Jaunākais izdevums

Polijas naftas koncerns «PKN Orlen» šogad savā Lietuvas meitassabiedrībā «Orlen Lietuva» gatavojas investēt 100 miljonus eiro. Šos līdzekļus domāts ieguldīt Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcas un Būtiņģes termināļa attīstībā.

«Līdztekus citiem projektiem paredzēts atklāt jaunu naftas ķīmijas produktu ražošanas iekārtu, kas paplašinās kompānijas portfeli. Jau tuvojas nobeigumam jauna rezervuāra būve Būtiņģes terminālī. Tas palielinās rezervuāru kopējo ietilpību par 20%, garantēs drošāku naftas piegādi rūpnīcai un vairos Lietuvas enerģētisko drošību,» norādīts «Orlen Lietuvos» izplatītajā paziņojumā presei.

Kompānijas pārstāvis Toms Digaitis ziņu aģentūrai BNS sacījis, ka sīkākas ziņas par iecerētajām investīcijām varētu sniegt nākamnedēļ.

Kompānija norādījusi, ka 2017. un 2018.gadā plānotās un jau veiktās investīcijas sasniegs 150-200 miljonus dolāru (124,5-166 miljonus eiro). Iepriekš uzņēmums ziņojis, ka 2017.gadā investīcijām atvēlēti 60 miljoni eiro, tātad šogad tās varētu sasniegt aptuveni 60-100 miljonus eiro.

Kopš 2006.gada, kad Polijas naftas koncerns iegādājās toreizējo kompāniju «Mažeiķu nafta», tās modernizācijā investēts jau vairāk nekā miljards dolāru (830,2 miljoni eiro).

2017.gadā «Orlen Lietuva» rūpnīcā pārstrādāts vairāk nekā desmit miljonu tonnu naftas, kura caur Būtiņģes termināli piegādāta simts tankkuģos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmuma «Lietuvos geležinkeliai» ģenerāldirektors Mants Bartuška un Polijas naftas koncerna «Orlen» vadītājs Daniels Obajteks otrdien ieklāja simbolisku sliedi atjaunojamajā dzelzceļa posmā starp uzņēmumam «Orlen Lietuva» piederošo Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcu Lietuvā un Reņģi Latvijā, kas tika izjaukts pirms desmit gadiem, kā arī parakstīja vienošanos par abu kompāniju sadarbību.

Šī vienošanās paredz, ka «Lietuvos geležinkeliai» turpmāk vedīs «Orlen» meitasuzņēmuma «Orlen Lietuva» kravas uz Poliju. Līdz šim Mažeiķu naftas pārstrādes uzņēmuma produkciju «Lietuvos geležinkeliai» pārvadāja tikai Lietuvas teritorijā.

Kā preses konferencē Mažeiķos uzsvēris Lietuvas satiksmes ministrs Roks Masjulis, sliedes ielikšanai Mažeiķu-Reņģes posmā ir simboliska nozīme, jo tā apliecina, ka pārvarēta agrākā nesaprašanās starp «Lietuvos geležinkeliai» un «Orlen».

«Šī nesaprašanās un sliežu ceļa izjaukšana pirms daudziem gadiem ne tikai izraisīja «Orlen Lietuva» un «Lietuvos geležinkeliai» konfliktu, bet arī aptumšoja mūsu valstu attiecības,» viņš piebildis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

PKN Orlen atzinīgi vērtē Lietuvas dzelzceļa uzņēmuma solījumu atjaunot Mažeiķu-Reņģes posmu

LETA--BNS, 20.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polijas naftas koncerns «PKN Orlen» atzinīgi vērtē Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmuma «Lietuvos geležinkeliai» solījumu atjaunot pirms gandrīz desmit gadiem noārdīto Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posmu, pa kuru šim koncernam piederošā Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīca «Orlen Lietuva» līdz 2008.gadam veda naftas produktus uz Latviju un Igauniju.

To ceturtdien preses konferencē paziņojuši «PKN Orlen» vadītāji. Viņi arī norādījuši, ka Eiropas Komisijas (EK) lēmums noteikt dzelzceļa uzņēmumam par šo soli nepilnu 28 miljonu eiro naudassodu nav sagādājis viņiem gandarījumu.

«Mēs nejūtam nekādu gandarījumu, ka tika noteikts naudassods, mūs nepriecē tas, ka valstīs, kurās mēs darbojamies, valdībām tiek noteikti sodi. Tomēr mēs apsveicam lēmumu [atjaunot Reņģes posmu]. Jau esam sākuši sarunas, lai atrisinātu šo problēmu. Tas labvēlīgi ietekmēs mūsu darbību,» žurnālistiem sacījis «Orlen» viceprezidents Miroslavs Kohaļskis.

