Ministru kabinets saskaņā ar Meža likumu apstiprināja kopējo maksimāli pieļaujamo koku ciršanas apjomu – 20 490 417 kubikmetrus likvīdās koksnes (saimnieciski izmantojamā koksnes daļa) 80 595,0 hektāru platībā – valsts mežos galvenajā cirtē (izņemot ošu mežaudzes galvenajā cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma) 2006.–2010.gadam,norādīts Ministru kabineta preses sekretāra informācijā. Tai skaitā: mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir priede, – 7 055 413 kubikmetrus likvīdās koksnes 27 412,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir egle, – 2 907 144 m3 likvīdās koksnes 10 546,5 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir ozols, – 10 074 m3 likvīdās koksnes 45,5 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir osis, – 81 927 m3 likvīdās koksnes 326,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir bērzs, – 7 716 508 m3 likvīdās koksnes 32 265,5 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir apse, – 2 024 485 m3 likvīdās koksnes 7 183,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir melnalksnis, – 694 866 m3 likvīdās koksnes 2 816,5 ha platībā. Sadalījumā pa apsaimniekotājiem apstiprināt šādu maksimāli pieļaujamo koku ciršanas apjomu valsts mežos galvenajā cirtē 2006.–2010.gadam: valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” valdījumā esošajos mežos – 19 671 568 kubikmetrus likvīdās koksnes 77 469,5 ha platībā. Tai skaitā: mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir priede, – 6 730 190 m3 likvīdās koksnes 26 182,5 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir egle, – 2 760 510 m3 likvīdās koksnes 10 020,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir ozols, – 8 975 m3 likvīdās koksnes 39,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir osis, – 78 845 m3 likvīdās koksnes 314,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir bērzs, – 7 432 073 m3 likvīdās koksnes 31 139,5 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir apse, – 1 985 280 m3 likvīdās koksnes 7 040,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir melnalksnis, – 675 695 m3 likvīdās koksnes 2 734,5 ha platībā, norādīts Ministru kabineta preses sekretāra informācijā

Mežsaimniecība Latvijā ir ilgtspējīga, jo vietās, kurās notikusi koksnes ieguve, pēc tam mērķtiecīgi tiek atjaunotas audzes, ikgadējas koksnes pieaugums pārsniedz cilvēku nocirstās un dabiski atmirušās koksnes apjomu.

Jāņem vērā, ka mežs ir salīdzinoši agresīva ekosistēma, jo vietās, kur cilvēks kaut kādu iemeslu dēļ pārstāj apstrādāt zemi, tur nekavējoties ierodas koku pioniersugas. Tā ir aizaugušas bijušās lauksaimniecības zemes, grāvji, ceļmalas, kuras, regulāri izcērtot, tiek atbrīvotas no šādiem iebrucējiem.

Meži būs varenāki

Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava direktors Jurģis Jansons uzskata, ka mežsaimniecība nevar būt neilgtspējīga, jo tad tā nav mežsaimniecība. „Jautājuma, vai naftas vai grants ieguves ir ilgtspējīgas, vienkārši nav, jo ir kaut kāds katls, kurš tiek tukšots,” skaidro J. Jansons. Viņš arī nezinot, kas īsti ir atmežošana, jo šeit grūti esot kaut ko atmežot. „Latvija ir mežu zeme, un, tiklīdz cilvēki no tās pazūd – to pamet, tā ekosistēma ieņem cilvēka vietu, kuru viņš līdz tam izmantoja pārtikas audzēšanai, dzīvošanai. Tās būtībā ir savulaik mežam atņemtās teritorijas,” tā situāciju skaidro J. Jansons.

Pastāv viedoklis, ka sadārdzinoties legālajam alkoholam, cilvēki vairāk pirks nelegālos dzērienus, kuru tirdzniecība pašlaik netiek apkarota pietiekami efektīvi. Vai tiešām tā?

