Finanses

Meņģelsone: Jādara viss, lai varētu izmaksāt pēc iespējas lielākas algas

Aļona Zandere, 18.01.2017

Jaunākais izdevums

Pat ja līdz ar solidaritātes nodokļa ieviešanu fiskāli iegūstam lielāku summu, ilgtermiņā un pat vidējā termiņā pazaudējam tās lojālās vistas, kas dēj zelta olas, intervijā laikrakstam Dienas Bizness saka Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Viņasprāt Latvijai jāpārstāj lepoties kā zema atalgojuma valstij un jādara viss, lai varētu izmaksāt pēc iespējas lielākas algas.

Fragments no intervijas

Kādā zīmē uzņēmēji aizvadīja 2016. gadu?

Nozares labi turpināja iesākto gan eksporta tirgu atklāšanā, gan jaunu eksporta produktu radīšanā. Taču varēja just, ka sākas neskaidrība par to, kas būs tālāk. Bija jomas, kurās varēja just izteiktu pesimismu. Premjers Māris Kučinskis jau uzreiz paziņoja, ka ir gatavs strādāt ar mums kopā, un to arī varēja just. Savā ziņā ar šo valdību mums ir bijusi labākā sadarbība, kādu esam pieredzējuši. Komunikācija bija konstruktīva, atvērta un vienkārša. Šajā ziņā tas bija ļoti labs un vērtīgs gads.

Izdevums The Banker Danu Reiznieci - Ozolu nosauca par gada labāko finanšu ministri Eiropā. Kā viņu vērtē mūsu uzņēmēji?

Pozitīvais ir tas, ka viņa ir ieinteresēta un atvērta, ātri izprot un iedziļinās jomās, kas ir viņas atbildības sfērā. Bet brīdī, kad notiek koalīcijas sarunas, sākas grūtības. Kad mēs runājām par visiem 2017. gada aktuālajiem budžeta jautājumiem, par kuriem jau bija panākta vienošanās gan ar finanšu ministri, gan premjeru, koalīcijā daudzi jautājumi sāka buksēt. Man, protams, ir grūti teikt, vai šeit pie vainas būtu popularitāte vai nepopularitāte, bet nevienu no loģiskajām un atbildīgajām idejām īsti nepalaida.

Sacījāt, ka uzņēmējiem bija laba komunikācija ar valdību. Tad jau tā ir kāda sociālo mediju radīta ilūzija, ka ir sasniegts kritiskais punkts, jo tā vien liekas, ka arvien vairāk uzņēmēju draud ar pārcelšanos uz Igauniju?

Šeit jānodala uzņēmumi pa segmentiem - lielie un mazie, tādi, kas atrodas Rīgas reģionā, tādi, kas ārpus tā. Ir ražojoši, un ir pakalpojumus sniedzoši. Protams, noskaņojumi ir dažādi, katram ir sava sāpe un konkrētā problemātika. Ja runājam par uzņēmumiem, kas maksā lielus nodokļus un to dara labticīgi, bija atsevišķas lietas, kas attieksmi pret valsti pasliktināja. Protams, tas nemainīja viņu uzvedību, bet noskaņojums mainījās. Tas notika brīdī, kad bija skaidrs, ka ieviestais solidaritātes nodoklis paliks. No vienas puses tiek teikts - jā, tas ir slikts precedents un nerada nekādas labvēlīgas sekas, izņemot ieņēmumus valsts kasē. Tajā pašā laikā nekādas tādas rīcības pretī nav.

Visu interviju Zelta olas jāpatur pašiem lasiet trešdienas, 18.janvāra laikrakstā Dienas Bizness!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) aicina Latvijā ieviest īslaicīgās nodarbinātības mehānismu, kas ietver saīsināto darba laiku un pagaidu atlaišanu, pirmdien preses konferencē sacīja LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Viņa uzsvēra, ka abos šajos gadījumos darba līgums tiktu turpināts, saglabājot darba attiecības. "Mums ir nepieciešams mehānisms, lai darba devējiem būtu mazāk stresa un būtu iespējama ātrāka pilnvērtīgas saimnieciskās darbības atsākšana pēc krīzes. Šāds mehānisms sekmīgi darbojas jau vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs," uzsvēra Meņģelsone.

Viņa skaidroja, ka Latvijā šobrīd ir viens no straujākajiem bezdarba pieauguma rādītājiem ES, kas liecina par to, ka daudzi uzņēmumi Covid-19 krīzes apstākļos nespēj saglabāt darbavietas, turklāt dīkstāves pabalsta izmaksas termiņš beigsies otrdien, 30.jūnijā. Tāpat Meņģelsone atzīmēja - kā nākamais iespējamais atbalsta instruments uzņēmumiem konceptuāli ir nosauktas darba algu subsīdijas eksportspējīgiem uzņēmumiem, bet normatīvais regulējums vēl nav izstrādāts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

LDDK vērtē aizvadīto gadu no uzņēmējdarbības vides attīstības viedokļa

Žanete Hāka, 30.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadīto gadu no uzņēmējdarbības vides attīstības viedokļa raksturo virkne notikumu, kuru ietekmi uz tautsaimniecību un uzņēmējiem varēs novērtēt tikai ilgākā laika periodā. 2016.gada pozitīvās tendences vērtē Latvijas Darba devēju konfederācija.

