Jaunākais izdevums

Ekonomikas ministrija izstrādājusi vadlīnijas būvmateriālu izmaksu sadārdzinājuma novērtēšanai sakarā ar Krievijas militāro agresiju Ukrainā grozījumu veikšanai spēkā esošajos publiskajos būvdarbu līgumos attiecībā uz ēku būvniecību.

Vadlīnijas piedāvā vienotu metodiku publiskā būvdarbu līguma cenas vienas komponentes sadārdzinājuma novērtēšanai, kā arī norāda uz faktoriem, kas būtu vērā ņemami, vienojoties par būvmateriālu sadārdzinājuma kompensēšanu.

“Būvmateriālu izmaksu sadārdzinājuma novērtēšana šobrīd ir ļoti aktuāla dēļ Krievijas agresijas Ukrainā izraisītā neprognozējamā būvmateriālu cenu sadārdzinājuma un piegādes traucējumiem. Būvniecības nozarē izveidojušies apstākļi būtiski apgrūtina iepriekš uzsākto projektu īstenošanu atbilstoši uzņemtām saistībām. Līdz ar to līgumu grozījumi, vienojoties par solidāro sadārdzinājuma kompensēšanu, būtu efektīvs instruments publisko būvdarbu līguma vadībai un veiksmīgai pabeigšanai,” uzsver ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

Vadlīniju mērķis ir noteikt vienotu metodiku būvmateriālu izmaksu sadārdzinājuma novērtēšanai un sadārdzinājuma solidārai kompensēšanai, vienojoties ar pasūtītāju un ņemot vērā pasūtītāja finansiālās iespējas, veicot grozījumus publiskajos būvdarbu līgumos, lai nodrošinātu efektīvu iepriekš noslēgto līgumu vadību un līgumsaistību izpildi.

Vadlīnijas attiecas uz tādu būvmateriālu sadārdzinājuma kompensēšanu, kas ir radies tiešā cēloniskajā sakarā ar Krievijas uzsākto karu Ukrainā. Vadlīnijas nav izmantojamas, lai novērtētu sadārdzinājumu, kas radies Covid-19 pandēmijas vai kādu citu faktoru ietekmē.

Puses var izmantot šajās vadlīnijās ietvertos principus, taču grozījumu pieļaujamība un grozījumu tvērums būtu vērtējami atsevišķi, ņemot vērā normatīvo aktu prasības publisko iepirkumu jomā, kā arī attiecībā uz komercdarbības atbalsta projektiem, ja būvniecība tiek līdzfinansēta no publiskajiem līdzekļiem, t.sk. ES fondu ietvaros, ir jāievēro konkrētā situācijā piemērojamās komercdarbības atbalsta normas.

Kā zināms, Krievijas karadarbības Ukrainā ietekmes dēļ būvkomersanti saskaras ar objektīvām problēmām izpildīt iepriekš uzņemtās līgumsaistības un nodrošināt publisko būvdarbu līgumu izpildi. Izejvielu un būvmateriālu sadārdzinājums neļauj iekļauties līgumcenā, radot finanšu zaudējumus, savukārt būvmateriālu nestabilās piegādes apdraud būvniecības ieceres īstenošanas termiņu ievērošanu. Pieaugot zaudējumu apjomam, palielinās risks, ka būvkomersanti vienpusēji atkāpsies no publiskajiem būvdarbu līgumiem, atstājot nepabeigtus būvobjektus.

Šāda notikumu attīstība radīs zaudējumus pasūtītājam, jo jauna publisko būvdarbu iepirkuma rīkošana ir laikietilpīgs process, sadrumstalots būvdarbu veikšanas process samazina pasūtītāja iespēju efektīvi aizstāvēt savas intereses, būvobjekta uzturēšana dīkstāves laikā prasīs papildu finanšu resursus, jaunā līgumcena ar lielu varbūtību būs augstāka, ņemot vērā nestabilo situāciju nozarē.

Atbilstoši publiskos iepirkumus regulējošajiem normatīvajiem aktiem tieši pasūtītājam ir aktīva loma līguma vadībā, it īpaši, ja rodas sarežģījumi līguma izpildē, pasūtītājam aktīvi jālemj par līguma turpināšanas iespējām un pieejamo instrumentu izmantošanu līguma izpildes nodrošināšanai. Publisko būvdarbu līguma grozījumi ir veicami, pusēm savstarpēji vienojoties, ņemot vērā, piemēram, šādus aspektus - katras konkrētas būvniecības ieceres raksturu, būvdarbu izpildes stadiju, riskus, kas ir saistīti ar noslēgta publiskā būvdarbu līguma pārtraukšanu, grozījumu samērīgumu un atbilstību pasūtītāja interesēm, pasūtītāja spēju nodrošināt papildus nepieciešamo finansējumu. Vienlaicīgi pasūtītājam būtu jānodrošina tādas darbības, lai lēmums par turpmāko rīcību tiek pieņemts iespējami īsā laikā, lai, nerisinot situāciju pēc būtības, netiktu radīti papildus riski projekta sekmīgai realizēšanai.

Vadlīnijas izstrādātas, balstoties uz EM informatīvo ziņojumu “Par situāciju būvniecības nozarē saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā un nepieciešamajiem risinājumiem publisko investīciju projektos”, kurā norādīta Krievijas uzsāktās karadarbības Ukrainā tiešā ietekme uz būvmateriālu sadārdzinājumu un piegādes traucējumiem. Vadlīnijas sagatavotas, ņemot vērā Iepirkumu uzraudzības biroja, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras, VAS “Valsts nekustamie īpašumi”, biedrības “Latvijas Lielo pilsētu asociācija” un biedrības “Latvijas Pašvaldību savienība” viedokli un pieredzi.

Vadlīnijas būvmateriālu izmaksu sadārdzinājuma novērtēšanai sakarā ar Krievijas militāro agresiju Ukrainā grozījumu veikšanai spēkā esošajos publiskajos būvdarbu līgumos attiecībā uz ēku būvniecību publicētas Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē.

Vienlaikus atgādinām, ka Ekonomikas ministrija sadarbībā ar nozares organizācijām un, balstoties uz biedrības “Latvijas Būvuzņēmēju partnerība”, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” un Latvijas Būvniecības padomes viedokli un pieredzi, ir izstrādājusi arī Vadlīnijas būvdarbu izmaksu indeksācijai, kas pamatā izstrādātas būvdarbu līguma cenas indeksācijai, taču līdzīgus principus pasūtītājs var piemērot arī citiem publiskajiem būvniecības pakalpojumu līgumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai pasūtītājam ir pienākums grozīt publisko būvdarbu līgumu, palielinot līgumcenu?

