Konkurences padome (KP) par konstatētajiem Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma pārkāpumiem piemērojusi mazumtirgotājam SIA "Maxima Latvija" soda naudu 1,873 miljonu eiro apmērā un uzlikusi vairākus tiesiskos pienākumus, liecina KP publiskotais lēmums.

KP lēmumā teikts, ka "Maxima Latvija" attiecībā uz sadarbību ar piegādātājiem ir piemērojusi negodīgu tirdzniecības praksi gan pirms, gan pēc Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma spēkā stāšanās, kas norāda uz šādas rīcības ilgstošu raksturu.

Tāpat KP konstatējusi, ka "Maxima Latvija" īstenotā negodprātīgā rīcība bija vērsta uz savas konkurētspējas veicināšanu, to panākot uz lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāju rēķina.

Saistībā ar konstatētajiem Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma pārkāpumiem "Maxima Latvija" darbībās kompānijai ir uzlikts tiesiskais pienākums attiecībās ar piegādātājiem īstenot nediskriminējošu un godprātīgu attieksmi, tostarp nodrošinot efektīvu, caurskatāmu un izsekojamu sarunu procesu par preču iepirkumu cenām.

Mazumtirdzniecības uzņēmums SIA "Maxima Latvija" Rīgā un Olainē sešu veikalu pilnveidē investējis 2,2 miljonus eiro, informēja uzņēmumā.

Kopumā 2,2 miljoni eiro ieguldīti veikalu rekonstrukcijā un veikalu vides uzlabošanā.

Vairāk nekā 1,75 miljoni eiro novirzīti Olaines veikala Veselības ielā un Rīgas veikala Kastrānes ielā rekonstrukcijai. Abos veikalos veikti būtiski uzlabojumi, tostarp kopumā uzstādītas desmit pašapkalpošanās kases, kā arī ieviests jauns, energoefektīvs un videi draudzīgs aukstuma aprīkojums.

Četri "Maxima X" formāta veikali Rīgā Miera ielā, Firsta Sadovņikova ielā, Satiksmes ielā un "Maxima XXX" Slokas ielā pielāgoti vienotajam "Maxima" konceptam.

"Maxima Latvija" tirdzniecības departamenta direktore Arta Evelīna Timermane norāda, ka jaunajam veikalu konceptam ir pielāgoti 162 veikali. Nākamgad darbs turpināsies pie atlikušo deviņu veikalu pilnveidošanas. Papildus tam nākamā gada marta izskaņā plānots atklāt jaunu "Maxima XX" veikalu Purvciemā, Stirnu ielā.

Lielākie mazumtirgotāji baltās vistu olas šogad iepirkuši pamatā no Somijas, pauda aptaujātie tirgotāji.

SIA "Rimi Latvia" sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Bite norādīja, ka Lieldienu laikā tradicionāli pircēju pieprasītākās ir baltās vistu olas. Tā kā vietējie ražotāji diemžēl nepiedāvā baltās olas, kūtī dētās baltās vistu olas šogad "Rimi" iepērk no Zviedrijas un Somijas.

"Rimi" šogad plāno apmēram tādu pašu pieprasījumu pēc olām kā pērn, ņemot vērā pēdējā laika olu cenu svārstības.

Vienlaikus Bite sacīja, ka olu cena, salīdzinot ar pērnā gada Lieldienām, ir kāpusi, kas saistīts ar Eiropā izplatīto putnu gripu. Arī šī gada sākumā pieaugums ir turpinājies, īpaši martā un aprīlī, kad olu cenas pieauga līdz pat 20%.

Veikalu tīkla "top!" mārketinga direktore un valdes locekle Ilze Priedīte norādīja, ka "top!" veikalos Lieldienu periodā tiek piedāvātas otrās kategorijas baltās olas, kas dētas kūtī un tiek iepirktas no Somijas.

Mazumtirgotāja "Rimi Baltic" īpašnieku maiņa veicinās tirgus izaugsmi, sacīja aptaujātie mazumtirgotāju pārstāvji.

"Lidl Latvija" Korporatīvās komunikācijas departamenta vadītāja Dana Hasana norādīja, ka "Rimi Baltic" īpašnieku maiņas darījums, visticamāk, ienesīs jaunas perspektīvas Baltijas tirgos, kas pozitīvi veicinās tirgus izaugsmi kopumā.

"Tā ir pozitīva zīme klientiem Baltijas valstīs un Lietuvas, Latvijas un Igaunijas ekonomikām, ka, neskatoties uz ģeopolitisko spriedzi, šis reģions tiek uzskatīts par labu vietu investīcijām," sacīja Hasana.

