Šonakt īsu brīdi pēc pusnakts Mazsalacas novadā novērota neliela seismiska aktivitāte.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) informācija liecina, ka 8.aprīlī plkst.00.09 seismiskajā stacija Igaunijā reģistrēja seismisko notikumu, un lokalizācijas rezultāti ar Baltijas virtuālā seismiskā tīkla palīdzību liecināja, ka seismiskā notikuma epicentrs atrodas Mazsalacas novadā, ziemeļos no Burtnieku ezera.

LVĢMC aicina cilvēkus, kuri sajuta satricinājumus, trokšņus vai vibrāciju, viļņus ezerā, ziņot par to centram vai aizpildīt anketu, kuru var atrast mājaslapā meteo.lv.

Centra speciālisti vērš uzmanību uz to, ka seismiskais notikums notika svētdien vēlu naktī, līdz ar to nekāda tehnogēna darbība netika veikta.

No nākamā gada 1. janvāra Rīgas teritorijā vislētākās maksas autostāvvietas atradīsies D zonā - pārsvarā Rīgas mikrorajonos, kur maksa par stundu varētu sasniegt 0,85 eiro un 1,44 eiro par katru nākamo stundu, bet visdārgākās autostāvvietas atradīsies R zonā Vecrīgā – līdz 4,27 eiro par pirmo stundu un 7,11 par katru nākamo.

Tā liecina otrdien Rīgas domes Satiksmes un transporta komitejas atbalstītie grozījumi saistošajos noteikumos par maksas autostāvvietu norēķināšanas un lietošanas kārtību, sakarā ar Latvijas pāriešanu uz eiro.

Turpmāk apmaksāt stāvvietu Vecrīgā varēs ne tikai ar SMS, bet arī ar mobilo internetu attiecīgajā mobilajā aplikācijā jeb lietotnē, bet minimālo laika limitu aizvietos ar minimālo noapaļoto summu.

Ņemot vērā to, ka vasaras sezonā Vecrīgas iedzīvotājiem bieži nav iespējams novietot transportlīdzekli pie savas dzīvesvietas, (piemēram, sakarā ar vasaras kafejnīcu ierīkošanu) turpmāk iedzīvotāja kartes īpašniekam būs tiesības lietot jebkuru stāvvietu Vecrīgā. Atbilstoši mūsdienu tehnoloģijām, paredzētas iespējas norēķināties ne tikai ar mobilā tālruņa īsziņu, bet arī izmantojot internetu viedtālruņos, lietojot attiecīgu mobilo lietotni.

Lai nepieļautu iespējamo Āfrikas cūku mēra slimības ievazāšanu Latvijā, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ir noteicis vairākus pagaidu aizliegumus.

No Lietuvas Āfrikas cūku mēra inficētās teritorijas – Druskininku, Traķu, Alītas, Šalčininku, Lazdiju un Varēnas rajonu teritorijas – noteikts dzīvnieku barības ievešanas pagaidu aizliegums. No šīs teritorijas nedrīkst ievest tur ražoto, pārstrādāto vai pārpakoto dzīvnieku barību.

Noteikta pastiprināta cūku turēšanas kontrole, un pastiprinātas pārbaudes tiks veiktas cūku turēšanas un tirdzniecības vietās. Šajās pārbaudēs īpaša uzmanība tiks pievērsta turēto vai pārdošanai piedāvāto cūku izcelsmes noskaidrošanai un obligātajiem ziņojumiem Lauksaimniecības datu centram, norāda PVD.

Par vairāk nekā 17 tūkstošu viltotu ASV dolāru izplatīšanu policija aizturējusi trīs personas.

Tērbatas ielā Valsts policijas darbinieki operatīvās meklēšanas pasākumu kompleksa laikā par 100 ASV dolāru naudas zīmju ar viltojuma pazīmēm izplatīšanu aizturēja 1951.gadā dzimušu vīrieti, 1947.gadā dzimušu vīrieti un 1953. gadā dzimušu vīrieti. Aizturētie iepriekš nav bijuši sodīti.

Kopumā policisti pie aizturētajām personām atrada un atsavināja 17 400 ASV dolārus ar Aiztur viltotu USD izplatītājusviltojuma pazīmēm.

Par minēto faktu uzsākts kriminālprocess par viltotas naudas izgatavošanu, izplatīšanu, pārvadāšanu, pārsūtīšanu, iegādāšanos un glabāšanu, ja tas izdarīts atkārtoti vai lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa, kas paredz sodu ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz piecpadsmit gadiem, konfiscējot mantu, un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.

