Līdz pat aprīļa beigām Līvānu novada domei tā arī nav izdevies satikt SIA Lettglas jauno īpašnieku, valdes locekli Haraldu Rolfu Linhartu.

Tā kā uz SIA Lettglas juridisko adresi Līvānos, Zaļā ielā 23, domes sūtītās vēstules ir palikušas bez atbildes, dome ir nosūtījusi vēstuli H.R.Linhartam personīgi gan uz viņa uzrādīto adresi Vestbādenā (Vācijā) gan uz jaunā īpašnieka Waterford Northeast Limited juridisko adresi Londonā (Anglija). Vēstulē īpašnieks informēts par domes lēmumu attiecībā uz Līvānu stikla muzeja pārņemšanu vai atsavināšanu, kā arī pieprasīts sniegt rakstisku atbildi un informēt par iespējamo tikšanās laiku.

SIA Lettglas Db informēja, ka ziņas no H.R.Hlinharta tiek gaidītas 5.maijā. Vēl pagājušonedēļ darbu turpinājusi SIA Lettglas administrācija, bet šodien, 30.aprīlī, tā jau devusies brīvdienās.

Valsts aģentūra Maksātnespējas administrācija (MNA) piešķīrusi 206628.20 latus maksātnespējīgā SIA Lettglas darbinieku prasījumu apmierināšanai, informē MNA direktors Ervīns Ābele.

Ar Preiļu rajona tiesas 2008. gada 6. jūnija spriedumu pasludināts SIA Lettglas maksātnespējas process. Ar Preiļu rajona tiesas 2008.gada 21.maija lēmumu par maksātnespējas procesa administratoru iecelts sertificēts maksātnespējas procesa administrators Arnolds Vende.

Maksātnespējīgās SIA Lettglas pirmā kreditoru sapulce 2008. gada 21. augustā nolēma uzsākt SIA Lettglas bankrota procedūru.

Pamatojoties uz likuma Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā 5. panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 4. punktu, MNA piešķīrusi naudas līdzekļus 206628.20 latu apmērā 199 darbinieku prasījumu apmierināšanai.

Preiļu rajona tiesa 27.maija tiesas sēdē atlikusi SIA Lettglas (bijušais Līvānu stikls) maksātnespējas skatīšanas lietu. Kā Db uzzināja Preiļu rajona tiesā, lietas izsaktīšana atlikta uz 6.jūniju, lai administratoram dotu iespēju tiesā iesniegt papildus pierādījumus. Par uzņēmuma administratoru noteikts Arnolds Vende.

Iesniegumu par SIA Lettglas maksātnspēju Preiļu rajona tiesā iesniedza četri uzņēmuma darbinieki. Iesniegumu par maksātnespēju tiesā plānojis iesniegt arī uzņēmuma jaunais īpašnieks Waterford Northeast Limited, kam pieder 98% kapitāldaļu, rīkotājdirektors Haralds Linharts, taču Latvijā tā arī nav ieradies.

SIA Lettglas darbinieki jau iepriekš vērsušies tiesā sakarā ar darbiniekiem neizmaksātajām algām par šī gada martu un aprīli. Uzņēmumā ražošana ir apturēta kopš šī gada 7.aprīļa, bet kopš 15. aprīļa - produkcijas apstrāde. Waterford Northeast Limited ir uzņēmuma īpašnieks kopš šī gada 28.februāra.

Pretendentu trūkuma dēļ šodien nav notikusi izsole, kurā bija plānots izsolīt maksātnespējīgās SIA Lettglas īpašumus - divus zemes gabalus Līvānos.

Šī bija jau trešā izsole, DB norādīja maksātnespējas administrators Arnolds Vende. Zemesgabala Līvānos, Rīgas ielā 5, sākumcena bija noteikta 2160 latu, solis - 200 latu, savukārt zemes gabala Lāčplēša ielā 2a - sākumcena 189 lati, solis - 100 latu. Administrators pēc izsoles rezultātu apstiprināšanas īpašumus piedāvās bankai, ja banka atteiksies, tad būs jālemj par jaunas izsoles - ar lejupejošu soli, rīkošanu.

