Eksperti

Latvijas tuvredzība - Vai partneru «uzmešana» ir vienīgais veids kā veiksmīgi strādāt Latvijas biznesa vidē?

Inese Andersone, GatewayBaltic direktore, 24.10.2011

Jaunākais izdevums

Kad bērni sāk iet skolā, viņi saprot un iemācas, ka ir bērni, kuru rakstura īpašības un vērtības ir atšķirīgas no tām, kuras ir pierasts novērot savā ģimenē. Kad bērni pieaug, viņi saprot, ka ir nepieciešams prāts un atjautība, lai izdzīvotu savā rajonā. Kad šie paši bērni sāk darboties biznesa vidē, viņi saprot, ka ne visiem cilvēkiem, kuriem ir dārgi uzvalki un vizītkartes, piemīt arī biznesa ētika un godīgums.

Var šķist, ka biznesa kultūra Latvijā ir balstīta uz principa – ka uzvarētājs ir tas, kas gudrāk un izmanīgāk uzmetīs savus biznesa partnerus, klientus, darbiniekus un valsti. Un, lai arī cik tas traģikomiski arī neizklausītos, mūsu sabiedrība glorificē «uzmetējus» un piedod viņu grēkus, ļaujot tiem turpināt grēkot.

Tāpēc, rodas jautājums – vai «uzmešanas» kultūra ir biznesa izdzīvošanas nepieciešama sastāvdaļa Baltijā vai veids kā maksimizēt savu peļņu? Es teiktu, ka, dzīvojot tik mazā reģionā kā Baltijas valstis, mēs nevaram atļauties kādu uzmest, jo nekad nevaram būt pilnīgi droši par to, kā tas var ietekmēt biznesa attīstību nākotnē.

«Uzmešanu» biznesā var pielīdzināt tuvredzībai. Tas ir, kā rīkoties, neredzot perspektīvu tam, kādas sekas tas var izsaukt ne tikai konkrēti tev pašam, bet arī sabiedrībai, kurā tu dzīvo.

«Uzmest» partnerus

Ir novērots, ka pēdējā laikā visizplatītākie «uzmešanas» gadījumi, ko izraisīja ekonomiskā lejupslīde, ir, kad kompānijas, sastopoties ar finansiālām problēmām, vēlas saglābt savus pamatlīdzekļus un nemateriālos aktīvus (firmas zīmolu, iestrādnes, programmnodrošinājumu), pārdod tos saistītām kompānijām zem tirgus vērtības vai apķīlājot par labu sev vai saistītām personām, un principā atstāj bankas vai piegādātājus pie tukšas kases. Pēc tam, nogaidot kādu laiku, viņi parādās citā ampluā un ir gatavi turpināt tālāk nodarboties ar savām biznesa aktivitātēm. Kaut arī šo biznesa «uzmešanu» varētu nosaukt par vienu no izdzīvošanas metodēm biznesā, tas jebkurā gadījumā sniedz negatīvu nokrāsu kompānijas tēlam, kā arī tiek sabojāta uzņēmuma vadības un īpašnieku reputācija to biznesa partneru vidū.

Jūs nekad nevarat zināt, vai nākotnē Jums būs nepieciešams papildus finansējums biznesa attīstībai vai arī atbalsts no piegādātāju puses, lai risinātu kādas klientu problēmas, un ar sabojātu uzņēmuma reputāciju būs grūtāk saņemt šāda veida atbalstu.

«Uzmest» piegādātājus

Vēl viens tipisks gadījums ir, kad uzņēmums regulāri aizkavē maksājumus saviem piegādātājiem vai izmanto savus piegādātājus, uzvedoties kā karalis, diktējot neizdevīgus nosacījumus. Protams, šādu rīcību var izskaidrot gan ar peļņas maksimizāciju, gan izdzīvošanu biznesa vidē. Rezultāts šādai rīcībai ir tāds, ka piegādātājs vairs nebūs tik elastīgs, kad Jums tiešām būs nepieciešama ātra piegāde īsā laika periodā, kā arī viņi regulāri meklēs jaunus klientus – Jūsu konkurentus – kas strādās uz savstarpēji izdevīgākiem nosacījumiem, un visbeidzot, nespējot norēķināties laikus ar saviem piegādātājiem, tie var tikt spiesti pārtraukt savu darbību.

«Uzmest» klientu

Lai cik tas smieklīgi arī neizklausītos, daudziem uzņēmumiem klientu «uzmešana» – apmuļķošana, piemānīšana, informācijas noklusēšana savam izdevīgumam ir kā gūt uzvaru bingo spēlē. Klientu uzmešanai ir dažādas izpausmes formas, kuru piemērošanu dzīvē ierobežo vienīgi uzņēmuma personāla iztēle un ētikas līmenis. Klientu uzmešanas gadījumu ilustrācijai - jūs piegādājāt preci vai pakalpojumu ar zemāku kvalitāti nekā esiet solījis, jūs paaugstiniet cenu, jo novērojat, ka klientam nav ne mazākās nojausmas par patieso preces vai pakalpojuma vērtību, jūs sniedziet sliktāku servisu mazāk svarīgiem klientiem.

Tas viss, protams, kalpo ar vienu mērķi maksimizēt peļņu. Pateicoties konkurencei un atmiņai, arī klienti kļūst gudrāki un savu neapmierinātību par pakalpojumu vai produktu nepatur pie sevis. Pie tam ar sociālo mēdiju palīdzību, neapmierinātības izplatīšana ir viena klikšķa attālumā, lai sasniegtu lielu cilvēku apjomu.

Mēģinājumi paaugstināt savu peļņu, apkrāpjot vienu klientu šodien, rezultējas nākotnes ienākumu zaudēšanā no šī un citiem klientiem.

«Uzmest» darbiniekus un valsti

Visbeidzot, uzmešana, kura ir akceptēta un varētu teikt atzīta sabiedrībā ir darbinieku un valsts uzmešana, nemaksājot nodokļus. Arī šādu peļņas maksimizācijas veidu var nosaukt par tuvredzīgu, jo, kad darbinieks saprot, ka strādājot citur ir iespējams saņemt godīgu samaksu, viņš izmantos izdevību, lai nomainītu darba vidi. Par ietekmi, kādu rada nodokļu nemaksāšana uz sabiedrību, nav nepieciešami papildus komentāri.

Human Due Dilligence

Biznesa «uzmešanas» kultūras apjomi ir atšķirīgi dažādās pasaules valstīs, un, galvenokārt, ir saistīti ar kokrēto biznesa vadītāju un īpašnieku izpratni par ētiku un godīgumu. Attiecīgi, arī ir palielinājusies nepieciešamība pēc Human due Dilligence pakalpojumiem – inteliģentu trešās puses viedokli par potenciālā biznesa partnera ētikas līmeni, reputā iju un vēsturiskajām darbībām.

Tā kā ekonomiskā krīze ir atmodinājusi izdzīvošanas instinktus uzņēmumos un izbalinājusi vēl vairāk ētikas kultūru, pieprasījums pēc šī pakalpojuma ir palielinājies gan no ārzemju uzņēmumiem, kas vēlas strādāt ar Baltijas partneriem, gan no Latvijas uzņēmumiem, kas dodas iekarot jaunas teritorijas. Pirms biznesa attiecību uzsākšanas, cilvēki biežāk vēlas daudz uzmanīgāk pārbaudīt ne tikai klienta kredītreitingus un finanšu rādītājus, bet arī potenciālā partnera reputāciju starp esošajiem un bijušajiem biznesa partneriem, maksātnespējas cēloņus, kā arī pašreizējo biznesa stratēģiju.

Savu biznesa partneru rūpīga izvērtēšana ir preventīvas aktivitātes, lai mazinātu biznesa «uzmešanas» riksu. Uzņēmumu reģistrs, kredītu apdrošināšanas aģentūras, mediji un intervijas ar bijušajiem darbiniekiem un biznesa partneriem ir ļoti labs veids, kā noskaidrot potenciālā biznesa partnera godīgumu, finansiālo stabilitāti un iepriekšējās aktivitātes uzņēmējdarbībā, lai pēc tam, savukārt, izvērtētu savus risku sadarbībai ar jauno partneri.

Šaubu gadījumā par sava biznesa partnera godīgumu, vēl lielāka uzmanība ir jāpievērš līgumattiecībām, naudas un pārskaitījumu plūsmai, nodrošinājumam, vai arī jālemj atturētties no biznesa attiecību veidošanas ar potenciālo «uzmetēju».

Man gribās ticēt, ka «uzmešanas» biznesa kultūra Baltijas valstīs samazināsies, jo cilvēki ir sākuši izjust tuvredzības rezultātu no savām darbībām un lēmumiem. Atcerēsimies, ka cilvēks veido biznesa attiecības ar cilvēku, kuram viņš uzticas. Mēs dzīvojam pārāk mazā pasaulē, lai nodarbotos ar viens otra «uzmešanu». Tomēr, būs nepieciešami vēl vismaz desmit gadi, lai «uzmešanas» paaudzi nomainītu «uzticēšanās» paaudze ar ētiskiem uzņēmējdarbības principiem.

Lūdzu, nesaindējam nākamo paaudzi!

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Apsaimniekotāju - iedzīvotāju kari turpinās; policijā vēršas arī Dzirnavu ielas 18 iedzīvotāji

Nozare.lv, 25.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī daudzdzīvokļu nama Dzirnavu ielā 18, Rīgā, iedzīvotāji vērsušies Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldē ar iesniegumu par iespējamām namu apsaimniekotāja SIA Jauna Vide.lv krāpnieciskām darbībām, informē nama iedzīvotāji.

20.februārī dzīvojamās ēkas Viestura prospektā 75, Rīgā, iedzīvotāji vērsušies ar iesniegumu Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldē par iespējamām namu apsaimniekotāja SIA Jauna Vide.lv krāpnieciskajām darbībām. Iesniegumā iedzīvotāji lūdz policiju reaģēt un īstenot pasākumus, «lai apturētu plaša mēroga iedzīvotāju apkrāpšanu no namu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA Jauna Vide.lv un tā amatpersonu puses». Iesniegumā norādīts, ka Jauna Vide.lv saskatāmi vairāki Krimināllikumā noteiktie noziedzīgie nodarījumi un vairāku ēku iedzīvotājiem nodarītais kaitējums ir mērāms vairākos desmitos tūkstošu latu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai radītu pēc iespējas labāku valsts finansēta atbalsta pieejamību biznesa ideju autoriem un uzņēmumiem visos novados Latvijā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori piedzīvo strukturālas pārmaiņas un inkubatoru atbalsta vienības decembrī tiks atvērtas arī Saldū un Gulbenē.

“Ir būtiski nodrošināt biznesa inkubatoru atbalstu uzņēmējiem un biznesa ideju autoriem pēc iespējas tuvāk to pamatdarbības vietai. Tādēļ LIAA pilotprojektā veido vairākas atbalsta vienības Latvijā ar mērķi palielināt to vietējo biznesa ideju autoru un uzņēmēju skaitu, kas saņem LIAA Biznesa inkubatoru atbalstu. Pēc gada izvērtēsim rezultātus – ja atbalsta vienības būs veiksmīgi sasniegušas tām noteiktos rezultatīvos rādītājus, lemsim par izveidoto atbalsta vienību darbības turpināšanu,” LIAA biznesa inkubatora tīkla pārmaiņas raksturo LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova.

LIAA biznesa inkubatori strādā ar jaunajiem uzņēmumiem un biznesa ideju autoriem, kas vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm, lai tos virzītu tālāk pasaules tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen Latvijas tirgū ienākušais finanšu tehnoloģiju uzņēmums ESTO ir sācis strauju paplašināšanos Baltijas valstīs. Sadarbojoties ar tādiem mazumtirdzniecības līderiem kā iDeal, Elkor, Studio Moderna un BigBox, tas šobrīd kļūst par vienu no straujāk augošajiem spēlētājiem e-komercijas tirgū.

Kādēļ mazumtirdzniecības līderi izvēlas ESTO?

“ESTO jaunie partneri atklāj, ka izvēle, ar kuru no maksājumu risinājumu pakalpojumu sniedzējiem sadarboties, ir prasījusi rūpīgu izpēti un analīzi. Izpētes laikā partneri ir secinājuši, ka neviens konkurents nepiedāvā tādu pakalpojumu izvēli kā ESTO. Esam lepni par jaunizveidotajām sadarbībām un pateicīgi mūsu partneriem par izrādīto uzticību,” stāsta ESTO LV AS valdes locekle Baiba Tētiņa.

ESTO sadarbības partneru galvenie mērķi ir samazināt maksājumu risinājumu izmaksas un radīt patīkamāku iepirkšanās pieredzi gala klientiem, piedāvājot plašu maksājumu variantu klāstu.

“Radīt pozitīvas un atmiņā paliekošas pieredzes mūsu klientiem ir viens no mūsu uzņēmuma galvenajiem mērķiem. Sadarbojoties ar ESTO, mēs varam viņiem piedāvāt mūsdienīgus un elastīgus līzinga servisa risinājumus, kas palīdz mums paaugstināt piedāvājuma vērtību un uzlabot mūsu klientu iepirkšanās pieredzi,” saka Edgars Pilius, BigBox grupas vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Sakret Holdings padomes priekšsēdētāju Andri Vanagu

Lelde Petrāne, 09.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild AS Sakret Holdings padomes priekšsēdētājs Andris Vanags. Baltijas būvmateriālu ražotājs AS Sakret Holdings ir 100% Latvijas kapitāla uzņēmums, kas attīsta un pilnveido franšīzes priekšrocības. Sakret Holdings ietilpst četri sauso un lietošanai gatavo būvmaisījumu ražošanas uzņēmumi Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Skandināvija ir holdinga lielākais eksporta tirgus, kur uzņēmuma intereses pārstāv vietējie speciālisti.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Vanagu dzimta četrās paaudzēs strādājusi dažādos amatos rūpnīcās, iespējams, tāpēc interese par ķīmiju vienmēr bijusi gan skolā, gan arī vēlāk augstskolā. Esmu ieguvis trīs ķīmijas grādus Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) – inženierzinātņu bakalaura grādu ķīmijas tehnoloģijā, inženiera – ķīmiķa kvalifikāciju un inženierzinātņu maģistra grādu silikātu un augsttemperatūras materiālu ķīmijā un tehnoloģijā. Esmu gandarīts, ka RTU iegūtās zināšanas varu veiksmīgi izmantot praksē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš gada sākuma zvērinātu advokātu biroja Sorainen partneru pulkam ir pievienojušies deviņi partneri no trim valstīm, informē biroja pārstāve Anita Galdiņa.

Jaunie līderi stiprinās sešas starptautiskas komandas: Strīdu risināšana, korporatīvās konsultācijas un M&A, finanses un apdrošināšana, nodokļi, nekustamais īpašums, kā arī konkurence un regulētās jomas.

Jauno partneru vidū ir pieci lietuvieši, divi igauņi un divi baltkrievi, palielinot Sorainen partneru kopskaitu no 33 līdz 42. Reģionālajai partnerībai pievienojušās četras sievietes un pieci vīrieši. Jāatzīmē, ka viens jauno partneru grupas pārstāvis tikko sācis bērna kopšanas atvaļinājumu, atspēkojot novecojušo pieņēmumu, ka, kļūstot par vecāku, paaugstinājums būtu atliekams.

Visi jaunie partneri ir izcili savas jomas eksperti, viņi ir lieliski mentori jaunajiem kolēģiem, veido ilgstošas attiecības ar klientiem un ir izteikti viedokļu līderi. Jauno partneru grupā ir divi doktora grāda ieguvēji un vairāki aktīvi augstskolu lektori.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar universitātes pabeigšanu tu sāc darbu ministrijā un nostrādā 25 gadus vai nu nozares ministrijā, vai arī tās kapitālsabiedrībās. Kaut arī tu zini, ka iepriekšējie pasažieru pārvadājumu valsts kapitālsabiedrības vadītāji no amata aizbēguši vai ar kaunu un negodu padzīti, tu tomēr riskē un uzticies politiķiem un augstākajai ierēdniecībai, kas sola atbalstu, tu ej un kopā ar komandu savu iespēju robežās skandāliem plosītu uzņēmumu izvelc no bedres. Taču tā vietā, lai ļautu baudīt sava darba augļus, tev beigās pasaka, ka tev trūkst vīzijas par izglābtā uzņēmuma nākotni. Tāda īsumā no malas izskatās nu jau bijušā VAS Pasažieru vilciens valdes priekšsēdētāja gadsimta ceturksni garā karjera. Ja vien viņš nav no akmens, tad, no vienas puses, kaut nelielam aizvainojumam par šādu attieksmi vajadzētu būt.

No otras puses, Latvija ir pietiekami maza, un nostāšanās pozā, lūpas uzmešana vai cīņa par savu taisnību var – vismaz valsts vai ar to saistītās struktūrās – patraucēt darba meklējumos, kā to piedzīvoja kāds cits jomas speciālists. Proti, bijušajam nozares ministrijas, Autotransporta direkcijas un Pasažieru vilciena darbiniekam Andulim Židkovam vieglāk bija atrast darbu ārpus Latvijas kā Eiropas Komisijas ekspertam. Tas, vai A. Lubānam šajā laikā nācies iet pret sirdsapziņu vai sabiedrības interesēm, izdabājot politiķu vai augstākās ierēdniecības iegribām, zināms vien viņam. Taču nekas uzskatāmi neliecina, ka viņš būtu korumpējies. Kā redzams viņa pērnā gada deklarācijā, nekādu uzkrājumu viņam nav, vien nekustamais īpašums Rīga un 21,3 tūkst. eiro parādsaistības. Tā kā nekas arī publiski neliecina, ka kāds būtu viņam lielu pateicību parādā, atrast līdzvērtīgi apmaksātu darbu – 4,6 tūkst. eiro mēnesī kā Pasažieru vilcienā – varētu būt zināms izaicinājums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Papildināta -15 miljonu eiro vērtā IT projekta ietvaros izveidos un modernizēs augstskolu IT&T infrastruktūru

Gunta Kursiša, 24.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) īsteno vairāk nekā 15 miljonus eiro vērtu projektu, kura rezultātā Latvijas akadēmiķiem un zinātniekiem tiks izveidots «nākamās paaudzes datu pārraides tīkls zinātniskās darbības nodrošināšanai un informācijas sistēmas valsts zinātniskajās institūcijās un augstskolās uzlabošanai».

Projektu paredzēts pabeigt līdz šī gada beigām.

Projekts tiek īstenots sadarbībā ar projekta sadarbības partneriem – 48 zinātnisko institūtu reģistrā reģistrētām institūcijām – Latvijas zinātniskajiem institūtiem un augstskolām, Db.lv skaidroja projekta vadītājs Vairis Lejiņš.

Rezultātā projektā tiks izveidota koplietošanas Akadēmiskā tīkla IT&T infrastruktūra, kā arī tiks modernizēta atsevišķu projekta partneru IT&T infrastruktūra, stāstīja V. Lejiņš.

Turpinot projekta īstenošanu, marta sākumā tika uzsākta iepirkuma procedūra Akadēmiskā datu pārraides tīkla izveidei, paredzot izveidot Akadēmiskā datu pārraides tīkla risinājumu, kas savienos Akadēmiskā datu pārraides tīkla piekļuves punktus Rīgā, Daugavpilī, Rēzeknē, Valmierā, Jelgavā, Liepājā un Ventspilī. Tāpat plānots arī modernizēt projekta partneru CAMPUS datu pārraides infrastruktūru. Rezultātā tīkla lietotāji varēs piekļūt arī starptautiskajiem akadēmiskajiem tīkliem un interneta resursiem, Db.lv norādīja projekta vadītājs Vairis Lejiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apvienojoties vietējiem mazumtirdzniecības veikalu tīklu uzņēmumiem, kas līdz šim pārstāvēja zīmolu «top!», dibināta SIA «Latvian Retail Management», ko turpmāk atpazīs kā zīmolu «Citro»

Par mazumtirgotāju tīkla, kas pagaidām darbojas pārsvarā Ziemeļkurzemē un Latgalē, Latvian Retail Management (LRM) dibinātājiem ir AS Diāna, SIA Gabriēla un SIA LEKON. Vienotu mērķu vadīti, uzņēmumu valdes locekļi jauno apvienību dibināja 2019.gada sākumā. Akciju sabiedrība Diāna un SIA Gabriēla bijušas ilggadējas top! zīmola pārstāves, AS Diāna esot arī vienai no mazumtirgotāju savienības dibinātājām. Lai arī uzņēmumi ir attīstījušies un daudz ieguvuši, darbojoties top! zīmola paspārnē, šodien šī sistēma kļuvi smagnējāka gan lēmumu pieņemšanā, gan ātrumā un šajā gadījumā arī funkciju sadalē, secina SIA Latvian Retail Management (LRM) valdes priekšsēdētājs Imants Kelmers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankas pārvērš valsts iestādēs

Sandris Točs, speciāli DB, 16.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās privātos uzņēmumos, kāda notiek finanšu jomā, īpaši Latvijā,» intervijā Dienas Biznesam saka likvidējamās ABLV Bank īpašnieks Ernests Bernis

Eiropas Savienības tiesiskuma līmenis mums vienmēr ir bijis tas, uz ko Latvijai vajag tiekties. Tagad Eiropas Savienība, lasot medijus, kļuvusi par «pasaules naudas atmazgātāju paradīzi». Kas notiek?

Jāatzīst, ka patreiz cīņa ar naudas atmazgāšanu banku un finanšu nozarē ir galvenā tēma, ar to ir saistīti galvenie riski un tās ir lielākās galvassāpes visiem banku vadītājiem. Tāpēc, ka pasaule tomēr mainās. Ja kaut kas bija pieņemts pirms desmit vai divdesmit gadiem, tad, pasaulei attīstoties, tas vairs nav pieņemams. Ko es ar to gribu pateikt? Visur banku sektorā ir vērojama milzīga spriedze, kas ir saistīta ar to, ka ir ļoti liels spiediens no valsts puses, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, korupciju un noziedzību. Valdības uzskata, ka reālais cīņas lauks ar šiem noziegumiem ir finanses. Nosacīti pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem bija tā robeža, kad pienākumu cīnīties ar šiem noziegumiem no valsts iestādēm sāka pārlikt uz bankām. Sprieda tā – ja noziedzniekiem nebūs iespējas operēt ar savu naudu, tas samazinās noziedzību. Domāju, ka kopumā jā, tā ir pareiza pieeja. Tikai diemžēl patreiz mēs vērojam to, ka lielākā daļa skandālu ir nevis valsts vai banku rīcības dēļ, bet tāpēc, ka tos izraisījušas dažādas publikācijas. Mēs tikko redzējām Swedbank skandālu. Bija Danske Bank skandāls. Ievērojiet – skandālos runa ir par miljardu darījumiem, milzīgiem naudas apgrozījumiem, bet vienlaikus tur gandrīz nav aktīvu krimināllietu, faktiski neviena persona nav apsūdzēta. Kā tas var būt? Man liekas, tas pārvēršas par farsu. Tāpēc, no vienas puses, milzīga atbildība tik tiešām gulstas uz bankām. Tām ir jādara viss, lai nepieļautu savu darbinieku iesaistīšanu nelikumīgos darījumos. No otras puses, ir mediju kampaņa, kas vairāk skar reputāciju, nevis runa ir par reāliem noziegumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Rinkēviča ievēlēšanai par prezidentu JV meklē atbalstu pie Lemberga

LETA, 16.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (JV) ievēlēšanai par Valsts prezidentu "Jaunā vienotība" (JV) tagad meklē atbalstu pie Ventspils domes deputāta Aivara Lemberga ("Latvijai un Ventspilij!"), intervijā laikrakstam "Diena" paudis JV koalīcijas partnera - "Apvienotā saraksta" (AS) - zemkopības ministrs Didzis Šmits.

Viņš asi kritizē JV par to, ka tā esot "uzmetusi" vairākus savus partnerus un gribējusi sašķelt AS, atkārtoti ievēlot par Valsts prezidentu Egilu Levitu. "Domāju, ka JV pieļāva kļūdu aiz kļūdas un rada sev situāciju, no kuras es īsti viņiem izeju ārā neredzu. Nesaku, ka izejas nav, es to neredzu, vismaz ne lai saglabātu JV vadītu valdību. Un es pat tagad nerunāju par koalīciju," intervijā "Dienai" izteicies Šmits.

Politiķa redzējumā, viss, ko JV patlaban dara, ir manipulēšana un "uzmešana". "Domāju, JV ļoti strauji virzās uz to kritisko masu, kad tu esi tik daudz un tik bieži, un tik brutāli solījis, bet nepildījis jeb, latviski sakot, uzmetis, ka vienā brīdī neatkarīgi no uzskatu dažādības - ideoloģiskas, ekonomiskas vai vēl kādas - pārējie var apvienoties un nolikt to vienu stūrī padomāt, kā saka. Es nesaku, ka esam tur, bet mēs strauji tuvojamies."

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā dzīvot (strādāt) tālāk – kāpēc uzņēmumi sāk atgriezties birojos?

Harijs Švarcs, Darījumu apkaimes “Skanstes City” pārvaldītāja “SG Capital” valdes priekšsēdētājs, 28.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienas formulas, kā turpmāk strādāsim, nav, katram uzņēmumam jāatrod sava pieeja. Visticamāk neatradīsim arī miljons iemeslu, kāpēc birojs izkonkurēs darbu mājās, taču iemeslu noteikti ir gana daudz – gan uzņēmumu, gan darba ņēmēju pusē.

Kāpēc uzņēmumi vēlas atgriezties birojos?

Pirms pandēmijas daudzi uzņēmumi domāja un veidoja savu iekšējo kultūru tā, lai darbinieks pēc iespējas vairāk laiku pavadīja birojā, nevis otrādāk. Veidoja modernus birojus, jaunas darba vides un apaudzēja tās ar dažādiem pasākumiem un izglītošanās iespējām. Viņi domāja kā darbiniekus piesaistīt, iesaistīt darba un ārpus darba aktivitātēs. Attiecīgi ir pamats domāt, ka vienā brīdī, kad apstākļi būs labvēlīgi, šie uzņēmumi mēģinās atkal radīt vidi darbiniekiem, lai viņi gribētu nākt uz darbu klātienē. Birojā darbiniekiem būs viss nepieciešamais, lai varētu efektīvāk, labāk, patīkamāk strādāt, nevis censties palikt mājās. Birojs paliks uzņēmuma saimnieciskās darbības centrā, un, domājot uz priekšdienām, darbinieki tiks virzīti uz šo centru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienota klientu apkalpošana, iestādes un procesu efektivitāte, draudzīga un izaugsmi veicinoša vide, brīva informācijas apmaiņa, sadarbība un radošums – tā ir tikai daļa no izstrādātā Latvijas valsts Nākotnes biroja koncepta priekšrocībām. Ko īsti grib valsts, un kas to realizēs, un kā tas izskatīsies dabā?

Lai saprastu, kādēļ valsts biroji vairs nevar būt klasiskie kabineti ar rakstāmgaldu un krēslu un kas īsti tuvāko piecu gadu laikā pamazām taps to vietā, Dienas Bizness uz sarunu aicināja Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski un VAS Valsts nekustamie īpašumi valdes priekšsēdētāju Andri Vārnu. Abu organizāciju sinerģijā savijas pasūtītāja vēlmes un valsts praktiskās iespējas.

Fragments no intervijas, kas publicēta 19. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Kāpēc kaut kas ir jāmaina valsts ierēdņu darba vidē?

J.Citskovskis.: Jebkurā darba vietā ir vēlme sasniegt maksimāli labāko darba rezultātu, un tā tas ir arī valsts pārvaldē. Būtiska loma darba procesā ir tieši darba videi. Tas, ka vide ir jāmaina, parādās darbinieku aptaujās. Valsts kanceleja pērn veica visu valsts iestāžu iesaistes pētījumu, un secinājām, ka tas ir nepieciešams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģionu slimnīcām rezidenti ir jāuzrunā jau pašā studiju sākumā. Ārstu un medmāsu piesaistē ļoti svarīga ir nemateriālā motivācija – cik sakārtota ir darba vide un darba procesi ārstniecības iestādē

To DB rīkotajā apaļā galda diskusijā par personālvadību veselības aprūpē, kas notiek sadarbībā ar holdingu Repharm, uzsvēra tā dalībnieki: Veselības ministrijas valsts sekretāres vietniece un Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētāja Egita Pole, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle Arta Biruma, Liepājas reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Egons Striks, holdinga Repharm personāla vadības direktore Baiba Pedraudze, Rīgas Stradiņa universitātes Tālākizglītības fakultātes dekāne Ilze Grope un personāla vadītāja farmācijas uzņēmumos Edīte Kalniņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas, 11.oktobra personas bez Covid-19 sertifikāta, kas apliecina vakcināciju vai pārslimošanu, varēs apmeklēt tikai noteiktas kategorijas veikalus, paredz pagājušajā nedēļā Ministru kabinetā apstiprinātais rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.

Tirdzniecības pakalpojumus epidemioloģiski nedrošā vidē iekštelpās varēs sniegt pārtikas veikalos, kur 70% no sortimenta veido pārtikas preces, higiēnas preces, dzīvnieku barības un preses izdevumi, aptiekās, tajā skaitā veterinārās aptiekās, optikas veikalos, dzīvnieku barības veikalos, preses tirdzniecības vietās, higiēnas preču veikalos, kur 70% no sortimenta ir higiēnas preces, telekomunikācijas preču un pakalpojumu vietās, kā arī degvielas uzpildes stacijās.

Šajās vietās pakalpojumus epidemioloģiski nedrošā vidē, kas nozīmē, ka tos varēs saņemt un sniegt personas bez sadarbspējīga vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta, varēs sniegt, ja apmeklētāju plūsma pilnībā tiek nodalīta no epidemioloģiski drošā vidē sniegtajiem pakalpojumiem un tiek noteikts tāds maksimālais apmeklētāju skaits, lai nodrošinātu ne mazāk kā 25 kvadrātmetrus no publiski pieejamās iekštelpu platības uz apmeklētāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ESTO ir finanšu pakalpojumu sniedzējs, kas dibināts 2017. gadā, Igaunijā un šobrīd strauji attīsta savu darbību visas Baltijas valstīs. Zīmols tika radīts, lai piedāvātu jaunas paaudzes maksājumu sistēmu, kas būtu izdevīga gan tirgotājam, gan klientam.

ESTO arvien papildina savu pakalpojumu klāstu, lai tie e-komercijas vidē nodrošinātu partneru klientiem elastīgāku preču iegādi, kā arī palīdzētu ar ikdienas izdevumu plānošanu.

Šobrīd ESTO piedāvā lielāko maksājumu risinājumu izvēli Baltijas valstīs — ESTO partneru tīklā ir vairāk nekā 2 tūkst. kooperatīvo partneru un vairāk nekā 200 tūkst. lietotāju.

Baltijā ir vairākas lielas un atpazīstamas kompānijas, kas piedāvā īpašus piedāvājumus ESTO klientiem. Piemēram, Igaunijā ESTO lielāko partneru vidū ir Valge Klaar, Goldtime, Bigbox, Elkor, Expert, Shoppa.ee, Rademar, Sportland, Tradehouse, Home4you, Sotka, Asko un citi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Varam gaidīt jaunas konkurences pārkāpumu prāvas, jo ES konkurences komisāre Margarēte Vestagere nedomā izlikties, ka problēmu nebūtu

Kas izskaidro veselu sēriju notikušo augsta līmeņa konkurences lietu, kas jūsu vadībā iegājušas finiša taisnē – priekšgājēja Hoakina Almunjas iestrādes, jums tas vienkārši iet no rokas vai arī dzīvojam konkurences pārkāpēju laikā?

Iemesli ir dažādi. Google gadījumā pirmās sūdzības ienāca jau 2010. gadā, tad sekoja izmeklēšana un sarunas par uzliekamajām saistībām, bet lieta netika noslēgta. Kad tā nonāca jau uz mana galda, bija jāizšķiras, kā to turpināt. Bija, protams, arī izvēle turpināt sarunas, bet tām ir jābūt ar paredzamu beigu datumu. Un Komisijas oficiālam paziņojumam par iebildumiem ir tāda laba iezīme, ka tas aizdomās turētajai kompānijai nepārprotami parāda, ko mēs domājam, un viņiem ir iespēja atbildēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Aizdevums vai investīcijas – ko izvēlēties uzņēmuma izaugsmei?

Juris Grišins, Capitalia vadītājs, 22.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finansējums ir viens no nozīmīgiem biznesa instrumentiem, lai sasniegtu izvirzītos mērķus un veiksmīgi attīstītu uzņēmumu. Lieliski, ja uzņēmums nepieciešamo kapitālu var nodrošināt uz vēsturiskās peļņas vai apgrozāmo līdzekļu pamata, tomēr ātrākai izaugsmei bieži kompānijai var būt nepieciešams piesaistīt ārēju kapitālu.

Pastāv divi pamata veidi, kā biznesam saņemt naudu – aizņemties vai palielināt pašu kapitālu un pārdot uzņēmuma daļas investoram. Kā viens finansējuma veids atšķiras no otra un kādos gadījumos labāk izmantojams?

Aizdevums uzņēmumam – viss risks uz pašu pleciem

Aizdevums uzņēmumam ir pats vienkāršākais un arī biežākais veids, kā biznesam piesaistīt papildus līdzekļus. Saņemot kredītu, rodas skaidrs pienākums šo naudu atmaksāt ar noteiktu procentu likmi konkrētā laika periodā. Galvenā priekšrocība ir tā, ka attiecības ar finansējuma saņēmēju ir ļoti skaidras un vienkāršas - uzņēmējam ir jāatdod aizdevums un attiecības beidzas. Tāpat aizdevuma sniedzējs nekādi neiesaistās uzņēmuma pārvaldē, vienīgi caur aizdevuma līguma noteikumiem var noteikt atsevišķus rīcības ierobežojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: Eiropu nozagt vairs nevar, kaut gribētāji ir

Didzis Meļķis, DB starptautisko ziņu redaktors, 29.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīt Briselē tiks sadalīti divi no trim ietekmīgākajiem amatiem pasaules lielākajā ekonomikā – Eiropas Savienībā, un jau pats fakts, ka uz vienu no tiem kandidē latvietis, ir ievērības cienīgs

Ir paredzams, ka viens no amatiem – Eiropas ārlietu un drošības pārraudzība, no Baltijas un Austrumeiropas viedokļa raugoties, nonāks ne gluži piemērotākajās rokās. Toties par Eiropadomes vadītāja posteni šaubu nav – būs labi vai vēl labāk. Proti, uz to kandidē Polijas premjers Donalds Tusks un Latvijas ekspremjers Valdis Dombrovskis.

Tāpat šaubu nav, ka šis un turpmākais amatu sadalījums, kad topošās Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers līdz oktobrim izvēlēsies komisārus, būs «Briseles miers», kura panāktā vienlīdzība nozīmēs vienlīdz nepatīkamas situāciju radīšanu visiem. Bet ziniet – tā tas ir domāts, viss ir kārtībā. Tā Eiropa vienkārši darbojas, turklāt apskaužami labi darbojas, un mēģinājumi to replicēt pēc citām formulām acīmredzami ir lemti neveiksmei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savstarpējo aizņēmumu platforma Debitum piedzīvojusi attīstības ideju restartu, kas saistīta ar īpašnieku maiņu, un plāno stiprināt darbību visā Eiropā, piedāvājot daudzveidīgas investīciju iespējas saviem klientiem. Platforma piedāvā uzsākt investīcijas jau no 10 eiro, kas ne tikai dod iespēju vieglāk iepazīt investīciju vidi un pasīvā ienākuma dabu, bet arī paredz brīvu uzkrājuma veidošanas iespēju privātpersonai. Par to sīkāk DB.lv izjautāja Debitum līdzīpašnieku un vadītāju Ēriku Reņģīti.

Pastāstiet, lūdzu, sīkāk par platformas Debitum īpašnieku maiņu! Kas bija noticis, vai kaut kas mainīsies, ienākot jauniem platformas turētājiem?

- Savstarpējo aizdevumu jeb P2P platforma Debitum ir dibināta pirms pieciem gadiem. Tā bija sasniegusi idejas autora un īpašnieka mērķus, un, kā tas nereti gadās pēc uzstādījumu sasniegšanas, izaugsme bija apstājusies. Tā nav norāde uz kādiem sliktiem finanšu rādītājiem, bet gan uz enerģijas trūkumu tālākai attīstībai, un tieši tādēļ man un diviem partneriem bija iespēja uzņēmumu iegādāties. Saprotams, ka būs izmaiņas, jo mums idejas par attīstību ir, tāpēc arī pirkām. Uzskatu, ka kopā ar partneriem esam noķēruši īsto brīdi, jo uzņēmums ir labā stāvoklī, ar labu reputāciju, Latvijas Bankas izsniegtu licenci un 11 000 investoru bāzi, tādēļ atliek turpināt un realizēt tās idejas, kas mums ir padomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu tīklu daudzgadu plāni problemātisko budžetu laikmetā ir retums, bet bez tiem cieš plašāka ekonomika

Tā kā biznesa attieksme pret savām vērtībām nav izteikta ne sabiedrībai, ne politiķiem, nākas pārlikt uzsvarus uz ceļu infrastruktūras sociālo nozīmību, saka Pasaules ceļu asociācijas (PCA) ģenerālsekretārs Žans Fransuā Kortē.

Kāds ir ieteicamais finanšu instruments šai valstu budžetiem spiedīgajā situācijā? Vai tā ir publiskā un privātā partnerība (PPP)?

(Vilcinās.)

Un – vai ir kāda noslodze, pie kuras PPP darbojas efektīvāk? Teiksim, Latvijā tās noslodzes ir atšķirīgas no Polijas vai Vācijas – vai šeit PPP ir labākais modelis?

Vislabāk jau tas darbojas tur, kur ir liela satiksme, jo tur ceļu būve atmaksājas efektīvāk. Dažādos veidos atmaksājas, bet pārsvarā es ar to domāju transporta nodevas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu klients vēlas ievērojami lielāku kontroli pār saviem izdevumiem nekā iepriekš, izvēloties, kā, cik un kādā periodā ir gatavs maksāt. Veiksmīgi attīstot un pierādot sevi Igaunijā, inovatīvo finanšu tehnoloģiju uzņēmums ESTO nolēmis ieņemt vadošu vietu arī Latvijas e-komercijas tirgū.

Uzņēmums izstrādā un pārvalda modernāko maksājumu platformu, kuras galvenais uzsvars ir elastīga un automatizēta produkta nodrošināšana saviem klientiem. Tehnoloģiskās konkurences priekšrocības ir ļāvušas uzņēmumam īsā laika periodā iekļūt nobriedušā POS finansēšanas sektorā.

“Mūsu esošie Igaunijas un Lietuvas partneri izmanto ESTO pakalpojumus gan e-veikalos, gan klātienes veikalos visās Baltijas valstīs vienlaicīgi – ar vienādotiem procesiem, nosacījumiem un ātru, vienkāršu integrāciju. Mēs redzam, ka varam palīdzēt daudziem Latvijas tirgotājiem palielināt vidējā pirkuma grozu un kopējos pārdošanas apjomus. Savukārt, klientiem mēs piedāvājam pilnībā automatizētu 60 sekunžu ātru noformēšanas procesu, kas atvieglo iepirkšanos un padara to patīkamāku. Darbojamies Latvijā vien pāris mēnešus, bet sadarbību esam uzsākuši ar vairāk nekā 20 partneriem. Mūsu pakalpojumus novērtē tādi uzņēmumi, kā ideal.lv, weekendshoes.lv, 24a.lv, stilmann.lv, rokaspulksteni.lv, verkter.lv un citi,” stāsta Baiba Tētiņa, ESTO LV, AS valdes locekle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu dinamiskajā dzīves ritmā jebkuram cilvēkam ārkārtīgi svarīgs ir lietderīgi pavadīts laiks, jo katram tas ir ierobežots. Un tas ir īpaši būtiski uzņēmējdarbībā. Neatkarīgi no tā, vai uzņēmums ir globāls, lokālas nozīmes vai pavisam neliels, katram no tiem ir savi biznesa jeb darījumu partneri. Kas tad ir vislabākais veids, kā tikties ar biznesa partneriem, lai kopīgi varētu nākt pie kopsaucējiem, noslēgt līgumus, apmainīties ar viedokļiem un apspriest problēmas? It īpaši tagadējā realitātē, kad no visām pusēm uzglūn visādi nezināmi vīrusi, un darba vide dažkārt pilnībā pāriet tiešsaistes režīmā.

Tikšanās pasākumi ar biznesa partneriem var būt visdažādākie. Un tie var tikt organizēti ļoti līdzīgā veidā, kā tiek organizēti tā saucamie komandas(-u) saliedēšanas pasākumi.

Kas ir tikšanās pasākumu ar biznesa partneriem klasika? Sapulces. Protams, uzreiz nāk prātā nogurdinoša sēdēšana kaut kādā slēgtā, pieelpotā telpā, kurā atrodas daudz cilvēku. Pārsvarā šādos pasākumos ir jāievēro lietišķs apģērba kods, visi sēž pie liela galda vai vairākiem galdiem un ar gana nopietnām sejām.

Bet vai tad viss patiešām notiek tik stereotipiski? Modernos uzņēmumos sapulces vai tikšanās pasākumi notiek daudz neformālāk. Piemēram, tām pašām sapulcēm nav jābūt kā kaut kādam nogurdinošam lāstam. Šos tikšanās pasākumus var noorganizēt visiem patīkamā, neformālā veidā. Piemēram, plašās, gaišās telpās ar logiem visas sienas garumā. Vēl labāk, ja pa logiem ārā redzamās ainas nenovērš uzmanību, ir laba trokšņa izolācija, gaisa kondicionieris un citi sīkumi. Pie tam kāpēc obligāti jābūt lielajiem, garajiem vai apaļajiem galdiem? Labs risinājums ir stāvgaldi. Cilvēki var brīvi pārvietoties starp tiem, tādējādi telpā tiekoties ar visiem pārējiem pasākuma dalībniekiem. Nav jāsēž pie galda un jāmiegojas. Pat, ja uz ekrāna ir sākotnēji paredzēta kāda neilga prezentācija, lai iesāktu dialogu un viedokļu apmaiņu. Pasākuma organizētājam gan obligāti vajadzētu nodrošināt viesiem kādus atspirdzinājumus: kafiju, tēju, limonādes, ūdeni un kādas nelielas uzkodas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Httpool iegūst LinkedIn partneru čempiona balvu

Db.lv, 31.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums Httpool, kurš ir sociālā tīkla LinkedIn pārdošanas partneris vairāk nekā 18 tirgos Eiropā, tostarp Latvijā un Centrālajā Austrumeiropā, Austrijā un Šveicē, šogad LinkedIn partneru globālajā konferencē Partner Connect Httpool ir ieguvis nozarē atzītu apbalvojumu – Partneru čempiona balvu 2021.

Šis apbalvojums tiek piešķirts tam sadarbības partnerim, kurš ir rādījis vislabāko piemēru un darījis visu iespējamo, lai radītu vērtību klientiem.

"Lai gan piedzīvojām lielas uzņēmējdarbības pārmaiņas, mēs nodrošinājām atbalstu saviem klientiem arī šajā pārmaiņu un nenoteiktības pilnajā 2020. gadā. Esam patiesi lepni, ka LinkedIn mūs atzina par čempionu starp saviem partneriem," stāsta Httpool reģionālais vadītājs Baltijā Arnis Ozols.

"Mēs jūtamies pagodināti, ka tādi zīmoli kā Lokalise un Atea Global Services uztic mums savu LinkedIn kampaņu īstenošanu. Httpool arī turpmāk veicinās sadarbības partneru izaugsmi, garantējot veiksmīgus un pārdomātus risinājumus," piebilst A. Ozols.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Eco Baltia Vide vērsies tiesā, lai piedzītu zaudējumus no Jūrmalas domes; dome pārmetumus noraida

Žanete Hāka, 06.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas pilsētas atkritumu apsaimniekotājs – personu apvienības SIA Jūrmalas ATU un SIA Eko Rīga saistību pārņēmējs SIA Eco Baltia Vide – lauzis līgumu ar Jūrmalas domi tā nesamērīguma dēļ un iesniedzis prasību Administratīvajā rajona tiesā, lai piedzītu no Jūrmalas domes zaudējumus, informē uzņēmuma pārstāvji.

Zaudējumi uzņēmumam radušies pašvaldības neizdarības dēļ, poligonā noglabājamo atkritumu apjoma samazināšanā, uzsver kompānijas pārstāvji. Par attiecīgo situāciju informācija nosūtīta arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.

«Atkritumu apsaimniekošanas līguma izpilde Jūrmalas pilsētā, par tarifiem, kādi tie ir uz šo brīdi, kļuvusi par nesamērīgi lielu slogu apsaimniekotājam, līdz ar ko faktiski neiespējama. Kopš līguma slēgšanas 2011.gadā mainījušies ne vien faktiskie apstākļi – piemēram, pieaugošais cenu kāpumus par atkritumu tonnas noglabāšanu poligonā, – bet arī tiesiskie apstākļi. Jūrmalas dome nav pildījusi ne valsts, ne Piejūras reģiona atkritumu apsaimniekošanas plānos minētos pasākumus, lai samazinātu poligonos noglabājamo atkritumu apjomu. Līdz ar ko auga gan atkritumu apjoms, gan apsaimniekošanas izmaksas, sasniedzot līgumā noteikto summu ātrāk nekā tas bija paredzēts – 2016.gadā,» uzsver Eco Baltia Vide.

Komentāri

Pievienot komentāru