Vienlaikus viņa uzsvēra, ka "Lidl" turpinās koncentrēties uz to, lai piedāvātu saviem klientiem labu cenas un kvalitātes attiecību ikdienas produktiem un nepārtraukti pilnveidotos.

SIA "Elvi Latvija" valdes locekle Laila Vārtukapteine norādīja, ka pārtikas mazumtirdzniecība ir dinamiska un pārmaiņu pilna vide, tāpēc izmaiņas šajā nozarē notiek samērā regulāri, tomēr īpašnieku maiņa kādam tirgus spēlētājam ir vērā ņemams notikums.

Jaunatklāts “Maxima XXX” veikals t/c “Domina Shopping”, tādējādi turpinot attīstīt veikalu tīklu pēc jaunā koncepta visos “Maxima” veikalos. Ieguldot pusmiljonu eiro, veikals piedāvā ērtu iepirkšanās pieredzi, īpaši pielāgotu sortimentu un patīkamu vidi gan klientiem, gan 50 darbiniekiem.

“Rūpēs gan par klientu ērtībām, gan par ergonomisku un efektīvu darba vidi kolēģiem, turpinām veikalu pielāgošanu jaunajam konceptam. “Maxima XXX” veikalā t/c “Domina Shopping”, Ieriķu ielā 3, pārmaiņas ietver vairākus būtiskus uzlabojumus – plašāka iepirkšanās zona klientiem, jauni ledusskapji konditorejas un kulinārijas nodaļās uzlabo veikala pārskatāmību, uzlabotā akcijas preču izvietošana atvieglo klientu piekļuvi īpašajiem piedāvājumiem un citi uzlabojumi, kas nemanīti atvieglo ikdienu gan klientiem, gan darbiniekiem. Šis ir jau 158. veikals, kas pielāgots jaunajam konceptam, un esam pārliecināti, ka uzlabotā iepirkšanās pieredze stiprinās klientu apmierinātību un veicinās veikala darbības efektivitāti,” stāsta Arta Evelīna Timermane, “Maxima Latvija” tirdzniecības departamenta direktore.

Mazumtirdzniecības tīkla “Maxima Latvija” apgrozījums 2024. gadā audzis mēreni, sasniedzot 1,1 miljardu eiro, kas ir par 2,6% vairāk, salīdzinot ar 2023. gadu.

“Maxima Latvija” veica ieguldījumus zemu cenu nodrošināšanā, tostarp uzņemoties daļu no izejvielu un iepirkuma cenu pieauguma uz sava rēķina, vienlaikus strādājot pie efektīvas izmaksu pārvaldības. Tāpat pērn uzņēmums ieguldījis vairāk nekā 20 miljonus eiro veikalu tīkla attīstībā, darbinieku atalgojuma palielināšanā un papildu labumu nodrošināšanā. Uzņēmums nodokļos nomaksājis vairāk nekā 56 miljonus eiro, kā arī radījis 75 jaunas darba vietas.

Līdz ar “Maxima Latvija” veiktajiem ieguldījumiem zemu cenu nodrošināšanā, atalgojuma palielināšanā un papildu labumu nodrošināšanā uzņēmuma darbiniekiem, kā arī nomaksāto nodokļu pieaugumu, uzņēmuma peļņa 2024. gadā samazinājās par 10% un bija 50,7 miljoni eiro pēc nodokļu nomaksas.

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas “Coface” jaunākajā Baltijas lielāko uzņēmumu Top50 reitingā šogad iekļauti 28 uzņēmumi no Lietuvas, 15 — no Igaunijas un tikai septiņi — no Latvijas.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu Latvijas uzņēmumu skaits reitingā sarucis no astoņiem līdz septiņiem.

Kopumā 50 lielākie Baltijas uzņēmumi 2024. gadā apgrozījuši 69,7 miljardus eiro un nopelnījuši vairāk nekā 1,7 miljardus eiro.

Reitinga augšgalu stabilās pozīcijās aizņem Lietuvas uzņēmumi — mazumtirdzniecības uzņēmumu grupa “Vilniaus prekyba”, holdings “Maxima Grupe”, enerģētikas uzņēmumi “ORLEN Lietuva” un “Ignitis grupe”, kā arī mazumtirgotājs “Maxima LT”.

Desmitniekā iekļuvuši arī divi Igaunijas uzņēmumi: transporta un piegādes pakalpojumu sniedzējs “Bolt Technology” un enerģētikas uzņēmums “Eesti Energia”, kas ieņem attiecīgi sesto un septīto vietu.

onkurences padome (KP) vairāk nekā 1,8 miljonu eiro sodu par negodīgas tirdzniecības prakses īstenošanu piemērojusi mazumtirgotājam SIA "Maxima Latvija", apstiprināja "Maxima Latvija" pārstāve Liene Dupate-Ugule.