Vai palielinoties akcizēto alkoholisko dzērienu cenai, uzreiz palielināsies arī nelegālā alkohola patēriņš? Uz šo jautājumu nemaz nav tik viegli atbildēt. Kāpēc? Spriediet paši. Latvijas iedzīvotājiem jau tagad ir pietiekami daudz iespēju iegādāties nelegālo alkoholu. Kā uzskata eksperti, tad stipro alkoholisko dzērienu segmentā nelegālais alkohols veido ap 20 - 30% patēriņa.(1) Jau tagad nelegālais alkohols ir daudz lētāks par legālo, tajā pašā laikā lielākā daļa cilvēku tomēr pērk oficiālu preci, oficiālos veikalos. Kāpēc? Tāpēc, ka tā ir ērtāk, drošāk, prestižāk. Pērkot nelegālu alkoholu, iespējams ieekonomēt vairākus desmitus santīmu vai pat dažus eiro, tomēr ekonomiskie ieguvumi neatsver potenciālos drošības riskus kādus rada nezināmas izcelsmes alkohola lietošana. Ieekonomējot divus eiro, pastāv iespēja iedzīvoties tādās kaitēs, kuru ārstēšana izmaksās tūkstošus eiro vai pat zaudēt dzīvību. Tad nu jājautā vai situācija radikāli mainīsies, ja oficiāli tirgotais alkohols paliks par 10 – 20% dārgāks? Domāju, ka nē. Ja sadārdzinājums būtu 100 – 200%, tad, protams, situācija būtu cita. Taču neliels un pakāpenisks cenu palielinājums alkohola tirdzniecību pagrīdē neiedzīs. Iespējams, ka nelegālā alkohola patēriņš nedaudz palielināsies, taču pieaugums nebūs liels, ja akcīzi celsim pakāpeniski un pārdomāti. Sākumā stiprajam alum un vēl dažām dzērienu kategorijām. Tad, izvērtējot situāciju, arī citos segmentos.

#Kopumā 2018. gada sezonas investīcijas ir plānotas robežās no EUR 500 000 - EUR 900 000

Pirmo sezonu izklaides parks «Avārijas brigāde» (ABpark) noslēdzis ar vairāk nekā 86 000 apmeklētāju, ko parka idejas autors Mārtiņš Brezauckis vērtē kā ļoti labu rezultātu. Viņš biznesa portālam db.lv atklāj, ka nākamajā sezonā nedaudz sadārdzināsies parka ieejas biļetes.

Mārtiņš Brezauckis atbild uz biznesa portāla db.lv jautājumiem:

Kā Tu vērtē aizvadīto, pirmo sezonu? Kad tā noslēdzās?

Īsā atbilde ir – labi!

Protams, šī bija tāda kā mācību sezona visiem - gan pašam, gan kolēģiem, darbiniekiem, apmeklētājiem. Pozitīvā ir daudz vairāk nekā negatīvā, jo nepārtraukti sekojām atsauksmēm, novērsām nepilnības, uzlabojām visu, kas ir uzlabojams. Esam paši ieviesuši dažādas jaunas pieejas organizatoriskiem procesiem, lai apmeklētāju pieredze būtu maksimāli pozitīva. To noteikti vislabāk spēja novērtēt tie, kas parku apmeklēja atkārtoti, un tādu nebija mazums, katru reizi tas bija arvien jaunā kvalitātē.

Līdz piektdienai, 22. martam, ir iespējams iesniegt savu pieteikumu programmas Brigāde radošās uzņēmējdarbības konkursiem Rēzeknē un Cēsīs, informēja konkursa organizētāji.

Konkursu noslēgumā finansiālu atbalstu līdz 2500 latu apmērā saņems tie uzvarētāji, kuru projekta ideja balstīta mākslā un kultūrā, atbilst sociālas un ilgtspējīgas uzņēmējdarbības pamatprincipiem, kā arī atrodas reālā vietā Rēzeknē vai Cēsu vecpilsētā.

Programmu Brigāde organizē Laikmetīgās mākslas centrs (LMC) sadarbībā ar Sorosa fondu – Latvija (SFL), kā arī reģionu partneriem – Rēzeknes pilsētas domi, Latgales vēstniecību GORS (SIA Austrumlatvijas koncertzāle) un Cēsu novada pašvaldību.

Pēc pieteikumu saņemšanas katra pašvaldība vispirms izvērtēs iesniegtos projektus formāli pēc atbilstības konkursa nosacījumiem, savukārt otrajā kārtā norisināsies intervijas ar finālistiem klātienē, kurās piedalīsies arī programmas Brigāde eksperti no Rīgas.

Nelegālo Krievijas un Baltkrievijas kokmateriālu plūsma uz Eiropas Savienību (ES) ir nopietna problēma, kas ne tikai kropļo tirgu, bet arī apdraud Eiropas likumdošanas principus un starptautisko sankciju efektivitāti.