Uz abiem zemes gabaliem ir nostiprinātas hipotēkas - attiecīgi par 100,4 un 52,4 tūkstošiem latu.

Maksātnespējīgās SIA Lettglas ēkas pēc neveiksmīgas izsoles pārņēma Swedbank. SIA Lettglas maksātnespēju Preiļu rajona tiesa pasludināja 2008. gada maijā.

Parasti maksātnespējas gadījumu skaits pieaug, kad ekonomikā vērojama lejupslīde. Tomēr 2020. gadā, kad iestājās pandēmija, maksātnespējas gadījumu skaits samazinājās visās lielākajās eirozonas valstīs.

Var uzskatīt, ka valdību atbalsta mehānismi daudzus trauslus uzņēmumus uztur - vai šobrīd vērojams “klusums pirms vētras”, gaidot maksātnespēju vilni? Ir ievērojams skaits maksātnespēju, kas ir atliktas, bet nav novērstas, iespējams, visvairāk tādu ir tūrisma, ēdināšanas un transporta nozarēs.

Covid-19 krīzes patiesā ietekme paliks neskaidra, kamēr uzņēmumi nepublicēs savus finanšu pārskatus. Tāpēc “Coface” ir simulējusi uzņēmumu finansiālo stāvokli, aprēķinot nozaru maksātspējas koeficientu (bruto darbības peļņa / neto parāds), ņemot vērā gan šoku, ko radīja negatīvais ieņēmumu apmērs, gan valstu valdību sniegtās palīdzības pozitīvo efektu. Kopumā simulācijā tika apskatīta nozaru izlase, kas parasti veido ~ 80% no visām maksātnespējām.

Metāla konstrukciju ražotājs SIA Izoterms jau saplānojis vairāku rūpnīcu būvniecību, taču šajā pat laikā tiesā cīnās par savu maksātspējas saglabāšanu.

Pēc SIA Izoterms pārstāvju teiktā, uzņēmums ir pilnībā maksātspējīgs, tam nav nekādu problēmu, kontos bankā esot nauda un tiek plānota grandioza attīstība. Taču, tiesa tikmēr lemj, vai uzņēmumu, kurš pagājušā gadā apgrozījis gandrīz 18 miljonus latu, un strādājis ar peļņu, atzīt par maksātnespējīgu par savlaicīgi nenomaksātiem 26 000 latiem.

Uzskata par šantāžu

Viņš teica, ka pašlaik likums ir tāds, kas ļauj jebkuram ierosināt maksātnespēju jeb, pēc viņa vārdiem, šantažēt klientus. Dienu vēlāk mēs iesniedzām pretprasību par vairāk nekā 200 000 latu zaudējumiem. Taču šo prasību nevar izskatīt, kamēr nav izskatīta lieta par maksātnespēju. Mūsu uzņēmums ir stabils un par maksātnespēju nevar būt nekādas runas – šis maksātnespējas process ir absurds, uzskata V. Kļimovs. Viņš arī norādīja, ka nākotnē arī plāno piedzīt morālos zaudējumus no SIA HCB ceļu būve, jo tagad uzņēmumam esot sabojātas attiecības ar daudziem sadarbības partneriem.

Preiļu rajona tiesa ar šā gada 1.janvāri par maksātnespējīgu atzinusi SIA Lettglas (bijusī Līvānu stikla rūpnīca).

Uzņēmuma administrators Arnolds Vende norāda, ka SIA Lettglas bijušas parādsaistības 1.47 milj. Ls apmērā, tai skaitā nenomaksātās darbinieku algas, bet uzņēmuma pamatkapitāls 860 tūkst. Ls apmērā ir ieķīlāts bankā. Savukārt sociālais nodoklis nav naksāts kopš šī gada 1.janvāra, bet maksātnespējas pazīmes bijušas jau pērnā gada rudenī.

