Tiek novērtētas Francijas ekonomisko reformu ambīcijas; protekcionisma rēgs Eiropā kļūst blāvāks, trešdien lasāms laikrakstā Dienas Bizness.

Francijas prezidenta Emanuela Makrona un premjera Eduāra Filipa plānu dabūt Franciju laukā no ieilgušās ekonomiskās stagnācijas Starptautiskais Valūtas fonds jaunākajā ziņojumā ir nodēvējis par ambiciozu un vērtē to kā pareizo risinājumu, lai valsts izrautos no ieilgušā apburtā loka – fiskālās nelīdzsvarotības, augsta bezdarba un salīdzinoši vājas starptautiskās konkurētspējas.

Risinājums tam jau ilgstoši no dažādām vērtētāju pusēm ir saredzēts elastīgākā pieejā Francijas stīvajam Darba likumam, fiskālajā disciplīnā un pakāpeniskā nodokļu sloga mazināšanā. Kopš nesena laika līdz ar E. Makrona uzvaru prezidenta vēlēšanās un pēc tam viņa partijas La République en marche! fenomenālajiem panākumiem vispārējās vēlēšanās identiska aina ir pavērusies arī no Elizejas pils logiem Parīzē.

Ģimenes uzņēmumi visā Eiropā un tostarp arī Baltijas valstīs kopumā ļoti optimistiski raugās nākotnē. Pozitīvu pārliecību savās nākotnes prognozēs Eiropā vidēji pauž 75% ģimenes uzņēmumu, savukārt Baltijas valstīs tikai nedaudz mazāk – 74% ģimenes biznesu pārstāvju, liecina jaunākais starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG Eiropas ģimenes uzņēmumu pētījums European Family Business Barometer 2015.

Pētījums parāda, ka iepriekšējā gada laikā 68% Baltijas valstu ģimenes uzņēmumu ir izdevies palielināt apgrozījumu (Eiropā vidēji – 58%), 53% ir palielinājuši darbinieku skaitu (Eiropā – 46%), bet 56% ir izdevies palielināt savu darbību ārvalstīs (Eiropā – 58%). Barometrs uzrāda vispārēju pārliecinātību dažāda lieluma uzņēmumos, tomēr nedaudz mazāks optimisms ir novērojams mazākos ģimenes uzņēmumos (kuru apgrozījums nepārsniedz 10 miljonus eiro): kamēr mazo uzņēmumu vidū pozitīvs skats nākotnē ir 66%, lielo uzņēmumu vidū nākotnē pozitīvi raugās pat 81%.

Lai arī kopumā ģimenes uzņēmumu darbības rādītāji un to skats nākotnē ir pozitīvs, tomēr vairākas tendences var sagādāt tiem grūtības un jaunus izaicinājumus. Attiecībā uz lielākajiem nākotnes izaicinājumiem nedaudz atšķiras Baltijas un Eiropas respondentu atbildes. Baltijas valstīs kā lielākais izaicinājums tiek minētas pieaugošās darba spēka izmaksas (Baltijā – 44%, Eiropā vidēji – 26%), kas tuvākajā nākotnē var kļūt par lielāko apgrūtinājumu vietējiem ģimenes uzņēmumiem. Savukārt Eiropā kopumā kā lielākais izaicinājums dominē konkurences pieaugums (Eiropā – 37%, Baltijā – 26%).

Jārisina lidostu un gaisa telpas kapacitāte, aviokompāniju rentabilitātes problēmas

Tādus secinājumus izteica nozares eksperti Rīgas Aviācijas forumā 2019.

«Izdevās izveidot kvalitatīvu konferences saturu, sākot ar vietējiem ekspertiem attiecībā uz infrastruktūras jautājumiem un beidzot ar interesantu diskusiju par Eiropas aviācijas nozares izaicinājumiem,» gandarījumu par nu jau otro ikgadējo forumu pauž Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) vadītājs Artūrs Kokars.

Kā galvenās sistēmiskās problēmas, ar ko tuvāko gadu laikā saskarsies Eiropas aviācija, forumā minētas neizbēgamā aviokompāniju konsolidācija un lidostu un gaisa telpas kapacitāte. Proti, mazākās kompānijas ar laiku neizbēgami pazudīs no tirgus, jo tikai lielās lidsabiedrības Ziemeļamerikā un Eiropā spēj ģenerēt pietiekami lielu biznesa apjomu, lai tas nestu peļņu. Savukārt mazas aviokompānijas ilglaicīgi cieš zaudējumus pat pie labvēlīgiem nosacījumiem. Šobrīd kā papildu izaicinājums ir degvielas cenu kāpums un atsilums pasaules ekonomikā. «Līdz ar to vājākajiem vai nu jāpazūd, vai arī jāapvienojas,» saka A. Kokars. Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic biznesa modeli runātāji gan vērtējuši visnotaļ pozitīvi.

Globālais tirgus Eiropas un Japānas brīvā tirdzniecība ir apliecinājums liberālajām vērtībām; Latvijas interese paredzami pieaugs, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Straujo virzību uz nule kā noslēgto brīvās tirdzniecības līgumu starp ES un Japānu jeb Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu (EPN) ir sekmējusi ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas protekcionisma dēļ notikusī Klusā okeāna reģiona brīvās tirdzniecības līguma (TPP) caurkrišana. EPN stāsies spēkā 2019. martā un nozīmēs muitas tarifu atcelšanu vairāk nekā 99% no ES preču eksporta uz Japānu. Tas radīs pasaulē lielāko brīvās tirdzniecības bloku ar 600 miljoniem iedzīvotāju un gandrīz trešo daļu no pasaules IKP.

