Jaunākais izdevums

Nolūkā atbalstīt Ukrainas valsts atjaunošanu un uzņēmējdarbības attīstību Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK) aizvadīta otrā kontaktbirža Latvijas un Ukrainas uzņēmumu/nozaru pārstāvjiem.

"Ja pirmajā kontaktbiržā, ko organizējām septembrī, mūsu uzņēmējiem un darba devējiem bija iespēja nodibināt vispārēju sadarbību ar Ukrainas Darba devēju federācijas pārstāvēm, kuras līdz novembra vidum strādā LDDK, tad šoreiz tikšanās jau bija fokusētas. Šajā nedēļā pie mums uzturas desmit Ukrainas eksperti un uzņēmumu pārstāvji dabas resursu ieguvē, metālapstādē un loģistikā, stādu audzēšanā, pārtikas un lopbarības ražošanā, lauksaimniecības tehnikas u.c. tehnisko ierīču un transporta līdzekļu ražošanā, farmācijā u.c.," stāsta LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Tikpat interesentu no LDDK biedru vidus tikās ar Ukrainas puses pārstāvjiem, lai nodibinātu kontaktus potenciālai sadarbībai. "Mūsu draugi Ukrainā, par spīti karam, spītīgi un mērķtiecīgi ne tikai domā, bet jau atjauno valsti, kur tas iespējams un aicina sadarboties ar mūsu uzņēmējus. Šajā kontekstā nav runa par ziedošanu vai atbalstu, bet sadarbību, lai Ukraina pēc iespējas ātrāk un kvalitatīvāk atjaunotu gan infrastruktūru, gan pakalpojumus. Ukrainas puse ir ļoti ieinteresēta partneru piesaistē un meklēšanā Latvijā, īpaši, ņemot vērā mūsu valsts sniegto atbalstu līdz šim, un arī mūsu uzņēmēji un darba devēji mērķtiecīgi un fokusēti meklē sadarbības iespējas. Mēs, LDDK, sniedzam šo platformu, savedot abas puses kopā pie viena galda miera apstākļos. Pēc kontaktbiržas sarunām redzam, ka perspektīva varētu būt sadarbība tehniskajās specialitātēs, transports, loģistika, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju risinājumi, metālapstrāde," papildina L.Meņģelsone.

Jau ziņots, ka nolūkā atbalstīt Ukrainas valsts atjaunošanu un uzņēmējdarbības attīstību, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) birojā ar Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas attīstības sadarbības projekta “Darba devēju organizāciju atbalsts Ukrainas atveseļošanai un izaugsmei” atbalstu darbu uzsākušas divas Ukrainas Darba devēju federācijas: ekspertes Liudmyla Vasilega (koordinatore izglītības un nodarbinātības jautājumos) un Natalya Gosteva (koordinatore biznesa sadarbībā). Līdz novembra vidum viņas LDDK konsultēs abu valstu uzņēmējus un organizācijas par sadarbības un atbalsta iespējām.

Projekts saņēmis Ārlietu ministrijas finansējumu 2022. gadā no attīstības sadarbības budžeta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukrainas "Metinvest" vairākās daļās atmaksās AS "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca" parādu, tostarp ir veikts pirmais maksājums 900 000 eiro apmērā, pavēstīja "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas" pārstāvji.

Vienlaikus kompānijā arī informē, ka pašreiz tiek gaidīts nākamais maksājums 1,3 miljonu eiro apmērā.

Tāpat "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas" pārstāvji norāda, ka maksājumu saņemšana no "Metinvest" iepriekš bija neiespējama Krievijas iebrukuma dēļ, un šī situācija būtiski apgrūtināja "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas" darbību.

Pēc kompānijā skaidrotā, "Metinvest" izņēmuma kārtā ir saņēmusi Ukrainas valsts iestāžu piekrišanu maksājuma veikšanai "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcai", kas ir vienīgais pārrobežu maksājums, kāds atļauts "Metinvest".

"Ukrainas valdība, sniedzot šādu atļauju, ir apliecinājusi "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas" nozīmi Ukrainas ekonomikai un loģistikas nozarei, jo bez "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas" nebūs iespējama nedz Ukrainas dzelzceļa kravu aprite, nedz valsts dzelzceļa infrastruktūras atjaunošana pēc kara beigām," pauž kompānijas padomes priekšsēdētāja Anastasija Udalova.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēloties atbalstīt Ukrainu, domubiedru grupa sadarbībā ar Ziedot.lv un Ukrainas vēstniecību Latvijā radījusi ziedojumu straumēšanas straumēšanas platformu Stopify.

Tā paredzēta nelieliem, bet regulāriem ziedojumiem ikmēneša abonementa formātā, lai palīdzētu nodrošināt Ukrainas armijas akūtās ikdienas vajadzības skarbajos ziemas apstākļos un palīdzētu tiem ātrāk izbeigt Krievijas uzsākto karu.