Pēc viņa teiktā, ir svarīgi, lai «Lietuvos geležinkeliai» un EK atrastu problēmas risinājumu, bet «Orlen» šo jautājumu uzlūko no biznesa skatupunkta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lietuvas satiksmes ministrs: Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa atjaunošana būs labas gribas žests pret latviešiem

LETA, 25.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmuma Lietuvos geležinkeliai solījums atjaunot pirms gandrīz desmit gadiem nojaukto Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posmu starp Lietuvu un Latviju ir ne tikai ekonomisks, bet arī politisks solis un labas gribas žests pret partneriem Latvijā un Polijā, intervijā ziņu aģentūrai BNS norādījis Lietuvas satiksmes ministrs Roks Masjulis.

Jautāts, vai Lietuvos geležinkeliai iecere pārsūdzēt Eiropas Savienības (ES) Tiesā Eiropas Komisijas (EK) lēmumu noteikt Lietuvas dzelzceļa uzņēmumam nepilnu 28 miljonu eiro naudassodu par konkurences ierobežošanu nav pretrunā ar gatavību atjaunot izārdīto sliežu ceļu, viņš atzinis, ka galīgais lēmums par pārsūdzēšanu vēl nav pieņemts - tas notiks pēc tikšanās ar ES konkurences komisāri Margrēti Vestageri.

«Galīgā lēmuma vēl nav, uzņēmums apsver virkni variantu, (..) laiks [sūdzības iesniegšanai] mums ir līdz 18.decembrim. Pirms lēmuma pieņemšanas es vēl plānoju pats aizbraukt pie komisāres, ja viņa mani pieņems, un apspriesties par to, kādi ceļi Lietuvai šai lietā būtu perspektīvākie,» stāstījis ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz decembra beigām tiks pabeigti 19 kilometrus garās Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa līnijas atjaunošanas darbi, paziņojusi Lietuvas kompānija "Vitras-S", kas veic šos atjaunošanas darbus.

Līgums ar Lietuvas valsts dzelzceļa kompāniju "Lietuvos geležinkeliai" paredz, ka dzelzceļa posma atjaunošana jāpabeidz līdz 2020.gada marta beigām, bet kompānija nemainīs savus plānus darbus pabeigt šogad, ziņu aģentūrai BNS norādīja "Vitras-S" vadītājs Mihails Ļipkins.

"Viss notiek pēc plāna, darbi rit raiti. Ieradās sākotnējā tehniskā komisija, ir aizrādījumi, kurus labojam, bet viss norit pēc grafika," teica Ļipkins.

"Lietuvos geležinkeliai" pārstāvis Gintars Ļubins sacīja, ka pašlaik tiek pabeigti darbi dzelzceļa līnijas posmā Reņģē.

"Pašlaik ir aprīkota ceļu augšējā konstrukcija, saremontētas pārbrauktuves, pārejas un tilti. Tāpat atjaunota kanalizācijas iekārtu darbība, likvidēti augi, pabeigti darbi pie kustības regulēšanas, sakaru un elektrosistēmu darbu un aprīkojuma atjaunošanas," paskaidroja Ļubins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Latvija joprojām ir valsts ar augstāko darbaspēka nodokļu slogu Baltijā

Dienas Bizness, 08.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Lai arī Latvijas nodokļu politikas mērķis ir nodokļu sloga samazinājums zemāku ienākumu guvējiem, pārējās Baltijas valstis virzās uz priekšu straujāk.

Lai gan vērienīgā nodokļu reforma nesusi virkni jauninājumus nodokļu likumdošanā, Latvija joprojām ir valsts ar augstāko darbaspēka nodokļu slogu Baltijā - secināts Swedbank Finanšu institūta veiktajā Baltijas valstu nodokļu sloga salīdzinājumā. Latvijas nodokļu politika nelutina kā darba ņēmējus, tā arī darba devējus, radot Baltijā lielākos kopējos izdevumus uz vienu darbinieku.

