Ekonomika

Martā preču ārējās tirdzniecības apgrozījums par 14,3 % lielāks

Žanete Hāka, 10.05.2017

Jaunākais izdevums

2017. gada martā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,15 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 14,3 % vairāk nekā 2016. gada martā, tai skaitā preču eksporta vērtība – par 13,2 % un importa vērtība – par 15,2 % lielāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Martā Latvija eksportēja preces 960,2 milj. eiro apmērā, bet importēja par 1,19 miljardiem eiro. Ārējās tirdzniecības bilance nedaudz pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 44,7 % (2016. gada martā – 45,1 %).

2017. gada 1. ceturksnī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 5,76 miljardus eiro – par 609,2 milj. eiro jeb 11,8 % vairāk nekā 2016. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 2,6 miljardus eiro (par 239,1 milj. eiro jeb 10,1 % vairāk), bet importa – 3,16 miljardus eiro (par 370,1 milj. eiro jeb 13,3 % vairāk).

Svarīgākās izmaiņas eksportā 2017. gada martā, salīdzinot ar 2016. gada martu:

- koka un koka izstrādājumu eksports lielāks par 30,2 milj. eiro jeb 19,7 %,

- pārtikas rūpniecības ražojumu eksports lielāks par 21,1 milj. eiro jeb 34,4 %,

- dzīvu dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu eksports lielāks par 15,0 milj. eiro jeb 50,6 %,

- mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports lielāks par 12,3 milj. eiro jeb 8,2 %,

- parasto metālu un to izstrādājumu eksports mazāks par 4,5 milj. eiro jeb 6,3 %.

Svarīgākās izmaiņas importā 2017. gada martā, salīdzinot ar 2016. gada martu:

- minerālproduktu imports lielāks par 22,4 milj. eiro jeb 28,3 %,

- pārtikas rūpniecības ražojumu imports lielāks par 17,6 milj. eiro jeb 21,7 %,

- parasto metālu un to izstrādājumu imports lielāks par 17,0 milj. eiro jeb 22,7 %,

- plastmasu, kaučuka un to izstrādājumu imports lielāks par 11,4 milj. eiro jeb 19,2 %,

- satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma imports mazāks par 9,1 milj. eiro jeb 8,6 %.

Martā svarīgākie eksporta partneri tirdzniecībā ar Eiropas Savienības valstīm bija Lietuva (16,6 % no eksporta kopapjoma), Igaunija (12,9 %), Vācija (7,4 %) un Zviedrija (6,5 %), bet nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (17,4 % no importa kopapjoma), Polija (10,1 %), Vācija (9,8 %) un Igaunija (8,0 %).

Tirdzniecībā ar trešajām valstīm nozīmīgākais partneris bija Krievija, kuras īpatsvars Latvijas kopējā eksportā martā veidoja 8,4 %, bet importā – 6,4 %.

Alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu eksporta kāpumu šā gada martā salīdzinājumā ar 2016. gada martu par 45,7 % ietekmēja stipro alkoholisko dzērienu eksporta pieaugums par 5,8 milj. eiro jeb 32,7 %. Savukārt mehānismu un mehānisko ierīču eksports par 12,1 % samazinājās, sarūkot datoru un to sastāvdaļu eksportam par 11,3 milj. eiro jeb 67,2 %.

Dzelzs un tērauda importa palielināšanos šā gada martā salīdzinājumā ar 2016. gada martu par 45,2 % ietekmēja dzelzs atkritumu un lūžņu importa pieaugums par 2,2 milj. eiro jeb 2,8 reizes, kā arī dzelzs un neleģētā tērauda leņķu, fasonprofilu un speciālo profilu importa palielināšanās par 2,2 milj. eiro jeb 2,3 reizes. Tajā pašā laikā sauszemes transporta līdzekļu un to daļu importa samazinājumu par 6,3 % visvairāk ietekmēja vieglo automobiļu importa kritums par 11,5 milj. eiro jeb 23,5 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

PVN vienkāršošanas pasākumi pārrobežu darījumos

Finanšu ministrijas Netiešo nodokļu departamenta Pievienotās vērtības nodokļa nodaļas vecākā eksperte Diāna Lukjanska, 08.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik Eiropas Savienībā (ES) notiek darbs pie galīgās Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmas izveides. Tā padarīs esošo PVN sistēmu noturīgāku pret krāpšanu, vienkāršāku, kā arī nodrošinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem neatkarīgi no tā, vai tie veic iekšzemes vai pārrobežu darījumus. Vienlaikus, kamēr notiek darbs pie galīgās PVN sistēmas izstrādes, ir jāuzlabo pašreizējā PVN sistēma.