Inita Apšeniece, "Zvērinātu advokātu birojs CersJurkāns” zvērināta advokāte, 05.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos mēnešos aizvien biežāk izskan informācija, ka vairākas kompetentas valsts institūcijas izstrādājušas vadlīnijas un skaidrojumus par to, kādos gadījumos ir pieļaujams grozīt publisko būvdarbu līgumus sakarā ar būvmateriālu izmaksu sadārdzinājumu.

Ekonomikas ministrija izstrādājusi “Vadlīnijas būvmateriālu sadārdzinājuma novērtēšanai sakarā ar Krievijas militāro agresiju Ukrainā grozījumu veikšanai spēkā esošajos publiskajos būvdarbu līgumos attiecībā uz ēku būvniecību”, turpmāk – Vadlīnijas. Tāpat skaidrojumus saistībā ar publisko iepirkumu līgumu grozījumiem ir sniegusi arī Centrālā finanšu un līgumu aģentūra un Iepirkumu uzraudzības birojs. Šādu materiālu izstrāde un publiska pieejamība bez šaubām ir atbalstāma un nepieciešama prakse, jo nereti pasūtītājiem (Publisko iepirkumu likuma, turpmāk – PIL, izpratnē) ir sarežģīti izvērtēt, cik lielu rīcības brīvību publisko būvdarbu līgumu grozījumu izstrādē tiem piešķir normatīvie akti, un kā to sabalansēt, piemēram, ar Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma u.c. normatīvo aktu prasībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Cik maksā betons litrā jeb kā veidojas jauno mājokļu cena?

Mareks Kļaviņš “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs, 18.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gads mājokļu tirgū iezīmējās ar būtisku dzīvokļu cenu palielinājumu, tām pieaugot pat par 10–20%. Kā liecina publiski pieejamā informācija, cenas augušas ne vien Rīgā un Pierīgā, bet arī ārpus Rīgas, turklāt visos projektos – sērijveida, pirmskara, renovētajos, jaunajos un vēl tikai būvniecības stadijā esošajos.

Tas nozīmē jaunu realitāti visiem mājvietu meklētājiem – lai iegādātos kāroto mājokli, naudas maciņš būs jāatver krietni plašāk. Kas ietekmē un kā veidojas jauno dzīvokļu cena, un vai mājokli par 2000 eiro kvadrātmetrā var uzskatīt par jauno “lēti”.

Visa pamatā – straujš būvniecības izmaksu pieaugums

Ja vēl pirms gada dzīvoklis otrreizējā tirgū bija pieejams vidēji par 700 eiro kvadrātmetrā, tad šobrīd šādu mājokļu cena augusi, teju sasniedzot vai pat pārsniedzot 1000 eiro kvadrātmetrā atzīmi. Līdzīga situācija ir ar dzīvokļiem jaunajos projektos – pirms gada jaunajā projektā dzīvokli varēja iegādāties vidēji par 1700 eiro kvadrātmetrā, savukārt šobrīd mājoklis līdzvērtīgā projektā kvadrātmetrā maksā jau 2000 eiro un vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir labas iestrādes un ilgtspējīgas būvniecības piemēri, tomēr plašākā tvērumā ilgtspējas prakse ēku būvniecībā pagaidām vēl tiek reti izmantota, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde un padomnieks enerģētikas un klimata politikas jomā Dzintars Jaunzems.

Ekonomisti norāda, ka ilgtspējīgas būvniecības prakse drīzumā būs obligāta Latvijā. Šogad martā Eiropas Parlamentā tika apstiprināts ēku dekarbonizācijas plāns, kas nosaka, ka visām jaunajām ēkām no 2030.gada ir jābūt bezemisiju. Emisiju aprēķinos ņems vērā visu ēkas būvniecības dzīves ciklu, sākot ar finansēšanu un projektēšanu, līdz atkritumiem pēc objekta nojaukšanas. Tas nozīmē, ka pārmaiņas būvniecības nozarē ir steidzamākas nekā jebkad agrāk.

Latvijas eksporta tirgos pieprasījums pēc ilgtspējīgiem, sertificētiem materiāliem aizvien pieaugs, un tā ir Latvijas uzņēmumu iespēja ielauzties tirgū un izrauties attīstībā, raksta ekonomisti. Jau šobrīd vairākiem Latvijā ražotiem būvmateriāliem ir izsniegti apliecinājumi par atbilstību starptautiskām produktu vides deklarācijām, un tie veiksmīgi iekaro ārējos tirgus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā Rīgas teātra (JRT) rekonstrukciju ir iespējams pabeigt līdz 2023.gada beigām, nepiesaistot papildu finansējumu, informē teātra ēku rekonstruējošās pilnsabiedrības "SBSC" pārstāvji.

Nepieciešams tikai mazināt birokrātiskos šķēršļus un paātrināt savstarpējo norēķinu procesu, ceturtdien, klātienē apmeklējot un izvērtējot teātra ēkas būvniecības gaitu, secināja kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA), arhitekte un JRT rekonstrukcijas projekta autore Zaiga Gaile, JRT aktieru kolektīvs un būvnieku pārstāvji.

Patlaban ir sākts JRT rekonstrukcijas darbu noslēdzošais posms un teātris pamazām iegūst tās aprises, kādas tam būs pēc visu rekonstrukcijas darbu pabeigšanas. Tostarp jau ir sākta arī skatuves aprīkojuma piegāde.

"SBSC" pārstāvji skaidro, ka JRT rekonstrukcijas gaitu sākotnēji smagi ietekmēja gan Covid-19 pandēmija, gan Krievijas sāktais karš Ukrainā, kas būtiski sadārdzināja energoresursus, un tāpēc ievērojami kāpa arī būvmateriālu ražošanas izmaksas. Mainījās arī būvmateriālu iegādes un pasūtīšanas process. Daudzviet bija nepieciešama priekšapmaksa, lai spētu laicīgi rezervēt rekonstrukcijai nepieciešamos būvmateriālus un saņemt tos ar iespējami mazāku aizkavēšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Hiperinflācija, būvniecība un apdrošināšana – kāda ir situācija?

Kārlis Uzuliņš, Gjensidige Latvija Baltijas risku parakstīšanas nodaļas komercproduktu galvenais risku parakstītājs, 14.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gads ieies vēsturē ar rekordaugsto inflācijas līmeni, kas pārspēj pat 2008. gada straujo cenu kāpumu. Nepārprotami sadārdzinājumu izjūt ikviens no mums, tomēr neapskaužamā situācijā ir nokļuvuši būvuzņēmumi, kam izejvielu izmaksas pēdējā gada laikā ir vairākkārtīgi pieaugušas un noslēgtajos būvprojektu līgumos par šādām summām vairs nav iespējams iekļauties.

Šobrīd Ekonomikas ministrija jau ir ieviesusi obligātu būvniecības līgumu indeksāciju, tomēr lielai daļai šobrīd aktīvo būvprojektu šāda indeksācijas atruna līgumā nav iekļauta.

