Pelmeņu ražošanā tiek ievērota proporcija: 55% mīklas un 45% gaļas. A/s Rīgas miesnieks piekrita Db.lv parādīt, kā tiek ražoti pelmeņi, kādas ir to sastāvdaļas un no kurienes nāk gaļa, kas tajos pildīta. Vairāk uzziniet šīs nedēļas rubrikā Kā top?!

Kā top Rīgas miensieka «Pilsētas pelmeņi», skatieties augstāk galerijā!

No kopējiem Jelgavas ražotnē saražotiem pelmeņiem aptuveni 40% tiek eksportēti un aptuveni 60% nonāk Latvijas tirgū. Latvieši ir lielākie pelmeņu ēdāji Baltijas valstīs, zināja stāstīt Rīgas miesnieka ražošanas vadītājs Prīts Dreimans (Priit Dreimann).

Viņš atzina - latviešu un igauņu gaumes ir diezgan līdzīgas, lai arī igauņi pelmeņus ēd mazliet mazāk, savukārt lietvieši izvēlas nedaudz citādākas garšas. Pēdējā laikā aug arī Igaunijā pārdoto pelmeņu apjomi, saka P. Dreimans.

Koncerns AB Holding tuvākajos gados plāno produkcijas eksportu uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Kataras tirgum piedāvājot īpašus «halal» pelmeņus ar brieža gaļu, kūpinātas brieža un arī zirga gaļas desas, atzīst holdinga īpašnieks Bislans Abdulmuslimovs.

Viņš norādīja, ka minētā reģiona tirgus ir ļoti perspektīvs, tomēr jārēķinās ar garšas īpatnībām un ļoti augstām kvalitātes prasībām.

«Pagājušajā gadā premjera vadībā liela delegācija brauca uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Kataru un citām reģiona valstīm. Politiķi «atvēra durvis» uz šo tirgu, tālāk ir biznesa uzdevums - to apgūt. Reģionā darbojas kompānija Hassad food - tas ir valsts fonds ar septiņu miljardu gada apgrozījumu, kas nodarbojas ar pārtikas produktu iepirkumiem arābu tirgiem. Vienīgais, kas viņus ieinteresēja Latvijā, ir lauksaimniecības produkcija un «halal» gaļa, kas iegūta atbilstoši islāma reliģiskajām tradīcijām. Šajā reģionā ļoti iecienīta kūpināta desa, kur iespējami daudz piparu un sāls. Tāpat ļoti lielā cieņā brieža un zirga gaļa un tās izstrādājumi. Piemēram, mēs sākām pārrunas par iespējām piegādāt reģionam vītinātu «halal» briežu un arī zirga gaļas desu,» sacīja Abdulmuslimovs.

Svaigās pastas ColorPasta ražotājs Arno Polītis par svarīgāko iemeslu pievērsties savam biznesam uzskata iespēju vairāk laika pavadīt kopā ar meitu

Iepriekš Arno strādāja par pavāru, un šis darbs nozīmē to, ka katru dienu vairāk nekā desmit stundas nākas pavadīt, kājās stāvot, līdz ar to spēka ir vien tik, cik aiziet mājās, atlūzt un pamosties. «Diena, kas seko, ir tāda pati, privātās dzīves nekādas. Gribot negribot sāku domāt, kā to mainītu un izdarīt tā, lai darbs strādā manā labā un varētu pietiekami daudz laika pavadīt ar bērnu. Laiku, ko sanāk pavadīt kopā ar meitu, neatsver nekas. Tā ir tāda vērtība! Tas ir primāri, un tādā gadījumā vienīgā iespēja ir izveidot savu biznesu,» skaidro Arno.

Tieši meitai ir nopelni biznesa idejas radīšanā. Viņa kādudien pateica, ka vēlas vakariņās pelmeņus. Arno negribēja iet uz veikalu un atcerējās, ka mājās ir pastas mašīna. Tā viņš pagatavoja pelmeņus, un sāka raisīties domas par paštaisītu pastu un ravioli. Kopā ar meitu sākuši mājās eksperimentēt, pievienojot masai dārzeņu sulas un biezeņus, pakāpeniski izkristalizējās doma pārvērst to biznesā.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Rīgas muitas reģionālā iestāde (RMRI), izskatot lietas materiālus, nolēma piemērot kādai juridiskai personai 500 latu naudas sodu un konfiscēt vairāk kā 100 pirātiskos ierakstus. Veicot kravas pārbaudi, tika konstatēti intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumi, kas attiecas uz kravā esošajiem Krievijas mūzikas mākslinieku kompaktdiskiem. Preču zīmes īpašnieka pārstāvis savā atzinumā norādīja, ka Grand Collection - Fristail, Reflex – Lirika “Ļubļu”, Bulanova Taņa – Ļetala Duša, Varvara - Grezi, Gurckaja Diana - Nežnaja un Moiseev Boris - Angel fonogrammu imports Latvijas teritorijā bez autortiesību subjekta piekrišanas ir nelegāls. Uzņēmumam konfiscēti 122 CD aptuveni 150 latu vērtībā. Uzņēmums pieņemto lēmumu var pārsūdzēt desmit dienu laikā.

Lielveikalu tīkls mēģinājis ievest Latvijā 168 viltotas Mini Cooper rotaļu automašīnas.

