Nekustamais īpašums

Pieaug pieprasījums pēc dzīvokļiem modernajā Rīgas centrā

Armanda Vilciņa, 04.08.2022

Jaunākais izdevums

Pēdējos gados palielinājusies cilvēku interese par iespējām iegādāties īpašumus tuvāk pilsētas centram, šo tendenci, lemjot par jauniem projektiem galvaspilsētā, ņem vērā arī būvnieki un attīstītāji, stāsta Aleksandra Strode, SIA LNK Properties valdes locekle.

Prestižākais un pieprasītākais Rīgas rajons pašlaik ir Klusais centrs, kas kā pilsētas centra vēsturiskā daļa iekļauts arī UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, atzīmē A. Strode. Tāpat lielu interesi novērojam par iespējām iegādāties īpašumus arī Skanstes rajonā, kur līdzās augstākās klases dzīvojamajiem kompleksiem iedzīvotājiem pieejami gan dažādi biznesa centri, gan sporta arēna, skolas, bērnudārzi un zaļie parki, gan ērta infrastruktūra, kas tiek aktīvi attīstīta, skaidro LNK Properties valdes locekle.

Taupa laiku

Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc cilvēki vēlas dzīvot tuvāk pilsētas centram, ir laika ekonomija, secina A. Strode. “Pēdējos gados Rīgas centrā un tā tuvumā attīstītas vairākas augstas klases biroju ēkas, kas nozīmē, ka liela daļa cilvēku ikdienā strādā tieši galvaspilsētas centrā. Izvērtējot ceļā pavadīto laiku uz un no darba, cilvēki bieži izdara izvēli iegādāties mājokli tuvāk savai darbavietai. Bez tam centrs sniedz arī citas priekšrocības – te pieejams gan plašs restorānu un kafejnīcu klāsts, gan dažādas izklaides un sporta iespējas. Mūsdienu straujajā ritmā ir svarīgi, ka viss, kas mums vajadzīgs, atrodas tepat netālu, tāpēc novērojam, ka pieprasījums pēc šāda tipa mājokļiem ik gadu aug,” skaidro LNK Properties valdes locekle.

Augstā pieprasījuma dēļ pēdējo gadu laikā LNK Properties attīstījis vairākus dzīvojamo ēku projektus Rīgas centrā un tā tuvumā. 2008. gadā ekspluatācija tika nodots Zaubes nams ar 37 ekskluzīviem dzīvokļiem Klusajā centrā, pāris gadus vēlāk savam portfelim LNK Properties pievienoja Hanzas rezidenci un Briāna namu, 2019. gadā tika pabeigta rekonstrukcija projektam Twenty, bet pirms nepilnām divām nedēļām ekspluatācijā nodota jaunākā LNK Properties dzīvojamā ēka Renaissance Vesetas ielā 6, Rīgā. Šobrīd lielākā daļa dzīvokļu šajā ēkā jau ir pārdoti vai rezervēti, skaidro A. Strode, uzsverot, ka pieprasījums pēc modernām dzīvojamajām platībām Rīgā šobrīd tiešām ir ļoti liels.

To DB apstiprina arī Ksenija Ijevleva, SIA Latio tirgus analītiķe. “Pieprasījums pēc nekustamajiem īpašumiem, sevišķi mūsdienīgiem un energoefektīviem, ir ļoti augsts, bet piedāvājums – ierobežots. Visiem ir skaidrs, ka apkures cenas nākamajā sezonā ievērojami palielināsies, tāpēc cilvēki aktīvi meklē tādus īpašumus, kas šīs izmaksas ļautu samazināt. Pirms diviem gadiem un gada pirmie izvēles kritēriji parasti bija lokācija, telpu izvietojums, platība un cena, taču pašlaik primārā lieta, par ko pircēji interesējas, ir energoefektivitātes rādītāji. Šo tendenci, protams, ņem vērā arī attīstītāji – praktiski visas no jauna būvētās ēkas ir energoefektīvas, jo tā mūsdienās ir viena no nozīmīgākajām īpašuma pārdošanas priekšrocībām,” teic K. Ijevleva.

