Biznesa portāls Db.lv piedāvā interviju ar Latvijas Universitātes Matemātikas un Informātikas institūta Tīkla risinājumu daļas vadītāja vietnieci Katrīnu Sataki. Uzzini, kādas izmaiņas gaidāmas domēnu reģistrācijā Latvijā, kā arī kuri varētu būt Latvijā un citur pasaulē vērtīgākie domēni.

Autore: Lelde Petrāne, Db.lv žurnāliste

Cik .lv domēni pašlaik ir reģistrēti Latvijā?

Pagājušā gada janvārī kopējais aktīvo .lv domēnu skaits bija 25 861. Gada laikā aktīvo domēnu skaits palielinājās par 8 100 domēniem, taču gandrīz 4 500 domēnu īpašnieki nepagarināja reģistrāciju. Gada pēdējos mēnešos vidēji mēnesī tika reģistrēts par 330 domēniem vairāk nekā gada sākumā. Aktīvākie reģistrācijas mēneši bija marts un oktobris, kad mēnesī tika pieteikti vairāk kā 1 300 domēni. Šogad mums jau ir pirmais rekords - janvārī reģistrācijai tika pieteikti vairāk kā 1 600 domēni. Tomēr jāņem vērā, ka, kā liecina pieredze, ne visi no šiem domēniem turpmāk tiks lietoti.

Ir atdzīvināta ideja izveidot interneta domēnu .xxx, kas tiktu izmantots pornogrāfiska satura mājaslapām internetā, vēsta BBC News.

Līdz šim šāda domēna galvenie pretinieki bijušas konservatīvi pārliecināto iedzīvotāju grupas, politiķi un porno biznesa darboņi.

Ideja par interneta domēna pornogrāfijai radīšanu pirmoreiz radās 2001.gadā un tai ir bijusi diezgan vētraina vēsture.

2005.gadā šo ideju akceptēja Starptautiskā interneta domēnu pārvaldes organizācija (ICANN), bet galējais lēmums par tā izveidi bija jāpieņem 2005.gada decembrī. Tomēr lēmuma pieņemšana tika atlikta līdz 2006.gada maijam, kad šis ierosinājums tika noraidīts. Galvenais noraidījuma iemesls bija neskaidrība par šī domēna ieviešanu.

Tagad ICM Reģistrs (ICM Registry), kas ir .xxx shēmas atbalstītājs - ir devis solījumu, ka šādu mājalapu reģistrācija neapgrūtinās lietotājus ar spamu, kā arī tās nesaturēs spiegprogrammatūru, kas slepeni vāc informāciju par lietotāju, izmantojot lietotāja pieslēgumu internetam. ICM arī ieviesīšot sistēmu, kas liegšot bērniem aplūkot šādas lapas, kā arī nodrošināšot, lai .xxx mājaslapas nesaturētu bērnu pornogrāfiju.

ASV pornogrāfijas industrijas barons Lerijs Flints (Larry Flint) meklē iespēju, kā no valsts iegūt 5 miljardus ASV dolāru industrijas atdzīvināšanai. L. Flints norāda, ka ekonomiskās krīzes iespaidā smagi cietusi arī pieaugušo izklaides industrija, ziņo Telegrapf.co.uk.

Lai arī pornogrāfisko filmu DVD versiju pārdošanas apjomi 2008. gadā ir sarukuši par 22%, interneta vidē industrija turpina baudīt izaugsmes augļus.

L. Flinta sabiedrotais valdības atbalsta meklējumos - seriāla Girls Gone Wild autors Džo Fransiss (Joe Francis) - norāda, ka industrija neesot uz sabrukšanas robežas, "taču ja valsts dāļā naudu, kāpēc gan lai mēs nepieteiktos!?"

2008. gadā Lielbritānijas reklāmas standartu administrācijas (Advertising Standards Authority) saņēmusi 26 433 sūdzības par 15 556 reklāmām, ziņo Guardian.

Piedāvājam aplūkot dažas no nemīlētākajām reklāmām Lielbritānijā.Britus šokējušās reklāmas img src="http://www.db.lv/gfx/movico1.png" / img src="http://www.db.lv/gfx/fotoico1.png" /

1. Barnado's reklāma. 840 sūdzības. Reklāmas mērķis ir palielināt Lielbritānijas iedzīvotājiem izpratni par bērnu izmantošanu.

2. Volkswagen reklāma. 743 sūdzības. Lielbritānijas iedzīvotāji ir uztraukušies par suņa veselību reklāmas filmēšanas laikā, kā arī par to, ka tiek pārkāpts ceļu satiksmes drošības likums.

Atklājies, ka viens no diviem franču uzņēmējiem, kuri šopavasar Rīgā, Maskavas priekšpilsētā, atvēra zemo cenu viesnīcu DODO Hotel, pašā Francijā ir veiksmīgi darbojies pornovideo tirdzniecībā internetā.

1973. gadā dzimušais Eriks Larševeks pirms dažiem gadiem ticis sodīts ar bargu naudas sodu (30 000 eiro) par to, ka vienam savam interneta pornosaitam nebija izveidojis drošu sistēmu, lai tajā nevarētu iekļūt nepilngadīgie, teikts Baltic Screen publikācijā portālā Apollo.

Turklāt tā ir bijusi apelācijas tiesa, kas dubultojusi pirmās instances 2000. gada spriedumu: tiesneši nav ņēmuši vērā argumentu, ka saitā bijis brīdinājums par tā X saturu — tas esot nepietiekami, jo lietotājs jau ir iegājis saitā. Advokāts savukārt uzskata, ka nav tehniski tādu līdzekļu, lai saitā nevarētu iekļūt, ja to ļoti grib. Savukārt kāda cita publikācija vēsta, ka E. Larševeks interneta pornobiznesā nudien nav uzskatāms par amatieri: pornovideo tirdzniecība internetā — īstā vistiņā, kas dēj zelta oliņas, — E. Larševeks esot viens no šīs nozares smagsvariem. E. Larševeka impērijā ietilpstot aptuveni 60 interneta portālu, kuros pieejams smags porno, kā arī vairāk nekā 1000 bezmaksas pornosaitu, kuros ir baneri kā pāreja uz maksas portāliem. E. Larševeks mīklaini izteicies, ka vienlaikus esot un neesot tas pats Francijas mediju pieminētais porno smagsvars, bet plašākus skaidrojumus solījis rīt.

2007. gads Latvijas visbagātākajiem cilvēkiem solās būt ļoti veiksmīgs, un izņēmums varētu būt vienīgi tranzīta nozare, kā arī atsevišķi megauzņēmumi, kuros iestājusies neliela stagnācija, - šāds ir rezultāts Baltic Screen un korporatīvo finanšu kompānijas LAIKA STARS veiktajam pētījumam par Latvijas 100 bagātāko cilvēku biznesa izredzēm tuvākā gada laikā.

Tika izvērtēta virkne faktoru, kas ietekmē Latvijas 100 bagātākajiem uzņēmējiem piederošo īpašumu vērtību, un uz veiktās analīzes bāzes tika sagatavots iespējamais attīstības scenārijs - īpašumu vērtības izmaiņas. Uzņēmēju īpašumu vērtību ietekmē vairāki faktori, kuru izpausmes, lai gan līdzīgas pēc būtības, katru biznesu var ietekmēt savādāk.

Jāņem vērā, ka, prognozējot, kā mainīsies Latvijas 100 bagātāko cilvēku ienākumi, lielākoties tika analizēta publiski pieejamā informācija, un līdz ar to biznesa vērtības izmaiņas tika novērtētas oficiāli pieejamajai jeb caurspīdīgajai biznesa daļai.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns parakstījis rīkojumus par 13.11 miljonu LVL dotācijas piešķiršanu novadus veidojošajām pašvaldībām infrastruktūras attīstībai, Db.lv informēja reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra preses sekretāre Dace Kārkliņa.

Ar ministra rīkojumu 200 000 latu piešķirti Aizputes novadu veidojošajam Kalvenes pagastam, kas valsts atbalstu izmantos pamatskolas sakārtošanai, pagasta padomes ēkas rekonstrukcijai, kultūras nama remontam un ielu apgaismojuma ierīkošanai.

712 000 latu dotācija piešķirta Krustpils novadu veidojošajām pašvaldībām. Kūku pagasts valsts atbalstu izmantos autobusa iegādei skolēnu pārvadāšanai, siltumtīklu rekonstrukcijai, Vīpes pagasts remontēs kultūras manu, labiekārtos pakalpojumu sniegšanas punktu, veiks dažādus remontdarbu pamatskolā, Mežāres pagasts renovēs iedzīvotāju pakalpojumu punktu, sakārtos pašvaldības ielas, Variešu pagasts renovēs kultūras manu, Atašienes pagasts nomainīs jumtu vidusskolai, veiks pasākumus siltumenerģijas zudumu mazināšanai un ūdensapgādes uzlabošanai. Visas pašvaldības daļu no finansējuma izmantos novada administratīvās ēkas celtniecībai.

Rīgas dome beidzot apmierina pirms diviem gadiem SIA Laivu un kuteru serviss paustu vēlmi nomāt Daugavas akvatoriju līdzās kompānijai piederošai zemei, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Gaidījām Zemes pārvaldības likuma stāšanos spēkā, kas vienkāršo iznomāšanas procedūru – tā iemeslus Rīgas domes gausajai darbībai skaidro Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes priekšnieks Askolds Kļaviņš. Likums stājās spēkā šā gada 1. janvārī.

Domes lēmums paredz SIA Laivu un kuteru serviss iznomāt akvatorijas daļu Grāpju pussalā, Kojusalas grāvī vairāk nekā 1,7 ha platībā uz pieciem gadiem laivu un jahtu ostas funkciju nodrošināšanai un rekreācijai, nosakot nomas maksu 6,3 tūkst. eiro gadā. Par vienu m2 gadā tiks maksāti 0,36 eiro.

Visu rakstu Iznomā Daugavas ūdeņus lasiet 7. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness.

Lai radītu pēc iespējas labāku valsts finansēta atbalsta pieejamību biznesa ideju autoriem un uzņēmumiem visos novados Latvijā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori piedzīvo strukturālas pārmaiņas un inkubatoru atbalsta vienības decembrī tiks atvērtas arī Saldū un Gulbenē.

“Ir būtiski nodrošināt biznesa inkubatoru atbalstu uzņēmējiem un biznesa ideju autoriem pēc iespējas tuvāk to pamatdarbības vietai. Tādēļ LIAA pilotprojektā veido vairākas atbalsta vienības Latvijā ar mērķi palielināt to vietējo biznesa ideju autoru un uzņēmēju skaitu, kas saņem LIAA Biznesa inkubatoru atbalstu. Pēc gada izvērtēsim rezultātus – ja atbalsta vienības būs veiksmīgi sasniegušas tām noteiktos rezultatīvos rādītājus, lemsim par izveidoto atbalsta vienību darbības turpināšanu,” LIAA biznesa inkubatora tīkla pārmaiņas raksturo LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova.

LIAA biznesa inkubatori strādā ar jaunajiem uzņēmumiem un biznesa ideju autoriem, kas vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm, lai tos virzītu tālāk pasaules tirgū.

Naftas cenu kritums līdz vairāk nekā trīs gados zemākajam līmenim varētu sniegt atbalstu gausajai pasaules ekonomikas izaugsmei, paziņoja Starptautiskais Valūtas fonds (SVF).

Paziņojumā G20 valstu līderiem pirms nedēļas nogalē Brisbenā paredzētā samita SVF norāda, ka pasaules ekonomiku joprojām apdraud vairāki šķēršļi, jo sevišķi gausā izaugsme Eiropā.

Taču, ja pašreizējie apstākļi saglabājas nemainīgi, tad ilgstošs naftas cenu kritums varētu veicināt izaugsmi, vēsta SVF.

Fonds ziņojumā saglabājis pasaules ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam 3,3% apmērā un 3,8% apmērā nākamajam gadam, norādot uz vājībām eirozonā, ģeopolitisko saspīlējumu radītajiem draudiem un iespējamu nepastāvību finanšu tirgos.

Tāpat SVF atzīst, ka zemās naftas cenas ir «kā divasmeņu zobens, negatīvi ietekmējot no naftas eksporta atkarīgās valstis, kas jau saskārušās ar vāju izaugsmi, jo sevišķi Krieviju».

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

«Nodoklim par dienesta auto izmantošanu privātām vajadzībām ir jābūt samērīgam, tai skaitā arī ievērojot šī brīža ekonomisko situāciju. Pretējā gadījumā nodokļa administrēšanas izdevumi var izrādīties lielāki nekā reāli iekasētā nauda,» uzskata Latvijas pilnvaroto autotirgotāju asociācijas padomes loceklis Andris Kulbergs.

«Ja nodokļa likme būtu samērīga, piemēram, 10 līdz 15 Ls mēnesī, tad šāda nodokļa ieviešanā nesaskatu nekādus šķēršļus, īpaši jau tāpēc, ka lielākajā daļā ES valstu šāds nodoklis pastāv.» Šobrīd nav runa par formu, bet par saturu. «Izmaiņas likumdošanā, vēl jo vairāk jaunus nodokļus nedrīkst ieviest pēkšņi un bez pamatojuma. Uzņēmēji vēlas izprast pārmaiņu nepieciešamību. Pretējā gadījumā uzņēmēji nevis meklēs iespējas jauninājumus ieviest, bet gan vairāk domās par to, kā izvairīties no nodokļu maksāšanas. Eļļu ugunij pielej fakts, ka uzņēmēji kārtējo reizi ir nostādīti fakta priekšā, jo nav skaidrības, kā šīs nodokļu normas attieksies, piemēram, uz autotirgotāju demonstrācijas automobiļiem, kuri iepazīstināšanas nolūkos klientiem tiek izsniegti, gan darba dienās, gan brīvdienās. Tas pats jautājums skar servisa maiņas automašīnas, īstermiņa un ilgtermiņa nomas automašīnas. Visbeidzot mārketinga nolūkos izīrētas automašīnas, kur reālais īpašnieks ir autotirgotājs, bet ikdienā šos auto lieto sadarbības partneris.

OMD Snapshots veiktās aptaujas dati liecina, ka no tiem iedzīvotājiem, kuriem ir aktuāls jautājums par zemes iegādi mājas būvniecībai, lielākā daļa to meklēs 10 kilometru rādiusā ap savu dzīvesvietu, Db.lv informēja AS Hansabanka preses sekretārs Ivars Svilāns.

Tā atzinuši 14% visu aptaujāto cilvēku. 8% zemi meklēs tālāk nekā 10 kilometru rādiusā un tikpat daudz cilvēku zemi mājas būvniecībai meklēs savā pilsētā.

Iedzīvotāji ar augstiem ienākumiem ir gatavi zemi mājas būvniecībai meklēt tālāk - piektā daļa no šīs grupas ir gatavi zemes gabalu meklēt vairāk nekā 10 km attālumā no pašreizējās dzīves vietas.

Rīgas iedzīvotāji ir visskeptiskākie par iespējām atrast zemes gabalu privātmājas būvniecībai savā pilsētā - tikai 2% domā, ka atradīs sev piemērotu zemes gabalu Rīgā. Turpretī citās pilsētās dzīvojošie lielākoties zemi mājas būvniecībai meklēs vai nu savā pilsētā vai 10 km rādiusā ap to.

Kad bērni sāk iet skolā, viņi saprot un iemācas, ka ir bērni, kuru rakstura īpašības un vērtības ir atšķirīgas no tām, kuras ir pierasts novērot savā ģimenē. Kad bērni pieaug, viņi saprot, ka ir nepieciešams prāts un atjautība, lai izdzīvotu savā rajonā. Kad šie paši bērni sāk darboties biznesa vidē, viņi saprot, ka ne visiem cilvēkiem, kuriem ir dārgi uzvalki un vizītkartes, piemīt arī biznesa ētika un godīgums.

Var šķist, ka biznesa kultūra Latvijā ir balstīta uz principa – ka uzvarētājs ir tas, kas gudrāk un izmanīgāk uzmetīs savus biznesa partnerus, klientus, darbiniekus un valsti. Un, lai arī cik tas traģikomiski arī neizklausītos, mūsu sabiedrība glorificē «uzmetējus» un piedod viņu grēkus, ļaujot tiem turpināt grēkot.

Tāpēc, rodas jautājums – vai «uzmešanas» kultūra ir biznesa izdzīvošanas nepieciešama sastāvdaļa Baltijā vai veids kā maksimizēt savu peļņu? Es teiktu, ka, dzīvojot tik mazā reģionā kā Baltijas valstis, mēs nevaram atļauties kādu uzmest, jo nekad nevaram būt pilnīgi droši par to, kā tas var ietekmēt biznesa attīstību nākotnē.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

2014. gadā situācija darba tirgū turpinās uzlaboties, pieaugot nodarbinātības līmenim un strādājošo atalgojumam, liecina interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online veiktais pētījums Baltijas valstīs, aptaujājot visu nozaru darba devējus Latvijā, Lietuvā un Igaunijā – kopumā 636 uzņēmumus.

Vislielākās pārmaiņas nodarbināto atalgojuma ziņā, prognozējams, ka skars tieši Latviju. Katrs otrais aptaujātais jeb 56% Latvijas darba devēju norādījuši, ka nākamajā gadā iecerējuši atalgojumu paaugstināt. Kamēr Igaunijā apstiprinošu atbildi par atalgojuma paaugstināšanu minēja tikai 39%, bet Lietuvā – 34% aptaujāto darba devēju. Savukārt 43% Latvijas darba devēju nākamajā gadā plāno atalgojumu saglabāt līdzšinējā līmenī, bet tikai 1% - to samazināt.

Nākamajā gadā pieņemt jaunus darbiniekus plāno 63% no aptaujātajiem Latvijas uzņēmumiem, kamēr Lietuvā un Igaunijā šie skaitļi ir attiecīgi 58% un 56%. Salīdzinoši ar iepriekšējā gada Baltijas pētījuma rezultātiem, vislielākais procentuālais kāpums nākamgad sagaidāms Latvijā un Igaunijā. Tur salīdzinoši ar iepriekšējā pētījuma rezultātiem par 13% Latvijā un 16% Igaunijā ir pieaudzis darba devēju skaits, kuri ieplānojuši pieņemt darbā jaunus darbiniekus.

2006. gadā porno industrijas ienākumi visā pasaulē ir sasnieguši 97,06 miljardus USD, liecina TopTenReviews aprēķini.

Lielāko ienākumu daļu nodrošinājusi Ķīna - 27,4 miljardi. Tam par iemeslu kalpo lielais Ķīnas iedzīvotāju skaits - jo katrs iedzīvotājs ar pornogrāfiju saistītām precēm vidēji iztērējis tikai 27,41 USD.

Otra valsts ar lielāko ieguldījumu ir Dienvidkoreja - 25,73 miljardi, tad seko Japāna (19,98 mljrd.), ASV (13,33 mljrd.) un piektajā vietā atrodas Austrālija(2 mljrd.).

TopTenReviews aprēķinājuši, ka katru sekundi pornogrāfijas pakalpojumu pirkšanai pasaulē tiek tērēti 3 075,64 USD.

Plašāk lasiet TopTenReviews.

Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) jaunizveidotais interneta portāls Percgudri.lv, kas veltīts pirkumiem interneta vidē, savu darbību uzsācis ar neveiklu joku.

Proti, interneta vietnē tika izvietots video, kurā Latvijā pazīstami cilvēki, stāsta par savu pieredzi, iepērkoties internetā. To skaitā arī ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, kurš stāsta par iepirkšanos internetā. Taču samontētajā video tiek radīts priekšstats, ka tiek rādīts ministra dators, kurā pie apmeklētājām adresēm parādās arī kādas porno lapas adrese. Arī ministra preses sekretāre Daiga Grūbe norāda, ka tas neesot ministra dators, bet sīkākus paskaidrojumus jāprasa PTAC. Tiesa, šobrīd videorullītis ar D. Pavļuta stāstu vairs nav pieejams.

D. Pavļuts Twitter norādījis: «Man jāsarūgtina, ekrānbildes nav no mana datora. Video montētājam būs jāatbild uz dažiem jautājumiem.» Arī PTAC savā paziņojumā uzsver, ka norādītais video kadrs nav filmēts uz D. Pavļuta datora, bet gan esot piefilmēts kadrs.

Kamēr valsts grima dziļākajā finanšu krīzē vairāk nekā 70 gadu laikā, ASV vērtspapīru un biržas komisijas (SEC) darbinieki sērfoja pa porno lapām un skatījās piedauzīgus attēlus, izmantojot valsts datorus, vēsta CNN.

Medija rīcībā nonākusi informācija liecina, ka komisijas noteikumus un politiku, kā arī ētikas standartus, izmantojot valsts datorus un oficiālo darba laiku, lai skatītos pornogrāfiskus attēlus, pārkāpuši kopumā 33 darbinieki.

Visi šie gadījumi notikuši pēdējo piecu gadu laikā.

SEC runasvīrs Džons Nesters sacījis, ka iesaistītie darbinieki ir sodīti. Daži esot arī atlaisti. Turklāt SEC esot palielinājusi sodus par valsts resursu ļaunprātīgu izmantošanu. «Mēs necietīsim pārkāpumus no to dažu darbinieku puses, kuri ceļ neslavu arī tūkstošiem smagi strādājošu kolēģu,» akcentējis SEC pārstāvis.

Izmeklēšanas ziņojumā, kas nokļuvis medija darbinieku rokās, esot iekļauti konkrēti darbinieku rīcības piemēri.

30. martā notikušajā balsojumā Starptautiskā interneta domēnu pārvaldes organizācija (ICANN) jau trešo reizi noraidīja piedāvājumu izveidot speciālu domēnu .xxx pornogrāfiska satura mājaslapām, liecina ICANN sniegtā informācija.

Pret šāda domēna veidošanu ir arī liela daļa porno industrijas darboņi, kuri uzskata, ka izveidojot .xxx domēnu, kļūšot vieglāk bloķēt pieeju šādām mājaslapām.

Pret ideju bija arī vairākas reliģiozas grupas.

ICM Reģistrs (ICM Registry) kas ir šīs idejas autori, ir sašutuši par šādu ICANN lēmumu. ICM prezidents Stjuarts Lavlijs (Stuart Lawley) apgalvoja, ka cīņa par .xxx domēna izveidi turpināšoties, un ja būšot nepieciešams, tad ICM sūdzēs ICANN tiesā, par likumu, kurus ICANN pati izveidojusi, neievērošanu.

Ideja par interneta domēna .xxx pornogrāfijai radīšanu pirmoreiz radās 2001.gadā.

Šogad Eiropas čempionāts notiek Austrijā un Šveicē, bet savdabīga spēle par godu EURO 2008 norisinājās Austrijas galvaspilsētā Vīnē.

Šajā spēlē savā starpā cīnījās Austrijas un Vācijas porno aktrises. EURO 2008 ar rezultātu 1:0 uzvarēja Vācija, bet šajā spēlē uzvarēja draudzība.

Latvijas kino industrijā noticis jauns pavērsiens - izveidotas divas pieaugušo filmas, kuras to izstrādātāji gatavojas legalizēt, iegūstot Latvijas kinocentra licenci. Filmu veidotāji uzskata, ka pieaugušo filmas Latvijai varētu būt ienesīgs eksporta produkts, ziņo laikraksts Telegraf.

Līdz šim Latvijā nav uzņemta neviena oficiāli reģistrēta porno filma.

Uzņemtās filmas ir 109 minūšu garā Jaunā spēle un 90 minūšu garā Latviešu netīrie piedzīvojumi.

Jau izskanējuši vairāki viedokļi, ka "šāds bizness valstij nedara godu" un "tāda nauda Latvijai nav vajadzīga".

Visu rakastu krievu valodā lasiet Teleraf.lv.

Visā pasaulē savus upurus šobrīd meklē epasti, kas sola bezmaksas porno filmas, bet patiesībā satur datorvīrusu, atsaucoties uz interneta drošības firmu sniegto informāciju, vēsta BBC.

Ļaunprātīgie e-pasta ziņojumi satur tekstu: «Šeit ir» («Here you have»), un Web saiti, kas izskatās tā it kā tā novestu uz PDF dokumentu. Tā vietā tā ved uz tīmekļa vietni, kur atrodas vīruss.

Kad instalēts, tārps mēģina izdzēst drošības programmatūru un izsūta savas kopijas uz visām e-pasta adresēm, ko tas var atrast.

Vīruss internetā izplatoties arī citos veidos. Ar šo vīrusu šorīd cīnoties, piemēram, NASA, AIG, Disney, Procter & Gamble un Wells Fargo, kuru e-pasta kastes ir pārpludinātas ar simtiem e-pasta ziņojumu, kas satur saiti uz vīrusu.

Centieni ierobežot vīrusu rezultējušies panākumiem, kad 9. septembra vakarā slēgta mājaslapa, kur «mitinās» tārps. Taču drošības firmas paredz jaunu tārpa variantu parādīšanos.

Krievijas porno filmu režisors Sergejs Prjanišnikovs, kurš ar to nodarbojas jau 15 gadus, iesūdzējis tiesā telekompāniju NTV. Viņš tiesā gatavojas aizstāvēt cieņu un godu un no telekompānijas pieprasa atsaukt informāciju par to, ka viņš izplatot materiālus, kur atainota zoofīlija, nekrofīlija un pedofilija.

Jūnijā uzņēmējs sniedzis interviju telekanāla raidījumā un viņu neapmierina konteksts, kādā tas izskanējis, raksta gzt.ru.

«Pret pašu interviju man pretenziju nav, bet pēc tās parādīja kādu dīvainu cilvēku, kurš sevi iepazīstinājis, kā mans jurists. Šis, man nepazīstamais cilvēks, stāstīja, ka viņš no manis aizgājis pēc tam, kad es esmu sācis izplatīt materiālus ar zoofīliju, nekrofīliju un pedofiliju. Es ne ar ko tādu nenodarbojos un nenodarbošos, tāpēc pieprasu prasu atsaukt šo informāciju,» norāda S. Prjanišnikovs. Prasītājs lūdz arī piedzīt morālo kompensāciju 10 milj. rubļu (179 tūkst. Ls) apmērā.