Ar kādām problēmām šobrīd saskaras kā apdrošināšanas, tā arī būvniecības nozares un kā no tām turpmāk varam izvairīties?

Paredzot būvmateriālu cenu nestabilitāti, kopš šā gada janvāra Ekonomikas ministrija ir noteikusi, ka turpmāk būvniecības līgumos kā obligāta prasība jāiekļauj indeksācijas atruna, kas paredz, ka, pieaugot būvniecības izmaksām, var tikt mainīta būvprojekta cena. Tā kā līdz šim indeksācija nav bijusi obligāta prasība, bet gan vien rekomendējama, vairumam būvprojektu līgumu, tā nav atrunāta, kas arī ir daudzu šā brīža projektu galvenā problēma. Šobrīd būvniecībā ir pieejami trīs apdrošināšanas veidi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai jauno mājokļu tirgus ir jau pārdzīvojis "viss slikti" laikus?

Mareks Kļaviņš, “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs, 13.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauno mājokļu tirgus un nekustamo īpašumu nozare kopumā ir pārlaidusi izaicinājumiem bagātu ziemu ar milzīgu inflāciju, pieaugošām banku procentu likmēm un paaugstinātu piesardzības līmeni patērētāju vidū. Un, lai arī vēl pāragri teikt, ka pašlaik situācija ir būtiski mainījusies, atsevišķas indikācijas liecina, ka šīs krīzes smagākais posms varētu jau būt aiz muguras.

Pēdējā pusgada laikā lielus pārsteigumus nekustamo īpašumu tirgū neesam piedzīvojuši: kā jau tika prognozēts pagājušā gada nogalē, Euribor pieaugums ir piebremzējis vai mazinājis Latvijas iedzīvotāju iespējas iegādāties jaunu mājokli, tomēr vajadzība pēc jauna mājokļa nebūt nav zudusi. To uzskatāmi parāda arī “Bonava Latvija” šī gada pārdošanas rādītāji – iedzīvotājiem joprojām ir liela interese par energoefektīviem un funkcionāliem mājokļiem lokācijās ar pieejamu un sakārtotu infrastruktūru un zaļu apkaimi. Tāpat, novērtējot ilgtspējīgas būvniecības priekšrocības funkcionāla telpu plānojuma un kontrolējamu, paredzamu komunālo maksājumu veidā, pie mums arvien biežāk vēršas klienti, kas vēlas pārcelties ne tikai no pirmskara un padomju laiku dzīvojamā fonda, bet arī no 2000. gadu sākumā celtajiem projektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Papildināta - Derīgie izrakteņi Latvijā netiek pārvaldīti ilgtspējīgi

Db.lv, 17.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā derīgie izrakteņi netiek pārvaldīti ilgtspējīgi, un tas neveicina tautsaimniecības attīstību, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā par Latvijas derīgo izrakteņu pārvaldīšanu.

Šādai situācijai iemesli ir vairāki, tostarp trūkst visaptverošas stratēģijas zemes dzīļu izmantošanai, nav pilnīgas, kvalitatīvas un savlaicīgas informācijas par valsts derīgajiem izrakteņiem, trūkst strukturētu datu un riskos balstītu pārbaužu, normatīvie akti par derīgo izrakteņu ieguves vietu rekultivāciju ir nepilnīgi.

VK padomes locekle Inga Vilka norāda, ka "valstī nav stratēģijas jeb nākotnes redzējuma par zemes dzīļu izmantošanu, gausi tiek veidota sistēma, kas nodrošinātu pilnīgu, kvalitatīvu un savlaicīgu informāciju par valstī pieejamajiem un iegūtajiem derīgajiem izrakteņiem, bet esošā informācija netiek analizēta un izmantota lēmumu pieņemšanai. Līdz ar to uzraudzība pār derīgo izrakteņu ieguvi ir nepietiekama, vienlaikus derīgo izrakteņu ieguvējiem ir uzlikts nepamatots administratīvais slogs, ir vērojama valsts institūciju nepietiekama sadarbība".

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai riskējam saskarties ar vēl lielāku jauno mājokļu deficītu?

Mareks Kļaviņš, SIA Bonava Latvija valdes priekšsēdētājs, 17.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau ilgstoši būvniecības nozare ir saskārusies ar strauju būvniecības izmaksu kāpumu, ko galvenokārt ietekmēja pandēmijas radītās piegāžu ķēžu problēmas un krasas energoresursu cenu svārstības.

Lai arī tas nepārprotami radīja spiedienu uz nekustamo īpašumu tirgu - pieauga nekustamo īpašumu cenas, samazinājās projektu attīstības tempi -, vismaz bija skaidrība par to, no kuras puses izaicinājumus gaidīt. Bija cerības un pat prognozes, ka, pierimstot vīrusa izplatībai un sakārtojoties materiālu un izejvielu loģistikai, situācija varētu atgriezties ja ne pirmspandēmijas līmenī, tad vismaz nostabilizēties, tādējādi veidojot labvēlīgus nosacījumus straujākai nozares attīstībai. Tomēr, neskatoties uz prognozēm, ir noticis tas, ko tā īsti negaidīja neviens, - reāls karš tepat Eiropā, kas jau satricinājis lielāko daļu pasaules ne tikai emocionāli, bet arī ekonomiski. Ģeopolitiskās situācijas sekas noteikti būs jūtamas ilgtermiņā, tajā skaitā arī nekustamo īpašumu tirgū, kas saņēmis kārtējo triecienu, turklāt šoreiz īpaši sāpīgu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauno mājokļu tirgū, kur vēl pirms gada pieprasījums krietni pārsniedza pieprasījumu, nu situācija ir tāda, ka vajadzība pēc mājokļa teorētiski saglabājas, taču ekspluatācijā nodotie projekti arvien biežāk nav pilnībā izpārdoti - cenu pieaugums šajā segmentā ir proporcionāls būvmateriālu cenu pieaugumam, tomēr, iedzīvotāju ienākumiem neaugot tikpat strauji un pieaugot arī pārējām izmaksām, potenciālo pircēju loks samazinās.

2020. gadā tirgū lielāka daļa darījumu notika ar dzīvokļiem, kas jau bija nodoti ekspluatācijā. Pandēmijas laikā pieaugot mājsaimniecību uzkrājumiem, palielinājās pieprasījums pēc dzīvokļiem jaunbūvēs, kā rezultātā strauji tika izpirkti tirgū esošie dzīvokļi un aktivitāte pārvirzījās uz būvniecības stadiju.

Iznācis Dienas Biznesa speciālizdevums Nekustamais īpašums 

Viļņā katru gadu tiek uzbūvēti un pārdoti aptuveni 5000 dzīvokļu, savukārt Rīgā...