Latvijā 2018.gads likumdošanas jomā nesis gana daudz jaunumu, tādēļ galvu lauzīt nākas ne tikai darba algas saņēmējiem, bet arī to izmaksātājiem. Cenšoties mazināt sociālo nevienlīdzību, ir palielināta minimālā alga (no 380 eiro uz 430 eiro), mainīts neapliekamā minimuma noteikšanas un piemērošanas princips (no 60 līdz 115 eiro pērn, no 0 līdz 200 eiro šogad) un ieviestas progresīvās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes (no 23% uz 20%, 23% vai pat 31,4% atkarībā no ienākumu apmēra). Tāpat, saskaņā ar reformas nestajām izmaiņām, palielināts atvieglojums par apgādājamo (no 175 eiro līdz 200 eiro) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes (no 10,5% uz 11% darba ņēmējiem un no 23,59% uz 24,09% darba devējiem).

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lietuvieši Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posmu piedāvā atjaunot līdz 2019. gada beigām

LETA/BNS, 23.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmums «Lietuvos geležinkeliai» iesniedzis Eiropas Komisijai (EK) projektu nojauktā Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posma atjaunošanai, ko plāno paveikt līdz 2019. gada beigām.

«Pagājušās nedēļas beigās mēs iesniedzām plānu saskaņošanai ar EK. Dzelzceļa posmu plānots atjaunot līdz 2019.gada beigām,» pavēstīja «Lietuvos geležinkeliai» pārstāvis sakariem ar sabiedrību Mants Dubausks.

Pēc viņa teiktā, saskaņā ar valdības lēmumu plāns līdz 1.martam jāsaskaņo ar EK. Viņš norādīja, ka šobrīd uzņēmumus nevēlas atklāt plāna detaļas, tajā skaitā investīcijas.

Saskaņā ar agrākām aplēsēm, posma atjaunošana izmaksās aptuveni 20 miljonus eiro, taču uzņēmuma vadītājs Mants Bartuška paudis cerību, ka summa būs mazāka.

«Latvijas dzelzceļa» pārstāvis Māris Ozols aģentūru BNS informēja, ka dzelzceļa posma atjaunošanas projekts ar Latviju netiek saskaņots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas Seima Ekonomikas komiteja centīsies noteikt stingrākus kritērijus, pēc kuriem no Lietuvas nacionālās drošības viedokļa svarīgiem uzņēmumiem būs pienākums ziņot valdībai par liela apmēra darījumiem.

Kā ziņu aģentūrai BNS pastāstījis komitejas vadītājs, Zemnieku un zaļo frakcijas deputāts Virģīnijs Sinkevičs, šāda kārtība tiktu attiecināta ne tikai uz stratēģiskajiem valsts uzņēmumiem, bet arī uz trim lielām privātkapitāla kompānijām - Lietuvas vienīgo jēlnaftas pārstrādes uzņēmumu Orlen Lietuva, minerālmēslojuma ražotāju Achema un televīzijas, interneta un mobilo sakaru pakalpojumu sniedzēju Telia Lietuva, bet īpaša valdības komisijas atļauja būtu vajadzīga ne vairāk kā diviem trim darījumiem gadā.

Pēc viņa teiktā, pašlaik tiek strādāts pie tā, lai likums par nacionālajai drošībai svarīgajiem uzņēmumiem un objektiem tiktu saskaņots gan ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) prasībām, gan Lietuvas drošības interesēm, gan Valsts drošības departamenta (VSD) aizrādījumiem, gan ar pašiem uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izpildot Eiropas Komisijas (EK) lēmumu, Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmums «Lietuvos geležinkeliai» Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posmu varētu atjaunot 2019.gadā, sacīja Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmuma vadītājs Mants Bartuška.

«[Dzelzceļa] posms līdz Reņģei ir jāatjauno, tā ir daļa no EK noteiktā soda, kas paredz, ka ir jānovērš sekas. Acīmredzot tas būs 2019.gada projekts,» teica Bartuška.

«Darbu apjoma dēļ tiks izvērtēts, kas ir jāatjauno, jo posms nav izmantots jau astoņus gadus. Tas var prasīt arī divus gadus, ar visu dokumentāciju, ar fizisko darbu,» piebilda «Lietuvos geležinkeliai» vadītājs.

Bartuška teica, ka trīs mēnešu laikā pēc soda paziņošanas, tas ir, līdz janvāra sākumam, Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmumam ir jāiesniedz EK plāns par Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posma atjaunošanu. Viņš piebilda, ka dzelzceļa posma atjaunošana varētu maksāt apmēram 20 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lietuva maksās naudassodu par Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posma nojaukšanu

LETA/BNS, 05.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmums «Lietuvos geležinkeliai» piektdien samaksās Eiropas Komisijas noteikto nepilnu 28 miljonu eiro naudassodu par Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posma nojaukšanu, ziņu aģentūrai BNS apliecinājis uzņēmuma vadītājs Mants Bartuška.

