Lai uzlabotu ražošanas ēku energoefektivitāti un nodrošinātu pāreju no fosilā uz atjaunojamo energoresursu izmantošanas tehnoloģijām un tādējādi samazinātu oglekļa dioksīda emisijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) aicina Latvijā reģistrētus komersantus pieteikties Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) finansiālam atbalstam.

Projekta iesniegumus ministrija aicina iesniegt KPFI finansēto projektu atklātā konkursā Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai līdz 2012.gada 1. oktobrim (ieskaitot).

VARAM skaidro, ka konkursa ietvaros paredzēts sniegt finansiālu atbalstu komersantiem, kuri iecerējuši veikt pāreju no fosilām energoresursu izmantojošām tehnoloģijām uz atjaunojamajiem energoresursiem, tai skaitā biomasu izmantojošajām katlu iekārtām un koģenerācijas stacijām, saules kolektoriem.

Tāpat plānots atbalstīt ēku energoefektivitāti paaugstinošus rekonstrukcijas vai vienkāršotās renovācijas darbus, iekārtu un sistēmu uzstādīšanu efektīvai siltuma primārai un otrreizējai izmantošanai, kā arī energoefektīva apgaismojuma un elektroapgādes vadības un kontroles sistēmu uzstādīšanu.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(409).jpg

Latvijas energoapgādes sistēmai jākļūst pēc iespējas zaļākai, mums ir jāražo pēc iespējas vairāk atjaunojamo energoresursu un jāmazinā atkarība no nesimpātiskās kaimiņos esošās lielvalsts resursiem… Tie visi ir saukļi, kas jau neskaitāmus gadus ir skandēti dažādos līmeņos.

Tādēļ nav brīnums, ka daļa iedzīvotāju nolēma izmantot Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) līdzfinansētās programmas, lai paši piedalītos elektroenerģijas ražošanā - uzstādītu saules baterijas, vēja ģeneratorus utt. Kā zināms, KPFI ietvaros zināma naudas summa ir jāiegulda no paša kabatas, un tas nozīmē, ka iedzīvotāji ir investējuši, lai piedalītos atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielināšanā - kaut arī ļoti nelielā apmērā. Taču izrādījies, ka vienīgais veids, kā šādi mazie investori var izmantot pašu saražoto enerģiju, ir nodošana valsts kompānijas Latvenergo meitas uzņēmumam Sadales tīkli, turklāt par to pat nesaņemot pilnīgi nekādu samaksu. Un tālāk jau sākas kārtējais absurdais stāsts par Latvijas valdību, kur vienai ministrijai nav ne jausmas, ko dara otra, bet gadījumā, ja attiecīgajā procesā ir iesaistīta vēl arī trešā, vakars uz ezera garantēts.

«Esmu pat ļoti apmierināts ar uzcelto māju. Kaut arī būvniecības procesā neiztika bez kļūdām un problēmām, iecere bija tā vērta. Vairs nav jārūpējas par apkuri, un dzīves kvalitāte jūtami uzlabojusies,» saka Voldemārs Jānis Uplejs, vienģimenes pasīvās dzīvojamās mājas Ikšķiles novadā saimnieks, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Par pasīvajām mājām sauc zema enerģijas patēriņa mājas, kurās nav apkures sistēmas un enerģijas patēriņš ir daudzkārt zemāks nekā parastai ēkai. Piemēram, parastai dzīvojamai mājai apkures patēriņš ir 100 kilovatstundu uz kvadrātmetru (kWh/m2) gadā, turpretim pasīvās mājas standarts ir 15 kWh/m2. «Pēc speciālas pasīvo ēku projektēšanas programmas aprēķiniem, man iznāca vien 13 kilovatstundu uz kvadrātmetru,» uzsver V. J. Uplejs.

Pasīvo ēku būvniecības standarts balstīts uz pieciem pamatprincipiem – tai ir blīvas un no termiskajiem tiltiem brīvas konstrukcijas, nepārtraukts siltumizolācijas slānis, trīskāršs stiklojums un ventilācijas sistēma ar siltuma atgūšanu. Pasaulē pirmā pasīvā ēka uzbūvēta Vācijā 1991. gadā. Lai arī zema enerģijas patēriņa māju standarti tika veidoti, tos pielāgojot mērenam Centrāleiropas klimatam, prakse apliecina, ka tās labi funkcionē arī Ziemeļeiropā. Kā norāda Latvijā izveidotās biedrības Passive House Latvija speciālisti, pasīvo ēku kritēriji nav atkarīgi no klimata, taču katras pasīvās ēkas projektam jābūt piemērotam konkrētajam klimatam.

