Eksperti

LNK Industries vēstule Rīgas domei par Mežaparka estrādes tāmi

Kaspars Ratkevičs, AS “LNK INDUSTRIES” valdes loceklis, 05.10.2021

Jaunākais izdevums

Atklāta vēstule Rīgas domes priekšsēdētājam un Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejai.

Publiskajā telpā ir plaši izskanējusi informācija, ka 2021.gada 6.oktobrī notiks Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas sēde, kurā komitejas deputāti tiks iepazīstināti ar Ēvalda Jasāna slēdzienu par Mežaparka Lielās estrādes pārbūves B posma B2 kārtas būvdarbu (Mežaparka otrās kārtas būvdarbi) tāmi un tajā konstatēto sadārdzinājumu.

Vēlamies atgādināt, ka AS “LNK INDUSTRIES” Mežaparka otrās kārtas būvdarbu iepirkumā iesniegtās detalizētās tāmes, tāpat kā jebkuras publiskajos iepirkumos iesniegtās tāmes, satur AS “LNK INDUSTRIES” komercnoslēpumu, tādēļ šīs tāmes nav publiskojamas un publiski iztirzājamas. Neskatoties uz minēto, Rīgas domes deputāts Valters Bergs jau ir nopludinājis informāciju par AS “LNK INDUSTRIES” detalizēto tāmi. AS “LNK INDUSTRIES” detalizētās tāmes analīzei Valters Bergs ir pieaicinājis “visobjektīvāko” tāmju speciālistu valstī- AS “LNK INDUSTRIES” bijušās darbinieces Olgas Jasānes dēlu Ēvaldu. Acīmredzot, ir jābūt Latvijas tiesiskuma etalona partijas biedram, lai tik kliedzošs interešu konflikts nemulsinātu eksperta slēdziena pasūtītāju.

Tāpat, it nemaz nemulst Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētāja Linda Ozola, kura visā savā publiskās karjeras laikā ir izcēlusies ar skaļu un aktīvu AS “LNK INDUSTRIES” nomelnošanu. Arī Mežaparka otrās kārtas būvdarbu sakarā Linda Ozola ieņem aktīvu pozīciju un minēto projektu, bez mazākās minstināšanās sauc par afēru. Diemžēl, Linda Ozola, vēršoties pret AS “LNK INDUSTRIES”, nekad neizdara vienu mazu, bet ļoti būtisku atrunu- arī Linda Ozola atrodas interešu konfliktā iesaistoties jebkādu jautājumu risināšanā attiecībā uz AS “LNK INDUSTRIES”, jo Lindas Ozolas laulātais- Raimonds Ozols ir bijušais AS “LNK INDUSTRIES” darbinieks, ar kuru tika izbeigtas darba tiesiskās attiecības sakarā ar viņa nespēju pildīt uzticētos darba pienākumus. Acīmredzot, Valteram Bergam un Lindai Ozolai vārdu savienojums “interešu konflikts” ir tukša skaņa gadījumos, kad tas attiecas uz viņiem pašiem.

Vēstules turpinājumā vēlamies pievērsties nopludināto AS “LNK INDUSTRIES” detalizēto tāmju pozīciju apskatam. Šajā sakarā, pirmkārt, gribam pievērst visu interesentu uzmanību, faktam, ka pat no Ēvalda Jasāna slēdziena izriet, ka no vairāk nekā 3000 detalizētās tāmes pozīcijām Ēvalds Jasāns “nepamatotu sadārdzinājumu” ir saskatījis tīs, atsevišķi apskatītās tāmes pozīcijās. Turklāt, visu it kā sadārdzināto pozīciju kopēja vērtība sastāda aptuveni 2% no kopējās Līguma cenas.

Otrkārt, plaši tiražēts tiek apgalvojums, ka tāmē ir iekļautas nepamatoti augstas darba samaksas likmes. Ēvalds Jasāns savus secinājumus par nepamatoti augstām darba samaksas likmēm balsta uz tāmē iekļautās likmes salīdzinājumu ar vidējo stundas tarifa likmi valstī. Šajā sakarā norādāms, ka vidējā stundas tarifa likme valstī ir abstrakta vienība, kas iegūta matemātiski izrēķinot vienības likmi, ņemot vērā visu valstī attiecīgajā profesijā nodarbināto speciālistu atalgojumu. Minētā likme nav saistoša nedz darbiniekam nedz darba devējam, turklāt šī likme nediferencē attiecīgās profesijas pārstāvjus pēc darbinieku profesionālās kvalifikācijas, pieredzes, darbu veikšanas apstākļiem un citiem būtiskiem parametriem, kas tiešā veidā ietekmē katra konkrētā darbinieka atalgojumu. Attiecīgi, visi profesionālie un pieredzējušie darbinieki Ēvalda Jasāna vērtējumā vienmēr saņems “nepamatoti augstu algu”, jo viņu algas vienmēr būs virs vidējās stundas tarifa likmes valstī.

Papildus minētajam, Ēvalds Jasāns ir pieņēmis, ka darbinieki tiek nodarbināti objektā 22 dienas mēnesī, 8 stundas dienā. Šajā sakarā norādāms, ka Mežaparka otrās kārtas būvdarbi bija jāveic saspringtos termiņos, kā rezultātā, būvdarbus jau iepirkuma stadijā bija plānots veikt vairākās maiņās, darbus veicot arī nakts stundās, brīvdienās un svētku dienās. Vēlamies informēt visus interesentus, tostarp Ēvaldu Jasānu, ka saskaņā ar Latvijas Darba likumu darbiniekiem, kuri veic darbu nakts stundās pienākas piemaksa ne mazāk kā 50% apmērā no darbiniekam noteiktās dienas algas likmes. Savukārt, par virsstundu darbu un darbu svētku dienās piemaksas apmēram ir jābūt vismaz 100% apmērā no dienas algas likmes. Šie faktori arī ir iekļauti “nepamatoti augstajā stundas likmē”.

Savā atzinumā Ēvalds Jasāns nav ņēmis vērā apstākli, ka liela daļa no Mežaparka Lielās estrādes otrās kārtas darbiem bija jāveic lielā augstumā uz Mežaparka Lielās estrādes kupola, ļoti sarežģītos darba apstākļos. Speciālisti, kuri ir specializējušies darbu veikšanai nestandarta konstrukcijās ir ierobežotā daudzumā ne vien Latvijā, bet arī tuvākajās kaimiņvalstīs. Attiecīgi, šādu speciālistu atalgojuma likmes daudzkārt pārsniedz vidējās stundas tarifa likmes valstī. Ēvalds Jasāns savā atzinumā nav ņēmis vērā, ka atsevišķu darbu veikšanai objektā tika pieaicināti darbinieki no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuru darba samaksa ir ievērojami augstāka nekā vidējā darba samaksa Latvijā, nemaz neskaitot šo darbinieku uzturēšanās izmaksas, kuras arī ir iekļautas šajā “nepamatoti augstajā stundas likmē”.

Tāpat, Ēvalds Jasāns nav ņēmis vērā arī apstākli, ka darbi bija jāveic Covid-19 pandēmijas apstākļos, kas nozīmēja, ka visā darbu veikšanas laikā jebkurā brīdī neprognozējams skaits darbinieku varēja kļūt darbnespējīgi un lai nodrošinātu darbu nepārtrauktību un līguma termiņu ievērošanu, būtu nepieciešams nekavējoši piesaistīt papildus darbaspēku. Pašsaprotami, ka darbinieku nolīgšana ārkārtas situācijā ir ievērojami dārgāka, nekā normālos apstākļos. Arī šis faktors ir daļa no “nepamatoti augstās stundas likmes”.

Nobeigumā, AS “LNK INDUSTIRES” vēlas vērst visu interesentu uzmanību uz faktu, ka Līgums par Mežaparka Lielās estrādes otrās kārtas būvdarbu veikšanu tika parakstīts 2020.gada 29.septembrī. Attiecīgi, lai darbus pabeigtu līdz Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem 2021.gadā, būvdarbu veikšanai atlikušais termiņš bija īsāks nekā 9 mēneši. Normālos apstākļos šāda apjoma un sarežģītības darbus būtu jāveic 12 mēnešu laikā. Tomēr neskatoties uz minēto, kā arī neskatoties uz Covid-19 pandēmijas izraisītajiem papildus apgrūtinājumiem, AS “LNK INDUSTRIES” spēja pabeigt nolīgtos darbus līgumā noteiktajā termiņā. Šāds rezultāts tika panākts tikai un vienīgi tādēļ, ka darbu izpildē tika piesaistīti tikai labākie Latvijas un ārvalstu speciālisti. No savas pieredzes varam apgalvot, ka gadījumā, ja AS “LNK INDUSTRIES” darbu izpildei būtu piesaistījusī Ēvalda Jasāna ieteiktos vidējās stundas likmes saņēmējus, šovasar mēs noteikti lasīti paziņojumos medijos, ka Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki ir atcelti nevis Covid-19 pandēmijas, bet gan būvnieka dēļ.

Treškārt, iepazīstoties ar Ēvalda Jasāna slēdzienu kļūst skaidrs, ka “ekspertam” nav nekāda priekšstata par to, kādā veidā tiek veidoti cenu piedāvājumi sarežģītos publisko būvdarbu iepirkumos. Proti, iepirkuma laikā katrs būvuzņēmējs sagatavo detalizēto tāmi balstoties uz tā brīža aktuālajiem finanšu piedāvājumiem no piegādātājiem. Turklāt, pieņemot lēmumu par to, kādu summu noteikt konkrēto darbu veikšanai, būvnieks ņem vērā ne vien piegādātāju/apakšuzņēmēju piedāvāto cenu, bet arī tādus faktorus, kā piedāvājumu aizvietojamība, piegādātāju spēja izpildīt darbus, Covid-19 saistītie riski (potenciāli piegāžu traucējumi, piegādātāju nomaiņas iespēja utml.) un citi faktori, kas var negatīvi ietekmēt konkrēto darbu izpildi. Attiecīgi, ir absolūti neprofesionāli apgalvot, ka viena konkrēta tāmes pozīcija ir “nepamatoti” sadārdzināta, šādu apgalvojumu balstot uz vispārēju informāciju par līdzīgu darbu/materiālu cenām, bet neņemot vērā citus šo pozīciju ietekmējošos faktorus, kā arī neņemot vērā citas tāmes pozīcijas.

Šajā sakarā būtiski arī atzīmēt, ka ir aplami un Publisko iepirkumu likumam neatbilstoši atsevišķu personāžu apgalvojumi par to, ka iepirkumu komisijai, konstatējot sadārdzinājumu atsevišķās tāmes pozīcijās ir iespējams izbeigt iepirkumu vai jebkādā citā veidā vērsties pret šādu pretendentu. Publisko iepirkumu likums paredz iespēju izslēgt pretendentu gadījumā, ja tiek konstatēts nepamatoti lēts piedāvājums kopumā vai atsevišķās piedāvājuma pozīcijās. Attiecībā uz sadārdzinājuma konstatēšanu atsevišķās pozīcijās šādas tiesības pasūtītājam nav paredzētas. Pasūtītājam ir tiesības atcelt iepirkumu, ja tiek konstatēts, ka visi iepirkumā iesniegtie piedāvājumu pārsniedz 150% no paredzamās līgumcenas.

Ievērojot minēto, AS “LNK INDUSTRIES” uzskata, ka visa saceltā ažiotāža ap Mežaparka Lielās estrādes būvdarbiem jau no paša sākuma ir kalpojusi atsevišķu politikāņu lētas popularitātes gūšanai un personisko rēķinu kārtošanai.

Šajā sakarā aicinām Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteju pirms jebkādu lēmumu pieņemšanas saistībā ar Mežaparka lielās estrādes būvdarbu otrās kārtas iepirkumu:

  1. Nodrošināt, ka šādu lēmumu pieņemšanā nepiedalās personas, kuras atrodas interešu konfliktā.
  2. Vērsties pie Iepirkumu uzraudzības biroja pārstāvjiem ar lūgumu izskaidrot pasūtītāja tiesības situācijā, kad kādam no pretendentiem atsevišķās tāmes pozīcijās ir konstatējams sadārdzinājums, bet kopējā piedāvātā līguma summa nepārsniedz paredzamo līgumcenu.
  3. Pieaicināt neatkarīgus tāmju ekspertus no Latvijas Būvinženieru savienības, kuri ir spējīgi sniegt kompetentu un objektīvu viedokli par Mežaparka lielās estrādes būvdarbu otrās kārtas iepirkuma tāmēm.

AS “LNK INDUSTRIES” ieskatā bez minēto darbību veikšanas Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja nespēs pieņemt likumīgus un veselajā saprātā balstītus lēmumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdlaučos, Daugavas krastā, 65 000 m2 teritorijā top lielākais privātais daudzfunkcionālais sporta komplekss “LNK Sporta Parks”, informē projekta attīstītājs LNK Properties.

Kopējās investīcijas kompleksa attīstībā ir pieci miljoni eiro. Sporta kompleksa atklāšana plānota nākamā gada vasarā.

Līdz šim uzņēmums ir specializējies industriālo parku un dzīvojamo ēku būvniecībā, “LNK Sporta Parks” būs pirmā sporta būve, kuras celtniecību tas realizēs.

Kompleksā ietilps trīs mūsdienīgi pilna izmēra futbola laukumi, no tiem divi ar augstākās kvalitātes dabīgo zālāju, bet viens ar jaunākās paaudzes mākslīgo segumu; tiks izbūvēti arī pludmales volejbola, basketbola, 3x3 basketbola, strītbola, florbola, pludmales futbola un mazāka izmēra futbola laukumi.

Valdlaučos tiks izbūvēta arī konferenču zāle, ģērbtuves, dušas un citas tehniskās telpas sporta pasākumu nodrošināšanai. Kompleksā vienlaikus sportot varēs vairāk nekā 300 cilvēki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvfirma SIA "Latvijas tilti" mainījusi īpašnieku un nosaukumu uz "LT betons", liecina "Firmas.lv" informācija.

Vienlaikus divas dienas - 25. un 26.aprīlī - "Latvijas tiltu" jaunais nosaukums bija "LT bekons", bet uzņēmuma pārstāvji skaidroja, ka tas saistīts ar Uzņēmumu reģistra pieļautu kļūdu.

Līdz šim kompānijas vienīgā īpašniece bija SIA "LNK (Latvijas Novitātes Komplekss)", bet par jauno īpašnieku kļuvusi SIA "LT Piling", kurā 85% kapitāldaļu pieder Aleksejam Bakanovam, bet 15% - holdingā "LNK Group" ietilpstošajai AS "LNK Industries".

"LNK Group" pārstāvji skaidroja, ka "LNK Group" saņēma piedāvājumu no "LT Piling" iegādāties uzņēmumu, tāpēc notika īpašnieku maiņa. Uzņēmuma "Latvijas tilti" darbības profils ir dzelzsbetona un betona konstrukciju ražošana, savukārt "LT Piling" specializējas pāļu urbšanā un dzīšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītājs, uzņēmums SIA “LNK Properties”, ievērojot būvniecības tradīcijas, būvdarbu gaitā daudzīvokļu dzīvojamās mājas “Renaissance” Vesetas ielā pamatos iemūrējis kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.

Skanstes apkaimē, Vesetas ielā top septiņstāvīga 10 dzīvokļu ēka. Arhitektūras un iekštelpu dizaina autori ir birojs “Sarma Norde”, savukārt būvdarbus veic AS “LNK Industries”.

SIA “LNK Properties” valdes locekle, dzīvojamo nekustamo īpašumu departamenta vadītāja Aleksandra Strode norāda, ka šis projekts sevī ietver infrastruktūras iespējas, ko sniedz tā apkārtne – veloceliņus, sabiedriskos pakalpojumus un komercfunkcijas; iekļauj sevī ilgtspējīgus inženiertehniskos risinājumus telpu komforta nodrošināšanā, kā arī, rūpējoties par ēkas iedzīvotāju ērtībām, paredz "gudrās mājas" risinājumus, klusus liftus, attālinātu skaitītāju nolasīšanu, elektroauto uzlādes vietas un citas mūsdienīgai ēkai raksturīgas sistēmas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iezīmējot simbolisku brīdi, kad ir pabeigti apjomīgākie būvdarbi, nosvinēti spāru svētki daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai “Renaissance”, Vesetas ielā Rīgā.

Kopējās investīcijas projektā, ieskaitot zemes iegādi, ir 5,5 milj. eiro, no tiem 2,3 milj. eiro ir “Expobank” kredīts. Būvniecību plānots pabeigt 2022. gada pavasarī.

Projektu Skanstes apkaimē attīsta SIA “LNK Properties”, arhitektūras un iekštelpu dizaina autori ir birojs “Sarma Norde”, savukārt būvdarbus veic AS “LNK Industries”.

Topošajai 10 dzīvokļu ēkai ir septiņi stāvi. “Nepilnu 10 mēnešu laikā jau ir uzbūvēta gandrīz 25 m augsta ēka, ar sarežģītiem eksponēta betona elementiem. Darbi projektā aktīvi turpinās pat apsteidzot grafiku,” komentē SIA “LNK Properties” valdes locekle, dzīvojamo nekustamo īpašumu departamenta vadītāja Aleksandra Strode.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu tirgū pandēmijas gadi pagājuši cenām un darījumu skaitam augot, materiālu cenu lēciens nesis pārsteigumus jauno projektu būvniekiem, Krievijas agresija Ukrainā vairo investoru stresu, tomēr lielākais satraukuma iemesls ilgtermiņā ir iedzīvotāju skaita samazināšanās.

Tā intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums saka Latvijas Nekustamā īpašuma darījumu asociācijas (LANĪDA) vadītājs, nekustamo īpašumu uzņēmuma Arco Real Estate valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits un uzņēmuma valdes loceklis, vērtēšanas nodaļas vadītājs Māris Laukalējs.

Vēl jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums lasi:

  • Krievijas iebrukuma Ukrainā ietekmē augošā inflācija, pieprasījums pēc mājokļiem un piegāžu ķēžu traucējumi ir veicinājuši straujāku mājokļu cenu kāpumu. Zema piedāvājuma un augošu būvniecības izmaksu situācijā cenas jaunajos projektos strauji aug, veicinot interesi par dzīvokļiem sērijveida namos. Attīstītājiem esošā situācija apgrūtina gan plānošanu, gan liedz būvēt un pārdot par līdzšinējām cenām, līdz ar to vairāki projekti uz laiku tiek iesaldēti. Tiek prognozēts jauno projektu vakuums, vienlaikus novērojama interese par investīcijām īres namu attīstībā un biroju segmentā.
  • Kara ietekmes apzināšanā visi esam vēl sākumposmā - intervijā saka LNK Properties valdes loceklis, Komerciālo nekustamo īpašumu departamenta vadītājs Pāvels Broitmans.
  • Biznesu reģionos bremzē atbilstošu namu trūkums
  • Īpašumu vērtētājiem darba kļuvis vairāk – to intervijā stāsta Latvijas Īpašumu vērtētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs, SIA Eiroeksperts valdes priekšsēdētājs Vilis Žuromskis. Viņaprāt, arī šogad vērtēšanas apjomi varētu būt līdzīgi iepriekšējo gadu apjomiem, jo ir cerība, ka iekustēsies Rail Baltica dzelzceļa būvniecībai nepieciešamo īpašumu atsavināšanas process.
  • Dzīvojamo māju kopīpašuma dalīšanai un īpašnieku strīdu risināšanai 1. maijā spēkā stājas grozījumi Civillikumā, taču viedokļi par to nozīmi un ietekmi ir diametrāli pretēji
  • Attīstoties tehnoloģijām, viedo risinājumu izmantošana mājokļos kļūst ne tikai populārāka, bet arī cenas ziņā pieejamāka, līdz ar to namu attīstītāji par gudro sistēmu ieviešanu īpašumos nereti domā jau būvniecības stadijā
  • Cenu kāpums palielina interesi par saules paneļiem
  • Pēdējos gados, īpaši jaunu privātmāju būvniecībā, palielinājies pieprasījums pēc viegli vadāmiem un automatizējamajiem siltumapgādes risinājumiem.
  • Žurnālists un pasākumu vadītājs Aivis Ceriņš kopā ar ģimeni teju pašu spēkiem un līdzekļiem atjaunojis dzimtas mājas Priekuļu novada Mārsnēnos.
  • Arhitektes un interjera dizaineres Evijas Ķirsones - Slavinskas rokrakstu būtu grūti sajaukt ar kādu citu latviešu šīs nozares profesionāli - viņas darbi ir spilgti, drosmīgi un pamanāmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #22

DB, 31.05.2022

Dalies ar šo rakstu

Ārkārtas situāciju vadība Latvijā ir salīdzinoši vāja salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm, un šāda visaptveroša izvērtējuma par Covid-19 pandēmijas radītās krīzes pārvaldību neesamība ir pirmais signāls, ka šajā jomā pie mums nav tik labi, cik varētu būt.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Repharm valdes loceklis un IATA krīžu vadības eksperts Jānis Vanags.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 31.maija numurā lasi:

Statistika. Zaudējam jaunus, arī izglītotus darbiniekus

Finanses. Censties zaudēt pēc iespējas mazāk un pat pameklēt ieguldījumu iespējas

Nekustamais īpašums. Pieprasījums pēc energoefektīviem īpašumiem sasniedzis rekordaugstu līmeni

Militārais bizness. Aizsardzības nozares industrijas un pētnieku sadarbība ir noturības kodols

Tendences

Globalizācija, bet tikai ar draugiem

Komentāri

Pievienot komentāru