Valsts ieņēmumu dienesta Rīgas muitas administrācija ir noteikusi 900 latu sodu un preču konfiskāciju kādam Latvijas lielveikalu tīklam, kurš centās valstī ievest viltotas rotaļlietas no Ķīnas. Šim Skandināvijas uzņēmumam piederošajam veikalu tīklam tas ir jau piektais šāda veida pārkāpums aptuveni pusgada laikā, informē VID, gan atsakoties nosaukt, kurš tieši tas ir.

Arī pērn komersants centās ievest viltotas rotaļu automašīnas - aptuveni 14 200 pirātiskos Hummer un Formula 1 automodeļus, kā arī vairāk nekā 2000 sporta apavus ar viltotu Adidas preču zīmi. Par šiem četriem pārkāpumiem komersants tika administratīvi sodīts un bija spiests samaksāt soda naudu kopumā gandrīz par 2500 latiem. Visas kontrafaktās preces tika konfiscētas.

OMD Snapshots veiktās aptaujas dati liecina, ka no tiem iedzīvotājiem, kuriem ir aktuāls jautājums par zemes iegādi mājas būvniecībai, lielākā daļa to meklēs 10 kilometru rādiusā ap savu dzīvesvietu, Db.lv informēja AS Hansabanka preses sekretārs Ivars Svilāns.

Tā atzinuši 14% visu aptaujāto cilvēku. 8% zemi meklēs tālāk nekā 10 kilometru rādiusā un tikpat daudz cilvēku zemi mājas būvniecībai meklēs savā pilsētā.

Iedzīvotāji ar augstiem ienākumiem ir gatavi zemi mājas būvniecībai meklēt tālāk - piektā daļa no šīs grupas ir gatavi zemes gabalu meklēt vairāk nekā 10 km attālumā no pašreizējās dzīves vietas.

Rīgas iedzīvotāji ir visskeptiskākie par iespējām atrast zemes gabalu privātmājas būvniecībai savā pilsētā - tikai 2% domā, ka atradīs sev piemērotu zemes gabalu Rīgā. Turpretī citās pilsētās dzīvojošie lielākoties zemi mājas būvniecībai meklēs vai nu savā pilsētā vai 10 km rādiusā ap to.

«Nodoklim par dienesta auto izmantošanu privātām vajadzībām ir jābūt samērīgam, tai skaitā arī ievērojot šī brīža ekonomisko situāciju. Pretējā gadījumā nodokļa administrēšanas izdevumi var izrādīties lielāki nekā reāli iekasētā nauda,» uzskata Latvijas pilnvaroto autotirgotāju asociācijas padomes loceklis Andris Kulbergs.

«Ja nodokļa likme būtu samērīga, piemēram, 10 līdz 15 Ls mēnesī, tad šāda nodokļa ieviešanā nesaskatu nekādus šķēršļus, īpaši jau tāpēc, ka lielākajā daļā ES valstu šāds nodoklis pastāv.» Šobrīd nav runa par formu, bet par saturu. «Izmaiņas likumdošanā, vēl jo vairāk jaunus nodokļus nedrīkst ieviest pēkšņi un bez pamatojuma. Uzņēmēji vēlas izprast pārmaiņu nepieciešamību. Pretējā gadījumā uzņēmēji nevis meklēs iespējas jauninājumus ieviest, bet gan vairāk domās par to, kā izvairīties no nodokļu maksāšanas. Eļļu ugunij pielej fakts, ka uzņēmēji kārtējo reizi ir nostādīti fakta priekšā, jo nav skaidrības, kā šīs nodokļu normas attieksies, piemēram, uz autotirgotāju demonstrācijas automobiļiem, kuri iepazīstināšanas nolūkos klientiem tiek izsniegti, gan darba dienās, gan brīvdienās. Tas pats jautājums skar servisa maiņas automašīnas, īstermiņa un ilgtermiņa nomas automašīnas. Visbeidzot mārketinga nolūkos izīrētas automašīnas, kur reālais īpašnieks ir autotirgotājs, bet ikdienā šos auto lieto sadarbības partneris.

Lai arī lielā steigā un neprecīzi formulēts, beidzot tapis likumprojekts, kas palīdzētu cīnīties ar piramīdām un cita veida negodīgu komerciālo darbību.

"Ideja ir ļoti laba, bet Komerciālās prakses likuma projekts ir tapis lielā steigā, jācer, ka paspēsim to uzlabot," atzīst Baiba Vītoliņa, Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) direktore.

Ar topošo likumprojektu Latvijā tiek iedzīvināta ES direktīva par netaisnīgu komercpraksi - normatīvais akts ir jāpieņem līdz šā gada jūlijam, bet normām jāstājas spēkā decembrī. Komerciālās prakses likums pārņems daļu Reklāmas likuma funkciju - pēdējais vairs nevērtēs reklāmu attiecībā pret patērētāju, ko uzņemsies topošais likums.

Topošā likuma ievērošanu, kurš paredz, ka sodāma un aizliegta ir gan maldinoša, gan agresīva komerciālā prakse, uzraudzīs PTAC un Valsts farmācijas inspekcija.

15 % Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka 12 mēnešu laikā viņi ir izjutuši diskrimināciju vai jutušies aizskarti vismaz dēļ viena no minētajiem iemesliem. Diskriminācijas veidi, pamatojoties uz vecumu un invaliditāti, tiek uzskatīti par visizplatītākajiem valstī, un to atzīst lielāka daļa cilvēku Latvijā.

Šāda situācija ir ļoti līdzīga situācijai Eiropas Savienībā kopumā. Visbiežāk minētais diskriminācijas veids Latvijā ir saistībā ar vecumu – aptaujas dalībnieki to ir minējuši nedaudz biežāk nekā aptaujātie Eiropā. Latvijā gandrīz neviens aptaujātais nav minējis, ka ir izjutis diskrimināciju, pamatojoties uz reliģiju/ticību vai seksuālo orientāciju, šādus rezultātus sniedz Eirobarometra pētījums, kuru veic Eiropas Komisija sadarbībā ar TNS Opinion & Social, Latvijā šo pētījumu veic mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia.

Latvijas pilsoņu vērtējums par diskrimināciju valstī ievērojami atšķiras no vidējiem rādītājiem Eiropas Savienībā. Ja salīdzina ar vidējiem rādītājiem Eiropas Savienībā, procentuāli mazāks skaits cilvēku Latvijā uzskata, ka ir izplatīta diskriminācija, pamatojoties uz dzimumu, seksuālo orientāciju, etnisko izcelsmi un, jo retāk – uz reliģiju vai ticību.

Pēc opozīcijas deputātu lūguma Saeima ceturtdien pirmajā lasījumā neskatīja Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātos grozījumu, kas paredz valdības pilnvarotam pārvaldniekam uzticēt kriminālprocesos arestētu uzņēmumu kapitāldaļu pārvaldīšanu.

Pie grozījumiem strādā Saeimas Juridiskā komisija.

Plānots, ka pārvaldnieka pienākumus valsts deleģēs Publisko aktīvu pārvaldītājam "Possessor". Arestēto kapitāldaļu pārvaldīšanas tiesiskais regulējums ietverts grozījumos Kriminālprocesa likumā un Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā.

LDDK: Jānovērš draudi pretlikumīgi izmantot TM virzītos grozījumus arestēto kapitāldaļu pārvaldīšanā

Ir nepieciešams novērst draudus pretlikumīgi izmantot Tieslietu ministrijas (TM) virzītos grozījumus...

Iebildumus grozījumiem pauda Saeimas deputāts Ainārs Šlesers (LPV), sakot, ka šādā veidā bez tiesas lēmuma maksātnespējas administratori faktiski varēšot nodarboties ar reiderismu.

Savukārt Juridiskās komisijas vadītājs Andrejs Judins (JV) norādīja, ka runa ir tikai par tiem uzņēmējiem, kuri nodarbojas ar noziedzīgām darbībām, tāpēc viņš aicināja Šleseru nevispārināt.

Tieslietu ministrija cenšas caur Saeimu "dzīt cauri’" jaunu reiderisma shēmu

Lasot Tieslietu ministrijas izstrādātos “Grozījumus Kriminālprocesa likumā” (Nr: 766/Lp14),...

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka darbs pie grozījumiem sākās 2022.gada sākumā, kad valdība slēgtā sēdē izskatīja ziņojumu par bijušā Ventspils mēra Aivara Lemberga ("Latvijai un Ventspilij") lietā arestētās mantas pārvaldīšanu un novērtēšanu. Tolaik policija bija sākusi kriminālprocesu par Rūdolfa Meroni rīcību, pārvaldot Lemberga mantu.

Tomēr vairāku gadu laikā TM nav izdevies panākt starpinstitūciju saskaņojumu izstrādātajam normatīvajam aktam, lai to varētu izskatīt Ministru kabinetā un virzīt uz Saeimu ierastajā kārtībā. Tāpēc TM aicinājusi Saeimas Juridisko komisiju grozījumus virzīt kā savu priekšlikumu.

TM skaidro, ka grozījumi nepieciešami, lai novērstu nepilnības likumos, kas saistīti ar kapitāldaļu (akciju) vai paju arestu. Pašreiz likums ļauj procesa virzītājam, uzliekot arestu kapitāldaļām, pieprasīt, lai uzņēmums vai kooperatīvs pārskaita visus naudas līdzekļus uz norādīto kontu. Tas arī aizliedz atsavināt vai apgrūtināt arestētās kapitāldaļas.

Tomēr trūkstot veida, kā pārvaldīt arestētās kapitāldaļas, kas varot novest pie to vērtības samazināšanās vai zuduma, skaidro TM. Tas nākotnē varot apgrūtināt procesuālo izdevumu un kaitējuma kompensācijas piedziņu, noziedzīgi iegūtas mantas atdošanu īpašniekam, noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju un mantas konfiskāciju kā papildsodu.

Tāpēc rosināts ieviest Kriminālprocesa likumā jaunu pantu, kas noteiks, ka arestētās kapitāldaļas (akcijas) vai pajas tiks nodotas pārvaldīšanā, lai tās uzraudzītu un saglabātu to vērtību.

Jaunais pants paredz, ka procesa virzītājs, uzliekot arestu kapitāldaļām, var nodot tās pārvaldīšanā Ministru kabineta noteiktajam pārvaldniekam. Pirmstiesas procesā šo lēmumu apstiprinātu izmeklēšanas tiesnesis.

Paredzēts noteikt, ka arestēto kapitāldaļu pārvaldniekam jāinformē procesa virzītājs par risku, ka daļas varētu zaudēt savu vērtību. Savukārt procesa virzītājs, saņemot šādu informāciju, ar arestēto kapitāldaļu īpašnieka vai likumīgā valdītāja piekrišanu varētu pieņemt lēmumu par kapitāldaļu pārdošanu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Ministru kabinetam arī būs jānosaka arestēto kapitāldaļu pārvaldīšanas kārtība un pārvaldīšanas izdevumu aprēķināšanas un segšanas kārtība, kā arī pārvaldnieka atbildības apjoms.

Ar grozījumiem arī paredzēts noteikt gadījumus, kad kapitāldaļas netiek nodotas pārvaldīšanā, lai izvairītos no situācijām, kad pārvaldīšanas izmaksas pārsniegtu arestēto kapitāldaļu vērtību.

Piedāvāts noteikt, ka pārvaldīšanā nenodod kapitāldaļas, ja uzņēmums ir izveidots vai izmantots noziedzīgiem nolūkiem un neveic reālu saimniecisko darbību. Šis punkts attiektos uz gadījumiem, kad uzņēmums ir izveidots, piemēram, lai legalizētu noziedzīgi iegūtus līdzekļus. Kritēriji esot kumulatīvi, tas ir, uzņēmumam jābūt gan saistītam ar noziedzīgu darbību, gan tas neveic reālu saimniecisko darbību.

Pret Saeimā iesniegtajiem grozījumiem to pašreizējā redakcijā iebilst LZAP, jo tajos ir saskatāmi būtiski trūkumi, kas piedāvāto normu piemērošanas gaitā varētu novest pie kriminālprocesos iesaistīto personu nepamatota pamattiesību aizskāruma, liecina padomes vēstule TM un Saeimas Juridiskajai komisijai. Tāpat arī padomei ir šaubas par piedāvāto normu redakciju atbilstību Satversmes 105.pantā nostiprinātajām tiesībām uz īpašumu.

Iesniegtajā likumprojektā paredzēts, ka pārvaldnieks iestājas kapitālsabiedrības dalībnieka vietā ar visām viņa likumā paredzētajām tiesībām un pienākumiem, izņemot tiesības saņemt dividendes.

Līdz ar to konstatējams, ka ar šiem grozījumiem kriminālprocesā paredzēts ieviest jaunu pamattiesību ierobežojumu, norāda LZAP. Līdz šim spēkā esošais regulējums un tā piemērošanas prakse paredz, ka, uzliekot arestu kapitāla daļām vai akcijām, personai tiek ierobežotas vienīgi tiesības atsavināt un ieķīlāt šīs arestētās kapitāldaļas un var tikt ierobežotas tiesības saņemt dividendes vai likvidācijas kvotu. Tomēr no kapitāla daļu un akciju piederības izrietošo mantisko un nemantisko tiesību klāsts ir krietni plašāks.

Ar grozījumiem piedāvātā Kriminālprocesa likuma 365.1 panta redakcija paredz visu šo tiesību, izņemot tiesības saņemt dividendes, ierobežošanu kapitāla daļu vai akciju īpašniekam, nododot šīs tiesības pārvaldniekam.

Padomē uzsver, ka no likumprojekta teksta nolasāms, ka visas no kapitāla daļu vai akciju piederības izrietošās tiesības iegūst pārvaldnieks. Tomēr no likuma normas teksta nevar secināt, vai vienlaikus šo kapitāla daļu vai akciju īpašnieks zaudē visas šīs tiesības.

Proti, vai pēc pārvaldnieka iecelšanas kapitāla daļu vai akciju īpašniekam vairs nebūs tiesības, piemēram, iegūt informāciju par uzņēmuma darbību, tiesības apstrīdēt dalībnieku vai akcionāru sapulču lēmumus, tiesības iniciēt uzņēmuma prasību celšanu pret pārvaldes institūciju locekļiem, kuru rīcība nodarījusi uzņēmumam zaudējumus. Attiecīgi būtu jānosaka konkrēts tiesību klāsts, kas akciju vai kapitāldaļu īpašniekam tiek ierobežots laikā, kamēr ir iecelts pārvaldnieks, uzskata LZAP.

Tāpat būtu jāprecizē pārvaldnieka tiesību apjoms, veicot arestēto kapitāldaļu pārvaldīšanu. Šobrīd likumprojektā paredzēts, ka pārvaldnieks iegūs visas no kapitāldaļu piederības izrietošās tiesības. Tas nozīmētu, ka procesa virzītāja ieceltajam pārvaldniekam būtu tiesības, izmantojot akcionāra vai dalībnieka balsošanas tiesības, pieņemt lēmumus par statūtu grozīšanu, pamatkapitāla samazināšanu vai palielināšanu, valdes un padomes locekļu ievēlēšanu un atsaukšanu no amata, par uzņēmuma darbības izbeigšanu vai reorganizāciju, par koncerna līguma noslēgšana, grozīšana vai izbeigšanu.

Tajā pat laikā likumprojekta anotācijā norādīts, ka dalībnieku sapulces kompetencē neietilpst kapitālsabiedrības ikdienas vadība un šī funkcija ir uzņēmuma vadības, valdes kompetencē. Līdz ar to dalībnieki tiešā veidā nav iesaistīti uzņēmuma saimnieciskās darbības veikšanā.

Iespējams, anotācijas autori ar to mēģinājuši pateikt, ka SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" nejauksies uzņēmumu ikdienas saimnieciskajā darbībā un tikai no kapitāldaļu īpašnieka līmeņa pārraudzīs sabiedrību darbībā, bet šāda pieeja neizriet no piedāvātā likumprojekta teksta, uzsver LZAP.

Turklāt arī pats "Possessor" jau šobrīd savā darba izmaksu aprēķinā paredzējuši, ka "Possesor" izmantos no tam pārvaldīšanā nodotajām kapitāldaļām izrietošās dalībnieku tiesības atsaukt esošos valdes un padomes locekļus un iecelt šajās pārvaldes institūcijās "savus cilvēkus". "Possesor" šādā veidā paredzējis iecelt 23 valdes locekļus un sešus padomes locekļus un attiecīgi arī maksāt tiem atlīdzību, norāda LZAP, papildinot, ka līdz ar to ir acīmredzama nepieciešamība tieši likumā noteikt pārvaldnieka tiesību un pilnvaru apjomu, jo šis jautājums jau šobrīd šķiet visai strīdīgs un neviennozīmīgi vērtējams.

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) iepriekš aģentūrai LETA pauda viedokli, ka arestēto kapitāldaļu pārvaldīšanas regulējuma izstrāde ir aktuāla arī kontekstā ar Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) ekspertu komitejas ("Moneyval") rekomendāciju izpildi.

Viņa norādīja, ka šobrīd norit "Moneyval" sestā novērtēšanas kārta, kuras laikā Latvijai vērtētāju komandai ir jāsniedz informācija par spēkā esošo regulējumu līdz klātienes vizītei, kas norisināsies no 4.novembra līdz 15.novembrim.

Ministre pārliecināta, ka "Possessor" ir spējīgi pārvaldīt aktīvus un nodrošināt to vērtības nesamazināšanos. "Possessor" viņasprāt ir spējīga pārvaldīt arestētās kapitāldaļas, ņemot vērā, ka ar Ministru kabineta rīkojumu kā "Possessor" vispārējais stratēģiskais mērķis ir noteikts spēja atbilstoši dotajiem deleģējumiem efektīvi pārvaldīt publiskos aktīvus, kā arī valsts attīstībai un drošībai nozīmīgus resursus un infrastruktūru, piedāvājot profesionālus pakalpojumus un inovatīvus risinājumus.

Finanšu ministrija, Ekonomikas ministrija un Iekšlietu ministrija vērsušās pie Saeimas Juridiskās komisijas, norādot, ka Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātie grozījumi, kas paredz valdības pilnvarotam pārvaldniekam uzticēt kriminālprocesos arestētu uzņēmumu kapitāldaļu pārvaldīšanu, būtu jāskata steidzamības kārtā.

Juridiskā komisija gan iepriekš vienojās, ka iebildumu dēļ izmaiņas neskatīs steidzamības kārtā.

Kā vēstīts, Saeima ceturtdien pēc opozīcijas deputātu lūguma nolēma TM izstrādātos grozījumus vēl neskatīt pirmajā lasījumā. Pašlaik paredzēts, ka grozījumi tiks skatīti trīs lasījumos, lai gan TM uzstājusi uz to skatīšanu steidzamības kārtā.

Plānots, ka pārvaldnieka pienākumus valsts deleģēs Publisko aktīvu pārvaldītājam "Possessor". Arestēto kapitāldaļu pārvaldīšanas tiesiskais regulējums ietverts grozījumos Kriminālprocesa likumā un Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā.

Darbs pie grozījumiem sākās 2022.gada sākumā, kad valdība slēgtā sēdē izskatīja ziņojumu par bijušā Ventspils mēra Aivara Lemberga ("Latvijai un Ventspilij") lietā arestētās mantas pārvaldīšanu un novērtēšanu. Tolaik policija bija sākusi kriminālprocesu par Rūdolfa Meroni rīcību, pārvaldot Lemberga mantu.

Satversmes tiesa (ST) pēc vides un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža uzņēmuma SIA HansaWorld Latvia pieteikuma šodien atzina par neatbilstošu Satversmei Publisko iepirkumu likuma normu, kas ierobežo nodokļus maksājošo iepirkuma procedūru kandidātu un pretendentu tiesības.

ST vērtēja Publisko iepirkumu likuma 39.panta pirmās daļas 6.punktu, kas noteic pretendentu izslēgšanas nosacījumu publiskajos iepirkumos, nosakot, ka pretendentu izslēdz no dalības iepirkuma procedūrā, ja pretendenta darba ņēmēju mēneša vidējie darba ienākumi noteiktajā laika posmā ir mazāki par 70% no attiecīgās nozares darba ņēmēju vidējiem darba ienākumiem valstī.

Kā aģentūru LETA informēja ST priekšsēdētāja palīdze Līga Pauliņa, ST atzinusi apstrīdēto normu par neatbilstošu Satversmes 91.pantam, kas paredz personu vienlīdzību likuma un tiesas priekšā.

ST nolēma, ka apstrīdētā norma zaudē spēku 2012.gada 1.martā.

Baltijas valstu darba devēji nākamajā gadā pietiekami aktīvi meklēs jaunus darbiniekus un palielinās atalgojumu, bet būs piesardzīgāki nekā šogad, liecina interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online novembrī veiktais pētījums Baltijas valstīs, aptaujājot darba devējus Latvijā, Lietuvā un Igaunijā – kopumā vairāk nekā 2500 uzņēmumus.

Nākamajā gadā pieņemt jaunus darbiniekus plāno 42% no aptaujātajiem Latvijas darba devējiem, kamēr Lietuvā un Igaunijā šie skaitļi ir attiecīgi 47% un 40%. Salīdzinot ar iepriekšējā gada pētījuma rezultātiem, visās Baltijas valstīs ir samazinājies to darba devēju skaits, kuri plāno pieņemt darbā jaunus darbiniekus. Latvijā šie rādītāji ir samazinājušies par 21%, Lietuvā par 11%, bet Igaunijā par 16%. Tādējādi var uzskatīt, ka optimistiskākie būs darba devēji Lietuvā, kamēr Latvijā un Igaunijā darba devēji būs noskaņoti konservatīvāk, meklējot salīdzinoši mazāk darbiniekus.

Šogad palielinājies tādu uzņēmumu skaits, kas nākamajā gadā plāno gan pieņemt, gan atlaist darbiniekus, attiecīgi Latvijā - 22% (pirms gada 16%), Lietuvā - 27% (pirms gada 24%), Igaunijā - 9% (pirms gada 2%) no aptaujātajiem darba devējiem. Tas nozīmē, ka aizvien vairāk uzņēmumu izvērtē esošo darbinieku darba rezultātus, atlaižot mazāk efektīvus un pieņemot to vietā efektīvākus darbiniekus.

Valsts īpašumā esošo Parex Bankas akciju skaits pieaugs līdz 84.83 %, gada laikā valsts cer tās pārdot stratēģiskajam investoram.

Pēc valdības sēdes, kurā tika pieņemts attiecīgs lēmums, premjers Ivars Godmanis skaidroja, ka a/s Parex Banka lielākajam akcionāram - valstij piederošajai Latvijas Hipotēku un zemes bankai jau nākamnedēļ jālemj par vadošā konsultanta piesaisti stratēģiskā investora meklēšanai, savukārt Finanšu ministrijai jāorganizē sarunas ar Parex bankai izsniegto sindicēto kredītu devējiem par to refinansēšanu. Premjers ir pārliecināts, ka Parex bankai varētu izdoties atrast stratēģisko investoru: «Pusgadu atpakaļ šo banku vēlējās nopirkt par lielu summu. Pašlaik Parex kredītportfeli ir grūti novērtēt. Mūsu mērķis ir atrast investoru, kas neilgā laikā vēlreiz nenoved banku līdz tai situācijai, kādā tā ir pašlaik.» Ņemot vērā to, ka AS Parex banka valdes priekšsēdētājs Inesis Feiferis ir iesniedzis atlūgumu, Parex bankā pēc iespējas ātrāk tiks ievēlēta jauna vadība, Db pastāstīja Finanšu ministrijas Komunikāciju departamenta direktore Diāna Bērziņa. Viņa paskaidroja, ka šobrīd Parex bankā svarīgākie lēmumi tiek pieņemti un darījumi notiek Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un Latvijas Hipotēku un zemes bankas uzraudzībā. Premjers un finanšu ministrs gan pagaidām neatklāj, vai valdībai jau padomā konkrētas kandidatūras, kas varētu ieņemt Parex bankas prezidenta amatu.

2014. gadā situācija darba tirgū turpinās uzlaboties, pieaugot nodarbinātības līmenim un strādājošo atalgojumam, liecina interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online veiktais pētījums Baltijas valstīs, aptaujājot visu nozaru darba devējus Latvijā, Lietuvā un Igaunijā – kopumā 636 uzņēmumus.

Vislielākās pārmaiņas nodarbināto atalgojuma ziņā, prognozējams, ka skars tieši Latviju. Katrs otrais aptaujātais jeb 56% Latvijas darba devēju norādījuši, ka nākamajā gadā iecerējuši atalgojumu paaugstināt. Kamēr Igaunijā apstiprinošu atbildi par atalgojuma paaugstināšanu minēja tikai 39%, bet Lietuvā – 34% aptaujāto darba devēju. Savukārt 43% Latvijas darba devēju nākamajā gadā plāno atalgojumu saglabāt līdzšinējā līmenī, bet tikai 1% - to samazināt.

Nākamajā gadā pieņemt jaunus darbiniekus plāno 63% no aptaujātajiem Latvijas uzņēmumiem, kamēr Lietuvā un Igaunijā šie skaitļi ir attiecīgi 58% un 56%. Salīdzinoši ar iepriekšējā gada Baltijas pētījuma rezultātiem, vislielākais procentuālais kāpums nākamgad sagaidāms Latvijā un Igaunijā. Tur salīdzinoši ar iepriekšējā pētījuma rezultātiem par 13% Latvijā un 16% Igaunijā ir pieaudzis darba devēju skaits, kuri ieplānojuši pieņemt darbā jaunus darbiniekus.

Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers ir gatavs divu nedēļu laikā uzmeklēt uzņēmējus, kas būtu ar mieru finansēt Latvijas dalību 2010. gada World Expo izstādē, kas notiks Ķīnā, Šanhajā.

Ekonomikas ministrijas aplēses liecina, ka Latvijas dalības nodrošināšanai būtu nepieciešami aptuveni 4.8 milj. Ls, taču, ņemot vērā ierobežotās valsts budžeta iespējas, Ekonomikas ministrija uzskata, ka Latvija varētu atteikties no dalības World Expo.

Tādēļ A. Šlesers runāšot ar tranzīta un ostu biznesa pārstāvjiem par iespēju, ka viņi varētu finansiāli atbalstīt Latvijas dalību 2010. gada World Expo. Nepieciešamību piedalīties Šanhajā notiekošajā vispasaules izstādē satiksmes ministrs argumentēšot ar faktu, ka World Expo būs pārstāvētas Latvijas kaimiņvalstis – Lietuva un Igaunija, kuru ostas konkurē ar Latvijas ostām par Ķīnas kravām.

2013.gadā darba tirgus stabilizēsies un vairāk nekā puse uzņēmumu meklēs jaunus darbiniekus, liecina personāla atlases uzņēmuma CV-Online novembra sākumā veiktais pētījums Baltijas valstīs, aptaujājot visu nozaru darba devējus Latvijā, Lietuvā un Igaunijā – kopumā 859 uzņēmumus.

Jaunus darbiniekus plāno pieņemt 60% no aptaujātajiem Lietuvas uzņēmumiem, kamēr Latvijā un Igaunijā šie skaitļi ir attiecīgi 50% un 40%. Darbinieku skaita samazināšanu nākamgad plāno mazāk kā viens procents Baltijas valstu uzņēmumu.

«Par spīti prognozēm, kas liecina, ka ekonomikas izaugsmes tempi Baltijā nākamajā gadā nedaudz samazināsies, darbaspēka pieprasījums joprojām saglabāsies augsts. Salīdzinājumā ar datiem, kas vēsta, ka Skandināvijas valstīs liela daļa uzņēmumu 2013.gadā plāno atlaist darbiniekus, Baltijas uzņēmēji ir krietni optimistiskāki. Ņemot vērā darbinieku trūkumu noteiktās nozarēs, ir sagaidāma daudz izteiktāka cīņa par nozares profesionāļiem,» stāsta Aivis Brodiņš, CV-Online Latvia Biznesa attīstības vadītājs.

Pēc Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma (ACTA) ieviešanas interneta lietotāju dzīvē nekas nemainīsies, un valdības atbalstītais līgums neierobežo cilvēktiesības un tiesības uz privātumu. Tomēr Ekonomikas ministrija (EM) atzīst, ka jaunās normas ir jāizskaidro vairāk, lai novērstu radušās diskusijas, trešdien Saeimas Ārlietu komisijā sacīja EM valsts sekretārs Juris Pūce.

Viņš klāstīja, ka ACTA izstrāde sākusies pirms vairāk nekā desmit gadiem un tā mērķis ir apkarot preču zīmolu viltošanu, kā arī autortiesību pārkāpumus internetā. Pašlaik Latvijā un citviet pasaulē ir plašas diskusijas par viltošanas novēršanu digitālajā vidē un jāsaskaras ar pārspīlēti saasinātiem argumentiem, ka Latvijā sagaidāma totāla kontrole un cenzūra, kas neesot tiesa. Taču ACTA pēc būtības stiprinās Latvijas ražotāju preču zīmju un intelektuālā īpašuma aizsardzību, novēršot Latvijas preču viltošanu ārzemēs.

«Šis nolīgums neparedz īpašas prasības, kas Latvijā jau nebūtu spēkā. Nekādā gadījumā nebūs pārkāptas tiesības uz privātumu,» minēja J. Pūce. Viņš norādīja, ka Latvijā domāšanas veids pret intelektuālo īpašumu ir visai vieglprātīgs, ko apliecina, piemēram, mūzikas un filmu lejupielāde internetā. Tomēr ACTA šajā jautājumā neko nemainīs. «Tas bija un būs nelegāli,» viņš piebilda.

Saeimas Juridiskā komisija, lai risinātu dalītā īpašuma jautājumus ir atbalstījusi izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā grozījumus Civillikumā, kas paredz papildināt likumu ar jaunu tiesību institūtu - apbūves tiesība.

Eksperti atzīst, ka Latvijā jau sen ir aktualizējies jautājums par dalītā īpašuma izbeigšanas nepieciešamību, tāpēc minētais likumprojekts varētu būt kā pirmais solis, lai problēmu sāktu risināt. Likumprojekts nosaka, ka apbūves tiesība ir ar līgumu nodibināta tiesība būvēt un uz līgumā norādīto termiņu iegūt īpašumā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves uz svešas zemes.

Ar apbūves tiesības ieviešanu plānots nodrošināt regulējumu situācijās, kad uz citai personai piederošas zemes tiks būvētas nedzīvojamas ēkas vai inženiertehniskas būves. Paredzēts, ka persona varēs iegūt zemes apbūves tiesības, piemēram, komercdarbības veikšanai.

Brokastu pārslu zīmols "Milzu!" atradis investoru, kāpina eksporta apjomus, apgrozījumu un turpina radīt nākotnes produktus.

Pēdējā gada laikā uzņēmums īstenojis vairākas inovatīvas ieceres, tostarp izveidojis jaunu zīmolu "Veggy Crush," ar kuru ražo gaļai alternatīvus produktus, piemēram, no teksturētiem pelēkajiem zirņiem gatavotus dārzeņu burgerus, pelmeņus u.c. "Jau kādu laiku vēlējāmies piedāvāt veselīgu alternatīvu ne tikai brokastu pārslu segmentā, bet arī gatavo maltīšu segmentā, lai aizņemti cilvēki, atnākot mājās, vienkāršā veidā varētu baudīt ērti pagatavojamu, siltu un veselīgu maltīti," stāsta uzņēmuma vadītājs Enno Ence.

Otrais MILZU! lielākais jaunums ir jaunās, graudaugus nesaturošās brokastu pārslas "Veggy Cereal", kas vēl pirms nonākšanas pārdošanā septembra sākumā jau baudīja nozares profesionāļu novērtējumu ārpus Latvijas. Uzņēmums iekļuvis inovāciju izlasē SIAL Innovation Selection Paris 2020, kas ir viena no pasaulē lielākajām pārtikas izstādēm. Šāda atzinība parāda "Milzu!" radītā produkta konkurētspēju, kas uzņēmumam ir ļoti nozīmīgi.

Krīzes ietekmē ir ievērojami pasliktinājušās darba tiesiskās attiecības valstī, šodien Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības organizētajā starptautiskajā forumā atzina Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Premjers norādīja, ka sabiedrība ir kļuvusi iecietīgāka pret darba tiesību normu pārkāpumiem, kas izpaužas nelegālās nodarbinātības pieaugumā. «Tas gan samazina valsts budžeta ieņēmumus, gan grauj godīgas konkurences pamatprincipus.»

Valdis Dombrovskis (Foto: Elīna Kursīte, Db)Darbības plānam nelegālās nodarbinātības apkarošanai jābūt gatavam līdz 15. janvārim, informēja Labklājības ministrijas valsts sekretārs Ringolds Beinarovičs. Viņš uzskata, ka plānam jāietver arī sabiedrību izglītojošie, informējošie un preventīvie pasākumi «Ēnu ekonomiku nevar apkarot tikai ar represīviem pasākumiem. Jābūt gan burkānam, gan pātagai.»

Mēģinājums tiesā panākt, ka marihuānas tirdzniecības vietās Māstrihtā, Nīderlandē var iepirkties arī citu valstu iedzīvotāji, cietis sakāvi. Eiropas Savienības tiesa atzinusi, ka ierobežojumi ir pamatoti.

«Šis ierobežojums ir attaisnots ar mērķi apkarot narkotūrismu un tā izraisītos traucējumus. Šis mērķis ir saistīts ar sabiedriskās kārtības uzturēšanu un ar pilsoņu veselības aizsardzību gan dalībvalstu, gan Savienības līmenī,» teikts EST spriedumā.

Saskaņā ar 1976. gada likumu par narkotiskajām vielām Nīderlandē ir aizliegta narkotisko vielu, tostarp kanabisa glabāšana, tirdzniecība, audzēšana, pārvadāšana, ražošana, importēšana un eksportēšana. Tomēr šī valsts visā Eiropā ir pazīstama ar to, ka uz kanabisu jeb tā dēvēto «zālīti» tiek piemērota iecietības politika. Tas nozīmē to, ka veikaliņos, kas pazīstami ar nosaukumu coffee – shops, blakus bezalkoholiskajiem dzērieniem un pārtikas precēm legāli var iegādāties arī vieglās narkotikas. Šāda veikala izveidošanai nepieciešama vien pašvaldības izdota atļauja, kas tiek sniegta, ja tiek ievērota virkne kritēriju.

Ar vienu latu dienā pārtikai pilnīgi pietiek, turklāt nemaz nav jāēd tikai pelmeņi un roltoni, pārliecinājies Deniss Barteckis (27) paša izdomātajā mēnesi ilgajā eksperimentā, šodien, 23.maijā, vēsta laikraksta Diena pielikums SestDiena.

D. Barteckim esot apnikušas apkārtējo žēlabas par grūtajiem laikiem un naudas trūkumu, tādēļ sagribējies pierādīt, ka arī saspringtajos apstākļos cilvēks var normāli izdzīvot.

Eksperimentam tikuši izvirzīti sekojoši nosacījumi: galvenais - pārtikai dienā drīkst tērēt tikai vienu latu jeb 30 latu mēnesī. Viss pārtikas grozs bija jāpērk no jauna. Ja kādu iemeslu dēļ dienai atvēlētā nauda netika iztērēta, tā pārgāja «depozītā» un nākamajā dienā varēja sapirkties jau par diviem latiem. Apēstais pie kolēģa svinību galda vai ciemos netika skaitīts. Vienīgā vājība, ko D. Barteckis sev šajā sūrajā periodā ļāvis, bijusi kafijas tase bārā kolēģu kompānijā. Viens no eksperimenta uzstādījumiem bijis ēst ja ne ļoti veselīgi, tad vismaz tā, lai nesaindētos un nesabojātu kuņģi.

Vakar, 1.oktobrī privātpersona Romāns Pokovba iesniedzis Satversmes tiesā prasību atcelt Ministru kabineta (MK) lēmumu, kas paredz eiro ieviešanu no 2014.gada 1.janvāra, informēja biedrības Antiglobālisti valdes priekšsēdētājs Andris Orols.

Pokovba uzskata šo MK lēmumu par diskriminējošu, jo ar to tiekot pārkāptas iesniedzēja tiesības lemt referendumā par eiro ieviešanas datumu. Viņaprāt, MK pārkāpj ne tikai Latvijas Republikas Satversmi, bet arī starptautiskos Eiropas Savienības līgumus.

«Eiro ieviesēju koris ar [premjerministru] Valdi Dombrovski priekšgalā nemitīgi dzied, ka ir jāievieš eiro, jo to prasa starptautiskie līgumi, kuri stājās spēkā, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā. Taču tie paši līgumi dod tiesības mums - Latvijas pilsoņiem - lemt arī par eiro ieviešanas datumu. Tie paši līgumi liedz valdībai diskriminēt mūsu pārliecību, liedzot balsot par notikumiem, kuri skar katru Latvijas iedzīvotāju. Vēlos, lai manas tiesības tiek ievērotas un stādu priekšā prasības pieteikumu,» teikts iesniegumā tiesai.