Bez jēgas iztērēti Eiropas un iedzīvotāju līdzekļi – mājsaimniecībās saražotā elektroenerģija neatgriezeniski pazūd Latvenergo tīklā, likumdošana atlīdzību neparedz.

Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) līdzfinansētās programmas Atjaunojamo energoresursu izmantošana mājsaimniecību sektorā projektu īstenotāji jūtas apmānīti – enerģijas ražošanas iekārtās ieguldīti lieli līdzekļi, bet faktiski vienīgais ieguvējs sanāk energoapgādes uzņēmums.

Iemesls - Latvijā nedarbojas mājsaimniecību elektroenerģijas neto uzskaites princips, ko paredz joprojām nepieņemtais

Atjaunojamo energoresursu likums – likumprojekts pirmajā lasījumā tika apstiprināts iepriekšējās Saeimas laikā pagājušā gada 9. jūnijā, kas arī ir pagaidām pēdējā atzīme šā dokumenta tapšanas vēsturē.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izveidotais klimata pārmaiņu finanšu instruments jeb KPFI, kura mērķis ir veicināt CO2 izmešu samazinājumu dabā, sniedz unikālu iespēju tikai līdz šī gada 30. novembrim iegādāties saules baterijas savai mājsaimniecībai ar 50 % atlaidi.

Izmantojot šo iespēju, SIA SINERGO palīdz ikvienam iegādāties un uzstādīt augstākās kvalitātes Eiropā sertificētas saules baterijas, kā arī sniedz bezmaksas konsultācijas KPFI projekta sagatavošanā.

Saules baterijas ir mūsdienīgs veids kā ražot elektrību, izmantojot saules enerģiju, šādā veidā ekonomējot jūsu līdzekļus un saudzējot apkārtējo vidi. To mūža ilgums ir 25 gadi, kuru laikā jūs esat atbrīvojuši sevi no rūpēm par pastāvīgi pieaugošajiem elektrotarifiem, iegūstot bezmaksas elektrību.

Galvenie iemesli, kāpēc ir izdevīgi uzstādīt saules baterijas Latvijā?

Vai zems energopatēriņš ir sasniedzams tikai ar augsto tehnoloģiju palīdzību? Vai šādas ēkas nav pārāk dārgas un atmaksājas ekonomiski?

Par šiem jautājumiem laikraksts Dienas bizness iztaujāja arhitektu Robertu Riekstiņu, kas specializējies energoefektīvu ēku projektēšanā, kā arī SIA Rīgas industriālais parks izpilddirektoru un līdzīpašnieku Gati Jansonu, kas saimnieko Latvijā unikālā zema energopatēriņa biroja ēkā Dzelzavas ielā 120z.

Atrodamies Rīgas industriālā parka ēkā Dzelzavas ielā 120z, kas ir saņēmusi virkni apbalvojumu un nomināciju. Tā ir zema energopatēriņa biroju ēka, kas atzīta kā Ilgtspējīgākā ēka Latvijā 2014. Ko nozīmē ilgtspējīga ēka, ar ko tā ir īpaša?

Roberts Riekstiņš. Energoefektivitāte ir ilgstpējīgas domāšanas sastāvdaļa. Pagaidām savādais vārds «ilgtspējība» pēc būtības nozīmē ļoti globālu domu, ka mēs dzīvojam un būvējam ēkas tā, lai šo pasauli mūsu bērniem atstātu tādā pašā kvalitātē vai labāku, nekā šodien. «Ilgtspējība» ir jēdziens, kas skar arī visu dzīvesveidu – ēšanu, pārvietošanos, transportu. Un arī to, kur un kā mēs dzīvojam.

Jau šā gada beigās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) varētu izsludināt jaunu projektu iesniegumu pieņemšanu Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta atbalsta saņemšanai.

Konkursam Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai noteikti būs III kārta, un cerēt uz finansējumu varēs izglītības iestādes un komersanti.

Taču pieteikšanās laiks būs īss - tikai viens mēnesis, tāpēc jau laikus jāveic energoaudits, jāgatavo projekts, konferencē Atjaunojamo energoresursu tehnoloģijas uzsvēra VARAM Klimata politikas un tehnoloģiju departamenta direktore Ilze Prūse.

Atbalstāmās aktivitātes ir saistāmas ar tādiem ieguldījumiem vides aizsardzībā, kuri ļauj taupīt enerģiju, kā arī tiks atbalstīti ieguldījumi atjaunojamo energoresursu izmantošanai. atbalsta in5tensitāte plānota no 35% - 85%, maksimālais pieejamais KPFI finansējums vienam projektam - 600 tūkstoši latu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir noslēgusi pirmos 60 līgumus ar iedzīvotājiem, kuri saņems Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) finansējumu atjaunojamo energoresursu izmantošanai savos mājokļos, informē ministrija.

Kopumā konkursa ietvaros VARAM tika iesniegti 1,4 tūkstoši projektu iesniegumu, turklāt vienam projektu iesniegumam pieprasītais finansējums svārstās no 450 latiem līdz 7 tūkstošiem latu. Sakarā ar lielo projektu iesniegumu skaitu līgumi ar projektu iesniedzējiem tiks slēgti pakāpeniski.

«Šī ir pirmā reize, kad Latvijas mājsaimniecībām ir pieejams finansiāls atbalsts atjaunojamo energoresursu izmantošanā. Man ir liels prieks, ka interese par šo iespēju bijusi tik liela un tik lielam skaitam iedzīvotāju būs iespēja saņemt KPFI sniegto finansiālo atbalstu zaļās enerģijas izmantošanai,» uzsver Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) noraida visas spekulācijas par Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) konkursa «Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanai» ceturtās kārtas finansējuma iespējamo novirzīšanu atsevišķiem uzņēmējiem, informē VARAM.

Ministrija skaidro, ka KPFI finansēto projektu konkursos piesaistītais finansējums tiek iegūts, pārdodot valstij piederošās noteiktā daudzuma siltumnīcefekta gāzu emisijas vienības (NDV) atbilstoši ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokolam.

Šis finansējums var tikt novirzīts tikai klimata pārmaiņu novēršanas pasākumiem, saskaņā ar normatīvajā regulējumā noteiktajiem principiem un prioritātēm. Finansējuma izmantošanas nosacījumus, tai skaitā, termiņus, nosaka ar NDV pircējiem noslēgtie starptautiskie līgumi. Visas izmaiņas saistībā ar neizmantoto finansējumu saskaņā ar šiem līgumiem ir jāsaskaņo ar starptautiskajiem partneriem.

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU), realizējot SIA Vides investīciju fonda administrēto un Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) līdzfinansēto projektu Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšana transporta sektorā Rīgas Stradiņa universitātē, iegādājusies trīs Volkswagen e-Up! elektromobiļus, informē RSU Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Edijs Šauers.

Elektromobiļi iegādāti domājot par atjaunojamo energoresursu izmantošanu, SEG emisiju samazināšanu un augstskolas finanšu līdzekļu taupīšanu.

KPFI konkursā tika atbalstīta tikai ar elektrību darbināmu jaunu, rūpnieciski ražotu vieglo pasažieru transportlīdzekļu iegāde, ar kuru nobrauktais attālums var sasniegt līdz 160 kilometriem ar vienu uzlādi. E-up! spēj sasniegt 130 kilometri stundā maksimālo ātrumu, un no 0 līdz 100 kilometriem stundā ieskrienas 12,4 sekundēs.

RSU informē, ka elektromobiļu iegāde veikta, izmantojot KPFI līdzfinansējumu – 55 000 eiro. RSU nodrošinātais līdzfinansējums ir nedaudz lielāks par 23 800 eiro (nedaudz vairāk kā 30 %).

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nav izstrādājusi kvalitatīvu rīcībpolitiku klimata pārmaiņu samazināšanai, informē VARAM.

Šim nolūkam pieejamie līdzekļi tiek tērēti citām vajadzībām, kā arī ieguldīti arvien neefektīvākos projektos, secināts Valsts kontroles (VK) revīzijā Vai klimata pārmaiņu samazināšanai paredzētie līdzekļi tiek plānoti un izlietoti efektīvi un atbilstoši normatīvo aktu prasībām?.