Lai arī Latvijas zemes dzīlēs nav atrodams zelts, mūsu valsts pamatbagātība ir tie zemes dzīļu resursi, ko veido tagad vai nākotnē izmantojamie nogulumi, ieži un minerāli, iežos sastopamās šķidrās derīgās vielas, zemes dzīļu siltums un saimnieciskai izmantošanai derīgas ģeoloģiskās struktūras, otrdien raksta laikraksts Diena.

Izpētīti un apzināti ir tādi Latvijas derīgie izrakteņi kā kaļķakmens, dolomīts, māls, kvarca smiltis – to ieguves iespējas nodrošina ar izejmateriāliem dažādas rūpniecības un tautsaimniecības nozares. Viens no Latvijā pazīstamākajiem zīmoliem, kam ir vairāk nekā pusgadsimtu sena vēsture un kas veidojies, uzņēmējdarbību balstot uz māla ieguves iespējām, ir Lodes ķieģelis. Lodes karjerā ķieģeļu ražošanai mālu iegūst joprojām, taču te ir atklāta arī kāda unikāla iegula.

Mūsdienās būvkeramikas nozarē par augstvērtīgu izejvielu tiek uzskatīts tā saucamais devona māls, kas uzkrājies pirms aptuveni 385 līdz 410 miljoniem gadu.

No Latvijā apzinātajām devona mālu atradnēm nozīmīgākā ir Cēsu pusē – Priekuļu novada Liepā. Atradni 1953. gadā atklāja ģeologs Jānis Sleinis. Tolaik Liepas ciemata apkārtnē tika izpētītas vairākas devona mālu iegulas, kuras apvienotas Liepas atradnē. 1963. gadā darbu tajā sāka Lodes drenu un cauruļu rūpnīca. Mūsdienās Liepas mālu izpētītie krājumi pārsniedz 20 miljonus kubikmetru, atradnes tuvumā vēl tiek prognozēti papildresursi 44 miljonu kubikmetru apmērā.

Latvijā iegūtus mālus iespējams izmantot tonālo krēmu, sejas masku, losjonu, ultravioleto (UV) starojumu aizturošu saules aizsardzības krēmu un citu kosmētisko līdzekļu izgatavošanai, izpētījusi Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) jaunā zinātniece Inga Dušenkova.

Šī ir pirmā reize, kad kāds zinātnieks ir izpētījis Latvijas mālu fizikāli ķīmiskās īpašības, lai uzzinātu, vai māls ir izmantojams kosmētisko produktu ražošanā. Tāpat pirmo reizi ir pētīta ādas taukos esošu organisko savienojumu absorbcija uz māliem.

«Mālu pielietojums kosmētikā nav nekas jauns, tomēr Inga Dušenkova savā pētījumā ir atklājusi būtisku niansi - māla spēju aizsargāt no UV starojuma. Pateicoties šai īpašībai, Ingas izstrādātajiem krēmiem nav nevēlamu blakusiedarbību,» jaunās pētnieces darbu skaidro RTU asociētais profesors Visvaldis Švinka.

I. Dušenkova izpētes darbā pārliecinājusies, ka ķīmiski neapstrādātā veidā māli izmantojami kā attīrošas sejas maskas. Smalkāko mālu frakciju var izmantot pastās un losjonos, nepieciešamās konsistences iegūšanai, emulsiju stabilizēšanai un arī kā UV filtrus saules aizsargkrēmos un citos kosmētiskajos produktos. Piemēram, brūnās krāsas mālus var pievienot tonālajiem krēmiem kā pigmentu, vienlaicīgi arī nodrošinot aizsardzību pret UV starojumu.

Slīteres nacionālā parka teritorijā 9. oktobrī aizturēti divi malu mednieki, kuri pēc pārkāpuma konstatēšanas ar šaujamieroci draudēja valsts vides inspektoriem, informēja parka Direktora vietnieks Raits Čakstiņš.

Talsu rajona Kolkas pagasta Sīkraga ciema apkārtnē aizturētie malu mednieki ir divi vīrieši, no kuriem viens bija bruņojies ar šaujamieroci, bet otrs ar mačetei līdzīgu auksto ieroci un dzelzs stieni. Vīrieši neslēpa, ka mežā atrodas medību nolūkos, bet dokumentus, kas atļautu medīt un nēsāt ieroci, vīrieši uzrādīt nevarēja.

Uz lūgumu paskaidrot situāciju, viņi atbildēja, ka šaujamieroci atraduši mežā pirms stundas. Pēc tam, kad malu mednieki sapratuši, ka valsts vides inspektori konstatēto pārkāpumu nenoklusēs, viens no viņiem draudēja inspektoriem ar šaujamieroci, tieši apdraudot viņu dzīvību. Lai noskaidrotu lietas apstākļus, tika uzaicināta Valsts policija, kura ir uzsākusi izmeklēšanu.

23.februārī, Valsts meža dienesta Daugavpils virsmežniecības Grīvas mežniecības teritorijā mežsargs, veicot apgaitu, atklājis nelikumīgas medības, kurās nomedīts alnis. Pārkāpumu veikušas trīs personas, no kurām 2 atklāti un atzinuši vainu, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Šīs nedēļas sākumā, 21.februārī, vietējie iedzīvotāji informēja Grīvas mežniecības mežzini Aivaru Friliņu, ka naktī meža apkārtnē dzirdēts mašīnas troksnis. Nākamajā dienā mežzinis konstatējis mežā gan apvidus automašīnas pēdas, gan sašautas stirnas asinspēdas, kurām sekojuši 2 cilvēki. Mežzinis konstatējis, ka stirna tika aizvilkta līdz mašīnai un aizvesta. Pēc šī konstatējuma viņš uzdevis mežsargiem pastiprināt medību uzraudzības kontroli. 23.februārī, Grīvas mežniecības mežsargs, veicot apgaitu Latvijas – Baltkrievijas pierobežas joslā, pievērsis uzmanību aļņu bara pēdām un arī netālu esošām cilvēku pēdām, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Jāatzīmē, ka šobrīd Latvijā ir aļņu saudzējamais laiks, jo aļņu medību sezona beidzās 15.decembrī. Izsekojot pēdas, apmēram 500 m no robežas tika atklātas sašauta aļņa asinspēdas un vieta, kur nelikumīgi nomedītais alnis tika nodīrāts. Mežsargs par konstatēto informējis mežzini, robežsardzi un policiju. Kopīgi veicot pēdu izmeklēšanu, Valsts meža dienesta darbinieki kopā ar policiju nonākuši līdz netālu esošām mājām, kurā, veicot apskati, tika atrasta nomedītā aļņa gaļa. Valsts meža dienesta medību daļas vadītājs Jānis Baumanis skaidro, ka šajās nelikumīgajās medībās ir pārkāpti vairākas būtisku normatīvo aktu prasības: medīšana aizliegtā termiņā, medīšana bez medību atļaujas, pārkāpuma veicēji nav mednieki, kā arī nelikumīga ieroču glabāšana. Ar šo pārkāpumu medību saimniecībai nodarīti vairāk kā 1500 Ls lieli zaudējumi, kas vainīgajām personām būs jāatlīdzina. Turklāt vainīgajām personām tiks piemērots kriminālsods vai aministratīvais sods par nelikumīgām medībām, kā arī kriminālsods par nelikumīgu ieroču glabāšanu, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Pastāv aizdomas par nesamērīgu un necaurspīdīgu līdzekļu izlietošanu, vienā no vides izglītības projekta "Zaļā klase" ēkām ieguldot 600 000 eiro, komentējot pašvaldības SIA "Rīgas meži" divu valdes locekļu atlaišanu, piektdien žurnālistiem sacīja Rīgas domes pārstāvji.

"Rīgas mežu" ilggadējais vadītājs Aivars Tauriņš un valdes loceklis Juris Buškevics amatu zaudējuši, ņemot vērā trauksmes cēlēja ziņojumā pausto. Pašlaik, lai pārbaudītu ziņojumā sniegto informāciju, uzņēmumā sākts audits.

"Pirms neilga laika es saņēmu trauksmes cēlēja ziņojumu, visai detalizētu. Iepazīstoties ar to, es to noslepenoju, anonimizēju, lai pasargātu trauksmes cēlēju, un nodevu amatpersonām rīcībā," komentēja Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (PP).

Viņš arī informēja, ka pašvaldība uzņēmumā sākusi auditu, lai pārbaudītu, vai ziņojumam ir pamats.

"Mēs nekavēsimies ne mirkli, lai šo informāciju nodotu tiesībsargājošajām iestādēm, ja audita laikā atklāsies, ka šiem paziņojumiem ir zināms pamats," solīja domes priekšsēdētājs.

Ja Latvijas pašvaldības veidotu savu rekordu grāmatu, Mazsalacas novads tajā noteikti iekļūtu ar jaunāko domes priekšsēdētāju - Harijam Rokpelnim ir 26 gadi, raksta laikraksts Diena. Domes izpilddirektors Ritvars Sirmais tāpat pārstāv jaunāko paaudzi - viņam ir 27.

Lūgts iezīmēt Mazsalacas novada nākotnes vīziju, H. Rokpelnis atzinis, ka esošajā situācijā, kad novads turas tikai uz lauksaimniecības un mežizstrādes, varētu iztikt ar pusi no pašreizējiem iedzīvotājiem: «To es noteikti negribu piedzīvot, un risinājums ir viens - kāda ražotne. Var jau runāt par tūrismu, bet tā ir blakus nozare. Mums ir Skaņaiskalns, esam ar dabas bagātībām apveltīti, bet peļņu tas nenes.»

Savulaik viens no lielākajiem uzņēmumiem bijis zivju pārstrādes cehs, kura dēļ ūdens attīrīšanas iekārtas uzbūvētas ar lielākām jaudām, nekā vajag šobrīd. Pavisam tāla pagātne ir linu fabrika, kuras ēkas joprojām stāv tukšas. «Pārtikas produkciju noteikti var ražot, varētu būt kokapstrāde ar augstu pievienoto vērtību. Šajās jomās var meklēt lielāku investoru,» uzskata H. Rokpelnis.

Aizdomās par viltotu divu un viena latu monētu viltošanu, policija aizturējusi trīs personas.

Aizvadītā gada nogalē Valsts policijas darbinieku rīcībā nonāca informācija, ka vairāku personu grupa nodarbojas ar Ls 2 un Ls 1 monētu viltošanu. Uzsākot operatīvos pasākumus, policisti noskaidroja, ka viltotās monētas izgatavo Rīgā kāda uzņēmuma telpās.

Aizdomās par viltotās naudas izgatavošanu VP darbinieki aizturējuši trīs vīriešus – 1938.gadā dzimušu vīrieti, 1944.gadā dzimušu vīrieti un 1968.gadā dzimušu vīrieti.1968.gadā dzimušajam vīrietim piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.

Par minēto faktu uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 192.panta 2.daļas Par viltotu Latvijas Republikā apgrozībā esošu vai apgrozībai paredzētu naudas zīmju, monētu, valsts finanšu instrumentu vai ārvalstu valūtas izgatavošanu, pārvadāšanu, pārsūtīšanu, iegādāšanos vai glabāšanu nolūkā to izplatīt, kā arī par šāda viltojuma izplatīšanu, ja tas izdarīts atkārtoti vai lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa, kas paredz sodu ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz piecpadsmit gadiem, konfiscējot mantu, un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.

Svētdien atklātas īpaši nežēlīgas nelikumīgas medības Ventspils rajona Ances mežniecības Ances mednieku kolektīva teritorijā, kur konstatēts, ka aizliegtā termiņā bez medību atļaujas nošautas divas grūsnas staltbrieža govis un viens staltbrieža bullis, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. 26. februārī no rīta Ances mednieku kolektīva biedri, vedot dzīvnieku piebarošanai domāto barību uz mežu, mežā uz ceļa ieraudzījuši asiņainas brieža pēdas, kas liecināja, ka ir izdarīts kāds medību pārkāpums. Sekojot šīm pēdām, mežzinis kopā ar mednieku kolektīva biedriem, nonāca līdz mājām, kur tika atrasts nošautais staltbrieža bullis, kurš jau bija nodīrāts un sadalīts. Fiksējot šo faktu, Valsts meža dienesta Ances mežniecības mežzinis Raits Čakstiņš ziņoja policijai, kura ieradās notikuma vietā. Kopīgi ar policiju, apsekojot notikuma vietu mežā, tika atrasts, ka ir nošauta arī viena staltbrieža govs un pēc kāda laika tika atrasta vēl viena nošauta govs. Aizdomās par visus šo pārkāpumu izdarīšanu tiek turēta viena persona. Šīs malu medības izcēlušās ar īpašu nežēlību, jo pēc Medību noteikumiem staltbrieža govīm jau no 1. janvāra ir noteikts saaudzēšanas laiks, bet staltbrieža buļļu medību sezona ir beigusies jau 31. janvārī. Konstatējot faktus, sastādīts medību noteikumu pārkāpumu protokols un materiāli nodoti policijai krimināllietas ierosināšanai. Zaudējumi par nelikumīgi nomedītajiem dzīvniekiem sastāda 4374 latus.

Pēc konsultācijām ar nozares ekspertiem Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ir sagatavojis un nosūtījis vēstuli Latvijas pašvaldībām ar lūgumu pašvaldību medību koordinācijas komisijām izmantot Medību likumā deleģētās tiesības – atļaut meža cūku medības medību iecirkņa platībās sākot no 200 hektāriem.

Šāds lēmums pieņemts sakarā ar Āfrikas cūku mēra (ĀCM) izplatību meža cūku populācijā Latgalē un Vidzemē (šogad reģistrēti jau 396 saslimšanas gadījumi) un pieaugošajiem epizootijas draudiem visā valsts teritorijā, lai veicinātu meža cūku skaita samazināšanu, kas ir viens no ĀCM profilakses un apkarošanas pasākumiem.

Jāuzsver, ka meža cūkas Latvijā ir kļuvušas par ĀCM vīrusa dabīgo rezervuāru. Lielā meža cūku skaita dēļ slimība ne vien saglabājas jau inficētajās teritorijās, bet arī turpina izplatīties, inficējot arvien jaunas teritorijas un radot zaudējums gan medību saimniecībām, gan cūkkopības nozarei Latvijā.

Latvijas Banka trešdien, 12. novembrī, izlaiž 5 eiro sudraba kolekcijas monētu Gadskārtu monēta, kura stāsta par latviešu etnogrāfiskajām un folkloras tradīcijām, liecina centrālās bankas sniegtā informācija.

Gadskārtu monētas grafisko dizainu veidojis Arvīds Priedīte, bet ģipša modeli – Ligita Franckeviča; tā kalta Nīderlandes kaltuvē Koninklijke Nederlandse Munt. Monētas aversā redzama saule, ap kuru aplī kārtoti četriem gadalaikiem raksturīgo lauku darbu veicēju tēli, bet gar monētas malu aplī izvietoti visu gadalaiku noslēdzošo mēnešu senie nosaukumi. Savukārt monētas reversā attēlots tradicionālais latviešu istabas rotājums – kartupelis ar tajā saspraustiem salmiem –, bet ap to aplī kārtoti latviešu gadskārtu ieražas raksturojošie tēli. Gar monētas malu aplī izvietoti gadskārtu nosaukumi.

Svētdien, 18. decembra vakarā Raunas mežniecības teritorijā (Cēsu virsmežniecībā) Valsts meža dienesta darbinieki kopā ar policiju aizturēja vairāk kā desmit personas, kuras bija iesaistītas privātā meža patvaļīgā izstrādē un kokmateriālu realizācijā, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Mežniecības darbinieki uz aizdomu pamata par iespējamo nelikumīgo darbību mežā Gaujas nacionālā parka teritorijā Priekuļu pagastā jau no ceturtdienas (15. decembra) veica minētās darbības vietas novērošanu, pieaicinot palīgos 2 Gaujas nacionālā parka inspektorus. Uz to brīdi bija zināms, ka bez ciršanas apliecinājuma varētu būt nocirsti 200 kubikmetri priedes privātajā mežā. Nocirstos kokus sestdien un svētdien ar pievedējtraktoru pieveda pie ceļa. Novērošana tika veikta nepārtraukti, piefiksējot visus transporta līdzekļus, kas tajā laikā apgrozījās vietā, kur nokrauti kokmateriāli, uzreiz piefiksējot aizdomīgo automašīnu numurus un policijā noskaidrojot īpašniekus un viņu iespējamo saistību ar nelikumīgi iegūtajiem kokmateriāliem. Svētdien pēcpusdienā kokvedēju automašīnā sāka kraut pie ceļa pievestos kokmateriālus, šis brīdis arī tika izvēlēts, lai izsauktu policijas darbiniekus, kuri jau bija informēti par iespējamo izsaukumu. Valsts meža dienesta darbinieki kopā ar policijas darbiniekiem aizturēja visas personas, kas šajā laikā atradās kokmateriālu krautuvē, jo, lai apliecinātu kokmateriālu likumīgas iegūšanas pamatu, tika uzrādīts neīsts koku ciršanas apliecinājums. Tika aizturēti kokmateriālu uzpircēji, nelikumīgo darbību organizatori un komateriālu pievedējs. Izvēlētā cirsma atradās apmēram 500 m no samērā intensīvas satiksmes ceļa, bet nocirstie koki tika pievesti pie šī paša ceļa, lai vieglāk būtu aiztransportējami. Novērtējot situāciju, ciršana varētu būt veikta apmēram 1,5 ha platībā, nocērtot aptuveni 200 kubikmetrus priedes, kas bija palikušas pēc janvāra vētras postījumu izvākšanas.

Zagļu brigāde 14 cilvēku sastāvā apmēram divu stundu laikā nopostījusi 8,3 ha nepieauguša meža, nozāģējot 787 kubikmetrus koksnes un nodarot videi zaudējumus vairāk kā 25 tūkstošu latu vērtībā, to (VMD) darbinieki aprēķināja, veicot patvaļīgās cirtes apsekojumu Maltas mežniecības (Rēzeknes raj.) teritorijā. Nozāģētie koki nav aizvesti un pēc likuma tie pieder meža īpašniekam, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.Pagājušajā nedēļā Valsts meža dienests informēja, ka Rēzeknes rajona Maltas mežniecības teritorijā VMD darbinieki konstatējuši un apturējuši patvaļīgu meža ciršanu, ko veica brigāde, kurā bija 14 cilvēki. Šis fakts tika paziņots policijai un visi pārkāpuma veicēji tika aizturēti nozieguma vietā un aizvesti uz policiju.Visiem pārkāpējiem tika konfiscēti zāģi. Šobrīd aizturētie, pēc liecību sniegšanas, ir atbrīvoti līdz apsūdzības uzrādīšanai. Uz liecības sniegšanu ir uzaicināts nopostītā meža īpašnieks un arī vainīgais – patvaļīgās koku ciršanas organizators un izpildītāju – nelegālās brigādes – formētājs, kurš tika atrasts pēc zāģētāju liecībās sniegtās informācijas. Meža īpašnieka saistība ar notikušo patvaļīgo meža izciršanu nav konstatēta, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Valsts uzraudzība mežos paliks bez virsmežniecībām, piektdien informē laikraksts Dienas bizness.

To paredz Valsts meža dienesta (VMD) ģenerāldirektora Jāņa Kinnas iesniegtais VMD strukturālās optimizācijas modelis. Vai tas tiks īstenots dzīvē, ir atkarīgs no zemkopības ministra Jāņa Dūklava lēmuma. Zemkopības ministrijā iesniegtais optimizācijas plāns paredz virsmežniecību uzdevumu sadali starp mežniecībām un VMD centrālo administrāciju, bet mežniecību skaitu samazināt no pašreiz esošajām 77 līdz 35-50, savukārt nelielās mežniecības, kas atrodas novadu administratīvajos centros vai iedzīvotājiem izdevīgās vietās, plānots pārveidot par mežniecību struktūrā esošiem klientu apkalpošanas punktiem, kopskaitā 22-27, šajos punktos darbinieki tiks pilnvaroti pieņemt konkrētus lēmumus.

Db.lv veica uzņēmumu aptauju, lai noskaidrotu, kādas sporta un kultūras aktivitātes tie organizē saviem darbiniekiem. Vairāki no aptaujātajiem uzņēmumiem motivē darbiniekus piedalīties ne vien ikgadējās sporta spēlēs vai dažkārt rīkotos atpūtas pasākumos, bet pat organizē uzņēmuma sporta komandas, korus, hobiju izstādes utml..

Antra Viļuma, RBSSKALS sabiedrisko attiecību speciāliste:

"RBSSKALS grupas uzņēmumu darbiniekiem tiek piedāvāts atbalstīt viņu iniciatīvu un idejas. Tās nav regulāras iknedēļas aktivitātes, bet gan dažādu ideju realizēšana. Vairākus gadus RBSSKALS komanda piedalījās AVE SOL rallijā, pagājušajā vasarā mūsu komanda piedalījās Streetbola čempionātā. Katru gadu ir citas aktivitātes, jo mēģinām nevis darbiniekus izklaidēt, bet atbalstīt viņu vajadzības, vēlmes un iniciatīvu. Dažkārt top projekti, kas ir pārsteigums citiem darbiniekiem un vadībai. Piemēram, uz uzņēmuma 15 gadu jubileju tika iestudēts muzikāls priekšnesums uz būvmateriāliem.

Ramatas pagastā parādījies lācis ar savu klātbūtni sāka radīt nopietnu apdraudējumu cilvēkiem, tāpēc viņu iemidzināja un aizveda uz attālāku vietu mežā Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Situācija ar meža dzīvnieka uzturēšanos tik tuvu cilvēkiem ir netipiska, tāpēc iespējami steidzīgi vajadzēja rast risinājumu. Izvērtējot radušos situāciju, kā risinājums tika pieņemts lēmums, ka nelūgtais viesis uz laiku jāiemidzina un jāaizved uz mežu, kur tuvumā nav apdzīvotas vietas. Tā arī tika izdarīts – izsauktie zoodārza speciālisti lāci uz laiku iemidzināja un tad viņš tika aizvests apmēram 60 km attālumā no Ramatas uz Ziemeļvidzemes rezervāta speciālistu izraudzītu meža apgabalu, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Jāatgādina, ka 4. septembrī Valmieras virsmežniecības Mazsalacas mežniecības teritorijā pašā Ramatas pagasta centrā paciemoties bija ieradies lācis. Iedzīvotāji to sākumā uzņēma kā savdabīgu izrādi. Pekainis tika mielots ar medu pienu, baltmaizi. Lācim iegaršojās arī pie mājām dārzos atrodamie āboli. Rezultātā nelūgtais ciemiņš vairs nevēlējās doties projām un veselu nedēļu regulāri apciemoja Ramatas centrā atrodošās mājas. Kad cilvēki viņam vairs gardumus nepiedāvāja, lāča kungs sāka tos gādāt pats – uzlaužot mājas verandu, viņš pamielojās ar tur atrasto zupu un saraktajiem kartupeļiem, iekļuvis kādā kūtiņā lācis apēda vistu un zosi. Tā tas nevarēja turpināties un tāpēc vajadzēja rīkoties, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Mazsalacas, kas kļuva pazīstama pateicoties viltus meteorītam, novada domes priekšsēdētājs Gunārs Zunda un mediju aģentūras Inspired pārstāvis Kārlis Gedrovics vienojās par tālāko sadarbību projekta Tele2 Mazsalacai īstenošanā.

Tele2 informē, ka tika precizētas idejas par sabiedriski nozīmīgiem objektiem, ko varētu uzlabot ar Tele2 atbalstu. Tagad par atbilstošāko ideju jālemj Mazsalacas novada domes deputātiem. Tāpat deputātiem būs jāizvērtē, kāds atbalsts novada popularizēšanā būtu visnepieciešamākais, jo Tele2 un mediju aģentūra Inspired ir gatavi palīdzēt ar mārketinga pasākumiem, kas ļautu celt gleznainā novada atpazīstamību un sekmētu tūrismu.

Db.lv jau ziņojis, ka oktobra beigās Mazsalacā it kā nokrita un uzliesmoja meteorīts, zemē izsitot pamatīgu bedri. Uz notikuma vietu bija sabraukuši speciālisti no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, armijas, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra, kā arī Latvijas Universitātes.

Ministru kabinets otrdien atbalstīja noteikumu projektu, kas paredz izveidot 96 vietējās pašvaldības – novadus un 9 republikas pilsētas.

"Novadu izveide ilgtermiņa veicinās līdzsvarotu un ilgtspējīgu valsts attīstību. Koncentrējot finanšu resursus un piesaistot kvalificētus speciālistus, novadu pašvaldības varēs risināt visai teritorijai aktuālus jautājumus, sakārtojot infrastruktūru un līdz ar to sekmējot cilvēku dzīves kvalitātes paaugstināšanos," atzīst ministrs A.Štokenbergs.

Laikraksts Dienas bizness jau rakstīja, ka reforma ļaus ietekmēt līdzekļus: Reforma ļaus taupīt.

Vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālais iedalījums paredz izveidot šādas vietējās pašvaldības:

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs un viņa vietnieks Andris Ameriks kopā ar Bērnu slimnīcas fonda vadītāju Lieni Dambiņu un uzņēmuma Rīgas meži pārstāvjiem dosies uz SIA Rīgas meži Olaines - Tīreļu mežniecību, lai izvēlētos pilsētas Ziemassvētku egles.

Šogad domes vadība izvēlēsies trīs Ziemassvētku egles. Viena no tām atradīsies Doma laukumā, otra šogad tiks novietota 11. novembra krastmalā (tuvāk Akmens tiltam), bet trešo uzstādīs Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas pagalmā, Vienības gatvē 45.

Ziemassvētku egle bērnu slimnīcai tiks dāvināta Saulaino dienu labdarības akcijas ietvaros. Akcijas mērķis ir rekonstruēt slimnīcas vēsturiskā korpusa pirmo stāvu atbilstoši hematoonkoloģijas pacientu vajadzībām, lai mazajiem pacientiem nevajadzētu mērot ceļu no vienas ēkas, kur atrodas palātas, uz citu, kur atrodas procedūru kabineti.

Tīreļu mežniecības teritorijā, Tīreļu iecirknī, gandrīz pie pašas mežniecības robežas, starp Cenu tīreli un Gailīšu purvu aug 16 metru augstas un 50 gadus vecas egles. Koki, kas aug šajā teritorijā, savulaik tikuši stādīti speciāli Slokas celulozes fabrikas ražošanas vajadzībām. Mežs te kopts šaurās joslās, kuras tagad veido vecāku un jaunāku egļu audzes. Blakus atrodas vecas pļavas, kas vēlāk apstādītas un aizaugušas ar mežu.

Mobilo sakaru operatora “Tele2” apkopotā informācija liecina, ka kopš pandēmijas sākuma visstraujākais mobilā interneta patēriņa pieaugums novērojams Rugāju novadā (+115%), Mazsalacas novadā (+110%), Aglonas novadā (92%), Naukšēnu novadā (+83%) un Sējas novadā (+83).

Kā skaidro uzņēmuma pārstāvji, tad šāds datu pieaugums primāri saistīts ar mobilā interneta nepieciešamību apstākļos, kad mācības un darbs notiek attālinātā režīmā un daudzas sadzīvei svarīgas lietas var nokārtot faktiski tikai digitālajā vidē. Tāpat datu pieaugumu reģionos sekmē tas, ka daudzi cilvēki, kas iepriekš dzīvoja Rīgā vai citās Latvijas lielajās pilsētās, pandēmijas laikā ir pārcēlušies uz vasarnīcām vai saviem lauku īpašumiem. Par to liecina arī lielais datu patēriņa pieaugums piejūras novados – Pāvilostas (+67%), Salacgrīvas (+65%) un Engures (+64%).

“Sākoties pandēmijai, visstraujākais datu patēriņa pieaugums bija novērojams piejūras ciemos Rīgas tuvumā, kur daudziem ir vasaras mājas. Taču laikam ejot, arvien lielāks pieprasījums pēc mobilā interneta bija novērojams arī attālākajos Latvijas novados. Tas neapšaubāmi bija saistīts gan ar dažādiem ierobežojumiem, kas ietekmēja cilvēku ikdienas gaitas, gan arī ar iedzīvotāju migrāciju,” stāsta “Tele2” tehniskā direktore Līga Krūmiņa.

SIA Rīgas meži šogad pavasara sezonā atjaunojusi 311 hektārus meža, iestādot gandrīz vienu miljonu priežu, egļu, bērzu un melnalkšņu stādu, informēja uzņēmuma pārstāve Anda Vilciņa.

Gaujas mežniecības Garkalnes iecirknī iestādīti 43 hektāri, bet Juglas iecirknī 76 hektāri jauna meža, Daugavas mežniecībā iestādīts jauns mežs 73 hektāru platībā, Tīreļu mežniecības Tīreļu iecirknī 42 hektāri, Olaines iecirknī 49 hektāri meža, bet Katrīnas mežniecībā atjaunoti 28 hektāri meža.

Visvairāk - 648 tūkstoši jeb 70,5% - Rīgas mežos stādīti priežu ietvarstādi. Vēl iestādīti 185 tūkstoši jeb 20,2% egļu ietvarstādu, 50 tūkstoši jeb 5,4% bērzu un 36 tūkstoši jeb 3,9% melnalkšņu stādu.

Meža atjaunošana pamatā notiek pavasarī - aprīlī un maijā, taču, atkarībā no laika apstākļiem, jaunu mežu var stādīt arī rudenī - no augusta beigām līdz oktobra vidum tikai sausajos meža augšanas tipos. Plānots, ka vasaras beigās un rudenī tiks iestādīti vēl 70-90 hektāri jauna meža, kopumā šogad atjaunojot mežu 400 hektāru platībā.