Šī gada sākumā darbu sāka Māra Kučinska vadītais Ministru Kabinets, un jau pirms apstiprināšanas amatā M. Kučinskis un sociālie partneri vienojās par kopīgām prioritātēm. LDDK aicināja valdību strādāt, lai jau nākamajā gadā sasniegtu izaugsmi apliecinošus rādītājus, kas veicinātu IKP pieauguma straujāku palielināšanos, lai sasniegtu uz vienu iedzīvotāju 70% apmērā no Eiropas Savienības vidējā rādītāja. Šajā ziņā gan nav veicies tik labi kā cerēts un, jāatzīst, ka Lietuva un Igaunija šo rādītāju uzlabo daudz straujāk.

Viens no gada svarīgākajiem notikumiem ir kļūšana par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalsti, kas noslēdza vairākus gadus ilgo pievienošanās procesu. Pievienošanās process OECD ir devis konkrētus ieguvumus un uzlabojumus – tas ir bijis dzinējspēks valsts kapitālsabiedrību pārvaldes reformai un kalpojis kā papildu stimuls, lai celtu valsts iestāžu kapacitāti cīņā ar kukuļošanu starptautiskajos biznesa darījumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

LDDK: MUN likmes celšana daļēji risinātu negodīgo konkurenci, bet veids, kā to dara, ir nepieņemams

Zane Atlāce - Bistere, 09.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) koalīcijas piedāvātās izmaiņas mikrouzņēmuma nodokļa regulējumā vērtē kā atbalstāmu pagaidu risinājumu, taču stingri norāda, ka lēmumu pieņemšanas process par nodokļu režīmu tik īsu brīdi pirms tā stāšanās spēkā nav pieņemams, informē LDDK pārstāve Maija Pētermane.

Piedāvājums atteikties no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām mikrouzņēmuma nodokļa maksājumiem un tā vietā ieviest 15% nodokļa likmi, no kuras iekasēšanas liela daļa tiktu virzīta sociālajam budžetam, faktiski ir atgriešanās pie Latvijas Darba devēju konfederācijas pirms vairākiem gadiem ierosinātā modeļa.

«LDDK kā sociāli atbildīgs valdības partneris pauž bažas par pārāk lielo plaisu starp mikrouzņēmumu nodokļa režīmu un parasto nodokļu maksāšanas režīmu, kā arī problēmām, kas saistītas ar MUN maksātāju darbinieku sociālo nodrošinājumu. Piedāvājums celt MUN likmi daļēji risinātu dažādo nodokļu režīmu radīto negodīgo konkurenci, savukārt papildu nodokļa novirzīšana sociālajā budžetā atbilstu LDDK uzstādījumam par darbinieku sociālo drošību,» pauž LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Darba devēji atbalstītu rosinājumu nemaksāt slimības naudu par pirmajām trim slimošanas dienām

LETA, 31.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba devēji atbalstītu ierosinājumu darbiniekam nemaksāt slimības naudu par pirmajām trim slimošanas dienām, nevis tikai pirmo dienu, kā tas ir šobrīd, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK).

LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone norādīja, ka LDDK ieskatā ir jārisina un jāsakārto daudzi jautājumi sociālās apdrošināšanas un veselības aprūpes sistēmā. LDDK aicina nopietni izvērtēt Igaunijas modeli, kas paredz, ka risku par pirmajām trīs dienām no slimības perioda sākuma uzņemas darba ņēmējs, bet par periodu no ceturtās līdz astotajai dienai - darba devējs, un tālāk jau līdzekļi tiek atvēlēti no sociālās apdrošināšanas budžeta.

«Latvijā spēkā esošais regulējums nosaka, ka tikai pirmā slimības diena netiek apmaksāta, sākot no 2. līdz 10. dienai izmaksas sedz darba devējs. Atbilstoši statistikai 2016. gadā darba devēji apmaksāja aptuveni 262 000 slimības dienas,» norādīja Meņģelsone, piebilstot, ka Igaunijā šī proporcija ir ievērojami samērīgāka, jo darba devējs sedz tikai piecas slimības dienas, kas atstāj ievērojami mazāku ietekmi uz tautsaimniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

FOTO: Labākajiem darba devējiem pasniedz LDDK gada balvas

Žanete Hāka, 17.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svinīgā ceremonijā Melngalvju namā trešdien, 16. novembrī, pasniegtas Latvijas Darba devēju konfederācijas Gada Balvas, godināti reģionu un visas Latvijas labākie darba devēji, kā arī jau trešo gadu par īpašu ieguldījumu uzņēmējdarbības vides uzlabošanā pasniegta gada tautsaimnieka balva.

Gada tautsaimnieka balvu šogad saņēma divas spēcīgas personības – SIA Mikrotīkls priekšsēdētājs Džons Mārtins Talijs (John Martin Tully) un valdes loceklis Arnis Riekstiņš.

«Gada tautsaimnieka balvas saņēmēji ir izcils paraugs, kā sadarbībā iespējams izveidot plaukstošu uzņēmumu, kas rada darba vietas, dod pienesumu tautsaimniecībā un vienlaikus rod iespēju ieguldīt inovācijās, zinātnes attīstībā un palīdzēt arī tiem, kam atbalsts nepieciešams visvairāk. Mikrotīkls vadītāji ar savu rīcību veido mūsdienīga un atbildīga uzņēmēja kodu,» par balvas saņēmējiem pauž LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uzņēmēji atbalstītu minimālo sociālo iemaksu ieviešanu, ja to dara pakāpeniski un izsvērti

LETA, 07.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmēji atbalstītu minimālo sociālo iemaksu ieviešanu, ja valdība to dara pakāpeniski un izsvērti, konsultējoties ar sociālajiem partneriem un ņemot vērā to viedokli un rosinājumus, pauda aptaujātajās uzņēmēju organizācijās.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone norādīja, ka likumdevējiem kopā ar uzņēmēju organizācijām un sociālajiem partneriem ir jāstrādā pie tā, lai palielinātu strādājošo un visas sabiedrības sociālo nodrošinājumu. Pēc viņas teiktā, ir satraucoši, ka saskaņā ar Labklājības ministrijas datiem 300 000 cilvēku ir bez jebkādas sociālās apdrošināšanas. Tāpēc šis jautājums ir jārisina neatliekami. Svarīgi, lai ikviens strādājošais būtu ar sociālo apdrošināšanu vismaz minimālā apmērā.

LDDK uzskata, ka ir jāmeklē risinājums, lai cilvēki bez sociālās apdrošināšanas nenonāktu nevienlīdzīgā un pat neapskaužamā situācijā, piemēram, slimības gadījumā vai, sasniedzot pensijas vecumu. Viens no variantiem ir atgriezties pie ierosinājuma par minimālo sociālie iemaksu, taču tikai ar nosacījumu, ka to attiecina uz personām ar pilnu darbspēju un personām bez attaisnojamiem sociāliem iemesliem strādāt nepilnu darba laiku. Minimālās sociālās iemaksas nedrīkst attiekties, piemēram, uz studentiem, pensionāriem, jaunajām māmiņām vai audžuvecākiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Valdībai un sociālajiem partneriem nav vienprātības par 2020.gada budžetu, tomēr tas tiks virzīts uz Saeimu

LETA, 27.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī valdībai un sociālajiem partneriem nav vienprātības par 2020.gada budžetu, tomēr piektdien notikušajā sanāksmē puses atbalstīja budžeta virzīšanu izskatīšanai Saeimā.

Piektdien valdības un sociālo partneru veidojošajā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē tika skatīts 2020.gada budžets. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) valde jau ceturtdien atzina, ka tā neatbalsta 2020.gada budžetu, uzskatot, ka tajā valdība nav ieklausījusies sociālajos partneros, kā arī valdība ignorējusi likumus, kas paredz finansējuma pieaugumu veselības aprūpei un izglītībai.

Tiesa, NTSP sēdē arodbiedrību savienības vadītājs Egils Baldzēns gan piebilda, ka viņa vadītā organizācija nav pret 2020.gada budžetu, bet gan LBAS iestājas par uzlabojumiem budžetā, kurus organizācija cer panākt, kamēr 2020.gada budžets tiks skatīts Saeimas komisijās. «Mūsu mērķis nav valdības krīze. Tomēr ceram, ka budžets tiks pieņemts ar nelieliem uzlabojumiem, ietverot to, kas minēts valdības deklarācijā,» piebilda LBAS vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Depozīta sistēmas ieviešana Latvijā izmaksātu vairāk nekā 30 milj. eiro

Zane Atlāce - Bistere, 29.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Šobrīd visas izmaksas būtu jāsedz uzņēmējiem – pārtikas ražotājiem un tirgotājiem.

Uzņēmumu veiktie aprēķini rāda, ka depozīta sistēmas ieviešana Latvijā izmaksātu vairāk nekā 30 milj. eiro, lai gan tā attiektos tikai uz nepilniem 2% no kopējā atkritumu daudzuma.

Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK) pirmdien, 29.janvārī notika uzņēmēju tikšanās ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) parlamentāro sekretāru Jāni Eglīti un ministrijas atbildīgajām amatpersonām par VARAM priekšlikumiem iepakojumu depozīta sistēmas piemērošanai dzērienu iepakojumam.

Uzņēmumu veiktie aprēķini rāda, ka depozīta sistēmas ieviešana Latvijā izmaksātu vairāk nekā 30 milj. eiro, lai gan tā attiektos tikai uz nepilniem 2% no kopējā atkritumu daudzuma. Šobrīd visas izmaksas būtu jāsedz uzņēmējiem – pārtikas ražotājiem un tirgotājiem, jo nav iespējas depozīta sistēmas ieviešanai piesaistīt Eiropas Savienības līdzfinansējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

LDDK: Atteikšanās no solidaritātes nodokļa pārskatīšanas ilgtermiņā radīs zaudējumus Latvijas tautsaimniecībā

Žanete Hāka, 09.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācija pauž nožēlu, ka valdība līdz galam nav izpildījusi šovasar ar sociālajiem un sadarbības partneriem parakstīto vienošanos, kurā bija pausta apņēmība jau 2017. gada valsts budžeta kontekstā pārskatīt solidaritātes nodokli, informē LDDK.

Ilgtermiņa problēmu risināšana tautsaimniecībā ar īstermiņa piedāvājumiem dod pilnīgi pretēju efektu un dati par solidaritātes nodokļa iekasēšanu šī gada astoņos mēnešos liecina, ka ilgākā laika posmā tas tikai radīs zaudējumus, šodien kopīgā preses konferencē ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru pauda LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Lai realizētu Nacionālajā attīstības plānā paredzēto ekonomikas izrāvienu, paaugstinātu vidējo labklājības līmeni valstī, pietuvojoties Eiropas Savienības rādītājiem, samazinātu atkarību no Eiropas Savienības fondu finansējuma, kā arī panāktu iedzīvotāju atgriešanos Latvijā, valdības sociālie un sadarbības partneri šovasar ar valdības pārstāvjiem parakstīja vienošanos ar virkni veicamo darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izskatīšanai valdībā virza Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu par attiekšanos no obligātās iepirkumu komponentes (OIK) maksājuma triju gadu laikā.

Ministru kabineta komiteja pirmdien uzklausīja EM sagatavoto informatīvo ziņojumu par scenārijiem OIK maksājuma atcelšanai. Tāpat tika uzklausīti atsevišķu ekspertu viedokļi par EM izstrādāto ziņojumu un piedāvātajiem priekšlikumiem OIK atcelšanai. EM piedāvājums paredz tuvāko triju gadu laikā Latvijā atteikties no OIK, kā arī panākt, ka atbalsts «zaļajai» enerģijai mazināsies no līdzšinējā 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP) līdz 0,3% no IKP, kā tas ir kaimiņvalstīs.

Lai atceltu OIK, EM piedāvā 2019.gadā atjaunot subsidētās elektroenerģijas nodokli 15% apmērā valsts budžeta tiešo maksājumu segšanai. EM arī piedāvā noteikt jaunas prasības biogāzes stacijām, nosakot minimālo pārtikas atkritumu un citu organiskās izcelsmes atkritumu īpatsvaru. Plānots arī reformēt jaudas maksājumu, tā administrēšanu nododot uzņēmumam AS «Augstsprieguma tīkls». Patlaban to administrē «Enerģijas publiskais tirgotājs».

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Darbinieku slimošana uzņēmumiem rada 170 miljonu eiro zaudējumus gadā

Elīna Pankovska, 26.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir garākais darba devēju apmaksājamais slimības periods Baltijas valstīs; ar katru gadu pabalstos izmaksājamā summa palielinās.

Šā gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, pieaudzis izrakstīto darbnespējas lapu unikālo gadījumu skaits, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) dati. 80% no darbnespējas lapām nav iespējams analizēt, jo tās ierindojas kategorijā Vispārējais gadījums, savukārt 20% gadījumu darbnespējas lapas saistītas ar grūtniecību un bērna aprūpi saslimšanas gadījumā, norāda veselības ministre Anda Čakša. Tomēr tieši darba devējiem būtu svarīgi atšifrēt šos 80%, lai saprastu un analizētu iemeslus, kā arī, iespējams, nākotnē novērstu apstākļus, kas izraisījuši darbnespēju. Šobrīd to neļauj normatīvie akti par datu aizsardzību, kas nosaka, ka darbnespējas lapās nedrīkst parādīties slimību diagnozes. Līdz ar to nepieciešamas izmaiņas. A. Čakša gan bilst, ka diagnozei nevajadzētu parādīties darba devējiem, tomēr tā varētu parādīties NVD ieejošajos datos, kas nodrošinātu, ka politikas veidošanai un analīzei tiek izmantoti anonīmi dati. Latvijā jau ilgāku laiku tiek diskutēts par lielo izrakstīto slimības lapu skaitu. Ir bijuši arī dažādi priekšlikumi, lai šo skaitu ierobežotu. Pagājušajā gadā Labklājības ministrija ieteica nemaksāt par pirmajām trīs slimošanas dienām, lai taupītu līdzekļus, taču šāds priekšlikums palika bez atbalsta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), vērtējot nākamā gada budžetu, uzsver – svarīgi, lai valsts budžets 2018.gadam palīdzētu sasniegt kopīgi izvirzītos Nacionālajā attīstības plānā ietvertos mērķus, nevis meklēt attaisnojumus, kāpēc kaut kas nav izdevies.

«Visu iesaistīto pušu sociāla partnerība, politiskā un ekonomiskā stabilitāte, kā arī pārdomāts valsts budžets ir nozīmīgi priekšnosacījumi uzņēmējdarbības videi, investīciju piesaistīšanai un jaunu, efektīvu darba vietu veidošanai, kas ir Latvijas ekonomiskās izaugsmes pamatā,» norāda LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs. Viņš uzsver, ka 2017.gads kopumā bija nopietns pārbaudījumu gads sociālo partneru un valdības sadarbībai.

Jāatzīmē, ka 2017.gada laikā notika 16 Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Budžeta un nodokļu politikas apakšpadomes sēdes un 7 paplašinātas NTSP sēdes, kuru laikā valdība ar sadarbības un sociālajiem partneriem – LDDK un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību – diskutēja par priekšlikumiem nodokļu sistēmas uzlabošanai un efektīviem risinājumiem valsts budžeta plānošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ražošanas samazināšana, iesaldēšana, vai pat pārcelšana uz ārzemēm var kļūt par bīstamu tendenci tautsaimniecībai, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Uzņēmēju pārstāvošo organizāciju vadība, komentējot Severstal Distribution īstenoto darbības sašaurināšanu Latvijā, uzsver, ka lielākā problēma energoietilpīgiem ražošanas uzņēmumiem ir elektroenerģijas izmaksas, kas ir ievērojami lielākas nekā kaimiņvalstīs.

Galvenais vaininieks ir jau ilgstoši apspriestā un kritizētā eletroenerģijas obligātā iepirkuma komponente (OIK). Šobrīd izmaiņas tā piemērošanā Saeima ir atlikusi par gadu. Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone šādu Saeimas rīcību dēvē par nespēju pieņemt drosmīgus lēmumus.

L. Meņģelsone gan norāda, ka šobrīd nav redzami signāli, ka citi lielie ražošanas uzņēmumi domātu par ražotņu pārcelšanu uz citām valstīm, tomēr viņa uzsver, ka LDDK jau ilgstoši ir akcentējusi OIK problemātiku, kas ir īpaši sāpīgs lielajiem, energoietilpīgajiem ražošanas uzņēmumiem. «Tas faktiski ir apstāklis, kas neļauj attīstīties. Fakts, ka kaimiņvalstīs kopējās izmaksas par elektroenerģiju ir zemākas, noteikti nerada konkurētspējīgu vidi Latvijā,» viņa norāda, piebilstot, ka, ja OIK jautājums netiks drīzumā jēgpilni risināts, tas negatīvi ietekmēs rūpniecību Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Uzņēmēji: Pēc nodokļu reformas īstenošanas iedzīvotāju «maciņos» paliks vairāk naudas

LETA, 12.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenojot vidēja termiņa nodokļu stratēģiju Latvijā, iedzīvotāju «maciņos» paliks vairāk naudas, šodien preses konferencē par nodokļu stratēģiju un tās ilgtermiņa ieguvumiem Latvijas ekonomikai pauda uzņēmēju pārstāvji.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone teica, ka viens no galvenajiem indikatoriem, ko plānots paveikt nodokļu reformas kontekstā, ir 5% iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsme, būtisks ēnu ekonomikas samazinājums un nodokļu iekasējamības pieaugums. Tāpat nodokļu reformas mērķis ir valsts budžeta pieaugums, uzņēmēju izaugsme un konkurētspējas pieaugums. Savukārt iedzīvotājiem tās ietvaros «maciņos» paliks vairāk naudas, jo mazo atalgojumu saņēmējiem alga pēc nodokļu nomaksas būs lielāka.

Viņa uzsvēra, ka nodokļu reformas īstenošanas kontekstā, vajadzīgs sabiedrības atbalsts un izpratne. «Jautājums, pa kādu ceļu mēs iebrauksim Latvijas simtgadē - pa bedrainu vai gludu, skaidru un saprotamu,» pauda Meņģelsone, piebilstot, ka nodokļu reforma palīdzēs īstenot otro scenāriju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Tehnoloģiskā progresa ietekmē varētu augt bezdarbs mazkvalificēto iedzīvotāju vidū

LETA, 08.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiskā progresa ietekmē pastāv varbūtība palielināties bezdarbam mazkvalificēto iedzīvotāju vidū, ceturtdien diskusijā par digitalizācijas ietekmi uz darba tirgu atzina Labklājības ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks.

Viņš norādīja, ka nodarbinātību ietekmē ne tikai globalizācija un demogrāfiskās tendences, bet arī digitalizācija un robotizācija, tādējādi viena no lielākajām nākotnes bažām ir bezdarba līmeņa pieaugums, jo īpaši mazkvalificēto iedzīvotāju vidū, kā arī vidējās kvalifikācijas profesiju automatizācija un rutīnas darba vietu izzušana.

Tajā pašā laikā Alliks arī atzīmēja, ka visus darbus nevarēs automatizēt vai aizstāt ar mākslīgo intelektu, tostarp, piemēram, darbus, kuros ir nepieciešamas komunikācijas prasmes, kritiskā domāšana, spēja risināt problēmas un plānošanas iemaņas, kā arī saskarsme ar cilvēkiem.

Viņš uzsvēra, ka tehnoloģiju attīstības ietekmē cilvēkiem jāspēj pārkvalificēties, tādējādi jāstiprina pieaugušo izglītības iespējas un karjeras pakalpojumi, jāpielāgo duālās izglītības sistēmas, jāatjauno profesionālās izglītības saturu, jānodrošina modulārās izglītības iespējas, kā arī iespēju prasmes pilnveidot ārpus formālās izglītības sistēmas ietvara.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

LDDK: Esošā VSAOI/IIN proporcija nav taisnīga pret autoratlīdzību saņēmējiem

LETA, 20.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Speciālajā nodokļu režīmā strādājošo, piemēram, mikrouzņēmumu, patentmaksu veicēju un autoratlīdzību saņēmēju plašāka iesaiste veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanā ir apsveicama, pauda Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK), komentējot attiecīgo Veselības ministrijas (VM) ieceri.

Jau ziņots, ka VM plāno viena procentpunkta sociālo iemaksu likmi veselības aprūpei attiecināt ne tikai uz vispārējā nodokļa režīmā strādājošajiem, bet arī uz speciālajā nodokļu režīmā strādājošajiem.

"Citos nodokļu režīmos nodarbināto personu plašāka iesaiste valsts nodrošināmo pakalpojumu, tostarp veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanā ir apsveicama, tomēr ir jārēķinās, ka atsevišķiem režīmiem procentuāla maksājuma noteikšana var nebūt vienkārša," norāda LDDK.

LDDK vērš uzmanību, ka sarežģījumi ar procentuāla maksājuma noteikšanu varētu būt patentmaksu veicējiem, jo tā nav tieši sasaistīta ar personas ikmēneša ienākumiem, tāpēc šajos gadījumos ir jānosaka fiksēts lielums vai teorētiski jāpieņem kaut kāds sagaidāmais ienākums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Uzņēmēji izstrādājuši savu nodokļu politikas stratēģiju

Zane Atlāce - Bistere, 08.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) pirmdien, 12. decembrī iepazīstinās sabiedrību ar uzņēmēju izstrādāto piedāvājumu vidēja termiņa nodokļu stratēģijai.

LTRK un LDDK eksperti ir izvērtējuši esošo nodokļu sistēmu, lai sagatavotu savu piedāvājumu vidēja termiņa stratēģijai, par ko plānotas diskusijas ar valdību. «Mēs vēlamies kvalitatīvu diskusiju par to, kādai turpmāk jāizskatās nodokļu politikai valstī. Uzņēmēji ir tie, kuri maksā nodokļus, savukārt no valsts budžeta atkarīga ikkatra no mums ikdiena, tādēļ visām pusēm jābūt pieņemamiem risinājumiem, lai tautsaimniecība attīstītos un mēs kopā virzītos uz ekonomikas izrāvienu,» saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

«LDDK kā sociāli atbildīga valdības partnera mērķis ir sekmēt darba devējiem atbilstošus apstākļus, kas ļautu Latvijai kā valstij kļūt konkurētspējīgākai uzņēmēju vidū, veicinātu tautsaimniecības attīstību un līdz ar to celtu nodokļu ieņēmumus. Lai to panāktu, stabila, prognozējama nodokļu politika ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem,» pauž LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Īru sēņu audzētāji darbiniekus meklē piecās Latvijas pilsētās, solot teju 2000 eiro

Zane Atlāce - Bistere, 29.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īrijas šampinjonu audzētāju kooperatīva CMP Mushroom plāni šonedēļ vairākās Latvijas pilsētās izvērst darbinieku meklēšanu vietējo darba devēju vidū radījuši nopietnas bažas, ka Latviju atkal pametīs strādātspējīgie iedzīvotāji, trešdien, 29.novembrī vēstīja LNT rīta ziņu raidījums 900 sekundes.

Īrijas sēņu audzētavas pārstāvji no 1. līdz 8. decembrim viesosies piecās pilsētās – Jēkabpilī, Rēzeknē, Alūksnē, Balvos un Gulbenē. Viņi sēņu lasītājiem un sēņu pakotājiem sola stundā maksāt ne mazāk kā 9,25 eiro un garantē no 40 līdz 50 darba stundām nedēļā. Līdz ar to mēnešalga pirms nodokļiem varētu būt 1850 eiro.

Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK) biedē, ka tik liela alga var pievilināt arī kvalificētu darbaspēku. Šo strādājošo aizbraukšana uz Īriju būtu liels trieciens Latvijas reģioniem, kur jau tā trūkst darbinieku. «Tas , ka ārzemju darba rekrutētāji tik agresīvā veidā to dara, tas ir signāls, kuru attiecīgi politikas veidotājiem ir jādomā kaut kādi pretsoļi tam. Bet tajā pašā laikā nav jau neviena represīva veida, tikai motivējoša,» atzīst LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Ar sociālajiem partneriem vienojas par solidaritātes nodokļa atcelšanu

LETA, 01.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Budžeta un nodokļu apakškomitejas sanāksmē panākta vienošanās par solidaritātes nodokļa atcelšanu, žurnālistiem pēc sēdes pastāstīja Latvijas Darba devēju konfederācijas vadītāja Līga Meņģelsone.

Nolemts, ka solidaritātes nodokļa vietā lielo algu saņēmēji maksās sociālo nodokli.

Vaicāta, vai lielo algu saņēmējiem netiks noteikti sociālo iemaksu griesti, Meņģelsone skaidroja, ka būtu jāpiemēro kāds koeficients no sociālā budžeta finansētajiem un veiktajām iemaksām atbilstošajiem īstermiņa izdevumiem – slimības, maternitātes un bezdarbnieku pabalstiem, taču attiecībā uz pensiju uzkrājumu nav vajadzīgi nekādi ierobežojumi.

«Tas ir labi, ka strādājošie saņem lielas un legālas algas, un nodokļu sistēmai algas uz to jāvirza,» skaidroja Darba devēju konfederācijas vadītāja.

Kā ziņots, Satversmes tiesa (ST) ierosināja vairākas lietas par atsevišķu Solidaritātes nodokļa likuma normu atbilstību Satversmei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) sagatavojusi un iesniegusi priekšlikumus atbildīgajām ministrijām par ekonomikas atveseļošanas plāna izstrādi un ES fondu iekšējām pārdalēm COVID-19 pandēmijas seku mazināšanai.

LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone: "Lai pēc krīzes noritētu veiksmīga ekonomikas atveseļošanās, prioritāri jānodrošina veselības aizsardzības sistēmas un infekcijas prevencijas pasākumi strādājošajiem, jāizveido uzņēmējdarbības un nodarbinātības atbalsta sistēma. Pats būtiskākais uzdevums ir nodrošināt sociālo mieru. Tādēļ mums kopīgiem spēkiem ir jādara viss, lai mazinātu COVID-19 izplatības ierobežojumu radītās negatīvās sociālekonomiskās sekas un nodrošinātu turpmāku uzņēmumu darbību un tautsaimniecības attīstību."

Kā galvenos rezultatīvos rādītājus jau ar šo gadu ir jānosaka: nodarbinātības līmenis, kas ir ne mazāks par 900 000 un bezdarba līmenis, kas nepārsniedz 60 000 (situācija 2019.gada nogalē - pirms Covid-19 krīzes), kā arī migrācijas saldo - ne vairāk par 5 000 (situācija 2018.gadā).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācija šodien jau ceturto gadu godinās labākos darba devējus reģionos un valstī, kā arī nosauks Gada tautsaimnieku.

Tā ir kvalitātes novērtējuma balva īpaši veiksmīgiem un sociāli atbildīgiem uzņēmumiem. 2016.gadā LDDK Gada balvas finālā tika izvirzīti 22 spēcīgākie kandidāti. Šogad nominācijām tika izvirzīti 32 darba devēji.LDDK Gada balvai izvirzītie uzņēmumi izvēlēti sadarbībā ar Lursoft, izvērtējot uzņēmumu apgrozījuma, peļņas un darbinieku skaita pieaugumu vairāku gadu dinamikā, kā arī ņemot vērā Valsts ieņēmumu dienesta (VID), Valsts darba inspekcijas (VDI) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) pieredzi sadarbībā ar konkrētajiem uzņēmumiem.

Tāpat tika ņemta vērā uzņēmumu pašu sniegtā informācija par savu izaugsmi, attīstības plāniem, darba vides organizāciju un sociāli atbildīgajām aktivitātēm savā reģionā. Savukārt pašvaldību institūciju kategorijās balvas nominantus izvirzīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).Gada tautsaimnieka balvu šovakar pasniegs Valsts prezidents Raimonds Vējonis. LDDK uzsver, ka šīs balvas saņēmēji ir izcils paraugs, kā iespējams izveidot plaukstošu uzņēmumu, kas rada darba vietas un dod pienesumu tautsaimniecībā. Jāatgādina, ka Gada tautsaimnieka balvu 2016. gadā saņēma divas spēcīgas personības – SIA Mikrotīkls priekšsēdētājs Džons Martins Talijs un valdes loceklis Arnis Riekstiņš, 2015. gadā industriālā koncerna UPB holdings padomes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns, savukārt 2014. gadā tradīciju iesāka ilggadējais AS Latvijas Finieris vadītājs Juris Biķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien, 29.jūnijā, svinīgi atklāta Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) jaunā mājvieta Rīgā, Raiņa bulvārī 4, kuru LDDK vajadzībām atradusi un pielāgojusi VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ), informē VNĪ.

Jaunās telpas darba devējiem sniedz iespēju organizēt seminārus un konferences plašākām auditorijām. Jaunajā LDDK birojā biedriem pieejama plaša sanāksmju zāle, preses konferenču telpa un bibliotēka.

Darbu gaitā veikta telpu pielāgošana LDDK vajadzībām – veikti ne tikai kosmētiska rakstura remontdarbi, bet arī telpu pārbūve, tādējādi šo telpu pielāgošana tika īstenota gan daļēji saglabājot slēgtā tipa, gan izveidojot jaunas atklātā tipa biroja telpas.

VNĪ darbus paveikusi trīs mēnešu termiņā, kurā ietilpa ne tikai faktiskie telpu pielāgošanas darbi, bet arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nepieciešamās dokumentācijas sagatavošana un tās saskaņošana. Ēka Rīgā, Raiņa bulvārī 4, celta 1886.gadā un ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis. Patlaban tā atrodas Finanšu ministrijas valdījumā un VNĪ pārvaldīšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Iniciatīvas Ierēdnis ēno uzņēmēju laikā uzņēmumos viesosies 25 valsts iestāžu pārstāvji

Db.lv, 09.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā 16. septembrī otro reizi notiks iniciatīva "Ierēdnis ēno uzņēmēju". Projekts vērsts uz sadarbības stiprināšanu starp publisko un privāto sektoru.

Šogad iniciatīvas laikā 41 uzņēmumā viesosies vairāk nekā 100 ierēdņi no 25 valsts iestādēm.

Iniciatīva "Ierēdnis ēno uzņēmēju" notiek sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK), Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK), Latvijas Biznesa savienību (LBS) un "Junior Achievement Latvia".

"Sagaidu, ka šis dialogs starp valsti un biznesu veicinās savstarpēju izpratni par ierēdniecības un reālās biznesa vides ikdienu, kā arī rezultēsies ar uzlabojumiem uzņēmējdarbības vidē," komentē ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Dalība iniciatīvā "Ierēdnis ēno uzņēmēju" ir uzņēmēja iespēja saņemt klātienes konsultāciju. Uzņēmējs iniciatīvas laikā var pieteikt savu ideju vai problēmjautājumu un risināt to sadarbībā ar atbildīgo valsts pārvaldes darbinieku. Tā ir arī iespēja valsts pārvaldes darbiniekam iepazīties ar uzņēmēja pieredzi un izaicinājumiem, kā arī novērtēt savu / savas iestādes veidotā regulējuma piemērošanu praksē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau 7. gadu uzņēmēju organizācijas – Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) aicina uzņēmumus un to darbiniekus satikties sportiski izklaidējošā pasākumā un kopā pavadīt azartisku nedēļas nogali.

Tāpēc ierastās uzņēmēju sporta spēles šogad pārtapušas uzņēmēju sporta un izklaides festivālā «Bizfests».

«Aicinām uzņēmējus aktīvi pieteikties nu jau par festivālu kļuvušajām sporta spēlēm, lai kopā priecātos, sacenstos un tiktos klātienē. Šāda veida pasākumi ir vieta un laiks, kad neformālā gaisotnē iepazīties un sadarboties, tādējādi parādot savu uzņēmumu no citas puses, demonstrējot komandas sparu un trenējot komandas saliedētību kopumā. Esmu patiesi lepns, ka no neliela pasākuma sporta spēles pāraugušas festivālā,» uzsver LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone skaidro: «Pasniedzot Uzņēmēju kausu 6.sporta spēlēs, sapratām, ka esam gatavi piedāvāt uzņēmējiem jaunu sporta un izklaides konceptu, kurā papildus sportiskām aktivitātēm būtu vairāk radošu dzīvesstila pasākumu. Jaunajā festivāla formātā interesantas izklaides un aktīvas atpūtas nodarbes varēs atrast ikviens apmeklētājs. Tāpēc atgādinām, ka uz pasākumu aicinām gan uzņēmumu darbiniekus, gan viņu ģimenes.»

Komentāri

Pievienot komentāru