Ir pagājis aptuveni viens mēnesis kopš Krievija un Ķīna pasaulei demonstrēja, ka to saites kļuvušas stipras un ciešas, Ķīnas prezidentam Sji Dzjipinam (Xi Jinping) solot, ka abas valstis «turpinās padziļināt savu sadarbību galvenās starptautiskās lietās, lai kopā nodrošinātu mieru, stabilitāti un drošību pasaulē un reģionos». Pašlaik gan «miers un sadarbība» nav vērojamas, raksta biznesa medijs Quartz.
Krievijas ārlietu minisrts Sergejs Lavrovs apgalvo, ka Ķīnai un Krievijai lielā mērā ir līdzīgi viedokļi, taču Krievijas lēmums nosūtīt militāros spēkus uz Ukrainai piederošo Krimas pussalu, Ķīnā izraisījis visai piesardzīgu reakciju.
Ķīnas ārlietu ministrs šīs nedēļas sākumā pavēstīja, ka Ķīna «respektē Ukrainas neatkarību, suverenitāti un teritoriālo vienotību», un pēc tam piebilda, ka mudina abas puses izmantot «dialogu un pārrunas, kas balstītas uz starptautisko likumu un normu cienīšanu, lai reģionā uzturētu mieru un stabilitāti».
Vēlāk, jautāts par to, vai Ķīna dimplomātiski atbalsta Krieviju, kā arī - vai Ķīna atzīst Ukrainas jauno valdību, valsts ārlietu ministrs Čin Gangs (Qin Gang) pauda: «Atbildot uz jūsu pirmo jautājumu, lūdzu, izmantojiet manu jau iepriekš pausto atbildi. Izturoties ar lielāko cieņu pret Ukrainas problēmu, mēs turamies pie Ķīnas ilgtermiņa diplomātijas principiem un pamata starptautisko attiecību normām, kā arī ņemam vērā vēsturi un problēmas sarežģītību. Ir godīgi apgalvot, ka mūsu nostāja ir objektīva, godīga, taisnīga un mierpilna, un seko abiem principiem [dimplomātijas principiem un starptautisko attiecību normām - red.] un faktiem. Atbildot uz otro jautājumu, atbildei jābūt balstītai uz Ukrainas likumdošanu.»
Jautāts, vai Ķīna uzskata, ka Krievija ir pārkāpusi starptautiskās normas, ārlietu ministrs norādīja, ka «vēlas izcelt, ka valsts apzinās vēsturiskos faktus un zina Ukrainas problēmas sarežģītību». «Ir iemesli tam, kādēļ situācija Ukrainā tagad ir tāda, kāda tā ir,» piebilda Ķīnas ministrs.
Kā informē Quartz, Ķīnai ir gan praktiski, gan stratēģiski iemesli, kādēļ kavēties ar atbalsta sniegšanu Krievijas iebrukumam Ukrainā. Proti, Pekinai un Kijevai ir ciešas tirdzniecības un militārās saiknes. Savukārt militāro un citu lietu iegāde nodrošinātu Ukrainai arī lielu aizdevumu ņemšanu. Tāpat Ķīna varētu būt noraizējusies, ka Krimas precedents varētu attaisnot arī Krievijas militāras darbības, lai aizstāvētu etniskos krievus, kas dzīvo Ķīnas pierobežā. Ķīnai un Krievijai ir vairāk nekā četrus tūkstošus kilometru gara robeža.
Tikmēr starptautisko attiecību eksperti, ieskaitot Pekinas Universitātes profesoru Niu Junu (Niu Jun), norādījuši, ka Ķīna apzināti «izliekas par muļķi». «Viņi ir nākuši klajā ar paziņojumu, ko neviens nevar saprast,» AFP pauda profesors. «Ko šis paziņojums patiesībā pasaka, ir ka «Krievijai nav taisnība, un Ķīna negrib atbalstīt šo militāro invāziju».
Tikmēr daži Rietumvalstu militārie analītiķi ir noraizējušies, ka neatkarīgi no tā, vai tiek atbalstīta Krievija vai ne, Ķīna varētu izmantot Krievijas aktivitātes Ukrainā, lai paplašinātu savas ietekmes sfēru. Ķīnas pārvaldītais medijs Global Times šonedēļ paziņojis, ka Ukrainas situācijas attīstība liecina, ka starptautiskajā politiskajā arēnā par principiem lemj ar spēka palīdzību. Pēc tam ASV Ukrainas situācijas kontekstā tika nodēvēta par «kājslauķi». «Militārais spēks ir viens no galvenajiem jebkuras valsts spēkiem, lai arī valstij ir nepieciešami arī citi spēki,» teikts Ķīnas laikraksta redaktora slejā. «Tas, kas notiek starp Maskavu un Kijevu, tikai vēlreiz to apliecina,» teikts lielvalsts presē.
Biznesa ziņu medijs Quartz tika dibināts 2012. gadā, un to izveidoja bijušais WSJ.com redaktors Kevins Dilenejs (Kevin Delaney).