Viņa sacīja, ka lēmums tiks pārsūdzēts.

Pēc aģentūras LETA aprēķiniem, KP piemērotais 1,8 miljonu eiro sods sasniedz 0,16% no "Maxima Latvija" pagājušā gada apgrozījuma.

Dupate-Ugule norādīja, ka "Maxima Latvija" trešdien, 5. novembrī, saņēma KP lēmumu, kurā uzņēmumam tiek pārmests, ka tas atsevišķos gadījumos nav piekritis piegādātāju piedāvātajiem komercnosacījumiem. Uzņēmums nepiekrīt KP vērtējumam.

"Latvijas likumdošana neierobežo mazumtirgotāja tiesības vienoties par pieņemamiem komercnosacījumiem vai iespēju atteikties no preču iegādes, ja piedāvātā cena nav pieņemama," viņa atzīmēja.

Tāpat Dupate-Ugule sacīja, ka uzņēmums vienmēr ir koncentrējies uz zemu cenu nodrošināšanu klientiem, kas ietver arī komercnosacījumu apspriešanu ar uzņēmuma partneriem. Sadarbība ar piegādātājiem notiek cieņpilni, ko apliecina gan vietējie, gan starptautiskie partneri.

Pasaules investīciju vidē nozīmīgu lomu spēlē turīgu ģimeņu izvēlētā investīciju politika, un tieši šobrīd var teikt, ka arī Latvijā Family Office investīcijas kļūst pietiekami nozīmīgas. Valstij uzmanību pievērsuši Family Office konsultanti, kas sniedz pakalpojumus turīgām ģimenēm, un mums ir arī turīgi uzņēmēji, kurus, līdzīgi kā kaimiņvalstīs, varam saukt par investīciju flagmaņiem.

Ir dažādas privāto investīciju kontroles formas, tomēr viena no populārākajām, kas nodrošina caurspīdīgumu un atklātību pārējai sabiedrībai, ir Family office jeb latviski ģimenes investīciju uzņēmums. Vairums ģimeņu izvēlas konsultantu kompānijas, kuras diemžēl neizpauž klientu vārdus, tomēr lielākie bieži veido savus uzņēmumus ģimenes investīciju pārvaldībai. Dienas Bizness Latvijā identificēja divus šādus uzņēmumus – SIA Pirmdiena un AS ALPPES Capital, no kuriem viena investīcijas izvēlējāmies papētīt sīkāk, lai saprastu Latvijas flagmaņa preferences.

Kas ir ģimenes birojs? Vai Latvijā tādi ir?

Pēc būtības Family office ir ģimenes investīciju uzņēmums, kura pamatmērķis ir audzēt turīgas ģimenes kapitālu un nodot to tālāk nākamajām paaudzēm. Vairumā gadījumu šādus uzņēmumus vada algoti investīciju speciālisti, nevis paši ģimenes locekļi. Izņēmumi dažkārt ir pirmās paaudzes ģimenes investīciju uzņēmumi, kuros dibinātāji parasti ir tie, kuri kapitālu ir nopelnījuši un uzņēmumu dibina, lai tas paliktu pēc viņiem un nodrošinātu pārticību bērniem un bērnubērniem, tomēr jau savas dzīves laikā viņi vadību visbiežāk nodod algota profesionāļa rokās. Neatkarīgus vadītājus parasti izvēlas, lai izvairītos no interešu konfliktiem, konfliktiem ģimenes locekļu vidū. Vadītāja uzdevums ir saglabāt neitralitāti, identificēt riskus un izvairīties no emocionāliem investīciju lēmumiem, kurus ģimenes locekļi, iespējams, varētu pieņemt, ja paši vadītu uzņēmumu. Ir divu veidu ģimenes investīciju uzņēmumi: single-family office un multi-family office. Multi-family office apkalpo vairākas ģimenes, profesionāli sniedzot aktīvu pārvaldības pakalpojumus. Tieši par šiem uzņēmumiem ir Dienas Biznesa piezīme, ka viņi nestāsta par saviem klientiem.

Opozīcijas frakcijas "Apvienotā saraksta" (AS) rosinātie grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā tiek virzīti bez izvērtējuma par šādas normas ietekmi uz sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, šādu vērtējumu vēstulē atbildīgajai komisijai pauž Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK).