Galīgais soda nomaksas termiņš ir 7.janvāris.

Kā pastāstījis «Lietuvos geležinkeliai» pārstāvis sakariem ar sabiedrību Mants Dubausks, naudassods tiks samaksāts no uzņēmuma uzkrātajām rezervēm, neizmantojot bankas garantijas.

Vēlāk dzelzceļa uzņēmums gatavojas lūgt Eiropas Komisiju šo naudassodu samazināt vai vispār atbrīvot no tā nomaksas. Tādu iespēju «Lietuvos geležinkeliai» var izmantot pusgada laikā no naudassoda piespriešanas jeb līdz aprīļa sākumam.

Kā ziņots, Lietuvas valdība 6.decembrī nolēma atjaunot Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posmu, kā arī uzdeva valsts dzelzceļa uzņēmumam pārsūdzēt naudassodu, lai panāktu tā summas samazināšanu vai atcelšanu. 15.decembrī «Lietuvos geležinkeliai» pārsūdzēja naudassodu Eiropas Savienības (ES) Tiesā. Ja tiesas lēmums būs uzņēmumam labvēlīgs, tas varēs visu summu vai daļu no tās atgūt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas mēbeļu koncernā Ikea ietilpstošā Lietuvas kompānija Ikea Industry Lietuva jaunās mēbeļu ražotnes celtniecību plāno sākt pavasarī, ceturtdien ziņo laikraksts Verslo žinios.

«Desmit kompānijas piedalījās konkursā, lai izraudzītos celtniecības darbuzņēmēju, un trīs uzņēmumi turpina sacensties par šo līgumu,» norāda Ikea Industry Lietuva vadītāja Inga Urbonavičiūte.

«Celtniecības darbi tiks sākti šā gada pavasarī. Precīzāks datums pagaidām vēl nav zināms,» piebilst Urbonavičiūte.

Ikea Industry Lietuva paredzējusi rūpnīcu pabeigt 2019.gada vasarā.

Jau ziņots, ka Ikea Industry Lietuva investēs 46,8 miljonus eiro jaunā mēbeļu ražotnē ar plāniem dubultot pašreizējo ražošanas jaudu un radīt 20 jaunas darbvietas.

LASI VĒL:

Ikea investēs 47 miljonus eiro jaunā mēbeļu ražotnē Lietuvā

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas jēlnaftas pārstrādes uzņēmumu Orlen Lietuva, kam pieder Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīca, turpmāk vadīs M. Rudņickis. Viņam uzticēts turpināt modernizāciju un nostiprināt uzņēmuma pozīcijas mazumtirdzniecībā. M. Rudņickis dažādos amatos Orlen Lietuva strādā kopš 2008.gada. Ja pirms laika tik apsvērta Orlen Lietuva slēgšana, tagad kompānija strādā ar peļņu un pirmo reizi izmaksājusi dividendes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lietuvas dzelzceļa uzņēmums varētu tuvākajā laikā sākt atjaunot Mažeiķu-Reņģes posmu

LETA--BNS, 18.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmums «Lietuvos geležinkeliai» tuvākajā laikā varētu sākt atjaunot Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posmu, par kura nojaukšanu Eiropas Komisija (EK) tam noteikusi nepilnu 28 miljonu eiro naudassodu, trešdien paziņojis Lietuvas dzelzceļa kompānijas vadītājs Mants Bartuška.

«Pilnībā iespējams, ka mēs tuvākajā laikā sāksim atjaunot [dzelzceļa] posmu [no Mažeiķiem] uz Reņģi, lai atrisinātu šo jautājumu,» preses konferencē sacīja Bartuška.

Viņš nevarēja atbildēt uz jautājumu, cik Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posma atjaunošana varētu izmaksāt. Iepriekš vēstīts, ka izmaksas varētu būt apmēram 20 miljoni eiro.

EK soda Lietuvu, Latvija grib sliedes

Papildināta - Lietuvas dzelzceļam par Mažeiķu-Reņģes posma noārdīšanu jāmaksā teju 28 miljoni eiro

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes deputāti šodien apstiprināja 2019.gada budžetu, kas paredz, ka galvaspilsētas izdevumi šogad sasniegs vēsturiski augstāko slieksni - 1,083 miljardus eiro.

Pilsētas ieņēmumi šogad plānoti 972,64 miljonu eiro apmērā, bet budžeta deficīts - 110,07 miljonu jeb 11,4% apmērā.

