Ņemot vērā loģistikas apsvērumus, Latvijā drīzumā vajadzētu ienākt jaunam spēlētājam - Mažeiķu naftas īpašniekam, kam būtu interesanti degvielu Latvijā tirgot ne tikai vairumā, bet arī mazumtirdzniecībā, prognozē degvielas tirgotāja Virši-A valdes priekšsēdis Jānis Riekstiņš.

Kā skaidro uzņēmējs, Mažeiķu naftas rūpnīca, kura patlaban pieder Orlen, nevar Latvijā tirgot degvielu tikai vairumā.

Uz jautājumu, vai tad sagaidāma Orlen drīza ienākšana Latvijā, Riekstiņš norāda, ka situācija varētu atrisināties citādāk. «Tas varētu notikt tad, kad kāda no Krievijas valsts naftas kompānijām nopirks Mažeiķu naftas rūpnīcu. Pamatā Mažeiķu naftas rūpnīca ir uzcelta un piemērota Krievijas naftas apstrādei, jo, kā zināms, nafta ir dažāda. Tādā rūpnīcā pārstrādāt no citurienes ņemtu naftu ir sarežģīti,» uzsver uzņēmējs.

«Ja krievi nopirktu Mažeiķu naftu, tad varētu būt dažādi scenāriji, jo Lukoil jau ir šeit Latvijā pārstāvēts, un šo ķēdi varētu nopirkt Mažeiķu naftas pircējs, lai gan attīstības variantu ir ļoti daudz,» uzsver eksperts.

Akciju sabiedrība Mažeiķu Nafta tirdzniecības nams pērn apgrozījusi par 9% vairāk nekā 2009. gadā, liecina Lursoft sniegtā informācija.

Salīdzinot ar 2008. gadu, 2009. gadā Mažeiķu nafta tirdzniecības nams pieredzēja ievērojamu apgrozījuma kritumu – 2009. gadā uzņēmuma apgrozījums samazinājās par 46%, tomēr pērn Mažeiķu nafta tirdzniecības nams apgrozījusi 204,6 miljonus latu, kas ir par 6% vairāk nekā 2009. gadā.

Jau rakstīts, ka pērnā gada augustā minētā uzņēmuma mātes kompānijas Orlen Lietuva (bijušās Mažeiķu nafta) cena kritusies par 50% un notika sarunas par naftas kompānijas pārdošanu. Pagājušā gada decembrī Lietuvas enerģētikas ministrs Arvīds Sekmoks medijiem paziņoja, ka sarunas par Orlen Lietuva pārdošanu vairs nenotiek.

Sliežu ceļu uz Latviju Lietuva izjauca, jo tā aizstāv savu pārvadātāju un ostu intereses. Tā intervijā NRA apgalvo VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis.

Viņš norāda, ka Lietuva savas intereses aizstāv arī, nosakot divējādus tarifus atkarībā no tā, vai krava tiek vesta uz Lietuvas ostām vai tranzītā. Ja uz Lietuvas ostām, tad tarifi esot patiešām zemi. Savukārt uz Kaļiņingradu lietuvieši vedot par trīsreiz lielāku maksu. Tā viņi pelna naudu, lai varēt kompensēt zaudējumus no pārvadājumiem uz Klaipēdu. «Latvijas dzelzceļam tādu iespēju nav,» norāda LDz vadītājs. Tāpat neesot jēgas uzstāt uz vienādiem tarifiem prasībās Krievijai. DB jau rakstīja, ka Konflikts starp naftas pārstrādes kompāniju Orlen Lietuva un Lietuvas dzelzceļu par naftas kravu plūsmu uz Latvijas ostām sācies par dzelzceļa tarifiem uz Klaipēdu. Pēc tam, nerodot risinājumu domstarpībām, Lietuvas dzelzceļš saņēma valdības rīkojumu sākt remontēt infrastruktūru posmā Mažeiķi-Reņģe (Latvija). Tas beidzās ar to, ka Lietuvas dzelzceļš, nevienam neko nesakot, nedēļas nogalē vienkārši novāca 300 metru sliežu.

Krievija risina sarunas ar Poliju par iespējām iegādāties Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcu.

Pēc tikšanās ar Krievijas premjerministru Vladimiru Putinu aģentūrai Reuters to apstiprinājusi Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite (Dalia Grybauskaitė), raksta Verslo Naujienos. Kā iespējamie pircēji Polijas presē minēti naftas industrijas giganti Lukoil un TNK-BP. Db jau rakstīja, ka Polijas lielākā naftas kompānija PKN Orlen mudina Lietuvas valdību pārdot Klaipēdas naftas termināli, kas ir galvenais piegādātājs Lietuvas naftas kompānijai Mažeiķu nafta. Pretējā gadījumā PKN Orlen draudējis pārskatīt savu investīciju politiku Mažeiķu naftā.

Polijas PKN Orlen iekļauj Mažeiķus slēgšanas riska sarakstā; ir arī versija par mājienu ar mietu, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Centrāleiropas lielākais naftas koncerns PKN Orlen paziņojis, ka tā meitas uzņēmums Orlen Lietuva ir iekļauts to ražotņu sarakstā, kas tuvāko piecu gadu laikā varētu tikt slēgtas. Mažeiķos esošā naftas pārstrādes rūpnīca (NPR) kompānijas vērtējumā ir starp «visvairāk apdraudētajām Eiropā», kas varētu piedzīvot slēgšanu, ziņojot par kompānijas amatpersonas teikto, Polijas Seima Valsts kases komisijai raksta Polijas naftas industrijas portāls nafta.wnp.pl. Orlen Lietuva ir lielākais kaimiņvalsts uzņēmums, un tā meitas uzņēmums Orlen Latvija saskaņā ar DB TOP 500 datiem pēc neto apgrozījuma ir trešais lielākais uzņēmums Latvijā.

Polijas naftas kompānija PKN Orlen patlaban vairs ne ar vienu nerunā par Orlen Lietuva (bijusī Mažeiķu nafta) pārdošanu, citējot Lietuvas enerģētikas ministru Arvīdu Sekmoku, ziņo Lithuanian Tribune.

«Cik es zinu, viņi [PKN Orlen] vairs par to nerunā, taču manā rīcībā ir informācija, ka šādas sarunas ir notikušas. Patlaban visi saspīlējumi ir mazinājušies, un mēs jau risinām ekonomiskās, nevis ģeopolitiskās problēmas. Ģeopolitiskā ziņā Mažeiķu nafta nav tik nozīmīga, jo ir vairāki citi veidi kā importēt naftas produktus,» skaidro A. Sekmoku.

Viņš uzsver, ka Orlen Lietuva ir privāts uzņēmums, un valstij ir svarīgi, lai tas veiksmīgi darbotos kā «ekonomiska vienība».

«Mēs nevaram upurēt Lietuvas uzņēmumu intereses šīs kompānijas interešu dēļ, ņemot vērā, ka tā nepieder valstij,» tā A. Sekmoku.

Notikušas izmaiņas viena no Latvijas lielākā degvielas tirgotāja SIA Ziemeļu nafta valdē, liecina informācija Lursoft.

SIA Ziemeļu nafta valdei pievienojies jauns valdes loceklis Aleksandrs Zmitrovičs. Uzņēmuma valdē darbu turpina arī tā valdes locekle Inguna Kucina un valdes priekšsēdētājs Sergejs Zmitrovičs.

2009. gadā SIA Ziemeļu nafta bija piektais lielākais spēlētājs Latvijas degvielas tirgū. Gadu iepriekš SIA Ziemeļu nafta ierindojās šī saraksta sestajā vietā. 2009. gadā uzņēmums apgrozīja teju 42 miljonus latu un strādāja ar 660 tūkstošus latu lieliem zaudējumiem, liecina informācija žurnālā TOP500. Vērtējot visu nozaru uzņēmumus pēc 2009. gadā apgrozītajiem līdzekļiem, SIA Zilā lagūna ieņēma Latvijas lielāko uzņēmumu saraksta 63. vietu.

Konkurences cīņas dēļ, Mažeiķu nafta zaudējusi jau 40 % Latvijas biodegvielas tirgus; Latvijā, visticamāk, drīzumā nojauks 60 kilometru dzelzceļa sliežu ceļa uz Lietuvu.

Mažeiķu naftas īpašnieki Orlen Lietuva, Eiropas Savienības Konkurences ģenerāldirektorātā iesniegusi sūdzību par netaisnīgu degvielas nodokļu politiku Latvijā un Eiropas Komisijā vēlas sūdzēties par Lietuvas dzelzceļu, kurš, visticamāk, protekcionisma nolūkos, nojaucis uzņēmumam svarīgo sliežu ceļu posmā Mažeiķi – Reņģe, tā rezultātā Latvijā, visticamāk, būs jānojauc 60 km garš dzelzceļa sliežu ceļš Reņģe - Glūda, kas bez kravu satiksmes no Mažeiķiem nav dzīvotspējīgs.

Tarifi 6,7

Šoziem siltums var sadārdzināties pat par 47%

Atbildīgās ministrijas atcelt nodokļu slogu siltumam pašlaik neplāno. «Ņemot vērā, ka gāzes tarifi pieaugs, maksimums, par 38%, siltuma tarifu pieaugumu es prognozēju ne lielāku kā par 15-20%,» optimiskāks ir ekonomikas ministrs Artis Kampars.

Izmaiņas tūrisma likumā, kas vērstas uz klienta drošības palielināšanu, nozares sakārtošanu, var nesasniegt cerēto – apdrošināšanas prasības neesot gana drošas lielajiem spēlētājiem, bet mazos izstumj no tirgus.

Šobrīd maza tūrisma firma ar nelielu apgrozījumu un liels operators sniedz vienāda apjoma drošības garantijas, kaut arī potenciālais risks ir būtiski atšķirīgs, saka ceļojumu aģentūras A–Sono valdes locekle Iveta Vanaga.

Austrieši nolūko Ventspils tranzītbiznesu

Šveices advokāts Rudolfs Meroni atzīst, ka darījums varētu notikt tuvākā pusgada laikā un Austrijas investoriem esot interese ne tikai par Ventspils naftu, bet arī Ventbunkeru.

Investors

Krievijā kāpums var turpināties

Jūlijā Krievijas akciju tirgus piedzīvoja būtisku pieaugumu, MMVB indeksam palielinoties par 6,7%, bet RTS indeksam – par 10,4%. Tomēr tas nenozīmē, ka kāpums apstāsies, un tiek prognozēts, ka augšupejošā tendence var turpināties.

Polijas naftas koncerns «PKN Orlen» šogad savā Lietuvas meitassabiedrībā «Orlen Lietuva» gatavojas investēt 100 miljonus eiro. Šos līdzekļus domāts ieguldīt Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcas un Būtiņģes termināļa attīstībā.

«Līdztekus citiem projektiem paredzēts atklāt jaunu naftas ķīmijas produktu ražošanas iekārtu, kas paplašinās kompānijas portfeli. Jau tuvojas nobeigumam jauna rezervuāra būve Būtiņģes terminālī. Tas palielinās rezervuāru kopējo ietilpību par 20%, garantēs drošāku naftas piegādi rūpnīcai un vairos Lietuvas enerģētisko drošību,» norādīts «Orlen Lietuvos» izplatītajā paziņojumā presei.

Kompānijas pārstāvis Toms Digaitis ziņu aģentūrai BNS sacījis, ka sīkākas ziņas par iecerētajām investīcijām varētu sniegt nākamnedēļ.

Kompānija norādījusi, ka 2017. un 2018.gadā plānotās un jau veiktās investīcijas sasniegs 150-200 miljonus dolāru (124,5-166 miljonus eiro). Iepriekš uzņēmums ziņojis, ka 2017.gadā investīcijām atvēlēti 60 miljoni eiro, tātad šogad tās varētu sasniegt aptuveni 60-100 miljonus eiro.

Vienīgā naftas pārstrādes kompleksa Baltijā Orlen Lietuva (Mažeiķu nafta) cena kopš iegādes brīža kritusies par 50%, norādījusi Lietuvas prezidente Daļa Gribauskaite.

Viņa arī uzsver: «Nedomāju, ka kāds gribētu pārdot uzņēmumu uz pusi lētāk nekā to iegādājies,» raksta Bizness&Baltija.

Arī Polijas prezidents Broņislavs Komorovskis viņai norādījis , ka naftas pārstrādes rūpnīca pārdota netiks. Taču šaubas par to radušās pēc rūpnīcas vadības izsūtītās relīzes, kurā norādīts, ka šāda iespēja netiek izslēgta.

D.Gribauskaite paziņojusi, ka sarunas par iespējamo pārdošanu uzņēmuma pārdošanu esot spekulatīvas. Runa esot vien par to, ka poļu koncerns PKN Orlen, kam pieder Orlen Lietuva, pieaicinājis investīciju banku Nomura, lai tā novērtētu priekšā stāvošo rūpnīcas optimizāciju.

Ar negaidītu pārbaudi otrdien, 8. martā, uzņēmumā Latvijas dzelzceļš (LDz) ieradušies Eiropas Komisijas (EK) Konkurences ģenerāldirektorāta pārstāvji.

EK pārstāvji iepazinās ar uzņēmuma dokumentāciju un datoru saturu, kā arī veica pārrunas ar LDz darbiniekiem, laikrakstam Telegraf pastāstīja EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja Iveta Šulca.

Otrdienas rītā LDz norisinājās iknedēļas vadības sanāksme, kad tur pēkšņi ieradās vairāki cilvēki, kas uzrādījuši tiesas sankciju, kura nodrošina piekļuvi uzņēmuma iekšējai informācijai.

Auditori pieprasījuši uzņēmuma dokumentāciju, pārbaudījuši uzņēmuma datorus un veikuši pārrunas ar LDz vadību. LDz birojā tie pavadījuši visu otrdienu un atgriezušies arī trešdien.

Negaidītā revīzija, pēc laikraksta domām, ir saistīta ar lietuviešiem – izmeklēšana tiekot veikta saistībā ar Lietuvas dzelzceļa kompānijas Lietuvos Geležinkeliai, kas pieder Lietuvas valdībai, un naftas pārstrādes rūpnīcu Mažeiķu nafta, kas pieder poļu naftas koncernam PKN Orlen, ilglaicīgo strīdu.

Pagājušajā gadā lielākie komersanti pēc mazumtirdzniecībā realizētā degvielas apjoma bija SIA Latvija Statoil, SIA Neste Latvija un SIA Lukoil Baltija R.

Aiz šiem trim seko AS Virši-A, SIA East-West Transit, SIA Aparts, SIA Astarte-nafta, SIA Ziemēlu nafta, SIA Ruslatnaft un SIA Rns-D.

Arī lielākie komersanti pēc izlaistā naftas produktu apjoma brīvam patēriņam pērn bija Latvija Statoil, Neste Latvija, Lukoil Baltija R, aiz sevis atstājot SIA Mažeiķu nafta tirdzniecības namu, SIA LDz ritošā sastāva servisu un SIA Gulfstream Oil.

Kolektīvās iepirkšanās portāls CityLife.lv piedāvā iegādāties 95. markas benzīnu, maksājot Ls 0,855 par litru. Šo piedāvājumu portālā ievietojusi Latvijas Nafta sadarbībā ar Mažeiķu Nafta tirdzniecības namu.

Apmaiņā pret vienu kuponu pircējs saņem divdesmit litrus 95. markas benzīna. Katram pircējam ir iespēja nopirkt neierobežotu kuponu skaitu.

Iegādātos kuponus pret degvielu varēšot apmainīt vienas nedēļas laikā no 10. līdz 16. oktobrim Latvijas Nafta degvielas uzpildes stacijā Rīgā.

Portāls norāda, ka šāda akcija ir nebijis gadījums Latvijas degvielas tirgū un kolektīvās iepirkšanās jomā.

CityLife.lv izveidots 2010.gada novembrī un līdz šim savu akciju rezultātā Latvijas iedzīvotājiem esot ietaupījis 1,9 miljonus latu, kā arī piesaistījis 170 000 reģistrēto lietotāju.

Pirmajā pusgadā samazinājušies akcīzes nodokļa ieņēmumi par degvielu, kā arī vērojams kritums kopējā naftas produktu realizācijā, liecina informācija Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājas lapā.

Šī gada pirmajos sešos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, par 17% jeb 8,179 milj. latu samazinājās akcīzes nodokļa ieņēmumi par naftas produktiem. Tāpat kā pagājušā gadā visvairāk – 63,02%, akcīzes nodokļa ieņēmumu ir no dīzeļdegvielas un tās aizstājēj produktiem un komponentiem.