Lai komersantiem nodrošinātu juridisku noteiktību PVN piemērošanā pārrobežu darījumos, liela nozīme ir skaidriem un stabiliem noteikumiem. Pagājušā gada decembrī tika pieņemti grozījumi Direktīvā par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (PVN direktīva). Tie paredz ieviest trīs tā saucamos "ātros vienkāršošanas pasākumus" PVN piemērošanā pārrobežu darījumos attiecībā uz preču piegādi uz noliktavu citā dalībvalstī (call-off stock), PVN piemērošanu darījumu ķēdē un PVN reģistrācijas numura lietošanu.

Ar 2020. gada 1. janvāri PVN direktīvas grozījumi ir jāpārņem nacionālajos normatīvajos aktos. Minēto pasākumu galvenais mērķis ir samazināt administratīvo slogu PVN maksātājiem un panākt juridisko noteiktību. Tādā veidā tiek panākta PVN noteikumu harmonizācija ES teritorijā, kā rezultātā rodas arī izmaksu samazinājums komersantiem. "Ātro vienkāršošanas pasākumu" ieviešana sniegs atbalstu PVN piemērošanā komersantiem, kuru saimnieciskā darbība ir saistīta ar pārrobežu darījumu veikšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Preču zīmju aizsardzība

Linda Reneslāce - ZAB Sorainen zvērināta advokāta palīgs, 31.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunuzņēmumi, kas darbojas, lai radītu inovatīvu produktu vai biznesa modeli, bieži vien atliek juridisku jautājumu risināšanu uz vēlāku laiku, jo uzskata, ka tie vēl nav aktuāli, to risināšana ir pārāk dārga vai nebūtiska. Tomēr ir atsevišķi jautājumi, kuru laicīga atrisināšana novērš juridiskus riskus, kas citādi negatīvi ietekmē biznesa turpmāko attīstību. Viens no tādiem ir preču zīmju reģistrācija.

Preču zīme, kas biznesa vidē saukta par zīmolu, ļauj atšķirt viena uzņēmuma preces un pakalpojumus no cita uzņēmuma precēm un pakalpojumiem. Lai arī sākotnēji jaunuzņēmuma lielākā vērtība ir tā radītais produkts vai biznesa modelis, arī preču zīmes izvēlei un aizsardzībai jāpievērš tikpat liela uzmanība.

Ja jaunuzņēmums ir reģistrējis preču zīmi, tas var liegt šo preču zīmi izmantot citām personām. Pretējā gadījumā var gadīties, ka jaunuzņēmums izmanto preču zīmi, kas līdzīga citas personas reģistrētai preču zīmei, un attiecīgi šī persona varēs tiesas ceļā liegt to izmantot. Otrkārt, cita persona var pati sākt izmantot jaunuzņēmuma preču zīmi, taču jaunuzņēmums nevarēs tam iebilst, jo savu preču zīmi nav reģistrējis. Izņēmums, kad preču zīmi tās aizsardzībai var apsvērt nereģistrēt, ir, ja tā ir «plaši pazīstama», t.i., preču zīme ir tik populāra, ka patērētāji varētu uzskatīt cita uzņēmuma preces vai pakalpojumus par jaunuzņēmuma precēm un pakalpojumiem. Lai novērstu minētos riskus, jaunuzņēmumam ir jāveic vairākas darbības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tekošā konta deficīts atgriežas: vai tas uz labu?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula, 15.02.2019

1. attēls. ES valstu, Islandes, Šveices un Norvēģijas IKP, ekonomikas atvērtība un tekošā konta saldo vidēji 2013.-2017. gadā; burbuļa lielums – IKP

Datu avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl ne tik senā pagātnē ir laiks, kad Latvijas tautsaimniecības ārējā sektora analīzes pastāvīgs rūpju objekts bija ievērojama apmēra tekošā konta deficīts. Ar «ievērojams» domāti caurmērā padsmit un ap 20% no iekšzemes kopprodukta (IKP) laika periodā no 2005. līdz 2008. gadam.

2018. gada decembra sākumā publiskotie 3. ceturkšņa maksājumu bilances dati atklāja, ka Latvijā izveidojies tekošā konta deficīts 5.7% no IKP apmērā. Jāatzīst, šis jēdziens vai vismaz tā nozīmīgums no aprites bija teju izzudis jau labu brīdi. Šāds deficīts netika vērots kopš 2011. gada vidus, un arī tad tas bija vien īslaicīgs izņēmums. Vai tas nozīmētu, ka jaunākie dati ir satraucoši?

Šajā rakstā par to, ko rāda tekošā konta saldo un par ko ir vērts piedomāt, vērtējot tā lielumu un pārmaiņu virzienu, tostarp Latvijā.

Tekošā konta saldo: kas notiek pasaulē

Tekošais konts ir maksājumu bilances daļa, kas atspoguļo preču, pakalpojumu, sākotnējo ienākumu un otrreizējo ienākumu plūsmas starp konkrētas valsts rezidentiem un pārējo valstu rezidentiem. Tekošā konta atlikums jeb saldo parasti ir negatīvs situācijās, kad uzkrājumu apjoms valstī nespēj segt tajā veiktās investīcijas, un otrādi – pārpalikums atspoguļo situāciju, kad tiek veikti uzkrājumi, kas netiek ieguldīti vai tūlīt izlietoti patēriņam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FM: Ārējais pieprasījums nodrošina spēcīgu eksporta pieaugumu

Dienas Bizness, 09.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augošais ārējais pieprasījums, ko nosaka uzlabojumi pasaules, īpaši Eiropas Savienības ekonomikā, turpina atspoguļoties Latvijas ārējās tirdzniecības datos, norāda Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis.

Pēc straujas eksporta izaugsmes maijā, Latvijas preču eksporta vērtība šā gada jūnijā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada jūniju uzrādīja vēl spēcīgāku pieaugumu, sasniedzot 12,2%. Tādējādi 2017.gada pirmajā pusgadā kopā preču eksports palielinājās par 10,3%.

Ministrijā skaidro, ka jūnijā eksporta izaugsmes pamatā bija vairāku preču kategoriju eksporta vērtības pieaugums. Metāli un to izstrādājumi ar eksporta izaugsmi 41,7% apmērā nodrošināja lielāko devumu kopējā preču eksporta pieaugumā šā gada jūnijā. Īpaši strauji palielinājās dzelzs un tērauda eksporta apjomi - par 2,1 reizi, ko ietekmēja šo preču straujais kāpums arī importa pusē.

Gandrīz tikpat lielu devumu eksporta kopējā izaugsmē jūnijā sniedza lauksaimniecības un pārtikas preču eksporta pieaugums. Šīs preču kategorijas eksporta vērtība šā gada jūnijā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu palielinājās par 25,7%. Pieaugumu lielā mērā nodrošināja alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu eksporta kāpums par 38,5%, par ko liecina šogad vērojamais dzērienu ražošanas apjomu kāpums Latvijā. Vērtības ziņā lielākie alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu eksporta pieaugumi tika fiksēti uz Krieviju (par 7,9 milj. eiro jeb par 45,7%), uz kuru tiek eksportēta vairāk nekā puse no kopējā dzērienu eksporta, kā arī Nīderlandi, Poliju un Ukrainu. Jāatzīmē, ka ļoti straujš pieaugums reģistrēts dzērienu importa datos - šā gada jūnijā, salīdzinājumā ar attiecīgo mēnesi gadu iepriekš, dzērienu importa vērtība pieauga par 88,3%. Tāpat, no pārtikas un lauksaimniecības precēm strauju izaugsmi uzrādīja arī zivju un vēžveidīgo, kā arī piena un to izstrādājumu eksports - par 54,7% un 30,8% attiecīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Gada preču zīmes 2018 apbalvojumus saņem Printful un Pupuchi

Zane Atlāce - Bistere, 26.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules intelektuālā īpašuma dienā tika apbalvoti konkursa «Gada preču zīme 2018» laureāti. Kategorijā «Gada preču zīme – Latvijai» balvu ieguva SIA «Zekants» par preču zīmi «Pupuchi», bet kategorijā «Gada preču zīme – pasaulei» par uzvarētāju tika atzīta AS «Printful Latvia» preču zīme «Printful».

Laureātu diplomus nominācijā «Gada preču zīme – pasaulei» saņēma Ilonas Gibertes preču zīme «Coo Culte» un SIA «Hortimed» preču zīme, bet nominācijā «Gada preču zīme – Latvijai» diplomi piešķirti SIA Wearedots par preču zīmi «dots.» un Arta Daugina preču zīme «Blueshockrace».

«Septiņu gadu laikā konkurss »Gada preču zīme« ir kļuvis par nozīmīgu un gaidītu ikgadēju nozares notikumu.Pozitīvi vērtējam, ka uzņēmēji arvien vairāk apzinās reģistrētas preču zīmes vērtību un tās aizsardzības nepieciešamību, kā arī arvien vairāk saprot, cik svarīgi ir uzņēmējdarbības attīstībai radīt pievilcīgu un viegli atpazīstamu preču zīmi. Konkursā uzvarējušās preču zīmes turpmāk kalpos par uzņēmumu radīto produktu un pakalpojumu galvenajiem mārketinga instrumentiem, veicinot to atpazīstamību ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē,» teic Sandris Laganovskis, Patentu valdes direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Jūnijā preču ārējās tirdzniecības apgrozījums teju 20% lielāks nekā pērn

Dienas Bizness, 09.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada jūnijā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,15 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 19,2% vairāk nekā 2016. gada jūnijā, tai skaitā preču eksporta vērtība – par 12,2% un importa vērtība – par 25,1% lielāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Jūnijā Latvija eksportēja preces 920,3 milj. eiro apmērā, bet importēja par 1,23 miljardiem eiro. Ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 42,8% (2016. gada jūnijā – 45,5%).

Šī gada pirmajā pusgadā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 12,02 miljardus eiro – par 1,31 miljardu eiro jeb 12,3% vairāk nekā 2016. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 5,39 miljardus eiro (palielinājums par 501,5 milj. eiro jeb 10,3%), bet importa – 6,62 miljardus eiro (pieaugums par 810,6 milj. eiro jeb 13,9%).

Svarīgākās izmaiņas eksportā 2017. gada jūnijā, salīdzinot ar 2016. gada jūniju:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada oktobrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,66 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 13,3 % vairāk nekā 2017. gada oktobrī, tai skaitā preču eksporta vērtība palielinājās par 6,8% un importa vērtība par 18,8% lielāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Oktobrī Latvija eksportēja preces 1,16 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,50 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2017. gada oktobri ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties no 46,2 % līdz 43,6 %. Šī gada pirmajos desmit mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 23,16 miljardus eiro – par 2,08 miljardiem eiro jeb 9,9 % vairāk nekā 2017. gada atbilstošajā periodā.

Eksporta vērtība veidoja 10,22 miljardus eiro (palielinājums par 780,4 milj. eiro jeb 8,3 %), bet importa – 12,94 miljardus eiro (pieaugums par 1,30 miljardiem eiro jeb 11,1 %). Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem 2018. gada oktobrī salīdzinājumā ar 2017. gada oktobri eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 5,1 % un importa par 16,0 % lielāka, savukārt, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība samazinājās par 0,4 % un importa – par 5,0 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada jūlijā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,42 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 0,9 % vairāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība palielinājās par 3,1 %, bet importa vērtība samazinājās - par 0,7 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Jūlijā Latvija eksportēja preces 1,04 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,38 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2018. gada jūliju ārējās tirdzniecības bilance uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties no 42 % līdz 43 %.

Šī gada pirmajos septiņos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 16,25 miljardus eiro – par 356,7 miljoniem eiro jeb 2,2 % vairāk nekā 2018. gada atbilstošajā periodā.

Eksporta vērtība veidoja 7,22 miljardus eiro (palielinājums par 47,3 milj. eiro jeb 0,7 %), bet importa – 9,03 miljardus eiro (pieaugums par 309,4 milj. eiro jeb 3,5 %).

Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem 2019. gada jūlijā salīdzinājumā ar 2018. gada jūliju eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 1,5 % un importa par 6,7 % mazāka, savukārt, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība palielinājās par 1,6 % un importa – par 3,8 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada maijā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,5 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 3,5 % vairāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība samazinājās par 2,6 %, savukārt importa vērtība pieauga par 8,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Maijā Latvija eksportēja preces 1,07 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,43 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2018. gada maiju ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā sarūkot no 45,4 % līdz 42,8 %.

Šī gada pirmajos piecos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 11,63 miljardus eiro – par 576,8 miljoniem eiro jeb 5,2 % vairāk nekā 2018. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 5,2 miljardus eiro (palielinājums par 107,2 milj. eiro jeb 2,1 %), bet importa – 6,43 miljardus eiro (pieaugums par 469,6 milj. eiro jeb 7,9 %).

Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem 2019. gada maijā salīdzinājumā ar 2018. gada maiju eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 3,2 % mazāka, bet importa par 12 % lielāka, savukārt, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība samazinājās par 2,2 %, bet importa – pieauga par 3,4 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada septembrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,28 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 13,3% vairāk nekā 2016. gada septembrī, tai skaitā preču eksporta vērtība – par 7,7% un importa vērtība – par 18,4% lielāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Septembrī Latvija eksportēja preces 1,03 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,25 miljardiem eiro. Ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 45,4% (2016. gada septembrī – 47,7%).

Šī gada deviņos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 18,63 miljardus eiro – par 2,19 miljardiem eiro jeb 13,3 % vairāk nekā 2016. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 8,25 miljardus eiro (palielinājums par 716,0 milj. eiro jeb 9,5 %), bet importa – 10,38 miljardus eiro (pieaugums par 1,47 miljardiem eiro jeb 16,5 %).

Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem faktiskajās cenās 2017.gada septembrī salīdzinājumā ar 2016.gada septembri eksporta vērtība bija par 10,3 % lielāka un importa – par 22,5 %, bet, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksports pieauga par 0,5 % un imports par 0,1 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada augustā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,55 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 11,3% vairāknekā 2017. gada augustā, tai skaitā preču eksporta vērtība – par 7,8% un importa vērtība – par 14,0% lielāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Augustā Latvija eksportēja preces 1,08 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,47 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2017. gada augustu ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties no 43,6% līdz 42,3%.

Šī gada pirmajos astoņos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 18,05 miljardus eiro – par 1,61 miljardu eiro jeb 9,8 % vairāk nekā 2017. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 8,0 miljardus eiro (palielinājums par 687,6 milj. eiro jeb 9,4 %), bet importa – 10,05 miljardus eiro (pieaugums par 924,4 milj. eiro jeb 10,1 %).

Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem faktiskajās cenās 2018. gada augustā salīdzinājumā ar 2017. gada augustu eksporta vērtība bija par 8,0 % un importa par 14,4 % lielāka, savukārt, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība pieauga par 2,9 % un importa par 1,8 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017.gada augustā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,25 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 15,4% vairāk nekā 2016. gada augustā, tai skaitā preču eksporta vērtība – par 8,5% un importa vērtība – par 21,2 % lielāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Augustā Latvija eksportēja preces 958,3 milj. eiro apmērā, bet importēja par 1,29 miljardiem eiro. Ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 42,7 % (2016. gada augustā – 45,4 %).

Šī gada astoņos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 16,33 miljardus eiro – par 1,9 miljardiem eiro jeb 13,2 % vairāk nekā 2016. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 7,21 miljardu eiro (palielinājums par 634,6 milj. eiro jeb 9,6 %), bet importa – 9,12 miljardus eiro (pieaugums par 1,27 miljardiem eiro jeb 16,1 %).

Atbilstoši kalendāri un sezonāliizlīdzinātiem datiem faktiskajās cenās 2017.gada augustā salīdzinājumā ar 2016.gada augustu eksportavērtība bija par 8,7% lielāka un importa – par 22,5%, bet, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksports pieauga par 2,2% un imports par 3,0%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada novembrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,47 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 7% vairāknekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība palielinājās par 5,2 % un importa vērtība – par 8,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Novembrī Latvija eksportēja preces 1,17 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,3 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2017. gada novembri ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties no 48,1% līdz 47,3 %.

2018. gada vienpadsmit mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 25,64 miljardus eiro – par 2,25 miljardiem eiro jeb 9,6 % vairāk nekā 2017. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 11,4 miljardus eiro (palielinājums par 844,8 milj. eiro jeb 8 %), bet importa – 14,24 miljardus eiro (pieaugums par 1,4 miljardiem eiro jeb 10,9 %).

Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem 2018. gada novembrī salīdzinājumā ar 2017. gada novembri eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 4,3 % un importa par 9,1 % lielāka,savukārt,salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība pieauga par 3,5 %, bet importa – samazinājās par 7,5 %. Svarīgākās izmaiņas eksportā 2018. gada novembrī, salīdzinot ar 2017. gada novembri: - mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports lielāks par 45,1 milj. eiro jeb 26,2 %, - koka un tā izstrādājumu eksports lielāks par 25,8 milj. eiro jeb 14,8 %, - pārtikas rūpniecības ražojumu eksports lielāks par 11,6 milj. eiro jeb 9,8 %, - ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports lielāks par 10,9 milj. eiro jeb 13,7 %, - augu valsts produktu eksports mazāks par 54,5 milj. eiro jeb 44,9 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija 2017. gadā kopumā eksportēja preces 11,392 miljardu eiro apmērā, kas ir par 10% jeb 1,034 miljardiem eiro vairāk nekā 2016. gadā, bet importēja - par 14,03 miljardiem eiro, kas ir pieaugums par 14,5% jeb 1,781 miljardu eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

2017. gadā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 25,42 miljardus eiro – par 2,81 miljardu eiro jeb 12,4 % vairāk nekā 2016. gadā.

2017. gada decembrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,14 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 6,8 % vairāk nekā 2016. gada decembrī, tai skaitā preču eksporta vērtība – par 7,3 % un importa vērtība – par 6,4 % lielāka. Decembrī Latvija eksportēja preces 951,9 miljonu eiro apmērā, bet importēja par 1,19 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2016. gada decembri ārējās tirdzniecības bilance nedaudz uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties no 44,2 % līdz 44,4 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Jūlijā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,04 miljardus eiro

Rūta Cinīte, 11.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada jūlijā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,04 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 14,4 % vairāk nekā 2016. gada jūlijā, tai skaitā preču eksporta vērtība – par 6,9 % un importa vērtība – par 20,5 % lielāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Latvija eksportēja preces 858,2 milj. eiro apmērā, bet importēja par 1,18 miljardiem eiro. Ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 42,1 % (2016. gada jūlijā – 45,1 %).

Šī gada pirmajos septiņos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 14,06 miljardus eiro – par 1,58 miljardiem eiro jeb 12,6 % vairāk nekā 2016. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 6,25 miljardus eiro (palielinājums par 551,1 milj. eiro jeb 9,7 %), bet importa – 7,82 miljardi eiro (pieaugums par 1,03 miljardiem eiro jeb 15,1 %).

Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem faktiskajās cenās šā gada jūlijā salīdzinājumā ar 2016. gada jūliju eksporta vērtība bija par 7,0 % lielāka un importa – par 19,9 % lielāka, bet salīdzinājumā ar mēnesi iepriekš eksports samazinājās par 1,4 % un imports samazinājās par 3,1 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada novembrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,3 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 11,5% vairāk nekā 2016. gada novembrī, tai skaitā preču eksporta vērtība – par 15,3% un importa vērtība – par 8,3% lielāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Novembrī Latvija eksportēja preces 1,1 miljarda eiro apmērā, bet importēja par 1,2 miljardiem eiro. Ārējās tirdzniecības bilance uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties līdz 47,8% (2016. gada novembrī – 46,2%).

2017. gada vienpadsmit mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 23,26 miljardus eiro – par 2,66 miljardiem eiro jeb 12,9 % vairāk nekā 2016. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 10,44 miljardus eiro (palielinājums par 1 miljardu eiro jeb 10,2 %), bet importa – 12,83 miljardus eiro (pieaugums par 1,69 miljardiem eiro jeb 15,2 %).

Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem faktiskajās cenās 2017.gada novembrī salīdzinājumā ar 2016.gada novembri eksporta vērtība bija par 14,9 % un importa par 9,6 % lielāka, bet, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksports pieauga par 5,8 % un imports – par 0,4 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Oktobrī preču ārējās tirdzniecības apgrozījums audzis par 10,3%

Rūta Lapiņa, 11.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada oktobrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,31 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 10,3 % vairāk nekā 2016. gada oktobrī, tai skaitā preču eksporta vērtība – par 9,7 % un importa vērtība – par 10,9 % lielāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Oktobrī Latvija eksportēja preces 1,07 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,24 miljardiem eiro. Ārējās tirdzniecības bilance nedaudz pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 46,4 % (2016. gada oktobrī – 46,7 %).

Šī gada desmit mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 20,95 miljardus eiro – par 2,41 miljardu eiro jeb 13,0 % vairāk nekā 2016. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 9,33 miljardus eiro (palielinājums par 814,8 milj. eiro jeb 9,6 %), bet importa – 11,62 miljardus eiro (pieaugums par 1,6 miljardiem eiro jeb 16,0 %).

Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem faktiskajās cenās 2017. gada oktobrī salīdzinājumā ar 2016. gada oktobri eksporta vērtība bija par 7,0 % lielāka un importa – par 8,4 %, bet, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksports samazinājās par 1,5 % un imports – par 6,4 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada jūnijā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,37 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 9,1% vairāk nekā 2017. gada jūnijā, tai skaitā preču eksporta vērtība – par 10,7% un importa vērtība – par 7,9% lielāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Jūnijā Latvija eksportēja preces 1,03 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,33 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2017. gada jūniju ārējās tirdzniecības bilance nedaudz uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties no 43,1% līdz 43,7%.

Pirmajā pusgadā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 13,14 miljardus eiro – par 1,06 miljardiem eiro jeb 8,7 % vairāk nekā 2017. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 5,96 miljardus eiro (palielinājums par 524,6 milj. eiro jeb 9,7 %), bet importa – 7,18 miljardus eiro (pieaugums par 531,7 milj. eiro jeb 8 %).

Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem faktiskajās cenās 2018. gada jūnijā salīdzinājumā ar 2017. gada jūniju eksporta vērtība bija par11,2% un importa par 7,7%lielāka, savukārt,salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība pieauga par 1,5%, bet importa – par 6,6%. Svarīgākās izmaiņas eksportā 2018. gada jūnijā, salīdzinot ar 2017. gada jūniju: - augu valsts produktu eksports lielāks par 39,2 milj. eiro jeb 2,2 reizes, - koka un tā izstrādājumu eksports lielāks par 27,5 milj. eiro jeb 17,0 %, - mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports lielāks par 13,4 milj. eiro jeb 7,5 %, - ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports lielāks par 10,3 milj. eiro jeb 14,2 %, - dzīvu dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu eksports mazāks par 2,4 milj. eiro jeb 5,3 %. Svarīgākās izmaiņas importā 2018. gada jūnijā, salīdzinot ar 2017. gada jūniju: - mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu imports lielāks par 60,2 milj. eiro jeb 24,1 %, - ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumuimports lielāks par 18,1 milj. eiro jeb 15,7 %, - koka un tā izstrādājumu imports lielāks par 16,1 milj. eiro jeb 43,8 %, - augu valsts produktu imports lielāks par 10,9 milj. eiro jeb 28,3 %, - minerālproduktu imports mazāks par 5,9 milj. eiro jeb 5,3 %. Jūnijā svarīgākie eksporta partneri tirdzniecībā ar Eiropas Savienības valstīm bija Lietuva (15,5 % no eksporta kopapjoma), Igaunija (11,4 %), Zviedrija (6,7 %) un Vācija(6,4 %), bet nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (17,1 % no importa kopapjoma), Vācija (10,4 %), Polija (9,6 %) un Igaunija (7,8 %). Tirdzniecībā ar trešajām valstīm nozīmīgākais partneris bija Krievija, kuras īpatsvars Latvijas kopējā eksportā jūnijā veidoja 9 %, bet importā – 5,1 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Maijā preču ārējās tirdzniecības apgrozījums par 11% lielāks nekā pērn

Dienas Bizness, 11.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada maijā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,08 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 11% vairāk nekā 2016. gada maijā, tai skaitā preču eksporta vērtība – par 9,2% un importa vērtība – par 12,5% lielāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Maijā Latvija eksportēja preces 936,9 milj. eiro apmērā, bet importēja par 1,15 miljardiem eiro. Ārējās tirdzniecības bilance nedaudz pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 45,0 % (2016. gada maijā – 45,7%).

CSP informē, ka šī gada piecos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 9,78 miljardus eiro – par 876,3 milj. eiro jeb 9,8% vairāk nekā 2016. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 4,4 miljardus eiro (palielinājums par 332,4 milj. eiro jeb 8,2%), bet importa – 5,37 miljardu eiro (pieaugums par 543,8 milj. eiro jeb 11,3%).

Svarīgākās izmaiņas eksportā 2017. gada maijā, salīdzinot ar 2016. gada maiju:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sumināti pērnā gada labāko preču zīmju īpašnieki, apbalvošanai notiekot divās nominācijās Gada preču zīme Latvijai un Gada preču zīme pasaulei.

Konkursa organizatoru komandai šogad ir pievienojusies Latvijas Dizaineru savienība (LDS), sniedzot atbalstu šī krāšņā pasākuma tapšanā. LDS priekšsēdētājs Andrejs Broks norāda, ka «Preču zīme ir īpaša saziņas valoda, kas uzrunā mērķa adresātu ar rakstu un simbolu zīmēm, kurām piemīt sava etniskā un vispārcilvēciskā tēlu estētikas gramatika, tāpēc arī konkurss ir iedalīts Latvijas un pasaules kategorijās. Svarīga ir Latvijas uzņēmēju preču zīmju etniskās valodas kvalitatīvs lietojums un intensitāte, lai tā paceltos arī pasaules kategorijas līmenī, kā to pierāda eksportspējīgo uzņēmumu sasniegumi. Tas parāda preču zīmju, kā intelektuālā īpašuma formas īpašo lomu uzņēmējdarbības veiksmei un Latvijas uzņēmēju identitātes atpazīstamībai.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien, 6. februārī, galīgajā lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto jauno "Preču zīmju likumu", kura mērķis ir nodrošināt tiesisko aizsardzību tiesībām uz preču zīmi, sertifikācijas zīmi un ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

Jaunais likums regulē tiesiskās attiecības preču zīmju reģistrācijas, kā arī preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu lietošanas un aizsardzības jomā.

Likums izstrādāts, lai ieviestu nacionālajā regulējumā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2015/2436, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm. Ir svarīgi, lai Eiropas Savienības iekšējā tirgū darbotos vienota un efektīva tiesiskā aizsardzība, mazinot negodīgu konkurenci, izmantojot vai atdarinot tam nepiederošu preču zīmi, kā arī palielinot patērētāja garantijas, ka viņa iegādātā prece nav viltojums, jo preču zīmes mērķis ir garantēt patērētājam vai lietotājam ar preču zīmi apzīmētās preces vai pakalpojuma izcelsmes identitāti, ļaujot atšķirt šo preci vai pakalpojumu no citām precēm un pakalpojumiem, skaidro ministrija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada februārī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 1,82 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 6,1 % vairāk nekā 2016. gada februārī, tai skaitā preču eksporta vērtība – par 5,7 % un importa vērtība – par 6,5 % lielāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Februārī Latvija eksportēja preces 832,8 milj. eiro apmērā, bet importēja par 984,6 milj. eiro. Ārējās tirdzniecības bilance nedaudz pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 45,8 % (2016. gada februārī – 46,0 %).

