Jaunākais izdevums

Līdz 2025. gadam Coca-Cola mērķis ir panākt, lai 50% Eiropā pārdoto dzērienu būtu ar zemu vai nulle kaloriju saturu. Lai sasniegtu šo mērķi, mēs turpinām prioritizēt cukura samazināšanu Coca-Cola produktos un ar mārketinga kampaņu palīdzību popularizējam dzērienus ar samazinātu cukura saturu vai bez tā.

Kad cilvēki man jautā, kur es strādāju, gandrīz neizbēgami seko jautājums par to, vai es dzeru Coca-Cola ar cukuru. Mana atbilde ir "Jā, bet ne tik bieži". Taču kādēļ tā?

Tāpat kā daudzi citi, arī es cenšos kontrolēt ikdienā patērētā cukura daudzumu un bieži vien dodu priekšroku Coca-Cola dzērieniem bez pievienota cukura un kalorijām. Daudzi Coca-Cola patērētāji rīkojas tāpat. Šobrīd 42% no mūsu dzērienu apjoma Eiropā veido dzērieni ar zemu vai nulle kaloriju saturu, turklāt Coca-Cola mērķis ir panākt, lai līdz 2025. gadam šo dzērienu īpatsvars sasniegtu 50% .

Coca-Cola ir 136 gadus ilga pieredze dzērienu ražošanas tirgū, un vienmēr esam sekojuši līdzi patērētāju vēlmēm, lai spētu piedāvāt to, kas pircējiem ir svarīgs. Šobrīd pircēji seko līdzi tam, lai viņu mīļākajos dzērienos būtu samazināts cukura daudzums un lielāka pievienotā vērtība, kā arī tas neietekmētu dzērienu ierasto garšu. Tādēļ aktīvi strādājam pie tā, lai cilvēkiem piedāvātu dzērienus, kas atbilst viņu gaidām.

Coca-Cola dzērienu portfelis ietver vairāk nekā 200 zīmolu un tūkstošiem produktu ar izcilu garšu visā pasaulē. Sākot ar augu izcelsmes dzērieniem, smūtijiem, ūdeni un beidzot ar kafiju, tēju un dzirkstošajiem bezalkoholiskajiem dzērieniem, Coca-Cola produkcijas mērķis ir apmierināt patērētāju vajadzības visas dienas garumā.

Pārāk liels cukura daudzums mūsu organismam nenāk par labu, tādēļ jau vairākus gadus par prioritāti esam izvirzījuši tos faktorus, kas ir pierādījuši savu efektivitāti, proti, izmaiņas produktu sastāvā un porciju izmēros . Coca-Cola turpina samazināt cukura daudzumu savos produktos un iegulda līdzekļus dažādu saldinātāju izstrādē, lai palīdzētu cilvēkiem kontrolēt cukura patēriņu, lietojot Coca-Cola ražotos dzērienus, taču vienlaikus saglabātu to lielisko garšu.

Ko mēs darām, lai samazinātu cukura daudzumu dzērienos visā Eiropā

Kopš 2010. gada Coca-Cola Eiropas tirgū ir izlaidusi vairāk nekā 280 dažādu dzērienu ar samazinātu cukura daudzumu. Lai mudinātu vēl vairāk cilvēku izmēģināt mūsu populārāko Coca-Cola dzērienu, nesen tika prezentēta jaunā Coca-Cola Zero Sugar recepte. Pateicoties saldinātājiem, kuru sastāvā nav cukura un kaloriju, varam saglabāt lielisku garšu gan šim, gan daudziem citiem Coca-Cola dzērieniem bez cukura un kalorijām.Šos dzērienus arī aktīvi popularizējam – vairāk nekā 90% Coca-Cola zīmola mārketinga kampaņu visā Eiropā ir veltītas Coca-Cola Zero Sugar. Savukārt, lai kontrolētu porciju apjomu, piedāvājam plašu mazo skārdeņu un pudeļu izvēli, piemēram, 150 ml mini skārdenes un 250 ml skārdenes. Tādējādi cilvēki var baudīt tās pašas lieliskās garšas dzērienus sev piemērotā izmērā.

Kopā ar Eiropas Bezalkoholisko dzērienu ražotāju asociāciju (UNESDA) jau šobrīd esam samazinājuši pievienoto cukuru daudzumu bezalkoholiskajos dzērienos vidēji par 28,6% visā Eiropas Savienībā un Apvienotajā Karalistē. Turklāt kopā ar nozares ekspertiem no UNESDA izvirzīta apņemšanās līdz 2025. gadam samazināt cukura daudzumu dzērienos vēl par 10%, tādējādi kopš 2000. gada samazinot cukura daudzumu kopumā par veseliem 33%.

Taču mēs nevaram to paveikt vieni paši nedz kā uzņēmums, nedz kā nozare. Ja vēlamies radīt veselīgāku nākotni ar labākiem uztura paradumiem, nepieciešams sadarboties visām iesaistītajām pusēm – uzņēmumiem, valdībām un visiem Eiropas iedzīvotājiem.

Foto - Nektarija Metraka, Coca-Cola Veselības un uztura direktore Eiropā

1Pamatojoties uz 2021. gada pārdošanas datiem (izņemot Multon un Global Ventures).

2McKinsey Global Institute (MGI) ziņojums "Overcoming obesity: An initial economic analysis".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīcijas teju miljona eiro apjomā ļāva skolēniem no Latgales un Zemgales izstrādāt desmit inovatīvas biznesa idejas.

Projektā “Creazone”, kas izstrādāts cīņai ar bezdarbu Latgalē un Zemgalē un ir vērsts uz uzņēmējdarbības attīstību jauniešu vidū, mentoringa un pieredzes apmaiņas programmā tika investēti 952 853,57 eiro, no tiem ES finansējums bija 90% (857 568,21 eiro). Rezultātā skolēni no Latgales un Zemgales prezentēja desmit inovatīvas biznesa idejas.

“Statistika rāda, ka jau ļoti daudzus gadus jauniešu skaits reģionos strauji samazinās, vienlaikus bezdarbs saglabājas iepriekšējā līmenī. Tādēļ tika pieņemts lēmums izstrādāt projektu, kas veicinātu reģionu attīstību, sniedzot jauniešiem iespēju īstenot savas ambiciozās biznesa idejas pieredzējušu mentoru vadībā. Projektā “Creazone” piedalījās vairāk kā 100 dalībnieku no Latvijas, taču nebūt ne visi izturēja līdz galam un prezentēja žūrija savas biznesa attīstības idejas. Līdz galam izturēja tikai vislabākie un motivētākie,” stāsta ES projektu daļas projektu koordinators Jurijs Dubatovka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc piecu gadu pārtraukuma no 2022. gada 12. līdz 16. septembrim Vācijas pilsētā Minhenē norisināsies starptautiskā dzērienu un šķidrās pārtikas tehnoloģiju izstāde drinktec 2022. Izstādes piedāvājums aptver ļoti plašu tehnoloģisko risinājumu spektru – no atsevišķām iekārtām, kas piemērotas konkrētai procesuālai darbībai, līdz pilna ražošanas cikla aprīkojumam, no produktu pildīšanas, iepakošanas sistēmām līdz loģistikas un pārdošanas risinājumiem.

Izstādes drinktec organizatori šā gada izstādei ir sarūpējuši virkni jaunumu, kam aicinām pievērst uzmanību arī Latvijas pārtikas un dzērienu ražotājus, kuri jau vistuvākajā laikā plāno doties uz Minheni.

Šeit jāmin sadaļas “eļļa un tauki” iekļaušana kopējā piedāvājumā, proti, produktu grupas ir papildinātas ar iekārtu, komponenšu un palīgierīču augu eļļu un dzīvnieku tauku ražošanai un pārstrādei piedāvājumu.

Pamatojoties uz patērētāju izvēles maiņu un pieprasījumu dzērienu un pārtikas nozarē, priekšroka tiek dota veselīgiem free-from un clean-label produktiem, produktiem ar samazinātu cukura daudzumu, bezalkoholiskiem un mazalkoholiskiem dzērieniem, uz sulu bāzes ražotiem produktiem un smūtijiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas vēlēšanu rezultāti signalizē par līdzšinējās ekonomiskās politikas turpināšanos, tostarp Latvija arī turpmāk būs diezgan fiskāli konservatīva valsts, kā arī izmaiņas nodokļu jomā būs pakāpeniskas, pauda "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

"Laikā kopš PSRS sabrukuma Latvijā kopumā ir bijusi raksturīga ekonomiskās politikas pēctecība apvienojumā ar politisku nestabilitāti - biežas valdību maiņas, kā arī valdību nestabilitāte pat šķietamas stabilitātes periodos - aizkulišu manevrēšana un shēmošana, kas ierobežoja iespējas īstenot izlēmīgu politiku," sacīja Strautiņš, piebilstot, ka 13.Saeima ir unikāla ar to, ka tās laikā nenotika Ministru prezidenta nomaiņa, mainījās tikai atsevišķi ministri.

Viņš prognozēja, ka 14.Saeimas laikā turpināsies virzība uz lielāku politisko stabilitāti, tostarp ir liela varbūtība, ka valdību atkal vadīs Krišjānis Kariņš (JV), kurš ir pierādījis diplomāta spējas. Turklāt valdību veidojošo partiju skaits būs mazāks, un tās būs iekšēji saliedētākas. "Līdz ar to ir cerība, ka mazāku lomu spēlēs personiskās ambīcijas, bet lielāku - darbs valsts stratēģisko mērķu īstenošanā," sacīja Strautiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, Lursoft pētījis, cik daudzu partiju sarakstu pirmās personas šobrīd saistītas ar biznesu, un lūkojis, kādas ir šo uzņēmumu sekmes.

Saeimas vēlēšanām šogad reģistrēti 19 partiju un to apvienību saraksti, uz 100 deputātu vietām parlamentā pretendējot 1832 deputātu kandidātiem. Visas partijas un to apvienības, kuras vēlas iekļūt 14. Saeimā, vēlēšanām pieteikušas sarakstus visos piecos vēlēšanu apgabalos.

Patiesā labuma guvēja statuss visvairāk uzņēmumos – Vilim Krištopanam

Izpētot personas, kas vēlēšanu apgabalos izvirzītas sarakstu pirmajā vietā, Lursoft secinājis, ka visvairāk uzņēmumos patiesā labuma guvēja statuss šobrīd reģistrēts Vilim Krištopanam no “Latvija pirmajā vietā”. Visi uzņēmumi, izņemot SIA “Krievupes golfa klubs”, saistīti ar nekustamā īpašuma jomu. Lai arī SIA “Krievupes golfa klubs” jaunākajā vadības ziņojumā norādījis, ka sporta objektu darbības jomā tas strādāja arī 2021.gadā un savu darbības jomu iecerēts attīstīt arī turpmāk, attīstot golfa laukumu, gada pārskatā redzams, ka uzņēmums 2021.gadā nav guvis ieņēmumus no saimnieciskās darbības. SIA “Krievupes golfa klubs” peļņas vai zaudējumu aprēķinā publiskota vien informācija par uzņēmuma pārējām saimnieciskās darbības izmaksām, un, galu galā, pagājušo gadu Vilim Krištopanam piederošais golfa klubs noslēdzis ar 6,75 tūkst. EUR zaudējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

IPO tirgi pasaulē turpina krasu lejupslīdi

Guntars Krols, EY Partneris, Stratēģijas un Darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs, 19.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau šī gada otrajā ceturksnī sākās strauja sākotnējo publisko piedāvājumu jeb IPO (Initial Public Offering) darījumu lejupslīde pasaules tirgos un trešajā ceturksnī tā turpinājās tikpat spēji. Gada trešā kvartāla beigās pasaulē bija noticis par aptuveni uz pusi mazāk darījumu nekā pagājušā gada salīdzināmā periodā.

Proti, līdz septembra beigām šogad pasaulē bija īstenoti 992 IPO darījumi pretēji 1773 pērn, kas ir par 44% mazāk, bet šie darījumi piesaistīja 146 miljardus ASV dolāru pretēji 341 miljardam pagājušā gada pirmajos trīs kvartālos, kas ir par 57% mazāk.

Tik nozīmīgs aktivitātes kritums tomēr visdrīzāk nav pārsteidzošs un ir likumsakarīgs, ņemot vērā, ka pasaulē pasliktinās faktiski visi IPO tirgiem būtiskie faktori – aug makroekonomiski izaicinājumi, draud recesija, notiek karš un būtiska neziņa par enerģētikas tirgiem un ar tiem saistītām izmaksām. Turklāt, centrālās bankas agresīvi ierobežo finanšu tirgus un nav pazīmju, ka šī monetārā politika mainīsies tuvākajā laikā. Faktiski investori un uzņēmēji ir nonākuši situācijā, kurā IPO tiek atlikti uz nākamo gadu, ja vien nav īpašu apstākļu, kāpēc darījumi jāīsteno šobrīd.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums “Orkla Latvija” investējis 258 000 eiro “Ādažu” čipsu kartupeļu noliktavas ventilācijas sistēmas nomaiņā, kas ļaus samazināt elektroenerģijas patēriņu un uzlabot kartupeļu uzglabāšanas apstākļus.

Kartupeļu čipsu ražošanai ir ļoti augstas prasības, nepieciešami kartupeļi ar augstu cietes saturu un ļoti zemu cukura līmeni, lai čipsiem būtu gaiši zeltaina nokrāsa, kas atbilst standartiem un “Orkla” grupas prasībām. Taču augstai čipsu kvalitātei tikpat svarīgi ir arī kartupeļu uzglabāšanas nosacījumi. Čipsu kartupelis ir jutīgs pret temperatūras svārstībām. To nepieciešams uzglabāt nemainīgā temperatūrā, ko var nodrošināt mūsdienīgas un automatizētas ventilēšanas sistēmas.

“Pateicoties apjomīgajām investīcijām kartupeļu uzglabāšanas noliktavā, esam uzstādījuši jaunu un mūsdienīgu ventilēšanas sistēmu, kas sniedz iespēju pat attālināti ļoti precīzi kontrolēt gan temperatūras, gan mitruma svārstības. Šīs tehnoloģijas patērē trīs reizes mazāk elektroenerģijas, nodrošina nepieciešamos kartupeļu uzglabāšanas apstākļus, kā arī palīdz mums strādāt arvien ilgtspējīgāk,” stāsta “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Jauna, novatoriska Sennebogen kokapstrādes mašīna patērē par trešdaļu mazāk degvielas

Sadarbības materiāls, 14.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mašīnbūves uzņēmums Sennebogen Maschinenfabrik GmbH tirgū ieved ekonomiskākus Green Efficiency Drive (GED) modeļus, kas palīdz ietaupīt gandrīz 30 % degvielas.

Vācijas mašīnbūves uzņēmums Sennebogen Maschinenfabrik GmbH ražo īpaši zāģētavām un citiem baļķu apstrādātājiem paredzētas pick and carry kokapstrādes mašīnas, kurām ir īpaša pamatnes platforma un augšējā platforma jeb tornis, kas rotē 360 grādu leņķī. Sennebogen pārstāvis Matiass Ibelakers [Matthias Übelacker] stāsta, ka pēdējo divu gadu laikā tirgū ievestā modernā Green Efficiency Drive (GED) modeļa pamats ir novatoriska, elektriska pamatnes platforma, ar kuras palīdzību degvielas patēriņu izdevās samazināt par gandrīz 30 %. Tas bija iespējams, pateicoties viedajai ritošās daļas elektropiedziņas enerģijas pārvaldes sistēmai, kas iejaucas, ja tiek konstatēta neizmantota enerģija – piedziņa darbam izmanto enerģiju, kas rodas bremzējot. Rezultāts ir labāk vadāma mašīna ar mazāku motoru, kas izmanto mazāk enerģijas un mazāk piesārņo vidi – tomēr ar tādu pašu efektivitāti un efektivitāti kā iepriekšējie modeļi. Elektriskās piedziņas enerģiju dīzeļmotoram ražo ģenerators.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Konferencē spriež par modernajām tehnoloģijām un zaļajām idejām

Magda Riekstiņa, Diena, 15.11.2022

Tallinā notikušajā konferencē par zaļo domāšanu digitālo tehnoloģiju laikmetā diskutēja uzņēmuma SK ID Solutions valdes priekšsēdētājs Kalevs Pihls (Igaunija), vides aktīviste Mairita Lūse (Latvija) un žurnāliste Goda Raibite (Lietuva).

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroniskās identitātes risinājumu Smart-ID Latvijā šobrīd lieto vairāk nekā puse iedzīvotāju.

Igaunijā dibinātās kompānijas SK ID Solutions izstrādātais, starptautiskais elektroniskās autentifikācijas risinājums Smart-ID šogad svin savu piekto gadadienu. Šā gada 10. novembrī pieejami dati rāda, ka Latvijā Smart-ID lietotāju skaits sasniedzis 1 036 884, Igaunijā – 653 923, bet Lietuvā – 1 514 454 personas.

«2019. gadā Smart-ID bija populārākais mobilās autentifikācijas risinājums visā Baltijā. 2021. gadā uzņēmuma SK ID Solutions veiktajā aptaujā secināts, ka Smart-ID Baltijas valstu iedzīvotāji vērtē kā visuzticamāko autentifikācijas risinājumu. Uzņēmuma veiktā aptauja arī rāda, ka Latvijā pēdējo trīs gadu laikā šī risinājuma popularitāte pieaugusi par 20%,» sacīts SK ID Solutions sagatavotajā informācijā, kurā arī norādīts, ka Smart-ID ir pazīstams kopumā vairāk nekā 40 valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" koncerns šogad deviņos mēnešos strādāja ar 1,175 miljardu eiro apgrozījumu, kas ir par 78,1% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, savukārt grupas peļņa pieauga 3,9 reizes - līdz 104,259 miljoniem eiro, liecina "Latvenergo" sniegtā informācija biržai "Nasdaq Riga".

"Latvenergo" skaidro, ka koncerna peļņa šogad deviņos mēnešos ir mazāka nekā šogad pirmajā pusgadā.

Uzņēmumā skaidro, ka koncerna peļņa ierasti pirmajā pusgadā ir būtiski lielāka nekā gada otrajā pusgadā, jo pirmā pusgada darbības rezultātus pozitīvi ietekmē būtiski lielāka ūdens pietece Daugavā un sekmīga hidroelektrostaciju darbība. Savukārt gada otrajā pusē vairāk elektroenerģijas Latvijā un visā Baltijā nepieciešams importēt.

Vienlaikus koncerna māteskompānijas apgrozījums 2022.gada deviņos mēnešos pieaudzis 2,2 reizes, sasniedzot 736,554 miljonus eiro, bet koncerna mātesuzņēmuma peļņa bija 125,543 miljoni eiro, kas pieaugums 3,6 reizes.

"Latvenergo" pārstāvji norāda, ka koncerna ieņēmumu pieaugumu galvenokārt ietekmēja par 494 miljoniem eiro lielāki ieņēmumi no enerģijas pārdošanas augstāku elektroenerģijas un dabasgāzes tirgus cenu ietekmē. Šogad deviņos mēnešos Latvijā elektroenerģijas cena pieaug 3,3 reizes, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, savukārt dabasgāzes cenas bija vairāk nekā četras reizes, bet emisiju kvotu cenas - gandrīz divas reizes augstākas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

IPO tirgi strauji atdziest un sākas nogaidīšanas periods

Guntars Krols, EY Partneris, Stratēģijas un darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs, 01.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākotnējo publisko piedāvājumu jeb IPO (Initial Public Offering) tirgos visā pasaulē novērojams būtisks aktivitātes samazinājums – intensīvu darījumu periodu vairāku gadu garumā šobrīd faktiski nomaina nogaidīšanas un gatavošanās laiks.

Kopumā pasaulē šī gada pirmajos sešos mēnešos ir notikuši 305 IPO darījumi, kas ir par 54% mazāk kā salīdzināmā laika posmā 2021. gadā, bet piesaistīto investīciju apjoms šajos darījumos šogad līdz jūnija beigām bija 40,6 miljardi ASV dolāru, kas ir par 65% mazāk nekā pērnā gada pirmajā pusgadā.

Šie rezultāti ir loģiskas sekas šobrīd notiekošajam pasaules ekonomikā. IPO ieguldījumi lielā mērā atspoguļo kopējo ekonomisko noskaņojumu, jo, veicot investīcijas uzņēmuma pirmajā publiskajā kapitāla piedāvājumā, tirgus dalībnieki faktiski apliecina ticību konkrētā uzņēmuma izaugsmes stāstam. Un šobrīd kopējā ekonomiskā situācija, kurā dominē ģeopolitisks saspīlējums, ziņas no kara frontes līnijas, satraucoša inflācija un vispārēja aktīvu cenu nestabilitāte, attur investorus izteikt savu atbalstu uzņēmumu veiksmīgai attīstībai un augstiem akciju vērtējumiem. To redzot, arī paši uzņēmumi izlemj par labu nogaidīšanai un IPO darījumi notiek daudz mazāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #45

DB, 08.11.2022

Dalies ar šo rakstu

Būtu tikai apsveicami, ja 100 gudrās galvas pirms lēmumu pieņemšanas būtu nevis visziņi, bet gan konsultētos par saviem lēmumiem un to ietekmi gan ar iedzīvotājiem, gan arī uzņēmējiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Venden izpilddirektors Aldis Škutāns. Viņš norāda, ka gudrās galvas, vēloties samazināt saldināto dzērienu patēriņu, ar akcīzes nodokli ir iemanījušās aplikt pat ūdeni ar aromātu, kuram nav nedz cukura, nedz arī kaloriju, tādējādi to nepamatoti sadārdzinot.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 8.novembra žurnālā lasi:

Statistika. ES naudas apguvē esam pirmrindnieki

Tēma. Imports ir izspiedis vietējo ūdens ražošanu

Aktuāli. Tirdzniecības bilance - naudas robs ekonomikā

Transports. Elektroauto uzrāviens

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būtu tikai apsveicami, ja 100 gudrās galvas pirms lēmumu pieņemšanas būtu nevis visziņi, bet gan konsultētos par saviem lēmumiem un to ietekmi gan ar iedzīvotājiem, gan arī uzņēmējiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Venden izpilddirektors Aldis Škutāns. Viņš norāda, ka gudrās galvas, vēloties samazināt saldināto dzērienu patēriņu, ar akcīzes nodokli ir iemanījušās aplikt pat ūdeni ar aromātu, kuram nav nedz cukura, nedz arī kaloriju, tādējādi to nepamatoti sadārdzinot. Tāpat ir paradoksāla situācija, ka Latvijā kafija maksā dārgāk nekā citur Eiropā vai Baltijā tikai tāpēc, ka pie mums ir ieviests šīs preces akcīzes nodoklis, bet citur Eiropā tāda nav.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija tirgū?

Ūdens ir stratēģisks produkts, kas ir vajadzīgs ik dienu gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem, gan augiem. Situācija ūdens tirgū ir interesanta, tā nav nedz slikta, nedz laba. Venden avota un dabīgo minerālūdeņu tirgū strādā jau 25 gadus, tāpēc šajā ceturtdaļgadsimtā ir pieredzēts daudz. Savulaik, saimnieciskās darbības pirmsākumos, Latvijā nebija tādas šodien tik ikdienišķas lietas ka ūdens iekārtas, kas pašlaik atrodamas teju vai visos birojos un klientu apkalpošanas centros. Jā, ūdens bija karafēs vai kādos citos traukos, bet ne tik plaši kā šodien. Arī ūdens pudelēs bija ļoti neierasta parādība, bet šodien tā ir ikdienišķa lieta. Situāciju mainīja Covid-19 pandēmija, kuras ietekmē Venden pieauga klientu skaits un arīdzan loģistikas izmaksas, jo iepriekš vienā adresē (birojā) tika izkrauta teju visa mašīna, bet tagad vienā adresē piegādā tikai dažas pudeles, un, lai savāktu pilnu mašīnu, ir jāapmeklē 30 adreses. Ja nebūtu pandēmijas, visticamāk, nebūtu klientu skaita pieauguma privātpersonu kategorijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Par riska svariem jeb kā Latvijā veicināt uzņēmumu kreditēšanu

Artūrs Veics, Industra Bank finanšu direktors un valdes loceklis, 15.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados publiskajā telpā notiek aktīvas diskusijas par to, ka bankas Latvijā nepietiekami kreditē uzņēmumus un kredītu procentu likmes ir augstākas, nekā tām būtu jābūt1.

Bankas un tās pārstāvošā Finanšu nozares asociācija (FNA) ir vairākkārt norādījušas, ka uzņēmumu kreditēšanas apjomus ierobežo Latvijā joprojām nesakārtotā kredītu piedziņas tiesiskā joma un lielā pelēkās ekonomikas daļa, kas paslēpj uzņēmumu patiesos finanšu datus, tādējādi padarot tos par nekreditējamiem2.

Tāpat tiek pieminēts zemais investīciju apjoms tautsaimniecībā, kas nozīmē, ka vienkārši nav labu projektu, ko kreditēt. Latvijas Banka un uzņēmējus pārstāvošās organizācijas bankām pārmet pārāk piesardzīgu kreditēšanas un kredītriska apetīti3.Vēl ir viedoklis, ka likmes ir augstas, jo banku vidū nav pietiekamas konkurences.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Kā biroja galdi palīdz nodrošināt ērtu darba vidi, un kā atrast piemērotākos?

Sadarbības materiāls, 12.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba vides iekārtošanā biroja galdi spēlē ļoti lielu lomu. Taču, tos izvēloties, vērā jāņem daudz un dažādi faktori, lai galds ne tikai skaisti izskatītos, bet arī būtu funkcionāls, ērts lietošanā un atbilstu katra darbinieka individuālajām ergonomikas prasībām. Noskaidrosim, kādiem aspektiem pirms galda izvēles jāpievērš pastiprināta uzmanība!

Kāpēc kvalitatīvam biroja galdam ir tik liela nozīme?

Viens no lielākajiem mīnusiem darbam birojā ir garās stundas sēdus pozīcijā. Tieši šis ir galvenais iemesls, kāpēc ir svarīgi, lai biroja galds ir katra darbinieka vēlmēm un vajadzībām piemērots. Atrodot pareizo galdu, ieguvumi būs vairāki:

• Ērta darbošanās – optimāls galda modelis pareizā izmērā darbiniekam palīdzēs pie tā strādāt ērti un bez aizķeršanās, jo viss nepieciešamais būs pa rokai;

• Ergonomiska un veselīga darba vide – strādājot pie nepiemērota galda, ķermenis ilgstoši atrodas tam neatbilstošā pozīcijā, kas negatīvi ietekmē labsajūtu un veselību;

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Cilvēki seko ekonomikai

Iniciatīvas grupa: Edgars Kots, Kristīne Krūzmane, Andris Svaža, Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons, 31.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas izmiršanas stāstam ir vairāk dimensiju, nekā pirmajā acu uzmetienā šķiet, un tādēļ ir vērts paraudzīties uz iedzīvotāju skaita izmaiņām uz kopējā Eiropas fona.

Pamata aina, bez plašiem komentāriem, ir Latvijas Darba devēju konfederācijas finanšu un nodokļu eksperta Jāņa Hermaņa pēc Eurostat datiem apkopotā informācija par iedzīvotāju skaita izmaiņām Eiropas Savienības (ES) valstīs, kuru viņš publicēja savā sociālā tīkla Twitter kontā šogad. Kopš 2000. gada esam procentuāli zaudējuši visvairāk iedzīvotāju no visiem ES. Ir gluži tā, it kā Latvijā būtu bijusi fronte, tikai bez neviena šāviena.

Latvijā bērni dzimst

Ievadā ir jāuzsver, ka Latvijā bērni dzimst un mēs neesam pēdējā vietā dzimstības ziņā uz vienu sievieti. Protams, neviena Eiropas valsts nevar lepoties ar spēju pašatražot sevi. Proti, vidējam lielumam jābūt 2,1 bērnam uz vienu sievieti valstī. Visaugstākie rādītāji, pēc kompānijas Statista datiem, ir Francijai un Zviedrijai – 1,84 bērni uz sievieti. Latvija ir vairāk TOP galvgalī, ja raugāmies uz ES kopumā. Mums 2021. gadā bija 1,75 bērni uz vienu sievieti, atbilstoši Statista.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ģeopolitiskā situācija rada priekšnosacījumus, lai būvniecības nozares uzņēmumi Latvijā kļūtu vēl ilgtspējīgāki

Agnese Gaile, “Bonava” ilgtspējas vadītāja Baltijā, 01.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēkas ir vienas no lielākajiem piesārņojuma un siltumnīcas efekta avotiem uz šīs planētas – būvniecība, ar to saistītās ražošanas nozares un piegādes ķēdes rada aptuveni 40% no kopējām CO2 emisijām.

To apzinoties, daudzi nozares uzņēmumi par vienu no saviem biznesa stūrakmeņiem noteikuši ietekmes uz klimatu samazināšanu, veltot lielu uzmanību atbildīgai resursu plānošanai un ar vides saglabāšanu saistītu jautājumu risināšanai. Vienlaikus Krievijas kara Ukrainā ietekmē šie jautājumi kļuvuši vēl svarīgāki un izaicinošāki, liekot meklēt jaunus veidus un risinājumus, kā reaģēt ātri un pielāgoties, lai nodrošinātu uzņēmumu ilgtspēju.

Ilgtspēja – klātesoša visos būvniecības posmos no ēkas plānošanas līdz nodošanai ekspluatācijā

Jāapzinās, ka noteiktu ietekmi uz vidi atstāj ikviena mūsu darbība, tajā skaitā arī lietas, ko vēl tikai plānojam. Arī būvniecībā par ilgtspēju jāsāk domāt jau ilgu laiku pirms lāpstas ieduršanas zemē. Piemēram, tālredzīgs uzņēmums jau zemes iegādes brīdī ir veicis izpēti par to, cik pieejams konkrētajā vietā būs sabiedriskais transports un ikdienā nepieciešamā infrastruktūra, lai cilvēks, nopērkot mājokli, varētu dzīvot ērti un viņam negribētos neko mainīt. Nākamais solis ir projektēšana, kuras laikā tiek ielikts pamats tam, cik energoefektīva būs ēka, cik patīkama apkārtējā vide un ērta dzīvošana pašā dzīvoklī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kuri kandidāti būs spējīgi izsmelt, šī gadu tūkstoša lielākās krīzes radītās sekas?

Kopš Saeimas vēlēšanām ir pagājušas teju divas nedēļas, bet valdības veidotāji nav tikuši tālāk par ķebli. Par ķebli un to, uz cik kājām tam labāk būt - trim vai četrām. DB ierosina vairāk runāt par darāmo. Jo mums ir sapnis kā teiktu Martins Luters Kings. Sapnis, lai ministru neizvēlētos kādu pirts sarunu laikā, un, cerams, ka augstāk par viņa vai viņas “politisko cenu”, tiktu vērtētas kompetences. Lai būtu analizēti (vai vismaz izlasīti) nacionālās attīstības plāni un tiktu saprasts, ka viss iepriekš uzrakstītais kara ekonomikā īsti neder. Ja Eiropas Komisāru (EK) kandidātus jau tradicionāli “cepina” ar sarežģītiem jautājumiem par nozari, kas tiks pārraudzīta, tad Latvijā pagaidām šāda prakse nav. Ministram jābūt nevis ērtam, bet vērtam. Vērtam ar pieredzi nozarē, zināšanām, izpratni un prasmi vadīt lielu kolektīvu, ne tikai belašu ēstuvi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai enerģijas krīze ir īstais brīdis, lai iegādātos mājokli?

Jānis Mūrnieks, Citadeles Privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs, 20.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu tirgus pēdējo gadu laikā piedzīvojis pamatīgas šūpoles, ko raksturo būvniecības materiālu cenu kāpums un darbaspēka trūkums pandēmijas laikā, kā arī enerģijas krīze pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā.

Jautājums par mājokļa pirkšanu vai īrēšanu aktuāls bijis vienmēr, taču ko darīt tiem, kas pēdējos gados krājuši sava mājokļa iegādei un attapušies vienā no svārstīgākajiem tirgus posmiem pēdējā desmitgadē?

Energoresursu krīzes mantojumā dzīvokļu piedāvājumu lamatas

Spītējot pamatīgiem satricinājumiem, nekustamo īpašumu tirgus šogad Latvijā joprojām ir ļoti aktīvs – neskatoties uz izaicinošo ģeopolitisko situāciju un būtisko cenu kāpumu jaunajos projektos, pirmajā pusgadā izsniegto hipotekāro kredītu apjoms bankā Citadele bijis par trešdaļu lielāks nekā pērn. Pēc Krievijas uzsāktās karadarbības Ukrainā mājokļu cenas skrējušas debesīs, šobrīd tirgum nonākot situācijā, ka jauno projektu cenas Rīgas mikrorajonos sasniegušas summas, kuras bijām raduši redzēt mājokļiem Rīgas vēsturiskajā centrā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nekustamo īpašumu tirgus: cenas burbuļo, platības iztvaiko

Oksana Dmitrijeva, nekustamo īpašumu projektu attīstītāja “Domuss” pārdošanas projektu vadītāja, 12.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēki ar bažām gaida apkures sezonas sākumu aukstajos mēnešos, kad nekustamo īpašumu uzturēšanas izmaksas sadārdzināsies. Iedzīvotāji aktīvi domā par dzīvesvietas maiņu pret mazāku mājokli, apsver pārcelšanos no galvaspilsētas uz Pierīgu vai attālāku reģionu pilsētām.

Cenas burbuļo, bet nesprāgst, spekulācijas pastāv dažādas. Bet varam prognozēt, ka Latvijā parādīsies plašāks nekustamo īpašumu piedāvājums, visdrīzāk cenu kāpums arī apstāsies. Tiesa, cenas būtiski nesamazināsies.

Kopš aizvadītā gada cenu kāpums sasniedz gaismas ātrumu. Mūsu dzīves dārdzība ielaužas “kosmosā”, secināms no statistikas biroja “Eurostat”. Kamēr Eiropas Savienībā (ES) vidējais inflācijas rādītājs ir zem 10 %, Latvijā, Lietuvā un Igaunijā tas pārsniedz 20 %. Divreiz lielāks patēriņa cenu kāpums ietekmē visu sabiedrību un nozares. Apkures, elektrības, citu pakalpojumu un preču cenas ir galvenais jautājums, par ko cilvēki domā un runā. Iedzīvotāji meklē risinājumus, lai samazinātu izdevumus pamatvajadzību apmierināšanai, starp kurām ir arī dzīvesvieta. Tomēr šajā segmentā ziņas nav iepriecinošas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamos 12 mēnešus nekustamo īpašumu tirgus, visticamāk, turpinās lejupslīdi, ko veicinās gan augstās energoresursu cenas, gan naudas vērtības kritums.

Tā intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums prognozē Andrjus Barštis (Andrius Barštys), Capitalica Asset Management ģenerāldirektors, biroju kompleksa Verde attīstītājs. Jebkurā tirgū mēs nemitīgi redzam gan kāpumus, gan kritumus, taču šobrīd prognozēt to, kad tirgus atkal stabilizēsies, ir ļoti sarežģīti, spriež A. Barštis, piebilstot, ka vieglās naudas laiki nekustamo īpašumu jomā ir aiz muguras.

Vēl jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums lasi:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo divu gadu laikā tarifi, ko lielākie elektroenerģijas tirgotāji fiziskām personām un uzņēmējiem piedāvā fiksēt, slēdzot terminētu ilgtermiņa līgumu, vidēji pieauguši apuveni 6,5 reizes, liecina DB veiktā aptauja.

2020. gada oktobrī, slēdzot līgumu uz vienu, diviem gadiem, elektroenerģiju patērētāji no lielākajiem tirgotājiem varēja iegādāties par vidēji 54 eiro par megavatstundu (EUR/MWh), tikmēr šogad tirgoņu piedāvājumi fiksēto cenu līgumos vidēji svārstās no 320 līdz 400 EUR/MWh. Zemākā līmenī cenas var fiksēt, slēdzot ilgtermiņa līgumus - sākot no trim līdz pat desmit gadiem.

Zemākā līmenī cenas var fiksēt, slēdzot ilgtermiņa līgumus - sākot no trim līdz pat desmit gadiem. Edgars Cvetkovs, SIA Enefit Biznesa klientu segmenta vadītājs norāda, ka, lai gan izvēles iespējas tirgū ir plašas, viens izdevīgākais piedāvājums šobrīd neeksistē.

Ilgtermiņā lētāk

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA) un Latvijas Restorānu biedrība (LRB) ir nosūtījusi vēstuli ekonomikas ministrei Ilzei Indriksonei un finanšu ministram Jānim Reiram, vēršot uzmanību, ka liela daļa uzņēmēju ir smagas izvēles priekšā – turpināt uzņēmējdarbību apkures sezonā ar būtiskiem zaudējumiem vai slēgt savus uzņēmumus.

Viesmīlības nozare norāda, ka ļoti labi izprot pašreizējo situāciju ar energoresursu krīzi visā Eiropas Savienībā (ES), kā arī to, ka valsts budžeta iespējas neļauj atbalstīt visus uzņēmējus. Tāpēc LVRA un LRB aicina valdību rast iespēju uz noteiktu laiku samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi ēdināšanas pakalpojumiem, līdzīgi kā to ir izdarījušas lielākā daļa ES valstu.

“No savas puses apliecinām, ka viesmīlības nozare ir ieinteresēta atbalstīt valsts noteikto kursu energoresursu patēriņa samazināšanā. Mūsu pārstāvētās nozares uzņēmumi ir apņēmušies veikt visas no tiem atkarīgās darbības, lai samazinātu energoresursu patēriņu t.sk. komforta temperatūras samazināšanu telpās u.c. Tāpat arī ļoti atzinīgi vērtējam Ekonomikas ministrijas izstrādāto atbalsta programmu atjaunojamās enerģijas ražošanas iekārtu uzstādīšanai juridiskām personām, kuru plānots apstiprināt valdībā šī mēneša laikā,” teikts LRB un LVRA nosūtītajā vēstulē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Esmu pārliecināts, ka viss ir ciklisks, līdz ar to ikvienam vadītājam primāri ir jādomā par uzņēmuma iekšējo kultūru un vidi, nevis tikai akli jāseko iedomātam mērķim, domā Andris Gribusts, SIA Lielvārds vadītājs.

Jebkurš uzņēmums savas dzīves laikā piedzīvo gan kāpumus, gan kritumus un tas ir neizbēgami, tāpēc vēl svarīgāk par nosprausto mērķu sasniegšanu ir komandas labsajūta, domā A.Gribusts. Biznesa galvenais instruments bez šaubām ir cilvēks, tāpēc vadītājam vienmēr ir jārūpējas, lai viņa darbinieki justos labi un spētu raudzīties vienā virzienā, spriež Lielvārds vadītājs, piebilstot, ka arī pašam uzņēmumam ir jābūt atvērtam jaunām idejām un nav jābaidās no pārmaiņām. Tas mūsdienu apstākļos palīdz izdzīvot un nepieciešamības gadījumā pārorientēties, jo, lai ilgtermiņā uzņēmums spētu noturēt labus rezultātus, kā arī augtu un attīstītos, tam ir jābūt gatavam mainīties, spriež A.Gribusts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 3.novembrī, plkst.10 Jelgavā notiks 7. starptautiskā Latvijas mežu sertifikācijas padomes konference "Zemes izmantošanas nozaru ilgtspēja – Eiropas vides politikas prasību un ģeopolitiskās realitātes apstākļos".

Konference būs vērojama tiešraidē portālā www.db.lv, zemeunvalsts.lv, konferences.db.lv.

Konferences programma:

10.00 – 10.15 Konferences atklāšana

Irīna Pilvere, Latvijas Biozinātņu un Tehnoloģiju universitātes rektore

Edvards Ratnieks, Zemkopības ministra padomnieks

Māris Liopa, Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs

Dr.silv. Linards Sisenis, Latvijas Biozinātņu un Tehnoloģiju universitātes Meža fakultātes dekāns

1. SESIJA STRATĒĢISKAIS REDZĒJUMS KONKURĒTSPĒJĪGAI UN KLIMATNEITRĀLAI EKONOMIKAI JAUNAJOS APSTĀKĻOS – UZŅĒMĒJDARBĪBAS UN ZINĀTNES KORELĀCIJA

10.15 – 10.40 Latvijas skatījums atjaunojamo energoresursu izmantošanā mūsdienu ģeopolitiskajā situācijā

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB banka piešķīrusi aizdevumu 300 tūkstošu eiro apmērā SIA “Auto Rings” bezkontakta automazgātavu tīkla LaserWash 360 Plus attīstībai.

SIA “Auto Rings” ir pirmais un vienīgais uzņēmums Baltijas valstīs, kas piedāvā bezkontakta robotizēto automašīnu mazgāšanu ar ASV ražoto iekārtu LaserWash 360 Plus. Šobrīd Latvijā pieejamas piecas LaserWash 360 Plus stacijas – četras Rīgā un viena Ādažos.

Attīsta jauna koncepta automazgātavas 

Rīgā, Krasta ielā atvērta jauna konveijera tipa automazgātava ar izklaidējošiem gaismas elementiem "Wash&Drive Express"....

“Bezkontakta robotizēto automazgātavu LaserWash izvēlas klienti, kas ciena savu laiku un komfortu, kā arī rūpējas par auto virsbūves ilgmūžību. Pasaulē vadošie eksperti atzīst, ka bezkontakta mazgāšana ievērojami samazina risku bojāt auto virsbūvi. Pateicoties SEB bankas atbalstam, tuvāko 18 mēnešu laikā plānojam atvērt četras jaunas LaserWash bezkontakta automazgāšanas stacijas Rīgā un Mārupē, paplašinot pakalpojuma teritoriālo pieejamību,” uzsver SIA “Auto Rings” valdes loceklis Sergejs Upadiševs.

“Viena no SEB bankas prioritātēm ir atbalstīt mazos un vidējos uzņēmumus viņu attīstībā. Šī brīža ekonomiskajā situācijā teju puse jeb 47% Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu nav gatavi papildu investīcijām*, tāpēc mēs jo īpaši novērtējam uzņēmumus, kuri izvēlas nevis nogaidīt, bet gan attīstīties un papildināt savu darbību ar inovatīviem risinājumiem, paplašinot pakalpojumu izvēles iespējas iedzīvotājiem,” stāsta SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars, papildinot, ka kreditēšanas apjoms mazo un vidējo uzņēmumu segmentā šī gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar pagājušo gadu, pieaudzis par 22%, sasniedzot 186 miljonus eiro.

Uz LaserWash 360 Plus bāzes ir izstrādāta unikāla mobilā kompleksa konstrukcija. Mazgāšanas process balstīts uz ūdens augstspiediena un secīgu speciālu ķīmisko līdzekļu pielietojumu. Lai nenodarītu kaitējumu apkārtējai videi, mazgāšanas komplekss ir aprīkots ar jaudīgu ūdens attīrīšanas iekārtu. Automašīnai iebraucot automazgātavā, tā tiek noskenēta, lai atbilstoši gabarītiem izvēlētos optimālus mazgāšanas režīmus.

Komentāri

Pievienot komentāru