Kopumā naftas produktu kopējā realizācija šī gada pirmajos sešos mēnešos bija 552 602 tonnas, kas ir par 5% mazāk, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, kad tika realizētas 549 615 tonnas naftas produktu.

Realizētā benzīna apjomi samazinajušies par gandrīz septiņiem tūkstošiem tonnu. Šī gada pirmajos sešos mēnešos tika realizētas 9 239 tonnas, salīdzinot ar 16 075 tonnām pērnā gada attiecīgajā periodā.

Par AS Ventspils nafta (VN) valdes locekli iecelts Aleksejs Tarasovs, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.

Vienlaikus VN padome no valdes locekļa amatiem atsaukusi Andri Vilcmeieru un Aleksandru Jagdžijantu, tādejādi samazinot uzņēmuma valdes locekļu skaitu līdz trim līdzšinējo četru vietā.

A. Tarasovs augstāko izglītību inženiera specializācijā ieguvis Sanktpēterburgā. Kopš 1986. gada A. Tarasovs strādājis uzņēmumā Mažeiķu nafta, bet 1997. gadā pievienojies Vitol Lietuvas birojam kā tehniskais eksperts. Galvenās A. Tarasova specializācijas jomas ir loģistika, transports, produktu uzglabāšana un kvalitātes kontrole.

VN valdes priekšsēdētājs ir Saimons Bodijs, savukārt valdes locekļi ir Boriss Bednovs un Aleksejs Tarasovs.

Krievijas naftas kompānija Lukoil nav ieinteresēta iegādāties Polijas PKN Orlen uzņēmumu Lietuvā Orlen Lietuva. Tā izteicies Lukoil pārstāvis Vladimirs Semakovs, ziņo Bloomberg.

Polijas PKN Orlen iepriekš izteicās, ka varētu pārdot savu biznesu Lietuvā, jo tas neesot rentabls.

Db.lv jau vēstīja, ka Latvijas degvielas tirgotāju asociācijas vadītājs Ojārs Karčevskis, atsaucoties uz Polijas finanšu ministra vietnieka Mikolaja Budzanovska sacīto, norādīja, ka Polijas valdība varētu dot atļauju valstij piederošajai naftas kompānijai PKN Orlen pārdot tam piederošo Baltijas valstīs vienīgo naftas pārstrādes un transportēšanas koncernu Orlen Lietuva (bijušo Mažeiķu nafta).

Polijas naftas kompānija PKN Orlen šā gada otrajā ceturksnī strādājusi ar 5,25 miljonu zlotu (614,3 tūkst. latu) lieliem zaudējumiem. Attiecīgajā laika periodā pirms gada kompānijai bija peļņa 1,17 miljardu zlotu (207,1 milj. latu) apmērā, ziņo Bloomberg.

Polijas kompānija zaudējumus skaidro ar vājāku zlota vērtību, kas palielināja PKN Orlen parādus ārvalstu valūtā.

Bloomberg aptaujātie analītiķi bija PKN Orlen prognozējuši peļņu 178,9 miljonu zlotu (31,67 milj. latu) apmērā.

Db.lv jau vēstīja, ka Latvijas degvielas tirgotāju asociācijas vadītājs Ojārs Karčevskis, atsaucoties uz Polijas finanšu ministra vietnieka Mikolaja Budzanovska sacīto, norādīja, ka Polijas valdība varētu dot atļauju valstij piederošajai naftas kompānijai PKN Orlen pārdot tam piederošo Baltijas valstīs vienīgo naftas pārstrādes un transportēšanas koncernu Orlen Lietuva (bijušo Mažeiķu nafta).

Polijas kompānija PKN Orlen ir gatava pārdot naftas pārstrādes uzņēmumu Orlen Lietuva - iepriekš uzņēmums bija zināms ar nosaukumu Mažeiķu nafta - Krievijas dabasgāzes gigantam Gazprom vai jebkuram citam investoram, jo PKN neapmierina Lietuvā veikto investīciju atdeve, norādījis Polijas vēstnieks Lietuvā Mareks Novakovskis, vēsta Lenta.

M. Novakovskis Lietuvas izdevumam Lietuvas Kurjers norādījis, ka Lietuvai vajadzētu veidot sadarbību ar Poliju bez «visādiem pelēkiem un ēnainiem juridiskajiem trikiem un viltībām». Viņš arī apgalvojis, ka Polija jau ir nogurusi no Lietuvas kļūdām.

Īpaši neapmierināta Polija ir ar Lietuvas valstij piederošo dzelzceļa kompāniju, kas uzņēmumam Orlen Lietuva noteikusi augstākus tarifus nekā vietējiem uzņēmumiem. Tas noticis, neskatoties uz to, ka PKN Orlen ir lielākais ārvalstu investors Lietuvā.

Lenta, vēsta, ka Krievijas kompānijas jau sen interesējušās par Orlen Lietuva iegādi. Līdz 2006. gadam daļu šī uzņēmuma kontrolēja kompānija Yukos. 2010. gada sākumā par sarunām par Orlen Lietuva iegādi paziņoja Krievijas-Lielbritānijas kompānija TNK-BP.

Polijas lielākā naftas kompānija PKN Orlen saņēmusi vairākus piedāvājumus pārdot tai piederošo uzņēmumu Lietuvā Orlen Lietuva, taču pagaidām vēl nav nolemts, vai šis uzņēmums tiešām tiks pārdots, citējot PKN Orlen vadītāja Jaceka Kraveca teikto intervijā Varšavas radiostacijai Radio PiN, vēsta Bloomberg.

PKN Orlen vadītājs skaidro, ka pagaidām attiecībā uz Orlen Lietuva ir iespējami trīs scenāriji – pārdot visu uzņēmumu, pārdot daļu Lietuvas uzņēmuma vai arī nepārdot Orlen Lietuva un uzlabot tās efektivitāti.

J. Kravecs atteicies nosaukt potenciālos pircējus.

PKN Orlen Lietuvas uzņēmumu iegādājās 2006. gadā, par to samaksājot 2,34 miljardus ASV dolāru.

Iepriekš Polijas vēstnieks Lietuvā Mareks Novakovskis izteicies, ka PKN Orlen ir gatava pārdot naftas pārstrādes uzņēmumu Orlen Lietuva - iepriekš uzņēmums bija zināms ar nosaukumu Mažeiķu nafta - Krievijas dabasgāzes gigantam Gazprom vai jebkuram citam investoram, jo PKN neapmierina Lietuvā veikto investīciju atdeve.

Eiropas Komisija apstiprina, ka tās ierēdņi 8. martā veica iepriekš nepieteiktas pārbaudes Baltijas valstu uzņēmumos, kuri darbojas dzelzceļa kravu pārvadājumu un ar tiem saistītu ražojumu nozarē.

Komisijai ir iemesls uzskatīt, ka attiecīgie uzņēmumi varētu būt pārkāpuši ES pretmonopolu noteikumus, kuri aizliedz karteļus un uzņēmējdarbības ierobežošanu, un/vai dominējoša stāvokļa tirgū ļaunprātīgu izmantošanu, DB uzzināja Eiropas Komisijas Latvijas pārstāvniecībā.

Komisijas ierēdņus pārbaudē VAS Latvijas Dzelzceļš pavadīja viņu sadarbības partneri no attiecīgajām valsts kompetentajām iestādēm.

Iepriekš nepieteiktas pārbaudes ir sākuma posma pasākums, kad rodas aizdomas par konkurenci ierobežojošām darbībām. Pats fakts, ka EK veic šādas pārbaudes, vēl nenozīmē, ka uzņēmumi ir veikuši konkurenci ierobežojošas darbības, nedz arī ietekmē izmeklēšanas iznākumu. EK respektē tiesības uz aizstāvību, it īpaši uzņēmumu tiesības tikt uzklausītiem pretmonopolu procesos. Termiņš, kurā jāpabeidz izmeklēšana par konkurenci ierobežojošu rīcību, nav oficiāli noteikts. Izmeklēšanas ilgumu noteiks vairāki faktori, tostarp katra konkrētā gadījuma sarežģītība, tas, cik lielā mērā iesaistītie uzņēmumi sadarbojas ar EK, un aizstāvības tiesību īstenošana.