Latvijas preču eksportētāji par jaunajām iespējām ir optimistiski, tomēr ne īstermiņā.

Paldies Trampam

«Trampam ir jāsaka paldies par to, ka pēc ilgām un stagnējošām sarunām, kas tika uzsāktas 2013. gada aprīlī un vienu brīdi šķita nonākušas strupceļā, beigās tik ātri izdevās parakstīt EPN,» DB komentē eiroparlamentārietis un EP Starptautiskās tirdzniecības komitejas loceklis Artis Pabriks. Viņš skaidro, ka TPP neizdošanās dēļ Japāna bija gatava atjaunot sarunas un piedāvāt praktiski tādus pašus noteikumus ES kā iepriekš ASV, īpaši attiecībā uz lauksaimniecības produktu eksporta apjomu, kas līdz šim bija viens no lielākajiem šķēršļiem līguma noslēgšanai. «Līguma parakstīšana ir uzskatāma kā abu pušu pretreakcija uz Trampa īstenoto protekcionisma politiku. Kompromiss lielā mērā tika panākts, atverot ES tirgu Japānas automobiļiem, bet Japānu ‒ ES lauksaimniecības produktiem.»

Globālās ekonomikas izaugsme pastiprinās, un tas ir pamats ārvalstu tiešo investīciju (ĀTI) plūsmu pieaugumam pasaulē. Tomēr gaisā joprojām virmojošā politisko procesu nenoteiktība neļauj strauji uzlaboties investoru noskaņojumam.

Neskatoties uz noturīgajām ĀTI ieplūdēm Latvijā pēckrīzes periodā, globālā integrācija investīciju jomā Latvijai vēl ir vāja.

Lai Latvija arī turpmāk spētu paņemt savu ĀTI daļu, konkurencē Centrālās un Austrumeiropas valstu (CAE) reģionā bez valsts izaugsmes potenciāla nozīmīgi ir arī strukturālie aspekti.

2016. gadā pasaulē pēc būtiska ĀTI pieauguma gadu iepriekš bija vērojams kritums, tomēr ieplūdes saglabājās nedaudz virs pēckrīzes perioda vidējām plūsmām. Protekcionisma pieauguma un vājas globālās tirdzniecības gaisotnē vēl jo svarīgāka kļūst klātbūtne vēlamo noieta tirgu tuvumā.

2016. gadā TOP3 ĀTI saņēmējvalstis pasaulē bija ASV, Lielbritānija un Ķīna. Turklāt ASV un Ķīna savas pozīcijas saglabā jau četrus gadus pēc kārtas. Nemainīgā investoru interese liecina par šo lielo ekonomiku pievilcību, neskatoties uz svārstībām globālajā ekonomikas un politiskajā vidē.

Pēdējo 30 gadu laikā globālie importa tarifi ir pastāvīgi mazinājušies. Tomēr populisma vilnis pasaulē stiprina protekcionisma vēsmas. Tāpēc varam sagaidīt, ka tirdzniecības attiecību saspīlējums saglabāsies.

ASV, Eiropas Savienība, Ķīna un pārējās pasaules valstis vēl izsver atbilstošāko tirdzniecības politikas stratēģiju. Taču globālā ekonomika līdzšinējo tarifu celšanu spēj «sagremot», neradot būtisku ietekmi. Nākotnē tas var mazināt riska apetīti un aktīvu cenas. Tādejādi centrālās bankas var nonākt sarežģītā situācijā - inflācija aktivizējas, bet izaugsmes un aktīvu cenu izredzes pasliktinās.

Tramps paaugstināja tarifus atsaucoties uz «valsts drošības» interesēm, tādējādi iesaistot ASV tirdzniecības karā ar pārējo pasauli, galvenokārt Ķīnu, ES, Kanādu, Meksiku un Japānu. Ietekmētās valstis ir atbildējušas palielinot tarifus ASV precēm, vienlaicīgi mēģinot paplašināt un pastiprināt, starptautiskās tirdzniecības sadarbību. Taču 2018. gada tirdzniecības karš līdz ar to ir raksturojams kā divpusējs, ne vispārējs kā 1930. gados.

«Vēsturiski Latvija ir atkarīga no Krievijas energoresursu importa. Taču pēdējā laikā Latvija kopā ar pārējām Baltijas valstīm ir spērusi nozīmīgus soļus, lai stiprinātu enerģētisko drošību,» intervijā pauž ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Tā kā Latviju kā jaunu valsti stiprāk ietekmē globālās ekonomiskās un politiskās svārstības, ciešas saiknes ar ekonomiskiem partneriem un stabili eksporta tirgi Latvijas attīstībā pilda īpaši svarīgas funkcijas. Kā jūs vērtējat pašreizējo Latvijas un tās lielāko ekonomisko partneru attiecību stāvokli? Kāda ir globālo politisko notikumu ietekme uz šīm attiecībām?

Globālās ekonomiskās un politiskās svārstības Latviju ietekmē tāpat kā jebkuru citu valsti, taču, atrodoties Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā, kur arī ir Latvijas galvenie tirdzniecības partneri, mēs varam justies stabilāk nekā valstis, kuras tur neatrodas. Latvijas un tās partnervalstu attiecības kopumā ir vērtējamas pozitīvi. Tirdzniecības apgrozījumi ir stabili un augoši (turpina augt preču un pakalpojumu eksports, kas faktiskajās cenās 2018.gadā sasniedza 17,4 miljardus eiro. Tomēr pieauguma tempi palēninās). Neskatoties uz to, tomēr pastāv zināmi riski.

Aizvadīto divu gadu laikā Latvijas iedzīvotāji ir piedzīvojuši gan gandrīz trīsdesmit gadu laikā augstāko inflāciju, gan uz iepriekšējās desmitgades fona neparasti augstas procentu likmes.

Šie notikumi bija saistīti – Eiropas Centrālā banka likmes paaugstināja, lai mazinātu inflāciju. Tagad jau var teikt, ka inflācija ir normalizējusies, tā no 22,5% pirms gada samazinājās līdz 3,3% šī gada septembrī, nav šaubu, ka oktobrī tā ir vēl zemāka. Vai tas nozīmē, ka samazināsies arī procentu likmes?

Vienkāršākā atbilde būtu – jāskatās, ko saka finanšu tirgi. Finanšu instrumentos iecenotās prognozes vēsta, ka vēl viena likmju kāpuma varbūtība ir maza, ap 10%. Savukārt varbūtība, ka likmes martā samazināsies šobrīd ir divreiz lielāka, pēc tam likmju samazināšanās ticamība arvien aug ar katru mēnesi, līdz nākamā gada septembrim varētu būt sperti viens vai divi likmju samazinājuma standarta soļi (0,25 procentpunkti). Tirgi arī domā, ka šo soļu tomēr nebūs daudz, ilgākā laikā likmes varētu samazināties apmēram 3% līmenī.

Skatoties uz Lielbritānijas mocībām ar Brexit procesu, ir viegli pakļauties schadenfreude sajūtām, tā sakot, – ja jau mēs jums tā nepatīkam, tad izbaudiet savas problēmas. Jo tiešām, ņemot vērā gaidāmās ekonomiskās grūtības un, vēl jo vairāk, nepieciešamību atrast veiksmīgu sadarbības modeli Ziemeļīrijā un Skotijā, grūti iedomāties, kā no tā var iznākt kas Lielbritānijai veiksmīgs.

Tomēr var gan. Ir iespēja, ka galu galā briti uz Brexit raudzīsies kā uz pozitīvu veiksmes stāstu. Kā tas ir iespējams? Šajā rakstā mēģināšu iezīmēt šādu scenāriju.

Ja nu šajā neskaidrībām pilnajā procesā ir kas skaidrs, tad tas ir fakts, ka ekonomiski Lielbritānija zaudēs. Gandrīz visu ekonomistu lietotie Lielbritānijas izstāšanās ekonomisko seku novērtējuma modeļi prognozē negatīvu ietekmi uzreiz pēc Brexit. Var skeptiski vērtēt ekonomistu modeļus, tomēr grūti iebilst šo vērtējumu pamatā esošai loģikai: kompānijas, kas pašlaik strādā Lielbritānijā, rēķinās ar netraucētu tirdzniecību vienotajā Eiropas Savienības (ES) tirgū. Ļoti lielai daļai uzņēmumu pieeja ES tirgum ir stratēģijas stūrakmens. Uzņēmumi cietīs un noteikti pārskatīs savus investīciju un nodarbinātības plānus par sliktu Lielbritānijai. Tāpēc vismaz īstermiņā Brexit nozīmē neizbēgamu triecienu tautsaimniecībai.

Latvijas gadījumā durvis atvērusī OECD nav bagāto valstu, bet gan labās prakses klubs. Ķeksītis ir, tagad jārīkojas, lai būtu arī jēdzīgi ieguvumi

Vai varam ticēt, ka ķeksītis par iesaukumu OECD būs kārdinoša ēsma investīcijām? Ja OECD patiešām atnesīs naudu, tad tās būs zināmas pretrunas ar pašreizējo dinamiku ārvalstu investīciju jomā, kas vairāk izskatās pēc kabatas, kurā palikusi tikai sīknauda, bet par šo situāciju DB jau ir nenogurstoši vēstījis iepriekš. Šoreiz vērts paskatīties no citas puses. Arī Sprīdīša emocijas, nonākot karaļnamā, bija divējādas.

Prieks jau bija, ka princesi var skatīt savām acīm, bet, labāk iepazīta, tā palika tikai par smuku sejiņu bez nozīmīga satura. Dzīšanās pēc dalībnieces statusa Latvijai bija kļuvusi par gandrīz pašmērķi, kas pat bija uzsācis patstāvīgu dzīvi ārpus reālajiem ieguvumiem, ko Latvija varētu saņemt vai nesaņemt no atrašanās «izredzēto» valstu lokā. Kā tablete, kuru ieņemot, pagaistu visas ekonomikas ligu un politikas vēdergraižu nomocītā valsts ķermeņa problēmas, sapnis par OECD ļāva grimt uz gaišo nākotni vērstās fantāzijās.

Lai arī pērnā gada nogalē valsts atteicās no minimālo valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu ieviešanas ar šo gadu, tomēr ideja nekur nav pazudusi, diskusijas par to varētu atsākties vasarā

Tāds ir secinājums pēc Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdes, kurā vērtēta jaunās nodokļu politikas stratēģija un tās ietekme tieši uz valsts speciālās apdrošināšanas budžetu.

«Labklājības ministrijai ir jāsagatavo savs redzējums par iespējamiem risinājumiem sociālās aizsardzības jomā, tostarp par arī minimālajām valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām,» skaidro Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra. Arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča atzīst – lai arī šis jautājums pērn gada nogalē tika atcelts, taču tas nav«noņemts» no dienaskārtības. «Sagaidīsim Labklājības ministrijas piedāvājumu un tad varēsim izdarīt secinājumus par šāda risinājuma nākotni,» uzsver A. Barča. DB jau rakstīja, ka par minimālā nodokļa apmēru parlaments nobalsoja jau 2015. gada nogalē, tomēr šīs prasības stāšanās spēkā tika paredzēta no 2017. gada, bet pilnā apmērā - no 2018. gada, savukārt 2016. gada decembrī Ministru prezidents Māris Kučinskis aicināja atteikties no minimālo valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu ieviešanas, ko Saeima arī veica.

Rēzeknieši gatavo gandrīz septiņus miljonus eiro vērtu ēsmu smagajām industrijām – lai piesaistītu investorus, radītu darbavietas un liktu apņēmīgāk notikt uzņēmējdarbības asinsradei.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Laikraksta Dienas Bizness žurnāls Biznesa Plāns apmeklēja Rēzekni dažas dienas pirms sākās jauna rūpniecības kompleksa radīšanas process degradētajā un bez pielietojuma pamestajā zonā Rēzeknes Ziemeļu rajonā – padomju okupācijas laikā tieši tur pulsēja pilsētas industriālā sirds, darbojās Piena konservu kombināts, Slaukšanas iekārtu rūpnīca, Rēzeknes elektrobūvinstrumentu rūpnīca (REBIR). Rēzeknieši tēmē uz smagajām nozarēm, jo tieši to uzmanības piesaistīšana var nodrošināt vairāk jaunu darbavietu.

Pašlaik revitalizācijai paredzētās teritorijas malā slejas pelēks padomju rēgs. Tā ir pilsētas katlumājas «atmirusī» daļa, grandioza ķieģeļu celtne, kura kļuva lieka, pilsētai atsakoties no mazuta kurināmā un pārejot uz gāzi. Apkārtējā ainava arī nav rosinoša. Aizaugusi, pielūžņota vieta. Šur tur vijas milzu cauruļu ceļi. Teritorijas malā mākoņus graiza varens sarkano ķieģeļu dūmenis kā pamatīgs veco laiku obelisks. Pērn katlumājas daļu Rēzeknes pašvaldība pārņēma savā bilancē no pašvaldības a/s Rēzeknes siltumtīkli. Tālāk tapa projekts, lai tukšās celtnes vairāk nekā divus tūkstošus kvadrātmetru platībā pielāgotu ražošanas telpām un noliktavām, bet trīsstāvu korpusu varētu izmantot birojiem. Patlaban tur redzamas atliekas no siltumtīklu vecā vadības bloka, kantora un laboratorijām ar gadu gaitā neskartām ķīmisko vielu pudelēm un kolbām. Ēkas pārtapšana sākusies šoruden un noslēgsies nākamgad. Pašvaldība atklātas izsoles ceļā meklēs nomnieku, izvirzot prasības gan par plānotajām investīcijām, gan jaunu darbavietu radīšanā. Nomniekam, ja tas būs viens komersants, būs jānodrošina vismaz 95 darbavietas un 3,5 miljonu eiro liels ieguldījums iekārtās, ko pats arī izmantos. Nosacījumi paredz, ka objektam jāsāk jaunā dzīve, tas ir – pašvaldībai jāatrod investors, līdz 2020. gadam. «Visbeidzot komersants nāks iekšā ar savām iekārtām un darbagaldiem,» ceļa beigas no pamesta grausta līdz modernai ražotnei rezumē Rēzeknes pilsētas domes Attīstības pārvaldes vadītājs Georgijs Orlovs. «Būs foršas, modernas telpas, kur varēs uzsākt ražošanu, faktiski tikai samontējot un palaižot savas iekārtas».

Bieži tiek kultivēts stereotips, ka parastajam cilvēkam nav iespējams pierādīt savu taisnību civilstrīdos ar finanšu iestādēm, tomēr kādreizējā American Express Gold kartes lietotāja ir pierādījusi pretējo.

Viņai izdevies iegūt pozitīvu pirmās instances tiesas spriedumu. Strīda otra puse, kura šīs saistības pārņēma cesijas rezultātā, ir iesniegusi apelācijas sūdzību Rīgas apgabaltiesā. Pirmās instances tiesas spriedumā teikts, ka «prasītājs ar pārliecinošiem un pietiekamiem pierādījumiem nav pierādījis faktu, ka atbildētājai būtu nenokārtotas maksājuma saistības pret banku».

Pagātnes nasta

Strīda pirmsākumi ir meklējami 2007. gadā, kad uzņēmēja Līga (datu aizsardzības nolūkā viņas uzvārds tiesas spriedumā ir anonimizēts) piekrita piedāvājumam saņemt American Express kredītkarti. «Visus bankas prasītos procentus un maksājumus veicu tā, kā tika prasīts, kaut arī šķita dīvaini, ka pirmajā gadā šie maksājumi bija mazāki nekā otrajā un trešajā gadā,» viņa atceras. Lielās pieprasītās summas šķitušas aizdomīgas, un viņa vērsusies bankā ar šo jautājumu, tur arī saņēmusi atbildi, cik daudz jāatmaksā par tās izmantošanu. «Samaksāju prasīto summu bez diskusijām, lai arī tā bija neizprotami liela, un vairs par to neinteresējos, jo uzskatīju, ka savas saistības par šī kartes izmantošanu esmu izpildījusi, taču pirms kāda laika saņēmu ziņu, ka esmu parādā 3800 eiro,» savu nepatīkamo pārsteigumu neslēpj bijusī American Express Gold kartes īpašniece. Banka prasījumu tiesības bija nodevusi parādu piedziņas kompānijai, kura savukārt sākotnēji piedāvāja izlīgumu, bet Līga no šādas iespējas atteicās, un parādu piedziņas uzņēmums vērsās tiesā ar attiecīgu prasību pret viņu par parāda, kā arī kavējuma un līgumisko procentu piedziņu. «Dīvaini, ka izlīguma piedāvājumam neseko faktu pārbaude, bet tiek celta prasība, kura vēlāk tiek uz pusi samazināta,» pārsteigumu neslēpj Līga.

Borisa un Ināras Teterevu fonda programmas Māksla publiskā telpā ietvaros Rīgā parādījies jauns soliņš – pie Latvijas Mākslas akadēmijas otrdien tika atklāts jauns māklas objekts Rīgas lauva. Savukārt Viesturdārzā šīs programmas ietvaros vakar tika atklāts Brigitas Zelčas-Aispures mākslas objekts Mala, teikts paziņojumā medijiem.

«Rīgas lauvas tēls nāk no pilsētas ģerboņa - lauva ir iznākusi no savas oficiālās ikdienas, lai uz brīdi atlaistos netālu no Mākslas muzeja. Tā ir lieliska vieta, kur atpūsties. Jo vairāk lauva tiks glaudīta, jo spožāka spalva tai kļūs. Un, protams, uz lauvas var arī sēdēt - tas ir savdabīgs soliņš,» stāsta objekta autore, māksliniece Liene Mackus.

Darbs Mala norāda uz fenomenu uztveres ierobežotību - mainoties skatpunktam, mainās vēstījums. Šajā gadījumā atklājas vienas parādības divas puses - viena reālistiskā, otra minimālistiskā. Taču skatpunktu var būt arī vairāk, stāsta māksliniece Brigita Zelča-Aispure.

Otrdien akciju cenas saruka un ASV akciju indekss Standard&Poor’s samazinājās līdz zemākajam līmenim kopš jūlija, raksta MarketWatch.

Kā liecina statistika, oktobris akciju tirgiem bijis sliktākais mēnesis kopš janvāra, un S&P 500 indekss savu šā gada guvumu iepriekšējā mēnesī samazinājis no 6% līdz 3%. Svārstības tirgū veicināja diezgan šaubīgais trešā ceturkšņa ieņēmumu sezonas sākums, kas satricināja vairāku lielo kompāniju akciju cenas, kas ietilpst lielākajos pasaules biržu indeksos.

Tāpat akciju tirgiem kā rēgs uzglūn aiz stūra esošās ASV Prezidenta vēlēšanas, jo daudzi investori pagaidām atturas veikt lielus darījumus.

Investori lūkojas arī uz otrdienas un trešdienas ASV Federālo Rezervju sistēmas sanāksmi, jo patlaban tirgus dalībnieki sagaida, ka FRS dos mājienu, ka decembrī tiks celtas procentu likmes.

Birža ir neizmantots finansējuma piesaistes veids valsts uzņēmumiem, atzina Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadītājs Latvijā Andris Grafs.

Viņš norādīja, ka viens no iemesliem, kāpēc Latvijā, iespējams, nevedas ar valsts uzņēmumu akciju kotāciju biržā, ir negatīvā pieredze ar privatizāciju 90.gados. "Domāju, ka viens no iemesliem ir 90.gadu privatizācijas rēgs, kas joprojām klīst apkārt, maldinot sabiedrību un lēmumu pieņēmējus, ka investoru piesaiste ir bīstama rotaļa," sacīja Grafs.

Vēl viens no iemesliem varētu būt saistīts ar to, ka politiskā elite nevēlas zaudēt 100% kontroli par uzņēmumiem.

"Viens no iemesliem, kāpēc ar to ir tik grūti, varētu būt tāds, ka politiskā elite nemaz negrib no savām rokām izlaist 100% lemšanu par uzņēmumiem, jo tad ir jārēķinās arī ar citiem akcionāriem, arī ārvalstu investoriem. Ja uzņēmumam ir vairāki īpašnieki, tas liek sakārtot procesus un izslēdz dažādus spontānus eksperimentus, ko spilgti raksturo gadījums ar ekonomikas ministru Ralfu Nemiro (KPV LV) un "Latvenergo" padomi," pauda Grafs.

Kapitāla pieauguma nodokļu likmes perspektīvā varētu tikt palielinātas; uzņēmēji ieceri uzskata par «pēdējo tiltu nodedzināšanu» un aicina nestrēbt karstu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Dividenžu ienākuma nodokļa likmes iespējamās izmaiņas politiķu sarunās un pat priekšlikumos 2016. gada budžeta kontekstā ir skanējušas vairākkārt. Tomēr opozīcijā esošās Saskaņas frakcijas Saeimas deputāta Igora Pimenova priekšlikums par iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes diferencēšanu (0%, 15%, 25% un 35%) pēc visiem ienākumiem īsti netika vērā ņemts, kaut arī tas paredzēja būtisku pieaugumu ieņēmumos tieši no kapitāla pieauguma likmes kāpuma vairāk nekā 100 milj. eiro apmērā. Savukārt kā trauksmes zvans tika uztverta Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Kārļa Šadurska atbilde (26.10.2015. DB) uz jautājumu, kā viņš vērtē ideju paaugstināt kapitāla pieauguma nodokli: «Uz to Latvija virzīsies. Kapitāla pieauguma nodoklis būs augstāks, nekā tas ir pašlaik, taču vienlaikus tiks ieviesta reinvestētās peļņas nodokļa atlaide, kāda sekmīgi jau vairāk nekā 17 gadus darbojas Igaunijā.» Vēl vairāk jautājumu radīja valdību veidojošās Vienotības frakcijas Saeimas deputātes Ilzes Viņķeles budžeta plenārsēdes debatēs par grozījumiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā sacītais attiecībā uz Saeimas deputāta Mārtiņa Bondara priekšlikumu noteikt 10% lielu iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi algai, kas lielāka par vienu milj. eiro gadā: «Cerēju, ka viens otru stiprināsim pārliecībā, ka nākamgad mēs varēsim ieviest jēdzīgu progresīvu nodokļu sistēmu ar atsaucēm uz Skandināvijas modeli. Ka mēs saņemsimies aplikt ne tikai darba algu, kas sanāk vien kā konfektes atņemšana bērnam. Aplikt darba algu ar lielāku nodokli nav liela māksla. Kad mēs nākamā gada budžeta kontekstā ar lielāku nodokli apliksim arī augļus no kapitāla un dividendēm, tad varēsim runāt par to, ka Latvija ir sociāli atbildīga valsts, nevis ākstīties ar miljonāru kārtējiem atvieglojumiem.» Savukārt intervijā (21.09.2015. DB) LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs piedāvāja iespēju par tā dēvētā neproduktīvā kapitāla ienākumu aplikšanu ar lielākiem nodokļiem.

Pandēmijas laikā nedrīkst ieviest prasību darba devējiem, kuriem ir nepilna laika nodarbinātie, par tiem maksāt minimālo valsts sociālās obligātās apdrošināšanas maksājumu 170 eiro mēnesī, kas paredzēts jau no šā gada 1. jūlija.

Vēstuli ar ierosinājumu atlikt šādas prasības īstenošanu, kas paredzēta ar 2021. gada 1. jūliju, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera nosūtījusi Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai,” uzsvēra Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Viņš atgādināja, ka pērn LTRK, runājot ar valdību par 2021. gada valsts budžetu, panāca nosacītu izpratni par šīs normas ieviešanas atlikšanu, ja ir ārkārtējā situācija. “Pagaidām nekādu grozījumu projektu valdības līmenī, izņemot LTRK piedāvāto, kuri šo termiņu atbīdītu, nav,” norādīja J. Endziņš.

Jauno normu ieviešanas ērkšķi dursta uzņēmējus 

2021. gads Latvijā ir atnesis divus būtiskus jauninājumus: vienoto nodokļu kontu, kura...

Viņš uzskata, ka pašreizējā neprognozējamā situācijā šādas reformas ieviešana nav iespējama, jo tā vairāk rada riskus ar neprognozējamām sekām nekā ieguvumus. 1. jūlija rēgs 2020. gada nogalē tika pieņemts lēmums no 2021. gada 1. jūlija ieviest minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objektu (VSAOI) vispārējā nodokļu režīmā un alternatīvajos nodokļu režīmos nodarbinātajiem, kuru ienākumi mēnesī nesasniedz minimālās algas (500 eiro) apmēru.

Tas nozīmē, ka par katru darba ņēmēju, par kuru VSAOI ik mēnesi nesasniegs 170 eiro, darba devējam būs jāsamaksā attiecīgais iztrūkums – starpība. Pērnruden diskusiju laikā tika minēti dažādi skaitļi (maksimums – pat 270 000), cik daudz strādājošo šāda kārtība varētu skart. Jāatgādina, ka Saeima jau 2015. gada nogalē nobalsoja par to, ka no 2017. gada pakāpeniski tiek ieviesta minimālā VSAOI (sākotnēji 97,16 eiro mēnesī, vēlāk tās apjomu bija plānots pielīdzināt iemaksai no minimālās mēnešalgas), bet 2016. gada nogalē īsi pirms likumā noteiktā termiņa norma tika atcelta. Vai vēsture atkārtosies, rādīs laiks.

Prognozē bezdarba pieaugumu

“Minimālā valsts sociālās apdrošināšanas apmēra (170 eiro mēnesī) ieviešana ar mērķi nodrošināt cilvēka cienīgas sociālās garantijas pašreizējos krīzes apstākļos var radīt vairākus negatīvus blakusefektus – bezdarbnieku skaita pieaugumu un arī nepilnas slodzes darbinieku iesaistīšanos ēnu ekonomikā,” uzsver Latvijas Biznesa savienības prezidente Elīna Egle. Viņa savu sacīto pamato ar to, ka Covid-19 pandēmija daudzās jomās normālu darba laiku padarījusi par laimīgo nākotni, un tāpēc strādājošie uzņēmumi varbūt pat nebūs spējīgi samaksāt valsts prasīto minimālo maksājumu, jo viņiem vienkārši nebūs naudas.

Visu rakstu lasiet 5.maija žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Proporcija starp pārdotā alkohola legālo un nelegālo apjomu līdz ar neapdomīgu akcīzes likmes lēcienu mainīsies negatīvi, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

No vienas puses – alkohola ražotāju lobijs, no otras – politiķu populisms, bet pa vidu – nelegālā alkohola tirgus rēgs. Alkohola ražotāji prognozē, ka koalīcija var arī nevienoties par augstāku akcīzes nodokli alkoholam no šī gada 1. jūlija, papildinot valsts maku jau šogad par 3 milj. eiro vairāk nekā prognozēts. Līdz ar to 4. klašu skolēni septembrī var palikt bez brīvpusdienām, kur plānots tērēt valsts ieņēmumus no dārgākā alkohola, atsaucoties uz Saeimas deputātu Imantu Parādnieku, norāda Latvijas Alkohola nozares asociācijas (LANA) izpilddirektors Andrejs Strateičuks, piebilstot, ka uzņēmējiem ir svarīgi, lai nodokļus neceltu tikai celšanas pēc.

Vakcinēšanās pret Covid-19 vīrusu dažādās pasaules daļās notiek dažādos tempos. Visai raiti ar sabiedrību potēšanu klājas ASV un Apvienotajā Karalistē. Savukārt Eiropā šie tempi jau ir krietni zemāki. Tas rada bažas, ka salīdzinoši vēlāk atgūsies arī visa šī reģiona ekonomika.

Bloomberg apkopotie dati liecina, ka ASV vismaz vienu devu pret Covid-19 vīrusu saņēmuši 8,7% šīs valsts iedzīvotāji. Savukārt Apvienotā Karalistē šīs īpatsvars pietuvojies gandrīz 16%. Izcilnieks šajā ziņā ir Izraēla, kur vismaz vienu devu pret Covid-19 vīrusu saņēmuši jau 37% no šīs valsts iedzīvotājiem.

Tad ir kontinentālās Eiropas stāsts, kurā ar vakcinēšanos klājas jau daudz smagnējāk. Vācijā vismaz vienu poti (no divām) pret Covid-19 saņēmuši 2,5% no tas sabiedrības, Francijā – 2,6%, Itālijā – 2,3% un Spānijā – 2,8%. Pilnībā Vācijā pret Covid-19 vakcinēs nepilns procents sabiedrības, kur Francijā tie ir vien 0,2%. Salīdzinājumam – ASV tie ir 2,3%.

Pēdējā laikā novērotais straujais dabasgāzes cenas kritums biržā nenozīmē, ka gāzes cena turpinās kristies un saglabāsies zema visu ziemu, norādīja banku ekonomisti.

Latvijas Bankas ekonomiste Dace Bērziņa sacīja, ka dabasgāzes cena Eiropā, pēc straujā kāpuma vasaras otrajā pusē, pēdējā laikā ir tikpat būtiski sarukusi. Tostarp pirmdien, 17.oktobra, tirdzniecības sesijas beigās gāzes cena biržā bija 125 eiro par megavatstundu (MWh).

Viņa skaidroja, ka iemesli gāzes cenu samazinājumam ir vairāki.

Tostarp Bērziņa norādīja, ka valstīm Eiropā ir ļoti veiksmīgi izdevies piepildīt dabasgāzes krātuves, kas sniedz zināmu stabilitāti dabasgāzes apgādei ziemas mēnešiem. It sevišķi Vācijā, kurā industriālā un elektroenerģijas ražošana ir balstīta uz intensīvu gāzes patēriņu, gāzes krātuves uz samazinātu industriālo jaudu rēķina ir piepildītas apmēram par 95%.

Eiropa kopš iepriekšējās finanšu krīzes visai labprātīgi pieņēmusi investīcijas no Ķīnas.

Turklāt, ņemot vērā tās politisko režīmu, lielā daļā gadījumu aiz šīm investīcijām stāv nekas cits kā šīs valsts valdība, liecina Nīderlandes uzņēmuma “Datenna” pētījums.

Tas arī nozīmē, ka faktiski, ar Ķīnas valdību saistītajiem akcionāriem pārņemot Eiropas biznesus, šai valstij ir augoša ietekme pār procesiem Eiropā. Tiek rēķināts, ka kopš 2010. gada bijuši aptuveni 650 ievērojami no Ķīnas nākoši ieguldījumi Eiropā. Aptuveni 40% gadījumu šos ieguldījumus turklāt varot saistīt ar situāciju, kad Ķīnas valdības ietekme pēc šiem darījumiem konkrētajā Eiropas uzņēmumā ir vidēja vai pat ļoti augsta, ieskaitot investīcijas augsti attīstīto tehnoloģiju sektorā, ziņo “Datenna”. Tiek arī izcelts, ka bieži vien Eiropas uzņēmumu pārņemšanas procesos Ķīnas valdības ietekme tiekot rūpīgi maskēta. Parasti tas notiekot ar sarežģītu vairāku īpašumtiesību slāņu un sarežģītu akcionāru struktūru palīdzību. Tāpat šādi darījumi tiekot veikti ar dažādu Ķīnas meitas uzņēmumu Eiropā palīdzību.

Šogad globālā pandēmija otrajā plānā aizbīdījusi lielvalstu tirdzniecības kariņus. Nupat gan Pasaules Tirdzniecības organizācija lēmusi, ka Eiropas Savienība (ES) ASV varēs noteikt papildu tarifus attiecībā uz tās eksportu četru miljardu ASV dolāru vērtībā, Reuters ziņojušas šim darījumam pietuvinātas personas.

Katrā ziņā, neskatoties uz milzīgajiem izaicinājumiem ekonomikai, izskatās, ka ASV un Eiropa tirdzniecības ziņā ir gatavas viena otrai likt papildu barjeras.

Dots pret dotu

Abu reģionu tirdzniecības strīds saasinājās pēc tam, kad 2018. gadā ASV lēma noteikt tarifus ES alumīnijam un tēraudam. Eiropa uz to savukārt atbildēja ar tarifiem vairākiem ASV ražojumiem, piemēram, skarti tika Harley-Davidson motocikli un Levi Strauss & Co džinsi.Tāpat pirms laika (2019. gada rudenī) ASV sankcijas skāra Eiropas preces 7,5 miljardu ASV dolāru apmērā (gadā). ES šāds “sods” tika noteikts kā adekvāts saistībā ar reģiona nelegālo finansiālo palīdzību Francijas lidaparātu ražotājam Airbus. Eiropa ASV atbildi parādā nepalika un norādīja, ka gluži “tīras” nav arī ASV nodokļu atvieglojumu iniciatīvas Boeing. Attiecīgi nu ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas svētību sperta minētā atbilde agrākajiem ASV tarifiem saistībā ar Airbus-Boeing “sāgu”.

Vācijas autoražotājs BMW pirmo reizi gandrīz divdesmit gadu laikā pieņēmis lēmumu būvēt jaunu ražotni Eiropā, raksta Bloomberg.

Tādējādi kompānija stiprina savu klātbūtni šajā reģionā, ņemot vērā protekcionisma draudu palielināšanos citos reģionos, kas var paaugstināt autoražotāja izmaksas.

BMW paziņojis, ka ieguldīs vienu miljardu eiro jaunas ražotnes izveidē Ungārijā, Debrecenā. Tiek plānots, ka jaunā rūpnīca ik gadu saražos 150 tūkstošus transportlīdzekļu. Tādējādi šī būs pirmā BMW ražotne reģionā pēdējo, kas Eiropā uzcelta kopš 2000.gada. Jaunajā ražotnē tiks izveidotas vairāk nekā 1000 darbavietas.

BMW paziņojis, ka Debrecena izvēlēta galvenokārt tās izcilās infrastruktūras, loģistikas savienojumu dēļ. Tāpat tuvumā atrodas daudz kvalificēta darbaspēka.

«Nākotnē ikviena BMW grupas ražotne Eiropā būs aprīkota tā, ka tā varēs ražot gan elektrificētos, gan tradicionālos transportlīdzekļus. Mūsu jaunā ražotne Ungārijā arī to spēs, turklāt viss notiks uz vietas ražošanas līnijas,» skaidrojis BMW pārstāvis Olivers Zipse.

Lai gan dažbrīd šķiet, ka finanšu krīze pasaulē un Latvijā piedzīvota samērā nesen, patiesībā pagājuši jau vairāk nekā desmit gadi, kopš vienas investīciju bankas bankrots izsauca lavīnveida sabrukumu un finansējuma apsīkšanu globālajos finanšu tirgos un arī Latvijā valdība bija spiesta lūgt Starptautiskā valūtas fonda (SVF) palīdzību.

Jāatzīst, ka palīdzības lūgšana SVF vienmēr ir valsts prestižam diezgan neglaimojoša un neko labu neliecina par valsts spēju īstenot saprātīgu ekonomisko politiku. Skaidrs, ka nevienam negribētos vēlreiz nonākt līdzīgā situācijā. Tāpēc varbūt nav pārsteidzoši, ka, par spīti salīdzinoši sekmīgai valsts ekonomikas attīstībai pēdējos gados, arvien biežāk dzirdam runas par melniem mākoņiem pie Latvijas tautsaimniecības debesīm, krīzes nenovēršamību utt.

Ekonomikas prognozēšana ir diezgan nepateicīga nodarbošanās – ekonomists Pauls Samuelsons savulaik ironizēja, ka tirgus dalībnieki biržā ir sekmīgi paredzējuši deviņas no pēdējām piecām recesijām. Savukārt krīzes gaidīšana un prognozēšana būtībā ir samērā neproduktīva nodarbošanās – ja krīzes varētu precīzi prognozēt un paredzēt, tad ikviens tām varētu laicīgi gatavoties, novēršot šo krīžu izraisošās darbības, līdz ar to krīzes nemaz neiestātos.