Citas ziņas

Lettglas maksātnespējīga

Daiga Ozola, Db,06.06.2008

Jaunākais izdevums

Preiļu rajona tiesa ar šā gada 1.janvāri par maksātnespējīgu atzinusi SIA Lettglas (bijusī Līvānu stikla rūpnīca).

Uzņēmuma administrators Arnolds Vende norāda, ka SIA Lettglas bijušas parādsaistības 1.47 milj. Ls apmērā, tai skaitā nenomaksātās darbinieku algas, bet uzņēmuma pamatkapitāls 860 tūkst. Ls apmērā ir ieķīlāts bankā. Savukārt sociālais nodoklis nav naksāts kopš šī gada 1.janvāra, bet maksātnespējas pazīmes bijušas jau pērnā gada rudenī.

Maksātnepsējas pieteikumu tiesā šā gada maijā iesnieguši četri uzņēmuma darbinieki, kas jau iepriekš vērsušies tiesā sakarā ar darbiniekiem neizmaksātajām algām par šī gada martu un aprīli.

Uzņēmumā ražošana ir apturēta kopš šī gada 7.aprīļa, bet kopš 15. aprīļa - produkcijas apstrāde. Waterford Northeast Limited ir uzņēmuma īpašnieks kopš šī gada 28.februāra. Martā uzņēmumā strādājā 120 darbinieki.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz pat aprīļa beigām Līvānu novada domei tā arī nav izdevies satikt SIA Lettglas jauno īpašnieku, valdes locekli Haraldu Rolfu Linhartu.

Tā kā uz SIA Lettglas juridisko adresi Līvānos, Zaļā ielā 23, domes sūtītās vēstules ir palikušas bez atbildes, dome ir nosūtījusi vēstuli H.R.Linhartam personīgi gan uz viņa uzrādīto adresi Vestbādenā (Vācijā) gan uz jaunā īpašnieka Waterford Northeast Limited juridisko adresi Londonā (Anglija). Vēstulē īpašnieks informēts par domes lēmumu attiecībā uz Līvānu stikla muzeja pārņemšanu vai atsavināšanu, kā arī pieprasīts sniegt rakstisku atbildi un informēt par iespējamo tikšanās laiku.

SIA Lettglas Db informēja, ka ziņas no H.R.Hlinharta tiek gaidītas 5.maijā. Vēl pagājušonedēļ darbu turpinājusi SIA Lettglas administrācija, bet šodien, 30.aprīlī, tā jau devusies brīvdienās.

Citas ziņas

Piešķīr 206 000 latu maksātnespējīgās SIA Lettglas darbinieku prasījumu apmierināšanai

,09.01.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts aģentūra Maksātnespējas administrācija (MNA) piešķīrusi 206628.20 latus maksātnespējīgā SIA Lettglas darbinieku prasījumu apmierināšanai, informē MNA direktors Ervīns Ābele.

Ar Preiļu rajona tiesas 2008. gada 6. jūnija spriedumu pasludināts SIA Lettglas maksātnespējas process. Ar Preiļu rajona tiesas 2008.gada 21.maija lēmumu par maksātnespējas procesa administratoru iecelts sertificēts maksātnespējas procesa administrators Arnolds Vende.

Maksātnespējīgās SIA Lettglas pirmā kreditoru sapulce 2008. gada 21. augustā nolēma uzsākt SIA Lettglas bankrota procedūru.

Pamatojoties uz likuma Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā 5. panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 4. punktu, MNA piešķīrusi naudas līdzekļus 206628.20 latu apmērā 199 darbinieku prasījumu apmierināšanai.

Citas ziņas

Darbinieki iesniedz pieteikumu par Lettglas maksātnespēju

Daiga Ozola, Db,19.05.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Preiļu rajona tiesa saņēmusi pieteikumu no četriem SIA Lettglas (bijušais Līvānu stikls) darbiniekiem par uzņēmuma maksātnespēju, Db uzzināja Preiļu rajona tiesā.

Arī SIA Lettglas pārvaldniece Svetlana Goreva apstiprina, ka šāds pieteikums ir iesniegts, bet no SIA Lettgglas īpašnieka, Waterford Northeast Limited rīkotājdirektora Haralda Linharta, ziņas pēdējo nedēļu laikā nav saņemtas.

Jau iepriekš uzņēmumā izveidotā iniciatīvas grupa iesniegusi Preiļu rajona tiesā iesniegumu par darba algu par šī gada martu un aprīli neizmaksāšanu.

SIA Lettglas ražošana ir apturēta kopš šī gada 7.aprīļa, bet kopš 15. aprīļa - pūstās produkcijas apstrāde. Uzņēmumam ir arestēti konti sakarā ar parādiem par ienākumu un sociālo nodokli.

Pašreiz ar Līvānu novada domi tiek risināts jautājums par Līvānu stikla muzeja ekspozīcijas saglabāšanu, tā kā tā arī ir Waterford Northeast Limited īpašums. H.Linharts pieļaujot iespēju to atstāt pilsētai, ja tiks dzēsti uzņēmuma parādi Līvānu novada domei 11.98 tūkst. Ls apmērā. Līvānu novada domes priekšsēdētājs Aivars Vaivods jau iepriekš pieļāvis šādu iespēju.

Citas ziņas

Atliek SIA Lettglas maksānespējas lietas skatīšanu

Daiga Ozola, Db,27.05.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Preiļu rajona tiesa 27.maija tiesas sēdē atlikusi SIA Lettglas (bijušais Līvānu stikls) maksātnespējas skatīšanas lietu. Kā Db uzzināja Preiļu rajona tiesā, lietas izsaktīšana atlikta uz 6.jūniju, lai administratoram dotu iespēju tiesā iesniegt papildus pierādījumus. Par uzņēmuma administratoru noteikts Arnolds Vende.

Iesniegumu par SIA Lettglas maksātnspēju Preiļu rajona tiesā iesniedza četri uzņēmuma darbinieki. Iesniegumu par maksātnespēju tiesā plānojis iesniegt arī uzņēmuma jaunais īpašnieks Waterford Northeast Limited, kam pieder 98% kapitāldaļu, rīkotājdirektors Haralds Linharts, taču Latvijā tā arī nav ieradies.

SIA Lettglas darbinieki jau iepriekš vērsušies tiesā sakarā ar darbiniekiem neizmaksātajām algām par šī gada martu un aprīli. Uzņēmumā ražošana ir apturēta kopš šī gada 7.aprīļa, bet kopš 15. aprīļa - produkcijas apstrāde. Waterford Northeast Limited ir uzņēmuma īpašnieks kopš šī gada 28.februāra.

Citas ziņas

Nav intereses par Lettglas īpašumiem

Vēsma Lēvalde,07.07.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pretendentu trūkuma dēļ šodien nav notikusi izsole, kurā bija plānots izsolīt maksātnespējīgās SIA Lettglas īpašumus - divus zemes gabalus Līvānos.

Šī bija jau trešā izsole, DB norādīja maksātnespējas administrators Arnolds Vende. Zemesgabala Līvānos, Rīgas ielā 5, sākumcena bija noteikta 2160 latu, solis - 200 latu, savukārt zemes gabala Lāčplēša ielā 2a - sākumcena 189 lati, solis - 100 latu. Administrators pēc izsoles rezultātu apstiprināšanas īpašumus piedāvās bankai, ja banka atteiksies, tad būs jālemj par jaunas izsoles - ar lejupejošu soli, rīkošanu.

Uz abiem zemes gabaliem ir nostiprinātas hipotēkas - attiecīgi par 100,4 un 52,4 tūkstošiem latu.

Maksātnespējīgās SIA Lettglas ēkas pēc neveiksmīgas izsoles pārņēma Swedbank. SIA Lettglas maksātnespēju Preiļu rajona tiesa pasludināja 2008. gada maijā.

Citas ziņas

Atpirks Līvānu stikla muzeja kolekciju

,05.03.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bankrotējušās rūpnīcas Lettglas ēkā esošais Līvānu stikla muzejs tiks pārdots Līvānu novada pašvaldībai par simbolisku cenu.

Līvānu novada domes izpilddirektors Uldis Skreivers informēja, ka šobrīd kolekcija atrodas bankrotējušās rūpnīcas Lettglas ēkā un tās faktiskais īpašnieks ir Swedbank, kas apķīlājusi visus rūpnīcas īpašumus. Ar banku panākta vienošanās, ka līdz 7. aprīlī plānotajai izsolei muzeja kolekcija tiks pārdota pašvaldībai. „Cenu es šobrīd negribu nosaukt, bet pašvaldībai tā ir simboliska. Mēs esam vienojušies ar banku, ka kolekcijai ir vērtība tikai tad, ja tā atrodas Līvānos un ir nesadalīta. Banka nāks mums pretī, jo tā ir arī zināma publicitāte,” atzina U.Skreivers.

Iespējams, muzejam tiks atrastas jaunas telpas, visticamāk, Līvānu novada Mākslas un amatniecības centrā, kur atrodas stikla kausēšanas krāsns. Demonstrējot stikla pūtēju darbu, varētu piesaistīt tūristus, cer Līvānu novada domes vadība.

Citas ziņas

Līvānos turpina zaudēt darbu

Daiga Ozola, Db,25.11.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Līvānu ķieģelis apturējis keraterm bloku ražošanas ceha darbību, no darba atlaižot 76 darbiniekus.

Kā Db skaidroja uzņēmums direktors Viktors Šilovs, šāds lēmums pieņemts sakarā ar to, ka pieprasījums pēc keraterm blokiem šogad krities līdz nullei. Līdz šim SIA Līvānu kieģelis mēnesī saražoja 3200-3500 m3 keraterm bloku. Saražotā produkcija pārsvarā tikusi realizēta vietējā tirgū, bet neliela daļa tās tikusi eksportēta uz Lietuvu un Krieviju, kas savukārt nav bijis izdevīgi augsto transporta izmaksu dēļ.

Darbu uzņēmumā joprojām turpina mehāniskais cehs, kurā strādā 25 darbinieki. Pērn uzņēmums strādājis ar vairāk kā 1 miljonu latu lielu apgrozījumu, un arī šogad V.Šilovs prognozē līdzīgu rezultātu sakarā ar produkcijas cenas celšanos.

Ražošana

Līvānu stikla rūpnīcai jauns īpašnieks; plāni neskaidri

,17.04.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līvānu stikla ražošanas rūpnīca vēl līdz aprīļa sākumam darbojās. Šobrīd gan strādnieki, gan pilsētas domes amatpersonas ir neziņā par rūpnīcas tālāko darbību, šodien, 17.aprīlī, ziņo Latvijas Avīze.

"Līdz marta beigām lielākais SIA Lettglas īpašnieks bija Vācijas kompānija Herner Glass, kas marta beigās pārdeva 98% kapitāla daļu Ls 827 300,00 vērtībā Lielbritānijas uzņēmumam Waterford Northeast Limited. Jaunā īpašnieka kompānija reģistrēta Lielbritānijā šā gada 29. februārī. Uzņēmuma pārstāvis Haralds Linharts pastāstīja, ka Waterford Northeast Limited akcionāri ir kapitālieguldījuma uzņēmums ASV," informē laikraksts.

Kā raksta Latvijas Avīze, SIA Lettglas ražošana tika pārtraukta 15. aprīlī. Bet jaunais īpašnieks tiek gaidīts ierodamies 21. aprīlī, tikmēr gan rūpnīcas administrācija, pilsētas dome un apmēram divsimt darbinieku dzīvo neziņā par to, kādi būs jaunā īpašnieka plāni Līvānu stikla rūpnīcā.

Finanses

Maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieki pērn saņēmuši 1.3 milj. Ls

,13.03.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2008.gadā Maksātnespējas administrācija ir apmierinājusi 84 maksātnespējīgo uzņēmumu 1029 darbinieku prasījumus, vidēji izmaksājot katram 1 263 Ls.

Pagājušajā gadā valsts aģentūra Maksātnespējas administrācija segusi maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumus 1.3 milj. Ls apmērā, informē Maksātnespējas administrācijas direktora vietniece finanšu jautājumos Baiba Banga.

Lielākās summas no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem pagājušajā gadā piešķirtas SIA Malteks 168 darbinieku prasījumu apmierināšanai 304.5 tūkst. Ls apmērā, SIA Lettglas 199 darbinieku prasījumu apmierināšanai 206. 6 tūkst. Ls apmērā, SIA Rondekss 92 darbinieku prasījumu apmierināšanai 181 tūkst. Ls apmērā, SIA Liepaja Pellets 36 darbinieku prasījumu apmierināšanai 87.4 tūkst. Ls apmērā, SIA Amazing Latvia 26 darbinieku prasījumu apmierināšanai 71.7 tūkst. Ls apmērā un SIA MC Alianse 20 darbinieku prasījumu apmierināšanai 56.8 tūkst. Ls apmērā.

Ražošana

KVV Liepājas metalurgs potenciālais investors: mūsu piedāvājums joprojām ir spēkā

Elīna Pankovska,15.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Maksātnespējīgā metalurģijas uzņēmuma AS KVV Liepājas metalurgs potenciālais investors Igors Šamiss paziņojis, ka investoru piedāvājums par uzņēmuma iegādi vēl ir spēkā.

Maksātnespējīgā metalurģijas uzņēmuma AS KVV Liepājas metalurgs potenciālais investors Igors Šamiss paziņojis, ka investoru piedāvājums par uzņēmuma iegādi vēl ir spēkā. Viņš norāda, ka investori nevēlas termiņa pagarinājumus. Tomēr no viņa sacītā var secināt, ka puses, iespējams, nespēj joprojām vienoties par nosacījumiem. I. Šamiss norāda, ka vēlas pirms tam veikt testus, lai saprastu, kādā stāvoklī ir rūpnīca un iekārtas, kas tajā atrodas, jo šobrīd neesot saprotams, cik lieli līdzekļi būtu jāiegulda. Testiem būtu nepieciešami aptuveni trīs mēneši.

