Jaunākais izdevums

Vai zems energopatēriņš ir sasniedzams tikai ar augsto tehnoloģiju palīdzību? Vai šādas ēkas nav pārāk dārgas un atmaksājas ekonomiski?

Par šiem jautājumiem laikraksts Dienas bizness iztaujāja arhitektu Robertu Riekstiņu, kas specializējies energoefektīvu ēku projektēšanā, kā arī SIA Rīgas industriālais parks izpilddirektoru un līdzīpašnieku Gati Jansonu, kas saimnieko Latvijā unikālā zema energopatēriņa biroja ēkā Dzelzavas ielā 120z.

Atrodamies Rīgas industriālā parka ēkā Dzelzavas ielā 120z, kas ir saņēmusi virkni apbalvojumu un nomināciju. Tā ir zema energopatēriņa biroju ēka, kas atzīta kā Ilgtspējīgākā ēka Latvijā 2014. Ko nozīmē ilgtspējīga ēka, ar ko tā ir īpaša?

Roberts Riekstiņš. Energoefektivitāte ir ilgstpējīgas domāšanas sastāvdaļa. Pagaidām savādais vārds «ilgtspējība» pēc būtības nozīmē ļoti globālu domu, ka mēs dzīvojam un būvējam ēkas tā, lai šo pasauli mūsu bērniem atstātu tādā pašā kvalitātē vai labāku, nekā šodien. «Ilgtspējība» ir jēdziens, kas skar arī visu dzīvesveidu – ēšanu, pārvietošanos, transportu. Un arī to, kur un kā mēs dzīvojam.

Respektīvi, ilgtspējība nenozīmē tikai to, ka māja stāvēs ilgu mūžu, bet gan, ka tai ir arī citas būtiskas kvalitātes?

R.R. Ilgtspējība šajā gadījumā nozīmē vispirms to, ka ēka savā ekspluatācijā nenodarīs kaitējumu videi, kas savukārt nenodarīs ļaunu mūsu bērniem, nākamajām paaudzēm, kas dzīvos pēc mums. Līdz ar to energoefektivitāte ir tikai viena no ilgtspējīgas domāšanas sastāvdaļām, lai šo globālo mērķi sasniegtu. Ēka Dzelzavas ielā 120z ir videi draudzīga. Tā taupa resursus – elektrību, apkures resursus, nerada lielus izmešus. Vienlaikus mikroklimats ēkā ir tāds, kas ir cilvēkam draudzīgs. Ēka uzbūvēta tā, lai cilvēki tajā justos labi, lai viņi neslimotu. Cilvēkiem un videi draudzīga ēka – tāds ir koncepts. Savā arhitekta praksē jūtu, ka ir cilvēki, kas to pagaidām nesaprot. Viņi domā, ka energoefektivitāte – tas ir tikai tāds biznesa triks. Līdzeklis atsevišķiem ražotājiem vai ražotāju grupām, kas tirgo, piemēram, izolācijas materiālus vai saules bateriju paneļus, jo energoefektivitātes sasniegšanai ir nepieciešams augsto tehnoloģiju pielietojums.

Vai energofektivitāte dažkārt nav tāds pamatojums, lai tirgū virzītu augsto tehnoloģiju izstrādājumus?

R.R. Ēka Dzelzavas ielā 120z, gluži pretēji, ir piemērs tam, ka energoefektivitāte ir sasniedzama arī ar «low tech» domāšanu, kas balstās vienkāršībā. Energoefektivitāte nebūt nenozīmē, ka ēkai ir jābūt «apkārtai» ar augstām tehnoloģijām. Piemēram, šajā ēkā nav saules bateriju, kas ir ļoti dārgas un neattaisnojas, jo to atmaksāšanās laiks ir ļoti ilgs.

Gatis Jansons. Šī ēka tapa laikā, kas bija pats krīzes epicentrs. Izvēlējāmies vismazāko zemes gabalu, kas vien industriālajā parkā bija pieejams, jo lielos zemes gabalus šajā laikā negribējām attīstīt. Nolēmām būvēt energoefektīvu ēku kā pilotprojektu, lai dzīvē izmēģinātu dažādas inovitātes un pieejamās energotaupīšanas iespējas, kādas ir pieejamas pasaules tirgū. Lai saprastu, kas patiešām ir efektīvs, kas attaisnojas un kas neattaisnojas praktiskajā dzīvē. Un, lai šīs iegūtās zināšanas varētu pielietot mūsu nākamajos projektos.

Tas laikam ir pirmais praktiskais jautājums, ko uzdod jebkurš, kurš vēlas iegūt savā īpašumā šāda tipa ēku. Vai šāda ēka, neskatoties uz visām tās labajām īpašībām, tomēr nav nesamērīgi dārga? Vai visas šīs tehnoloģijas atmaksājas ekonomiski?

R.R. Protams, šī ēka ir dārgāka kā standarta ēka. Tomēr nevaram rēķināt, salīdzinot cenu tikai ēkas būvniecības brīdī. Jārēķina ēkas ekspluatācijas izmaksas noteiktā laika nogrieznī - desmit, divdesmit gados. Jāņem vērā visas izmaksas, kas rodas ēku ekspluatējot. Ja mēs rēķinām tikai būvniecības izmaksas, sanāk dārgāk, bet, ja mēs rēķinām ilgā laika periodā, tad redzam, ka esam ieguvēji.

Kādā laika periodā ēka atmaksājas?

R.R. Jā, tas tiešām ir jautājums, ko uzdod visi. Tomēr jāņem vērā, ka šī nav pasīvā ēka. Tā ir tuvu pasīvās ēkas standartam.

G.J. Nulles enerģijas patēriņa ēka.

R.R. Ēkas atmaksāšanās laiks ir līdz divdesmit gadiem. Ja pasīvajai ēkai tie ir trīsdesmit pieci un vairāk gadi – tā ir teorija, ko pauž Pasīvo ēku institūts Vācijā –, tad šai ēkai tas noteikti ir mazāk. Būvējot energotaupīgu māju, jau pašā sākumā, ēku plānojot, tiek pievērsta uzmanība lietām, kuras savādāk nevar izdarīt. Ēka tiek plānota ļoti racionāli. Piedomājot pie telpu platībām, pie koplietošanas un izīrējamo telpu platībām. Kāpņu telpas un gaiteņi šajā mājā aizņem ļoti maz, varbūt 5% no visas mājas kopējās platības. Jūs varat vēl pameklēt Rīgā otru māju, kurai ir tik efektīva izmantojamās telpas platība pret koplietošanas telpām! Ir ļoti pārdomātas tādas lietas, kā, piemēram, logu izvietojums, kas ir nooptimizēts tā, lai ēka nepārkarstu, lai būtu pietiekami daudz gaismas.

G.J. Ļoti svarīgs aspekts ir ēkas tilpuma un ārējās virsmas attiecība.

R.R. Respektīvi, ēka kā būv- apjoms ir jāveido maksimāli kompakta. Bez ekstravagantiem izvirzījumiem un ievirzījumiem, kuri dažkārt nepilda nekādu funkciju, bet izveidoti tikai vizuālu apsvērumu dēļ. Centāmies no tā izvairīties un saglabāt maksimāli vienkāršu formu – attiecīgi samazināt ārējo ēkas virsmas laukumu.

Tik tiešām ir pārsteiguma moments. Garāmbraucot no ārpuses ēka vizuāli izskatās tāda ļoti «plāna», bet, ienākot tajā iekšā, pārsteidz ar platību.

R.R. Samazināts ēkas ārējās virsmas laukums nozīmē vēl arī ko citu. Tie ir mazāki siltuma zudumi. Jo katra ēkas virsmas laukuma vienība, protams, ir attiecīgs siltuma zudums.

Minējāt, ka šī ēka ir pilotprojekts. Vai tas ir bijis iespējams, tikai pateicoties Eiropas Savienības finansējumam?

G.J. No sākuma ļoti apsvērām domu piesaistīt arī Eiropas Savienības finansējumu. Piedalījāmies arī Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) konkursā par energoefektivitātes uzlabošanu un CO2 izmešu samazināšanu. Pat ieguvām vienu no pirmajām vietām šajā konkursā. Taču tad paši izlēmām neslēgt ar viņiem līgumu, bet būvēt ēku pilnībā par saviem līdzekļiem. Jo KPFI piedāvāja savu ieguldījumu tikai energoefektivitātes uzlabošanai. Respektīvi, ja siltumizolācijā vajag likt vairāk vati, tad viņi finansē pusi no tā, kas «ir vairāk», un KPFI kopējais ieguldījums tad būtu līdz 10% no ēkas būvniecības izmaksām. Šīs ēkas investors ir SIA Rīgas industriālais parks – tas ir privāts uzņēmums, un investori ir uzņēmuma īpašnieki.

Vai pie mums nav pretēja tendence – būvēt maksimāli vieglākas un lētākas ēkas, kas atmaksājas pēc iespējas ātrāk?

G.J. Tā tas patiešām ir, un to dara uzņēmēji, kas nedomā ilgtermiņā. Viņi grib objektu uzbūvēt pēc iespējas ātrāk un lētāk. Un tad to pārdot, tikt vaļā, ķerties pie nākošā. Mēs visus objektus, kurus būvējam, paši apsaimniekojam un paši iznomājam. Respektīvi, dzīvojam ar šiem projektiem ilgtermiņā, un tāpēc mēs gribam būt ilgtspējīgos projektos.

Kādas ir īres maksas šajā projektā?

G.J. Tas tiešām ir diezgan sarežģīts darbs, kad gribam telpas izīrēt. Mums klientam jāstāsta, ka nomas maksa ir nedaudz augstāka, bet viņš to atgūs ar zemākiem komunālajiem maksājumiem. Tas nav viegli, jo nomnieki vienalga uzdod jautājumu, kāpēc nomas maksa ir dārgāka nekā citur. Bet, neskatoties uz to, ēku esam pilnībā iznomājuši. Notiek nomnieku rotācija, pašlaik viens stāvs ir pieejams, bet principā ēka visu laiku ir iznomāta.

G.J. Ja runājam par ekonomiju konkrētos ciparos. Apkures izmaksas šajā ēkā ir četras reizes mazākas, nekā līdzīgās biroju ēkās Rīgā, – tie ir 18 eiro centi mēnesī par kvadrātmetru, rēķinot vidēji gadā. Ļoti būtiska vieta, kur notiek ekonomija, ir dzesēšanas izmaksas, kas biroja ēkās parasti sastāda ļoti lielu maksājumu daļu. Citreiz gada griezumā dzesēšanas izmaksas ir pat lielākas, nekā apkures izmaksas. Ēku dze- sējam, izmantojot ģeotermālo aukstumu, respektīvi, ar zemes aukstumu, šķidrumu novirzot uz dzesēšanas sistēmu. Līdz ar to vienīgās izmaksas dzesēšanas sistēmā ir cirkulācijas sūkņi. Ēkā nav klasisko «čilleru», kondicionieru kā parastās biroja ēkās, kas patērē ļoti lielu elektrības daudzumu.

R.R. Arī ēkas apkuri nodrošina siltumsūknis. Zem ēkas ir uzstādīti pieci dziļurbumi 120 metru dziļumā katrs. Mēs izmantojam šķidrumu, kas cirkulē šajos urbumos, un apkārt siltumsūknim novirzām to uz dzesēšanas sistēmu. Taču taupība tiek panākta arī ar to, ka ēka ir uzprojektēta tā, ka nepārkarst tik ļoti, lai būtu jādzesē ar lielām slodzēm. Ēkai dienvidu pusē ir ārējais noēnojums. Līdz ar to zemes aukstums ir pietiekams.

G.J. Dzesēšanas izmaksas ēkā Dzelzavas 120z ir apmēram desmit reizes mazākas, nekā klasiskā biroja ēkā.

R.R. Un tas nav nekāds high tech! Atgriežoties pie jūsu augstāk uzdotā jautājuma, – tas ir pareizs izplānojums un racionāla pieeja, ka aukstums tiek izmantots karstos vasaras brīžos, kad tiešām ir nepieciešams papildus nodzesēt ēku, lai nodrošinātu mikroklimatu tajā.

Vai ēka Dzelzavas ielā 120z ir unikāls projekts, vai ir līdzīgas ēkas arī citur?

R.R. Līdzīgas nav.

G.J. Vismaz Latvijā noteikti nav.

R.R. Šī ir faktiski pirmā zema energopatēriņa biroju ēka Latvijā. Pirms 2010. gada, ja nemaldos, Latvijā bija tikai dažas pēc pasīvo ēku standarta uzbūvētas privātmājas. Taču biroja ēku segmentā tādu nebija.

Vai domājat būvēt līdzīgus projektus, lai turpinātu zema energopatēriņa biroju ēku virzienu?

G.J. Tepat Rīgas industriālā parka teritorijā kopā ar arhitektu esam skiču stadijā krietni lielākai biroja ēkai, kas būs 10–15 reizes lielāka, nekā šī ēka.

R.R. Iemiesojot tos pašus principus, kas pārbaudīti šajā ēkā, un uzlabojot tos.

Cik populāra Latvijā pašlaik ir zema energopatēriņa ēku būve?

R.R. Pašlaik zema energopatēriņa ēku segmentā liela daļa ir privātmāju projekti, kuros īpašnieki ļoti domā par energotaupības lietām. Visi, kas domā šajā virzienā, vēlas panākt enerģijas patēriņa nulles līmeni vai tuvu tam. Savā arhitekta praksē, ar ko var iepazīties arī mājaslapā riekstins.lv, esmu nonācis jau pie tāda «standarta komplekta» šajā jomā, kur klientam varu piedāvāt efektīvus risinājumus ar zemām izmaksām. Par siltināšanu varu teikt, ka Latvijas būvnormatīvs jau paredz siltinājumu, kas ir ļoti tuvs tam, kas nepieciešams zema energopatēriņa ēkai, lai tās ārējā čaula būtu atbilstoši nosiltināta. Faktiski papildu tam ir jāliek tikai mehāniskā ventilācija, uz ko ļoti pozitīvi pašlaik sāk skatīties arī privātie. Tāpat ir virkne citu lietu, kas attiecas uz plānojumu un arhitektūru. Otra lieta ir vēsturisko ēku renovācija.

Cik tālu ir iespējams panākt energoefektivitāti, renovējot vēsturiskās ēkas?

R.R. Ir līdzekļi, ar kuriem var panākt zemu energopatēriņu arī vēsturiskajās ēkās. Protams, vēsturiskajās ēkās nevar panākt pasīvās ēkas rādītājus, jo bieži vien vēsturiskās ēkas, piemēram, no ārpuses nedrīkst siltināt, jo tām jāsaglabā vēsturiskais dekors tādā izskatā, kādā tas ir. Tomēr var siltināt no iekšpuses. Var papildus siltināt jumtu.

G.J. Mums pašlaik ir viens projekts Āgenskalnā šajā jomā. Esam tikuši pie ļoti skaistas Āgenskalna jūgendstila pērles Slokas ielā 31. Pašlaik veicam šīs ēkas rekonstrukciju, izmantojot labākos risinājumus, kādi šodien ir pieejami, un arī tā būs energoefektīva ēka. Tā ir kultūras piemineklis, tāpēc mēs nevaram siltināt ēku no ārpuses, kas ļoti sarežģī siltināšanas procesu. Taču mums ir risinājumi, kā siltināt ēku no iekšpuses. Izbūvēt labus logus. Veikt pasākumus, lai dzīvokļi tajā būtu energoefektīvi.

Minējāt gaisa kvalitāti kā svarīgu faktoru, lai ēka būtu cilvēkam draudzīga. Šajā ēkā tik tiešām ir patīkams gaiss.

R.R. Ventilācijas sistēmās ir uzstādīta arī gaisa mitruma atgūšana no izmetamā gaisa, tādēļ gaiss nav sauss. Tas ir patīkams.

G.J. Atsevišķās telpās tiek mērīts CO2 līmenis. Parasti tas ir apspriežu telpās. Ja mērītājs konstatē, ka gaiss ir slikts, visa gaisa apmaiņa tiek koncentrēta tieši uz to telpu, kur ir slikts gaiss, lai tūlīt nodrošinātu labu klimatu tieši šajā telpā.

R.R. Jāmin tāds faktors, kas nav katrā biroju ēkā – šeit katrā stāvā ir atsevišķa ventilācijas iekārta. Turklāt tā ir sadalīta uz ziemeļu un dienvidu pusi, atsevišķi spējot nodrošināt dažādus režīmus siltākajā un aukstākajā ēkas pusē. Daudzās ēkās ir problēma, ka dienvidu puse pārkarst, bet ziemeļu pusē ir ļoti auksts. Šeit temperatūra ir vienmērīga.

G.J. Arī nomnieki katrs spēj sev individuāli regulēt ventilācijas režīmu.

Kādi ir drošības risinājumi ēkā?

G.J. Šajā – tāpat kā visās pārējās ēkās industriālajā parkā – ir ieejas kontroles sistēma, izmantojot pirkstu nospiedumus, kas tagad ir katrā otrajā telefonā. Taču pirms pieciem gadiem, kad to uzstādījām, cilvēki brīnījās. Taču tagad ir pieraduši un apmierināti, jo nevienam nav jānēsā līdzi čipi vai kartiņas.

Vai apgaismojumā izmantojat LED tehnoloģijas?

G.J. Kad būvējām šo ēku, LED paneļi vēl bija diezgan dārgi, lai neteiktu – ļoti dārgi. Mēs tos izvietojām tikai tajās telpās, kur cilvēki uzturas visu dienu. Kabinetos ir T5 tipa gaismekļi, kas ir mazāk energoefektīvi, taču tos lieto pārsvarā dažas stundas dienā. Runājot par gaismekļiem, rēķinām kopējo ieguldījumu, kad tas atmaksāsies. Mūsdienās dienasgaismas gaismekļus vispār neredzu jēgu izmantot, jo LED gaismekļi ir tik pieejami, ka ir vērts uzstādīt tos. Nākamajās ēkās izmantosim tikai LED apgaismes tehnoloģijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Braucot no Rīgas, šosejas A7 labajā pusē pirms Bauskas, pie pagrieziena uz Skaistkalni, jau pērn paplašināšanās darbus sāka SIA «Auto A7». Uzņēmuma vadītājs Aigars Meimers plāno plašāku laukumu, turklāt taps jauna ēka, vēsta reģionālais laikraksts Bauskas Dzīve.

«Mans pamatbizness ir kravu pārvadājumi, un šosejas malā es labiekārtoju vietu, ko iznomāju vairākām firmām,» stāsta SIA «Auto A7» valdes loceklis A. Meimers. Teritorija pamazām paplašināta, un izveidojies mazs privātais industriālais parks.

Labiekārtošana sākusies ar divām ēkām, kurās notika uzņēmējdarbība. Tagad tapušas jau četras, plānā ir arī piektā būve. Sākumā te atradies paša uzņēmēja veidots autoserviss, bet tas likvidēts.Tagad A. Meimers iznomā piekabes, smagās un vieglās automašīnas.

Viens uzņēmums, kas te īrē telpas, tirgo lietotas automašīnas un braucamrīkus pielabo, ja nepieciešams. Divas telpas izmanto automazgātāji, darbojas gāzes uzņēmums, vienu telpu īrē firma, kas tirgo kafiju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pašvaldībām tieši vai pastarpināti pieder daļas vairāk nekā 300 uzņēmumos

Db.lv, 10.05.2021

Vēl viens pašvaldību kapitālsabiedrību uzņēmums, kam šogad uzsākta likvidācija, ir SIA “Aqua Riga”. Uzņēmuma vienīgais kapitāldaļu turētājs ir SIA “Rīgas Ūdens”, kas, savukārt, 100% apmērā pieder Rīgas pilsētas pašvaldībai.

Foto: no DB arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd reģistrēti 302 uzņēmumi, kuros vismaz 50% kapitāldaļu pieder kādai no pašvaldībām vai to iestādēm, liecina Lursoft pētījuma dati. Pēdējo piecu gadu laikā šādu uzņēmumu skaits samazinājies par 42, liecina Lursoft dati.

Kopējais skaits ar uzņēmumiem, kuros reģistrēta pašvaldību līdzdalība, ir nedaudz lielāks. Pēc Lursoft datiem, šobrīd Latvijā reģistrēti kopskaitā 359 uzņēmumi, kuros līdzdalību pamatkapitālā reģistrējušas pašvaldības vai tām piederoši uzņēmumi.

Savulaik bieži no uzņēmumiem un uzņēmumus pārstāvošām organizācijām izskanējuši pārmetumi par konkurences kropļošanu un brīvas konkurences principu nodrošināšanu apstākļos, kad pašvaldības, radot labvēlīgākus nosacījumus tām piederošajām kapitālsabiedrībām, no tirgus izstūmušas privātos uzņēmumus.

Kā savās vadlīnijās norāda Konkurences padome, visām kapitālsabiedrībām jādarbojas vienlīdzīgas konkurences apstākļos, kas nozīmē, ka kapitālsabiedrības piederība publiskai personai vai publiskas personas iesaiste nedrīkst sniegt nepamatotas konkurences priekšrocības konkrētam uzņēmumam. Turklāt, ja konkrētajā administratīvajā teritorijā pašvaldībai nav konkurentu, nepieciešams arī izvērtēt, vai citās tuvākajās administratīvajās teritorijās nav potenciālo konkurentu, kas varētu nodrošināt konkrētā pakalpojuma vai preces pieejamību. To regulē arī Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.pants, nosakot, ka pašvaldībai, dibinot kapitālsabiedrību komercdarbības veikšanai, jāizvērtē, vai konkrētajā jomā un teritorijā patiesi ir konstatējama tirgus nepilnība. Gadījumā, ja pašvaldības dibināta kapitālsabiedrība jau darbojas, būtu regulāri un rūpīgi jāizvērtē, vai situācija tirgū nav mainījusies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Gada lielākie nekustamā īpašuma darījumi Rīgā TOP 25

Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli Db, 19.02.2019

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness sāk publicēt ekskluzīvus datus – informāciju par pagājušā gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Latvijā, Rīgā un Jūrmalā. Šoreiz kārta gada 25 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā.

Ja 2016. gada lielākā darījuma summa galvaspilsētā bija Latvijas apstākļiem fantastiska - 91 miljons eiro, tad 2017. gada rekords ir bijis pieticīgāks –36,6 miljoni eiro, bet pērn, kā rāda detalizētie dati par 100 lielākajiem darījumiem Rīgā, vairs «tikai» nepilni 25 miljoni eiro.

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neatkarīgajam aktīvu pārvaldītājam piederošais fonds East Capital Baltic Property Fund III par 10,6 miljoniem eiro iegādājies industriālo parku P5, informē uzņēmumā.

Divu multifunkcionālu nomas ēku komplekss ar kopējo platību 13 800 m2 atrodas stratēģiski izdevīgā, strauji augošā, viegli pieejamā vietā, kas atrodas tikai 10 minūšu braucienā no Rīgas centra, starp Rīgas starptautisko lidostu un tirdzniecības centru Spice - Mārupē. Loģistikas centram ir tieša pieeja arī Rīgas pilsētas transporta koridoram, kā arī valsts nozīmes ceļiem.

«Modernas noliktavu telpas ar birojiem Baltijā ir ļoti pieprasītas. P5 stratēģiskā atrašanās vieta ir īpaši piemērota maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas ļauj to darbiniekiem uz darbavietu doties, izmantojot arī sabiedrisko transportu. Vienlaikus P5 industriālais parks veidots tā, lai tas racionāli atbilstu nomnieku vajadzībām un pieprasījumam pēc jaunām un energoefektīvām telpām, savukārt šāds piedāvājums tirgū joprojām ir ļoti ierobežots,» saka East Capital Baltics AS izpilddirektors Madis Raidma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bauskas pašvaldība turpina meklēt iespējas, kā izmantot aptuveni 70 hektārus lielo platību pilsētas robežās, kurā paredzēta industriālā apbūve, vēsta reģionālais laikraksts Bauskas Dzīve.

Zemgales plānošanas reģions, izmantojot Norvēģijas līdzfinansētās programmas atbalstu, noslēdzis līgumu par izpēti ar SIA «Konsorts». Par 30 tūkstošiem eiro firmai līdz septembra beigām jāizstrādā investīciju piesaistes plāni un jāizpēta tirgus Jelgavas, Jēkabpils un Bauskas novadā.

Jūlija beigās Bauskā bija ieradies SIA «Konsorts» izpilddirektors Kaspars Timofejevs un par projektu Bauskā atbildīgais Ivars Bergs. Novada domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks un attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Ilze Tijone ar Rīgas speciālistiem apsprieda iespējas apgūt parka teritoriju. Oktobra beigās Bauskā paredzēta projekta vērtēšanas konference.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latvieši copē ķīniešus

Dienas Bizness, 08.10.2015

Tiek prognozēts, ka Ķīnas-Baltkrievijas industriālais parks Lielais akmens būs viens no svarīgākajiem punktiem Zīda ceļā. Vērienīgā projekta izmaksas tiek lēstas astoņu miljardu eiro vērtībā, un to īsteno kompānija China Merchants Group. Lielais akmens mājvietu gatavs dot uzņēmumiem, kas pārstāvēs jebkuru no transporta veidiem. Latvijai šis projekts ir nozīmīgs, jo, iespējams, tieši mēs šiem uzņēmumiem būsim izeja uz Eiropas Savienību.

Foto: EPA/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnieši ar jaunu sparu sākuši attīstīt savu jauno Zīda ceļu. Ar milzīgām investīcijām projektos Baltkrievijā tā tālāk meklē izeju uz Baltijas jūru. Latvijas ostām un dzelzceļam jo īpaši svarīgi šajā momentā ir parādīt savu pievilcību, jo pastāv reāla iespēja, ka gardākos kumosus mums varētu nocelt Lietuva, ceturtdien vēsta laikraksts Diena.

Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā šajās dienās notiek ikgadējā starptautiskā izstāde Transports un loģistika. Tajā piedalījās arī satiksmes ministrs Anrijs Matīss (Vienotība), va/s Latvijas dzelzceļš valdes loceklis Ēriks Šmuksts un citi loģistikas nozares uzņēmumu pārstāvji. Dienaskārtībā šogad īpašu vietu ieņēma arī dažādas tikšanās ar Ķīnas pārstāvjiem, tomēr arī Lietuva nesnauda - izstādē kaimiņvalsts dzelzceļa stendā iespaidīgu šovu sniedza trīs izskatīgas vijolnieces, arī biznesa sarunās ar ķīniešiem lietuvieši mēģināja būt tikpat pamanāmi. Kā Dienai norādīja Lietuvas Dzelzceļa pārstāvji, tad pirmie sadarbības protokoli jau esot parakstīti. Tajā pašā laikā Latvijas amatpersonas mierina - šādiem protokoliem neesot izšķirošas nozīmes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums LNK Properties ir iegādājies ēkas, kas tiks rekonstruētas un pārtaps par B klases biroju centru ar nosaukumu Valdemāra Biroji. Kopējās projekta investīcijas, ieskaitot ēku kompleksa iegādi, mērojamas vismaz 6 000 000 EUR apmērā.

Valdemāra Biroji atrodas Rīgas centrā Krišjāņa Valdemāra ielā 118 un to kopējā platība veido 7000 m2. Biroju ēku komplekss sastāv no divām 3-stāvu un 7-stāvu ēkām. Renovācijas darbus plānots veikt gan ēku iekšpusē un ārpusē, gan teritorijas labiekārtošanā, izveidojot divas plašas autostāvvietas (150 automašīnu vietām). Nomniekiem biroju telpas Valdemāra Biroji ir pieejamas jau tagad un daļa no tām šobrīd tiek iznomātas. Biroju kompleksa pirmajā stāvā telpas ir piemērotas arī veikalu vajadzībām. Telpu platība nomai ir, sākot no 15 m2 līdz 2000 m2.

Ēku rekonstrukcijas darbus plānots uzsākt 2017. gadā un pabeigt 2018. gadā. Nomnieku atrašanās birojā netiks traucēta. Rekonstrukcijas gaitā tiks veikta ne tikai telpu un teritorijas labiekārtošana, bet arī ēku tehniskā stāvokļa uzlabošanas un pilnveidošanas darbi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Eksperts: Tā ir vienīgā būvniecības nākotne

Ingrīda Drazdovska, 18.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc sekmīgas energoefektīvas biroju ēkas pilotprojekta īstenošanas pienākusi kārta aprobēt līdzīgus risinājumus dzīvojamajā sektorā

«Pieredze, īstenojot pilotprojektu, ir veiksmīga, sasniedzām un pat pārsniedzām izvirzīto mērķi. Pašiem prieks par to! Dalāmies ar gūto pieredzei, aicinām interesentus iepazīties un to pārņemt. Pašiem gribējās to pārnest un izmēģināt dzīvojamo ēku sektorā,» atzīst SIA Rīgas Industriālais Parks (RIP) valdes loceklis Rolands Latkovskis.

DB iepriekš ziņoja, ka RIP 2012. gadā pabeidza 1282 m2 lielas biroju ēkas projektu, kura mērķis bija tuvināties pasīvajām mājām raksturīgajam energopatēriņam. Jau sākotnēji tā bija paredzēta kā pilotprojekts, kurā izmēģināt energoefektivitātes risinājumus, izvērtēt reālo ieguvumu salīdzinājumā ar ieguldītajiem līdzekļiem. R. Latkovskis gan atzīst, ka šis nams ir zema enerģijas patēriņa ēka, uzbūvēt pasīvo māju būtu bijis komplicētāk. Tomēr doma par pasīvas ēkas projekta īstenošanu nav atmesta – nākotnē RIP plānos ietilpst tieši šādas koncepcijas mājas. Savukārt šobrīd uzņēmums atjauno divus vēsturiskus dzīvojamos namus Rīgā, Pārdaugavā – Slokas ielā 31 un E. Smiļģa ielā 9, izmantojot energoefektīvās būvniecības risinājumus. «Saprotam, ka tā ir vienīgā būvniecības nākotne,» viņš uzsver.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālā uztura kompānija Herbalife šogad svin savu 15 gadu jubileju Latvijas tirgū. Lai atzīmētu šo notikumu, Herbalife atklājis jaunu tirdzniecības un klientu apkalpošanas centru Rīgā, Baltijas Industriālā parkā, Piedrujas ielā 7a.

Jaunā centra kopējā platība ir 764 m2, no kā lielākā daļa paredzēta noliktavai, kā arī zvanu centram, biroja un konferenču telpām. Jaunais centrs kalpos kā vieta, kur tiks īstenotas dažādas darbības Baltijas līmenī kā preču iepakošana un izplatīšana, klientu apkalpošana un zvanu centra pakalpojumi.

Baltijas Industriālais parks ir viens no tehniski attīstītākajiem A klases noliktavu, biroju, ražošanas un tirdzniecības telpu kompleksiem Rīgā, kas tādējādi sniegs priekšrocības kompānijas darbībām.

Herbalife NVS valstu, Mongolijas, Ukrainas un Baltijas Vecākā direktore Olga Solntseva uzsver:

“2017. gads mūsu kompānijai Latvijā ir īpaši nozīmīgs, jo pirms 15 gadiem uzsākām savu darbību šajā tirgū. Vēlot teikt paldies mūsu Neatkarīgajiem partneriem un vadītājiem, kuru mērķtiecīgā darba un entuziasma dēļ sabalansēta uztura paradumi un veselīgs dzīvesveids ir ieguvuši popularitāti sabiedrībā. Vēlētos sveikt mūsu partnerus Latvijā un novēlēt turpmāku attīstību, ētisku un uz lojalitāti balstītu augsta līmeņa servisu, kā arī atcerēties par mūsu kopīgo mērķi – mainīt cilvēku dzīves uz labāko pusi.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar pārdošanas rezultātiem esam apmierināti, taču vēlreiz restaurācijas un rekonstrukcijas projektam diez vai ķersimies klāt - tā pēc arhitekta Konstantīna Pēkšēna projekta 1908.gadā tapušā jūgendstila nama atjaunošanas Pārdaugavā, Slokas ielā 31, pielietojot energoefektīvas būvniecības risinājumus, secina SIA Rīgas industriālais parks (RIP) valdes loceklis Rolands Latkovskis.

Db.lv jau ziņoja, ka pēc sekmīgas energoefektīvas biroju ēkas pilotprojekta īstenošanas RIP attīstītāji vēlējušies aprobē līdzīgus risinājumus dzīvojamajā sektorā, atjaunojot divus vēsturiskus dzīvojamos namus Rīgā, Slokas ielā 31 un E.Smiļģa ielā 9 (šis projekts bija apjomos mazāks, pabeigts, dzīvokļi realizēti).

Ēkā Slokas ielā ir pieejami divu līdz četru istabu dzīvokļi ar augstajiem griestiem. Telpās ir nodrošināts veselīgs klimats - vienmērīga temperatūra, kā arī piespiedu gaisa vēdināšana ar rekuperāciju un mitruma atguvi. Mājokļu cena ir no 1850 līdz 2350 eiro/m2. No 24 dzīvokļiem šobrīd Slokas ielas mājā šobrīd nav pārdoti septiņi. Jāpiebilst, ka sākotnēji dzīvokļi piedāvāti par zemākām cenām, lai nodrošinātu pozitīvu naudas plūsmu. Bankas kredīts projekta īstenošanai netika piesaistīts, lai gan sākotnēji tā tika plānots. Investīciju apjoms - ap trim miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Industriālā parka Dienvidu vārti izveidē ieguldīs 12 miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere, 06.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rēzeknes ielā Rīgā šogad tiks uzsākta industriālā parka Dienvidu vārti būvniecība. Kopējais investīciju apjoms šī projekta īstenošanā ir aptuveni 12 miljoni eiro, un to plānots pabeigt aptuveni gada laikā.

7,5 miljonus eiro no nepieciešamā finansējuma A klases biroju, noliktavu un tirdzniecības telpu kompleksa būvniecībai nekustamo īpašumu attīstītājam LNK Properties piešķīrusi SEB banka.

Jau ir noslēgti ilgtermiņa nomas līgumi ar jauniem nomniekiem par vairāk nekā 70% no jaunceļamo Dievidu vārtu telpu platībām.

«Dienvidu vārtu būvniecība tiks uzsākta jau šogad. Ēkas tiks būvētas, ievērojot energoefektivitātes principus, un tās būs pilnībā aprīkotas ar mūsdienīgām inženierkomunikācijām. Gandrīz 5 hektāru plašajā teritorijā būs apvienotas daudzfunkcionālas noliktavu, biroju un tirdzniecības telpas ar attīstītu infrastruktūru. Telpas ir pieejamas platībā no 300 m2 līdz 2500 m2, un tās iespējams pielāgot katra individuāla biznesa vajadzībām. Komplekss Dienvidu vārti atradīsies kvartālā starp Piedrujas, Rēzeknes un Dārzciema ielām pie Dienvidu tilta, kas padara to viegli sasniedzamu no dažādām Rīgas pilsētas pusēm,» stāsta LNK Properties valdes loceklis Pāvels Broitmans.

Komentāri

Pievienot komentāru