Platformas darbības pirmajās divās dienās pieteikušies 1405 abonenti un saziedoti vairāk nekā 16 332 eiro no 27 valstīm.

Novērots, ka ziedojumu un palīdzības entuziasms sabiedrībā kopš pavasara ir apsīcis, lai gan atbalsts šobrīd ir svarīgāks nekā jebkad. “Prātojot, kā varētu aktivizēt ziedojumus un atkal raisīt par tiem interesi, nonācu pie ļoti vienkāršas idejas. Mūsdienās ir pašsaprotami abonēt dažādus straumēšanas servisus seriālu un filmu baudīšanai par pāris kafijas tašu cenu mēnesī. Kā būtu, ja varētu abonēt mūsu kontinenta brīvību un nākotni, kas šobrīd reāli izšķiras tur, kaujaslaukā? Pēc vairāku mēnešu brīvprātīga darba kopā lielisku, nesavtīgu komandu – digitālo aģentūru Cube un citiem radošajiem profesionāļiem, esam radījuši Stopify – servisu, kas ļaus straumēt nelielu ikmēneša ziedojumu Ukrainas Bruņotajiem spēkiem, palīdzot tiem ātrāk izbeigt šo neprātīgo karu,” stāsta idejas autors un iniciators Māris Upenieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas bruņotais iebrukums Ukrainā un ieviestās sankcijas daudziem uzņēmējiem mainījis līdzšinējo biznesa kursu un darbības apjomus. Tāpat arī ne bez sekām palikusi Covid-19 pandēmija, kas iepriekšējos gados ievērojami sabremzēja vairākas nozares.

Lursoft pētījis, kā pēdējā gada laikā mainījies nozaru nodokļu parāds, un cik būtiski mainījies nodokļu parādnieku skaits pēdējo piecu mēnešu periodā.

Šī gada jūlija vidū uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedza nepilnus 550 milj. EUR, liecina Lursoft apkopotie datu. Balstoties uz VID publiskoto informāciju, kopš š.g. februāra beigām kopējā nodokļu parāda apjoms palielinājies par 8,3%, savukārt, salīdzinot ar aizvadītā gada jūliju, kopējā parāda apjoma pieaugums sasniedz pat 15,7%.

Visstraujāk kopš š.g. februāra beigām nodokļu parāda apmērs audzis dzērienu ražošanas nozarē. Lursoft apkopotā informācija atklāj, ka dzērienu ražotāju nodokļu parāds š.g. februārī bija 144,3 tūkst. EUR, teju tikpat liela nodokļu parāda summa nozarei bija uzkrāta arī pirms gada. Šogad jūlijā nozares nodokļu parāda summa bija palielinājusies jau līdz 1,78 milj. EUR. Vienlaikus palielinājies arī dzērienu ražošanas nozarē strādājošo nodokļu parādnieku skaits par septiņiem uzņēmumiem. Lursoft izpētījis, ka lielākais nodokļu parādnieks nozarē ir AS "Amber Latvijas balzams", kura nodokļa parāds š.g. jūlija sākumā pārsniedza 1 milj. EUR atzīmi. Analizējot datus par AS "Amber Latvijas balzams" nodokļu parādiem, redzams, ka periodiski ražotāja nodokļu parāda apjoms bijis vēl ievērojamāks. Piemēram, šogad maija beigās tas pat pietuvojies 10 milj. EUR. Vienlaikus kopš februāra bijuši arī vairāki periodi, kad AS "Amber Latvijas balzams" nav reģistrēti nodokļu parādi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāku Latvijas mazumtirdzniecības veikalu tīklu plauktos vēl atrodamās Krievijā un Baltkrievijā ražotās preces galvenokārt ir neiztirgotie pārpalikumi, savukārt pieaudzis pieprasījums pēc Ukrainā ražotām precēm, lai gan noiets pēc tām bijis pietiekami labs arī pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā šī gada 24.februārī, atklāja aptaujātie uzņēmumu pārstāvji.

Veikalu tīkla "Mego" valdes loceklis Igors Šihmans sacīja, ka "Mego" vēl līdz šim brīdim turpina veikt izmaiņas preču piegādātāju klāstā. Patlaban preces no Krievijas un Baltkrievijas veikalos aizņem mazāk nekā 2% no apgrozījuma, un no tām vairāk nekā 60% preču tiek iztirgotas uz atlaidēm.

Taujāts, vai veikalos iedzīvotāji interesējas par Krievijas un Baltkrievijas produkciju, Šihmans pauda, ka interese esot, galvenokārt - par bērnu pārtiku, sēklām, tējām un saldumiem.