Nekustamā īpašuma konsultāciju kompānijas Colliers Latvia Konsultāciju departamenta direktore Agija Vērdiņa atklāj, ka pašlaik tirgū palikuši mazāk kā 1000 pabeigtu dzīvokļu, kas pieejami iegādei, tomēr tuvākajā laikā sagaidāms, ka šie rādītāji varētu uzlaboties, jo projekti, kas tiek nodoti ekspluatācijā, arvien biežāk nav pilnībā izpārdoti. “Tomēr kopumā lieli jauno dzīvokļu “atlikumi” tirgū nav gaidāmi, jo kara iespaidā radušos būvmateriālu izmaksu pieauguma rezultātā 2022. gadā tika uzsākti mazāk projekti, nekā tika gaidīts, un arī tagad novērojams, ka lielākoties jaunu būvniecību uzsāk tirgū jau labi zināmi attīstītāji,” piebilst A.Vērdiņa.

Kam tiek būvēti jaunie projekti, ja vidējā bruto alga valstī ir 1370 eiro? 

Esošie notikumi nekustamo īpašumu tirgū nav saprotami, trešdien preses konferencē sacīja nekustamo...

Cita rezervāciju politika

Pašlaik būvniecības stadijā ir aptuveni 3770 dzīvokļu, tomēr ne visi no šiem dzīvokļiem ir pieejami publiski rezervācijai, vairāk nekā 700 no šiem dzīvokļiem vai nu vēl nav pieejami iegādei vai ir pieejami, tikai individuāli uzrunājot attīstītāju. “Līdz kara sākumam reti kurā projektā dzīvokļi netika pārdoti jau būvniecības stadijā vai netika publicētas cenas, bet pie neskaidrajām un mainīgajām būvniecības izmaksām vairāki projekti sāka piekopt iepriekš minēto cenu un rezervāciju politiku. No visiem būvniecībā esošajiem dzīvokļiem aptuveni 30% ir jau rezervēti. Pirms gada šis rādītājs bija ap 50%,” teic A.Vērdiņa.

Viņa skaidro, ka rezervāciju aktivitāte ir samazinājusies vairāku iemeslu dēļ: “Pirmkārt, par aptuveni 25% pieaugušas cenas. Otrkārt, Euribor iespaidā gan palielinājušās aizņemšanās izmaksas, gan samazinājusies summa, ko mājsaimniecība var aizņemties, zināmu iespaidu uz darījumu kritumu atstāj arī mazāks pieejamo projektu skaits. Cenu pieaugums ko novērojam jauno dzīvokļu segmentā ir proporcionāls būvmateriālu cenu pieaugumam, tomēr iedzīvotāju ienākumiem neaugot tikpat strauji un pieaugot arī pārējām izmaksām, potenciālo pircēju loks samazinās”.

To apliecina arī “Swedbank” Mājokļu pieejamības indekss (MPI) - mājokļa iegāde pirmreizējā tirgū daudziem pircējiem šobrīd vairs nav pa kabatai. Lai gan algu kāpums pērn turpinājās, dzīvokļu cenas auga straujāk un līdz ar krietni augstākām procentu likmēm deldēja mājokļu pieejamību. Iedzīvotāju rocību un gatavību veikt lielus pirkumus nelabvēlīgi ietekmējusi arī kopējā dzīves dārdzība un pirktspējas kritums, liecina MPI.

Problēmas rada finanses

Pieprasījums pēc jauniem un energoefektīviem dzīvokļiem tirgū vēl joprojām ir, tomēr problēmas potenciālajiem pircējiem sagādā tieši finansiālais aspekts. “Ja pirms vairākiem gadiem runājām, ka pircējiem bija problēmas sakrāt pirmo iemaksu, tad pašlaik Altum atbalsta programmas šo situāciju labi risina. Taču pašlaik kopējā dzīvokļu cena un ikmēneša maksājums pat pie 30 gadu scenārija vidējām mājsaimniecībām ir augsts. Pirms kara sākuma dzīvokļi vidēji būvniecības stadijā tika rezervēti par 132 000 eiro, kas nozīmēja, ka mēneša maksājums pie tā brīža likmēm uz 30 gadiem un ar 15% pirmo iemaksu bija ap 400 eiro. Pašreiz vidējais darījumu jau būtu 155 000 eiro, kas pie pašreizējā likmēm veido mēneša maksājumu ap 635 eiro. Vēl, protams, papildus ir izmaksas par autostāvvietu un noliktavu, kas potenciāli vēl vairāk palielina ikmēneša maksājumu,” situāciju ilustrē A.Vērdiņa.

Visu rakstu lasiet jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums.

Dienas Biznesa abonenti speciālizdevumu Nekustamais īpašums saņem bez maksas. Žurnāls nopērkams arī lielākajās tirdzniecības vietās Latvijā!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tendences privātmāju būvniecībā

Ivars Golovanovs, SEB bankas Privātpersonu būvniecības finansēšanas vadītājs, 20.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sapnis par savu māju, savu dārzu un pagalmu uztur stabilu pieprasījumu privātmāju tirgū – interesi par privātmājas iegādi vai būvniecību nav “nokāvis” ne Euribor kāpums, ne būvniecības izmaksu pieaugums. Vērtējot finansējuma pieprasījumu skaitu, var secināt, ka cilvēki, kuri ir pieņēmuši lēmumu par labu privātmājai, pie tā arī pieturas.

Galvenās šā brīža tendences: cilvēki izvēlas kompaktas mājas un pasūta jau gatavus risinājumus (moduļu mājas, koka karkasa mājas), lai nofiksētu izmaksas un nebūtu jāmeklē celtnieki. Pozitīva tendence – finansējuma pieprasījumi liecina, ka privātmājas būvē ne tikai Pierīgā, bet gandrīz visā Latvijā.

Māju plānojums – kompakti un efektīvi

Lielu uzmanību cilvēki pievērš būvējamās vai jau gatavās mājas plānojumam – no vienas puses, lai ģimenei būtu ērti un visiem pietiktu vietas, no otras, – lai mājā nebūtu lieku kvadrātmetru. Pieprasītākais mājas dzīvojamās platības “izmērs” ir no 100 līdz 120 kvadrātmetriem. Retos gadījumos tie ir 150 un vairāk kvadrātmetri, taču ir arī ļoti kompakti projekti, jo ģimenes no 50 kvadrātmetru liela dzīvokļa labprāt pārvācas uz 80 kvadrātmetru lielu privātmāju. Liels ieguvums šādos gadījumos ir sava zeme pie mājas, kas vienmēr paplašina ikdienas dzīves telpu un rada iepriekš nepieejamas ērtības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš pagājušā gada sākuma Latvijā vērojams inflācijas pieaugums, būtiski augušas arī energoresursu un būvmateriālu cenas. Tas palielinājis būvniecības izmaksas un var mainīt nekustamā īpašuma tirgus tendences.

“Pēdējos gados arvien lielāku popularitāti guva mājokļu iegāde jaunajos projektos, taču šī brīža augstās būvniecības izmaksas vismaz uz laiku var mainīt spēles noteikumus tirgū, atkal aktualizējot otrreizējo mājokļu tirgu jeb īpašumu iegādi, kas tirdzniecībā nonāk atkārtoti,” uzskata Luminor mājokļu kreditēšanas vadītājs Kaspars Sausais.

Luminor bankas dati liecina, ka pērn izsniegto kredītu apjoms jaunajos projektos auga par 80% un pieprasījums tajos izlīdzinājās ar interesi par dzīvokļiem sērijveida projektos. Tomēr šī gada pirmie mēneši liecina, ka nekustamo īpašumu jomā sāk samazināties būvniecības tempi - ir grūtāk sagādāt būvmateriālus, to cenas ir būtiski kāpušas un ir sarežģīti prognozēt kopējās izmaksas un dzīvokļu gala cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz krīzi energoresursu jomā un karadarbību Ukrainā, būvniecība Latvijā nav apstājusies. Tomēr paredzams, ka jaunie apstākļi radīs korekcijas projektu īstenošanai plānotajā laikā un budžetā, norāda VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ).

Pašlaik apjomīgi iekšējie resursi ir novirzīti, lai VNĪ spētu operatīvi risināt aktuālos jautājumus un sadarbībā ar lietotājiem un būvkomersantiem nodrošinātu būvdarbu nepārtrauktību valsts pasūtījumos.

VNĪ pārvalda un attīsta dažāda veida valsts nozīmes projektus, tajā skaitā būtiskus valsts drošības objektus. Šobrīd to īstenošanai iespējami īsākā laikā ir vitāla nozīme. Paredzams, ka jaunie apstākļi radīs korekcijas projektu īstenošanai plānotajā laikā un budžetā.

"Ievērojamu cenu kāpumu novērojām jau pirms karadarbības Ukrainā. Noteiktās kategorijās būvmateriālu cenu pieaugums aizvadītā gada laikā sasniedza līdz pat 80 un vairāk procentiem, it īpaši tas skāra kokmateriālu (vairāk nekā 130 %), metāla (80 %), betona un darbaspēka izmaksas. Pārējām izejvielām cenu pieaugums svārstījās no 5 % līdz 20 %. Esošā situācija ir jauna un nav salīdzināma ar 2021. gada būvmateriālu cenu kāpumu un darbaspēka trūkumu, kas jau aizvadītajā gadā atsevišķos projektos radīja objektīvu termiņa pagarinājumu. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem pagājušā gada laikā būvniecības izmaksas pieauga līdz 13 %. Šogad to pieaugums varētu būt 20 % un vairāk," norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vasarā sagaidāma aktīvākā dzīvokļu tirdzniecība pēdējo gadu laikā

Edgars Ivanovs, “VILIA” vadītājs un līdzdibinātājs, 08.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo divu gadu laikā nekustamo īpašumu būvniecības nozare piedzīvojusi iespaidīgus satricinājumus – pandēmija un ar to saistītie ierobežojumi, Krievijas iebrukums Ukrainā, resursu pieejamība, būvmateriālu cenu kāpums un strauji pieaugošā inflācija.

Taču, neskatoties uz šī brīža situāciju reģionā un ekonomikas attīstības tendencēm, vai arī – tieši pateicoties tām, sagaidāms, ka šajā vasarā Latvijā piedzīvosim aktīvāko dzīvokļu tirdzniecību pēdējo gadu laikā. Pircēju interese un vēlme iegādāties nekustamo īpašumu ir milzīga.

Līdzīgi kā pandēmijas sākumā, arī pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā tirgū no klientu puses bija vērojama nogaidoša reakcija. Taču tagad jau aktivitāte tirgū atgriezusies ar pilnu jaudu. Tie, kas vēlas iegādāties dzīvokļus jaunajos projektos, saprot, ka piedāvājums netiek līdzi pieprasījumam un cenas turpinās pieaugt.

Tendenci apliecina arī nekustamā īpašuma pētnieku “Colliers International” dati par situāciju martā. Pēc “Colliers International” aplēsēm* Rīgā 2022. gada martā jaunajos projektos pārdošanā bija pieejami aptuveni 1 130 pabeigti dzīvokļi, kas ir teju uz pusi mazāk nekā pērn. Vēl aptuveni tikpat iegādei pieejamo jauno dzīvokļu bija būvniecības stadijā. Savukārt aprīlī pirmreizējā tirgū bija pieejami aptuveni 1000 pilnībā pabeigti jaunie dzīvokļi, kas ir par 130 mazāk nekā martā*. Tas nozīmē, ka pieejamo jauno dzīvokļu skaits ir niecīgs un pircēji, kam ir pietiekamas finansiālās iespējas, steidz nopirkt vai vismaz rezervēt noskatīto dzīvokli jau tagad.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēkšņā apstākļu pasliktināšanās prasa nestandarta un ļoti ātrus valstiskus risinājumus, ja negribam riskēt ar bankrotu vilni būvniecībā, bezdarba pieaugumu un nozīmīgu objektu apturēšanu, uzsver uzņēmēji.

Pilnībā vēl nebeidzoties Covi-19 pandēmijas izraisītās krīzes ietekmei uz ekonomiku, tostarp būvniecību, nozari satricinājusi nākamā, ko izraisījusi Krievijas agresija Ukrainā, kas būtiski saasinājusi gan būvniecības materiālu deficītu, gan veicinājusi cenu pieaugumu atsevišķiem materiāliem no 20 līdz pat 200%. Apzinoties, ka jau pandēmijas laikā piedzīvotie zaudējumi vairs neļaus pārdzīvot šo daudz lielāko krīzi, būvnieki aicina valsti nekavējoties iesaistīties un palīdzēt rast risinājumus, lai nepieļautu nozares sabrukumu.

Jārīkojas kopīgi

"Pēdējo dienu laikā esošās materiālu piegādes ķēdes ir pārtrauktas, kā arī iztrūkstot ievērojamam daudzumam būvniecībā izmantojamo materiālu – metāla, koksnes, polimēru, siltumizolācijas materiālu -, būtiski palielinājušās to cenas. Turklāt, vairāku būvmateriālu, piemēram, cementa izmaksas dēļ energoresursu cenu straujā kāpuma sankciju un karadarbības dēļ augušas par vairākiem desmitiem procentu," vēstulē ekonomikas un finanšu ministriem norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerība (LBP), rosinot valdību krīzes situāciju risināt ar vairākiem instrumentiem, tostarp īstenojot cenu indeksāciju gan nākotnes, gan arī esošajos līgumos (sākot no 24. februāra), kā arī pagarināt līguma izpildes termiņus, nepiemērojot līgumsodus par kavējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Procentu likmju kāpums mājokļu tirgū ir aktualizējis jautājumu – pirkt vai īrēt. Lai gan pieprasījums pēc mājokļiem saglabājas, darījumi notiek nesteidzīgi kā jauno projektu, tā sērijveida dzīvokļu segmentā.

Šīs un citas nekustamā īpašuma nozares aktualitātes lasāmas jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums, kas pie abonentiem nonāca jau 31.oktobrī, bet mazumtirdzniecībā pieejams no 1.novembra.

Jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums žurnālā lasi:

  • Augstās likmes atdzesēs mājokļu tirgu. Izsīkstot rezervēm un procentiem saglabājoties augstiem ilgāk, mājokļu tirgu pasaulē var gaidīt daži grūti gadi.
  • Koka būvmateriālu pieprasījums iedrošina miljona investīcijām. Neraugoties uz ekonomikas recesiju, Eiropas Zaļais kurss veicina tieši koksnes arvien plašāku izmantošanu nekustamā īpašuma būvniecības projektos. Arī pieprasījuma apmērs no potenciālajiem ārvalstu pasūtītājiem masīvkoka paneļu ražotnes SIA Cross Timber Systems lielāko īpašnieku Andri Dlohi iedrošina investīcijām, kuras vērstas uz lielākiem ražošanas apjomiem.
  • Attīstības nākotni redz dzīvojamo māju celtniecībā. Industriālo parku attīstītājs PICHE jau tuvākajos gados grasās uzsākt daudzdzīvokļu namu būvniecību Rīgā, cerot ar laiku mainīt attīstītāju TOP3 nozarē, intervijā atklāj uzņēmuma valdes priekšsēdētājs un īpašnieks Pēteris Senkāns
  • Īres tirgus uzņem apgriezienus. Augsto procentu likmju radītā situācija mājokļu kreditēšanas jomā rosina interesi par jaunu projektu attīstību īres segmentā, kopš 2022. gada ekspluatācijā nodoti vairāk nekā 1000 īres dzīvokļi un būvniecības stadijā ir vēl vairāki īres nami
  • Būvniecība nav pievilcīga jauniešiem. Jaunā paaudze sevi neredz būvniecībā, kas iezīmē nākotnes krīzi, ja vien nekavējoties netiks veikts komplekss pasākumu kopums, kur galvenais uzdevums būtu lauzt izveidojušos stereotipus par nozari. To rāda BDO sadarbībā ar neatkarīgu pētniecības konsultāciju kompāniju Meridian West veiktais pētījums starp lēmumu pieņēmējiem būvniecības nozarē, studentiem un citiem Z paaudzes (dzimuši deviņdesmito gadu beigās) pārstāvjiem viņu karjeras sākumā.
  • Spēriens biroju attīstībā. Biroju vide kļūst arvien daudzveidīgāka. Pandēmija un attālinātā darba izplatīšanās kalpojusi par milzīgu spērienu biroju plānošanas un veidošanas jomā. Biroji – vieta, kur ne tikai strādāt, bet arī pavadīt labu laiku ar kolēģiem.
  • Attīstītājiem investēt elektroauto uzlādes infrastruktūrā ir izdevīgi. Šobrīd ir īstais brīdis, lai uzņēmēji, tajā skaitā daudzdzīvokļu un komercobjektu attīstītāji investētu elektroauto infrastruktūras attīstībā.
  • Būvniecības izmaksas stabilizējas. Lai gan pēdējā pusgada laikā būvniecības izmaksas nav piedzīvojušas būtisku pieaugumu, attīstītāji nesagaida, ka tuvākajā laikā būvmateriālu cenas kritīsies.
  • Vietējie attīstītāji var konkurēt ar lielajiem milžiem. "Vajadzētu censties, lai vietējo attīstītāju īpatsvars tomēr būtu nedaudz lielāks. Esmu patriots, tāpēc gribētu, lai uzņēmumu nopelnītā nauda paliktu Latvijā, nevis aizplūstu pāri robežām un celtu citu valstu labklājību," intervijā stāsta Tepat Grupa līdzīpašnieks un vadītājs Voldemārs Siliņš.
  • Pils iegāde kā mecenātisms. Uzņēmējs Edijs Ošs jau gadu saimnieko Igates pils kompleksā. Padarīts daudz, taču tālākā pils attīstība ritēs soli pa solim.
  • Vieta pasaka priekšā. Bijušajā zivju ceha teritorijā Pitragā tapusi satikšanās vieta Pitraga Pietura, kas ir tikai sākums šī īpašuma attīstībai. Madara Cosmetics līdzdibinātājas Paulas Tisenkopfas, Madara Cosmetics līdzdibinātāja un AS APF Holdings padomes priekšsēdētāja Ulda Iltnera un Rīgas plānošanas reģiona tūrisma speciālista, Dabas tūrisma asociācijas valdes locekļa Edgara Ražinska ģimenes kopīgiem spēkiem sākušas attīstīt īpašumu Pitragā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī finansiālais slogs, iegādājoties mājokli jauno projektu ēkās, inflācijas un pieaugošo banku bāzes procentu likmju dēļ ir būtiski palielinājies, pirmreizējā tirgus dzīvokļu pircēju profils saglabājies gandrīz nemainīgs – tās joprojām galvenokārt ir ģimenes ar bērniem un jaunie speciālisti, secinājuši mājokļu attīstītāja “Bonava Latvija” un bankas “Luminor” eksperti.

Vienlaikus pircēji kļuvuši racionālāki, veltot vairāk laika, lai pieņemtu lēmumu par jauna mājokļa iegādi, kā arī nereti pirms dzīves svarīgākā pirkuma noskaidrojot citu jauno projektu iemītnieku pieredzi.

Eiropas Centrālā banka (ECB) nu jau sešas reizes pēc kārtas paaugstinājusi galveno bāzes procentu likmi līdz 3,5% šobrīd, tā turpinot cīņu pret joprojām augsto un ieilgušo inflāciju eirozonā. ECB lēmumi liek arī komercbankām pārskatīt savas bāzes procentu likmes, kas pamatā sastāv no starpbanku kredītu procentu likmes jeb Euribor. Patlaban Euribor likme ir sasniegusi pēdējā desmitgadē augstāko līmeni. Augot bāzes procentu likmēm, dārgāka kļūst arī aizņemšanās un hipotekārie kredīti, ietekmējot jauno mājokļu pieejamību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kas notiks ar mājokļu tirgu, Euribor likmei sasniedzot 3% atzīmi?

Mareks Kļaviņš “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs, 31.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā daļa pasaules centrālo banku šobrīd diezgan straujiem soļiem paaugstina procentu likmes – sešu mēnešu Euribor likme sasniegusi jau teju 3% atzīmi. Tas būtiski ietekmē kreditēšanu, bez kuras savukārt nav iedomājams nekustamā īpašuma tirgus.

Augstas procentu likmes gan esam piedzīvojuši arī iepriekš, tomēr šoreiz situācija no 2007. gadā pieredzētās būtiski atšķiras. Atšķirīgi ir gan inflācijas iemesli, gan NĪ tirgus piedāvājuma un pieprasījuma attiecības, būvniecības izmaksu prognozes un potenciālo pircēju maksātspēja.

Šī krīze atšķiras no iepriekšējās

Tie, kuri nekustamo īpašumu iegādājās ap 2007.–2008. gadu, droši vien diezgan labi atceras, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) tajā laikā regulāri un mērķtiecīgi pa 0,25% solim paaugstināja bāzes procentu likmi, kas tieši ietekmē Euribor, līdz tā 2007. gada otrajā pusē un 2008. gada sākumā sasniedza rekordaugsto 4% robežu. Tas tika darīts, lai bremzētu pārkarsušo un pārkreditēto ekonomiku, samazinātu pieprasījumu un augsto inflāciju. Valstī aizsākās ekonomiskā lejupslīde, kuras rezultātā ievērojami pieauga bezdarba līmenis, 2009. gadā sasniedzot pat 18%. Inflācijai, kuru piedzīvojam šobrīd, ir citi iemesli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības nozare aizvadītajos gados piedzīvojusi ļoti lielus satricinājumus, kā rezultātā tirgū mazinājies arī darījumu skaits, atzīmē Andris Božē, SIA YIT LATVIJA valdes loceklis.

Liela daļa attīstītāju būvniecības izmaksu pieaugumu iekļāva gala produkta cenā, kā ietekmē trīs gadu laikā dzīvokļu cenas palielinājās par aptuveni 30%, teic A.Božē, piebilstot, ka šis cipars pilnībā atbilst būvmateriālu un būvdarbu cenu pieaugumam. Šobrīd mēs klusībā ceram, ka šis process ir apstājies - EURIBOR ir sasniedzis savu maksimumu un nākamajā gadā dzīvokļu pieejamība atkal varētu uzlaboties, taču neviens par to nav 100% pārliecināts, norāda A.Božē. Tāpat viņš uzsver, ka, neraugoties uz izaicinājumiem, YIT LATVIJA turpina attīstīt gan jaunus dzīvojamo namu projektus, gan mērķtiecīgi raugās īres dzīvojamo namu virzienā.

Kā nekustamo īpašumu sektors, jūsuprāt, ticis galā ar pēdējos gados piedzīvotajiem izaicinājumiem?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

EURIBOR debesīs kāpj straujāk nekā garā pupa – šobrīd likme sasniedz teju 3.8%. Aizņēmēju ikmēneša maksājumos tas redzams kā 20-25% pieaugums.

Salīdzinājumam: ja pirms gada par kredītu divu istabu dzīvoklim jaunajā projektā bija jāmaksā aptuveni 500 EUR, pašlaik ikmēneša kredīta summa pieaugusi par 100-200 EUR, neskaitot komunālos maksājumus. Lai gan aizņemšanās mājokļa iegādei kļuvusi krietni dārgāka, sabiedrība pamazām sāk pierast pie jaunās situācijas un meklē risinājumus, piemēram, izvēlas garāku hipotekārā apmaksas termiņu, samazinot ikmēneša maksājuma apjomu vai pārorientējas uz mazākas platības mājokļiem. Tāpat nekustamo īpašumu aģentūra “Latio” novērojusi: joprojām trešdaļa darījumu notiek bez bankas finansējuma piesaistes, izmantojot līdzekļus no mantojuma, iepriekš pārdota īpašuma vai uzkrājumiem. Darījumi par savu naudu notiek gan Rīgā, gan tās apkārtnē, gan atsevišķos reģionos, piemēram, Zemgalē. Kopš aprīļa tikai par 1% pieaudzis to mājokļu skaits, kas pārdoti mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža, secināts “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Luminor: Sadārdzināsies mājokļu cenas jaunajos projektos un arī privātmāju celtniecība

Db.lv, 07.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinoties saspringtajai ģeopolitiskajai situācijai būvniecības materiālu imports no Krievijas un Baltkrievijas ir pārtraukts, kas veicina vēl straujāku celtniecības materiālu cenu kāpumu un atsevišķās materiālu grupās ir apgrūtināta to iegāde.

Tas var ietekmēt dzīvokļu pieejamību jaunajos projektos un privātmāju būvniecību, jo var samazināties būvniecības tempi, kā arī palielināt interesi par padomju laika sērijveida dzīvokļiem, prognozē Luminor bankas kreditēšanas vadītājs Baltijā Kaspars Lukačovs.

“Pēdējā gada laikā mājokļu tirgus jau ir piedzīvojis strauju cenu kāpumu, ko veicināja straujā inflācija, būvmateriālu cenu kāpums un nepietiekamais piedāvājums. Piegādes ķēžu traucējumi un saišu pārtraukšana ar Krievijas, Baltkrievijas uzņēmumiem, ir veicinājis būvmateriālu trūkumu un vēl lielāku cenu pieaugumu. Joprojām novērojams arī darbaspēka trūkums būvniecības nozarē. Tas viss sadārdzinās mājokļu cenas jaunajos projektos un arī privātmāju celtniecību. Lūkojoties garākā termiņā, dažu jauno projektu attīstīšana uz laiku var tikt atlikta vai “iesaldēta”. Jau tagad atsevišķos gadījumos novērojam klientu piesardzību privātmāju būvniecības uzsākšanai,” stāsta K. Lukačovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

BAU 2023 – modulārā būvniecība un zaļais kurss būvniecībā

Pēc četru gadu piespiedu pauzes, no 17. līdz 22. aprīlim Minhenes izstāžu centrā klātienē atkal pulcēsies pasaules būvniecības nozares pārstāvji uz savas nozares lielāko pasākumu – pasaulē vadošo arhitektūras, būvmateriālu un būvsistēmu izstādi BAU.

19 hallēs un starptautiskajā kongresu centrā jeb divos simtos tūkstošu kvadrātmetru, 2200 dalībnieku no 45 pasaules valstīm satiksies ar 260 tūkstošiem apmeklētāju - nozares vadošajiem ekspertiem un speciālistiem: arhitektiem, inženieriem, būvprojektu attīstītājiem, būvniekiem, būvmateriālu ražotājiem, celtniecības materiālu un tehnoloģiju tirgotājiem un citiem būvniecības nozares profesionāļiem, lai apmainītos ar jaunāko informāciju, prezentētu inovatīvus produktus un tehnoloģiskos risinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Sadales tīkls: Jaunie tarifi paaugstinās energoietilpīgo uzņēmumu konkurētspēju

LETA, 20.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunie elektroenerģijas sadales tarifi paaugstinās lielo ražojošo, energoietilpīgo uzņēmumu konkurētspēju, kuri elektrību izmanto efektīvi, otrdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas sēdē sacīja sadales operatora AS "Sadales tīkls" valdes locekle Kristīne Sarkane.

Saskaņā ar "Sadales tīkla" sniegto informāciju ražojošiem uzņēmumiem, ar pieslēgumu vidsprieguma līnijai, 500 kilovatu (kW) pieslēguma jaudu un elektrības patēriņu 70 000 kilovatstundas (kWh), sadales tarifs no 1.jūlija samazināsies par 4%, salīdzinot ar esošo tarifu.

Uzņēmumam ar pieslēgumu zemsprieguma kopnēm, 400 ampēru jaudu un elektrības patēriņu 5000 kWh mēnesī, tarifs augs par 6%, bet nelieliem uzņēmumiem ar trīs fāžu, 40 ampēru pieslēgumu zemsprieguma līnijai, elektrības patēriņu 600 kWh mēnesī, tarifs augs par 2%.

Tāpat Sarkane informēja, ka lielākajai patērētāju grupai - dzīvokļiem ar patēriņu līdz 100 kWh mēnesī un vienas fāzes pieslēgumu sadales tarifs pieaugs par pieciem līdz septiņiem eiro. Šī ir lielākā patērētāju grupa ar 576 000 pieslēgumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pirkt jau uzbūvētu privātmāju vai būvēt pašam – kura šobrīd ir gudrāka izvēle?

Ritvars Sebris, nekustamo īpašumu uzņēmuma “AVER Real Estate” franšīzes īpašnieks, 12.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par savu privātmāju ar vai bez zaļa dārziņa sapņo ne viena vien ģimene. Tomēr, kad pienāk laiks pieņemt lēmumu par jaunas dzīvesvietas izvēli, rodas jautājums: vai ir gudrāk iegādāties jau gatavu privātmāju vai radīt pašam savu projektu un sadarboties ar būvniecības uzņēmumu?

Šī brīža tirgus apstākļos gatavas mājas iegāde ir lētāks risinājums, taču būvēšana pašam dod iespēju namu pielāgot savām vēlmēm, kontrolēt kvalitāti, taču tas prasa arī vairāk laika un uzmanības būvniecības procesā. Kādi vēl ir galvenie faktori, ko apsvērt?

Kreditēšana atgūstas un iespējas saņemt finansējumu ir

Kā rāda nekustamo īpašumu aģentūras “AVER” novērojumi, situācija nekustamo īpašumu tirgū pēdējo divu mēnešu laikā pamazām stabilizējas – palielinoties aktivitātei gan nekustamo īpašumu pircēju, gan būvētāju vidū. Piemēram, kā liecina “Latvijas Bankas” dati par mājsaimniecībām izsniegtajiem kredītiem mājokļu iegādei, rekonstrukcijai un remontam, 2023.gada janvārī bija vērojams straujš kredītu kritums līdz līmenim, kāds pēdējo reizi reģistrēts tikai 2021. gada sākumā. Šī gada februārī izsniegto hipotekāro kredītu vidējā summa samazinājās par aptuveni 25%, salīdzinot ar 2022.gada vidējo, taču aprīlī par aptuveni 10% pieaugusi gan kredītu vidējā summa, gan pieteikumu skaits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā "Rail Baltica" tilta pār Daugavu pirmās kārtas būvdarbi kopumā izmaksās nepilnus 20 miljonus eiro, piektdien mediju pasākumā sacīja par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" īstenošanu Latvijā atbildīgā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.

Viņš arī sacīja, ka pirmās kārtas būvdarbi paredz divu balstu izbūvi Daugavas labajā krastā - gala balstu Maskavas ielā un starpbalstu Ģenerāļa Radziņa krastmalā starp brauktuvēm, kā arī pirmā balsta būvniecību Daugavā, papildinot, ka pirmās kārtas būvdarbi ir jāpaveic nepilnu divu gadu laikā.

Tāpat EDzL pārstāvji norādīja, ka pirmā tilta izbūves kārta paredz arī aptuveni 140 metrus garas laiduma konstrukcijas izbūvi.

Vienlaikus komentējot jaunā tilta pār Daugavu kopējās izmaksas, Vingris norādīja, ka pēc pirmās kārtas būvdarbiem tā tilta daļa, kas sekos pēc balsta ūdenī līdz Mūkusalas ielai, kas ir aptuveni viens kilometrs tilta, pieteiktā nauda Eiropas Savienības finansējumam tieši būvdarbiem ir aptuveni vēl papildu 70 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Bez valsts mehānismiem koksnes izmantošana būvniecībā būs fragmentāra

Māris Ķirsons, 03.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koksnes izmantošanu būvniecībā Latvijā bremzē vēsturiski stereotipi, normatīvie akti un valstisku stimulu trūkums sava resursa pilnvērtīgākai izmantošanai pašu zemē.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koka izmantošanu būvniecībā Latvijā un ārzemēs. Latvijā ir publiskās ēkas, ražotnes, noliktavas, infrastruktūras celtnes, kuras būvētas no koka, taču tādu ir salīdzinoši maz, labāka situācija ir ar privātmājām.

Ražojam, bet patērē ārzemnieki

“Latvijā ražo koka mājas, bet tās pārdod ārzemēs, praktiski visā pasaulē, jo grūti iedomāties kādu vietu, kur nebūtu Latvijā izgatavoto māju,” skaidro biedrības Zaļās mājas izpilddirektors Kristaps Ceplis. Latvijā ir uzņēmumi, kuri spēj saražot, Latvijā ir resursi (koksne), no kā saražot, bet produkcija nonāk ārzemēs. “Latvijā nav nekādu motivējošu rīku, lai būvētu koka ēkas, un ir liela vēsturiska stereotipu ietekme attiecībā par koka ēku ugunsdrošību. Cilvēkiem ir stereotips, ka koks pūst, vērpjas, deg, bet, ja izmantosim betonu un minerālus, visas problēmas būs atrisinātas, neiedziļinoties tajās blaknēs, kas mēdz būt visa veida būvēs,” skaidro koka ēku būvniecības uzņēmuma vadītājs Krists Slokenbergs. Viņš norāda, ka ne no valsts, ne arī pašvaldību puses nav neviena instrumenta, kas stimulētu būvēt ēkas no koka. “Labā ziņa, ka koka būvju skaits Latvijā tomēr pieaug, jo mīti par koku pirms gadiem desmit bija daudz ietekmīgāki, vienlaikus pieauguma temps ir pārāk lēns,” tā K. Slokenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru