Eksperti

Preču zīmju aizsardzība

Linda Reneslāce - ZAB Sorainen zvērināta advokāta palīgs, 31.08.2018

Jaunākais izdevums

Jaunuzņēmumi, kas darbojas, lai radītu inovatīvu produktu vai biznesa modeli, bieži vien atliek juridisku jautājumu risināšanu uz vēlāku laiku, jo uzskata, ka tie vēl nav aktuāli, to risināšana ir pārāk dārga vai nebūtiska. Tomēr ir atsevišķi jautājumi, kuru laicīga atrisināšana novērš juridiskus riskus, kas citādi negatīvi ietekmē biznesa turpmāko attīstību. Viens no tādiem ir preču zīmju reģistrācija.

Preču zīme, kas biznesa vidē saukta par zīmolu, ļauj atšķirt viena uzņēmuma preces un pakalpojumus no cita uzņēmuma precēm un pakalpojumiem. Lai arī sākotnēji jaunuzņēmuma lielākā vērtība ir tā radītais produkts vai biznesa modelis, arī preču zīmes izvēlei un aizsardzībai jāpievērš tikpat liela uzmanība.

Ja jaunuzņēmums ir reģistrējis preču zīmi, tas var liegt šo preču zīmi izmantot citām personām. Pretējā gadījumā var gadīties, ka jaunuzņēmums izmanto preču zīmi, kas līdzīga citas personas reģistrētai preču zīmei, un attiecīgi šī persona varēs tiesas ceļā liegt to izmantot. Otrkārt, cita persona var pati sākt izmantot jaunuzņēmuma preču zīmi, taču jaunuzņēmums nevarēs tam iebilst, jo savu preču zīmi nav reģistrējis. Izņēmums, kad preču zīmi tās aizsardzībai var apsvērt nereģistrēt, ir, ja tā ir «plaši pazīstama», t.i., preču zīme ir tik populāra, ka patērētāji varētu uzskatīt cita uzņēmuma preces vai pakalpojumus par jaunuzņēmuma precēm un pakalpojumiem. Lai novērstu minētos riskus, jaunuzņēmumam ir jāveic vairākas darbības.

Pirmais - jāizvēlas preču zīme, jāizvērtē, kādām precēm vai pakalpojumiem tā tiks reģistrēta un kurās valstīs tā tiks izmantota. Šī izvēle ne tikai noteic reģistrācijas izmaksas, bet rada arī juridiskas sekas. Nevajadzētu reģistrēt preču zīmi attiecībā uz tādiem pakalpojumiem vai precēm, kuras jaunuzņēmums nepārdos, vai arī tādās valstīs, kurās preču zīmi neizmantos. Pretējā gadījumā citas personas ir tiesīgas prasīt preču zīmes reģistrācijas atcelšanu attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, vai teritoriju, kurā jaunuzņēmums preču zīmi neizmanto.

Ja preču zīmes īpašnieks bez pietiekama attaisnojuma nav secīgi piecus gadus izmantojis savu reģistrēto preču zīmi, tad var prasīt preču zīmes reģistrācijas atcelšanu.

Otrais - jāpārbauda preču zīmju datu bāzēs, vai nav jau reģistrēta līdzīga preču zīme. LR Patentu valdes mājas lapā ir saraksts ar preču zīmju datu bāzēm, kurās var ielūkoties. Ja kādam tomēr jau ir reģistrēta līdzīga preču zīme, ir jāspēj izšķirt, vai šīs citas personas preču zīme ir reģistrēta tām pašām precēm vai pakalpojumiem un tajā pašā teritorijā. Jaunuzņēmums var izmantot vai reģistrēt savu preču zīmi precēm vai pakalpojumiem, vai teritorijās, kurās citas personas preču zīme nav reģistrēta. Izņēmums ir, ja citas personas preču zīme ir kļuvusi «plaši pazīstama». Tā kā šis ir diskutabls jautājums, visdrošāk ir izvēlēties preču zīmi, kuru vēl neviens nav reģistrējis.

Trešais - jāreģistrē preču zīme. Ja preču zīme tiek izmantota tikai vienā valstī, piemēram, Latvijā, tad pietiks ar tās nacionālo reģistrāciju LR Patentu valdē. Ja tomēr ir nepieciešams izmantot preču zīmi visā Eiropas Savienībā vai citās pasaules valstīs, piemēram, ASV, tad ir iespējams reģistrēt Eiropas Savienības preču zīmi vai attiecīgi – starptautisko preču zīmi. Izsmeļošu informāciju par izmaksām un reģistrācijas kārtību jaunuzņēmumi var iegūt LR Patentu valdes, Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja un Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas mājas lapā.

Jāņem vērā, ka pastāv arī citas formālas prasības, kurām preču zīmei ir jāatbilst, lai to varētu reģistrēt. Būtiskākā no tām ir, ka preču zīme nedrīkst maldināt patērētājus, ietvert valsts heraldiku, kontroles vai kvalitātes garantijas vai būt aprakstoša (vārdu «Ābols» nevarētu reģistrēt kā preču zīmi, lai pārdotu ābolus, bet to varēja reģistrēt, lai pārdotu datorus).

Ceturtais - jāizmanto preču zīme. Ja preču zīmes īpašnieks bez pietiekama attaisnojuma nav secīgi 5 gadus izmantojis savu reģistrēto preču zīmi, tad trešās personas var prasīt preču zīmes reģistrācijas atcelšanu. Par preču zīmes izmantošanu skaitīsies arī preču zīmes izmantošana reklāmā. Savukārt attaisnojums preču zīmes neizmantošanai varētu būt saistīts ar konkrētas preces vai pakalpojuma attīstīšanu. Tāpat ir aktīvi jāiebilst pret to, ka citas personas izmanto jaunuzņēmuma preču zīmes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interneta tirdzniecības platformas Narvar veiktais pētījums rāda, ka pēdējo trīs gadu laikā pasaules mērogā 89 % pircēju internetā vismaz vienu reizi ir nosūtījuši preci atpakaļ pārdevējam. Speciālisti saka, ka visbiežāk atpakaļ tiek sūtīts apģērbs (75 % gadījumu) un elektronikas produkti (23 % gadījumu).

Shopify.com veiktais pētījums parāda, ka visbiežāk apģērbs tiek nosūtīts atpakaļ neatbilstoša izmēra dēļ – tas veido 52 % no iemesliem. 12 % aptaujāto apgalvo, ka viņi preces ir nosūtījuši atpakaļ, jo tad, kad preces tika piegādātās, viņi jau vairs nevēlējās tās valkāt vai lietot, bet 5 % lietotāju bija neapmierināti ar produktiem, jo tie bija citādāki, nekā to fotogrāfijās vai aprakstos.

Ātro sūtījumu dienesta Venipak vadītājs Justs Šablinsks saka, ka šādas tendences ir parādījušās tāpēc, ka manījušies cilvēku iepirkšanās paradumi un pašu pārdevēju politika: “Preču atpakaļatdošanas mērogi pēdējo piecu gadu laikā ir izauguši vairākas reizes. Tas saistīts ar to, ka cilvēki jau pirms pirkšanas domā par preču atpakaļatdošanu. Amerikas Savienotajās Valstīs veiktais pētījums rāda, ka 41 % pircēju pirms preču iegādes jau zina, ka daļu no tām atdos atpakaļ.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Patērētāju tiesības, veicot pirkumus ārpus veikaliem – piecas galvenās lietas, ko atcerēties

Baltijas Tiešās tirdzniecības asociāciju ģenerālsekretārs Gintautas Zaleckas, 15.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiešā tirdzniecība ir kļuvusi par izplatītu pārdošanas metodi, un ar interneta un sociālo mediju sniegtajām priekšrocībām mēs piedzīvojam tās popularitātes stabilu pieaugumu, un mūsdienu patērētājiem ir svarīgi spēt orientēties šis strauji augošās nozares noteikumos.

15. martā tiek atzīmēta Eiropas Patērētāju diena, un tā ir lieliska iespēja atsaukt atmiņā patērētāju tiesības, veicot pirkumus ārpus veikaliem, proti, iepērkoties attālināti (tiešsaistē, telefoniski, ar pasta pasūtījumu) vai iegādājoties preces tiešās tirdzniecības ceļā – mājās, darbavietās, tirgotāja organizētās ekskursijās vai produktu demonstrācijās. Ir vērts pieminēt, ka šīs patērētāju tiesības ir vienādas visās Eiropas Savienības dalībvalstīs.

1. Tiesības atteikties no pirkuma 14 dienu laikā vai 12 mēnešu laikā

Svarīgi zināt, ka iepērkoties attālināti un ārpus veikala telpām, patērētāji ir tiesīgi 14 kalendāro dienu laikā no preču piegādes dienas atteikties no pirkuma un saņemt naudas atmaksu pilnā apjomā. Ja patērētājs ir iegādājies vairākas preces vienā pasūtījumā, bet preces tiek piegādātas atsevišķi, atteikuma termiņš beidzas 14 dienas pēc datuma, kurā patērētājs ir fiziski saņēmis pēdējo pasūtīto preci. Turklāt tirgotājiem jānodrošina patērētājiem pirkuma atteikuma veidlapa, ko patērētājs var (bet tam nav pienākums) izmantot, ja pārdomā un vēlas atteikties no darījuma, kas ir noslēgts attālināti vai sliekšņa tirdzniecības ceļā. Ne visi zina, ka sākotnējs maksimālais 14 dienu termiņš automātiski tiek pagarināts līdz 12 mēnešiem gadījumā, ja tirgotājs nav pienācīgi informējis patērētājus par tiesībām atkāpties no līguma. Tāpat ir vērts atcerēties, ka Ministru kabineta noteikumi Nr. 254 un Nr.255 ietver sarakstu ar precēm, uz kurām atteikuma tiesības neattiecas, piemēram, preces, kas ir izgatavotas atbilstoši patērētāja sniegtai specifikācijai vai ir nepārprotami personalizētas, preces, kas ātri bojājas vai kurām ir īss derīguma termiņš, aizzīmogotās (un pēc piegādes atvērtas) preces, kuras nav paredzētas atdot atpakaļ veselības aizsardzības vai higiēnas apsvērumu dēļ u.c..

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

PVN vienkāršošanas pasākumi pārrobežu darījumos

Finanšu ministrijas Netiešo nodokļu departamenta Pievienotās vērtības nodokļa nodaļas vecākā eksperte Diāna Lukjanska, 08.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik Eiropas Savienībā (ES) notiek darbs pie galīgās Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmas izveides. Tā padarīs esošo PVN sistēmu noturīgāku pret krāpšanu, vienkāršāku, kā arī nodrošinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem neatkarīgi no tā, vai tie veic iekšzemes vai pārrobežu darījumus. Vienlaikus, kamēr notiek darbs pie galīgās PVN sistēmas izstrādes, ir jāuzlabo pašreizējā PVN sistēma.

Lai komersantiem nodrošinātu juridisku noteiktību PVN piemērošanā pārrobežu darījumos, liela nozīme ir skaidriem un stabiliem noteikumiem. Pagājušā gada decembrī tika pieņemti grozījumi Direktīvā par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (PVN direktīva). Tie paredz ieviest trīs tā saucamos "ātros vienkāršošanas pasākumus" PVN piemērošanā pārrobežu darījumos attiecībā uz preču piegādi uz noliktavu citā dalībvalstī (call-off stock), PVN piemērošanu darījumu ķēdē un PVN reģistrācijas numura lietošanu.

Ar 2020. gada 1. janvāri PVN direktīvas grozījumi ir jāpārņem nacionālajos normatīvajos aktos. Minēto pasākumu galvenais mērķis ir samazināt administratīvo slogu PVN maksātājiem un panākt juridisko noteiktību. Tādā veidā tiek panākta PVN noteikumu harmonizācija ES teritorijā, kā rezultātā rodas arī izmaksu samazinājums komersantiem. "Ātro vienkāršošanas pasākumu" ieviešana sniegs atbalstu PVN piemērošanā komersantiem, kuru saimnieciskā darbība ir saistīta ar pārrobežu darījumu veikšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tiešsaistes platformu uzvaras gājiens

Andžela Veselova, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes lektore, 13.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interneta attīstības pirmsākumos tiešsaistes veikali "dzīvoja" tikai savās vietnēs, taču pēdējos gados popularitāti ir ieguvušas arī lielās tiešsaistes platformas jeb marketplace. Būtiskākā atšķirība starp tiešsaistes platformām (marketplace) un tiešsaistes veikaliem (online shop) ir tā, ka pirmie ir tikai starpnieki starp pārdevēju un pircēju, bet otrie ir uzņēmumi, kuriem pašiem pieder veikali.

Tiešsaistes veikals ir uzņēmuma zīmola vizītkarte, bet tiešsaistes platforma - gatavs instrumentārijs jauna tirgus apguvei un klientu bāzes paplašināšanai.

Atšķirībā no interneta veikala, marketplace neko nepārdod, tikai nodrošina vietu tiešsaistes veikalu īpašniekiem. Marketplace īpašnieks saņem komisijas maksu (parasti 10 - 20% no pirkuma summas) un ieņēmumus no reklāmas.

Klasisko tiešsaistes platformu struktūru veido – preču katalogs; pircēju un pārdevēju reģistrācijas un autorizācijas bloks; klientu bloks; meklēšanas un statistikas pārvaldības programmatūra; apmaksas sistēma; atgriezeniskās saites moduļi; piegādātāju komunikācija ar klientiem un strīdu izšķiršana. Daži marketplace uztver kā optimizētu tiešsaistes platformu produktu un pakalpojumu nodrošināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jauni spēles noteikumi preču un pakalpojumu starpniecības pakalpojumu piedāvāšanai interneta platformās

Rolands Valdemārs, zvērināts advokāts, BDO Law, Zvērinātu advokātu birojs, 02.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nenoliedzami, ka pēdējās desmitgades viena no aktuālākajām komercapgrozības tendencēm ir tirgus digitalizācija. Strauji attīstoties moderno tehnoloģiju laikmetam, radikāli mainījušies patērētāju ieradumi dažādu preču un pakalpojumu izvēlē un iegādē.

Vēl pirms pārdesmit gadiem ceļotāji iegādājās viesnīcu pakalpojumus uz vietas viesnīcā, aviobiļetes lidostu kasēs, apdrošināšanas polises apdrošinātāju vai brokeru birojos, sadzīves preces veikalos.

Šobrīd šādu preču un pakalpojumu iegāde norit internetā, jeb e-komercijas vidē, kur iespējams piedāvāt gan zemākas cenas, jo iespējams ietaupīt uz administratīvajām tirdzniecības izmaksām, gan ietaupīt laiku vēlamās preces un pakalpojuma iegādē, jo patērētājam ar distances līguma palīdzību iespējams pie pirkuma tikt vien pāris mirkļos. Saprotams, ka patērētājs, veicot pirkumus internetā, tāpat kā klātienes pirkumos vēl arvien vēlas izmantot savas iespējas salīdzināt cenas, izvelēties sev nepieciešamas preces īpašības, lai atrastu sev izdevīgāko piedāvājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas reģions – pievilcīgs tirgus tirdzniecības sabiedrību paplašināšanai, taču Makes You Local izpilddirektors Donats Gudelis (Donatas Gudelis), kas palīdz dibināt uzņēmumus dažādās valstīs, stāsta, ka šim attīstības posmam ir pienācīgi jāsagatavojas un jāizvairās no visbiežāk pieļautajām kļūdām.

Pēc sarunbiedra teiktā, viņam ir nācies redzēt un strādāt ar daudziem veiksmīgiem projektiem, taču gadās arī neveiksmes.

„Strādājam ar uzņēmumiem, kas ienāk Lietuvas vai citu Baltijas valstu tirgū, esam viņu galvenais padomdevējs tirgus izpētē, adaptējam internetveikalu saturu dažādām valstīm, mums ir savs zvanu cents, kurā apkalpojam klientus dažādās valodās. Tādā veidā redzam arī problēmas, ar kurām saskaras uzņēmumi, un mēģinām kopā tās risināt. Esam redzējuši gan ļoti veiksmīgus piemērus, gan arī vilšanās,” saka D. Gudelis.

D. Gudelis stāsta, ka viena no svarīgākajām lietām starptautiskajā biznesā ir preču kustība un apkalpošanas kvalitāte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Rimi saņem 20 tūkstošu eiro sodu par pircēju maldināšanu Bosch akcijas laikā

Db.lv, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir pieņēmis lēmumu patērētāju kolektīvo interešu pārkāpuma lietā, piemērojot SIA «Rimi Latvia» soda naudu 20 tūkstošu apmērā, kā arī aizliegta turpmāka negodīga komercprakse lēmumā raksturoto un līdzīgu piedāvājumu (akciju) izsludināšanā, informē PTAC.

Sabiedrība laika periodā no 2018.gada 16.janvāra līdz 2018.gada 15.maijam īstenoja speciālu akciju, kuras ietvaros patērētājiem, sakrājot noteiktu skaitu uzlīmju, tika piedāvāts iegādāties dažādas zīmola Bosch preces ar atlaidi līdz 62%.

Saskaņā ar PTAC rīcībā esošo informāciju, piedāvājumā ietverto zīmola Bosch preču cena bija tāda pati vai pat lielāka nekā citās tirdzniecības vietās bez atlaides. Lai gan Rimi Latvia atbildēja uz PTAC norādītajiem pārkāpumiem un centās attaisnot savu rīcību minot, ka Piedāvājums ir tikai vienas pārdošanas kampaņas projekts un nav vērtējams kā akcija, kā arī Piedāvājumā ietverto preču cenas tika noteiktas, vadoties pēc tirgus izpētes, PTAC ieskatā Rimi Latvia nebija veikusi pienācīgu tirgus izpēti tieši Baltijas tirgū. Rimi Latvia papildus PTAC aizrādījumiem un pierādījumiem, kas balstīti tirgus izpētē norādīja, ka PTAC pārbaudes nav bijušas adekvātas, ņemot vērā, ka interneta veikalos, kas tikuši pētīti, Bosch produktu modeļi precīzi nav sakrituši ar Rimi Latvia piedāvātajiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Iedzīvotāji gatavi atbalstīt vietējos uzņēmējus, bet vērtē cenas

Lelde Petrāne, 22.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Absolūts vairākums Latvijas iedzīvotāju (94%) ir pārliecināti, ka sabiedrībai būtu jāatbalsta krīzē nonākušos uzņēmējus, iegādājoties Latvijā ražotas preces, liecina "Swedbank Finanšu institūta" pētījums.

Atsaucoties uzņēmēju un valdības aicinājumiem, iedzīvotāji ir gatavi biežāk nekā iepriekš iegādāties vietējās izcelsmes preces, iepirkties vietējos veikalos un mudina līdzīgi rīkoties arī savus draugus un paziņas. Tomēr 65% aptaujāto atzīst, ka priekšroku Latvijas precēm un pakalpojumiem vairumā gadījumu dod tad, ja cena būtiski neatšķiras vai tā ir zemāka nekā ārvalstu ražojumiem.

Kā atklāj pētījums, 89% iedzīvotāju jau šobrīd regulāri piedomā, lai viņu iepirkumu grozā nonāktu vietējo ražotāju produkcija. Skaidri redzams, ka Latvijas iedzīvotāji emocionāli jūtas līdzatbildīgi par iespējami ātrāku ekonomikas atveseļošanos – pārliecinošs vairākums aptaujāto (96%) uzskata, ka šī mērķa sasniegšanai patērētājiem ir jāatbalsta vietējie ražotāji un pakalpojumu sniedzēji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

FOTO,VIDEO: Veikala Lāčuks līdzīpašnieks: Vislabākos pircējus esam zaudējuši

Monta Glumane, 22.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ar sausām kājām esam veiksmīgi pārdzīvojuši visas krīzes, jo zināms, ka daudziem tas neizdevās. Tas jau ir viens labs darbs, kas ir izdarīts. Rotaļlietu un bērnu preču segmentam šis nemaz nav tik viegls laiks - bērni dzimst daudz mazāk, pieaug konkurence, mūsu tirgū ienāk lielās ārzemju ķēdes un tīkli. Ir ļoti grūti, bet mēs cīnāmies un savu vietu tirgū saglabājam,» biznesa portālam db.lv stāsta rotaļlietu veikalu tīkla «Lāčuks» īpašnieka SIA «Foboss Viens» līdzīpašnieks Aigars Bute.

Nupat izpārdotas vasaras sezonas preces - ļoti daudz velosipēdi, kas veido diezgan lielu uzņēmuma naudas apjomu, kā arī plastmasas rotaļlietas un dažādas āra spēles. Gatavošanās ziemas sezonai notikusi jau laicīgi - lai izvēlēto preci varētu saņemt, tā jāpasūta laikus. Šogad uzņēmums svinēs savu 25 gadu pastāvēšanas jubileju. «Paldies pircējiem, jo bez viņiem mēs nebūtu,» atzīst A.Bute.

2011. gadā uzņēmums plānoja attīstīt eko rotaļlietu ražošanu, taču plāns netika īstenots. «Ik pa laikam ir vēlēšanās uzsākt kaut kādu lietu ražošanā. Bet, ja sāc nopietni ražot, tad ir vajadzīgs pietiekami liels apjoms realizācijai. Latvijas tirgus ir tomēr par mazu. Lai ieietu starptautiskā tirgū, vajadzīgas ļoti lielas investīcijas. Nolēmām, ka nodarbosimies ar to, ko darām,» skaidro A.Bute.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ārējais pieprasījums – kas tas ir un ko dara

Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane, 21.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ik pa brīdim izskan ziņas, ka eksports audzis ārējā pieprasījuma dēļ vai iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi stiprinājis ārējais pieprasījums. Kas īsti ir ārējais pieprasījums? Lai tas nebūtu tikai skaists vārdu virknējums, vēlos nedaudz vairāk pastāstīt par ārējā pieprasījuma būtību, novērtēšanu un izmantošanas iespējām.

Latvija ir maza un atvērta ekonomika, kuras iekšzemes izaugsmi lielā mērā ietekmē eksporta veikums. Domājot par eksportu, svarīgi ir ne tikai, ko uzņēmumi Latvijā māk un spēj saražot, bet arī, kas būs šo preču un pakalpojumu noieta tirgi. Jāspēj ne tikai saražot, bet arī pārdot. Šeit eksporta attīstībā lielu lomu spēlē ārējais pieprasījums.

Ārējais pieprasījums raksturo preču un pakalpojumu daudzumu, ko ārvalstu patērētāji kādā noteiktā laika periodā pie noteikta cenu līmeņa spēj un vēlas iegādāties. Šis pieprasījums tiek sadalīts starp attiecīgajā valstī pašu saražoto un to, ko piedāvā šīs valsts tirdzniecības partnervalstis. Ja pieprasījums strauji aug kādā attālā valstī, uz kuru Latvijas uzņēmēji neeksportē vai eksportē maz, piemēram, Brazīlijā, uzņēmējs var mēģināt paplašināt noieta tirgus, bet tas prasa laiku, turklāt ne vienmēr ir ekonomiski izdevīgi. Vismaz īstermiņā, visticamāk, lielos apmēros preces uz turieni no Latvijas nevedīsim. Savukārt, ja pieprasījums pieaug Lietuvā, Igaunijā vai Zviedrijā, tas jau ir pavisam cits stāsts un reāls potenciāls Latvijas ražotājiem, kas ir gatavi eksportēt uz šīm valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Preču enerģijas patēriņš būtiski ietekmē kā dabas resursu un enerģijas patēriņu, tā arī iedzīvotāju maksājumus par patērēto enerģiju. Ar mērķi nodrošināt ilgtspējīgu attīstību un mazināt energoietilpīgu preču ietekmi uz vidi, Eiropas Savienībā šobrīd tiek pārskatīti noteiktu preču grupu ekodizaina un energomarķējuma noteikumi, informē Ekonomikas ministrija.

Pārskatītais regulējums paredz uzlabot energomarķējuma skalu, kas ļaus patērētājiem vieglāk identificēt energoefektīvākas preces. Savukārt izmaiņas ekodizaina noteikumos paredzēs ražotājiem jau preču izstrādes stadijā vairāk pievērsties izmantoto materiālu, funkcionalitātes uzlabošanas un resursu efektivitātes prasībām, lai sasniegtu augstākus preču energoefektivitātes un ilgtspējības rādītājus.

Tiek prognozēts, ka līdz ar jauno ekodizaina un energomarķējuma noteikumu ieviešanu primārās enerģijas ietaupījums gadā Eiropas Savienībā varētu sasniegt 175 Mtoe (Miljons tonnu naftas ekvivalenta). Tas nozīmē, ka viena mājsaimniecība elektroenerģijas rēķinos gadā varēs ietaupīt 490 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ātro sūtījumu dienesti cenšas pielāgoties mainīgajiem patērētāju ieradumiem. 2018. gada beigās veiktie pētījumi rāda, ka gandrīz 88 % pircēju ir gatavi papildus maksāt par preču piegādi tajā pašā dienā, bet gandrīz puse pircēju, izvēloties, no kā produktu pirks, to izvēlas pēc piegādes ātruma.

Šādas tendences ātro sūtījumu dienestiem liek investēt ātrākā preču piegādē. Sabiedrības Venipak vadītājs Justs Šablinsks apgalvo, ka “Same Day Delivery” (piegāde tajā pašā dienā) ir viens no būtiskajiem viņa vadītās sabiedrības pakalpojumu virzieniem kā Latvijā, tā citās Baltijas valstīs.

“2017. un 2018. gadā daudz investējām terminālu attīstībā Lietuvā, Latvijā un Igaunijā – tikai pagājušajā gadā vien atvērām piecus jaunus terminālus Baltijas valstīs, kā arī ievērojami paplašinājām “Pick up” punktu tīklu. Šie jaunumi ļauj garantēt, ka sūtījums adresātu var sasniegt vienas dienas laikā ne tikai Latvijā, bet arī starp valstīm – sūtot sūtījumu no Latvijas uz Igauniju vai Lietuvu,” saka J. Šablinsks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada oktobrī, salīdzinot ar 2018. gada oktobri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,3 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas pieauga par 1,9 % un pakalpojumiem – par 3,0 %.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2019. gada oktobrī bija par 9,3 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 8,0 %, bet pakalpojumiem – par 12,8 %. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2019. gada oktobrī, salīdzinot ar 2018. gada oktobri, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, veselības aprūpei, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Pigu Grupas platformai pievienojušās jau 1100 kompānijas

Anda Asere, 30.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar tiešsaistes tirdzniecības platformas "marketplace" ieviešanu "Pigu Grupas" internetveikalu sortiments paplašinās par desmit tūkstošiem vienību mēnesī.

"Dažu mēnešu laikā kopš darbojas "marketplace", reģistrācijas procesu pilnībā ir veikušas vairāk nekā 1100 kompānijas no visām trim Baltijas valstīm. Lietuvā ir lielākais tirgus, tāpēc vairāk nekā puse pieteikumu veido Lietuvas uzņēmēji, savukārt otru daļu veido pieteikumi no Latvijas un Igaunijas. Aptuveni 50 tirgotāji jau ir uzsākuši pārdot savas preces interneta veikalā 220.lv, tāpēc paredzam, ka dažu gadu laikā tirgotāju skaits visās trīs valstīs pārsniegs divus tūkstošus," teic Daiņus Ļuļis (Dainius Liulys), "Pigu Grupas" izpilddirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kosmētikas un higiēnas preču, medikamentu un rotaļlietu viltojumu aprite Latvijā veido 33 miljonu eiro zaudējumus oriģinālo preču ražotājiem, kā arī var radīt bīstamas un neatgriezeniskas sekas cilvēku veselībai un drošībai.

Turklāt šādu viltotu preču aprite ar katru gadu palielinās, secināts dažādu valsts iestāžu apkopotajā informācijā par viltojumu apjomu Latvijā.

Lai informētu sabiedrību par sekām, kādas var rasties, iegādājoties viltotas preces, Patentu valde atklājusi informatīvu kampaņu "Viltotā realitāte… joprojām realitāte", kas rīkota sadarbībā ar Tieslietu ministriju, Valsts ieņēmuma dienesta (VID) Muitas pārvaldi, Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC) un Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldi (ENAP).

"Cilvēki mēdz izvēlēties lētākas preces, nerēķinoties ar riskiem, ka tās var kaitēt gan pašu, gan tuvinieku veselībai," saka Patentu valdes direktors Sandris Laganovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Mazinās negodīgu pieeju produktu izvietošanai «pie kases» zonā

Zane Atlāce - Bistere, 10.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) tirgus uzraudzībā secina, ka mazumtirgotājiem ir atšķirīga izpratne par maksas piemērošanu piegādātājiem par produktu izvietošanu ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības veikalu «pie kases» zonās, informē KP.

Tāpēc KP definē kritērijus, ko ņems vērā, lai novērtētu mazumtirgotāju rīcības atbilstību Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumam (NMPAL).

Uzraudzībā tika konstatēts, ka daļa mazumtirgotāju «pie kases» zonu uzskata par pamata plauktu vietu, daļa – par papildu izkārtojuma speciālo vietu, attiecīgi vai nu piemērojot, vai nepiemērojot piegādātājiem maksu par preču izvietošanu «pie kases» zonā. KP norāda, ja «pie kases» zona ir preces pamata izvietojuma vieta, tad tā nevar tikt uzskatīta par preču papildu izkārtojuma speciālo vietu, un tādējādi papildu maksas piemērošana par preču atrašanos «pie kases» zonā ir aizliegta. KP uzsver, ka maksas noteikšana par preču atrašanos «pie kases» zonā, pamatojoties vien uz zināmas ekskluzivitātes kritērijiem un ierobežotas platības pieejamību, nav pieļaujama un neatbilst NMPAL. Turklāt maksas noteikšana par preču papildu izkārtojumu speciālās vietās ir pieļaujama tikai, ja mazumtirgotājs un piegādātājs par to ir vienojušies rakstiski pirms pakalpojuma sniegšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Komersanti mēdz nelikumīgi piemērot atsevišķu maksu par skaidras un bezskaidras naudas norēķiniem

Zane Atlāce - Bistere, 08.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atsevišķi komersanti, pārdodot preces un pakalpojumus, kā arī piedāvājot par tiem norēķināties skaidrā naudā vai izmantojot konkrētus maksājumu instrumentus, tai skaitā norēķinu kartes vai internetbankas, pieprasa papildu maksu, tā secinājis Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), veicot tirgus uzraudzību.

Piemēram, situācijā, kad pakalpojuma sniedzējs patērētājam piedāvā iespēju apmaksāt kārtējo rēķinu, no patērētāja papildu rēķinā norādītajai summai, pakalpojuma sniedzējs pieprasa arī «transakcijas maksu», «komisijas maksu» vai tml. par konkrētās internetbankas apmaksas veida izmantošanu.

Līdzīga situācija konstatēta internetveikalos, kur pārdevējs saistībā ar norēķināšanos par preces iegādi, patērētājam pieprasa «pirkuma apstrādes apkalpošanas maksu» vai tml. papildu maksu. Piemēram, norādot, ka «Pie pirkuma summas tiks pieskaitīta apstrādes apkalpošanas maksa 0,99 % apmērā.» Minētā papildu maksa tiek pieprasīta arī gadījumos, kad norēķins tiek veikts, tiešā veidā veicot pirkuma apmaksu pārdevējam un izmantojot skaidras naudas apmaksas veidu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pievienotās vērtības nodokļa likumā tiks veiktas izmaiņas, kas skar vairākus šī nodokļa piemērošanas aspektus.

To paredz valdībā izskatītie grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā. Lai šīs izmaiņas stātos spēkā, par tām vēl ir jānobalso Saeimas vairākumam. Vienlaikus iecerēts, ka šīs izmaiņas būs spēkā jau no 2020. gada. ZAB Sorainen partneris nodokļu un muitas jautājumos Jānis Taukačs atzīst, ka izmaiņas skar daudzas jomas – pārrobežu tirdzniecību, darījumu ķēdes, medicīnu, rēķinus, kapitālu.

Direktīva prasa ātrumu

«Ar nosaukumu PVN ātrie labojumi ir zināmi jaunie PVN likuma grozījumi, kas Latvijai jāievieš līdz gada beigām, kā to paredz attiecīgā direktīva. Tās mērķis ir tieši tāds, kā minēts - panākt ātru risinājumu dažu noteikumu, kas regulē pārrobežu darījumus, vienkāršošanai un saskaņošanai ES dalībvalstu starpā,» skaidro J. Taukačs. Tas nepieciešams līdz aptuveni 2022.-23.gadam, kad varētu stāties spēkā jaunā PVN sistēma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums Ksenija D Kurzemes rajona tiesā (Saldū) iesniedzis maksātnespējas pieteikumu, liecina ieraksts Maksātnespējas reģistrā.

Lieta ierosināta 30. maijā.

SIA Ksenija D juridiskā adrese ir Liepāja, Krūmu iela 32 - 61.

Kompānija reģistrēta 2006.gadā, un tās apmaksātais pamatkapitāls ir 2845,75 eiro. Kā darbības veids norādīts mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos, kuros galvenokārt pārdod pārtikas preces, dzērienus vai tabaku, liecina Lursoft dati.

Pērn uzņēmuma apgrozījums bija 11,4 tūkstoši eiro, bet zaudējumi – 86,2 tūkstoši eiro. Uzņēmumā strādāja trīs darbinieki.

Vienīgā kompānijas valdes locekle ir Oksana Drina.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektori 2016. gada vasarā, veicot pārbaudi SIA Ksenija D pārtikas noliktavā un veikalos Liepājā, no tirdzniecības atkārtoti izņēma preces, kurām bija beidzies derīguma termiņš, kā arī preces ar pārmarķētiem realizācijas termiņiem un preces bez izcelsmes dokumentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazķibele var palīdzēt loģistikas nozarei attīstīties, un vēl ir vieta jauniem spēlētājiem; kompānija AS Via 3L Latvia ievieš IT sistēmas pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda loģistikas kompānijas Via 3L Latvia valdes loceklis un komercdirektors Agris Ozoliņš. Iepriekš viņš ir vadījis distribūciju uzņēmumā Sanitex un attīstījis eksportu Dobeles dzirnavniekā. Savukārt mācījies Rīgas Tirdzniecības tehnikumā un Latvijas Lauksaimniecības universitātē ekonomiku un uzņēmējdarbību, ko patlaban turpina studēt maģistrantūrā.

Kāda laikā, kad pasaulē tiek runāts par gaidāmo krīzi, ir tirgus situācija?

Mūsu tirgus – 3PL (noliktavu saimniecības, distribūcijas nodošana ārpakalpojumā) ‒ vēl aizvien attīstās vairāku faktoru dēļ. Pirmkārt, 3PL bizness Latvijā nav ļoti attīstīts, un daudzi ražošanas un distribūcijas uzņēmumi loģistiku veic saviem spēkiem. No vienas puses, tas viņiem dod plusus, piemēram, zināmu elastību. No otras puses, tas rada arī mīnusus, proti, bieži vien tas iznāk dārgāk. Otrkārt, pieaug ārvalstu uzņēmumu interese Rīgā veidot savu loģistikas centru Baltijas vai Skandināvijas tirgum. Mēs bieži vien cīnāmies, mēģinot cits citam nocelt kādu vietējā tirgus klientu, bet daudz būtiskāks ir tirgus, ko varam paņemt no Austrumeiropas vai Skandināvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vislielākā e-komercijas izaugsme ir vērojama Rēzeknē un Daugavpilī, kam seko Jelgava, Tukums, Liepāja un Madona, liecina interneta veikala "1a.lv" pārdošanas rezultāti.

Pērn iedzīvotāju skaits, kas izvēlējušies nepieciešamos produktus iegādāties interneta vidē, visstraujāk ir audzis Latvijas reģionos. Tikai 2019. gada pēdējos 3 mēnešos vien pieprasījums reģionos ir palielinājies par 30%, salīdzinot ar 2018. gada attiecīgo periodu.

"Gada aktīvākais mēnesis e-komercijā un mazumtirdzniecībā kopumā ierasti ir decembris. Taču šogad novērojām nebijušu aktivitāti tieši reģionos, kur ierasti tie ir 10% no visiem pasūtījumiem, bet decembrī veidoja jau teju piekto daļu. Turklāt, Daugavpilī 23. decembrī savus pasūtījumus saņēma pat uz pusi vairāk klientu nekā parasti. Pasūtījuma skaita palielināšanos reģionos būtiski ir ietekmējuši piegādes risinājumu pieejamības uzlabošanās, tostarp, preču saņemšanas-atgriešanas punktu izveide, piegādes iespējas uz pakomātiem un sadarbības partneru preču saņemšanas punktiem, kā arī piegādes nodrošināšana uz mājām vēl plašākam iedzīvotāju lokam," komentē interneta veikala "1a.lv" valdes loceklis Ģirts Siliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Nosaukti Latvijā labākie interneta veikali astoņās kategorijās

Laura Mazbērziņa, 25.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadīta Latvijā labāko interneta veikalu apbalvošanas ceremonija The Latvian Ecommerce Award 2018, informē digitālās mārketinga aģentūras iMarketings.lv pārstāvji.

Kopumā balvas tika piešķirtas astoņās kategorijās: apģērbi un apavi, elektrotehnika, auto rezerves daļas, skaistumkopšana, smaržas, pārtika un saimniecības preces, preces bērniem, biļešu tirdzniecība.

Visaugstāko pircēju novērtējumu un balvas kā labākie interneta veikali Latvijā saņēma: apģērbi un apavi – Membershop.lv, elektrotehnika – RD Electronics (rdveikals.lv), auto rezerves daļas – Trodo.lv, skaistumkopšana – Douglas.lv, smaržas – 220.lv, pārtika un saimniecības preces – Barbora.lv, preces bērniem – Babystore.lv, biļešu tirdzniecība – Bilesuserviss.lv.

Sergejs Volvenkins, iMarketings.lv digitālās nodaļas vadītājs norāda, ka starp TOP5 veikaliem gandrīz katrā kategorijā bija ļoti sīva konkurence. «Tas norāda uz to, ka interneta veikaliem ir nemitīgi jāattīstās, lai noturētu līdera statusu. Regulāri ir jāpilnveido iepirkšanas pieredze, ieviešot jaunus un mūsdienīgus risinājumus mājaslapā, tādus kā papildināta realitāte, satura pielāgošana, izmantojot mašīnmācīšanās tehnoloģiju, ērts checkout, ātrākā piegāde, operatīvs lietotāju atbalsts tiešsaites režīmā utt. Ceram, ka pircēju augstais novērtējums un balvas saņemšana par labāko interneta veikalu būs nozares spēlētājiem vēl viens papildu stimuls attīstīties vēl augstākā līmenī,» rezumē S. Volvenkins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstu iedzīvotāji ļoti labprāt iepērkas ārzemēs, visbiežāk kaimiņvalstīs, tam kopumā tērējot vairāk nekā miljardu eiro gada laikā. Šādi dati iegūti pētījumā par Baltijas valstu patērētāju izvēlēm, ko veica Nīderlandē dibinātais pētījumu institūts «Regionplan Policy Research» un profesionālo pakalpojumu kompānija «EY».

Pēc ekspertu skaidrojuma, šāda mēroga iepirkšanās ārzemēs skaidrojama ar zemiem ienākumiem un produktu cenu atšķirībām dažādās valstīs.

Katrs otrais Baltijas valstu iedzīvotājs pērk produktus vai mājsaimniecības preces ārzemēs vismaz reizi gadā. Visvairāk ārzemēs iepērkas Igaunijas iedzīvotāji – 56%, bet latvieši un lietuvieši dodas uz kaimiņvalstīm nedaudz retāk - attiecīgi 52% un 49%.

«Iemesli tam, ka Baltijas valstu iedzīvotāji iepērkas ārzemēs ir dažādi. Ienākumiem palielinoties, Baltijas valstu iedzīvotāji kļūst aizvien mobilāki. Palielinās arī tiešo avioreisu un attiecīgi lidojumu skaits no Baltijas valstīm, kas ir attīstīto valstu iezīme. Tomēr pētījums atklāja vēl kādu fenomenu - Baltijas valstis izceļas ar lielu skaitu «ekonomisko tūristu». Liela daļa Baltijas valstu iedzīvotāju regulāri dodas uz ārzemēm, lai iegādātos lētākas preces un pakalpojumus,» uzsver «Regionplan» pētnieks Ježijs Strātmeijers (Jerzy Straatmeijer), kura vadībā veikts šis pētījums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Ražotāja kļūda izmaksā 75 tūkstošus eiro

Lelde Petrāne, 07.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošināšanas sabiedrība BALTA (PZU grupa) izmaksājusi pēdējo desmit gadu laikā lielāko vispārējās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas atlīdzību 75 000 eiro apmērā, kad atklājies, ka kāda uzņēmuma saražotās produkcijas iepakojuma materiāls neatbilst tehniskajām prasībām.

«Konkrētajā gadījumā saražotā produkcija bija iepakojuma materiāls, kas tika eksportēts uz ārzemēm. Produkcijas ražošanas procesā bija pieļautas novirzes no nepieciešamajām tehniskajām prasībām. Diemžēl šī neatbilstība tika pamanīta tikai brīdī, kad iepakojuma materiāla pasūtītājs jau bija izgatavojis lielu skaitu iepakojumu un piepildījis ar produkciju, kas paredzēta nosūtīšanai gala patērētājiem,» skaidro Viktorija Antropova, BALTA Īpašuma un speciālo produktu pārvaldes produktu vadītāja un risku parakstītāja. Viņa skaidro, ka, neskatoties uz uzņēmumu pieredzi un veiktajiem piesardzības pasākumiem, kļūdas mēdz notikt, un tās uzņēmumiem var izmaksāt pat vairākus desmitus tūkstošus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Baltijas jahtu serviss risks sākt tirgot jahtas atmaksājas

SIA Baltijas jahtu serviss periodā no 2014. līdz 2017. gadam piedzīvojusi gan izrāvienu, gan kritumu. Tomēr tā ir iekļuvusi Dienas Biznesa un Lursoft veidotajā strauji augošu kompāniju jeb Gazeļu sarakstā. «Šo gadu prognozējam pabeigt ar 550 tūkst. eiro lielu apgrozījumu, kaļam plānus nākamajiem uzņēmuma attīstības posmiem. Šajā jomā nekādi puikas–iesācēji vairs neesam, ar mums rēķinās. 2016. gadā uzņēmuma tirgus daļa bija 11%. Gazeļu gadu apgrozījuma kāpums skaidrojams ar faktu, ka šajā periodā kļuvām par triju lielu ražotāju oficiālajiem dīleriem, tostarp ir Hanse Yahts – sākām piedāvāt tā ražotās jahtas. Līdz tam tirgū bijām pazīstami kā piederumu un ekipējuma tirgotāji,» stāsta SIA Baltijas jahtu serviss valdes priekšsēdētājs, līdzīpašnieks Valters Romans. Ar savu biznesa partneri, latviešu izcelsmes zviedru Kārli Straubergu pirms aptuveni 20 gadiem viņš iepazinās Zviedrijā. Abu aizraušanās bija burāšana, un sarunu gaitā abi secināja, ka šajā ziņā Latvijā ir brīva niša un varētu sākt kopīgu biznesu. Kārlis uz Latviju pārcēlās 2000. gadā un kopā ar Valteru ķērās pie biznesa idejas realizēšanas, tomēr abi paralēli visus šos gadus attīsta vēl citus uzņēmumus – Kārlis – tirdzniecības, bet Valters – transporta jomā. Uzņēmēji atzīst, ka pirmos astoņus gadus Baltijas jahtu serviss viņiem drīzāk bijis hobijs, kas tika uzturēts no paralēlajiem biznesiem. Šobrīd tā vairs nevar apgalvot.

Komentāri

Pievienot komentāru