2017. gada janvārī – februārī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 3,61 miljardus eiro – par 353,8 milj. eiro jeb 10,9 % vairāk nekā 2016. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 1,64 miljardus eiro (palielinājums par 140,1 milj. eiro jeb 9,3 %), bet importa – 1,97 miljardus eiro (pieaugums par 213,7 milj. eiro jeb 12,2 %).

Svarīgākās izmaiņas eksportā 2017. gada februārī, salīdzinot ar 2016. gada februāri:- pārtikas rūpniecības ražojumu eksports lielāks par 14,0 milj. eiro jeb 25,3 %,

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada septembrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,42 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 5,1 % vairāk nekā 2017. gada septembrī, tai skaitā preču eksporta vērtība samazinājās par 1,0 %, bet importa vērtība bija par 10,3 % lielāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Septembrī Latvija eksportēja preces 1,03 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,38 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2017. gada septembri ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties no 45,4 % līdz 42,8 %.

Šī gada pirmajos deviņos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 20,49 miljardus eiro – par 1,75 miljardiem eiro jeb 9,3 % vairāk nekā 2017. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 9,05 miljardus eiro (palielinājums par 695,0 milj. eiro jeb 8,3 %), bet importa – 11,44 miljardus eiro (pieaugums par 1,06 miljardiem eiro jeb 10,2 %).

Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem 2018. gada septembrī salīdzinājumā ar 2017. gada septembri eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 4,5 % un importa par 17,6 % lielāka, savukārt, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība samazinājās par 3,4 %, bet importa – pieauga par 2,3 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

ASV – Ķīnas pamiers turpināsies

Leonīds Aļšanskis, Dr. Math., Renesource Capital Finanšu tirgus vecākais analītiķis, 26.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Februāra mēnesis ir kļuvis par intensīvu sarunu mēnesi starp divām vadošajām pasaules ekonomikām par nu jau vairāk nekā divus gadus ilgstošo tirdzniecības karu.

Atgādināsim, ka prezidents Donalds Tramps, kurš stājās amatā pirms diviem gadiem, apsūdzēja Ķīnu «negodīgā» tirdzniecībā ar Amerikas Savienotajām Valstīm un apsolīja pārtraukt šo praksi savas prezidentūras laikā. Laikā, kad Donalds Tramps ieradās Baltajā namā, Amerikas Savienotajās Valstīs bija novērojams ilgstošs, hronisks tirdzniecības deficīts ar Ķīnas Tautas Republiku, 2017.gadā šim rādītājam sasniedzot gandrīz 335 miljardus ASV dolāru (skat. 1. attēlu).

Tajā pašā laikā daļai Ķīnas preču bija izteikta «amerikāņu izcelsme», ko, pateicoties pieejamam lētākam Ķīnas darbaspēkam, sev par labu izmantoja Amerikas kompānijas, novirzot daļēju preču ražošanu ārpus Amerikas Savienotajām Valstīm. Līdztekus tam arī ķīnieši aktīvi sāka pārņemt un aizgūt (dažkārt pat ne pavisam juridiski leģitīmi) progresīvās amerikāņu tehnoloģijas, kas tikai veicināja Donalda Trampa neapmierinātību ar tendenci abu lielvaru ekonomiskajās attiecībās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Janvārī ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās

Žanete Hāka, 13.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada janvārī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 1,8 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 16,1 % vairāk nekā 2016. gada janvārī, tai skaitā preču eksporta vērtība – par 13,3 % un importa vērtība – par 18,5 % lielāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Janvārī Latvija eksportēja preces 808,7 milj. eiro apmērā, bet importēja par 984,1 milj. eiro.

Šī gada janvārī ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 45,1 % (2016. gada janvārī – 46,2 %).

Šī gada janvārī koka un koka izstrādājumu eksports bija par 22,3 milj. eiro jeb 16,6 % lielāks nekā 2016. gada janvārī, pārtikas rūpniecības ražojumu eksports – par 20,9 milj. eiro jeb 44,8 % lielāks, parasto metālu un to izstrādājumu eksports – par 19,7 milj. eiro jeb 38,3 % lielāks, bet satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma eksports bija par 15,6 milj. eiro jeb 46,3 % lielāks nekā pirms gada. Savukārt augu valsts produktu eksports 2017. gada janvārī bija par 11,5 milj. eiro jeb 18,4 % mazāks nekā 2016. gada janvārī.

Komentāri

Pievienot komentāru