Eiropas kosmosa aģentūra meklē brīvprātīgos simulētam braucienam uz Marsu, ziņo BBC.
Sešiem brīvprātīgajiem nāksies pavadīt 17 mēnešus izolētā, speciāli aprīkotā telpā, kas atradīsies Maskavas institūtā.
Vienīgā sazināšanās ar ārpasauli būs radio saite ar Zemi, kas nozīmē ka katram ziņojumam būs 40 minūšu aizture.
Šis izmēģinājums izklausās pēc tādiem televīzijas šoviem kā Big Brother un Dom2, bet, kā norādīja izmēģinājuma organizētāji, nav plānots šo izmēģinājumu pārraidīt televīzijā.
Marsa izpētes pašgājējs robots Curiosity atradis pierādījumus, ka uz Sarkanās planētas savulaik bijuši piemēroti apstākļi dzīvības pastāvēšanai, otrdien pavēstīja ASV Nacionālā Aeronautikas un kosmosa pārvalde (NASA).
«Šīs misijas pamatjautājums ir - vai uz Marsa varētu būt bijusi dzīvībai piemērota vide,» skaidroja NASA Marsa izpētes programmas vadošais zinātnieks Maikls Meiers. «Pašreizējā informācija liecina, ka atbilde uz šo jautājumu ir apstiprinoša.»
Marsa izpētes robots uz Marsa ieguvis minerālus, kuru sastāvā ir dzīvības pastāvēšanai nepieciešamie elementi - ūdeņradis, ogleklis un skābeklis.
Paraugi iegūti no nogulumiežiem.
Izpētot uz Marsa iegūtos datus, pētnieki noskaidrojuši, ka iežu veidošanās procesā bijis iesaistīts ūdens ar salīdzinoši neitrālu pH līmeni.
Nasa izplatītais fotoattēls, kurā redzama zonde Phoenix
Nasa zonde, kas sāks deviņus mēnešus ilgu ceļojumu uz Marsu, visticamāk, pacelsies sestdien, vēsta BBC. Zondes uzdevums būšot rakties planētas virsmā, lai atrastu kādu pavedienu, kas norādītu uz dzīvības eksistenci uz šīs planētas patlaban vai pagātnē.
Plānots, ka zonde Phoenix pacelsies šonedēļ sestdien Floridā. Tai bija jāpaceļas jau šodien, taču to traucēja sliktie laika apstākļi. Ja viss noritēs pēc plāna, tad zondei Phoenix uz Marsa jāierodas 2008.gada maijā. ASV kosmosa aģentūra iecerējusi zondi nosēdināt uz relatīvi līdzena Marsa apgabala, kas līdzinās Aļaskai uz planētas Zeme.
Zinātnieki uzskata, ka zonde uz Marsa varētu atrast mikrobus, taču interesants šķietot fakts, kādēļ šādu dzīvības formu uz Marsa neatrada Nasa 1970.gada Viking misijas laikā uz Marsa.
Phoenix būšot stacionārs robots - tas nepārvietošoties pa Marsa virsmu, bet ar speciālu ierīci rakšoties dziļumā.
ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) Marsa izpētes visurgājējs Curiosity atradis pierādījumus tam, ka uz Sarkanās planētas kādreiz bijis ūdens, kas ir svarīgs priekšnoteikums dzīvības eksistencei.
Visurgājēja uzņemtajos fotoattēlos redzami Marsa virsmas akmeņi, kurus, visticamāk, noapaļojis un pārnēsājis ūdens. NASA uzskata, ka tie kādreiz atradušies aptuveni pusmetru dziļa strauta dibenā un tie ir pārāk smagi, lai tos turp būtu atgādājis vējš.
NASA speciālisti vēl nav mēģinājuši izpētīt akmeņu ķīmisko sastāvu, izmantojot visurgājēja aparatūru, jo uzskata, ka vēlāk tiks atrasti daudz labāki paraugi. «Tekošs ūdens ir viena no vietām, kur varēja dzīvot mikroorganismi. Atrastie akmeņi varētu nebūt labākā vieta, kur saglabājušās to pēdas,» aģentūrai Reuters skaidroja Kalifornijas Tehnoloģiju universitātes eksperts Džons Grocingers (John Grotzinger).
Pirms kāda laika plašsaziņas līdzekļos varēja iepazīties ar informāciju, ka Valsts darba inspekcija (VDI) piemērojusi LVL 4 000 latu naudas sodu kāda populāra mūzikas festivāla rīkotājiem – SIA un biedrībai – par vairāk kā pusotra simta personu nereģistrētu nodarbināšanu. Festivāla rīkotāju un VDI domas atšķiras jautājumā par to, vai šo personu darbs varētu tikt uzskatīts par brīvprātīgo darbu. Brīvprātīgos piesaistījusi biedrība, kas brīvprātīgo darbu tā kā izmantot varētu, bet šīs personas esot izrīkojusi un no šī darba labumu guvusi SIA.
Šis atgadījums atkal ir aktualizējis jautājumu, kur beidzas brīvprātīga izpalīdzēšana un sākas „brīvprātīgais” darbs, kura mērķis ir izvairīties no darba samaksas un nodokļu maksāšanas, un kā tas viss valsts līmenī tiek regulēts.
Pašlaik spēkā esošie likumi runā tikai par brīvprātīgo darbu biedrībās un nodibinājumos (Biedrību un nodibinājumu likums) un jauniešu brīvprātīgo darbu, kuru arī var organizēt biedrības un nodibinājumi, kā arī valsts un pašvaldības iestādes (Jaunatnes likums). Līguma slēgšana par brīvprātīgā darba veikšanu nav obligāta.
Brīvprātīgo darbs Biedrību un nodibinājumu likumā definēts kā bezatlīdzības darbs vai pakalpojumu sniegšana, ko veic fiziskā persona, nestājoties darba tiesiskajās attiecībās, un kas ir vērsts uz biedrības vai nodibinājuma statūtos noteiktā mērķa sasniegšanu. Savukārt jauniešu (t.i., personas vecumā no 13 līdz 25 gadiem) brīvprātīgajam darbam jābūt orientētam uz sabiedriskā labuma darbību, tam jāveicina jauniešu zināšanu, prasmju un visādu citādu labu lietu attīstību.
Eurobarometer pētījums liecina, ka trešā daļa eiropiešu aktīvi iesaistās brīvprātīgos darbos dažādās organizācijās, piemēram, arodbiedrībās, sporta vai atpūtas klubos, izglītības, mākslas vai kultūras biedrībās u.c. Savukārt Latvijā brīvprātīgos darbos labprāt iesaistās piektdaļa pilsoņu, informē TNS Latvia marketinga vadītāja Laura Briča.
No Latvijas pilsoņiem iesaistīšanās brīvprātīgajā darbā apmēram 31% nav svarīga. Brīvprātīgajos darbos dažādās organizācijās aktīvi iesaistās piektā daļa jeb 20 % pilsoņu.
Latvijā līdzīgi kā Eiropā kopumā cilvēki brīvprātīgo darbu visbiežāk veic dažādos sporta vai atpūtas klubos, izglītības, mākslas vai kultūras biedrībās, reliģiskajās organizācijās un arodbiedrībās, savukārt Eiropā starp biežāk minētajām organizācijām, kurās iedzīvotāji iesaistās brīvprātīgā darba veikšanā tiek minētas arī labdarības un sociālās palīdzības organizācijas.
Latvijā sporta un atpūtas klubos brīvprātīgajā darbā biežāk iesaistās vīrieši un jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem. Sievietes salīdzinoši biežāk palīdz brīvprātīgos darbos arodbiedrībās un reliģiskajās organizācijās. Reliģiskajās organizācijas brīvprātīgajā darbā vienlīdz bieži ir iesaistīti jaunieši (no 15 līdz 24 gadiem) un vecāka gada gājuma cilvēki (no 55 gadiem).
Latvieša Dagņa Skurbes radītā galda spēle Mission to Mars 2049, mūsdienīga un zinātniski korekta izklaide par Marsa kolonizācijas laikmeta izaicinājumiem, kas saņēmusi starptautiskās kosmosa sabiedrības atzinību, piesaistījusi nozīmīgas vietējās investīcijas un nonākusi pārdošanā.
Šobrīd kopējās piesaistītās investīcijas ir aptuveni 39 000 eiro, tostarp 6 500 eiro, kas savākti Indiegogo kampaņas laikā, lai spēli izstrādātu, un Radošo industriju biznesa inkubatora Creative Andrejsala līdzfinansējums 9 500 eiro apmērā. Pārējos līdzekļus izstrādātājam izdevies piesaistīt no investoriem, kas esot Latvijā novērtēti uzņēmēji.
Sociālajos tīklos spēli atzinīgi novērtējuši Discovery News Kosmosa ziņu redaktors Īans O’Nīls (Ian O'Neill), Polijas Kosmosa aģentūra, Space.com, viena no pasaulē vadošajām Visuma un astronomijas ziņu vietnēm, EarthSky, kosmosa ziņu žurnāls, The Mars Society, pasaulē lielākā biedrība Marsa kolonizēšanas veicināšanai un popularizēšanai, Marks Tompsons (Mark Thompson), BBC šova Stargazing Live vadītājs, Andreass Mogensens (Andreas Mogensen), dāņu izcelsmes Eiropas Kosmosa Aģentūras astronauts, Viktorija Džegarda (Victoria Jaggard), populārā amerikāņu zinātnes žurnāla Smithsonian kosmosa ziņu redaktore un citi.
Pirmie visurgājēja pārraidītie attēli no Marsa virsmas.
ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa aģentūras (NASA) visurgājējs Curiosity (Ziņkārība) nolaidies uz Marsa virsmas, lai uzsāktu divus gadus ilgu Sarkanās planētas izpēti, kuras laikā plānots atklāt kā mainījies planētas klimats, kā arī vai uz tās kādreiz bijusi dzīvība.
Visurgājējs uz Marsa virsmas nolaidās sestdien. Ziņkārības sekmīgo nolaišanos NASA nodēvējusi par, iespējams, vissarežģītāko sasniegumu kosmosa lidojumu vēsturē. Īsi pēc nolaišanās visurgājējs sāka pārraidīt Marsa attēlus, vēsta Reuters.
«Tas ir milzīgs solis uz priekšu planētu izpētē. Neviens iepriekš neko tādu nav darījis. Tas ir neticams sasniegus,» sacīja ASV prezidenta Baraka Obamas padomnieks zinātnes jautājumos Džons Holdrens (John Holdren).
Curiosity projekta kopējās izmaksas sasniedz 2,5 miljardus ASV dolāru. Visurgājēja sekmīga nolaišanās uz Marsa virsmas ir liels sasniegums NASA, kuru pēdējos skārusi apjomīga finansējuma samazināšana.
ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) Marsa izpētes visurgājējs Curiosity (Ziņkārība) veicis pirmo izmēģinājuma braucienu pa Sarkanās planētas virsmu.
Visurgājējs nobraucis četrus metrus uz priekšu, tad pagriezies par deviņdesmit grādiem un pabraucis nelielu attālumu atpakaļ. NASA inženieri Curiosity braucienu nosaukuši par izdevušos, jo visas iekārtas strādājušas kā paredzēts.
«Tas nevarētu būt vēl svarīgāk. Mēs esam izbūvējuši visurgājēju, tāpēc, kamēr viņš stāvēja uz vietas mēs patiesībā neko nebijām sasnieguši. Šis ir liels notikums,» sacīja NASA pārstāvis Peters Teizingers (Peter Theisinger).
Db.lv jau vēstīja, ka Curiosity uz Sarkanās planētas nolaidās 5. augustā, lai nodarbotos ar dzīvības pēdu meklēšanu. Vieta, kur nolaidās visurgājējs, nosaukta «Bredberija nolaišanās vietu», tādējādi godinot ASV rakstnieku Reju Bredberiju, kurš sarakstījis Marsiešu hronikas.
Pirmdien uz Marsa paredzēts nolaisties ASV Nacionālās Aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) zondei «InSight», paziņojusi pārvaldes Reaktīvās kustības laboratorija.
Plānots, ka zonde veiks līdz šim dziļākos urbumus planētas virsmā, lai veiktu temperatūras mērījumus un fiksētu planētas pulsu.
Zinātnieki ar zondes palīdzību sekos līdzi arī Marsa rotācijai ap savu asi, cerot, kas tas palīdzēs gūt precīzāku priekšstatu par planētas kodola lielumu un sastāvu.
ASV un Eiropas kopīgās misijas galvenais mērķis ir pētīt Marsa dzīles, lai palīdzētu izprast šīs un citu planētu, tostarp Zemes, veidošanos pirms 4,5 miljardiem gadu.
Marss ir mazāks un ģeoloģiski mazāk aktīvs nekā Zeme, kur plātņu tektonika un citi procesi ir izmainījuši tās sākotnējo sastāvu. Marss savukārt ir saglabājis agrīnās evolūcijas «pirkstu nospiedumus», maijā pēc zondes starta skaidroja misijas vadošais zinātnieks Brūss Banerts.
Nasa ir palaidusi zondi Phoenix, kura, ja negadīsies nekas neplānots, uz Marsa ieradīsies pēc deviņiem mēnešiem, vēsta BBC. Db.lv jau rakstīja, ka zondes uzdevums būs meklēt patlaban vai pagātnē eksistējošu dzīvību uz šīs planētas.
Delta II raķete, kurai piestiprināta zonde Phoenix no gaisa spēku stacijas Floridā pacēlās sestdien. Lai nokļūtu uz Marsa, zondei jāveic 680 miljonus kilometru garš ceļš. Paredzams, ka uz Marsa tā varētu nosēsties 2008.gada maija beigās.
Vairāk nekā 200 tūkstoši cilvēku no 140 valstīm pieteikušies doties uz Marsu un nekad neatgriezties, pavēstījusi grupa, kas virza vērienīgu plānu kolonizēt neviesmīlīgo sarkano planētu, ziņo AFP.
Bass Lansdorps, Nīderlandes inženieris un uzņēmējs, plāno izveidot pastāvīgu bāzi uz Marsa. Ja viņš spēs atrast nepieciešamos 6 miljardus ASV dolāru, misija varētu sākties 2022. gadā.
Viens no katriem četriem pretendentiem uz vienvirziena ceļojumu (kopumā pieteikušies 202 586) ir amerikānis, informējusi Mars One, bezpeļņas grupa, kas topošo Marsa kolonistu «medības» uzsāka aprīlī. Starp iespējamiem aizbraucējiem esot arī pārstāvji no Indijas (10 procenti), Ķīnas (seši procenti) un Brazīlijas (5 procenti), kā arī no citām valstīm.
Līdz 2015. gadam 10 četru dalībnieku komandas piedalīsies intensīvos treniņos. Šie arī būšot pirmie cilvēki, kuri dosies uz Marsu augsta riska ceļojumā, kas ilgšot septiņus mēnešus.
ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa aģentūra (NASA) plāno izpētīt, kādā veidā miljardiem gadu laikā attīstījies Marsa klimats. Lai to izdarītu, uz Sarkano planētu nosūtīts jaunākais visurgājējs, kurš nodēvēts par Ziņkārību (Curiosity).
Visurgājējs uz Marsu devās aizvadītā gada novembrī, bet uz planētas nolaidīsies šā gada augustā. Paredzēts, ka visurgājējs varēs arī meklēt iespējamus pierādījumus dzīvības eksistencei uz Marsa.
NASA visurgājējs nolaidīsies Marsa ekvatoriālajā zonā. Tas aprīkots ar dažādām mērierīcēm un augstas izšķirtspējas kamerām. «Kamerām ir iespēja uzņemt ainavu. Mēs ceram iegūt kvalitatīvākus attēlus, nekā tas izdevās iepriekšējo misiju laikā,» skaidroja NASA.
Ceturtdien NASA inženieri tuksnesī Kalifornijā veica visurgājēja modeļa pārbaudi, lai pilnībā sagatavotos brīdim, kad Ziņkārība nolaidīsies uz Sarkanās planētas.
Mars
Zinātnieki secinājuši, ka pastāv varbūtība - nākamā gada 30.janvārī planētā Marss ietrieksies asteroīds, vēsta National Geographic.
Asteroīds, zināms ar nosaukumu 2007 WD5, tika atklāts tikai šā gada novembra beigās. Tas esot gandrīz tāda paša izmēra asteroīds, kāds ietriecās Zemē (Sibīrijā) 1908.gadā, sadragājot ap 60 miljoniem koku.
Iespējamība, ka asteroīds patiešām ietrieksies Marsā arvien pieaugot.
Ja asteroīds ietrieksies Marsā, tas, visticamāk, notikšot tuvu planētas ekvatoram, netālu no vietas, kur robots Opportunity kopš 2004.gada veic pētījumus. Taču robots neesot briesmās, jo tas tomēr atrodas ārpus ietekmes zonas.
Asteroīds pārvietojoties ar ātrumu 13 kilometri sekundē, tādēļ paredzams, ka tas varētu izraut lielu caurumu Marsā.
Šādu attēlu Ziņkārība ieguvusi nolaišanās laikā uz Marsa virsmas. Attēlu uzņēmis MADRI (Mars Descent Imager), un tas uzņemts kosmosa kuģa nolaišanās laikā, lejā krītot 4,5 metru diametra karstuma vairogam, kas attēlā redzams 16 metru attālumā no kosmosa kuģa.
ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa aģentūras (NASA) visurgājējs Curiosity (Ziņkārība) uzņēmis pirmos attēlus uz Marsa jeb tā dēvētās Sarkanās planētas, informē pasaules mediji.
Jau vēstīts, ka Ziņkārība nolaidusies uz Marsa virsmas, lai uzsāktu divus gadus ilgu Sarkanās planētas izpēti, kuras laikā plānots atklāt, kā mainījies planētas klimats, kā arī – vai uz tās kādreiz bijusi dzīvība.
Ziņkārība nolaidusies uz Marsa virsmas neilgi pēc pulksten 10:30, svētdien (pulksten 20.30 pēc Latvijas laika).
ASV prezidenta Baraka Obamas padomnieks zinātnes jautājumos Džons Holdrens (John Holdren) šo projektu nodēvējis par «neticamu sasniegumu», jo iepriekš planētu izpētē nekas tāds vēl nav darīts.
Skatoties Discovery kanāla raidījumu, kur rādīts, kā uz Marsa nolaižas zonde, Gintam Šāvējam radās ideja izveidot atrakciju Crazy Roller
Marsa zondi ieraugot, viņam prātā ienāca doma, kā būtu, ja šādā ierīcē ievietotu cilvēku un ripinātu. Patlaban gan ar zondi vienīgā līdzība ir palikusi tāda, ka tās abas ripo.
Kontrolēta ripošana
Ideja uz papīra «uzlikta» 2008. gadā, kad autors to iesniedza konkursā Ideju kauss, kur ieguva 3. vietu. Pēc tam idejas īstenošanai G. Šāvējs piesaistīja inženieri Robertu Brīvlauku, un 2009. gadā radīti pirmie atrakcijas prototipi, bet vēl pēc gada radīta pirmā atrakcija ūdens variantam. 2011. un 2012. gadā pirmās sezonas aizvadīja ierīce, kas ripo no kalna. Pirmie eksemplāri tika pārdoti Latvijas tirgū, taču aktīva tirdzniecība šajos gados nenotika, stāsta R. Brīvlauks, jo jaunam produktam nepieciešams darboties vismaz pāris sezonas, lai to testētu, varētu novērst visas nepilnības. Tieši šāda produkta pasaulē nevienam neesot, tādēļ arī pašiem bija jādomā, kā ieviest veiksmīgākus risinājumus. Līdz 2012. gadam atrakcijai izveidoti vairāk nekā 15 prototipi, pielāgojot to gan uzņēmēju, gan gala lietotāju, atrakcijas baudītāju vēlmēm.
Neviens nebrīnās, ja skolēni mācās kopā, pilda mājas darbus, palīdz viens otram. Mazākajās klasēs tas tiek darīts, jo bērni nereti pēcpusdienu pavada pagarinātajās grupās, bet vēlākajās klasēs - jo tas ir jautrāk un saistošāk. Tomēr arī pieaugušie nereti izvēlas mācīties kopā un atzīst, ka tam ir vairākas priekšrocības.
Tuvojoties Jaunajam gadam, dzimst jauni plāni un idejas, top jaunas apņemšanās. Kāpēc esam tik naski plānotāji un sapņotāji? Tāpēc, ka gribam dzīvot labāk, veselīgāk un interesantāk. Nereti šīs vēlmes saistās ar darbu. Gribam interesantāku nodarbošanos, rutīnu papildināt ar kādu jaunu projektu, kāpt pa karjeras kāpnēm vai vienkārši justies labāk par savām spējām un zināšanām.
Vienas formulas, kā sasniegt kāroto, diemžēl, nav. Ja būtu, mēs ar to labprāt padalītos. Vienu padomu gan varam dot – mācieties svešvalodas. To zināšana vienmēr noder, jo sevišķi, ja tā ir angļu valoda. Galu galā, angļu valoda ir biznesa valoda, un prasme sazināties ar klientu, partneri, savas nozares speciālistu vai nejauši satiktu paziņu, lai no kuras pasaules valsts viņš būtu nācis, ir milzīgs solis tuvāk labākai dzīves kvalitātei.
Šo sakarību sen jau ir atklājuši RBS Angļu valodas centra studenti, kas labprāt padalās ar saviem iespaidiem par kursiem, motivāciju mācīties angļu valodu un izvēli to darīt RBS Angļu valodas centrā.
Valsts zinātniskā institūta "BIOR" (BIOR) laboratorija no 7.oktobra atsāks veikt valsts apmaksātus Covid-19 izmeklējumus, tai skaitā nodrošinās mobilos izbraukumus Latvijas reģionos, informē BIOR pārstāve Ilze Dimante.
Viņa norādīja, ka Covid-19 testēšanu institūta BIOR laboratorija nodrošinās Lejupes ielā 3, Rīgā. Lai pietiektos testam, klientiem jāzvana uz vienoto tālruņa numuru 8303. Arī mobilos izbraukumus uz Latvijas reģioniem BIOR laboratorijas speciālisti nodrošinās pēc iepriekšēja pieraksta, kam var pieteikties, zvanot uz tālruni 28369560.
Lai operatīvi varētu veikt paraugu noņemšanu, institūta BIOR laboratorijas speciālisti aicina Covid-19 testēšanas punktā ierasties precīzi noteiktajā laikā vai divas minūtes iepriekš un vēlams personīgajā auto, lai neveidotos rindas un izvairītos no kontakta ar citiem klientiem.
Obligāta prasība būs uzrādīt personu apliecinošu dokumentu, ievērot visus piesardzības pasākumus, tai skaitā divu metru distanci un obligāti lietot sejas masku.
Eiropas Banku uzraudzības komiteja (CEBS) atklājusi to banku nosaukumus, kuras tiek pakļautas Eiropas mēroga tā sauktajam stresa testam. Sarakstā ietilpst 91 banka, tostarp arī Zviedrijas bankas Nordea Bank, SEB un Swedbank, liecina komitejas interneta vietnē ievietotā informācija.
Vislielākais pārbaudāmo banku skaits ir Spānijā un Vācijā. Sarakstā iekļauts Lielbritānijas lielāko banku četrinieks: HSBC, Royal Bank of Scotland, Lloyds un Barclays, kā arī citas lielas Eiropas bankas, piemēram, Deutsche Bank un BNP Paribas.
Pārbaužu mērķis ir noteikt, vai Eiropas bankas vēl spētu izturēt finanšu satricinājumus, ja tādi rastos.
Banku saraksts ir krietni garāks nekā ES plānoja šā gada jūnijā.
CEBS norādījusi, ka sarakstā iekļautās bankas veido 65% no ES banku sektora.
Iepriekš Francijas ekonomikas ministre Kristīne Lagarde prognozēja - testi parādīs, ka Eiropas bankas ir «spēcīgas un veselīgas».
Tiem, kas vēlas kļūt par Apvienotās Karalistes pilsoņiem, turpmāk jaunajā pilsonības testā jābūt gataviem atbildēt arī uz jautājumiem par septiņdesmitajos gados populāro komēdiju seriālu Monty Python.
Pilsonības testā tiks pārbaudītas ārvalstnieku zināšanas dažādās sfērās, ieskaitot britu komēdiju žanru, mūziku, vēsturi un zinātni. Testā tiks iekļauti jautājumi par akmens laikmetu, britu inženiera Izambarda Brunela (Isambard Brunel) sasniegumiem un skotu dzejnieka Roberta Bornsa (Robert Burns) daiļradi. Paredzēts, ka jautājumiem tiks piedāvāti arī četri atbilžu varianti.
Jaunajam testam vajadzētu iedrošināt iebraucējus vairāk interesēties par britu kultūru un dzīvi, norādījis migrācijas ministrs Marks Hārpers (Mark Harper).
Tests tiks ieskaitīts gadījumā, ja 75% no 24 jautājumiem tiks atbildēti pareizi. Lai sagatavotos testam, imigrantiem ieteikts lasīt grāmatu «Life in the UK» (Dzīve Lielbritānijā – tulk. no angļu val.). Šo testu varēs kārtot tad, kad jau būs nokārtots angļu valodas pārbaudījums. Jaunie noteikumi par Apvienotās Karalistes pilsonības iegūšanu stāsies spēkā šā gada martā.
Eksperimenta dalībnieki pēc izkāpšanas no moduļa.
Krievijas galvaspilsētā Maskavā noslēdzies eksperiments, kura ietvaros starptautiska komanda vairāk nekā gadu pavadīja ieslēgta eksperimentālā modulī, lai pārbaudītu ietekmi kādu uz cilvēku ķermeni un psihi varētu atstāt reāla došanās uz Marsu.
Piektdien no moduļa tika izlaisti visi seši eksperimenta dalībnieki, kuri izskatījušies bāli, bet dzīvespriecīgi, raksta britu laikraksts The Guardian.
Eksperiments Mars500 tika uzsākts pirms aptuveni astoņpadsmit mēnešiem un tā laikā bija plānots noskaidrot, kā cilvēka ķermenis un prāts reaģēs potenciālā kosmosa lidojuma laikā uz Marsu. Eksperimentā piedalījās trīs krievi, francūzis, ķīnietis un itālis.
Projekta laikā tika simulēta kosmosa kuģa lidošana uz Marsu, kas ilgtu aptuveni sešus mēnešus, izpētes darbi uz Marsa un atgriešanās atpakaļ uz Zemes. Eksperimenta iekārtas un «astronautu» apdzīvotie moduļi izmaksāja 15 miljonus ASV dolāru.
Šis attēls raisījis smaidu astronomu sejās - tajā redzams reljefs uz planētas Marss, kas ļoti atgādina ziloņa galvu.
Kā teikts projekta HiRISE interneta vietnē, šis ir labs pareidolijas fenomena piemērs, kad redzam lietas, kas patiesībā šajā vietā nav.
Patiesībā šajā Marsa izlūkošanas orbitālā aparāta attēlā redzama lavas plūsma Elysium Planitia, otrajā lielākajā vulkāniskajā reģionā uz Marsa.
Rīgas Vidzemes priekšpilsētas izpilddirekcija aicina iedzīvotājus 9.aprīlī pulksten 17.00 piedalīties Rīgas domes Vides departamenta informatīvajā seminārā par sadzīves atkritumu šķirošanu un to ietekmi uz apkārtējo vidi, liecina sniegtā informācija medijiem.
Vides departaments organizē šo semināru projekta Dalītās atkritumu vākšanas punktu izveide ietvaros. Projekta mērķis ir izveidot sadzīves atkritumu dalītās vākšanas punktus tiešā dzīvojamo namu tuvumā, lai sekmētu dalītās atkritumu vākšanas sistēmas attīstību Rīgas pilsētā. Rezultātā samazinātos atkritumu poligonos noglabājamo atkritumu daudzums, kas samazinās apkārtējās vides piesārņojumu.
Šobrīd pilsētā ir nepietiekams daudzums dalītās atkritumu savākšanas konteineru (stiklam, papīram, kartonam, plastmasām), kā rezultātā atkritumu izgāztuvēs nonāk daudz materiālu, kas varētu tikt atkārtoti izmantoti un ietaupītu dabas resursus. Tāpat iedzīvotājiem diemžēl nav pietiekamas informācijas par atkritumu šķirošanu un par dalīto atkritumu vākšanas sistēmas nepieciešamību un priekšrocībām, akcentē semināra organizatori.
Izejot ekspedīcijā no MDRS.
Jūtas štata tuksnesī zinātnieki, studenti un citi entuziasti simulē misiju uz planētas Marss.
Marsa tuksneša pētīšanas stacijas (MDRS) mērķis ir sagatavoties Marsa detalizētai pētīšanai un tā izmanto Jūtas tuksneša Marsam līdzīgo reljefu, lai simulētu darba apstākļus uz sarkanās planētas.
Viss pētniecības darbs ārpus stacijas tiek veikts skafandros un nesot līdzi gaisa rezerves. Komanda dzīvo kopā nelielā bāzē, kur limitētā daudzumā ir gan elektroenerģija, gan pārtika, gan skābeklis, gan ūdens.
Izejot ekspedīcijā no MDRS.
MDRS Jūtas štata tuksnesī.
Zvaigžņotas debesis virs MDRS.
Atgriešanās pēc ģeoloģisko paraugu vākšanas.
«Marsa iekarotāji» plāno savu nākamo misiju.
«Marsa iekarotāji» plāno savu nākamo misiju. Pie durvīm piestiprināta informācija par iepriekšējiem komandas locekļiem.
Mets Kross ir inženieris.
MDRS tiek testēti arī augi.
Pie sienas piestiprināta Marsa karte.
Tiek pētīti savāktie ģeoloģiskie materiāli.
Darbs MDRS.
Pirms došanās ekspedīcijā.
Pirms došanās ekspedīcijā.
Ekspedīcijā.
Ekspedīcijā.
Ekspedīcijā.
Ekspedīcijā.
Ekspedīcijā.
Ģeoloģisko materiālu vākšana.
Ģeoloģisko materiālu vākšana.
Ģeoloģisko materiālu vākšana.
Ģeoloģisko materiālu vākšana.
Atgriežoties no ekspedīcijas.
Darbs MDRS.
MDRS naktī.
