesiskās aizsardzības procedūru (Chapter 11).

Cilvēka darba dzīves ritms uzņem aizvien straujāku tempu un prasa daudz lielāku enerģijas patēriņu, nekā tas bija pirms 20 gadiem. Tādēļ pieaug nozīme tai dzīves telpai, kurā mēs pavadām laiku vienatnē vai kopā ar saviem tuvajiem, šajā harmoniskajā vidē uzkrājot spēkus nākamajām dzīves uzvarām. Katrs savu īpašo mājokli saredz savādāku, taču pamata vērtības ir līdzīgas - komforts, kvalitāte un ilgtspējīgs risinājums, kas ļauj māju sajūtu baudīt paaudzēs, tādējādi veidojot tieši savu īpašo identitāti. Tāpēc ir svarīgi izdarīt pārdomātu izvēli brīdī, kad tiek likti pamati šai videi – vai mēs vēlamies ātru un lētu, vai tomēr pārdomātu un ilgtermiņā vērstu mājokli.

Uzņēmums Glass & Wood, kurš Latvijas mājokļu projektēšanas un būvniecības tirgū darbojas jau 14 gadus, ir šī uzņēmuma dibinātāja un vadītāja Jāņa Garanča atbilde uz šo jautājumu pašam sev, kad viņš domāja, kādu vēlas izveidot savas ģimenes māju. „Mājoklim ir jābūt profesionāli izveidotam, kvalitatīvam un tādam, kas sniedz siltuma sajūtu. Šis ir iemesls, kādēļ tika radīts Glass & Wood, kura pamatvērtības un darbus raksturo trīs vārdi – kvalitāte, dabiskums un autentiskums,” pauž J. Garančs.

Luksemburgas fonds "Duke" iegādājies "Valmieras stikla šķiedras" akciju kontrolpaketi jeb 83,14% akciju, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Darījumā pārdotas 19 872 715 "Valmieras stikla šķiedras" akcijas. Vienas akcijas cena darījumā bija 0,5483 eiro, tādējādi kopējai darījuma summai veidojot 10 896 209,63 eiro.

Pēc darījuma "Valmieras stikla šķiedras" 83,14% akciju īpašnieks ir "Duke I S.à r.l.", 10,5% akciju pieder "P-D Management Industries Technologies GmbH", bet vēl 6,36% citiem akcionāriem.

Valmieras stikla šķiedra likvidējusi ASV meitasuzņēmumus

Stikla šķiedras ražotāja AS "Valmieras stikla šķiedra" pabeigusi ASV meitasuzņēmumu "P-D Valmiera...

"Duke" ir "Warwick" alternatīvo ieguldījumu fonda "European Opportunities Fund III LP", kuru pārvalda "Warwick Capital Partners LLP", Luksemburgas meitasuzņēmums. "Warwick" ir Londonā bāzēts ieguldījumu pārvaldnieks, kas darbību koncentrē uz Eiropas "special situations" jeb īpašos apstākļos nokļuvušiem uzņēmumiem, un tā pārvaldīto fondu pārvaldībā esošie aktīvi pārsniedz divus miljardus eiro.

"Šis solis, kā arī ar to saistītais finansiālais nodrošinājums dod mums iespēju vēl vairāk paplašināt uzņēmējdarbības modeli un nodrošināt uzņēmumam nepieciešamās investīcijas, kas nebija iespējams pēdējos gados," paziņojumā biržai norāda "Valmieras stikla šķiedras" valdes priekšsēdētājs Stefans Jugels.

"Warwick Capital Partners" līdzdibinātājs Īans Burgess paziņojumā norāda, ka "Warwick" atbalstīs "Valmieras stikla šķiedru" finanšu pārstrukturēšanā un nākamajā izaugsmes posmā.

Burgess min, ka "Valmieras stikla šķiedra" ir viens no vadošajiem stikla šķiedras izstrādājumu ražotājiem Eiropā un "Warwick" centīsies nostiprināt šo pozīciju un paplašināt produktu piedāvājumu.

Darījumā ietverta arī "Danske Bank" prasījuma tiesību pret "Valmieras stikla šķiedru" pārņemšana. Ar darījuma noslēgšanās brīdi uzņēmuma otrs lielākais kreditors ir "Duke I S.à r.l." ar kopējo saistību summu 45 568 799,35 eiro uz pieciem gadiem ar procentu likmi 4,5%.

Jau vēstīts, ka 2020.gada oktobra beigās "Valmieras stikla šķiedras" akcionāru vairākums nolēma pārdot 83,14% uzņēmuma akciju "Duke".

Tāpat ziņots, ka "Valmieras stikla šķiedras" koncerns pērn deviņos mēnešos strādāja ar 78,312 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 21% mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, savukārt grupas zaudējumi saruka par 42,9% un bija 3,482 miljoni eiro. Savukārt koncerna mātesuzņēmums "Valmieras stikla šķiedra" pērn deviņos mēnešos strādāja ar 66,398 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 7,5% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, kamēr kompānijas peļņa samazinājās 3,1 reizi un bija 915 096 eiro.

"Valmieras stikla šķiedras" lielākie īpašnieki pērn februāra beigās bija Vācijas uzņēmumi "P-D Glasseiden GmbH Oschatz" (26,07%), "P-D Management Industries-Technologies GmbH" (23,93%) un "P-D Aircraft Composites GmbH" (22,82%), kā arī Beatrise Preisa-Daimlere (17,47%).

Luminor banka finansējusi vienu no lielākajiem stikla apstrādes uzņēmumiem Latvijā SIA Glāzeri BT, nodrošinot 2,7 miljonus eiro finansējumu uzņēmuma attīstībai un apgrozāmajiem līdzekļiem.

Uzņēmums plāno uzlabot ražošanas līniju – iegādājoties modernu stikla rūdīšanas krāsni un attīstot darbības efektivitāti.

SIA Glāzeri BT piedāvā pilnu stikla apstrādes ciklu un izgatavo gan sadzīves stikla priekšmetus, gan sarežģītas stikla konstrukcijas un fasādes stiklojumu. Uzņēmuma tehnoloģijas un iekārtas, nodrošina stikla griešanu, apstrādi, digitālo drukāšanu, krāsošanu, sacietēšanu, laminēšanu u.c. pakalpojumus.

“Uzņēmumam ir vairāk nekā 20 gadu pieredze tirgū. Sekojot stikla apstrādes nozares tendencēm, esam kļuvuši par uzticamu partneri saviem klientiem, nodrošinot lielu ražošanas jaudu. Lielu daļu no saražotās produkcijas eksportējam. Lai noturētu savas tirgus pozīcijas, apzināmies, ka nemitīgi ir jāseko līdzi jaunākajām stikla apstrādes tendencēm pasaulē un jāattīsta piedāvājums. Bankas piešķirtais finansējums mums sniegs iespēju vēl vairāk uzlabot ražošanas procesu,” stāsta SIA Glāzeri BT valdes priekšsēdētājs Ziedonis Buivids.

AS Valmieras stikla šķiedra noslēgusi aizdevuma līgumu ar AS SEB Banka un AS Danske Bank filiāli Latvijā par finansējuma 50,4 miljonu eiro apmērā piešķiršanu ASV ražotnes paplašināšanas projekta īstenošanai, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

Projekts paredz stikla šķiedras ražošanas (krāsns) un stikla šķiedras pārstrādes ražotnes izbūvi Amerikas Savienotajās Valstīs. Paplašināšanās ļaus palielināt Valmiera Glass Grupas kopējo ražošanas kapacitāti un konkurētspēju starptautiskajos tirgos, iegūt vēl lielāku ražošanas stabilitāti, sekmīgāk reaģēt uz aizvien pieaugošo tirgus pieprasījumu pēc stikla šķiedras produktiem.

AS Valmieras stikla šķiedra jau iepriekš informējusi, ka 2014.gadā tika nodibināts AS Valmieras stikla šķiedra meitas uzņēmums Amerikas Savienotajās Valstīs P-D Valmiera Glass USA Corp. Šobrīd noris aktīvs darbs pie ASV meitas uzņēmuma paplašināšanas īstenošanas - modernas stikla šķiedras ražošanas un pārstrādes ražotnes celtniecības. Ēkas celtniecību plānots pabeigt līdz 2017.gada novembrim, kad paredzēts uzsākt produkcijas ražošanu.