Lemšana par šā gada budžetu domes sēdē ilga desmit stundas. Par budžetu nobalsoja 33 valdošās koalīcijas deputāti, bet 24 opozīcijas deputāti balsoja pret.

Lielāko daļu - 583,7 miljonus eiro - pašvaldības ieņēmumu veido iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi, bet vēl 110 miljonus eiro - īpašuma nodokļa ieņēmumi. 5,03 miljonus eiro pašvaldība plāno iekasēt arī no Azartspēļu nodokļa un 924 007 eiro - no Dabas resursu nodokļa nomaksas. 20,51 miljonu eiro no pašvaldības šī gada ieņēmumiem veidos nenodokļu ieņēmumi, piemēram, ieņēmumi no uzņēmējdarbības un īpašuma, naudas sodi un citi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministrijas prioritārajiem pasākumiem 2020.gada budžetā papildus prasa 953,5 miljonus eiro, 2021.gadam - 1,82 miljardus eiro, bet 2022.gadam - 2,14 miljardus eiro, teikts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritārajiem pasākumiem turpmākajos trijos gados.

Ar minēto ziņojumu otrdien, 3.septembrī, tiks iepazīstināts Ministru kabinets. Kopumā turpmāko trīs gadu periodam kā prioritārie pasākumi iesniegti 334.

Lielāko finansējumu prioritāro pasākumu īstenošanai pieprasījusi Veselības ministrija (VM) - 2020.gadam 279,4 miljonus eiro, 2021.gadam - 445 miljonus eiro, bet 2022.gadam - 606,8 miljonus eiro.

FM piebilda, ka ievērojama daļa no VM pieprasītā papildu finansējuma ir paredzēta veselības aprūpes darbinieku (aizsardzības, iekšlietu, izglītības, tieslietu, labklājības un veselības nozares jomā strādājošiem) darba samaksas paaugstināšanai 2020.gadam 120,2 miljonu eiro apmērā, 2021.gadam - 261,3 miljonu eiro apmērā, bet 2022.gadam - 406,8 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konsolidēto kopbudžetu šogad būtiski ietekmējusi COVID-19 pandēmija, informē Finanšu ministrija.

Kopbudžeta ieņēmumi šā gada astoņos mēnešos ir par 82,2 miljoniem eiro jeb 1,1% zemāki nekā pērn attiecīgajā periodā, bet izdevumi pieauguši par 554,8 miljoniem eiro jeb 7,9%, tādējādi kopbudžetā, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo periodu, par 637 miljoniem eiro pasliktinājusies bilance. Šā gada janvārī-augustā kopbudžetā bija 40,2 miljonu eiro deficīts, pretstatā 596,8 miljonu eiro pārpalikumam pērn attiecīgajā periodā.

Būtiskās izmaiņas skaidrojamas ar COVID-19 izplatības mazināšanai noteikto ierobežojumu ietekmi uz ekonomiku, kā rezultātā par 537,4 miljoniem eiro no plānotā atpalika kopbudžeta nodokļu ieņēmumi. Savukārt straujāku nekā plānots izdevumu piegumu noteica valdības apstiprinātie pasākumi uzņēmumu un iedzīvotāju atbalstam, kā arī pieaugums bezdarbnieku un slimības pabalstos. Vienlaikus kopš lielākā kopbudžeta nodokļu ieņēmumu krituma maijā (par 17,9% pret 2019. gada maiju) situācija kopbudžetā ir uzlabojusies un augustā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi bija jau par 3% augstāki nekā 2019. gada augustā, skaidro ministrijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošināšanas akciju sabiedrības BTA Baltic Insurance Company (BTA) bruto parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms Baltijas valstīs šī gada pirmajos sešos mēnešos bija par 32,3% lielāks nekā attiecīgajā periodā pērn, informē uzņēmumā

Īpaši straujš izrāviens ir bijis Latvijas tirgū, kur vērojama lielākā izaugsme Baltijas valstu vidū - BTA bruto parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms pirmajā pusgadā bija par 43,8% lielāks nekā pērn. Turklāt BTA Latvijā šogad strādājis ar 1,8 miljonu eiro peļņu.

BTA Latvijā bruto parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms šā gada pirmajos sešos mēnešos sasniedza 41,0 miljonus eiro, pretstatā 28,5 miljoniem eiro pērn. Tieši Latvijas tirgū sasniegtie rezultāti deva ievērojamu kāpumu kopējā Baltijas tirgū, kur prēmiju kopējais apjoms sasniedza 108,8 miljonus eiro (+32,3%). Lietuvā prēmiju apjoms pieauga par 26,4%, bet Igaunijā - par 25,6%.

BTA peļņa pirms nodokļu nomaksas šā gada pirmajos sešos mēnešos sasniedza 4,2 miljonus eiro, kas ir par 2,8% vairāk nekā pērn. Latvijā peļņa pieauga trīs reizes un sasniedza 1,8 miljonus eiro, kamēr Lietuvā peļņas kāpums bija 12,1%, un sasniedza 3,7 miljonus eiro. Igaunijā šogad piedzīvoti zaudējumi 1,3 miljonu eiro apjomā. Latvijā pirmajos sešos mēnešos BTA visvairāk prēmijās parakstījusi veselības apdrošināšanā - 13,9 miljonus eiro (+55,8 %), KASKO apdrošināšanā – 8 miljonus eiro (+36,5%) un transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšanā - 7,9 miljonus eiro (+80,6%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

FOTO, VIDEO: Dzelzceļa posma Mažeiķi–Reņģe atjaunošanu plānots pabeigt līdz gada beigām

Žanete Hāka, 10.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien, 10. jūnijā satiksmes ministrs Tālis Linkaits kopā ar Lietuvas Republikas Transporta un sakaru ministru Roku Masjuli (Rokas Masiula) un Polijas infrastruktūras ministru Andžeju Adamčiku (Andrzej Adamczyk) atklāja Mažeiķi-Reņģe dzelzceļa līnijas atjaunošanas darbus.

Kā iepriekš ziņots, Lietuva sāk atjaunot vairāk nekā pirms desmit gadiem izjaukto dzelzceļa posmu Mažeiķi-Reņģe. Dzelzceļa posmu paredzēts atjaunot līdz šī gada beigām, tādējādi izpildot Lietuvas doto solījumu Eiropas Komisijai, ka posms tiks atjaunots šajā termiņā.

2018. gada augustā Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmums «Lietuvos geležinkeliai» izsludināja konkursu par 19,5 kilometrus garā dzelzceļa posma atjaunošanu starp Polijas naftas koncerna «PKN Orlen» meitasuzņēmumam «Orlen Lietuva» piederošo Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcu Lietuvā un Reņģi Latvijā.

Savukārt šī gada martā «Lietuvos geležinkeliai» parakstīja līgumu par 2008.gadā izjauktā dzelzceļa posma Mažeiķi-Reņģe atjaunošanu ar konkursā uzvarējušo Lietuvas kompāniju Vitras-S. Līguma summa ir 11,35 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada budžetā ministrijas un citas institūcijas kopumā ieekonomējušas 31,17 miljonus eiro, kas tiks pārdalīti citiem mērķiem, liecina Finanšu ministrijas (FM) valdībā iesniegtais informatīvais ziņojums par valsts pamatbudžeta pamatfunkciju izdevumu prognozēto neapguvi un iespējamo līdzekļu pārdali 2019.gadā.

FM lūdza visām nozaru ministrijām izvērtēt 2019.gada budžeta izpildi un informēt par finansējumu, kuru nebūs iespējams līdz gada beigām izlietot atbilstoši sākotnēji plānotajam mērķim. Tika saņemta informācija no 11 ministrijām un Pārresoru koordinācijas centra. Saskaņā ar ministriju sniegto informāciju prognozētā budžeta neapguve un iespējamā līdzekļu ekonomija pamatbudžetā līdz 2019.gada beigām prognozēta 31 175 000 eiro apmērā.

Vislielākā ekonomija - 7,92 miljoni eiro - rasta Labklājības ministrijā, kam ar 7,9 miljoniem eiro seko FM, Ekonomikas ministrijā ietaupīti 6,88 miljoni eiro, Veselības ministrijā - 3,67 miljoni eiro, Izglītības un zinātnes ministrijā - 1,86 miljoni eiro, savukārt Iekšlietu ministrijā - 1,1 miljons eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visvairāk nodokļu pērn Latvijas valsts kopbudžetā iemaksāja trīs naftas produktu tirgotāji - SIA Circle K Latvia, SIA Orlen Latvija un SIA Neste Latvija, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājaslapā pieejamā informācija par VID administrētajiem nodokļiem. Vislielākais nodokļu maksātājs ir SIA Circle K Latvia, kura izpilddirektore ir Gunta Jēkabsone. Uzņēmums 2017. gadā nodokļos samaksājis 178,99 miljonus eiro. Savukārt Orlen Latvija pērn nodokļos samaksāja 145,77 miljonus eiro, bet Neste Latvija - 134,45 miljonus eiro. Nodokļu nomaksas ziņā lielajam naftas trijniekam cieši uz pēdām min AS Latvenergo ar 111 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu sistēmā un arī vairāku nodokļu likmēs briest izmaiņas.