Priekšlikums paredz paplašināt mazumtirgotāju skaitu, kas varēs komercdarbības vietā radīto izlietoto iepakojumu nodot pārstrādes veicējam. Patlaban likums nosaka, ka mazumtirgotāji, kuri savas komercdarbības veikšanas vietā rada vismaz 20 tonnas izlietotā iepakojuma mēnesī, šajā vietā radīto izlietoto iepakojumu var nodot pārstrādes veicējam. AS rosina samazināt slieksni līdz piecām tonnām.

LTRK norāda, ka atkritumu apsaimniekošanas likums paredz pamata pieeju sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas, tostarp atkritumu dalītās vākšanas organizēšanā, nosakot tās centralizāciju pašvaldības līmenī.

Ikkatras pašvaldības pienākums ir organizēt sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmu savā teritorijā, savukārt ikkatra atkritumu radītāja pienākums ir iesaistīties šajā sistēmā, noslēdzot līgumu ar pašvaldības izvēlēto sadzīves atkritumu apsaimniekotāju, klāsta LTRK. Līdz ar to izņēmumiem no šī principa ir jābūt izsvērtam gan no sistēmas darbības kopumā, gan izņēmuma adresāta specifiskajiem apstākļiem, kas ļauj uzskatīt, ka konkrētā atkritumu radītāja atkritumu plūsma ir tik specifiska, kas ļauj šos atkritumus efektīvāk apsaimniekot ārpus pašvaldības organizētās centralizētās sistēmas, uzskata LTRK.

No 2025. gada 1. augusta par Latvijā dzērienu ražotāja un alus darītavas AS “Cēsu alus” valdes priekšsēdētāju iecelta Evija Grīnberga.

E.Grīnbergai ir ilggadēja un daudzpusīga pieredze uzņēmumu vadībā, ko viņa guvusi, strādājot vadošos amatos tādos lielos mazumtirdzniecības uzņēmumos kā “Maxima Latvija” un “Skai Baltija”. Evijai ir bakalaura grāds starptautiskajās ekonomiskajās attiecībās.

“Es augstu vērtēju līdzšinējo komandas darbu, kas ļāvis uzņēmumam kļūt par vienu no līderiem dzērienu ražošanas un tirdzniecības nozarē Latvijā. Mani vienmēr ir iedvesmojusi vide, kur tiek apvienotas inovatīvas idejas ar stiprām un noturīgām vērtībām. Man ir svarīgi turpināt uzņēmuma attīstību un veicināt pozīcijas tirgū. Darīšu visu, lai kopā ar komandu radītu vēl lielāku vērtību mūsu klientiem, partneriem, kolēģiem un plašākai sabiedrībai,” komentē E. Grīnberga.

Lietuvas mazumtirdzniecības tīkla "Maxima grupe" piegādes pakalpojumu uzņēmums "Barbora" no sestdienas, 1. novembra, pārtrauks darbību Daugavpilī, Liepājā un citos Baltijas valstu reģionos, vēsta portāls "Verslo žinios".

"Barbora" darbība tiks pārtraukta arī Austrumviru apriņķī Igaunijā, kā arī Panevēžā un Šauļos Lietuvā.

Kompānijas ģenerāldirektors Povils Šulis portālam lēmumu pārtraukt darbību šajos Lietuvas reģionos skaidroja ar to, ka darbības rezultāti nav bijuši apmierinoši.

"Tāpēc esam pieņēmuši sarežģīto lēmumu pārtraukt darbību šajās pilsētās. Mēs neplānojam turpmāk samazināt savu ģeogrāfiju un koncentrēsim visu savu uzmanību uz darbību Viļņā, Kauņā, Klaipēdā, Marijampolē un Alītā, kā arī blakus esošajās apdzīvotajās vietās," klāstīja Šulis.

Vienlaikus Latvijas "Barbora" mājaslapā teikts, ka, izvērtējot pieprasījumu, piegādes tiks apturētas uz nenoteiktu laiku. "Ja situācija mainīsies, mēs informēsim par iespējamu atsākšanu," teikts paziņojumā.

Memorands par pārtikas cenu samazināšanu neradīs reālu būtisku cenu samazinājumu, šādu viedokli Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" pauda Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Ingūna Gulbe.

Viņa norādīja, ka pārtikas cenas galvenokārt ietekmē pasaules cena, ražošanas izmaksas un mazumtirdzniecības koncentrācija. Turpretim šādu memorandu rezultātā produkti nevar palikt lētāki, uzskata Gulbe.

Institūta pārstāve norādīja, ka lielajās pārtikas ķēdēs jau šobrīd vienam produktam katrā cenu grupā "ir stipri zemāka cena", jo veikalnieki ir ieinteresēti pārdot preci. Viņa pieļauj, ka pēc memoranda ieviešanas šie produkti, iespējams, tiks vairāk izcelti, lai gan jau patlaban divās lielākajās veikalu ķēdēs tie ir apzīmēti ar īpašu zīmi.

Gulbe pozitīvi novērtēja ideju par iespēju salīdzināt cenas, norādot, ka to vēlas gan tirgotāji, gan pircēji. Tomēr viņa skeptiski vērtēja, vai cenas mainās biežāk nekā "dažas reizes gadā".

Augstas cenas nav tikai ārējo faktoru sekas, un tās norāda uz nepietiekamu konkurenci, uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš piektdien Rīgas pilī tikās ar Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku.

Kā aģentūru LETA informēja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris, sarunas laikā puses pārrunāja gada pirmā ceturkšņa Latvijas ekonomikas rādītājus un aktualitātes saistībā ar pārtikas cenu samazināšanu.

Valsts prezidents akcentēja, ka pārtikas cenu pieaugums ietekmē ne tikai mājsaimniecību budžetus, bet arī atspoguļo uzticēšanos tirgum kopumā.

Viņaprāt, ir nepieciešams īstenot mērķētus pasākumus, kas palielinās cenu caurspīdīgumu un veicinās godīgu konkurenci starp tirgotājiem un ražotājiem.

Valsts prezidents norādīja, ka noslēgtais memorands par pārtikas cenu samazināšanu ir solis uz priekšu, tomēr pēc kāda laika ir nepieciešams izvērtēt faktisko ietekmi.

Maija beigās parakstītais memorands par pārtikas cenu samazināšanu ir atbalstāms solis, taču tajā joprojām ir būtiski trūkumi.

Jebkura iniciatīva, kas vērsta uz pircēju labklājību, ir apsveicama, taču parakstītajā memorandā ir vairākas neskaidrības gan attiecībā uz tā saturu, gan praktisko ieviešanu. Memoranda galvenais mērķis ir nodrošināt iedzīvotājiem zemākas cenas noteiktām pārtikas preču grupām un vienlaikus palielināt vietējo produktu pieejamību veikalu plauktos. Šī iniciatīva izraisījusi plašas diskusijas gan politiķu, gan nozares pārstāvju vidū, izgaismojot vairākus praktiskus izaicinājumus tās ieviešanā.

Ietekmēs daudz plašāk

Lai gan memoranda parakstīšana ir simbolisks solis pretī pieejamākai pārtikai, jāatzīmē, ka daudzus tajā ietvertos principus tirgotāji īsteno jau gadiem. Piemēram, veikalu tīkla “LaTS” regulāri rīko akcijas, nodrošinot maksimāli zemākās produktu cenas, taču tirgotāju vidū joprojām nav vienotas izpratnes par to, kas tad īsti ir “zemākā cena. Katram mazumtirdzniecības tīklam ir savas iepirkumu cenas, un tās nosaka arī iespējas piemērot atlaides. Tas, kas vienā veikalā uzskatāms par zemu cenu līmeni, citā var būt grūti sasniedzams.

No šā gada 10.novembra Latvijas vietējā kapitāla zāļu apgādes uzņēmuma AS “Recipe Plus” valdes priekšsēdētāja amatā darbu sācis Mantas Jurkus.

Līdz šim uzņēmuma vadītāja bija Vilma Fairclough, kura turpinās darbu kā AS “Sentor Farm aptiekas” (“Mēness aptieka”) valdes priekšsēdētāja un kļūs arī par AS “Repharm” valdes priekšsēdētāju.

Augsti novērtējot Vilmas Fairclough profesionālo ieguldījumu un vadības pieredzi zāļu apgādes un farmaceitiskās aprūpes jomās, viņa turpmāk nodrošinās “Repharm” grupas uzņēmumu stratēģisko vadību un attīstību, par prioritāti izvirzot kopīgu mērķi – uzlabot Latvijas pacientu pieredzi un aprūpi visā veselības aprūpes ciklā un kvalitatīvu pakalpojumu reģionālo pieejamību.

““Repharm” grupas mērķis ir būt uzticamam un atbildīgam veselības aprūpes partnerim – gan valstij, gan katram Latvijas iedzīvotājam un arī mūsu sadarbības partneriem. Stiprinot vadības komandu ar jaunu, starptautisku veselības aprūpes pieredzi guvušu “Recipe Plus” vadītāju, speram vēl vienu soli šajā virzienā. Esmu pārliecināta, ka “Recipe Plus” Mantas Jurkus vadībā turpinās attīstīties, lai nodrošinātu nepārtrauktu un stabilu zāļu apgādi un pieejamu medicīnas produktu portfeli ilgtermiņā. Vienlaikus strādāsim pie tā, lai vēl augstāku kvalitāti, inovācijas un medicīnisko aprūpi spējam nodrošināt visos veselības aprūpes posmos, kuros strādā “Repharm” grupas uzņēmumi,” uzsver Vilma Fairclough.

No šodienas līdz 20. jūnijam investori Baltijas valstīs varēs iegādāties Summus Capital obligācijas. Summus Capital ir viena no lielākajām komerciālo nekustamo īpašumu kompānijām Baltijā, kuras aptuveni trešā daļa īpašumu portfeļa atrodas Latvijā.

Summus Capital Latvijā pieder tādi pazīstami nekustamo īpašumu objekti kā tirdzniecības centri Rīga Plaza un Damme, kā arī veikala DEPO Imanta ēka.

Kopējais obligāciju emisijas apjoms ir līdz 30 000 000 eiro.

Šī ir Summus Capital trešā obligāciju emisija, taču pirmo reizi tiek realizēts publiskais piedāvājums, piedāvājot obligācijas ne tikai institucionālajiem, bet arī privātajiem investoriem Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.

Piedāvātajām obligācijām ir fiksēta 8 % gada likme ar procentu izmaksu katrā ceturksnī. Vienas obligācijas nominālvērtība un minimālā ieguldījuma summa ir 1 000 EUR, termiņš – četri gadi. Emisija tiek veikta, pamatojoties uz Igaunijas finanšu uzraudzības iestādes (EFSA) apstiprinātu prospektu, un pēc emisijas Summus Capital plāno iekļaut obligācijas Nasdaq Tallinas biržas Baltijas obligāciju sarakstā. Ar plānoto emisijas apjomu līdz 30 000 000 eiro šī būs viena no lielākajām publiskajām obligāciju emisijām Baltijā pēdējo gadu laikā.

Noslēgtais memorands pārtikas cenu samazināšanai īsti nedarbojas, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Jautāts, vai parakstītais memorands par pārtikas cenu samazināšanu darbojas, ministrs atbildēja: "Laikam īsti nē".

Vienlaikus Ašeradens piebilda, ka pārtikas cenu kāpums ir problēma ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ).

"Pārtikas inflācija ir ļoti, ļoti nepatīkama problēma," sacīja finanšu ministrs, norādot, ka pārtikas cenu kāpumu izjūt visi iedzīvotāji, taču visvairāk pārtikas cenu kāpums skar iedzīvotājus ar zemākiem ienākumiem.

2025. gada 27. maijā ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS), Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, kā arī Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks parakstīja memorandu par pārtikas cenu samazināšanu.

Latvijā ir izteikti dārgākas cenas nekā pārējās Baltijas valstīs tieši pārtikas preču zemo cenu segmentā, ceturtdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" norādīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš skaidroja, ka Latvijas Bankas eksperti ir salīdzinājuši dažādas preču grupas mazumtirdzniecības preču tīklos Latvijā, Igaunijā un Lietuvā, un secinājuši, ka zemāko cenu preču segmentā Latvijā cenas ir visaugstākās.

Apskatot divus lielākos mazumtirdzniecības tīklus, secināts, ka Latvijā abos ir ļoti līdzīgs cenu līmenis, dažbrīd pat līdz centiem. Savukārt tas pats preču tīkls Igaunijā un Lietuvā tās pašas preces tirgo par zemāku cenu.

"Svarīgi nav, cik pārtikas preču tīkli ir, bet kā tie ceno preces," skaidroja Kazāks, piebilstot, ka Latvijā tie paši tīkli, kas darbojas Lietuvā un Igaunijā, preces ceno dārgāk.

Viņš arī uzsvēra, ka šī problēma visvairāk ir redzama zemo cenu segmentā, jo vidējo cenu segmentā Latvijā cenas mēdz būt lētākas nekā Lietuvā un Igaunijā.

Centrālās un Austrumeiropas (CAE) reģiona "Top 500" lielāko un pelnošāko uzņēmumu reitingā iekļuvuši 39 uzņēmumi no Baltijas valstīm - pieci no Latvijas, deviņi no Igaunijas un 25 no Lietuvas, liecina globālās risku pārvaldības kompānijas "Coface" ikgadējais pētījums par ekonomisko situāciju CAE reģionā.'

Latvija šogad ieņem pēdējo vietu gan Baltijas, gan CAE mērogā pēc reitingā pārstāvēto uzņēmumu skaita.

Vienlaikus "Coface" ekonomisti publicējuši arī 2026. gada iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozes, paredzot Latvijai 2,1% izaugsmi, kamēr Lietuvai un Igaunijai - attiecīgi 3,3% un 2,6%, tādējādi arī šajā rādītājā kaimiņvalstis apsteidz Latviju.

No Latvijas uzņēmumiem visaugstāko pozīciju - 175. vietu - ieņem elektrības ražotājs un tirgotājs AS "Latvenergo". Salīdzinot ar gadu iepriekš, uzņēmums reitingā nokritis par 24 pozīcijām, ko lielā mērā ietekmējis pērnā gada apgrozījuma un peļņas kritums - attiecīgi par 16% un 22%.

Reitingā pārstāvēti arī mazumtirgotāji SIA "Rimi Latvia" (287. vieta, kāpums par 13 pozīcijām), SIA "Maxima Latvija" (294. vieta, kāpums par astoņām pozīcijām) un informācijas tehnoloģiju (IT) produktu un sadzīves elektronikas izplatītājs AS "Elko Grupa" (309. vieta, par divām pozīcijām augstāk). No jauna reitingā šogad iekļuvusi AS "Air Baltic Corporation" (467. vieta), reitingā aizstājot degvielas ražotāju "Orlen Latvija".

Līdz 20. jūnijam investori Baltijas valstīs varēs iegādāties Summus Capital obligācijas.

Summus Capital ir viena no lielākajām komerciālo nekustamo īpašumu kompānijām Baltijā, kuras aptuveni trešā daļa īpašumu portfeļa atrodas Latvijā. Summus Capital Latvijā pieder tādi pazīstami nekustamo īpašumu objekti kā tirdzniecības centri Rīga Plaza un Damme, kā arī veikala DEPO Imanta ēka. Kopējais obligāciju emisijas apjoms ir līdz 30 000 000 eiro.

Šī ir Summus Capital trešā obligāciju emisija, taču pirmo reizi tiek realizēts publiskais piedāvājums, piedāvājot obligācijas ne tikai institucionālajiem, bet arī privātajiem investoriem Latvijā, Igaunijā un Lietuvā. Piedāvātajām obligācijām ir fiksēta 8% gada likme ar procentu izmaksu katrā ceturksnī. Vienas obligācijas nominālvērtība un minimālā ieguldījuma summa ir 1 000 EUR, termiņš - četri gadi.

Investējot teju 13 miljonus eiro, AS Latvenergo zīmols Elektrum Drive šogad izveidos elektroauto ātrās (300 kW) uzlādes tīklu Latvijā un sāks tādu izveidot Igaunijā, turpinot nākamgad arī Lietuvā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Latvenergo Baltijas elektrotransporta uzlādes tīkla Elektrum Drive direktors Ansis Valdovskis.

Viņš norāda, ka transporta elektrifikācija tuvāko gadu laikā piedzīvos strauju augšupeju, kas arī prasa atbilstošu publiskās uzlādes infrastruktūras izveidi.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija ar elektroauto un to publiskās uzlādes infrastruktūru Baltijā?

Baltijā lielākais reģistrēto vieglo elektroauto (neskaitot hibrīdauto) skaits ir Lietuvā — apmēram 19 000, Latvijā - aptuveni 10 000 un Igaunijā — ap 9000. Salīdzinoši maz ir elektroautobusu, kuri pamatā kalpo kā sabiedriskais transports pilsētu pasažieru pārvadāšanai un arī tiek izmantoti kā skolu autobusi, kuru uzlāde notiek depo, nevis publiskās uzlādes vietās. Proti, pašvaldībām un to kapitālsabiedrībām, veicot transportlīdzekļu iepirkumu, noteiktam procentam ir jābūt bezemisiju auto. Savukārt elektriskie kravas auto pagaidām ir ļoti agrīnā starta pozīcijā. Transportlīdzekļu zaļināšana turpmākajos gados tikai pieņemsies spēkā, un līdz ar to tiek prognozēts, ka Latvijā 2030. gadā būs jau apmēram 36 000 elektroauto (vieglie, mikroautobusi un autobusi), kas pret kopējo automašīnu skaitu apmēram 660 000 būs vien tikai nedaudz vairāk par 5% no kopējā autoparka, bet, šiem elektroauto pieskaitot hibrīdus, to kopējais īpatsvars jau būtu virs 10%. Tālsatiksmes kravas auto arī 2030. gadā joprojām pārvietosies, izmantojot iekšdedzes dzinējus, bet loģistikas centru preču piegāde jau lielākoties notiks ar elektrificētiem kravas pārvadātājiem, visvairāk ar tautā dēvētajiem busiņiem. Šie dati arī izvirza jautājumus par elektroauto publiskās uzlādes infrastruktūru, uzlādes ātrumu. Latvenergo Elektrum Drive tīklā pašlaik ir apmēram 1100 elektroauto uzlādes vienību, Lietuvas Ignitis arī pašlaik ir apmēram 1000 uzlādes pieslēguma vietu, savukārt Igaunijas Enefit ir mazāks šādu uzlādes vietu skaits, bet ir arī citi mazāki uzlādes tīkli, piemēram, 141 e-mobi uzlādes stacija, kuru uztur CSDD, kā arī citi privātie un valsts nodrošinātie operatori Baltijā.

Saldumu un uzkodu mazumtirgotājs Baltijas valstīs Candy POP paplašina savu darbību, iegādājoties Snackoland mazumtirdzniecības ķēdi – vadošo saldumu un uzkodu veikalu tīklu Latvijā.

“Pēdējo četru gadu laikā Baltijas valstīs mūsu stratēģija ir pierādījusi savu efektivitāti – mēs esam pilnveidojuši integrētu biznesa modeli, apvienojot savu ilggadīgo mazumtirdzniecības pieredzi un spēju strādāt vairumtirdzniecības mērogos. Snackoland iegāde paātrinās mūsu izaugsmi Latvijā, nodrošinot mums vairāk saskares punktu ar klientiem,” saka Candy POP Group līdzdibinātājs un izpilddirektors Dovidas Juškis (Dovydas Juškys).

Pirms šīs paplašināšanās Candy POP jau bija spēcīgās pozīcijās Latvijā, pārvaldot sešus mazumtirdzniecības veikalus Rīgas lielākajos tirdzniecības centros un uzturot augstu atpazīstamību, kā arī lojālu klientu bāzi galvaspilsētā. Snackoland iegāde ļauj paplašināties arī uz reģioniem, tādejādi palielinot Candy POP zīmola veikalu pieejamību un vēl vairāk nostiprinot savu tirgus pozīciju visā Latvijā.

VAS "Latvijas loto" organizētajā momentloterijā "Senatnes loterija" laimēts viens miljons eiro, informēja "Latvijas loto" pārstāvji.

Laimētājs ir vairāk nekā 30 gadus vecs liepājnieks, kurš laimīgo biļeti iegādājās vienā no Liepājas "Maxima" veikaliem. Viņš pirkumu veicis spontāni - piekritis iegādāties pēdējo pieejamo "Senatnes loterijas" biļeti. Par laimestu uzzinājis mājās, kad biļeti nokasījusi viņa sieva.

Laimesta ieguvējs saņems vienu miljonu eiro pilnā apmērā - no laimesta netiks ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, informē "Latvijas loto" pārstāvji.

"Senatnes loterijā" katrā loterijas sērijā, kurā ir miljons biļešu, ir divi viena miljona eiro laimesti.

Minēto loteriju "Latvijas loto" rīko pēc Finanšu ministrijas un Kultūras ministrijas iniciatīvas Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai. Loterijas mērķis ir Doma baznīcas un klostera ansambļa saglabāšana - tā īstenošanai tuvāko četru gadu laikā no "Latvijas loto" valsts budžetā iemaksātajām dividendēm varētu tikt novirzīti vairāk nekā 9,6 miljoni eiro.

Ekonomikas ministrijas vadībā izstrādātais un 27.maijā parakstītais memorands paredz konkrētus pasākumus, kas vērsti uz pamata pārtikas preču cenu samazināšanu, tirgus konkurences stiprināšanu un lielāku vietējās produkcijas pieejamību veikalu plauktos. Jau šobrīd lielākajos veikalu tīklos pieejami pirmie zemo cenu piedāvājumi.

"Latvijas iedzīvotāji sagaida praktiskus risinājumus, lai pārtikas produkti kļūtu cenu ziņā pieejamāki. Mūsu atbilde ir mērķtiecīga un koordinēta rīcība - no memoranda izstrādes līdz tā praktiskai ieviešanai. Pirmais mēnesis ir pierādījis, ka esam uz pareizā ceļa - pirmie zemo cenu grozu piedāvājumi jau redzami veikalu plauktos, likumdošanas izmaiņas pieņemtas, un memorandam pievienojas arī jauni partneri. Mūsu mērķis ir padarīt pārtikas produktus cenu ziņā pieejamākus visiem Latvijas iedzīvotājiem, palielināt vietējās produkcijas sortimentu veikalu plauktos, kā arī ilgtermiņā stiprināt konkurenci," norāda ekonomikas ministrs Viktors Valainis.