Maksātnepsējas pieteikumu tiesā šā gada maijā iesnieguši četri uzņēmuma darbinieki, kas jau iepriekš vērsušies tiesā sakarā ar darbiniekiem neizmaksātajām algām par šī gada martu un aprīli.

Uzņēmumā ražošana ir apturēta kopš šī gada 7.aprīļa, bet kopš 15. aprīļa - produkcijas apstrāde. Waterford Northeast Limited ir uzņēmuma īpašnieks kopš šī gada 28.februāra. Martā uzņēmumā strādājā 120 darbinieki.

Pilna servisa nekustamo īpašumu uzņēmums "Latio", kam ir ekskluzīvas tiesības rīkot mutisku izsoli Igaunijas republikas īpašumā esošiem diviem īpašumiem Rīgā. Izsolē tiek piedāvāts nekustamais īpašums un ēka Skolas ielā 13, un zemes gabals komerciālai apbūvei Klusajā centrā Vidus ielā 2. Pieteikšanās izsolei notiek līdz 10.novembrim, mutiska izsole – 16.novembrī.

Oficiāls paziņojums par Skolas ielu 13, LV-1010, Latvijas Republika

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija publicē šādu paziņojumu saskaņā ar Igaunijas valsts īpašumu likuma 58.panta 1.punktu.

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija (turpmāk – Pārdevējs) izsludina šāda nekustamā īpašuma publisku mutisko izsoli:

Nekustamais īpašums un ēka, kas atrodas Latvijas Republikā, Rīgā, Skolas ielā 13, LV-1010 (kadastra numurs 01000200115, kopējā platība 5’832,3 kv.m., zemes gabala platība 1261 kv.m, Valsts nekustamā īpašuma kadastra vienības apzīmējums KV33891 (turpmāk – Nekustamais īpašums). Pārdevēja īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu ir reģistrētas Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr.5812. Izsolāmā Nekustamā īpašuma sākumcena ir 4 500 000 EUR. Izsoles drošības nauda ir 5% no izsoles sākumcenas. Izsoles solis ir 10’000 EUR.

SIA Līvānu ķieģelis apturējis keraterm bloku ražošanas ceha darbību, no darba atlaižot 76 darbiniekus.

Kā Db skaidroja uzņēmums direktors Viktors Šilovs, šāds lēmums pieņemts sakarā ar to, ka pieprasījums pēc keraterm blokiem šogad krities līdz nullei. Līdz šim SIA Līvānu kieģelis mēnesī saražoja 3200-3500 m3 keraterm bloku. Saražotā produkcija pārsvarā tikusi realizēta vietējā tirgū, bet neliela daļa tās tikusi eksportēta uz Lietuvu un Krieviju, kas savukārt nav bijis izdevīgi augsto transporta izmaksu dēļ.

Darbu uzņēmumā joprojām turpina mehāniskais cehs, kurā strādā 25 darbinieki. Pērn uzņēmums strādājis ar vairāk kā 1 miljonu latu lielu apgrozījumu, un arī šogad V.Šilovs prognozē līdzīgu rezultātu sakarā ar produkcijas cenas celšanos.

Ņemot vērā Latvijā izsludināto ārkārtējo situāciju, kuras mērķis ir ierobežot Covid-19 izplatīšanās risku, 22. martā tika pieņemts likums "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību" (turpmāk – Krīzes likums).

Lai komersanti saglabātu iespēju pilnvērtīgi turpināt savu saimniecisko darbību arī ierobežotas ekonomiskās situācijas ietvaros, kā arī lai nodrošinātu finansiālo un tiesisko stabilitāti valstī, Krīzes likums uzlika ierobežojumus kreditoru tiesībām iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu.

Krīzes likuma 17. pants nosaka, ka līdz 2020. gada 1. septembrim kreditoriem aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv kāda no Maksātnespējas likuma (turpmāk – MNL) 57. panta pirmās daļas 1.–4. punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm:

Latvijas pārstāvniecībās šogad pieaudzis saņemto vīzu pieteikumu skaits, kas skaidrojams gan ar papildus piešķirto finansējumu konsulārā dienesta stiprināšanai, gan ar to, ka Latvija kļūst aizvien populārāka kā tūrisma galamērķis, informēja Ārlietu ministrijas pārstāvji.

Šī gada novembrī vien saņemto vīzu pieteikumu skaits pieaudzis par 47%, salīdzinot ar pagājušā gada novembri, vīzu nodevās iekasējot par 76,9 tūkstošiem latu vairāk nekā pērn šajā laikā.

Attiecīgi šogad novembrī saņemti 10,9 tūkstoši vīzu pieteikumu, savukārt pērn 7,4 tūkstoši vīzu pieteikumu. Vīzu nodevās šogad novembrī iekasēti 277 tūkstoši latu, bet pērn – 200 tūkstoši latu.

Vislielākais vīzu pieteikumu skaita pieaugums novembrī bijis vēstniecībā Krievijā - par 83%. Vēstniecībā Ukrainā vīzu pieteikumu skaits palielinājies par 34%, bet vēstniecībā Baltkrievijā – par 18%.

Valdes loceklim ir jāvada uzņēmums kā krietnam un rūpīgam saimniekam, kas sevī ietver arī pienākumu nepieļaut nepamatotu parādasaistību rašanos.

Diemžēl mūsu valstī izplatīta ir saistību izpildes kavēšana kā rezultātā darījuma partneri ir spiesti aprēķināt dažādas soda sankcijas. Nereti arī nodokļu pārbaudēs uzņēmumiem tiek veikti uzrēķini par izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Vispārpieņemta ir finanšu grūtībās nonākušo uzņēmumu maksātnespējas pieteikšanas novilcināšana, lai sagaidītu noilguma termiņu iestāšanos administratora tiesībām atgūt izsaimniekoto mantu, tādejādi uzņēmumiem ilgstoši turpina pieaugt soda naudas, nokavējuma procenti un līgumsodi.

Līdz šim valdes locekļiem nebija jāatbild par prettiesiskas darbības vai bezdarbības rezultātā radītu parādsaistību pieaugumu, jo tiesu praksē bija nostiprinājies uzskats, ka uzņēmumam aprēķinātās soda sankcijas nav zaudējums, ja tās nav reāli apmaksātas. Īpaši saudzīga līdzšinējā tiesu prakse bija pret valdes locekļiem, kuru uzņēmumiem nodokļu auditos bija veikti uzrēķini un pret kuriem maksātnespējas administratori bija cēluši prasības par zaudējumu piedziņu. Administratoru prasības, praktiski, vienmēr tika noraidītas aizbildinoties ar uzskatu, ka nodokļu auditā netiek vērtēta valdes locekļa civiltiesiskā atbildība un, ka auditā uzrēķinātās soda sankcijas nav atzīstamas par zaudējumu.

Pērnā gada decembrī būtiski audzis kopējais kredītu pieteikumu skaits - visvairāk klienti interesējas par iespējām iegūt naudas kredītus, liecina SIA “eLizings.lv” dati.

Lai gan 2024. gada decembrī kopējais kredītu pieteikumu skaits bija par 4% mazāks, nekā novembrī, salīdzinot ar 2023. gada decembri, tas audzis par 47%. Aleksandrs Šmatčenko, SIA “eLizings.lv” vadītājs norāda, ka šāda tendence novērojama katru gadu.

“2023. gada decembrī kredītu pieteikumu skaits palielinājās par 198%, salīdzinot ar 2022. gadu, bet pērn tas bija vēl augstāks, nekā gadu iepriekš. Sevišķi liela bijusi interese par naudas kredītiem - 2023. gada decembrī saņēmām par 367% vairāk pieteikumu, nekā 2022. gadā, bet 2024. gada nogalē pieteikumu skaits palielinājās vēl par 63%. Lielā mērā naudas aizņemšanos var saistīt ar svētkiem, jo skaidrs, ka Ziemassvētku un Jaunā gada svinības daudzām mājsaimniecībām ir liels finansiālais slogs. Arī SIA “eLizings.lv” veiktās aptaujas dati liecina, ka 57% gadījumu, piesakoties naudas kredītam, cilvēki iegūtos papildus līdzekļus iecerējuši tērēt ikdienas vajadzībām vai citu preču un pakalpojumu iegādei,” stāsta A.Šmatčenko.

Līvānu stikla ražošanas rūpnīca vēl līdz aprīļa sākumam darbojās. Šobrīd gan strādnieki, gan pilsētas domes amatpersonas ir neziņā par rūpnīcas tālāko darbību, šodien, 17.aprīlī, ziņo Latvijas Avīze.

"Līdz marta beigām lielākais SIA Lettglas īpašnieks bija Vācijas kompānija Herner Glass, kas marta beigās pārdeva 98% kapitāla daļu Ls 827 300,00 vērtībā Lielbritānijas uzņēmumam Waterford Northeast Limited. Jaunā īpašnieka kompānija reģistrēta Lielbritānijā šā gada 29. februārī. Uzņēmuma pārstāvis Haralds Linharts pastāstīja, ka Waterford Northeast Limited akcionāri ir kapitālieguldījuma uzņēmums ASV," informē laikraksts.

Kā raksta Latvijas Avīze, SIA Lettglas ražošana tika pārtraukta 15. aprīlī. Bet jaunais īpašnieks tiek gaidīts ierodamies 21. aprīlī, tikmēr gan rūpnīcas administrācija, pilsētas dome un apmēram divsimt darbinieku dzīvo neziņā par to, kādi būs jaunā īpašnieka plāni Līvānu stikla rūpnīcā.

Bankrotējušās rūpnīcas Lettglas ēkā esošais Līvānu stikla muzejs tiks pārdots Līvānu novada pašvaldībai par simbolisku cenu.

Līvānu novada domes izpilddirektors Uldis Skreivers informēja, ka šobrīd kolekcija atrodas bankrotējušās rūpnīcas Lettglas ēkā un tās faktiskais īpašnieks ir Swedbank, kas apķīlājusi visus rūpnīcas īpašumus. Ar banku panākta vienošanās, ka līdz 7. aprīlī plānotajai izsolei muzeja kolekcija tiks pārdota pašvaldībai. „Cenu es šobrīd negribu nosaukt, bet pašvaldībai tā ir simboliska. Mēs esam vienojušies ar banku, ka kolekcijai ir vērtība tikai tad, ja tā atrodas Līvānos un ir nesadalīta. Banka nāks mums pretī, jo tā ir arī zināma publicitāte,” atzina U.Skreivers.

Iespējams, muzejam tiks atrastas jaunas telpas, visticamāk, Līvānu novada Mākslas un amatniecības centrā, kur atrodas stikla kausēšanas krāsns. Demonstrējot stikla pūtēju darbu, varētu piesaistīt tūristus, cer Līvānu novada domes vadība.

Swedbank izmantojusi apšaubāmu shēmu, lai ātrāk panāktu nekustamo īpašumu attīstītājas SIA Rietumu krasts maksātnespēju.

Tā iebildumos tiesai norādījis SIA Rietumu krasts pārstāvis, uzņēmējs Ivars Kesenfelds. Swedbank kā nodrošinātais kreditors saskaņā ar likumu nedrīkst ierosināt parādnieka maksātnespēju, taču banka cedējusi daļu no parāda savam meitas uzņēmumam Swedbank līzings, un tas kā nenodrošinātais kreditors iesniedzis tiesā prasību, Db.lv uzzināja tiesā.

2005. gadā Swedbank aizdevusi parādniekamvairāk nekā 4 miljonu eiro aizdevumu, bet 2009. gadā parādnieks sācis kavēt pamatsummas un procentu maksājumus. Šī gada 28. jūnijā noslēgts cesijas līgums, ar kuru banka 25 tūkstošus eiro no kopējās parāda summas cedējusi Swedbank līzings, kas septembrī vērsās tiesā ar prasību atzīt SIA Rietumu krasts maksātnespēju. Liepājas tiesas tiesnese atzina, ka tiesu struktūrā pastāv debates par šādu bankas rīcību, jo cesiju likums neaizliedz, taču strīdīga ir situācija, kad parāds cedēts nodrošinātā kreditora meitasuzņēmumam.

Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs šā gada jūnijā pieņemts 21,41 tūkst. vīzu pieteikumu, kas ir par 32% vairāk nekā pērnajā jūnijā, kad tika pieņemti 16,23 tūkst. vīzu pieteikumu.

Valsts nodevās par vīzu pieteikumu izskatīšanu jūnijā iekasēts 505,81 tūkst. Ls, kas ir apmēram par 101 tūkst. Ls vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā, DB informēja Ārlietu ministrija.

Visievērojamākais vīzu pieteikumu skaita procentuālais pieaugums jūnijā bijis Latvijas vēstniecībā Turcijā. Salīdzinot attiecīgo laika periodu 2010. un 2011.gadā, tas pieaudzis par 75%, attiecīgi tie ir 138 vīzu pieteikumi pagājušā gada jūnijā un 241 vīzu pieteikums šā gada jūnijā.

Vīzu pieteikumu skaits par 74% pieaudzis arī Latvijas vēstniecībā Azerbaidžānā, kur pērn jūnijā pieņemti 243 vīzu pieteikumi, bet šogad jūnijā - 423. Procentuāli liels vīzu pieteikuma skaita pieaugums bijis arī Latvijas vēstniecībā Gruzijā.

Šovasar pasaules ekonomika varētu piedzīvot izaugsmi, ko ietekmēs veiksmīgie vakcinācijas rezultāti, potenciāli ļaujot darboties arvien lielākam skaitam nozaru. Tomēr vietējiem uzņēmumiem būtu jāvēro "slēptās" maksātnespējas Vācijā, ņemot vērā ievērojamās tirdzniecības saites ar šo valsti un tās uzņēmumu lomu dažādās piegāžu ķēdēs, liecina tirdzniecības kredītu apdrošināšanas un riska pārvaldības uzņēmuma Coface prognozes.

Kopumā “Coface” ir pārskatījis globālās izaugsmes prognozi, palielinot to 2021. gadam par pus punktu (+ 5,1%). Tas noticis, pateicoties straujākai izaugsmei ASV, kas pozitīvi ietekmēs arī Baltijas valstis.

ASV ir liela ietekme uz pasaules ekonomiku kopumā, ņemot vērā tās ekonomikas politiku un spēju regulēt valsts ekonomiskos rādītājus. Pašlaik ASV atlabšana ir paātrinājusies, salīdzinot ar Eiropu. Izaugsmes atšķirības ir par labu ASV, jo tā gan 2020., gan 2021. gadā ieviesa mazākus mobilitātes ierobežojumus nekā eirozona. Savukārt straujāks vakcinācijas process ļauj tās ekonomikai atveseļoties ātrāk. Vēl jo vairāk - lielāks fiskālais atbalsts ļaus ASV ekonomikai jau šogad atgriezties pirmskrīzes IKP līmenī kāds tas bija 2019. gadā, turpretim eirozonai būs jāgaida līdz 2022. gadam.