Līdz 2020. gada 31. maijam Finanšu ministrijai sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem ir jāizstrādā vidēja termiņa valsts nodokļu pamatnostādnes. Pašlaik par iespējamām nodokļu sistēmas pārmaiņam notiek diskusijas dažādos formātos, tai skaitā arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā.

Pamatīgu ažiotāžu raisīja izskanējušās ziņas par iespējamiem piedāvājumiem būtiski palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi strādājošiem (atceļot solidaritātes nodokli un diferencēto neapliekamo minimumu, taču līdz 310 eiro (otrā variantā līdz 500) nodokļa likme būtu 0%), kuru mēneša bruto ienākums būtu lielāks par 1000 (otrā variantā 1200) eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Akropoles attīstošo uzņēmumu Akropole Rīga un Akropole Būve vadītājs Kaspars Beitiņš kļuvis par jauno UAB Akropolis Group valdes locekli, teikts paziņojumā medijiem.

Viņš stāsies iepriekšējā valdes locekļa Kristijonas Storpirštis vietā.

«Pieredze, ko viņš ir guvis īstenojot plaša mēroga projektus, būs ļoti noderīga mūsu tirdzniecības un izklaides centru turpmākai attīstībai. Mēs jau tagad vēlamies, lai Kaspars Beitiņš, kā mūsu Latvijas uzņēmumu vadītājs, tiek iesaistīts Akropolis Group stratēģiskajā vadībā,» norāda Saulė Zabulionytė, UAB Akropolis Group valdes priekšsēdētāja.

Akropolis Group ir holdinga uzņēmums, kas pārvalda nekustāmā īpašuma attīstības projektus Lietuvā, Latvijā, Igaunijā, Ukrainā un Bulgārijā. Lietuvā uzņēmums pārvalda Akropolis tirdzniecības centrus Viļņā, Klaipēdā un Šauļos. Uzņēmums pašlaik attīsta 98 tūkstošus kvadrātmetru lielo tirdzniecības centru Akropole Latvijas galvaspilsētā Rīgā, un pagājušā gada nogalē paziņoja par plāniem 2021. gadā atvērt 70 tūkstošus kvadrātmetru lielo tirdzniecības un izklaides centru Vingis park Viļņā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021.gada budžeta ieņēmumi, salīdzinot ar 2020.gada budžetu, saruks par 328 miljoniem eiro, bet izdevumi augs par 744 miljoniem eiro, liecina Finanšu ministrijas (FM) informācija.

Prognozēts, ka 2021.gada budžeta izdevumi būs 10,76 miljardi eiro, bet ieņēmumi - 9,58 miljardi eiro.

Savukārt no 2020.gada budžeta likuma izriet, ka šogad izdevumi plānoti 10,01 miljarda eiro apmērā, bet ieņēmumi - 9,9 miljardu eiro apmērā.

2021.gadā pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 6,7 miljardus eiro, bet izdevumi - 7,8 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi un izdevumi plānoti 3,2 miljardu eiro apmērā.

Nākamā gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,2 miljardu eiro jeb 3,9% no iekšzemes kopprodukta.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pirmdien pēc tikšanās ar koalīcijas partneriem mediju pārstāvjiem stāstīja, ka pirmdien tika panākta politiska vienošanās par 2021.gada valsts budžetu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Food Union investēs 11,1 miljonu eiro un centralizēs Rīgas ražotnes

Rūta Lapiņa, 05.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmums «Food Union» investēs kopumā 11,1 miljonu eiro, lai tuvāko divu gadu laikā izveidotu svaigo piena produktu Izcilības centru, informē «Food Union» sabiedrisko attiecību vadītāja Linda Mežgaile.

Izcilības centra izveide paredz jauna ražošanas ceha būvniecību 2 miljonu eiro apmērā, jaunu ražošanas iekārtu iegādi 2,85 miljonu eiro apmērā ar mērķi izstrādāt jaunus un inovatīvus produktus un paplašināt produktu piedāvājumu, kā arī visas ražošanas Rīgā koncentrāciju vienuviet, proti, AS «Rīgas piena kombināts» teritorijā. SIA «Rīgas piensaimnieks» ražošanas pārvietošanā uz AS «Rīgas piena kombināts» teritoriju un AS «Rīgas piena kombināts» esošās infrastruktūras modernizācijā tiks investēti 6,25 miljoni eiro.

««Food Union» orientācija uz produktu inovācijām un mūsdienīgām ražošanas tehnoloģijām ir bijusi kopš tā dibināšanas 2011.gadā, kad uzņēmums gada laikā investēja vairāk nekā 30 miljonus eiro jaunu ražošanas iekārtu iegādē. Tagad, sešus gadus vēlāk, uzņēmums ir nobriedis nākamajam lielajam solim investīciju plānā, kas paredz Rīgas ražotņu centralizāciju un Izcilības centra izveidi, lai turpinātu būt produktu inovāciju līderi svaigo piena produktu kategorijās,» stāsta AS «Rīgas piens kombināts» valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā kredītrisku apdrošinātāja Coface jaunajā Centrālās un Austrumeiropas (CAE) 500 lielāko uzņēmumu reitingā iekļautas 32 kompānijas no Baltijas valstīm, kas ir par pieciem uzņēmumiem vairāk nekā gadu iepriekš. Reģiona vadošajiem uzņēmumiem 2017. gadā kāpuši gan apgrozījuma, gan neto peļņas, gan nodarbinātības rādītāji, liecina medijiem sniegtā informācija.

Reģiona lielāko uzņēmumu topā no Latvijas iekļuvuši seši uzņēmumi, bet Igauniju pārstāv septiņi. Abām valstīm topā ir par diviem uzņēmumiem vairāk nekā pērn. Tikmēr Lietuva ar 19 uzņēmumiem, par vienu vairāk nekā gadu iepriekš, saglabā Baltijas līdervalsts pozīcijas pēc kompāniju skaita reitingā. Vadībā ar lielāko skaitu uzņēmumu ir Polija, Ungārija un Čehija, savukārt Latvija reģiona valstu vidū ieņem pēdējo vietu pēc uzņēmumu skaita Top 500.

Augstāko pozīciju no Latvijas uzņēmumiem ieņem IT produktu un risinājumu izplatītājs «ELKO Grupa», ierindojoties 124. vietā. «ELKO Grupa» ir lielākā Latvijas kompānija pēc aizvadītā gada apgrozījuma rādītājiem, turklāt uzņēmums ir Top 500 jaunpienācējs. Kā nākamais lielākais Latvijas uzņēmums reitinga 212. vietā ir «Latvenergo», uzrādot būtisku kāpumu par 157 pozīcijām salīdzinājumā ar pērnā gada topu. Latviju topā pārstāv arī «Uralchem Trading» (226.vieta), «Rimi Latvia» (228. vieta), «Maxima Latvija» (281. vieta) un «Orlen Latvija» (478. vieta), kas ir otrs reitinga jaunpienācējs no Latvijas. Tikmēr Lietuvas uzņēmumu līderis ir «Orlen Lietuva» (20.vieta), bet Igaunijas – «Tallink Grupp» (199.vieta).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija, ņemot vērā Valsts kases datus par konsolidētā kopbudžeta izpildi 2018. gadā, ir aktualizējusi vispārējās valdības budžeta bilances novērtējumu.

Pērn vispārējās valdības budžeta deficīts bija 0,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 198,9 miljoni eiro. Tas bija ievērojami zemāks nekā likumā par valsts budžetu 2018. gadam pieļaujamais vispārējās valdības budžeta deficīts – 1% no IKP.

Konsolidētajā kopbudžetā pērn veidojies 215,1 miljona eiro deficīts, ieņēmumiem un izdevumiem pieaugot vienlīdz strauji. Tautsaimniecības izaugsmei un sekmīgai Valsts ieņēmumu dienesta darbībai veicinot nodokļu ieņēmumu straujāku palielināšanos, kā arī nozīmīgi pieaugot ārvalstu finanšu palīdzības un nenodokļu ieņēmumiem, kopbudžeta ieņēmumi bija par 1 258,4 miljoniem eiro jeb 13,1% lielāki nekā 2017. gadā, sasniedzot 10 882,9 miljonus eiro. Savukārt kopbudžeta izdevumi 2018. gadā palielinājās par 1 251,9 miljoniem eiro jeb 12,7% un bija 11 098 miljoni eiro. Izdevumu palielināšanos ietekmēja pieaugošās investīcijas Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanai, nozīmīgais izdevumu kāpums veselības nozarē, izdevumu pieaugums pensijām un pabalstiem, kā arī izdevumu līmeņa aizsardzības nozarē palielināšana līdz 2% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru