Jaunākais izdevums

Neskatoties uz krīzi energoresursu jomā un karadarbību Ukrainā, būvniecība Latvijā nav apstājusies. Tomēr paredzams, ka jaunie apstākļi radīs korekcijas projektu īstenošanai plānotajā laikā un budžetā, norāda VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ).

Pašlaik apjomīgi iekšējie resursi ir novirzīti, lai VNĪ spētu operatīvi risināt aktuālos jautājumus un sadarbībā ar lietotājiem un būvkomersantiem nodrošinātu būvdarbu nepārtrauktību valsts pasūtījumos.

VNĪ pārvalda un attīsta dažāda veida valsts nozīmes projektus, tajā skaitā būtiskus valsts drošības objektus. Šobrīd to īstenošanai iespējami īsākā laikā ir vitāla nozīme. Paredzams, ka jaunie apstākļi radīs korekcijas projektu īstenošanai plānotajā laikā un budžetā.

"Ievērojamu cenu kāpumu novērojām jau pirms karadarbības Ukrainā. Noteiktās kategorijās būvmateriālu cenu pieaugums aizvadītā gada laikā sasniedza līdz pat 80 un vairāk procentiem, it īpaši tas skāra kokmateriālu (vairāk nekā 130 %), metāla (80 %), betona un darbaspēka izmaksas. Pārējām izejvielām cenu pieaugums svārstījās no 5 % līdz 20 %. Esošā situācija ir jauna un nav salīdzināma ar 2021. gada būvmateriālu cenu kāpumu un darbaspēka trūkumu, kas jau aizvadītajā gadā atsevišķos projektos radīja objektīvu termiņa pagarinājumu. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem pagājušā gada laikā būvniecības izmaksas pieauga līdz 13 %. Šogad to pieaugums varētu būt 20 % un vairāk," norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Viņš akcentē, ka situācija mainās ļoti dinamiski, un tās patieso ietekmi varēsim vērtēt pēc aptuveni pusgada. Pašreiz tā rada nepieredzētus un neparedzamus cenu kāpumus. "Ja karadarbība Ukrainā beigsies, skaidras cenu aplēses būs redzamas vasaras sākumā, kad situācija Eiropā un būvniecības tirgū kopumā stabilizēsies. Paredzu, ka visstraujākās izmaiņas būs martā, aprīlī un maijā. Šobrīd nozare vēl tikai pielāgojas jaunajiem strauji mainīgajiem apstākļiem. VNĪ jau šobrīd redzam starptautiskās politiskās situācijas un energoresursu cenu kāpuma radīto ietekmi uz būvniecības nozari un atsevišķu izejmateriālu tirgiem kopumā. Izmaksu nenoteiktība tuvākajā laikā skars visus objektus – gan tos, kur jau ir noslēgti būvdarbu un projektēšanas līgumi, gan tos, kuros ir izsludināti iepirkumi par darbu veikšanu. Šobrīd VNĪ individuāli un kritiski izvērtē katra projekta īstenošanas iespējas un kopīgi ar lietotājiem un būvkomersantiem (ja viņi jau ir iesaistīti projekta īstenošanā) meklē iespējami labākos risinājumus, lai nodrošinātu projektu īstenošanu un darbu nepārtrauktību," saka R.Griškevičs.

Būvkomersantu iesniegtie piedāvājumi publiskajos iepirkumos parādīs šā brīža aktuālo situāciju nozarē. Viens no šādiem projektiem ir Austrumu robežas izbūves projekts, kurā ir izsludināta atkārtota cenu aptauja un kuras rezultātus zināsim tuvāko nedēļu laikā.

Citrus Solutions spiests atsaukt Austrumu robežas izbūves piedāvājumu 

Pašreizējās starptautiskās politiskās situācijas ietekmē ir būtiski mainījušies Latvijas...

Šis valsts drošībai kritiski svarīgais projekts ir viens no piemēriem, kā iespējams risināt situāciju, kad būvkomersants ir spiests atsaukt savu iesniegto piedāvājumu pirms līguma parakstīšanas no viņa neatkarīgu iemeslu dēļ, vienlaikus nodrošinot projekta tālāku īstenošanu. 2021. gada nogalē izsludinājām cenu aptauju, kurā sešu būvkomersantu konkurencē uzvarēja SIA “Citrus Solutions”. Savu piedāvājumu viņi iesniedza 20 dienas pirms karadarbības sākuma, taču, politiskajai situācijai mainoties, mainījās arī dažādi ar būvniecību saistīti riski, viss metālapstrādes tirgus.

Būvkomersantiem bija jāpārorientējas, jāmaina piegādātāji, bet ražotājiem bija strauji jārisina izejmateriālu piegādes problēmas, kas radās līdz ar pasaules valstu, t. sk. Eiropas Savienības un Latvijas, piemērotajām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju.

"Vienlaikus ir skaidrs, ka visos projektos izsludināt jaunas cenu aptaujas nav iespējams, tādēļ atzinīgi novērtējam jaunākās Iepirkumu uzraudzības biroja veiktās izmaiņas, uz kuru pamata ir iespēja kompensēt neprognozēto cenu pieaugumu līdz 50 %, ja ir pieejams papildu finansējums. Pašreizējā situācija ir jārisina nozares, nevis pasūtītāju un būvkomersantu līmenī, taču tas nav tik dinamisks process kā pašreizējās izmaiņas, tādēļ esam izteikuši savus priekšlikumus arī Ekonomikas ministrijai un piedāvājuši dažādus risinājumus cenu indeksācijai valsts būvniecības pasūtījumos, piemēram, grozīt līgumus, fiksējot pašreizējās izpildes un izmaksas, un turpmāk indeksēt cenas, izmantojot CSP indeksus; pagarināt līgumu termiņus vai veikt vienreizēju indeksāciju konkrētajā brīdī, nosakot jaunu līguma summu atlikušajiem darbiem atbilstoši CSP indeksiem," saka R.Griškevičs.

Viņš atzīst, ka tiek izskatīta iespēja arī apturēt līgumu darbību, būvkomersantam sniedzot tehnoloģisko pārtraukumu uz noteiktu termiņu, kamēr Ministru kabineta līmenī tiek izstrādāts un saskaņots turpmākās rīcības plāns. Potenciāli ir iespēja arī iesaldēt projektus, līdz situācija nostabilizēsies un būs iespējams prognozēt cenu kāpumu un materiālu pieejamību, tas dotu laiku arī uzņēmējiem pārorientēt savu darbību. Pastāv iespēja arī lauzt līgumu ar būvkomersantu, ja visas sarunas un piedāvātie risinājumi ir nesekmīgi, iesaldējot projekta īstenošanu, taču ilgtermiņā šāds risinājums būtu visneefektīvākais.

"Esmu pārliecināts, ka kopīgi spēsim rast iespējami labāko risinājumu, lai turpinātu darbu arī tik sarežģītos apstākļos kā šie. Prioritāte ir nodrošināt darbu nepārtrauktību valsts pasūtītajos projektos, ļaujot būvkomersantiem pārorientēties uz citiem tirgiem un piegādātājiem, jo notikumi ir ievērojami mainījuši izejmateriālu tirgu un pieejamo materiālu apjomu. Visiem iesaistītajiem kopīgi ir jāmeklē risinājumi aktuālajiem izaicinājumiem un jārod līdzsvars starp termiņu, kvalitāti un finansēm," norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) jau tuvākajā laikā jaunajos līgumos ar būvniekiem sāks iekļaut cenu indeksāciju, savukārt iepriekš noslēgtajos līgumos paredzēti divi scenāriji - pieejamā finansējuma apmēra palielināšana, nepagarinot projekta īstenošanas termiņu, un finansējuma apmēra palielināšana, pagarinot plānoto projekta īstenošanas termiņu, informēja VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

VNĪ patlaban izvērtē kapitālsabiedrības atbildībā esošo projektu īstenošanas gaitu, jo Krievijas iebrukums Ukrainā, kā arī pandēmijas periods atstājis ietekmi uz būvniecības nozari un tas ietekmēs gan atsevišķu projektu īstenošanas termiņus, gan nepieciešamo finansējumu, informē Griškevičs.

Būvkomersanti turpina apkopot informāciju, lai iesniegtu detalizētu izmaksu pieauguma dokumentāciju, taču jau šobrīd iesniegtie dokumenti un aptuvenās izmaksu pieauguma aplēses ir mērāmas miljonos eiro, uzsver Griškevičs. Būvniecības projektu norises riski saistīti ar karadarbības un pandēmijas radīto būvmateriālu cenu kāpumu, nepieciešamo finansējuma apmēru un darbaspēka pieejamību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) no 2. maija līdz 29. jūlijam savu aktivitātēs-bāzēto biroju Talejas ielā 1, Rīgā, atver ikvienam publisko iestāžu un valsts kapitālsabiedrību darbiniekam, informē VNĪ.

VNĪ pilotprojekta mērķis - sekmēt valsts iestāžu kopstrādes telpu un hibrīda darba modeļa procesu ieviešanu pēcpandēmijas darba vides izmaiņu kontekstā, sadarbībā ar Valsts kancelejas inovāciju laboratoriju veicināt valsts pārvaldes efektivitāti.

Valsts pārvaldes kopstrādes pilotprojekta ietvaros VNĪ birojā tiek sniegts atbalsts iestādēm, kas ir uzsākušas darba vides pārmaiņu procesu vai to vēl plāno. Projekta mērķis ir apzināt koplietojamo biroju pieprasījumu publiskajā sektorā, kā arī izprast motivāciju un nepieciešamību to izmantot. Unikālā iespēja pirmo reizi piedāvāta valsts sektoram un ir solis pretī viedas darba vides koncepcijas ieviešanai valsts pārvaldē un efektīvākai biroju telpu izmantošanai nākotnē. Kopstrādes pieredzi apgūt aicināts ikviens publisko iestāžu un valsts kapitālsabiedrību darbinieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) 2022. gada 1. ceturksnī sasniegusi 11,08 miljonu eiro apgrozījumu un 2,12 miljonu eiro neto peļņu.

Pirmajos trīs mēnešos VNĪ pārdevusi 31 īpašumu par 1,66 miljoniem eiro, tostarp 8 vidi degradējošus objektus, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Salīdzinājumā ar 2021. gada pirmo ceturksni par 8 darījumiem ir pieaudzis izsolēs pārdoto īpašumu skaits, vienlaikus liela apjoma darījumu bijis mazāk – 2022. gada 1. ceturksnī izsolēs pārdots 31 īpašums par 1,658 miljoniem eiro, tostarp 8 vidi degradējoši objekti 8 adresēs, kamēr šajā periodā pērn VNĪ pārdeva 23 īpašumus 4,4 miljonu eiro apmērā.

Nozīmīgākie pārdošanas darījumi 2022. gada 1. ceturksnī ir ēka Dzirnavu ielā 113, Rīgā (1,2 miljoni eiro) un ēka Smiltenes ielā 1A, Jūrmalā (192 tūkstoši eiro). Nekustamo īpašumu pārdošanā gūtos ieņēmumus VNĪ izmanto valstij nepieciešamo īpašumu sakārtošanā un ilgtspējīgu biroju izveidē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Kā veicas ar valsts nekustamo īpašumu pārvaldību jaunajos apstākļos

Jānis Goldbergs, 22.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo divu gadu laikā VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) saņēmusi gan valsts mēroga atzinību, gan pieaudzis uzņēmuma projektu portfelis, kas liecina par augošu uzticību uzņēmuma spējām. Vienlaikus pēdējie divi gadi aizvadīti pandēmijas ierobežojumu ēnā, augot būvmateriālu izmaksām, darbaspēka pieprasījumam būvlaukumos un līdztekus arī darba apjomam.

Kopš 2020. gada 6. janvāra VNĪ valdes priekšsēdētājs ir Renārs Griškevičs, tādēļ jautājumi viņam par uzņēmuma prioritātēm, izaicinājumiem un gaidām.

Fragments no intervijas

Nosauciet VNĪ attīstības trīs galvenos aspektus pēdējos divos gados?

No mums kā no lielākā sabiedriskā pasūtītāja klients gaida atbildīgu attieksmi, atbildīgu projektu īstenošanu, atbildīgu attieksmi pret vidi, un mēs šajā periodā esam aktīvi strādājuši, lai šos aspektus ieviestu uzņēmuma pamatdarbībā. Šogad šis process ir noslēdzies ar Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta atzinību – esam saņēmuši platīna godalgu, kas patlaban ir augstākais vērtējums. Ir arī dimanta kategorija, bet to pagaidām neviens no uzņēmumiem nav ieguvis. Šī atzinība ir par mērķtiecīgu un ilgstošu darbu – uzņēmuma iekšējo procesu sakārtošanu, tiem kļūstot saprotamiem, caurskatāmiem gan sabiedrībai, gan uzraugošajām iestādēm. Lēmumi ir pamatoti ar sabiedrības vajadzībām un balstīti aprēķinos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No sešiem saņemtajiem piedāvājumiem ārējās robežas infrastruktūras augstas gatavības posmu izbūves projektā par saimnieciski izdevīgāko atzīts SIA "Citrus Solutions" piedāvājums par 31,4 miljoniem eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Izvēlētais būvkomersants veiks projektā paredzētos darbus visos deviņos augstas gatavības posmos. Līguma parakstīšana ar būvkomersantu notiks pēc finansējuma piešķiršanas, atklāj Griškevičs, piebilstot, ka tas varētu būt marta sākumā.

Valdība otrdien uzklausīja Iekšlietu ministrijas informatīvo ziņojumu par valsts ārējās robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūves gaitu un paveiktajiem darbiem uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, savukārt VNĪ Ministru kabinetam prezentēja cenu aptaujas rezultātus, kurā par saimnieciski visdevīgāko atzīts "Citrus Solutions" piedāvājums.

Ar Ministru kabineta lēmumu otrdien atbalstīta arī papildu dzeloņstiepļu žoga izbūve 22,8 kilometru garumā uz Latvijas-Baltkrievijas robežas. Dzeloņstiepļu iegādei, žoga izbūvei un tehniskās uzraudzības pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešams finansējums 2022.gadam ir ne vairāk kā 2 329 271 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) padome VNĪ valdes locekļa amatā ir ievēlējusi augsta līmeņa vadības eksperti Jeļenu Gavrilovu, kuras atbildības joma uzņēmumā būs nekustamo īpašumu attīstības projektu īstenošana un būvniecības procesu vadība.

Darbu VNĪ jaunā valdes locekle uzsākusi 2022. gada maijā.

Gavrilovai ir plaša pieredze darbā ar liela mēroga projektiem, nekustamā īpašuma finansēšanu, valsts iepirkumiem un zaļās enerģijas jautājumiem, kuru no 2010. gada guvusi finanšu sektorā “SEB” grupas uzņēmumos. Kopš 2016. gada viņa ieņēma SIA “SEB Līzings” valdes priekšsēdētāja amatu, bet iepriekš no 2014. gada Gavrilova bija AS “SEB Banka” Nekustamā īpašuma finansēšanas pārvaldes vadītāja, kur īstenoja lielu nekustamo īpašumu , tajā skaitā tirdzniecības centru “Origo” un “Galerija Centrs”, finansēšanas projektus.

Gavrilova 2011. gadā ieguvusi sociālo zinātņu bakalaura grādu ekonomikā Latvijas Universitātē un 2016. gadā maģistra grādu biznesa vadībā (MBA) Rīgas Biznesa skolā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) uzsākusi ēkas Gaujas ielā 15 atjaunošanas projekta izstrādi ar mērķi optimizēt Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes telpas un pielāgot ēku Valsts policijas vajadzībām.

Projekta iecere paredz Valsts policijas struktūrvienības, kas pašlaik atrodas septiņās dažādās ēkās, pārvietot uz divām blakus esošām ēkām vienā adresē, un policijas darbiniekiem nodrošināt mūsdienīgus un energoefektivitātes prasībām atbilstošus darba apstākļi, uzlabot struktūrvienību sadarbību un komunikāciju, informē valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Projekta izstrāde uzsākta ar mērķi Valsts policiju centralizēt divās blakus esošās ēkās vienā adresē iepriekšējo septiņu ēku vietā trīs adresēs. Ēkās, kuras šobrīd lieto valsts policijas iestādes – Stabu ielā 89, Gaujas ielā 15 k-1 un Klusā ielā 12, 12 k-1, 12 k-2, 12 k-3 ir zema energoefektivitāte un to vidējais nolietojums ir 40%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas-Baltkrievijas robežas izbūve cenu kāpuma dēļ izmaksās 53 573 008 eiro ar pievienotās vērtības nodokli (PVN), sadārdzinoties par 15 476 766 eiro, liecina Iekšlietu ministrijas (IeM) dokumenti, kas iesniegti saskaņošanai.

Valdības protokollēmuma projekts paredz atļaut VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) uzņemties finansiālās saistības par prioritāri ierīkojamo posmu 83,9 kilometru garumā uz valsts sauszemes robežas gar Latvijas-Baltkrievijas valsts robežu par kopējo summu 53 573 008 eiro ar PVN, tostarp būvniecības ieceres izstrādes izmaksas paredzētas 2 002 618 eiro apmērā, būvdarbu - 51 394 214 eiro apmērā, bet autoruzraudzības izmaksas - 176 176 eiro apmērā.

Lai nodrošinātu IeM papildu nepieciešamo finansējumu 2022.gadā, valdība plāno atbalstīt IeM priekšlikumu par apropriācijas pārdali 2022.gadā no budžeta programmas "Valsts robežas infrastruktūras izveide" uz IeM budžeta apakšprogrammu "Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums" 1 946 753 eiro apmērā, kā arī finansējuma piešķiršanu IeM (Nodrošinājuma valsts aģentūrai) no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem 1 321 993 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

VNĪ par 5,8 miljoniem eiro noslēgusi nomaksas pirkuma līgumu zemesgabalam Andrejsalā

Db.lv, 03.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām prasībām par 5,8 miljoniem eiro noslēgusi zemesgabala Andrejostas ielā 17 nomaksas pirkuma līgumu ar pirmpirkuma tiesīgo personu – uz zemesgabala esošo būvju īpašnieci SIA "IB nekustamo īpašumu pakalpojumi", informē VNĪ izpilddirektors Ojārs Valkers.

Nomaksas pirkuma līgums par valstij piederošā zemesgabala Andrejsalā, Andrejostas ielā 17, 93175 m2 platībā iegādi ar pirmpirkuma tiesīgo personu SIA "IB nekustamo īpašumu pakalpojumi" noslēgts šī gada maijā. Zemesgabala nosacītā cena – 5,8 miljoni eiro apstiprināta šī gada martā, pamatojoties uz eksperta SIA "Latio" veikto atzinumu. Pirms līguma slēgšanas VNĪ saņēmusi 580 tūkstoši eiro avansa samaksu apliecinošu dokumentu, līgums paredz atlikušās darījuma summas nomaksu piecu gadu laikā. Atbilstoši Latvijā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem valstij piederošu zemesgabalu var pārdot tikai zemesgrāmatā ierakstītas būvju īpašniekam – pirmpirkuma tiesīgajai personai, kas zemesgabalam Andrejostas ielā 17 ir SIA "IB nekustamo īpašumu pakalpojumi" un "Rīgas Brīvostas pārvalde". Uzņēmums "Rīgas Brīvostas pārvalde" no zemesgabala daļas atsavināšanas tiesībām atteicās. Atbilstoši Latvijā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem VNĪ nav juridiska pamata atteikt līdzšinējā zemes nomnieka SIA "IB nekustamo īpašumu pakalpojumi" pieprasījumam atsavināt zemesgabalu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Sākta projekta izstrāde ģenerālprokuratūras ēkas atjaunošanai Kalpaka bulvārī

Db.lv, 28.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“VAS “Valsts nekustamie īpašumi” vadībā sākta projekta izstrāde vēsturiskās ēkas Kalpaka bulvārī 6, Rīgā, pārbūvei un pielāgošanai Ģenerālprokuratūras vajadzībām 3D būvniecības informācijas modelēšanas (BIM) vidē.

Projekts tiek īstenots saskaņā ar uzņēmumā izstrādātajiem ilgtspējas pamatprincipiem – papildus esošajām normatīvo aktu prasībām VNĪ projektētājiem izvirzījusi ilgtspējas prasības, kuru ieviešana samazinās ēkas pilna dzīves cikla izmaksas un negatīvo ietekmi uz vidi,” informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Saskaņā ar Eiropas zaļā kursa rīcības plānā norādīto informāciju ēku būvniecība un ekspluatācija izmanto 40 % no kopējās patērētās enerģijas. Vadlīniju izstrādē VNĪ ņēmusi vērā starptautisko praksi.

Saskaņā ar VNĪ izstrādātajām ilgtspējas vadlīnijām pakalpojumu sniedzējiem būs jāievēro tādas prasības kā atkārtoti izmantojamu konstrukciju un būvniecības materiālu izvēle, ergonomiskas prasības darba vietas mēbelēm un materiāliem, energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi, enerģijas ieguve no atjaunojamajiem energoresursiem, telpu klimata regulācija, zaļais transports, ūdens patēriņa mazināšana un citas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Latvijas-Baltkrievijas robežas izbūvi par 53,57 miljoniem eiro veiks Citrus Solutions

Db.lv, 17.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) atkārtoti izsludinātajā cenu aptaujā no sešiem pretendentiem saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu atkārtoti ir iesniegusi SIA "Citrus Solutions", kuras iesniegtais piedāvājums atkārtoti bija ar kopumā visīsāko projekta īstenošanas termiņu un zemākajām izmaksām, kas ir īpaši svarīgi valsts drošības nodrošināšanai, informē VNĪ.

Iesniegtais piedāvājums - 53,57 miljoni eiro (ar PVN) - ir lielāks par SIA "Citrus Solutions" februāra beigās iesniegto piedāvājumu (38,09 miljoni eiro). Projekta jaunais īstenošanas termiņš žoga izbūvei trīs posmos ir līdz 2022.gada nogalei, trīs posmos līdz 2023.gada janvāra beigām un trīs posmos līdz 2023.gada februāra beigām. Izvērtējot divus iespējamos scenārijus - cenu aptauju ar un bez indeksācijas iespējām -, par saimnieciski izdevīgāko atzīts scenārijs bez cenu indeksācijas, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

2022.gada 8.martā izsludinātajā jaunajā, slēgtajā cenu aptaujā par deviņu Latvijas Republikas-Baltkrievijas Republikas robežas augstas gatavības posmu infrastruktūras izbūvi piedalījās 6 būvkomersanti, kuri bija iesnieguši savus piedāvājumus arī pirmajā cenu aptaujā. Būvkomersanti iesniedza piedāvājumus ar un bez indeksācijas iespējām. Pārējo pretendentu iesniegtie piedāvājumi bija ar kopumā garākiem projekta īstenošanas termiņiem un augstākām piedāvājumu summām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) izsludinājusi otro Austrumu robežas izbūves slēgto cenu aptauju.

Otrās cenu aptaujas ietvaros noskaidros būvkomersantus, kas izbūvēs septiņus robežas posmus ar kopējo garumu 63,9 kilometri. Pirmo divu cenu aptauju būvdarbu rezultātā tiks izbūvēti kopumā 147,8 kilometri, norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Papildus jau uzsāktajiem deviņu robežas posmu izveides darbiem 83,9 kilometru garumā jaunās cenu aptaujas rezultātā noslēgs līgumus par 64 kilometrus garas robežas joslas izbūvēšanu un sakārtošanu. Kopumā paredzēts izbūvēt un sakārtot Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas robežu 173 kilometru garumā.

Jaunajā cenu aptaujā piedalīties aicināti 16 būvkomersanti, kas tika izvēlēti atbilstoši 2021. gadā izstrādātajiem un apstiprinātajiem atlases kritērijiem, kuros ietilpst būvkomersantu reputācijas un 2020. gadā veiktā būvdarbu apjoma izvērtēšana. Būvuzņēmēji varēs iesūtīt savus cenu un laika grafika piedāvājumus, kas tiks izvērtēti līdz maija beigām, lai jau jūlija sākumā varētu parakstīt būvdarbu līgumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgusies Austrumu robežas nākamo septiņu posmu infrastruktūras izbūves būvkomersantu atlase Noslēgusies VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) izsludinātā cenu aptauja par nākamo septiņu Austrumu robežas infrastruktūras posmu izbūvi.

Tās rezultāti tiks publiskoti pēc Ministru kabineta sēdes, kurā paredzēts izskatīt cenu aptaujas rezultātus un pieņemt lēmumu par saistību uzņemšanos. Provizoriskās septiņu posmu izbūves izmaksas prognozētas 38, 7 miljoni eiro (bez PVN) apmērā.

Četros posmos žoga izbūvi plānots noslēgt līdz 2023.gada beigām, atlikušajos trīs - līdz 2024.gada pavasarim, ja netiks būtiski pagarināts teritorijas atmežošanas termiņš un projektēšanu varēs uzsākt 1.jūlijā, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Septiņu Austrumu robežas posmu infrastruktūras izbūves (63, 9 kilometru garumā) cenu aptauju VNĪ izsludināja 2022.gada aprīlī. Cenu aptaujā kapitālsabiedrība uzaicināja piedalīties 16 būvkomersantus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” vadībā pabeigti Veselības ministrijas ēkas - stateniskā jūgendstila parauga - nama Brīvības ielā 72 k-1 fasādes atjaunošanas darbi, uzsākts ēkas ekspluatācijā nodošanas process.

Atjaunošanas darbi veikti, saglabājot ēkas kultūrvēsturisko vērtību saskaņā ar Nacionālā Kultūras mantojuma pārvaldes norādēm, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Ēkai Brīvības ielā 72 atjaunota fasāde, restaurēti logi, pastiprinātas jumta konstrukcijas, veikta jumta seguma nomaiņa, cokola hidroizolācija un zibensaizsardzības sakārtošana. Izbūvēts panduss, kas ļauj namam piekļūt cilvēkiem ar invaliditāti. Ēkas atjaunošanas darbus projektējis “PS CMB-virtu”, būvuzņēmējs – SIA “A.P.E Build”. Kopumā ēkas atjaunošanā veiktas investīcijas 974 tūkstošu eiro apmērā, kas tiek segts no VNĪ kapitālieguldījumiem.

“Ēkas ārējā veidola atjaunošana ir ne tikai nozīmīgs notikums ministrijas darbiniekiem – tā simboliski turpina VNĪ iesākto Brīvības ielas publisko klientu ēku sakārtošanas posmu – sākot ar Tetera nama atjaunoto ārējo seju, pērn atjaunoto Ekonomikas ministrijas ēku, Ministru kabineta ēku kompleksu un vēsturisko “Saktas” māju, kuras atjaunošanas darbi noslēgsies tuvākajās dienās. Sakārtoti valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi uzlabo pilsētvidi, veido patīkamu vidi ēkas apmeklētājiem un tur strādājošajiem,” norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēkšņā apstākļu pasliktināšanās prasa nestandarta un ļoti ātrus valstiskus risinājumus, ja negribam riskēt ar bankrotu vilni būvniecībā, bezdarba pieaugumu un nozīmīgu objektu apturēšanu, uzsver uzņēmēji.

Pilnībā vēl nebeidzoties Covi-19 pandēmijas izraisītās krīzes ietekmei uz ekonomiku, tostarp būvniecību, nozari satricinājusi nākamā, ko izraisījusi Krievijas agresija Ukrainā, kas būtiski saasinājusi gan būvniecības materiālu deficītu, gan veicinājusi cenu pieaugumu atsevišķiem materiāliem no 20 līdz pat 200%. Apzinoties, ka jau pandēmijas laikā piedzīvotie zaudējumi vairs neļaus pārdzīvot šo daudz lielāko krīzi, būvnieki aicina valsti nekavējoties iesaistīties un palīdzēt rast risinājumus, lai nepieļautu nozares sabrukumu.

Jārīkojas kopīgi

"Pēdējo dienu laikā esošās materiālu piegādes ķēdes ir pārtrauktas, kā arī iztrūkstot ievērojamam daudzumam būvniecībā izmantojamo materiālu – metāla, koksnes, polimēru, siltumizolācijas materiālu -, būtiski palielinājušās to cenas. Turklāt, vairāku būvmateriālu, piemēram, cementa izmaksas dēļ energoresursu cenu straujā kāpuma sankciju un karadarbības dēļ augušas par vairākiem desmitiem procentu," vēstulē ekonomikas un finanšu ministriem norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerība (LBP), rosinot valdību krīzes situāciju risināt ar vairākiem instrumentiem, tostarp īstenojot cenu indeksāciju gan nākotnes, gan arī esošajos līgumos (sākot no 24. februāra), kā arī pagarināt līguma izpildes termiņus, nepiemērojot līgumsodus par kavējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējās starptautiskās politiskās situācijas ietekmē ir būtiski mainījušies Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas robežas infrastruktūras izbūves riski.

Tāpat pasaules valstu, t. sk. Eiropas Savienības (ES) un Latvijas, piemērotās sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju dažu dienu laikā ir ievērojami mainījušas metālapstrādes tirgu un izejmateriālu piegādes iespējas, kā arī pieaugušas degvielas izmaksas. Tādēļ būvkomersants SIA “Citrus Solutions” bija spiests atsaukt savu slēgtās cenu aptaujas pieteikumu.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) ir izsludinājusi jaunu, slēgtu cenu aptauju – tajā atkārtoti uzaicināti piedalīties būvkomersanti, kuri iesniedza pieteikumus arī iepriekšējā cenu aptaujā,” informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

VNĪ ir izsludinājusi jaunu, slēgtu cenu aptauju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Dailes teātra priekšlaukuma attīstības iepirkuma uzvarētājs, SIA “Kvinta BCL”, līdz šim nav VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) iesniedzis apdrošināšanas polises, līdz ar to kapitālsabiedrība ir devusi termiņa pagarinājumu līdz gada beigām, lai pavasarī varētu uzsākt praktiskos teritorijas atjaunošanas darbus,” norāda VNĪ nkustamo īpašumu pārvaldes direktors Jānis Ivanovskis – Pigits.

2021. gada oktobrī VNĪ noslēgusi līgumu ar SIA “Kvinta BCL” par Dailes teātra skvēra atjaunošanas darbu veikšanu, tomēr būvnieks SIA “Kvinta BCL” nav iesniedzis prasītās apdrošināšanas polises, tādēļ Dailes teātra skvēra atjaunošanas darbus uzsāks pavasarī, pēc tehnoloģiskā pārtraukuma.

Dailes teātra skvēru par 1,5 miljoniem eiro labiekārtos Kvinta BCL 

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) iepirkumā Dailes teātra teritorijas attīstībai par uzvarētāju...

Projekta īstenošanas termiņš netiks pagarināts, jo šobrīd ir tehnoloģiskais pārtraukums sakarā ar ziemas sezonu un aktīvi būvdarbi šajā laikā notikt nevar. Skvēra labiekārtošanas darbus pabeigs 2022.gada rudenī.

Kopš 2021.gada sākuma kapitālsabiedrība būvuzņēmējiem izvirzījusi stingrākas prasības apdrošināšanas polisēm – tām jābūt ar lielāku segumu, kas pasūtītāju pasargā no potenciālajiem zaudējumiem un mazina risku valstij termiņu neievērošanas vai līguma nosacījumu neievērošanas gadījumos. Ja būvuzņēmējs neiesniegs polises plānotajā termiņā, VNĪ izsludinās jaunu iepirkumu teritorijas atjaunošanas darbu veikšanai, lai būvdarbi sāktos iespējami ātri.

Skvērs pie Dailes teātra ir gan valsts, gan pašvaldības īpašums. Teātra skvēra daļa Bruņinieku ielas pusē un Brīvības ielas pusē līdz teātra kasēm ir VNĪ pārvaldībā, bet atlikusī daļa Brīvības ielas pusē – no kasēm līdz Matīsa ielai – Rīgas pašvaldības īpašumā.

Projekta rezultātā teātra priekšlaukums kļūs pieejams pilsētniekiem, nodrošinot augstvērtīgu publiskās telpas kvalitāti un paplašinot teritorijas zaļo zonu – tiks iestādīti jauni koki, ierīkoti soliņi un laternas, radot vēl vienu sakārtotu vietu iedzīvotāju labsajūtai. Iniciatīvu projekta kopējai īstenošanai uzņēmies VNĪ. Projekts tiek finansēts no Kultūras ministrijas piesaistītā finansējuma - Eiropas Savienības fondu darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "Vides aizsardzības un resursu izmantošanas efektivitāte" 5.5.1. specifiskā atbalsta mērķa "Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus" ceturto projektu iesniegumu atlases kārtu "Kultūras mantojuma saglabāšana, atjaunošana un ar to saistītās infrastruktūras attīstība Rīgas vēsturiskā centra teritorijā" un valsts budžeta finansējuma (tostarp Covid-19 finansējums ekonomikas sildīšanai caur ieguldījumiem būvniecībā).

VNĪ ir noslēgusi līgumu ar SIA “Kvinta BCL” arī par Rīgas pašvaldībai piederošā Latviešu strēlnieku laukuma daļas atjaunošanu. Šobrīd jau sekmīgi norisinās 1. posma būvdarbi, kas noslēgsies 2022. gada sākumā.

Vienlaikus VNĪ no LOM kompleksa atjaunošanai piesaistītā finansējuma radusi iespēju divu bruģēto laukumu seguma atjaunošanai un apgaismošanai ap 1400 m2 apjomā Daugavas pusē, ko plānots paveikt līdz 2022. gada rudenim (2. posms). Savukārt laukuma daļas atjaunošanu Rīgas Tehniskās universitātes pusē pašvaldība plāno veikt pati tuvāko gadu laikā (3. posms).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) ir izvērtējusi robežšķērsošanas vietas (RŠV) “Terehova” cenu aptaujā iesniegtos piedāvājumus, par saimnieciski visizdevīgāko ir atzinusi SIA “Pillar Contractor”.

Noslēgtais līgums ar būvkomersantu ir par 1,6 miljoniem eiro (bez PVN),” informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

RŠV “Terehova” modernizācijas otrā posma ietvaros izbūvēs RŠV administratīvās ēkas piebūvi – termināli pasažieru bagāžas kontrolei, un modernizēs administratīvās ēkas inženierkomunikācijas. Otrā posma darbus plānots uzsākt šī gada pavasarī ar būvprojekta izstrādi, bet būvdarbus pabeigt līdz 2023. gada nogalei.

“RŠV modernizācijas projekti ir vitāli svarīgi valsts drošības stiprināšanai, tādēļ šobrīd tie ir augstākās prioritātes projekti, kuriem pievēršam pastiprinātu uzmanību. Būtiski ir arī apzināties, ka šā brīža situācijā, kad izejmateriālu un energoresursu cenas ir vairākkārtīgi palielinājušās, būs nepieciešams piesaistīt papildus finansējumu vai jāsamazina veicamo darbu apjoms. RŠV “Terehova” modernizācijas ietvaros izbūvēsim infrastruktūrai kritiski nozīmīgāko projekta daļu – termināli,” norāda R.Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgusies solīšana par nekustamo īpašumu Rīgas tirdzniecības ostas tuvumā, Ganību dambī 26, Rīgā. Īpašumā ietilpst divi inženierkorpusi ar kopējo platību 1683 m2 un 5 132,5 m2, kā arī sūkņu stacija ar kopējo platību 38,3 m², informē VAS Valsts nekustamie īpašumi.

Kopā ar ēkām tika pārdotas divas zemes vienības 6072 m2 platībā un 54 m2 platībā. Atklātajā e – izsolē ar sākumcenu 894 tūkstoši eiro un izsoles soli 5 tūkstoši eiro starp trim pretendentiem, par 909 tūkstošiem eiro, juridiskai personai ir nosolīta industriālā ēka, dodot tai iespēju gūt jaunu, perspektīvu nākotni. Līgums par nekustamā īpašuma iegādi tiks slēgts tuvākā mēneša laikā, informē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Ēku kompleksu Ganību dambī 26, Rīgā, VNĪ no Izglītības un zinātnes ministrijas, Finanšu ministrijas vārdā, valdījumā pārņēma 2009.gadā. Īpašuma pārņemšanas laikā to nomāja SIA “Radiācijas un kodoldrošības tehnoloģiju centrs "RNIIRP"”. Šobrīd ēkas kā noliktavas telpas no VNĪ iznomā 32 nomnieki un vienam nomniekam ar valsts akciju sabiedrību ir noslēgts reklāmas laukuma nomas līgums. Jaunais īpašnieks īpašumu pārņems ar visiem nomas līgumiem un lems par tā tālāko attīstīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atkārtotajā iepirkumā piedāvājumus prototipēšanas darbnīcas "Riga Makerspace" izveidei Aristida Briāna ielā 13, Rīgā, iesnieguši deviņi būvuzņēmēji, informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi"(VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Piedāvātās līgumu cenas ir sākot no 6,8 miljoniem eiro līdz 8,2 miljoniem eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), pirms aritmētisko kļūdu pārbaudes. Iepirkuma uzvarētāju VNĪ varēs paziņot pēc piedāvājumu izvērtēšanas 2022.gada sākumā.

Augošo būvizmaksu dēļ četri būvnieki atsakās arī no Riga Makerspace projekta 

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) izsludinājusi jaunu iepirkumu prototipēšanas darbnīcas...

Piedāvājumus prototipēšanas darbnīcas "Riga Makerspace" izveidei ir iesnieguši SIA "Bildberg", "Eltex un Laguta", pilnsabiedrība "P un S būvniecība", personu apvienība "Multicentrs BL", piegādātāju apvienība "BBA, Tilts, PMK", SIA "Pillar Contractor", pilnsabiedrība "SBSC", SIA "Reaton, LTD" un SIA "Selva būve". Atkārtoti piedāvājumus ir iesnieguši četri būvuzņēmēji, kuri piedalījušies iepriekšējā iepirkumā.

Griškevičs norāda, ka šogad pieredzētais negaidīti straujais izejmateriālu cenu kāpums visus būvniecības procesa dalībniekus pārsteidzis nesagatavotus. Atkārtotais iepirkums ir iespēja būvuzņēmējiem iesniegt piedāvājumus, ņemot vērā izmaiņas tirgus situācijā. VNĪ vēlme ir sākt būvniecību visos trīs radošajos kvartālos iespējami drīz.

Pirmajā prototipēšanas darbnīcas izveides iepirkumā bija pieteikušies 11 būvuzņēmēji. Par iepirkuma uzvarētāju, ar līgumcenu 6,37 miljoni eiro bez PVN, tika atzīta "Selva būve", taču būvuzņēmējs atteicās no tiesībām slēgt līgumu par ieceres īstenošanu, savu lēmumu pamatojot ar izmaiņām tirgus situācijā.

Cenu kāpuma dēļ UPB un Pillar Contractor atteikušies no Tabakas fabrikas projekta 

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) izsludina jaunu iepirkumu Tabakas fabrikas kvartāla 1.posma...

Piedāvājumus atsauca arī citi pretendenti, kuri piedāvāja saimnieciski visizdevīgākos piedāvājumus - "Reaton", personu apvienība "P un P" un "UPB", izvēli pamatojot ar izmaksu neatbilstību faktiskajai tirgus situācijai, kā rezultātā iepirkumā paredzētos darbus par būvnieku iepriekš piedāvātajām cenām nebija iespējams īstenot.

Kādreizējo Rīgas Vieglās rūpniecības tehnikuma ēku Aristida Briāna ielā 13 pielāgos kopumā sešu Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas un Latvijas Mākslas akadēmijas izglītības programmu vajadzībām, izveidojot atbilstošas jaunu produktu paraugu izgatavošanas jeb prototipēšanas darbnīcas, kas ļaus nodrošināt skolēniem un studentiem kvalitatīvu un konkurētspējīgu mācību procesu. Papildus tam tiks ierīkotas telpas semināriem un cita veida pasākumiem.

Jau ziņots, ka 14.decembrī tika atvērti arī Tabakas fabrikas kvartāla pirmā posma attīstības atkārtotā iepirkuma iesniegtie 12 piedāvājumi. Atkārtotajā iepirkumā septiņi no 12 būvuzņēmējiem bija pieteikušies arī pirmajā iepirkumā. Piedāvātās līgumu cenas ir sākot no 3,7 miljoniem eiro līdz 5,4 miljoniem eiro bez PVN.

Paralēli prototipēšanas kompleksa izveidei un Tabakas fabrikas pirmā posma attīstībai, ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu, VNĪ Šķirotavas apkaimē - Meirānu ielā 2, veido VSIA "Latvijas Nacionālās operas un baleta" kultūras telpu un skatuves mākslu dekorāciju darbnīcu kompleksu, kurā šobrīd aktīvi norisinās būvniecības darbi.

Prototipēšanas darbnīcas "Riga Makerspace" attīstības projekta īstenošanai sadarbībā ar Kultūras ministriju piesaistīts finansējums no Eiropas Savienības fondu Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu" un specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās" pasākuma "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts ēkās" pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas, kā arī valsts budžeta līdzekļi, tostarp Covid-19 finansējums ekonomikas sildīšanai ar ieguldījumiem būvniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) iepirkumā par robežšķērsošanas vietas "Grebņeva" pārbaudes paviljonu modernizācijas ieceres īstenošanu ir uzvarējusi SIA "Delta Construction" ar projekta izmaksām 890 000 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Būvdarbus plānots sākt tuvākā mēneša laikā un pabeigt līdz gada beigām.

Projekta "Robežšķērsošanas vietas "Grebņeva" modernizācija" pirmajā posmā paredzēta četru pārbaudes paviljonu būvniecība, lai nodrošinātu biometrisko datu iegūšanu jeb pārbaudi un nodrošinātu efektīvu robežšķērsotāju plūsmas caurlaidību, kā arī nodrošinātu autoceļu robežsargu darba vietu pielāgošanu Eiropas centrālās ieceļošanas/izceļošanas sistēmas prasību ieviešanai.

Izsludinātajā četru pārbaudes paviljonu būvniecības iepirkumā starp trim pretendentiem par saimnieciski izdevīgāko tika atzīts "Delta Construction" iesniegtais piedāvājums par kopējo līguma summu 890 000 eiro bez PVN.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar valdības apstiprinātajiem VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) izsludinātās nākamo septiņu Austrumu robežas infrastruktūras posmu izbūves cenu aptaujas rezultātiem sešus posmus izbūvēs SIA “Citrus Solutions” un vienu posmu – SIA “VIA”.

Kopējā septiņu posmu infrastruktūras izbūves līgumu summa būs 38, 7 miljoni eiro (bez PVN), informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Septiņu Austrumu robežas posmu infrastruktūras izbūves (63,9 kilometru garumā) cenu aptauju VNĪ izsludināja 2022.gada aprīlī. Cenu aptaujā kapitālsabiedrība uzaicināja piedalīties 16 būvkomersantus, piedāvājumus iesniedza četri pretendenti, trīs no tiem bija iesnieguši piedāvājumus par visu posmu darbu veikšanu.

Šobrīd noslēgumam tuvojas būvkomersanta SIA “Citrus Solutions” jau uzsāktie projektēšanas darbi deviņos Austrumu robežas prioritārajos posmos, kas norit saskaņā ar iepriekš apstiprināto projektēšanai paredzēto laika grafiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir atjaunota Saktas nama vēsturiskā fasāde Rīgā, Brīvības bulvārī, un sākta procedūra ēkas nodošanai ekspluatācijā, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ).

Neorenesanses stilā celtajam namam ārējā seja atjaunota, ievērojot Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) norādes un saglabājot nama autentiskumu.

Vēsturiskais uzraksts Sakta pēc darbu pabeigšanas saglabāts, atgādinot par nama raibo vēsturi, norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs. Darbus veicis AS Būvuzņēmums Restaurators, līguma summa – 716 463 eiro, kura tiek segta no VNĪ kapitālieguldījumiem. Tuvākajos gados ēkai tiek plānots atjaunot arī vēsturiskos koka logus.

Lai arī nams Brīvības bulvārī 32 atrodas pašā Rīgas centrā un ir ar bagātu faktu un emociju vēsturi kopš pašiem pirmsākumiem, plašāk mūsdienu sabiedrībā tas vienmēr ir bijis populārs ar skanīgo nosaukumu Sakta, kas iegūts padomju laikos. Pie Saktas tiek norunātas tikšanās, iepretim pāri ielai joprojām ir brīnišķīgais Saktas puķu tirdziņš, un tepat ir Brīvības piemineklis. Laiki ir mainījušies, pirmajā stāvā kādreizējo eleganto parfimērijas veikalu Sakta ir aizstājusi Latvijas Pasta centrālā filiāle, citviet pirmajā stāvā iekārtojušies kioski un kafetērijas, bet augšējos stāvos kopš 2014. gada mitinās Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, laipni aicinot viesos iepazīt mainīgās un pastāvīgās ekspozīcijas līdz brīdim, kad pēc VNĪ vadītās rekonstrukcijas tas atgriezīsies Rīgas pilī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) vadībā sākta Valmieras drāmas teātra trešā stāva jumta demontāža vietā, kur paredzēta “black box” zāle.

Demontāžas darbus jaunās zāles izbūves vietā paredzēts veikt līdz martam, lai turpinātu jaunizbūvējamo konstrukciju izbūvi,” atklāj VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Valmieras drāmas teātra energoefektivitātes paaugstināšanas projektu pilnsabiedrība SBSC uzsāka 2021.gada oktobrī. Līdz šim teātrī ir veikti plaši demontāžas darbi: pagrabstāvā demontētas grīdas un starpsienas, pirmajā stāvā demontēta piebūve, pabeigta divu kāpņu telpu konstrukciju demontāža, sešu stāvu augstumā. Uzsākta konstrukciju stiprināšana kā arī uzsākta pāļu izbūve un veikti citi sagatavošanās darbi jaunu konstrukciju izbūvei.

“Esam pateicīgi, ka izdevās vienoties ar VNI un būvniekiem, un būvdarbu norise nav apturējusi aktieru mēģinājumus un teātra izrāžu norisi, jo daļā teātra ēkas mēs varam turpināt darbu. Kopš janvāra izrādes mājās atkal var notikt teātra Apaļajā zālē, kaut skatītājiem jārēķinās ar zināmām neērtībām un ieeju gandrīz cauri būvlaukumam – šī organizēšana ir izaicinājums ikvienam iesaistītajam, un prasa lielu sapratni un pietāti vienam pret otra darbu. Es ceru, ka galarezultāts 2023. gada sākumā mūs visus iedvesmos – vispirms jau skatītājus, kas mūs nepamet arī vissarežģītākajos laikos”, norāda Valmieras drāmas teātra direktore Evita Ašeradena.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Piedāvājumus Tabakas fabrikas kvartāla 1. posma attīstībai Rīgā, Miera ielā iesnieguši 12 būvuzņēmēji, informē VAS Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ).

Piedāvātās līgumu cenas – sākot no 3,7 miljoniem eiro līdz 5,4 miljoniem eiro (bez PVN). Par iepirkuma uzvarētāju un līguma summu varēs runāt tikai pēc piedāvājumu izvērtēšanas”, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Piedāvājumus Tabakas fabrikas kvartāla 1. posma attīstībai iesnieguši būvuzņēmēji: pilnsabiedrība “AKN”, SIA “Buils-Invest Latvia”, SIA “Eltex”, SIA “Labā māja Latvija”, SIA “Marels Būve”, SIA “Newcom Construction”, pilnsabiedrība “P un S BŪVNIECĪBA”, personu apvienība “Multicentrs BL”, AB "Panevėžio statybos trestas", SIA “Pillar Contractor”, pilnsabiedrība “BI_ZENG” un SIA “REVOHAUS”.

Atkārtotajā iepirkumā ir pieteikušies 5 būvuzņēmēji, kuri iepriekš nebija pieteikušies Tabakas fabrikas kvartāla pirmā posma attīstībai un 7 būvuzņēmēji, kuri bija pieteikušies arī pirmajā iepirkumā. Ja nebūs pārsūdzību, iepirkuma rezultāti būs zināmi jaunā gada sākumā.

Komentāri

Pievienot komentāru