Latvijas juridiskās personas to īpašnieku vai vadītāju vajadzībām šogad iegādājušās fantastiski daudz jaunu ekskluzīvu un luksus auto.

Šim nolūkam iztērēti vismaz 20 miljoni eiro. Turklāt vienlīdz naski uz dārgo rotaļlietu iegādi ir bijuši kā Latvijas miljonāru sarakstā atrodami ļaudis, tā cilvēki, kuri šim nolūkam tērējuši vēl nemaz nenopelnītus līdzekļus, - rāda Baltic Screen apkopotie dati un veiktie aprēķini par 2006. gadā Latvijā juridisko personu iegādātajiem un pirmoreiz reģistrētajiem luksusauto.

Pieprasījums pieaug

2005. gadā līdz rudenim Latvijā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti trīs desmiti pilnīgi jaunu Porsche Cayenne auto, savukārt 2006. gadā līdz 1. decembrim bija jau 67 reģistrēti šādi 2006. gada izlaiduma luksusauto, kuru cena var sniegties līdz 80 000 un vairāk eiro. 2005. gadā šajā periodā netika reģistrēts neviens jauns Ferrari, 2006. gadā - 2; 2005. gadā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti 5 jauni Bentley markas auto, 2006. gadā - jau 16.

Swedbank Līzings turpina izsniegt gan aizdevumus auto iegādei līzingā, gan uzņēmumiem iekārtu iegādei, tomēr aktivitāte ir samazinājusies, un nākamgad gaidāms līzinga tirgus samazinājums.

Mainījušies arī finansēšanas nosacījumi, piemēram, auto iegādē jārēķinās ar vismaz 10 % pirmo iemaksu, intervijā Db atklāja Swedbank Līzings vadītājs Daniils Ruļovs.Swedbank Līzings vadītājs Daniils Ruļovs.

Līzinga tirgus ir atkarīgs no vispārējā preču un pakalpojumu pieprasījuma. Ja ir pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem, ir arī pieprasījums pēc attiecīga finansējuma. Ekonomikas situācijai pasliktinoties, līzinga pieprasījums krītas līdz ar preču un pakalpojuma pieprasījuma samazināšanos. Komerctransporta un industriālās tehnikas pārdošanas apjomi samazinās, bet nekādā gadījumā nevaram teikt, ka viss ir apstājies un nekas nenotiek – tie, kas saredz biznesa iespējas un perspektīvu, piesaista finansējumu un attīstās.

LLDA biedru līzinga un faktoringa pieaudzis līdz 404 miljoniem latu Latvijas Līzinga devēju asociācijas (LLDA) dalībnieku līzinga un faktoringa portfelis ir sasniedzis 404,1 miljonus latu. Kopējais līzinga portfelis sastāda 343,8 miljonus latu, faktoringa portfelis – 60,3 miljonus latu. 2004. gadā līzinga un faktoringa portfelis ir pieaudzis par 21,7%, salīdzinot ar 2003. gada rādītājiem. Salīdzinot ar 2003. gadu, LLDA biedru kopējais līzinga un faktoringa portfelis ir pieaudzis par 15% (44,8 miljoniem latu) un 82,3% (27,2 miljoniem latu) attiecīgi. 2004. gadā līzinga portfeļa palielinājumu veicināja operatīvā līzinga pieaugums par 47,8% (21,2 miljoniem latu), savukārt finanšu līzings audzis par tikai 9,3% (23,6 miljoniem latu). LLDA dalībnieki 2004.gadā noslēdza jaunus līzinga darījumus par kopējo summu 225,5 miljoni latu, kas ir par 24,6% (44,5 miljoniem latu) vairāk kā 2003. gadā. Tai skaitā finanšu līzinga jauno darījumu apjoms sasniedza 183,8 miljonus latu, kas ir par 21,9% (33,0 miljoniem latu) vairāk nekā 2003. gadā, un operatīvā līzinga jauno darījumu apjoms sasniedza 41,7 miljonus latu, kas ir par 37,9% (11,4 miljoniem latu) vairāk nekā 2003. gadā. No jaunajiem līzinga darījumiem lielāko īpatsvaru pēc aktīvu veida – 44,7% (100,7 miljoni latu) veido autolīzings. Labus pieauguma tempus neapšaubāmi veicināja straujais pārdoto jauno automašīnu pieaugums. Ar 28,4% (64,0 miljoni latu) un 23,9% (53,8 miljoni latu) attiecīgi seko iekārtu līzings un komerctransporta līzings. Būtiski samazinājies nekustamā īpašuma līzinga un patēriņa kredītu jauno darījumu apjoms, kas sastāda vairs tikai attiecīgi 1,0% (2,3 miljoni latu) un 2,1% (4,6 miljoni latu) no jaunajiem darījumiem. Ievērojot vispārējo nekustāmā īpašuma kreditēšanas un patēriņa kredītu attīstību Latvijā, šāds samazinājums varētu tikt skaidrots ar šo atsevišķo produktu grupu optimizāciju līzinga kompāniju sadarbībā ar mātes bankām. Pagājušajā gadā salīdzinājumā ar 2003. gadu no jaunajiem darījumiem vislielāko pieauguma tempu – 57,6% apmērā uzrāda komerctransporta līzings, aizņemot 23,9% (53,8 miljoni latu) no kopējā jauno darījumu apjoma. Iekārtu līzings un autolīzings pieaudzis attiecīgi par 37,4% un 30,6%. Kopumā šie ir trīs nozīmīgākie līzinga darījumu veidi, kas sastāda 96,9% no līzinga jauno darījumu apjoma, un to kopējais pieaugums bija 60,7 miljoni latu vai 38,4%. 2004. gada beigās pēc aktīvu veida vislielāko LLDA līzinga portfeļa daļu – 138,1 miljonus latu (40,2%), veido vieglās automašīnas, 106,2 miljonus latu (30,9%) – iekārtas (t.sk. industriālās un ražošanas iekārtas, citi transporta līdzekļi un iekārtas, biroja iekārtas, kā arī dzelzceļa, jūras un gaisa transporta līdzekļi). Trešajā vietā ar 80,7 miljoniem latu (23,5%) ir komerciālais transports. Pārējo līzinga portfeli 13,2 miljonu latu apmērā (3,8%) veido nekustamā īpašuma un patēriņa preču iegādes finansēšana. 2004. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu visstraujākais pieaugums pēc aktīvu veida ir novērojams dzelzceļa, jūras un gaisa transporta līdzekļu līzingam, portfelim pieaugot no 2,7 miljoniem latu līdz 18,6 miljoniem, t.i. gandrīz septiņas reizes. Šīs pozīcijas pieaugums varētu būt saistīts ar atsevišķiem liela apjoma darījumiem, kas atspoguļojās statistikā jau 2004.gada sākumā. Stabilu pieauguma tendenci uzrāda komerciālais transports un vieglās automašīnas attiecīgi 36,6% un 35,1%. Kā jau prognozēts faktoringa portfelis 2004. gadā sasniedza ievērojamu pieaugumu 82,3% apmērā, sasniedzot 60,3 miljonus latu. Faktoringa apgrozījums sasniedza 323,6 miljonus latu, uzrādot 44,2% pieaugumu salīdzinājumā ar 2003. gadu. Faktorings kā produkts, uzrādot stabilus pieauguma tempus, jau no 2004. gada sākuma sāk atkal iekarot savu vietu finanšu pakalpojumu klāstā. Tas varētu tikt saistīts gan ar konkurences rezultātā strauji uzlabotajiem produkta noteikumiem, gan arī ar uzņēmēju lielāku informētību par produkta priekšrocībām salīdzinājumā ar vienkāršu kredītlīniju. Latvijas Līzinga devēju asociācija (LLDA) ir dibināta 2002. gadā. LLDA dalībnieki ir SIA “Hanza Līzings”, SIA “Hipolīzings”, SIA “

Latvijas līzinga asociācijas biedri sadarbībā ar Igaunijas un Lietuvas kolēģiem ieviesuši vienotu nereģistrējamo līzinga objektu tiešsaistes datu bāzi ar mērķi novērst dubultās finansēšanas iespējas nereģistrējamiem līzinga objektiem Baltijas reģionā.

15.jūlijā Latvijas līzinga asociācijas biedri pievienojās Igaunijas un Lietuvas līzinga asociācijas biedru nereģistrējamo līzinga objektu tiešsaistes datu bāzei. Tās mērķis ir novērst dubultās finansēšanas iespēju – viena un tā paša objekta finansēšanu vairākās līzinga kompānijās vienlaicīgi.

Ieviešanas brīdī tiešsaistes datu bāzē bija ap 35 000 dažādu veidu nereģistrējamu aktīvu vienību, kā piemēram, dažāda veida uzkarināmā lauksaimniecības tehnika, ekskavatori, poligrāfijas un metālapstrādes iekārtas u.c. Pēc visu līzinga sabiedrību aktīvu savadīšanas datu bāzē, paredzamais vienību skaits varēt sasniegt ap 100 000.

Turpmāk vēl pirms darījuma noslēgšanas ar klientu, katrai līzinga kompānijai būs iespēja tiešsaistē pārbaudīt, vai konkrētais objekts jau nav finansēts kādā citā līzinga kompānijā kādā no Baltijas valstīm.

SEB Unibankas grupa 2006. gada deviņos mēnešos ir strādājusi ar 32,70 miljonu latu tīro peļņu, kas, salīdzinot ar pagājušā gada deviņu mēnešu peļņu, ir palielinājusies par 37%. Grupas pamatdarbības ieņēmumi no gada sākuma līdz septembra beigām bija 64,539 miljoni latu jeb par 33% vairāk kā aizvadītā gada attiecīgajā periodā.

SEB Unibankas prezidents Viesturs Neimanis: "2006. gadu SEB Unibanka kopā ar saviem klientiem pavada 150 gadu jubilejas zīmē. Šie ir nozīmīgi svētki gan SEB grupai visā pasaulē, gan arī SEB Unibankas grupai Latvijā. SEB grupas ilggadējā pieredze finanšu pakalpojumu sniegšanā sniedz būtisku progresu klientu apkalpošanā arī SEB bankām Baltijā. Attīstot savu pakalpojumu klāstu, vienmēr klientu vajadzības izvirzām par mūsu darba mērķi. Ar ļoti lielu atbildības sajūtu piedalāmies katra klienta finanšu vajadzību izpētē un risinājuma nodrošināšanā. Jāatzīmē, ka SEB Unibanka arī šogad ir veikusi būtiskus ieguldījumus bankas tehnoloģiju uzlabošanā, lai klienti bankas sniegtos pakalpojumus varētu saņemt ērtāk un operatīvāk. Saviem klientiem pārskata periodā esam nodrošinājuši 99,15% pieejamību SEB Unibankas elektroniskajiem pakalpojumiem."

SEB Unibankas grupa 2006. gada deviņos mēnešos ir strādājusi ar 32,70 miljonu latu tīro peļņu, kas, salīdzinot ar pagājušā gada deviņu mēnešu peļņu, ir palielinājusies par 37%.

Grupas pamatdarbības ieņēmumi no gada sākuma līdz septembra beigām bija 64,539 miljoni latu jeb par 33% vairāk kā aizvadītā gada attiecīgajā periodā.

SEB Unibankas grupu veido banka, līzinga kompānija SEB Unilīzings, atklātais pensiju fonds SEB Unipensija, ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrība SEB Unifondi un dzīvības apdrošināšanas kompānija SEB Dzīvības apdrošināšana, kuru banka iegādājās 2005. gada vasarā. Uz 2006. gada septembra beigām SEB Unibankas grupā strādāja 1512 darbinieki.

Jāatgādina, ka SEB Unibanka Latvijas lielāko uzņēmumu Top 500, ko izveidojis laikraksts Dienas bizness, pēc neto apgrozījuma 2005.gadā ierindojusies 23.vietā.

Pērnā gada līzinga un faktoringa nozares dati precīzi atspoguļo mēreni pozitīvās tendences Latvijas tautsaimniecībā. Salīdzinot 2016. gada un 2015. gada trīs ceturkšņus, līzinga jauno darījumu apjoms nozarē pieaudzis par 4,8%, bet faktoringa jaunie limiti pieauguši par 5,4%. Līzinga un faktoringa portfelis valstī pieaudzis par 10,5%, sasniedzot 1,5 miljardus eiro, skaidro Nordea Finance Latvia valdes priekšsēdētājs Ivars Šmits.

Līzings Latvijā nostiprinājies kā ērts un uzticams pakalpojums ar skaidru regulējumu. Jau vairākus gadus Latvija ir vienā no trim – četrām vadošajām vietām pasaulē līzinga portfeļa apjomu ziņā, salīdzinot pret iekšzemes kopproduktu.

«Pērnajā gadā bija vērojams pieaugums gan lauksaimniecības tehnikas, gan komerctransporta līzingā, jaunajiem līzinga darījumiem palielinoties par 14,1%, salīdzinot ar 2015. gada 3. ceturksni, kā arī auto līzingā, kur jaunie līzinga darījumi, salīdzinot ar pērnā gada 3. ceturksni pieauguši par 18,8%. Jaunu vieglo automašīnu līzinga darījumu apjomi pērn pieauguši par 25%. Palielinājusies arī kopējā auto līzinga finansējuma popularitāte – 54% no visām jaunajām vieglajām automašīnām tika iegādātas, izmantojot līzinga finansējumu. 2015. gadā tie bija 50%,» komentē I. Šmits.

Tā kā pieaugs resursu cenas un aizdevumu procentu likmes, daudzi uzņēmēji varētu bankrotēt, tostarp auto dīleri. Eiropas valstīs lielākās līzinga kompānijas UniCredit Group uzņēmuma Latvijā UniCredit Leasing, kas pamatā nodarbojas ar industriālās tehnikas un komerctransporta iegādes finansēšanu, vadītājs Jānis Buks intervijā Db situāciju ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā raksturo kā smagu, bet vienlaikus pauž optimismu par nākotni.

Vai situācija pasaules finanšu tirgū iespaidos Latvijas UniCredit Leasing?

Uz mums atsauksies tas, kas notiek iekšējā tirgū. Kopējie apjomi tirgū ir būtiski samazinājušies. Mums gan nav tik būtisks kritums kā tirgū, ja skatāmies deviņu mēnešu rezultātus. Pieaudzis kredītu kavētāju skaits.

Par cik procentiem?

Ir palielinājies, bet nav tāds, kas nebūtu kontrolējams. Ir daži komerctransporta uzņēmumi, kuriem ir problēmas, daži jau darbību ir apstādinājuši.

Kāpēc?

Pieaugušas izmaksas degvielai un apdrošināšanai. Starptautisko pārvadājumu industrijai ir smaga situācija. Degvielas izmaksas un apdrošināšana veido 70 % no kopējām izmaksām, transportēšanas apjomi ir kritušies.

Latvijas līzinga tirgū šogad pirmajos četros mēnešos jauno darījumu apjoms pieaudzis par 88%, sasniedzot 86 miljonus latu. Tajā skaitā visvairāk finansējumu sniegušas Nordea Finance Latvia un UniCredit Leasing.

Latvijas līzinga devēju asociācijas un Latvijas pilnvaroto autotirgotāju asociācijas dati liecina, ka jaunajos līzinga darījumos Nordea izsniegtais finansējums sasniedzis 23,35 milj. Ls, tajā skaitā visvairāk – 8,87 milj. Ls - izsniegts komerctransporta iegādei. Arī no UniCredit Leasings kopumā izsniegtajiem 17,6 milj. Ls lielāko daļu 8,15 milj. Ls apjomā veido finansējums komerctransporta iegādei.

Tām ar 13,8 miljoniem latu (no tiem 6,6 milj. Ls autolīzings) seko SEB līzings, bet ar 8,2 miljoniem latu – DnB NORD Līzings, kas šogad arī visvairāk (4,14 milj .Ls) finansējis auto iegādi. Pēc līzinga portfeļa apjoma lielākā līzinga kompānija Swedbank līzings šogad četros mēnešos izsniegusi jaunu līzinga finansējumu 7,9 milj. Ls apjomā, tajā skaitā 5,59 milj. Ls veido autolīzings. Dati liecina, ka jaunus darījums šogad vispār nav slēgusi GE Money Latvia, GE Money Bank.

Latvijas Līzinga Devēju asociācijas (LLDA) biedru līzinga un faktoringa portfelis 2005.gadā audzis par 74%, sasniedzot 704 milj. Ls, Db informēja asociācijā. No tiem 620 milj. Ls veido līzinga portfelis, bet 84 milj. Ls – faktoringa portfelis. Salīdzinot ar gada sākumu, līzinga portfelis audzis par 80%, bet faktoringa portfelis – par 39%. Pērn no jauna slēgti līzinga darījumi par 463 milj. Ls, no kuriem lielāko apjomu ar 222 milj. Ls veido auto līzings, kam seko iekārtu līzings ar 120 milj. Ls un komerctransports – 107 milj. Ls. Vērtējot pēc aktīvu veida, auto līzinga īpatsvars jaunajos darījumos ir 48%, iekārtu līzings – 26%, bet komerctransporta līzings – 23%. LLDA prezidents Aleksandrs Bimbirulis: “Aizvadītā gada rezultāti liecina, ka Latvijas līzinga tirgum joprojām ir milzīgs izaugsmes potenciāls, arī šogad mēs sagaidām izaugsmes turpināšanos. Būtiski, ka līzingu Latvijā vairs neuztver tikai kā finansējums jaunām automašīnām, bet arvien plašāk izmanto kā finansējumu arī ražošanas iekārtu, tehnikas un komerctransporta iegādei." Visstraujāko izaugsmi 2005.gada laikā uzrādījis auto līzings – tā portfelis audzis par 99% jeb 137 milj. Ls, sasniedzot 275 milj. Ls. Iekārtu līzings audzis par 76% jeb 84 milj. Ls, sasniedzot 196 milj. Ls, bet komerctransporta līzinga pieaugums gada laikā bijis 69% jeb 56 milj. Ls, sasniedzot 137 milj. Ls līzinga portfelī. LLDA ir dibināta 2000.gadā. LLDA dalībnieki ir “Hansa Līzings”, “Hipolīzings”, “HVB Leasing”, “Nordea Finance Latvia”, “NORD/LB līzings” un “SEB Unilīzings”.

2015. gada beigās kopējais līzinga un faktoringa portfelis Latvijā bija 1,356 miljardi eiro, kas ir par 9,8% vairāk nekā iepriekšējā gada beigās, liecina Latvijas Līzinga devēju asociācijas (LLDA) apkopotie dati.

Līzinga portfelis 2015. gada laikā audzis par 7,4%, un gada beigās tā apjoms bija 1,2 miljardi eiro. No tā 78% jeb 942 miljoni eiro ir finanšu līzings, bet 22% jeb 261 miljons eiro – operatīvais līzings. Savukārt faktoringa pieaugums gada laikā bijis vēl straujāks – 33%, gada beigās sasniedzot 152 miljonu eiro portfeļa apjomu.

«2015. gadā līzinga tirgū bija vēroja stabila izaugsme. Statistikas dati liecina, ka ekonomikai turpinot atveseļoties, pieaugusi privātpersonu un uzņēmumu pirktspēja - pārliecība par savu finansiālo stāvokli un vēlme investēt,» 2015. gada rādītājus komentē LLDA vadītājs Jevgenijs Belezjaks.

Līzinga tirgū Latvijā joprojām populārākais jaunais pirkums ir automašīnas – šā gada pirmajā pusgadā tas veido 39% no kopējā jauno pirkumu apjoma jeb 78 miljonus latu, liecina jaunākie Latvijas Komercbanku asociācijas dati.

Savukārt, vērtējot pēc līzinga darījumu veida, populārāka izvēle ir finanšu līzings – to izvēlas 86% klientu. Tas ir līzinga veids, kad līzinga perioda laikā klients izpērk līzinga objektu un līzinga perioda beigās kļūst par tā īpašnieku.

Kā liecina Latvijas Līzinga devēju asociācijas (LLDA) apkopotie dati, kopējais līzinga portfelis uz 30. jūniju bija 785,4 miljoni latu, kas ir par 2,3% mazāk nekā 2012. gada beigās. Līzinga jauno pirkumu apjoms šā gada pirmajos sešos mēnešos bijis 198 miljoni latu, nākamie populārākie aiz autolīzinga ir iekārtu līzings (57,5 miljoni latu jeb 29%) un komerctransporta līzings (53,1 miljons latu jeb 27%).

Pagājušajā gadā straujāk pieauga komerctransporta un auto līzinga apjomi, bet mērenāks pieaugums bija iekārtu līzingā, stāsta Nordea Finance Latvia valdes priekšsēdētājs Ivars Šmits.

Aizvadītais gads Latvijas līzinga un faktoringa nozarē iezīmējās ar līzinga izaugsmes stabilizāciju, kā arī ar strauju faktoringa apgrozījuma pieaugumu. Nozarē līzinga jomā aktīvi darbojās astoņi uzņēmumi. Līzingā 2012.gadā jauno darījumu pieaugums bija ap 16%.

Latvijas līzinga nozarē dominē iekārtu un komerctransporta darījumi, kas aizvadītajā gadā auguši par 14%.

Paredzams, ka līzinga jauno darījumu apjoms Latvijā tuvākajos divos gados augs 10%-12% līmenī, uzskata I. Šmits.

Gada beigās līzinga un faktoringa portfelis veidoja 895 miljoni latu. Nozares portfelis krītas jau kopš 2008.gada, tomēr 2012. gadā šis kritums sasniedza zemāko punktu. Lai arī kopumā samazinājums joprojām bija vērojams, tas bija daudz mazāks nekā iepriekšējos četros gados un pēc eksperta domām nākamajos gados ir gaidāma pakāpeniska un lēna izaugsme.

Swedbank līzinga portfelis krīzes gados sarucis par 483 miljoniem latu jeb zaudējis 72% sava apjoma.

No 2007. gada 669 milj. Ls līzinga portfeļa, kas veidoja teju 40% kopējā līzinga tirgū, Swedbank līzinga finansējuma atlikums uz 2011. gada beigām bija sarucis līdz 186 milj. Ls un aizņēma vairs tikai 22% tirgū, liecina Nordea Finance sniegtā informācija, kas apkopota no Latvijas Līzinga devēju asociācijas (LLDA) biedru - Latvijas lielāko līzinga kompāniju - sniegtajiem datiem.

«Tas ir dabiski, jo Swedbank ir vislielākais portfelis. Ņemot vērā līzinga produkta īso amortizācijas termiņu, kā arī to, ka pašreizējā jauno līzinga darījumu aktivitāte tirgū ir ievērojami zemāka, notiek dabisks portfeļa amortizācijas process. Ar Swedbank lielo līzinga portfeli pie pašreizējās tirgus aktivitātes pieaugums nemaz nav iespējams - esošajā ekonomikā šādi pārdošanas apjomi nebūtu iespējami. Pieaugums iespējams pie salīdzinoši nelieliem «starta» portfeļu apjomiem,» dramatisko kritumu skaidro Swedbank preses sekretāre Kristīne Jakubovska. Kā zināms, iepriekš līzinga kompānijas sniedza finansējumu uz vidēji pieciem gadiem, bet krīzes gados dzēsto līzinga finansējumu apjomi pat vairākas reizes pārsniedza jauna finansējuma apjomu, kā dēļ arī kopējais līzinga portfelis attiecīgi no 1,76 miljardiem latu sarucis līdz 846 miljoniem latu.

SEB Unibankas grupas uzņēmuma SEB Unilīzings kopējais līzinga un faktoringa portfelis palielinājies par 46 miljoniem latu jeb 23%, sasniedzot 250 miljonus latu. Līzinga portfelis audzis par 26%, sasniedzot 221 miljonu latu, bet faktoringa portfelis – par 6%, līdz 29 miljoniem latu. 2006. gada pirmajā pusgadā visstraujāk – par 28 miljoniem latu jeb 36% – audzis auto līzinga portfelis, kas šobrīd kopējā līzinga portfelī veido 48%. Komerctransporta līzinga portfelis palielinājās par 10 miljoniem latu jeb 30% (portfelī – 21%), bet industriālā līzinga portfelis par 6 miljoniem latu jeb 10% (portfelī – 31%). Vidējam līzinga darījumu termiņam ir vērojama tendence kļūt garākam, sasniedzot 4,5 gadus, jo arvien populārāki kļūst 7 gadu līzinga līgumi. Tāpat arvien biežāk SEB Unilīzingā tiek slēgti nomas jeb operatīvā līzinga līgumi – tie veido 22% no jaunajiem darījumiem. Pusgada laikā SEB Unilīzings ieguvis 1300 jaunu klientu, palielinoties klientu – privātpersonu īpatsvaram. Kopējais SEB Unilīzinga klientu skaits uz 2006. gada 30. jūniju bija 8035.

2014. gada laikā kopējais līzinga portfelis Latvijā ir nedaudz samazinājies – par 0,3%, salīdzinot ar 2013. gada beigām.

Līzinga portfelis uz pērnā gada beigām Latvijā bija 1,12 miljardi eiro, liecina Latvijas Līzinga devēju asociācijas (LLDA) apkopotie dati.

2014.gadā no jauna līzingā iegādāts komerctransports par 105,9 miljoniem latu, kas ir par 35,5% mazāk nekā 2013. gadā. Arī iekārtu līzinga jaunie darījumi (137,2 miljoni eiro) pērn notikuši mazāk nekā 2013. gadā. Pieaugums jaunajos līzinga darījumos 2014. gadā bijis vērojams tikai autolīzingā – kopumā no jauna noslēgti darījumi par 255,2 miljoniem eiro, kas ir par 5,2% vairāk nekā 2013. gadā.

Aizvadītā gada līzinga tirgus rādītāji nav vērtējami viennozīmīgi. Neapšaubāmi, būtiskākais iemesls līzinga portfeļa samazinājumam ir ģeopolitiskās situācijas negatīvā ietekme uz komerctransporta nozari. Tāpat līdz ar neskaidro ģeopolitisko situāciju, uzņēmumi ir piesardzīgi savās prognozēs un investīcijās, līdz ar to arī industriālā līzinga segmentā vērojamam nogaidoša reakcija. Tajā pašā laikā, auto līzinga sektors uzrāda lēnāku, bet joprojām salīdzinoši veselīgu dinamiku, saka LLDA vadītājs Jevgenijs Belezjaks.

Kā viens no konkurences ieročiem atkal tiek izmantotas procentu likmes, tomēr uz zemām likmēm ilgtermiņā var necerēt, jo jaunās kapitāla pietiekamības prasības bankām sadārdzinās naudas resursus. Tāpat par finansēšanas apetītes atgriešanos liecina atteikto darījumu īpatsvara samazināšanās: vēl 2010. gada rudenī līzinga kompānijas atteica darījumu 20-30% gadījumu, bet šogad atteikumi ir 1-10%.

Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, šogad jūnija beigās kopumā līzinga tirgus bija mainījies līdz nepazīšanai: Nordea Finance ar 186 miljonu latu līzinga un faktoringa portfeli bija kļuvusi par lielāko līzinga kompāniju Latvijā, pakāpjoties no trešās vai ceturtās pozīcijas iepriekšējos gados, liecina Latvijas Līzinga devēju asociācijas apkopotā informācija par līzinga tirgus 16 lielākajiem spēlētājiem. Ejot pretēji tirgum, kas krīzes gados strauji bremzēja darbības tempus, Nordea Finance turpināja finansēt, tiesa, galvenokārt uzņēmumus. Tādā veidā kompānija pārspēja ilggadējos šī tirgus līderus - Swedbank līzings un SEB līzings.

Šā gada pirmā ceturkšņa laikā līzingā no jauna noslēgto darījumu summa sasniedza 132,26 miljonus eiro, kas ir par 8% vairāk nekā 2013. gada attiecīgajā laika posmā, liecina Latvijas Līzinga devēju asociācijas dati.

Populārākais jauno darījumu objekts bijis automašīnas (41%), tad seko komerctransports (28%) un iekārtas (25%).

Latvijas Līzinga devēju asociācijas (LLDA) vadītājs Jevgenijs Belezjaks skaidro, ka jauno darījumu apjoma pieaugums norāda uz to, ka līzinga tirgū sākusies sabalansēta izaugsme – tirgus ir nostabilizējies, nav vairs būtisku kritumu vai neproporcionāla kāpuma.

Kā liecina LLDA apkopotie dati, kopējais līzinga portfelis Latvijā uz 31. martu bija 1,1 miljards eiro, kas ir par 1,1% mazāk nekā 2013. gada beigās. Līzinga portfelī joprojām dominē finanšu līzings, ar 889,3 miljonu eiro portfeli aizņemot 80% līzinga tirgus.

Kopumā marta beigās līzinga un faktoringa portfelis Latvijā sasniedza 1,218 miljardus eiro. Salīdzinot ar 2013. gada beigām, kopējais līzinga un faktoringa portfelis ir nedaudz sarucis – par 1,1%.

2007.gada kopējais industriālā līzinga portfelis varētu pieaugt par 50 %. UniCredit Leasing Latvija līzinga portfelis salīdzinoši varētu pieaugt par 60- 65%, preses konferencē paziņoja UniCredit Leasing valdes priekšsēdētājs Jānis Buks.

Latvijā līzinga tirgus apjomi 2006.gadā bija 1 097 milj.LVL, kas salīdzinot ar 2005.gadu ir par 80% vairāk, attiecīgi 611 milj. LVL. Lietuvā līzinga tirgus apjomi 2006. gadā bija 1 526 milj. LVL un Igaunijā 1 527 milj. LVL. Kopējais Baltijas līzinga tirgus portfelis, 2006. gadā bija 4 151 milj. LVL. Kaut arī Baltijas kontekstā Latvijas tirgus apjomi ir mazāki, apskatot portfeļa sadalījumu, tieši industriālais līzings uzrāda lielāko kāpumu.

„Industriālā līzinga portfeļa dati zināmā mērā ir vistiešākais uzņēmējdarbības un tautsaimniecības nozaru attīstības indekss. Strauji augošās ekonomikas laikā, kādu tieši šobrīd piedzīvojam Latvijā, industriālā līzinga dati tā teikt šķērsgriezumā šodien ļauj ieraudzīt rītdienas ainu uzņēmējdarbībā. Pagājušā gadā Latvijas uzņēmēji industriālo tehniku un ražošanas iekārtas līzingā iegādājās divas reizes vairāk salīdzinoši ar gadu iepriekš. Paplašinoties īpaši daudz līzingā tiek ņemta tāda tehnika, kas būtiska tādās nozarēs kā metālapstrāde, ceļu būve, poligrāfija, mežizstrāde, kas ļauj secināt - ražošanas kāpums ir un arī saglabāsies dinamisks,” tā J.Buks.

Pagājušais gads Latvijā iezīmējās ar pieprasījuma pieaugumu pēc jaunām vieglajām automašīnām un augstāku līzingā finansēto automašīnu īpatsvaru, norāda DNB bankas eksperti.

Kopumā šī gan nav tendence tikai Latvijā vien, jo vēlmi iegūt automašīnu, kas nāk tieši no rūpnīcas, arvien vairāk var novērot arī citviet pasaulē.

Saskaņā ar CSDD datiem 2016. gadā Latvijā ir bijuši 65 213 vieglo automašīnu pirmreizējas reģistrācijas darījumi, kas ietver gan jauno, gan lietoto auto iegādi. Salīdzinot ar 2015. gadu, par 15 % pieaudzis pieprasījums pēc jaunajām vieglajām automašīnām, sasniedzot 18 519 iegādes darījumus. Par spīti komerctransporta pieprasījuma samazinājumam (- 6 %) kopumā pozitīvu kāpumu jaunu vieglo automobiļu segmentā ir nodrošinājis pieaugums pasažieru transporta iegādē. Salīdzinājumā ar 2015. gadu šo transporta līdzekļu iegādes skaits palielinājies par 19 %. Pieaugumu ir nodrošinājušas gan juridiskās (+13%), gan fiziskās (+ 22 %) personas.

2005.gadā Latvijas līzinga nozarē varētu saasināties līzinga devēju konkurence, tiks uzsākta jaunu un klientiem ērtāku risinājumu piedāvāšana tirgū, kā arī līdz šim neierastu līzinga objektu finansēšanas piedāvājums, nozares attīstību prognozē līzinga kompānijas NORD/LB Līzings valdes priekšsēdētājs Artis Birkmanis. «2004.gadā Latvijas līzinga nozare kopumā auga lēnāk, nekā tika prognozēts gada sākumā: plānotais gada pieaugums bija 15%, tomēr deviņu mēnešu statistika atklāj, ka tā palielinājās tikai par 9%. Arī 2005.gadā tirgus pieaugums būs zemāks nekā kredītnozarē,» uzskata Artis Birkmanis. 2005.gadā tirgū varētu tikt uzsākta klientiem ērtāku risinājumu piedāvāšana, izmantojot internetu. Interneta risinājumu ieviešana līzingdevēju kompānijām varētu kļūt par jaunu trumpi tirgus daļu palielināšanai. Tāpat var prognozēt, ka līdzās pašreiz populārajam auto un komerctransporta līzingam tirgū varētu parādīties jaunu, līdz šim līzingam nepierastu objektu finansēšanas piedāvājums. Tāpat gaidāma arī konkurences saasināšanās starp līzinga devēju kompānijām. «Pagājušā gada sākumā, kad darbu uzsāka NORD/LB Līzings, varēja just, ka tirgus kopumā ir skeptiski noskaņots pret iespēju līzinga tirgū ienākt jauniem spēlētājiem. Savukārt šogad varētu gaidīt arī vēl citu jaunu spēlētāju ienākšanu tirgū, kas konkurenci nozarē saasinās,» prognozē NORD/LB Līzings valdes priekšsēdētājs. 2004.gada būtiskākie notikumi līzinga tirgū bija saistīti ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Līdz ar to mainījās pievienotās vērtības nodokļa piemērošana līzinga objektiem, kas nozarē ieviesa kardinālas izmaiņas. Tomēr izmaiņu rezultātā radīto plusu ir vairāk nekā mīnusu. Viens no lielākajiem guvumiem – ir radīti labvēlīgi priekšnoteikumi operatīvā līzinga popularizēšanai Latvijā. «Līzings pēc būtības ir nodokļu optimizēšanas bizness. Tāpēc vislabākais risinājums Latvijas līzinga darījumu sekmīgai attīstībai būtu speciāla likumdošanas akta „Par līzinga operācijām” pieņemšana, kas apvienotu un precizētu pašreiz dažādos normatīvos esošās normas,» uzskata Artis Birkmanis. Saskaņā ar Latvijas Līzinga devēju asociācijas datiem, NORD/LB Līzings 2004.gada 9 mēnešos bija ieguvis tirgus daļu 3,1% apmērā. «Uzsākot pērnā gada sākumā darbību no nulles, līzinga tirgū, kas kopumā pērnā gada deviņos mēnešos pieauga tikai par 9%, mūsu iegūtie 3,1% ir ļoti labs rezultāts,» saka NORD/LB Līzings valdes priekšsēdētājs. NORD/LB Līzings līzinga portfelī ap 58% veido vieglo automobiļu līzings, 30% - komerctransporta līzings, 12% - industriālais līzings. NORD/LB Līzings ir bankas NORD/LB Latvija meitas uzņēmums.

Izdarīt Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā (Latvijas Vēstnesis, 2004, nr.65.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā tekstā vārdu "inspekcija" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "aģentūra" (attiecīgā locījumā).

2. Aizstāt visā tekstā vārdus "ceļu satiksmes negadījumu izraisīt (izraisītājs, izraisījušais)" (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem "ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarīt (nodarījušais)" (attiecīgā locījumā).

3. 1.pantā:

izslēgt 3. punktā vārdu "rakstveida";

izteikt 8. punktu šādā redakcijā:

"8) cietusī persona -- fiziskā persona, kurai ceļu satiksmes negadījumā nodarīts veselības kaitējums, izņemot ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa vadītāju;"

izslēgt 9. punktu;

izteikt 11. punkta a) apakšpunktu šādā redakcijā:

"a) tās valsts teritorija, kur transportlīdzeklim piešķirts valsts reģistrācijas numurs un izsniegta atbilstoša valsts reģistrācijas numura zīme (turpmāk - numura zīme), neatkarīgi no tā, vai šī numura zīme ir pastāvīga vai pagaidu,";

Par izmaiņām ar nodokļiem saistītajos likumos ir gana runāts. Lai uz to fona no redzesloka nepazustu citi svarīgi jaunumi, piedāvāju vērst uzmanību uz aktuālām izmaiņām Komerclikumā un Civilprocesa likumā.

Izmaiņas un jauninājumi Komerclikumā

Šā gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi Komerclikumā, kas papildina likumu ar jaunu D daļu – «Komercdarījumi». Šis ir pozitīvs pavērsiens Latvijas komerctiesībās, jo līdz šim mūsdienu vajadzībām piemēroja Civillikumu, kas tika izstrādāts un darbojās kopš pirmās Latvijas brīvvalsts laika. Ir pagājis gandrīz gadsimts, un uzņēmējdarbības videi, saprotams, šobrīd ir citas prasības un vajadzības. Cita starpā jaunais likums pirmo reizi ievieš atsevišķu regulējumu komerciālajiem pirkuma, komisijas, glabājuma un ekspedīcijas līgumiem, kā arī tādiem plaši izmantotiem līgumiem kā līzinga, faktoringa un franšīzes līgums. No praktiskā viedokļa uzņēmējiem tiek atvieglināta līgumu izstrāde, jo svarīgākais jau ir atrunāts likumā. Būtisks aspekts – Komerclikumā tagad ir noteikti īsāki noilguma termiņi, tādējādi uzņēmējiem vairs nebūs jāuztraucas, ka pret viņiem varēs vērsties ar pretenziju par darījumu, kas noslēgts pirms vairākiem gadiem.

2014. gada 10 mēnešos SEB līzinga darbības rezultāti uzrāda pozitīvu tendenci – jaunpiešķirtais finansējums salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn ir audzis par 10%, noslēgto darījumu skaits ir palielinājies par 20%, kā rezultātā kopējais SEB līzinga portfelis ir pieaudzis par 6%, informē SEB bankas ārējās komunikācijas projektu vadītāja Kristīne Martinsone.

Šī gada desmit mēnešos SEB līzings nodrošinājis jauna finansējuma piešķiršanu līzinga objektu iegādei gandrīz 70 milj. EUR apmērā. Attiecīgi 52% no jaunpiešķirtā finansējuma ir izsniegti vieglo automašīnu iegādei, 20% - lauksaimniecības sektora vajadzībām, 15% citu iekārtu finansēšanai un 13% komerctransportam.

«Kopš gada sākuma autotirdzniecībā redzama tendence, ka klientiem arvien pieaug interese un attiecīgi pieprasījums pēc mazlietotām automašīnām - SEB līzinga piešķirtais finansējums mazlietoto automašīnu iegādei šī gada 10 mēnešos, salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, ir palielinājies par 82%,» saka SEB līzinga vadītāja Nellija Kočanova.