Saskaņā ar britu pētnieciskās žurnālistikas platformas “Earthsight” veikto izmeklēšanu kontrabandas kokmateriālu kopējā vērtība sasniedz 1,5 miljardus eiro, un to ienākšanas ceļi ir labi organizēti, apejot ES noteiktās sankcijas agresorvalstīm.

Sankciju apiešana un tās sekas

Lai gan pēc sankciju ieviešanas Krievijas kokmateriāliem tirdzniecība samazinājusies piecas reizes, tā nav apstājusies, bet mainījusi formu. Piemēram, Krievijas bērza saplākšņa eksports tagad bieži tiek maskēts, izmantojot trešās valstis, kur pati koksne nemaz netiek iegūta. Tādas ir Ēģipte, kur bērzi neaug, vai Kazahstāna un Uzbekistāna, kas pēc sankciju ieviešanas kļuvušas par vienu no lielākajām bērza saplākšņa “eksportētājvalstīm”. Līdztekus tam liels nelegālās koksnes apjoms nonāk ES caur Turciju, Gruziju, Ķīnu, kur šīs preces tiek pārmarķētas, lai slēptu to patieso izcelsmi.

Koksnes resursu pieejamību Latvijā šodien un perspektīvā ietekmēs ne tikai lēmumi, kuri tiek gatavoti un pieņemti Eiropas Savienības institūcijās, bet arī Latvijā.

Pēc Valsts meža dienesta datiem meža platības Latvijā pēdējo nepilnu 100 gadu laikā ir dubultojušās, jo 1923. gadā mežainums bija vien 23%, bet pašlaik – 52% no Latvijas platības. Meži Latvijā aizņem 3,08 milj. ha. Salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, Latvija pieskaitāma pie mežiem bagātām valstīm un meža nozare ir viena no Latvijas tautsaimniecības stūrakmeņiem. Pēdējos gados ir pieaudzis meža nozares eksporta ieņēmumu apjoms, bet ciršanas apjoms ir saglabājies tādos pašos apmēros.

Vienlaikus strauji pieaugošās inflācijas apstākļos un enerģētiskas krīzes apstākļos ir jautājumi ne tikai par pieejamajiem koksnes resursiem un to cenu korekcijām atbilstoši gala produktu realizācijas līmenim, bet arī par lēmumiem, kuri gan īstermiņā, gan nākotnē var ietekmēt koksnes resursu pieejamību Latvijā un līdz ar to arī ietekmēt kokrūpniecību, un ar šo sektoru saistīto nodarbinātību, samaksātos nodokļus. Vienlaikus ir zinātnieku pētījumu modelētas nākotnes situācijas, kas rāda iespējas Latvijā saglabāt esošo koksnes produktu ražošanas apjomus.

Programma Brigāde izsludinājusi radošās uzņēmējdarbības konkursu Cēsīs un Rēzeknē. Mākslā un kultūrā balstītu uzņēmējdarbības projektu labākās idejas varēs saņemt balvu līdz 2500 Ls sava biznesa attīstīšanai.

Rēzeknē par konkursu plašāk varēs uzzināt programmas Brigāde rīkotā darbnīcā 12 martā, plkst. 12 Rēzeknes pilsētas domes lielajā zālē Atbrīvošanas alejā 93.

Savukārt Cēsīs Brigādes darbnīca paredzēta 14, martā, plkst. 11 Bērnu Zinātnes centra Z(in)oo 2.stāvā, Poruka ielā 8.

Abās pilsētās Brigādes darbnīcā norisināsies radošo uzņēmētspēju veicināšanas ekspertes Vitas Brakovskas bezmaksas meistarklase «Praktiskais radošums uzņēmējdarbībā - mīti, patiesība un prakse».

Biznesa ideju autori var savas idejas iesniegt laikā no 6. līdz 22. martam. Vairāk par programmu Rēzeknē var uzzināt pilsētas domes mājas lapā rezekne.lv, savukārt par konkursu Cēsīs – portālā zinis.lv.

Programmas Brigāde ietvaros nākamās nedēļas nogalē notiks sociālās uzņēmējdarbības ekspertes Sjūzenas Aktemelas bezmaksas darbnīca «Kā vadīt veiksmīgu sociālo uzņēmumu kultūras nozarē?».

S. Aktemela ir ieguvusi pieredzi biznesa un nekustamā īpašuma jomā, kā arī mākslas un kultūras sfērā. Viņa saņēmusi Skotijas Sociālās uzņēmējdarbības gada līderes titulu, Ernst and Young Gada uzņēmēja balvu (2011) un Social Leader of the Year titulu 2012. gada Women’s Social Leadership Awards. Šobrīd S. Aktamela vada sociālo uzņēmumu Homes for Good Ltd un ir nodibinājuma Glasgow Social Enterprise Network valdes priekšsēdētāja.

Savā darbnīcā S. Aktemela stāstīs par metodēm, kā mākslas aktivitātes pārvēst sociālā biznesā, kā arī pievērsīs uzmanību tām raksturiezīmēm, ko iemieso sociāls uzņēmums ar mākslas ievirzi.

Pēdējā programmas Brigāde darbnīcā, kas norisināsies otrdien, 18. decembrī, piedalīsies iepriekšējā gada Brigādes konkursa uzvarētāji.

«Darbnīcā uzstāsies un uz interesentu jautājumiem atbildēs pārstāvji no uzņēmumiem Mammu, ZoFa, Hopp, Buteljons u.c. Vakara gaitā paredzēti arī muzikāli pārsteigumi no Miera ielas,» informē pasākuma orgaizētāji.

Dalība Brigādes darbnīcu cikla noslēguma pasākumā ir bezmaksas, iepriekš piesakoties mājas lapā brigade.lv. Pēdējā programmas darbnīca notiks 18. decembrī, plkst. 19.00, kafejnīcā Taka Miera ielā 10. «Brigadieru vakara» ietvaros būs iespējams uzdot jautājumus arī konkursa organizētājiem.

Programmu Brigāde organizē Laikmetīgās mākslas centrs sadarbībā ar Sorosa fondu – Latvija.

Interesenti aicināti piedalīties lekcijās par radošas un sociālas uzņēmējdarbības tēmām programmas Brigāde ietvaros.

Pirmā bezmaksas lekcija notiks nākamtrešdien, 7. novembrī, un to vadīs Maikls Painers (Michael Pyner). Lekcija «Kultūrā balstīta uzņēmējdarbība- māksla, bizness vai kopiena?» norisināsies Ģertrūdes iela 101a, no plkst. 17.00 līdz plkst. 20.00.

Diskusijai ir iepriekš jāpiesakās, rakstot e-pastu uz [email protected].

«Savā prezentācijā centīšos atbildēt uz tādiem jautājumiem, kā, piemēram, kā kultūras industrijas ietekmē ekonomiku valsts mērogā? Vai kultūrai būtu jābūt «biznesam»? Kā kultūrai un biznesam izveidot dinamiskas attiecības, kas padarītu ideju ilgtspējīgu? Es aplūkošu dažādus piemērus kultūras sektora dažādībai pasaulē, kam sekos diskusija ar dalībniekiem par situāciju Latvijā,» stāsta lektors Maikls Painers.

Paužot bažas par Latvijas tiesībsargājošo iestāžu spējām nodrošināt efektīvu cīņu ar nelegālā tirgus pieaugumu, nodokļu ieņēmumu samazinājumu valsts budžetā un bīstamu produktu nonākšanu tirgū, Bezdūmu nozares asociācija (BNA) ir vērsusies pie Valsts policijas un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadības, aicinot izvērtēt finanšu un cilvēkresursu pietiekamību strauja nelegālā tirgus pieauguma gadījumā.

Kaimiņvalstu pieredze parāda, ka, aizliedzot e-cigarešu garšas un būtiski ierobežojot beztabakas nikotīna spilventiņus, vērojams straujš nelegālā tirgus pieaugums, nodokļu ieņēmumu samazināšanās un nekontrolēta bīstamu produktu nonākšana tirgū. Šādas sekas ir paredzamas arī Latvijā, ja tiks pieņemts Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas virzītais likumprojekts “Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā”.

Likumprojekts cita starpā faktiski paredz aizliegt e-cigarešu garšas, kā arī nosaka beztabakas nikotīna spilventiņiem tik zemu pieļaujamo nikotīna koncentrāciju (4 mg), ka šī produkta aprite pilnībā tiks pārvirzīta uz nelegālo tirgu.

Amerikāņu lidmašīnu būvētājs Boeing ir jau četras reizes atlicis starta lidojumu jaunajai lidmašīnai Boeing 787 Dreamliner, bet otrdien (15. decembrī) veiksmīgi noritēja pirmais testa lidojums.

Četras stundas ieplānotais lidojums bija par stundu īsāks, kas, visticamāk, ir saistīts ar laika apstākļu pasliktināšanos. Boeing 787 Dreamliner pacelšanos vēroja aptuveni 25 000 cilvēku - Boeing darbinieki, žurnālisti, eksperti un ziņkārīgie.

Pirmais lidojums bija paredzēts jau šā gada vasarā, bet kompānija Boeing paziņoja par tā atlikšanu. Pirmā lidojuma kavēšanas bija saistīta ar to, ka testus neizturēja spārna stiprinājums pie fizelāžas.

Boeing civilās nodaļas direktors Skots Karsons (Scott Carlson) paziņoja, ka problēma nav liela un tā netraucētu veiksmīgi izpildīt pirmo testa lidojumu laicīgi, taču tika nolemts atrisināt problēmu pilnībā.

Šogad Zviedrija nemarķētā koksnes iepakojamā materiālā, kura izcelsmes valsts bija Portugāle, vairākos gadījumos ir konstatējusi priežu koksnes nematodi (Bursaphelenchus xylophilus).

Priežu koksnes nematode ir bīstams augu karantīnas organisms, kurš izraisa skujkoku, galvenokārt priežu (Pinus spp.), masveida kalšanu un bojā eju. Ārēji redzamās pazīmes ir skuju dzeltēšana. Pilnīga koka bojāeja, labvēlīgos apstākļos, novērojama pat divu nedēļu laikā no redzamo simptomu parādīšanās, Db.lv informē Agita Pence, Valsts augu aizsardzības dienesta Fitosanitārās uzraudzības daļas vadītāja.

Kaitēklis pirmo reizi Eiropā tika konstatēts 1999. gadā Portugālē. Kopš tā laika Portugālē tiek veikti ļoti stingri fitosanitārie pasākumi šī kaitēkļa apkarošanai un tālākas izplatības ierobežošanai, izzāģejot un sadedzinot invadētos kokus. Lai gan fitosanitārie pasākumi ir piemēroti visu šo laiku un šajā periodā ir izzāģēti vairāki desmiti tūkstoši hektāri meža, 2008.gadā priežu koksnes nematode ir konstatēta jau visā Portugāles teritorijā.

Īstenojot nelegālā alkohola aprites ierobežošanas programmu, Liepājas pilsētas pašvaldības policijas darbinieki šā gada otrajā ceturksnī izņēmuši 123.6 litrus kandžas, 0.75 litrus šķaidīta spirta un 270 litrus brāgas, kā arī četras nelegālā alkohola izgatavošanas iekārtas, par to Pastāvīgās sociālo lietu, veselības un sabiedriskās kārtības komitejas sēdē deputātus informēja Pašvaldības policijas priekšnieks Normunds Dīķis.

Pašvaldības policija minētajā laika posmā ir uzsākusi arī desmit administratīvās lietvedības par nelegālā alkohola glabāšanu, pārvietošanu un ražošanu (2008.gada pirmajā ceturksnī - 9), 15 administratīvās lietvedības par nelegālā alkohola iegādāšanos (2008.gada pirmajā ceturksnī - 14). Par nelegālā alkohola iegādāšanos ir sastādīti 13 administratīvā pārkāpuma protokoli (2008.gada pirmajā ceturksnī - 21), par nelegālā alkohola glabāšanu, pārvietošanu un ražošanu - 8 protokoli (2008.gada pirmajā ceturksnī - 10).

Valsts policijai izskatīšanai un kriminālprocesa uzsākšanai ir nodotas kopā piecas lietas: divas par kriminālprocesa uzsākšanu, konstatējot pārkāpumus atkārtoti, trīs par nelegālā alkohola glabāšanu un ražošanu lielos apmēros (2008.gada pirmajā ceturksnī - 2).Deputāti arī norādīja uz vairākām adresēm, kuras saistībā ar konstatēto nelegālā alkohola iegādāšanos Pašvaldības policijas atskaitē minētas atkārtoti, piemēram, Dzelzceļnieku ielā 6. Arī par šo adresi informācija nodota valsts policijai izskatīšanai un kriminālprocesa uzsākšanai. Alkohola iegādāšanās fakti vairākas reizes konstatēti arī Siena ielā 3, Ostas ielā 4-5, Augustes ielā 3-7, Egļu ielā 18-2/4 un vairākās citās vietās, kurā arī turpmāk tiks pievērsta pastiprināta Pašvaldības un Valsts policijas uzmanība.

8.janvārī tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš vadīja trešo "točku" darba grupas sēdi, kurā tika panākta vienošanās par kriminālās atbildības paredzēšanu par noteiktiem ar nelegālā alkohola apriti saistītiem noziegumiem, Db.lv informēja tieslietu ministra preses sekretārs Mārtiņš Panke.

Kriminālā atbildība tiks paredzēta par nelegālā alkohola izgatavošanu un realizāciju jau pirmajā pārkāpuma reizē, kā arī par nelegālā alkohola izstrādājumu iegādāšanos, ja pārkāpums tiek konstatēts atkārtoti viena gada laikā. Par pirmo šī pārkāpuma reizi paredzēts administratīvais sods.

Arī par nelegālā alkohola glabāšanu un pārvadāšanu pirmajā pārkāpuma konstatēšanas reizē paredzēts noteikt administratīvo atbildību. Ja persona viena gada laikā pārkāpumu izdarīs atkārtoti, iestāsies kriminālā atbildība.

Atbalstu guva Iekšlietu ministrijas (IeM) un Valsts policijas (VP) priekšlikums noteikt kriminālo atbildību par spirta un citu izejmateriālu, kurus var izmantot alkoholisko dzērienu izgatavošanai, pārvietošanu pāri Latvijas robežai jebkādā nelikumīgā veidā.

Problēmu nomocītās Boeing jaunākās paaudzes lidmašīnas 787 Dreamliner, pēc vairāk nekā trīs mēnešu ilga pārtraukuma no jauna atgriezušās debesīs. Pirmos izmēģinājuma lidojumus ar Dreamliner veikusi Etiopijas aviokompānija Ethiopian Airlines un Japānas All Nippon Airways.

Ethiopian Airlines lidojums ar 787 Dreamliner tika veikts sestdien maršrutā no Etiopijas galvaspilsētas Adisabebas uz Nairobi Kenijā. Tādējādi Etiopijas Ethiopian Airlines kļuvusi par pirmo no astoņām Dreamliner īpašniecēm, kas gatavojas atsākt lidojumus ar lidaparātu.

Dreamliner problēmas sākās janvārī, kad tās lidmašīnām aviācijas regulatori visā pasaulē aizliedza veikt lidojumus, pēc tam, kad diviem lidaparātiem lidojuma laikā aizdegās akumulatori. Lidmašīnas veica ārkārtas nosēšanās, bet negadījumos cilvēki necieta.

Martā ASV Federālās civilās aviācijas pārvalde (FAA) apstiprināja Boeing plānu par 787 Dreamliner lidmašīnu akumulatora salabošanu un pārveidošanu, tādējādi ļaujot kompānijai pietuvoties lidojumu atsākšanai ar šīm lidmašīnām. Boeing plānoja pārveidot akumulatorus, lai samazinātu īssavienojuma rašanās iespēju, kas var novest pie to pārkaršanas un uzliesmošanas. Tāpat akumulatoriem uzlabota izolācija un dzesēšanas sistēma. Boeing pavēstījusi, ka lidaparātu akumulatori tiks laboti tādā pašā kārtībā, kādā tika piegādātas lidmašīnas.

Viens no lielākajiem lidmašīnu ražotājiem pasaulē Boeing pārdevis jau vairāk nekā 500 savas jaunās lidmašīnas Boeing 787, kas patērē par 20% mazāk degvielas, ziņo Business Week.

Kompānijai Boeing pašlaik ir pasūtītas tieši 514 jaunās lidmašīnas, kuras būvētas no vieglāka metāla un patērē par 20% mazāk degvielas nekā līdzīgas lidmašīnas.

"Ar jauno Boeing 787 mēs noteikti esam savaldzinājuši visas pasaules aviokompānijas," Boeing 787 programmas vadītājs Maiks Bērs (Mike Bair) šodien paziņoja simtiem Boeing darbinieku.

Bērs arī apgalvoja, ka Boeing mēģinās palielināt 787 lidmašīnas ražošanu, taču tas esot gaidāms tikai pēc pirmo 112 lidmašīnu ražošanas pabeigšanas 2008. gadā.

Pirmo lidojumu Boeing 787 veiks šā gada augustā, bet komerciālie lidojumi varētu sākties tikai 2008. gadā.

Neraugoties uz dažādām tehniskām problēmām, kuras piedzīvojusi Dreamliner lidmašīna, kompānija Boeing ievērojami palielinās šī modeļa izgatavošanu.

Boeing atklājusi, ka nākamo trīs gadu laikā Dreamliner 787 ražošanu palielinās par 20%, bet 2020. gadā lidaparāta ražošanas apjomi būs par 40% lielāki nekā šobrīd. Līdz šim mēneša laikā Boeing saražoja aptuveni desmit Dreamliner lidmašīnu.

Tirdzniecības apjomu palielināšanu Boeing skaidro ar augsto pieprasījumu pēc šīm lidmašīnām. Lai paplašinātu Dreamliner ražošanu, Boeing plāno investēt 1,1 miljardu ASV dolāru un pieņemt darbā papildus vairāk nekā divus tūkstošus cilvēku. Šā gada pirmajos deviņos mēnešos Boeing saviem klientiem piegādāja 40 Dreamliner lidmašīnas. Kopumā šogad Boeing iecerējis piegādāt 635 līdz 645 pasažieru lidmašīnas, no kurām 60 lidaparāti būs Dreamliner 787. Kopumā kompānija saņēmusi vairāk nekā 900 jaunā lidaparāta pasūtījumu.

Kompānijas Boeing pārstāvis paziņoja, ka tā ir saņēmusi 28 lidmašīnu pasūtījumus ar kopējo vērtību 4,5 miljardi USD, ziņo Forbes.

Pasūtījumi ir saņemti no Kuveitas līzinga kompānijas, Krievijas aviokompānijas un ASV aviokompānijas Continental Airlines.

Kuveitas līzingu kompānija Kuwait City pasūtījusi 12 jaunas 787-8 un sešas 737-8 lidmašīnas ar kopējo vērtību 2,26 miljardi USD. Kuveitas kompānijas pārstāvis paziņoja, ka tā ir pirmā Vidējo Austrumu kompānija, kas ir iegādājusies Everett ražotās 787-8 lidmašīnas.

Krievijas aviokompānija Volga-Dnepr Group pasūtījusi piecas 747-8, samaksājot 1,4 miljardus USD.

Savukārt Continental Airlines ir papildinājis savu pasūtījumu vēl ar piecām 787-9 lidmašīnām un tagad tās kopējais pasūtījums ir 25 jaunas Boeing 787-9 lidmašīnas.

Ar mērķi pārslēgt ASV ekonomikas lejupslīdes spirāles efektu reversā valsts prezidents Baraks Obama ir parakstījis rekordlielo 787 miljardus ASV dolāru vērto ekonomikas atbalsta plānu, ziņo Associated Press.

B. Obama arī gatavo papildus 50 miljardus ASV dolāru vērtu atbalstu, kas būs tēmēts tiem daudzajiem ASV iedzīvotājiem, kuri nespēj pildīt savas kredītsaistības un var zaudēt savus mājokļus.

Tikko parakstītais 787 miljardu ASV dolāru ekonomikas atbalsta plāns, kurš paredz ievērojamus nodokļu atvieglojumus valsts iedzīvotājiem, ir tēmēts uz to, lai samazinātu straujo štatu samazināšanu kompānijās, tādējādi glābjot miljoniem darba vietu. Lielākā daļa ASV algotā darbā strādājošo jau tuvākajā laikā savos algu izrakstos varēs redzēt, ka ir samazināti nodokļi, kas jāmaksā valstij.

Lai arī koksni pašlaik visvairāk izmanto tieši ēku būvniecībā un apdarē, kā arī mēbeļu un papīra ražošanā, tomēr perspektīvā tiks izstrādāti jauni produkti no koksnes, tostarp kompozītmateriāli, vēl jo vairāk – jau pašlaik ir izgatavots satelīts no bērza saplākšņa un top izolācijas materiāls, kurā naftas produktus aizstās koksne.

To, ka kokam joprojām ir liels, neizmantots potenciāls, atzīst arī biedrības Zaļās mājas valdes loceklis Kristaps Ceplis. Viņš norāda, ka koks vēsturiski ir izmantots gan māju (ēku), gan arī peldlīdzekļu (laivu, kuģu) būvniecībā, mēbeļu (galdu, krēslu, skapju) ražošanai, vēlāk, attīstoties koksnes ķīmijai, arī papīra izgatavošanai, taču vēl ir daudz pilnībā neizmantotu iespēju.

“Daudziem šķiet, ka neko vairāk no koka izgatavot nav iespējams, tomēr jaunākās tehnoloģijas jau pašlaik ļauj radīt kompozītmateriālus, kur koka vājākās īpašības tiek būtiski uzlabotas, radot materiālu ar daudz augstāku izturību,” uzsver K. Ceplis. Viņš norāda, ka ES Zaļā kursa bioekonomikas perspektīvā ļoti lielas iespējas paveras tieši koksnes ķīmijas segmentā.

2015.gadā veiktais pētījums par alkohola lietošanu Latvijā liecina, ka katrs desmitais respondents ir iegādājies nelegālo alkoholu, tomēr Latvijas alkohola nozares asociācija (LANA) norāda, ka šis skaitlis ir vēl lielāks. Daļa iedzīvotāju pat nenojauš, ka patiesībā ir iegādājušies nelegālu kontrabandas alkoholu, kas maskēts zināmu zīmolu pudelēs. Nelegālā alkohola apjoms valstī šobrīd ir aptuveni 30%, kas ne tikai apdraud iedzīvotāju veselību, bet arī rada pamatīgu robu valsts budžetā.

Latvijas alkohola nozares asociācijas un eSample veidotā aptauja liecina, ka katrs 10. respondents ir iegādājies nelegālo vai no rokas tirgotu alkoholu. Turklāt 84% iedzīvotāju atzīst, ka ir informēti par to, kur atrodas nelegālā alkohola ražotene vai tirgotava. Lai gan šie dati jau tāpat liecina, ka iedzīvotāji savu veselību pakļauj riskam, Latvijas alkohola nozares asociācijas vadītājs Genādijs Kļepikovs norāda, ka daļa nelegālā alkohola lietotāju nenojauš, ka patērē nezināmas izcelsmes alkoholu.

Valsts policija apgalvo, ka pastiprināti darbojas nelegālā alkohola apkarošanā, tomēr vien 3% respondentu apgalvo, ka ziņotu policijai, ja zinātu, kur atrodas nelegālā alkohola ražotne. Šādu rīcību cilvēki skaidro ar uzskatu, ka pēc ziņošanas policijai situācija tapāt nemainīsies. Turklāt nelegālais alkohols ietver ne vien «točku» pagrabus, bet arī nezināmas izcelsmes kontrabandas alkoholu iedzīvotājiem atpazīstamos un elitāru ražotāju iepakojumos, kas nelegālo alkoholu padara vēl grūtāk atklājamu.

Valsts policijas darbinieki Liepājā atklājuši nelegālā alkohola ražotni, kurā konfiscēts ne tikai alkohols, bet arī ražošanas iekārta un izejvielas.

Nelegālā ražotne atklāta kādā dzīvoklī A.Pumpura ielā. Policijas darbinieku guvums bija 500 litri brāgas, četri litri gatava nelegālā alkohola un izejvielas: cukurs un raugs, kā arī ierīce, kas paredzēta nelegālā alkohola ražošanai. Savukārt 9. augustā Liepājā, Bāriņu ielā, atklāta nelegālā tirgotava, kurā konfiscēts tirgošanai paredzēts nelegālais alkohols (6l), 180 cigaretes bez akcīzes uzlīmes un 87 cigaretes bez nosaukuma. Tajā pašā dienā kādā dzīvoklī Ganību ielā atņemti četri litri tirgošanai paredzēta nelegālā alkohola un 20 cigaretes bez nosaukuma. Alkoholam nozīmēta ekspertīze. Saņemot ekspertīzes rezultātus, tiks lemts par lietas tālāku virzību.

Šobrīd nelegālā alkohola tirdzniecības vietas jeb tā saucamās točkas aug kā sēnes pēc lietus un tiesībsargājošās institūcijas ierobežota finansējuma apstākļos nevar ar tām atbilstoši cīnīties.

Šāda informācija izskanēja no jaundibinātās Alkohola ražotāju un tirgotāju apvienības (ARTA) dalībniekiem. Kā norādīja alkoholisko dzērienu ražotāja SIA Jaunalko valdes priekšsēdētājs Edmunds Demiters, nelegālais alkohols ir tēma, par ko normālā biznesa vidē vispār nevajadzētu runāt, taču šobrīd situācija ir pretēja.

Uz jautājumu, kas liecina par strauji augošiem nelegālā alkohola apjomiem, Jaunalko valdes priekšsēdētājs atzina, ka tie ir VID dati, kas liecina par nodokļu ieņēmumu samazināšanos. Šā gada pirmo divu mēnešu rādītāji liecina, ka legālo alkoholisko dzērienu ražotāju apjomi sarukuši par aptuveni 15 – 20 %. Gadījumā, ja akcīzes nodoklis vēl tiks palielināts, ražotāji var neizturēt šo nodokļu slogu un var pārtraukt ražošanu.