Tai pat laikā maksātnespējīgā KVV Liepājas metalurgs maksātnespējas administratora Guntara Kora pārstāvis Dzintars Hmieļevskis DB pastāstīja, ka neviens no pretendentiem uz maksātnespējīgā uzņēmuma iegādi nav izpildījis nodrošināto kreditoru izvirzītos nosacījumus un sniedzis prasītās garantijas, kas apliecinātu pretendenta spēju uzņēmumu iegādāties kā vienu veselumu un atjaunot tā darbību. Līdz ar to ir pieņemts lēmums uzņēmumu izpārdot pa daļām.

Ražošana

Pēc KVV Liepājas metalurgs sabrukuma vairāk jautājumu nekā atbilžu

Elīna Pankovska,25.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Joprojām nav skaidrības, kas notiks ar maksātnespējīgā metalurģijas uzņēmuma AS KVV Liepājas metalurgs vērtīgāko aktīvu – elektrokausēšanas krāsni; maz zināms arī par industriālā parka ieceri, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kopš nodomu protokola par industriālā parka attīstību Liepājā maksātnespējīgā metalurģijas uzņēmuma KVV Liepājas metalurgs teritorijā pagājuši tieši divi mēneši. Parakstītais protokols paredz nodomu izveidot projekta vadības grupa, kuras uzdevums būs sagatavot industriālā parka teritorijas attīstības plānu, veicot arī tirgus izpēti un aprēķinus nepieciešamajām privātajām vai publiskajām investīcijām infrastruktūras pilnveidošanai. Iesaistītās puses DB atzīst, ka pagaidām straujiem soļiem nekas nav pavirzījies uz priekšu, jautājumu saistībā ar attīstāmo teritoriju pagaidām arvien vēl ir vairāk nekā atbilžu. Jāatgādina, ka nodomu protokolu parakstīja Ekonomikas ministrija (EM), Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Liepājas pilsētas dome, Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) pārvalde un SIA FeLM, kas ir Privatizācijas aģentūras meitasuzņēmums un kuras pārziņā ir maksātnespējīgā uzņēmuma elektrokausēšanas krāsns.

Ražošana

Liepājas Metalurga darbību plāno atsākt šā gada beigās; ieguldīs 30 miljonus

Lelde Petrāne,11.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldot papildu aptuveni 30 miljonus eiro šogad, KVV Group (КВВ Групп) plāno vēl līdz šā gada beigām atsākt maksātnespējīgā uzņēmuma Liepājas Metalurgs darbību.

Liepājas Metalurgā plānots ražot metāla armatūras grupas un eksporta vajadzībām.

KVV Group ir piesaistījusi Igoru Kovaļenko «ar 30 gadu pieredzi metālapstrādes uzņēmumu vadīšanā un līdzīgu uzņēmumu darbības atjaunošanā Ukrainā». Viņš vadīs maksātnespējīgā Liepājas Metalurgs darbības atjaunošanu.

Šobrīd jau gatavībā ir vadības grupa, kas uz vietas ražotnē veiks iekārtu situācijas novērtējumu un izstrādās detalizētu darbības atjaunošanas plānu. Pēc tam tiks uzsāktas pārrunas ar bijušajiem ražotnes darbiniekiem. Tiekot cerēts uz Liepājas pašvaldības atbalstu un sadarbību darbinieku piesaistē.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fizisku personu maksātnespējas process Latvijā jau pašlaik ir pieejamāks nekā Igaunijā vai Lietuvā, bet maksātnespējas procesa termiņš – 2,5–4 gadi – ir viens no īsākajiem Eiropā.

Tā liecina ZAB Borenius pētījums par fizisku personu maksātnespējas procedūrām ārvalstīs. Tajā secināts, ka Latvijā nebūt nav tie stingrākie nosacījumi un prasības fizisku personu maksātnespējas procesam, jo vairākās valstīs tas ir faktiski nepieejams, bet tajās, kurās sākotnēji prasības šķiet liberālākas nekā Latvijā, tomēr tās bieži vien ir drakoniskākas. To, ka Latvijā no visām Eiropas valstīm ir otrs (aiz Lielbritānijas) liberālākais fizisku personu maksātnespējas process, nenoliedz arī Latvijas Kredītņēmēju apvienības valdes loceklis Jānis Āboliņš. Viņš atzīst, ka Lielbritānijā fiziskām personām par noteiktiem nodarījumiem maksātnespējā draud arī kriminālatbildība, kāda nav paredzēta Latvijas normatīvos.

Citas ziņas

Maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieki šogad saņēmuši 483 000 latu

,21.11.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajos desmit mēnešos valsts aģentūra Maksātnespējas administrācija segusi maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumus 483 523 latu apmērā, informē Maksātnespējas administrācijas direktora vietniece finanšu jautājumos Baiba Banga.

2008.gada desmit mēnešos iir apmierinājusi 59 maksātnespējīgo uzņēmumu 409 darbinieku prasījumus. Vidēji izmaksātā summa vienam darbiniekam 2008. gada desmit mēnešos bija 1 182 Ls.

2008.gada oktobrī Maksātnespējas administrācija darbinieku prasījumu apmierināšanai no darbinieku prasījumu garantiju fonda ir izmaksājusi 96 389 Ls 73 darbiniekiem no 6 maksātnespējīgiem uzņēmumiem. Vidēji izmaksātā summa vienam darbiniekam 2008. gada oktobrī bija 1 320 Ls.

Lielākās summas no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem šī gada desmit mēnešos piešķirtas SIA LIEPAJA PELLETS 36 darbinieku prasījumu apmierināšanai 87 407 latu apmērā, SIA AMAZING LATVIJA 26 darbinieku prasījumu apmierināšanai 71 727 latu apmērā, SIA MC ALIANSE 20 darbinieku prasījumu apmierināšanai 56 846 latu apmērā, SIA „BŪVTEHRENT” 34 darbinieku prasījumu apmierināšanai 24 315 latu apmērā, SIA EKRĀNS, KINO UN VIDEO 10 darbinieku prasījumu apmierināšanai 20 413 latu apmērā, SIA GALIŅI 13 darbinieku prasījumu apmierināšanai 20 180 latu apmērā, SIA TALSU GALDNIEKMEISTARS 17 darbinieku prasījumu apmierināšanai 17 886 latu apmērā, SIA 21ST DRIVE TECHNOLOGY 9 darbinieku prasījumu apmierināšanai 15 835 latu apmērā, SIA VEF KTR 23 darbinieku prasījumu apmierināšanai 12 722 latu apmērā un maksātnespējīgās SIA EMPIRE HAIR DESIGN 5 darbinieku prasījumu apmierināšanai 11 814 latu apmērā.

Ekonomika

Reiderisms par valsts naudu?

Jānis Goldbergs,18.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada novembrī Dienas Biznesā publicējām interviju Pēc būtības tika realizēts reiderisms! ar Kurzemes finiera bijušo īpašnieku Dzintaru Odiņu, kurš tikai pēc 7 gadu pauzes bija apjēdzis notikušo. Intervijā paustais par Stiga RM veikto Kurzemes finiera pārņemšanu un tā īpašnieka Andra Ramoliņa darbībām faktiski ir divu uzņēmēju strīds, kurš interesants vien no viedokļa – bija reiderisms vai nē? Tomēr intervija deva pamatu aizdomām par nodokļu maksātāju naudas izsaimniekošanu ar iespējamu maksātnespējas administratora, VID un Hipotēku un zemes bankas (ALTUM) līdzdalību.

Ievads – no Gazeles līdz maksātnespējai

Kurzemes finieris saņēma Dienas Biznesa balvu Gazele 2012 pēc darbinieku skaita pieauguma 2011. gadā un pēc būtības tādēļ raisīja medija uzmanību brīdī, kad Dzintars Odiņš 2021. gadā vēlējās atklāt uzņēmuma pārņemšanas detaļas savā redzējumā.

No Gazeles balvas līdz slēgtiem bankas kontiem

Dienas Biznesa balva Gazele 2012 pēc darbinieku skaita pieauguma un 2011. gadā...

Līdz tam figurēja A. Ramoliņa versija par uzņēmuma pārņemšanu dažādos medijos, kas vēstīja vien to, ka viss ir likumīgi, pareizi un ka uzņēmuma darbinieki paglābti no maksātnespējīga saimnieka. Līdz 2014. gadam uzņēmuma īpašnieks bija Dzintara tēvs Dainis Odiņš, bet pats Dzintars bija Kurzemes finiera valdes priekšsēdētājs. 2021. gadā abi bija parādos, un Dz. Odiņš apgalvoja Dienas Biznesam, ka viņam ir grūtības atvērt kontu Latvijas bankās, kas, pēc viņa domām, ir fiktīva parāda izveidošanas sekas pēc uzņēmuma maksātnespējas procesa noslēguma. Kurzemes finieris līdz 2012. gadam ņēma kredītus Zemes un hipotēku bankā (šobrīd Altum) gan iekārtām, gan koku žāvētavai, katlu mājai utt. “Protams, bijām ambiciozi, gribējām augt strauji, radīt darba vietas, eksportēt. Atskatoties varbūt jāsaka, ka pārāk ambiciozi, taču īstu kļūdu nebija, viss bija izplānots pareizi,” tā Dz. Odiņš.

Pirmais kredīts bijis miljonu vērts, otrs - tāpat miljonu, bet noslēgumā uzņēmuma kredītsaistības tuvojās trīs miljoniem. No lobskaidas tirgošanas uzņēmums pārgāja uz finiera līmēšanu, tomēr tas notika 2008. gadā, kas ar šodienas zināšanām visiem sagādāja problēmas. Brīdī, kad Kurzemes finieris saņēma Gazeles balvu, tas jau bija strādājis divus gadus ar pamatīgiem zaudējumiem. Odiņš cerēja uz labākiem laikiem. 2014. gada vidū Dz. Odiņš sapratis, ka jāmeklē investors ar dziļākām kabatām. Izskatot dažādus piedāvājumus, viņš sastapis A. Ramoliņu, kurš esot izrādījis “pretimnākšanu un sapratni”.

Pret STIGA RM 2014. gadā jau bijis neliels parāds – 65 tūkstoši eiro, bet tādu Odiņam nav trūcis. “Bija arī nelieli parādi pret citiem bērza finierkluču piegādātājiem, taču viņi, apzinoties tirgus situāciju, izturējās ar sapratni,” intervijā stāstīja Dz. Odiņš. Jāpiebilst, ka šis fakts ir būtisks, izskatot vēlākos notikumus, lai apzinātos kopējo uzņēmuma kreditoru pulku. Pēc Dz. Odiņa teiktā, A. Ramoliņš sākotnēji piedāvājis ienākt Kurzemes finiera daļā ar 60%, 40% atstājot Odiņu ģimenei, līdztekus sarunās izrādījis interesi par procesiem uzņēmumā un kā topošais partneris visu arī uzzinājis. STIGA RM Kurzemes finierim arī piegādājis kokus par 83 tūkstošiem eiro, kas esošo parādu palielināja. Līdztekus abi viesojušies pie jurista Mārtiņa Krūma. Kad visa informācija par uzņēmuma stāvokli bija nodota topošajam partnerim, pienākusi vēstule par parāda atmaksu STIGA RM, bet jau drīzumā arī tiesas paziņojums par maksātnespējas ierosināšanu. “Mans topošais partneris un investors ir ierosinājis pret mani maksātnespēju,” ievadstāstu noslēdzot, atceras Dz. Odiņš.

Kurzemes finieris pēc maksātnespējas

Jāteic, saistošākā daļa sākas pēc maksātnespējas pasludināšanas, jo Dienas Biznesam nav iespēju pārbaudīt, kurš no uzņēmējiem par otru saka taisnību vai septiņus gadus senus notikumus atceras mazliet citādi. Proti, mutvārdu vienošanās starp Ramoliņu un Odiņu nav apstiprināmas, bet pēc tiesas lēmuma parādās dokumenti un atsauces iespējas. Proti, tikai procesa sekas parāda reiderisma fakta pastāvēšanu.Vēstule par maksātnespēju atnāca 2014. gada oktobra vidū, bet to pasludināja 15. novembrī. Pēc tās nekādas sarunas ar Dz. Odiņu netika veiktas.

“Tālāk viss notika zibens ātrumā. Izrādījās, ka man aiz muguras patiesībā visu laiku tika gatavots šis uzņēmuma pārņemšanas process caur maksātnespēju, un to īstenoja ātri un precīzi, notika gluži vai militāra operācija. Ne velti tika iesaistīti maksātnespējas administratori ar labi zināmu reputāciju,” intervijā klāsta Dz. Odiņš.

Ieradies maksātnespējas administrators Andris Bērziņš, un banka nomainījusi apsardzi. STIGA RM uzreiz kļuvusi par uzņēmuma nomnieku, uzreiz pēc maksātnespējas, 2014. gada novembrī! Jau 2015. gada februārī STIGA RM kļuva par visas uzņēmuma mantas īpašnieku, izpērkot bankas cesijas no Zemes un hipotēku bankas (Altum). Līdz ar maksātnespējas administratora ierašanos Kurzemes finierī ieradies arī STIGA RM pārstāvis, kurš vēlāk kļuvis par ražošanas direktoru. Lielākā ķeza Odiņam iznākusi tāda, ka pēc Kurzemes finiera cesiju pārdošanas STIGA RM viņš tomēr nonācis pamatīgos parādos, kas, visticamāk, ir galvenais iemesls, kādēļ cilvēks vēl pēc septiņiem gadiem atceras šādus nepatīkamus notikumus. Parāds izrādījies gan bankai, gan pieminētajam juristam Mārtiņam Krūmam. Dz. Odiņš atceras, ka viņam draudēts ar krimināllietas ierosināšanu par uzņēmuma izsaimniekošanu, ja tiks celtas iebildes, piebilstot, ka tieši Hipotēku un zemes bankas norāde citām bankām bijusi pamats viņam kontus neatvērt. No visa šī stāsta jau 2021. gadā izrietēja vairāki jautājumi.

Pirmkārt, vai Ramoliņš Odiņu ir piemānījis un uzņēmuma pārņemšana tādēļ būtu uzskatāma par reiderismu, kas tiešā veidā ir gandrīz nepierādāms fakts, jo eksistē tikai mutvārdu vienošanās. Otrkārt, vai Zemes un hipotēku banka, pārdodot cesijas, bija tiesīga tās tirgot bez izsoles, jo bez STIGA RM eksistēja vēl citi kreditori, kuri neko nesaņēma, bet notika tieši šāds darījums. Kā Dz. Odiņš paliek parādā Mārtiņam Krūmam 200 tūkstošus eiro un kādēļ? Visbeidzot, paliek arī viena nepārdota cesija, un Odiņš vēl ir parādā bankai. “Prasība ir solidāri arī pret manu tēvu,” par bankas parādu saka Dz. Odiņš, piebilstot, ka šādu summu nopelnīt mūža laikā nevarot, tādēļ cīnīsies par taisnīgu atrisinājumu.

Runa ir par publisku naudu

Slīcēja glābšana ir paša slīcēja rokās, tā var teikt par Dz. Odiņa stāstu, jo Dienas Biznesa jautājumi Altum kā Hipotēku un zemes bankas saistību pārņēmējam nenesa augļus. Arī jautājumi Valsts ieņēmumu dienestam par Kurzemes finiera PVN parādiem 2014. gadā un 2015. gadā atbildēs īpašu skaidrību nevieš. Tādēļ arī jautājām pašam Dz. Odiņam, ko viņš laikā kopš intervijas Dienas Biznesam darījis pats. Aptuveni gadu pēc intervijas Dz. Odiņš uzrakstījis iesniegumu Valsts policijas Galvenajai kriminālpolicijas pārvaldei par uzņēmuma aktīvu izkrāpšanu un izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas. Kriminālprocesa vēl nav, bet minētie fakti papildina stāstu.

Proti, ir skaidra norāde, ka Altum ir 100% valsts kapitālsabiedrība un rīkojas ar publiskiem līdzekļiem, un pamatprasība pret Kurzemes finieri ir aptuveni 3,35 miljoni eiro. Savukārt pārdošanas darījumā 2015. gada 13. februārī parādās summas, kas par īpašumiem jāsamaksā ieskaita veidā, pirmkārt par virkni nekustamo īpašumu 322 tūkstoši eiro, bet par kustamo mantu pirkuma cena 1,86 miljoni eiro un PVN summa 391 tūkstotis. Vēl ir prasījuma tiesības pret citiem debitoriem. Kopējā pirkuma vērtība ir 2,19 miljoni eiro un PVN - 391 tūkstotis eiro, kuru vēlāk atgūst no VID.

Faktiski forma – ieskaita veidā - nozīmē, ka STIGA RM, neveicot pirkuma maksājumus, kļūst par publiskas mantas turētāju, turklāt izsole par šādu pārdošanas procesu netika rīkota, ko, visticamāk, pēc dokumentiem spriežot, nokārtoja maksātnespējas administrators Andris Bērziņš. Dz. Odiņš iesniegumā policijai norāda, ka uzskata - starp A. Bērziņu, A. Ramoliņu un VID amatpersonām, visticamāk, pastāvējusi vienošanās par šādu procesa organizēšanu. Tāpat viņš uzskata, ka Altum vecākais jurists Aivis Brūders ir nepamatoti cedējis vairumu bankas prasību pret Kurzemes finieri, kas pārsniedz 3 miljonus eiro.

Starp citu, ne bez pamata Dz. Odiņš lūdz izmeklēt naudas izcelsmi, kas tērēta prasījuma tiesību iegūšanai, jo STIGA RM gada pārskati atbilstošā laika periodā no tiesas nav tik spīdoši, lai nomaksātu 2,19 miljonus eiro un vēl PVN. Tostarp iesniegums satur informāciju par iespējamu PVN shēmu par jau minēto summu, kur Dz. Odiņš norāda, ka VID kā nodrošinātais kreditors nodokļu parādu piedziņas direktores personā ir atteicies no nodokļu maksājumu ieņēmumiem valsts labā. Kopumā iesniegums policijā lūdz izmeklēt reiderisma gadījumu, publisko līdzekļu izsaimniekošanu un administratora manipulācijas, prasot ierosināt kriminālprocesu pēc virknes Krimināllikuma pantu.

Tikai VID veiks pārbaudi

Dz. Odiņš cita starpā ir arī vērsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā ar norādēm par iespējamām prettiesiskām Altum darbinieku darbībām, kā arī lūdzis Finanšu ministriju skaidrot pārraugāmās institūcijas darbu atbilstošā laika periodā. KNAB iesniegumu atstāj bez virzības, bet Finanšu ministrijas skaidrojums, īsi sakot, ir – ievērojot visus nākotnes izdevumus, kādi varēja rasties, un STIGA RM piedāvājumu, darījums bija izdevīgs, un Altum tā varēja rīkoties!

Proti, FM norāda uz to, ka maksātnespējas procesā nav jāņem vērā mantas potenciālā vērtība, bet gan faktiskās iespējas, ievērojot apgrozības ātruma principu. Tautas valodā iznāk – nestiept gumiju un pārdot, ja ir iespēja! Valsts sekretāres vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas apkarošanas jomā Jana Salmiņa vēstulē Odiņam norāda, ka VID pienākums ir nodrošināt nodevu un nodokļu iekasēšanu, nevis īstenot juridisko personu maksātnespējas procesus, esot atbildīgiem par to efektīvu norisi un mērķu sasniegšanu, piebilstot: “Jo pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas administratoram ir visas normatīvajos aktos, parādnieka statūtos vai līgumos paredzētās pārvaldes institūciju tiesības, pienākumi un atbildība, un tādējādi administratoram ir pienākums pārvaldīt parādnieka mantu un veikt tās atsavināšanu kā krietnam un rūpīgam saimniekam, vadoties no kreditoru kopuma ekonomiskajām interesēm, nevis konkrēta kreditora mantiskajām vai savām personiskajām interesēm, un nepieļaut interešu konfliktu un šaubas par objektivitāti savā darbībā.”

Valsts ieņēmumu dienests šā gada 13. februārī vēstī Dz. Odiņam, ka par VID amatpersonu darbību ir uzsākta pārbaude un par rezultātiem tiks ziņots atsevišķi. Pēc FM skaidrojuma, pārbaude, visticamāk, noslēgsies ar fakta konstatāciju, ka viss bijis kārtībā. Šobrīd ir vērojama tāda kā birokrātiskā durvju spēle ar atbildību. Šādu spēli nereti var novērot arī žurnālisti, kad par nepatīkamu jautājumu prasi, kurās durvīs gribi, vienmēr parādīs citas. FM netieši norāda uz administratora atbildību. Tajā pašā laikā nav jau īsti skaidrs, cik par Kurzemes finieri tiešām tika saņemts, jo Altum darbība ir noslēpums.

“Vispirms vēlreiz uzsveram, ka sabiedrībai Altum kā Latvijas Hipotēku un zemes bankas tiesību un saistību pārņēmējai ir saistošs Kredītiestāžu likuma regulējums, saskaņā ar kuru neesam tiesīgi atklāt informāciju par konkrētiem šajā laikā noslēgtajiem darījumiem gan starp fiziskām, gan juridiskām personām. Vienlaikus, nekomentējot konkrētus klientus un darījumus, vēlamies akcentēt, ka aktīvu realizācijai ir iespējamas dažādas formas, savukārt bankas jeb kreditora uzdevums ir maksimāli atgūt darījumā ieguldītos līdzekļus. Cesiju pārdošana ir banku praksē ierasts un racionāls instruments. Tas, cik un kādas saistības tiek cedētas, atkarīgs no virknes faktoru. Lemjot par prasījuma tiesību pārdošanu, vērā tiek ņemti gan finansiāli, gan juridiski aspekti. Tiek vērtēti esošie un sagaidāmie izdevumi par aktīvu apsaimniekošanu (piemēram, par apsardzi, komunālajiem pakalpojumiem, nodokļiem u.c.), tiek analizēta potenciālo prasījuma tiesību pircēju naudas līdzekļu izcelsme, citu kreditoru esamība un daudzi citi faktori. Tiek vērtēts arī tas, kādas parādsaistības bankai ir tiesības cedēt. Katrā gadījumā tiek vērtēts sagaidāmais ieguvums no cesijas darījuma, un tas tiek salīdzināts ar sagaidāmajiem ieguvumiem no citiem aktīvu realizācijas veidiem. Praksē tiek lietoti dažādi risinājumi, nereti arī pats klients iesaistās pircēju vai investoru meklēšanā. Kreditora mērķis ir mazināt izdevumus un maksimāli atgūt ieguldītos līdzekļus. Visos gadījumos lēmumu par fiziskās personas maksātnespējas procesa uzsākšanu vai izbeigšanu pieņem tiesa, vērtējot fiziskās personas maksātnespējas procesa atbilstību Maksātnespējas likuma normām,” tā 2021. gada decembrī Dienas Biznesam atbild Altum pārstāve Sandra Eglīte.

Proti, noslēgumā visi institūciju pirksti pārkāpumu gadījumā rāda maksātnespējas administratora Andra Bērziņa virzienā, un pagaidām šis ir vienīgais pavediens, aiz kura problēmu kamolu Dz. Odiņam iespējams risināt, turklāt ne ar mediju palīdzību tas darāms, lai arī tieši šī administratora darbība ne reizi vien apšaubīta publiski. Piemēram, 2013. gadā sabiedriskajā medijā LSM ir norāde uz administratora darbības pārkāpumiem. 2014. gadā parādās publikācijas, kurās Dobeles Dzirnavnieka valdes priekšsēdētājs norāda uz iespējamu reiderisma mēģinājumu.

Jau 2018. gadā parādās tiesnešu saraksti, kuru lēmumi maksātnespējas lietās ir pretrunā ar tiesību normām un ne bez A. Bērziņa pieminēšanas. Turklāt avots ir Tieslietu padomes ekspertu komisija.

Proti, pamats šaubīties ir par administratora darbu, un netiešās norādes FM un Altum atbildēs ir patiesas, tomēr, ja neskatām lietas tikai pēc likuma burta, tad viens pats A. Bērziņš neko nespētu. Runa, iespējams, ir par korupciju, par augsta līmeņa sakariem un protekcionismu pat politiskā līmenī. Visbeidzot, noslēguma jautājums ir – ja bija noteikti 2,19 miljoni eiro ieskaita veidā un 391 tūkstotis PVN, kopā 2,5 miljoni eiro, cik no šīs naudas valsts patiešām saņēma, vai PVN atmaksāja? Skaidru atbilžu Dienas Biznesam nav, un šaubas tomēr paliek!

Uzziņai

PVN shēmas tehniskā puse

Tā kā, iegādājoties īpašumu, apmaksa tiek veikta ar ieskaitu, t.sk. attiecībā uz PVN, veidojas situācija, ka pircējam rodas tiesības atskaitīt priekšnodokli, konkrētajā gadījumā vairāk nekā 300 000 eiro. Līdz ar to pircējs var par šo summu samazināt savu maksājamo PVN vai arī lūgt valstij to atmaksāt. Pārdevējam attiecīgi rodas pienākums samaksāt šo PVN. Tomēr, tā kā samaksa notiek ar ieskaitu un maksātnespējīgajā SIA reāla nauda neienāk, pie tam maksātnespējīgajam uzņēmumam nav citas mantas un naudas, līdz ar to ir skaidrs, ka šāda apmēra PVN maksātnespējīgais uzņēmums nekad nesamaksās. Tādā veidā pircējs iegūst ekonomisko labumu samazināto nodokļu vai pat no valsts atmaksāto nodokļu veidā. Savukārt valsts nodokļu maksājumu no maksātnespējīgā pārdevēja nesaņem, un šis parāds, pabeidzot bankrota procedūru un izslēdzot maksātnespējīgo uzņēmumu no reģistra, tiek norakstīts. Ir visai dīvaini, ka Valsts ieņēmumu dienests ir piekritis un nav iebildis šādai maksātnespējīga uzņēmuma, kuram jau bija nodokļu parāds, īpašuma pārdošanas kārtībai, kas neizbēgami rada valstij papildu zaudējumus un vēl vairāk palielina bankrotējušā uzņēmuma nodokļu parādu.

Ražošana

British Steel: Mūs interesē Liepājas metalurga darbības atjaunošana, nevis aktīvu iegāde

LETA,16.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konsorcijam, kurā ietilpst Lielbritānijas uzņēmumi «British Steel», «Greybull Capital» un Igaunijas uzņēmums «Baltic Metal Holding», interesē maksātnespējīgā «KVV Liepājas metalurga» («Liepājas metalurgs») darbības atjaunošana, nevis aktīvu iegāde, intervijā aģentūrai LETA uzsvēra «Greybull Capital» partneris Daniels Goldsteins.

Viņš norādīja, ka nevēlas detalizēti komentēt, kāpēc konsorcijs izstājās no «Liepājas metalurga» pārdošanas procesa pagājušā gada vasarā, bet atzīmēja, ka patlaban «šķiet ir iespēja kompānijas iegādi veikt konstruktīvā veidā», tāpēc aprīļa vidū konsorcijs atkārtoti paudis vēlmi iegādāties visu maksātnespējīgā «Liepājas metalurga» mantu kopumā. «Iepriekšējā pieeja lielākoties bija izsolīt aktīvus, bet šādā procesā mēs nebijām ieinteresēti. Mūs interesē veidot biznesu. Bizness un aktīvi ir atsevišķas lietas. Lai bizness veiksmīgi veidotos, ir aktīvi jāiesaistās visām ieinteresētajām pusēm, un tieši uz to mēs ceram. Aktīvi, protams, ir svarīgi, bet tas nav noteicošais. Tas, ka tev būs noteikti aktīvi, vēl nenozīmē, ka būsi veiksmīgs, » teica Goldsteins.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagaidām par gadījumiem, kad notiktu vēršanās pret konkrēta uzņēmuma valdē esošajiem vai bijušajiem, nav dzirdēts

2015. gads valdes locekļu atbildību ar personīgo maku pret kreditoriem – gan privātajiem, gan valsti – nodokļu jautājumā ir paaugstinājis vēl nebijušos augstumos, bet pagaidām par gadījumiem, kad notiktu vēršanās pret konkrēta uzņēmuma valdē esošajiem vai bijušajiem, nav dzirdēts.

Varbūt laiks par īsu, varbūt personīgās atbildības pieprasītāji no konkrētu uzņēmumu valdēs strādājošajiem gatavo prasības, var jau būt, ka likumdevēji ar ierakstu par valdes locekļa personīgu atbildību tikai pabiedēja valdes locekļus. To, kura no minētajām situācijām būs atbilstošākā, rādīs laiks. Par to, ka blēžiem jāsēž cietumā visi ir vienisprātis, bet svarīgākais jautājums tomēr ir par šķirošanu – kurā gadījumā kreditori, ieskaitot valsti, atstāti tukšā konkrētu cilvēku mērķtiecīgas rīcības rezultātā, kurā – citu apstākļu, piemēram, kādas valsts valūtas krituma, ekonomisko embargo vai kataklizmu dēļ.

Ražošana

Uzņēmumi izrādījuši interesi par KVV Liepājas metalurgs teritoriju

Elīna Pankovska, Māris Ķirsons,16.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Vairāki Liepājas metālapstrādes uzņēmumi ir izrādījuši interesi par šo teritoriju, lai varētu paplašināt savu darbību.

Lai gan maksātnespējīgā metalurģijas uzņēmuma AS KVV Liepājas metalurgs administrators paziņojis, ka uzņēmumam piederošo mantu pārdos izsolēs pa daļām, joprojām nav skaidrības, kas notiks ar potenciālā investora priekšlikumu

Iespējams, ka pavisam drīz noslēgsies vēl viens posms maksātnespējīgā metalurģijas uzņēmuma AS KVV Liepājas metalurgs pastāvēšanas vēsturē. Pagājis nedaudz mazāk nekā gads, kopš pirmie potenciālie pircēji iesniedza savus piedāvājumus uzņēmuma iegādei. Tomēr līdz pat šim brīdim vienošanās starp valsti un potenciālo pircēju Igoru Šamisu, kura piedāvājums tika atzīts par reālāko, nav panākta. Līdz ar to maksātnespējīgās AS KVV Liepājas metalurgs maksātnespējas administrators Guntars Koris paziņojis, ka neviens no pretendentiem uz maksātnespējīgā uzņēmuma iegādi nav izpildījis nodrošināto kreditoru izvirzītos nosacījumus un sniedzis prasītās garantijas, kas apliecinātu pretendenta spēju uzņēmumu iegādāties kā vienu veselumu un atjaunot tā darbību. Tāpēc ir pieņemts lēmums uzņēmumu izpārdot pa daļām. Tuvākajā laikā tiks izstrādāts mantas pārdošanas plāns, un iespējams, ka jau februārī varētu notikt pirmās izsoles.

Citas ziņas

Izsolē pārdod vēja tuneļa aprīkojumu Jelgavā

LETA,03.05.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsolē izdevies pārdot par maksātnespējīgu atzītajam uzņēmumam SIA Gaisa sporta sertifikācijas centrs piederošo vēja tuneļa aprīkojumu, aģentūru LETA informēja maksātnespējīgā uzņēmuma administrators Andris Bērziņš.

Bērziņš pastāstīja, ka piespiedu izsolē ar augšupejošu soli bija plānots izsolīt Gaisa sporta sertifikācijas centram piederošo kustamo mantu - vertikālo vēja tuneļa iekārtu un izpletņu stimulatoru. Kustamās mantas izsoles sākumcena bija noteikta 340 000 latu, savukārt pārdošanas cena un izsoles uzvarētājs saskaņā ar likumu tiks paziņots 14 dienu laikā, kamēr izsoles uzvarētājs norēķināsies par izsolīto mantu.

Administrators pauda gandarījumu, ka beidzot šī izsole ir notikusi un nesusi rezultātu, savukārt pirmdien, 7.maijā, plānots izsolīt Gaisa sporta sertifikācijas centram piederošā vēja tuneļa ēku Jelgavā 830 kvadrātmetru platībā. Nekustamā īpašuma izsoles sākumcena noteikta 375 000 latu, kas ir par 25% mazāk nekā iepriekš nenotikušajā izsolē, kad sākumcena bija 500 000 latu.

Citas ziņas

Maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieki šogad saņēmuši 187 000 latu

,28.07.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada sešos mēnešos valsts aģentūra Maksātnespējas administrācija segusi maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumus 186 948 latu apmērā. Savukārt šī gada aprīļa mēnesī veiktas šogad vislielākās izmaksas no darbinieku prasījumu garantijas fonda – 81 146 latu, informē Maksātnespējas administrācija.

2008.gada sešos mēnešos Maksātnespējas administrācija ir apmierinājusi 34 maksātnespējīgo uzņēmumu 167 darbinieku prasījumus. Vidēji izmaksātā summa vienam darbiniekam 2008. gada sešos mēnešos bija 1 119 Ls.

2008. gada jūnijā Maksātnespējas administrācija darbinieku prasījumu apmierināšanai no darbinieku prasījumu garantiju fonda ir izmaksājusi 31 739 latus 41 darbiniekam no 9 maksātnespējīgiem uzņēmumiem. Vidēji izmaksātā summa vienam darbiniekam 2008.gada jūnijā bija 774 Ls.

Lielākās summas no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem šī gada sešos mēnešos piešķirtas SIA MC ALIANSE 20 darbinieku prasījumu apmierināšanai 56 846 latu apmērā, SIA EKRĀNS, KINO UN VIDEO 10 darbinieku prasījumu apmierināšanai 20 413 latu apmērā, SIA TALSU GALDNIEKMEISTARS 17 darbinieku prasījumu apmierināšanai 17 886 latu apmērā un maksātnespējīgās SIA 21ST DRIVE TECHNOLOGY 9 darbinieku prasījumu apmierināšanai 15 836 apmērā.

Citas ziņas

Bankrotējušo uzņēmumu darbinieku algām vēl 2.8 milj. Ls

G. Gleizde,28.01.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā gadā no darbinieku prasījumu garantijas fonda, ko veido uzņēmumu samaksāta riska valsts nodeva, izmaksāti 1.3 milj. Ls.

Šobrīd iepriekšējos gados uzkrātais atlikums garantijas fondā veido 2.797 milj. Ls.

Maksātnespējas administrācija informē, ka gadījumā, ja finansējums, kas šogad atvēlēts darbinieku prasījumu garantijas fondam, būs nepietiekams, maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumu apmierināšanai tiks izmantots iepriekšējo gadu atlikums.

Aizvadītajā gadā Darbinieku prasījumu garantiju fonda ieņēmumi bija 385.7 tūkst. Ls, bet tā kopējie izdevumi veidoja 1.7 milj. Ls. Šogad darbinieku prasījumu fonda ieņēmumus veidos 53% no riska valsts nodevas ieņēmumu atlikuma.

Pērn Maksātnespējas administrācija no darbinieku prasījumu garantijas fonda izmaksājusi 1.3 milj. Ls kopumā 84 uzņēmumu 1029 darbiniekiem.

Ražošana

Loginovs: KVV Liepājas metalurga izsolēs atgūt visu valsts prasījuma summu neizdosies

LETA,13.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgā AS «KVV Liepājas metalurgs» mantas izsolēs atgūt visu valsts prasījuma summu, visticamāk, neizdosies, otrdien pēc valdības sēdes sacīja Privatizācijas aģentūras (PA) vadītājs Vladimirs Loginovs.

PA vadītājs informēja, ka valsts kopējā prasījuma summa pret «KVV Liepājas metalurgu» patlaban ir 62 miljoni eiro plus soda nauda.

«Patlaban izsludinātas sešas izsoles, kurās izsola mantu, kas ieķīlāta par labu PA meitasuzņēmumam SIA »FeLM«, un izsoļu kopējā sākumcena ir aptuveni septiņi miljoni eiro. Patlaban negribētu spekulēt, par to, kādu summu izsolēs izdosies atgūt, taču tā netuvosies 60 miljoniem,» sacīja Loginovs.

Viņš norādīja, ka izsoļu sākumcenas ir noteiktas atbilstoši mantas novērtējumam.

Loginovs norādīja, ka patlaban arī nevar prognozēt, cik daudzi interesenti reģistrēsies izsolēm un vai tādi vispār būs.

Loginovs piebilda, ka gadījumā, ja pirmās izsoles būs neveiksmīgas, pastāv divas iespējas - rīkot jaunas izsoles, vai arī PA meitasuzņēmuma «FeLM» personā pārņemt mantu un tālāk to mēģināt pašai pārdot.

Ražošana

United Group neatklāj piedāvāto summu par Liepājas metalurgu; nepieciešamo darbinieku skaitu lēš ap 1000

LETA,29.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no potenciālajiem maksātnespējīgā metalurģijas uzņēmuma AS Liepājas metalurgs (LM) investoriem Luksemburgā reģistrētais uzņēmums United Group neatklāj piedāvāto summu par LM, taču nepieciešamo darbinieku skaits uzņēmumā varētu būt ap 1000, šodien žurnālistiem sacīja United Group īpašnieks, Krievijas uzņēmējs Igors Šamiss.

Šamiss atteicās nosaukt piedāvāto cenu par LM un citu ar potenciālo darījumu saistītu informāciju, aizbildinoties, kas tas ir komercnoslēpums. Tajā pašā laikā uzņēmējs atklāja, ka United Group papildus investīcijas LM varētu būt ap 50 miljoniem eiro.

Vaicāts, cik daudz darbinieku United Group plāno nodarbināt LM, Šamiss atturējās nosaukt precīzu skaitu. Rupji rēķinot, vienā maiņā jābūt 250 darbiniekiem, bet, tā kā ražošanu nedrīkst pārtraukt, tad to skaits varētu būt četrreiz lielāks. Tāpat jāatceras, ka papildus darbā jāpieņem elektriķi, meistari, biroja darbinieki, nodaļu vadītāji utt. Konkrētu skaitu patlaban nevaru nosaukt, bet tas būs maksimālais skaits, kas nepieciešams ražošanas nodrošināšanai, uzsvēra potenciālais LM investors.

Ražošana

Rapšu apstrādes uzņēmuma Baltic Holding Company īpašums nonāk izsolē

Dienas Bizness,06.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākammēnes, 9.februārī, notiks maksātnespējīgā Liepājas uzņēmuma Baltic Holding Company īpašuma izsole, ziņo laikraksts Latvijas Vēstnesis. Maksātnespējīgā uzņēmuma, kas savulaik nodarbojās ar graudu pārstrādi un rapšu eļļas ražošanu, īpašuma izsoles sākumcena ir 1,25 miljoni latu.

Īpašuma izsole notiks 2012.gada 9.februārī plkst.11 Rīgā, K.Barona ielā 33A-6. Pirmajā izsolē ar augšupejošu soli paredzēts izsolīt visu AS Baltic Holding Company piederošo mantu, kas sastāv no atsevišķiem nekustamajiem īpašumiem - vairākiem apbūvētiem zemesgabaliem Kapsēdes ielā, Liepājā, - un kustamās mantas, kas sastāv no graudu un rapšu pirmapstrādes kompleksa tehnoloģiskajām iekārtām, rapšu eļļas ražošanas tehnoloģiskās līnijas iekārtām, transporta līdzekļiem, autosvariem un pamatlīdzekļiem.

Īpašuma piespiedu pārdošanas vērtība un izsoles sākumcena ir 1 251 200 lati. Nekustamā īpašuma vērtība ir 727 800 lati, bet kustamās mantas vērtība - 523 400 lati. Lai kļūtu par izsoles dalībnieku, pretendentam vismaz trīs darba dienas pirms izsoles ir jāiemaksā nodrošinājuma summa 10% apmērā no izsoles sākumcenas.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa lēmusi no bijušā maksātnespējīgās AS "Dzintars" īpašnieka un valdes priekšsēdētāja Iļjas Gerčikova atsavināt preču zīmi "Dzintars" un atjaunot maksātnespējīgās AS "Dzintars" īpašumtiesības uz šo preču zīmi.

Šis ir pirmās instances tiesas spriedums, un to var pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma nolasīšanas.

Ceturtdien, 23.decembrī, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa nolasīja spriedumu strīdā par preču zīmes "Dzintars" piederību. "Dzintara" maksātnespējas administrators Jānis Ozoliņš prasīja tiesu atzīt par nelikumīgu "Dzintara" bijušā valdes priekšsēdētāja Gerčikova preču zīmju pārreģistrēšanu bez atlīdzības uz sev piederošu citu juridisku personu laikā, kad "Dzintaram" bija noteikts tiesiskās aizsardzības process.

Tiesa savā lēmumā atzinusi, ka preču zīmju vērtība ir ļoti nozīmīgs "Dzintara" aktīvs. Tiesa spriedumā paziņoja, ka apmierina Ozoliņa prasību pret Gerčikovu par darījumu atzīšanu par spēkā neesošu un īpašuma tiesību atjaunošanu uz preču zīmēm.