2009.gada 30.oktobrī Konkurences padome pieņēma lēmumu karteļa un aizliegtas vienošanās lietā, kurā bija iesaistīti Samsung televizoru izplatītāji Latvijā. Šis ir pirmais lēmums, kurā Konkurences padome piemērojusi tik lielas absolūtos skaitļos izsakāmas soda naudas.

SIA Samsung Electronics Baltics, kas ir Samsung Electronics Co. galvenais pārstāvis Latvijā, piemērots sods LVL 4 099 942.75 apmērā.

Savukārt, Samsung televizoru izplatītājiem - SIA RD Elektroniks, SIA Proks, SIA Elkor Trade, SIA Rota un K - attiecīgi piemēroti sodi LVL 1 442 524.54, LVL 267 529.53, LVL 541 920.38 un LVL 270 718.07 apmērā. Pie nosacījuma, ka Konkurences padomes lēmumu apstiprinās administratīvā tiesa, kopumā tirgus dalībniekiem valsts budžetā būtu jāiemaksā LVL 6 622 635.27.

Vai lietas rezultāts varēja būt arī savādāks vismaz attiecībā uz piemērotajiem naudas sodiem?

Valsts ieņēmumu dienests (VID) no šodienas sāk pieteikumu pieņemšanu dīkstāves atbalstam un atbalstam algu subsīdijai, informē VID.

VID atgādina, ka, lai palīdzētu tautsaimniecībā aktīvajiem iedzīvotājiem Covid-19 dēļ noteikto ierobežojumu laikā, Ministru kabinets ir pieņēmis noteikumus, paredzot atbalsta pasākumus darbinieku atlīdzību, kā arī pašnodarbināto un patentmaksātāju ienākumu kompensēšanai. Atbalsta izmaksu nodrošinās VID un pieteikumus Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) varēs iesniegt, sākot no 1.decembra.

Laikā no ārkārtējās situācijas pirmās dienas, 9.novembra, līdz nākamā gada 9.janvārim uzņēmējiem būs pieejams atbalsts to dīkstāvē esošajiem darbiniekiem, kā arī algas subsīdija tiem darbiniekiem, kas valstī noteikto ierobežojumu dēļ strādā nepilnu darba laiku. Savukārt pašnodarbinātajiem un patentmaksas maksātājiem būs pieejams atbalsts par dīkstāvi.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu, paredzēta virkne pasākumu siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanai mājsaimniecībām, paredz valdības otrdien atbalstītie grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summu plānots palielināt no sākotnēji pieteiktajiem 350 līdz 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas paredz sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Tirgotāju elektroenerģijas piedāvājumos mājsaimniecībām jau pašreizējā elektroenerģija cena pārsniedz 0,1 eiro par kilovatstundu (eiro/KWh). Aplēses liecina, ka šī tendence apkures sezonā visticamāk pieaugs. Tāpēc noteikti elektroenerģijas cenas griesti, virs kuriem mājsaimniecībām tiktu 50% apmērā kompensētas izmaksas par elektroenerģiju - 0,16 eiro/KWh, proti, valsts kompensē 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniedz 0,16 eiro/KWh, bet kompensācijas elektroenerģijas cena nepārsniedz 0,1 eiro/KWh.

Pēdējos pāris gados jaundibinātu uzņēmumu skaits arvien palielinās un tas ir apsveicami, raugoties no ekonomikas attīstības aspekta. Katrs jauns uzņēmējs cer, ka viņa izlolotais bizness sasniegs labus rezultātus un peļņu, taču realitātē tas diemžēl ne visiem izdodas.

Nevēlos biedēt jauno uzņēmumu vadītājus, tomēr pašreizējā situācija maksātnespējas jomā mudina atgādināt, ka valdei kā uzņēmuma izpildinstitūcijai ir savi likumiskie pienākumi, par kuriem nedrīkstētu aizmirst, arī saskaroties ar finansiālām grūtībām.

Krietns un rūpīgs saimnieks ar atbildību

Prakse rāda, ka ne katrs no jaunajiem un arī vairs ne gluži jaunajiem uzņēmējiem apzinās, ka valdes priekšsēdētāja vai valdes locekļa statuss nes līdzi arī atbildību. Uzņēmuma valdes galvenais pienākums ir rūpēties par uzņēmuma darba organizāciju, lai īstenotu nospraustos mērķus un gūtu plānoto peļņu. Taču, ja dažādu iemeslu dēļ uzņēmums saskaras ar finansiālām grūtībām, valdes locekļiem savlaicīgi jākonstatē brīdis, kad jāpieņem lēmums par maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu. Komerclikumā ietvertā frāze – valdes loceklim savi pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam - nav emocionāls uzmundrinājums, bet gan noteikums, kura neievērošanai ir tiesiskas sekas.

Baltijas valstis nav pārāk pievilcīgas patvēruma meklētāju acīs – visnepievilcīgākā ir Igaunija, kas minētajā periodā saņēmusi vismazāk lūgumu pēc patvēruma sniegšanas no visām Eiropas Savienības (ES) valstīm, bet populārākā no Baltijas valstīm ir Lietuva. Savukārt Latvija minētajā laika posmā saņēmusi vien par divdesmit lūgumiem pēc patvēruma vairāk nekā Igaunija, citējot jaunākos Eurostat datus, raksta BBN.

Kopumā visās 27 ES valstīs šā gada otrajā ceturksnī lūgumu pēc patvēruma izteikuši 67,12 tūkstoši cilvēku ārpus ES. Visvairāk pieteikumu pēc patvēruma iesnieguši afgāņi (5960), pakistāņi (4350) un krievi (4225). Patvēruma meklētāji visbiežāk vēlējušies dzīvot Francijā (tā saņēmusi 13,75 tūkst. pieteikumu), Vācijā (12,8 tūkst. pieteikumu), Zviedrijā (8,79 tūkst. pieteikumu) un Lielbritānijā (6,415 tūkt. pieteikumu), liecina Eurostat dati par šā gada otro ceturksni.

Tajā pašā laikā Latvija minētajā periodā saņēmusi vien 60 patvēruma meklētāju pieteikumu, bet Igaunija – 40 pieteikumu. No Baltijas valstīm vispievilcīgākā patvēruma meklētāju acīs ir Lietuva, kas otrā ceturkšņa laikā saņēmusi 185 patvēruma meklētāju pieteikumus.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) līdz šim saņēmis apmēram 2400 iesniegumu atbalstam Covid-19 krīzes pārvarēšanai, piektdien intervijā Latvijas Radio sacīja VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Viņa arī atzīmēja, ka, atšķirībā no pavasara, šajā ārkārtējās situācijas periodā VID ir uzticēts izmaksāt trīs veida atbalstus, tostarp šobrīd dienests piešķir gan dīkstāves pabalstus, gan subsidētos nodarbinātības atbalstus.

Jau vēstīts, lai palīdzētu plašākam tautsaimniecībā aktīvo iedzīvotāju lokam, Ministru kabinets paplašinājis dīkstāves atbalsta saņemšanas nosacījumus - samazināts atbalsta saņemšanai nepieciešamai ieņēmumu krituma slieksnis, savukārt patentmaksātājiem palielināts atbalsta apmērs.

Atbilstoši veiktajiem grozījumiem atbalstu par dīkstāvi var saņemt, ja ieņēmumu kritums mēnesī, par kuru tiek lūgts atbalsts, salīdzinot ar vidējiem ieņēmumiem 2020.gada augustā, septembrī un oktobrī (mēnešos, kuros ir notikusi darbība), ir vismaz par 20% (līdzšinējais regulējums paredzēja 50%).