Izķer ātri

Colliers dati liecina, ka šobrīd Rīgas centrā pirmreizējā piedāvājumā ir ap 400 jaunu un renovētu dzīvokļu. Uzņēmuma izpētes un konsultāciju departamenta asociētā direktore Agija Vērdiņa atzīmē, ka tas varētu šķist relatīvi daudz, taču jāņem vērā, ka lielākā daļa dzīvokļu pieejama tieši premium segmentā. “Būvniecībā un renovācijā ir vien daži projekti, kuros dzīvokļi tiek diezgan ātri izķerti, ir pat tādi projekti, kur 90% dzīvokļu jau ir pārdoti, ēkai vēl esot būvniecības stadijā,” skaidro A. Vērdiņa.

Viņa stāsta, ka 2022. gada pirmajos sešos mēnešos pirmreizējā tirgū Rīgas centrā pārdoti ap 250 dzīvokļiem, kas ir par 30% mazāk nekā pirms gada. “Šo tendenci gan varētu skaidrot nevis ar pieprasījuma samazināšanos, bet gan piedāvājuma trūkumu. Šā gada jūnijā Rīgā un Pierīgā pirmreizējā tirgū kopumā bija pieejami tikai nedaudz vairāk par 300 pilnībā pabeigtiem dzīvokļiem ekonomiskās un vidējās klases segmentā. Jāuzsver, ka centrā daudzi objekti tiek pārdoti ar pelēko vai melno apdari, kā rezultātā vidējās cenas uz kvadrātmetru ir zemākas. Dzīvokļiem jaunajos projektos cena par kvadrātmetru šogad sasniegusi 2700 eiro, bet renovētās ēkās – 2015 eiro. Runājot par tendencēm, jāpiemin, ka turpina palielināties arī iegādāto dzīvokļu platība, 2022. gadā sasniedzot jau 68,5 m2 ,” pauž A. Vērdiņa.

Dzīvoklī kā mājā

Lai gan LNK Properties dzīvojamā ēka Renaissance nodota ekspluatācijā vien pirms nepilnām divām nedēļām, šobrīd septiņi no desmit dzīvokļiem jau ir pārdoti, vēl viens dzīvoklis ir rezervēts, bet divi ir pieejami interesentiem, stāsta A. Strode, tādējādi apstiprinot – pieprasījums pēc šāda tipa dzīvokļiem ir milzīgs. “Projekta Renaissance unikalitātes pamatā ir izpratne par to, ka pilsētas centra dinamiskā ainava nav nodalāma no pilsētnieka dzīves telpas, un projekts izaicina ierasto izpratni par privātumu kā vizuālu nošķirtību no ielas telpas. Ēkas tēls un funkcionālais plānojums ir rūpīgi pārdomāts, lai katrs dzīvoklis apjomā tiktu uzsvērts kā individuāla dzīvojamā vienība un iekštelpas un ārtelpas būtu pilnībā norobežotas no citu dzīvokļu telpām, sniedzot netraucētu privātuma izjūtu. Tajā pašā laikā plašie skati ļauj ieplūst pilsētas ainavai, tai šķērsojot un līdz ar sevi interjerā ienesot monumentālās fasādes kolonnas – mentālo robežu starp pilsētas un privāto dzīvojamo telpu. Šis ir unikāls projekts, jo, lai gan ēka atrodas pašā pilsētas centrā, tā vienlaicīgi ļauj katra dzīvokļa iemītniekam sajusties kā privātmājā. Tas mūsdienās ir svarīgs aspekts,” atzīmē LNK Properties valdes locekle, piebilstot, ka šobrīd gandrīz katram jaunajam projektam ir arī sava pievienotā vērtība un odziņa.

“Ja agrāk tika celtas vienkārši skaistas un modernas mājas, tad tagad attīstītāji dzīvokļu īpašniekiem nereti piedāvā arī dažādas papildu ekstras, piemēram, dārzu. Tā rezultātā Rīgā šobrīd veidojas kvalitatīvi dzīvojamie rajoni, kas līdzinās Skandināvijas valstīs redzētajiem. Arī Latvijas un Rīgas iedzīvotāji vēlas uzlabot savas dzīves kvalitāti, tāpēc labprāt izvēlas dzīvot kādā no jaunajiem projektiem ar pievienoto vērtību,” teic A. Strode.

Bagātina pilsētvidi

Raugoties no pilsētbūvniecības viedokļa, Renaissance ēka tās pabeigtajā ārējā veidolā ir vērtējama kā nozīmīgs pienesums kvartāla ielas telpā, norāda Elvijs Sprudzāns, arhitektu biroja Sarma Norde arhitekts. “Šis nams savā ziņā ir kā robežšķirtne starp noslēgtā perimetra un atvērtā tipa apbūves rajoniem, tāpēc mēs šo unikālo atrašanās vietu vēlējāmies arī simboliski uzsvērt ēkas vizuālajā izskatā. Domāju, ka tas mums izdevās, un esmu gandarīts, ka iecerētās telpiskās idejas ir konsekventi realizētas un šobrīd kļuvušas par apkārtējās ainavas neatņemamu, pamanāmu sastāvdaļu,” pauž E. Sprudzāns, piebilstot, ka ēkas unikālākā daļa ir monumentālās fasādes kolonnas, kas savā ziņā veido mentālo robežu starp pilsētas un privāto dzīvojamo telpu.

“Skatoties no būvniecības viedokļa, sešus metrus augsto kolonnu izbūve bija viens no sarežģītākajiem posmiem un radīja ne vienu vien izaicinājumu, taču iznākums, manuprāt, ir ļoti veiksmīgs,” uzskata E. Sprudzāns, uzsverot, ka ēka izpilda arī tai izvirzītās energoefektivitātes prasības. “Protams, projektējot stiklotas ēkas, šis aspekts ir ļoti sarežģīts, taču mēs esam spējuši nodrošināt ēkas energoefektivitāti gan pēc normatīvo aktu prasībām, gan arī pēc būtības,” teic arhitektu biroja Sarma Norde arhitekts. Kopējās investīcijas projektā, ieskaitot zemes iegādi, ir 5,5 miljoni eiro, no tiem 2,3 miljoni eiro ir bankas Signet Bank izsniegtais kredīts.

Ineta Done, bankas vecākā viceprezidente, atzīmē, ka pārdomātu un kvalitatīvu projektu finansēšana ir Signet Bank prioritāte. “Šī iemesla dēļ mēs esam gandarīti, ka tieši Signet Bank ir kļuvusi par sadarbības partneri šī projekta finansēšanā, kura ietvaros mājas iedzīvotāji iegūst kvalitatīvu dzīves telpu, bet pilsētvide tiek vizuāli bagātināta,” atzīmē I. Done.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daugavas krastā, Lejupes ielā 5, Rīgā, svinīgā ceremonijā tika oficiāli atklāts Latvijā lielākais, privātais sporta komplekss LNK Sporta parks.

Parka pirmās kārtas teritorija, kas šodien tika atklāta, ir 65 000 m2. Tajā ietilpst divi dabīgā zālāja futbola laukumi ar kopējo platību 16 448 m2 un viens iesildīšanās laukums ar dabīgo zālienu 1350 m2 platībā. 4 mūsdienīgi futbola laukumi ar mākslīgo segumu 13 851 m2 platībā, divi pludmales tenisa un volejbola laukumi 678 m2 platībā, kā arī ģērbtuves, stāvlaukums un labiekārtota teritorija.

Jau tagad, pēc pirmās kārtas atklāšanas LNK Sporta parkā varēs notikt dažāda līmeņa futbola sacensības - sākot ar Latvijas futbola virslīgu un beidzot ar nacionālo izlašu spēlēm. Savukārt pēc otrās kārtas izbūves tas būs piemērots arī starptautisko sacensību rīkošanai. Investīcijas parka pirmajā kārtā ir 10 miljoni eiro, vēl 15 plānots ieguldīt kompleksa otrajā un trešajā kārtā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvfirma SIA "Latvijas tilti" mainījusi īpašnieku un nosaukumu uz "LT betons", liecina "Firmas.lv" informācija.

Vienlaikus divas dienas - 25. un 26.aprīlī - "Latvijas tiltu" jaunais nosaukums bija "LT bekons", bet uzņēmuma pārstāvji skaidroja, ka tas saistīts ar Uzņēmumu reģistra pieļautu kļūdu.

Līdz šim kompānijas vienīgā īpašniece bija SIA "LNK (Latvijas Novitātes Komplekss)", bet par jauno īpašnieku kļuvusi SIA "LT Piling", kurā 85% kapitāldaļu pieder Aleksejam Bakanovam, bet 15% - holdingā "LNK Group" ietilpstošajai AS "LNK Industries".

"LNK Group" pārstāvji skaidroja, ka "LNK Group" saņēma piedāvājumu no "LT Piling" iegādāties uzņēmumu, tāpēc notika īpašnieku maiņa. Uzņēmuma "Latvijas tilti" darbības profils ir dzelzsbetona un betona konstrukciju ražošana, savukārt "LT Piling" specializējas pāļu urbšanā un dzīšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Rīgas vēsturiskā centra pilsētvidi papildina jauna dzīvojamā ēka Renaissance

Db.lv, 21.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā, Vesetas ielā nodota ekspluatācijā jauna dzīvojamā ēka "Renaissance", informē projekta attīstītājs SIA "LNK Properties".

"Šis ir unikāls projekts – mūsdienīga, ilgtspējīga ēka pašā pilsētas centrā, apkaimē, kas strauji attīstās. Vienlaicīgi katra "Rennaissance" dzīvokļa iemītniekam ir iespēja sajusties kā privātmājā", stāsta Aleksandra Strode, SIA "LNK Properties", kas ir projekta attīstītājs, valdes locekle, dzīvojamo nekustamo īpašumu departamenta vadītāja.

"Ir milzīgs gandarījums par sadarbību ar arhitektiem un nepārtrauktu sinerģiju projekta attīstības gaitā. Ēka ir īsts arhitektūras mākslas un augstākās raudzes minimālisma piemērs. Liela uzmanība pievērsta detaļām, arī materiālu kvalitātei un risinājumu ilgtspējai. Projekts tiešām nevienu neatstāj vienaldzīgu. Fasādes risinājumi pat pārsniedza sākotnējās gaidas, ēka papildina vēsturiskā centra pilsētvidi un harmoniski sasaucas ar jauno Skanstes apkaimi. Liels paldies visai projekta komandai – arhitektiem, būvniekiem, kolēģiem attīstītājiem," uzsver A.Strode.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu tirgū pandēmijas gadi pagājuši cenām un darījumu skaitam augot, materiālu cenu lēciens nesis pārsteigumus jauno projektu būvniekiem, Krievijas agresija Ukrainā vairo investoru stresu, tomēr lielākais satraukuma iemesls ilgtermiņā ir iedzīvotāju skaita samazināšanās.

Tā intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums saka Latvijas Nekustamā īpašuma darījumu asociācijas (LANĪDA) vadītājs, nekustamo īpašumu uzņēmuma Arco Real Estate valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits un uzņēmuma valdes loceklis, vērtēšanas nodaļas vadītājs Māris Laukalējs.

Vēl jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums lasi:

  • Krievijas iebrukuma Ukrainā ietekmē augošā inflācija, pieprasījums pēc mājokļiem un piegāžu ķēžu traucējumi ir veicinājuši straujāku mājokļu cenu kāpumu. Zema piedāvājuma un augošu būvniecības izmaksu situācijā cenas jaunajos projektos strauji aug, veicinot interesi par dzīvokļiem sērijveida namos. Attīstītājiem esošā situācija apgrūtina gan plānošanu, gan liedz būvēt un pārdot par līdzšinējām cenām, līdz ar to vairāki projekti uz laiku tiek iesaldēti. Tiek prognozēts jauno projektu vakuums, vienlaikus novērojama interese par investīcijām īres namu attīstībā un biroju segmentā.
  • Kara ietekmes apzināšanā visi esam vēl sākumposmā - intervijā saka LNK Properties valdes loceklis, Komerciālo nekustamo īpašumu departamenta vadītājs Pāvels Broitmans.
  • Biznesu reģionos bremzē atbilstošu namu trūkums
  • Īpašumu vērtētājiem darba kļuvis vairāk – to intervijā stāsta Latvijas Īpašumu vērtētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs, SIA Eiroeksperts valdes priekšsēdētājs Vilis Žuromskis. Viņaprāt, arī šogad vērtēšanas apjomi varētu būt līdzīgi iepriekšējo gadu apjomiem, jo ir cerība, ka iekustēsies Rail Baltica dzelzceļa būvniecībai nepieciešamo īpašumu atsavināšanas process.
  • Dzīvojamo māju kopīpašuma dalīšanai un īpašnieku strīdu risināšanai 1. maijā spēkā stājas grozījumi Civillikumā, taču viedokļi par to nozīmi un ietekmi ir diametrāli pretēji
  • Attīstoties tehnoloģijām, viedo risinājumu izmantošana mājokļos kļūst ne tikai populārāka, bet arī cenas ziņā pieejamāka, līdz ar to namu attīstītāji par gudro sistēmu ieviešanu īpašumos nereti domā jau būvniecības stadijā
  • Cenu kāpums palielina interesi par saules paneļiem
  • Pēdējos gados, īpaši jaunu privātmāju būvniecībā, palielinājies pieprasījums pēc viegli vadāmiem un automatizējamajiem siltumapgādes risinājumiem.
  • Žurnālists un pasākumu vadītājs Aivis Ceriņš kopā ar ģimeni teju pašu spēkiem un līdzekļiem atjaunojis dzimtas mājas Priekuļu novada Mārsnēnos.
  • Arhitektes un interjera dizaineres Evijas Ķirsones - Slavinskas rokrakstu būtu grūti sajaukt ar kādu citu latviešu šīs nozares profesionāli - viņas darbi ir spilgti, drosmīgi un pamanāmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #22

DB, 31.05.2022

Dalies ar šo rakstu

Ārkārtas situāciju vadība Latvijā ir salīdzinoši vāja salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm, un šāda visaptveroša izvērtējuma par Covid-19 pandēmijas radītās krīzes pārvaldību neesamība ir pirmais signāls, ka šajā jomā pie mums nav tik labi, cik varētu būt.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Repharm valdes loceklis un IATA krīžu vadības eksperts Jānis Vanags.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 31.maija numurā lasi:

Statistika. Zaudējam jaunus, arī izglītotus darbiniekus

Finanses. Censties zaudēt pēc iespējas mazāk un pat pameklēt ieguldījumu iespējas

Nekustamais īpašums. Pieprasījums pēc energoefektīviem īpašumiem sasniedzis rekordaugstu līmeni

Militārais bizness. Aizsardzības nozares industrijas un pētnieku sadarbība ir noturības kodols

Tendences

Globalizācija, bet tikai ar draugiem

Komentāri

Pievienot komentāru