Cilvēku darbības dēļ atmosfērā nonāk siltumnīcefekta gāzes, kas izraisa globālo sasilšanu un var atstāt postošas sekas sabiedrībā, ekonomikā un vidē. Lai samazinātu gāzu emisijas, Latvija ir iesaistījusies divās gāzu emisijas tirdzniecības sistēmās, kurās tai ir iespēja pārdot liekās emisiju kvotas vai vienības. Starptautiski uzņemtās saistības un likumā noteiktā kārtība liek Latvijai šādi iegūtos līdzekļus novirzīt klimata pārmaiņu negatīvās ietekmes samazināšanai, un par to atbildīga ir VARAM.

Zema enerģijas patēriņa ēku būvniecībai un rekonstrukcijai tiks atvēlēti 7,26 milj. Ls, jo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā šodien parakstīts līgumus par Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) finansiālu atbalstu.

KPFI atklāta konkursa «Zema enerģijas patēriņa ēkas» ietvaros tiks realizēts 31 projekts, kas paredz gan energoefektīvu privātmāju un biroju ēku būvniecību, gan ražošanas ēku rekonstrukciju. Tāpat ar KPFI atbalstu plānota skolu renovācija, sporta būvju celtniecība, kā arī muzeju celtniecība un atjaunošana.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS)norāda, ka šis ir solis, kas ļaus patērēt mazāk enerģijas, dzīvot videi draudzīgāk un samazinātu Latvijas energoatkarību no citu valstu resursiem.

Šī konkursa mērķis ir oglekļa dioksīda emisiju samazināšana, veicot zema enerģijas patēriņa ēku būvniecību, kā arī esošu ēku rekonstrukciju vai vienkāršoto renovāciju.

Krimuldas novada dome īstenojusi āra apgaismojuma lampu nomaiņu novadā pret LED gaismekļiem, tādā veidā samazinot pašvaldības elektroenerģijas patēriņu par vairāk nekā 112 tūkstošiem kWh gadā un CO2 emisijas par 44,6 tonnām gadā, liecina medijiem sniegtā informācija.

Krimuldas novada domes priekšsēdētājs Guntars Grīnvalds norāda, ka šis ir nozīmīgs infrastruktūras modernizācijas projekts novadā, kas pozitīvi ietekmēs ekoloģiju, samazinās noziedzības riskus uz ielām un ļaus ietaupītos līdzekļus par mazāku elektroenerģijas patēriņu novirzīt citām novada vajadzībām.

Projekta vadītājs Linards Kumskis informē, ka kopā tika uzstādīti 167 LED gaismekļi trijās Krimuldas novada apdzīvotās vietās – Lēdurgā, Inciemā un Raganā. Dome budžeta iespēju robežās plāno turpināt infrastruktūras sakārtošanas projektus arī citās novada vietās. Šogad plānots sakārtot publiskā apgaismojuma kabeļu infrastruktūru Inciemā un veikt daļēju lampu nomaiņu Sunīšos.

Rīgas pašvaldības aģentūra Rīgas gaisma plāno piedalīties konkursā par siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisiju samazināšanu pašvaldību publisko teritoriju apgaismojuma infrastruktūrā, ko izsludinājusi Vides un reģionālās attīstības ministrija.

Konkursa ietvaros pieejamais Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) finansējums ir 2,81 milj. Ls. Vienam projektam minimālais pieejamais finansējums ir 10 tūkst. Ls, bet maksimālais – 350 tūkst. Ls. Konkursa ietvaros maksimāli pieļaujamā KPFI atbalsta intensitāte nepārsniedz 70% no projekta kopējām izmaksām.

Tāpēc Rīgas domes Satiksmes un transporta komiteja atbalstīja 300 tūkst. Ls līdzfinansējuma piešķiršanu no pamatbudžeta programmas «Līdzfinansējums Eiropas Savienības fondiem un citiem projektiem» līdzekļiem. Rīgas gaisma plāno iesniegt divus projektus, tāpēc piešķirtais finansējums tika sadalīts uz pusēm.

Pretendēt uz atbalstu elektromobiļu iegādei varēs arī fiziskas personas, paredz jaunākais Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto noteikumu projekts. Plānots, ka fiziskas personas varēs pretendēt uz maksimālo atbalstu līdz 50% no izmaksām, bet atbalsts nepārsniegs 13 tūkstošus latu.

Maksimālā elektromobiļu iegādes atbalsta intensitāte tiešām vai pastarpinātām pārvaldes iestādēm, atvasinātām publiskām personām konkursa ietvaros paredzēta 85 % apmērā, komersantiem - 65%, bet fiziskām personām - 50%. Fiziskas personas nevar pretendēt uz atbalstu uzlādes staciju izveidei.

Konkursa ietvaros tiks atbalstīta elektroautomobiļu iegāde, kas atbilst šādām minimālām prasībām: elektromobiļa maksimālais nobraukums starp uzlādes reizēm – 100 kilometri, elektromobiļa maksimālais ātrums – 100 kilometri stundā. Atbalstīt paredzēts arī ar elektrību darbināmu transporta kombinēto uzlādes staciju, kas ietver gan 43kW maiņstrāvas, gan arī 50kW līdzstrāvas uzlādes iespēju, iegāde, montāža un uzturēšana divu gadu laikā pēc uzlādes staciju uzstādīšanas, kā arī pieslēgšanas sadales elektriskajam tīklam. Ar noteikumu projektu iespējams iepazīties šeit.

Rīgas domes (RD) priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Andris Ameriks kopā ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Kasparu Gerhardu šodien apsekoja Rīgas pirmskolas izglītības iestādes, kurām šogad ir veikti siltināšanas darbi Klimata pārmaiņa finanšu instrumenta finansētā (KPFI) projekta ietvaros un uz ēkas fasādēm realizētas RD Īpašuma departamenta izstrādātie mākslinieciski dekoratīvās apdares risinājumi.

Vispirms tika apsekota Rīgas 148.pirmsskolas izglītības iestāde Tomsona ielā 18, uz kuras RD Īpašuma departamenta Būvniecības pārvaldes arhitekte - projektu vadītāja Dace Baidekalne ir radījusi stāstu Mana pilsēta. «Stāsta pamatā ir vēlme bērniem radīt iespēju izzināt savu apkārtējo vidi un pilsētu. Tāpēc uz ēkas fasādes stilizētos zīmējumos, krāsainos pasteļtoņos attēlota Rīgas pilsēta. Atpazīstamas celtnes, mūsu pilsētas identitātes zīmes un pilsētas ikonas vienkopus. Zīmējumi ir radīti bērnam saprotamā lielumā, kas kopumā rada personisko bērnu dārziņa pasaulīti,» par savu darbu stāsta Dace Baidekalne.

Pēc tam amatpersonas klātienē apsekoja Rīgas 252.pirmsskolas izglītības iestādi Purvciema ielā 32. Uz bērnudārza ēkas fasādes ir radīti krāsaini putniņi un putnu būrīši, kas D. Baidekalnes skatījumā simbolizē saulaino bērnību.

Latvijas Republikas Senāts 2019.gada 29.martā noraidījis vēja parku attīstītāja SIA «Winergy» kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2017.gada 27.februāra spriedumu, piespriežot SIA «Winergy» atmaksāt valsts budžetā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) līdzekļus 2, 13 miljonus eiro apmērā.

Tiesa uzskata, ka «Winergy» nepienācīgi izpildīja līgumu, kas noslēgts starp «Winergy», VARAM un SIA «Vides investīciju fonds» 2011.gada 19.septembrī, par projekta «Vēja elektrostaciju tehnoloģiju iegāde un ieviešana elektroenerģijas ražošanai Popes pagastā Platenes pļavās īstenošanu, un VARAM bija tiesisks pamats to izbeigt, izmaksāto finansējumu atprasot.

VARAM strīdus līgumu izbeidza 2013.gada novembrī, pamatojoties uz vairākiem SIA «Winergy» pieļautiem līguma pārkāpumiem, tostarp, maksātnespējas procesa uzsākšanu, kas izslēdza iespēju vispār pretendēt uz KPFI finansējuma izmaksu. Ar pieteikumu tiesā par SIA «Winergy» pienākumu atmaksāt saņemtos līdzekļus VARAM vērsās 2014.gada martā.

Cēsu novada pašvaldība plāno modernizēt triju Cēsu pirmsskolas izglītības iestāžu siltumapgādes sistēmas, uzstādot atjaunojamo energoresursu siltumapgādes iekārtas - saules kolektorus -, lai nodrošinātu karstā ūdens sagatavošanu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas organizētā Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) atklātā projektu konkursā apstiprināts Cēsu novada projekta pieteikums Saules kolektoru uzstādīšana Cēsu pilsētas pirmsskolas izglītības iestādēs', kas paredz darbus veikt Cēsu 3., 4. un 5.pirmsskolas izglītības iestādē. Kopējās projekta izmaksas 168 347 lati, no kurām 75% līdzfinansē KPFI.

Pagaidām minētajos bērnudārzos izmanto pilsētas centrālās siltumapgādes sistēmu gan apkurei, gan karstā ūdens apgādei. Izmantojot saules kolektorus karstā ūdens apgādei, ir iespējams ietaupīt apmēram 60% no gada laikā patērētā resursa.

Babītes novada privātā sākumskola Vinnijs savu ikdienas tēriņu mazināšanai izmanto atjaunojamos energoresursus – saules enerģiju.

Uz sākumskolas jumta uzstādīti saules kolektori 28 kvadrātmetru platībā ar kopējo jaudu 20 kW, kas nodrošinās iespēju par 60% samazināt kopējās izmaksas karstā ūdens sildīšanai, un saules baterijas (PV paneļi) 16 kvadrātmetru platībā ar kopējo jaudu 2,3 kW ikdienas elektrības tēriņu samazināšanai.

Saules enerģijas sistēmu uzstādīšanas darbus veica SIA Zaļās vides serviss, izmantojot Latvijā ražotos saules kolektorus SelSol un Lietuvā ražotās saules baterijas Solet. Projekts īstenots izmantojot, KPFI projekta līdzfinansējumu. Kopējās projekta izmaksas bijušas 19 tūkstošu latu apmērā.

Ķekavas novada pašvaldība papildinājusi esošo autoparku ar diviem jauniem Volkswagen markas automobiļiem, kas atšķirībā no līdzšinējiem ir aprīkoti ar elektrodzinējiem.

Šie videi draudzīgie un ekonomiski izdevīgie pārvietošanās līdzekļi pašvaldībai izmaksājuši katrs 8 415 eiro, jo lielāko daļu elektromobiļa vērtības - 18 500 eiro par katru - sedz Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) piešķirtais finansējums.

Pašvaldībā norāda, ka elektromobiļu ekspluatācijas izmaksas ir būtiski zemākas kā automašīnām ar iekšdedzes dzinējiem. Volkswagen Up! patērē 11,7 kWh elektroenerģijas uz 100 kilometriem, kas pēc AS Latvenergo pamata tarifa 0,153 eiro par vienu kilovatstundu, izmaksā 1,76 eiro jeb aptuveni 1,4 litrus benzīna.

Aprēķināts, ka līdzīga tipa automašīna ar fosilās degvielas dzinēju gada laikā, nobraucot 25 000 km, rada 3475 kg oglekļa dioksīda (CO2), turpretī elektrodzinējs to nerada nemaz.

Aprēķinātais indikatīvais enerģijas ietaupījuma mērķis Latvijai 2016. gadam saskaņā ar plānu ir 3483 GWh (gigavatstundas). Ministru kabinets plāna skatīšanu uz nedēļu atlicis.

Iecerēts, ka no 2008. līdz 2016. gadam mājsaimniecību sektors būs ietaupījis 2701 GWh, transporta sektors 204 GWh, rūpniecības un lauksaimniecības sektors 170 GWh, savukārt pakalpojumu sektors 408 GWh.

Mājokļu jomā plānots īstenot daudzdzīvokļu māju, sociālo dzīvojamo māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumus, kā arī informatīvo kampaņu «Dzīvosim siltāk» daudzdzīvokļu dzīvojamo māju iedzīvotājiem.

Rūpniecībā paredzēts īstenot kompleksus risinājumus siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai ražošanas ēkās, vienošanos par energoefektivitātes paaugstināšanu ieviešanu, veicinot rūpniecisko energoauditu un uzņēmumu energovadības sistēmu ieviešanu.

Siguldas novada pašvaldība iegādājusies divus jaunus Volkswagen automobiļus, kas ir aprīkoti ar elektrodzinējiem, informē Siguldas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Liene Jurkāne.

Iecerēts, ka viens no elektromobiļiem tiks izmantots Siguldas novada Sociālā dienesta vajadzībām, savukārt otrs elektromobilis tiks izmantots pašvaldības administrācijas vajadzībām.

Pašvaldības organizētajā iepirkumā, tiesības piegādāt automašīnas ieguva kompānija Moller Auto Latvia piedāvājot Volkswagen Up, e-Up! modeļa automašīnas. Šie videi draudzīgie un ekonomiski izdevīgie elektromobiļi pašvaldībai izmaksāja 14 064,60 eiro, projekta kopējās izmaksas ir 51 060 eiro, no kuriem Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) piešķirtais finansējums ir 36 995,40 eiro.

Pašvaldībā atzīmē, ka elektromobiļu ekspluatācijas izmaksas ir būtiski zemākas kā automašīnām ar iekšdedzes dzinējiem. Volkswagen Up! patērē 11,7 kWh elektroenerģijas uz 100 kilometriem, kas pēc AS Latvenergo pamata tarifa 0,153 eiro par vienu kilovatstundu, izmaksā 1,76 eiro jeb aptuveni 1,4 litrus benzīna.

CSDD Rīgas nodaļas klientu apkalpošanas centrā, Bauskas ielā 86, ierīkota Rīgā pirmā elektromobiļu līdzstrāvas ātrās uzlādes stacija. Tā nodrošina salīdzinoši ātru automobiļa uzlādi – nepilnas pusstundas laikā, informē CSDD.

Uzlādes stacija ir pielāgota gan automobiļiem ar Eiropas standarta (Combo2), gan ar Japānas (CHAdeMO) standarta pieslēgumiem. Papildu tam, minētā stacija nodrošina arī maiņstrāvas uzlādi līdz 43kVA. Uzlādes punkts pieejams visu diennakti.

Lai īstenotu uzlādes stacijas projektu, CSDD pieteicās Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) projektam Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšana transporta sektorā – atbalsts elektromobiļu un to uzlādes infrastruktūras ieviešanai. Tā rezultātā tika saņemts 50% līdzfinansējums – 17 163,78 euro, ātrās uzlādes stacijas izveidei Bauskas ielā. Atbilstoši iepirkuma rezultātiem, ātrās uzlādes staciju Bauskas ielā izveidoja un uzturēs SIA MMX Energy.

Alus darītava a/s Aldaris rekonstruēs malšanas iecirkni un vārītavu. Ražošanas procesa optimizācijā alus darītava ieguldīs 543,569 tūkstošus eiro, leicina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Savus ražošanas uzlabošanas darbu piedāvājumus alus darītavai iesniedza divi vācu pretendenti - Krones AG un GEA Brewery Systems GMbH, tomēr par labāku a/s Aldaris atzina Krones AG piedāvājumu.

Db.lv jau rakstīja, ka alus darītavas rekonstrukcija notiek projekta Energoefektivitātes pasākumi a/s Aldaris projekta ietvaros, un malšanas un vārītavas rekonstrukcija ir šī projekta trešā, pēdējā un vērienīgākā daļa. Kopumā a/s Aldaris un Klimata pārmaiņu finanšu intruments (KPFI) alus darītavas attīstībā ieguldīs teju 550 tūkstošus latu, no tiem 45% segs KPFI.

Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) ir noslēdzies vērienīgākais zinātnes infrastruktūras attīstības projekts – RSU zinātniskā centra Kleisti renovācija un modernizācija par kopējo summu 4,44 miljoni eiro, informē RSU.

Zinātniskā centra Kleisti labiekārtošanas darbu laikā tika nosiltināta un atjaunota ēkas fasāde, kā arī telpas tika pielāgotas un aprīkotas ar modernām iekārtām pētniecisko institūtu un laboratoriju vajadzībām. Zinātnes centrā Kleisti jaunas telpas un aprīkojumu ieguvis A. Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūts, Darba drošības un vides veselības institūts, Bioķīmijas laboratorija, Klīniskās imunoloģijas un imunoģenētikas starpkatedru laboratorija un Biomehānikas laboratorija, kas izvietojušās 2704 m2 platībā, nodrošinot darbu 64 pētniekiem un laboratoriju darbiniekiem.

Ēkas rekonstrukcija tika veikta divās kārtās. Rekonstrukcijas darbu 1. kārta jeb siltināšanas darbi tika veikti KPFI līdzfinansēta projekta ietvaros par kopējo darbu summu 680 000 eiro. Savukārt rekonstrukcijas 2. kārtā jau tika veikta laboratorijas telpu pārplānošana laboratoriju vajadzībām, izveidotas tikšanās telpas, veikti vispārēji rekonstrukcijas darbi un ēkas iekšējo komunikāciju atjaunošana par summu 1 341 335 eiro (ERAF – 89,2%; RSU – 10,8%).