Vienlaikus "Mego" strauju Ukrainas produkcijas realizāciju nav novērojusi. "Pieprasījums pēc šīm precēm ir bijis pietiekami augsts arī pirms konflikta," skaidroja Šihmans, piebilstot, ka Ukrainā ražoto preču īpatsvars "Mego" veikalos palicis nemainīgs, taču uzņēmumā regulāri tiek izskatītas jaunas sadarbības iespējas ar piegādātājiem no Ukrainas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienībai (ES) jāgatavojas jaunam migrantu vilnim, ko izraisīs Ukrainas kara saasinātās pārtikas krīzes, brīdinājusi Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras "Frontex" direktora pienākumu izpildītāja Aija Kalnāja.

Viņa norādīja, ka bēgļi no Ukrainas tiek labi uzņemti, bet jāgatavojas bēgļiem arī no citiem apgabaliem.

Kalnāja sacīja, ka kara dēļ ievērojami traucēts graudu eksports no Ukrainas, kas radīs jaunus migrācijas viļņus.

Kalnāja šodien ieradās Prāgā uz ES dalībvalstu iekšlietu ministru tikšanos, kurā šoreiz piedalīsies arī ministri no Ukrainas un Moldovas.

Ukraina ir viena no lielākajām graudu eksportētājām pasaulē, bet kara dēļ aptuveni 20 miljoni tonnu graudu no pērnā gada ražas ir nobloķēti Ukrainas Melnās jūras ostās.

Šī situācija izraisījusi vairāku pārtikas produktu un cepamo eļļu cenu strauju kāpumu pasaules tirgos, no kā sevišķi cieš daļa no Āfrikas un Tuvajiem Austrumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas un Ukrainas Nacionālās bankas sadarbībā, piesaistot "Industra Bank" un "Rietumu banku" un ievērojot Latvijā patvērušos Ukrainas bēgļu vajadzības, tuvākajā laikā tiks sākta Ukrainas grivnu maiņa pret eiro, informē Latvijas Bankas pārstāvji.

Maiņas procesu nodrošinās "Industra Bank" filiālēs Rīgā un četrās Latvijas pilsētās un "Rietumu banka" Rīgā.

Maiņas darījumiem netiks piemērota komisijas maksa. Par precīzu maiņas sākuma datumu informācija tiks sniegta Latvijas Bankas, "Industra Bank" un "Rietumu bankas" vietnēs.

Maiņa tiks veikta tikai 100, 200, 500 un 1000 grivnu nominālvērtības banknotēm, bet stipri bojātas banknotes netiks mainītas. Maksimālā summa, kuru var apmainīt viens Ukrainas bēglis, ir 10 000 grivnu.

Maiņas darījumus var veikt visi Ukrainas bēgļi, kuri reģistrēti Latvijā.

Grivnu un eiro maiņas kursu nosaka Ukrainas Nacionālā banka. Kurss tiek pārskatīts reizi nedēļā un publicēts Latvijas Bankas tīmekļvietnē "bank.lv".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Alfa-Bank Ukraine" akcionāri Mihails Fridmans un Pjotrs Avens pagājušās nedēļas nogalē pauduši gatavību kapitalizēt banku par miljardu ASV dolāru, tomēr, ja valdība vai Centrālā banka lems par nepieciešamību nodot kontroli bankā valstij vai citam akcionāram, viņi ir gatavi ziedot savas akcijas Ukrainas valstij.

Tā teikts bankas līdzīpašnieka Mihaila Fridmana vēstulē Ukrainas Centrālās bankas vadītājam Andrijam Pišnijam, vēsta Ukrainas mediji.

"Mūsuprāt, privātās investīcijas ir labākais variants... Tajā pašā laikā, ja valdība vai Nacionālā banka sliecas uz lēmumu, ka "Alfa-Bank Ukraine" būtu jākontrolē valstij vai citam akcionāram, mēs esam gatavi nodot bankas akcijas bez maksas," teikts paziņojumā.

Fridmans šāda aicinājuma nepieciešamību skaidro ar "saskaņotu mediju uzbrukumu" bankai un skaļiem paziņojumiem publiskajā telpā par tās nākotni, radot bažas klientiem.

Pēc viņa teiktā, oktobrī Briselē paredzētas bankas pārstāvju tikšanās ar ES regulatoru par iespēju praktiski īstenot papildu kapitalizāciju vienu miljarda AS dolāru apmērā uz sankciju iesaldēto līdzekļu rēķina. "Uzskatām, ka šajā situācijā tā ir absolūti pareiza, lojāla, atbildīga rīcība attiecībā pret banku, klientiem, valsti, ņemot vērā Ukrainas infrastruktūras atjaunošanai nepieciešamās investīcijas. Visa banku sistēma neizbēgami saskarsies ar nepieciešamību papildu kapitalizācijai. Jautājums, uz kā rēķina tas tiks darīts - privāto investoru vai valsts," sacīja Fridmans.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 11.augustā oficiālā paziņojumā atzina Krievijas vardarbību pret Ukrainas un arī citu valstu civiliedzīvotājiem par terorismu, bet pašu Krieviju - par terorismu atbalstošu valsti.

Paziņojumu "Par Krievijas mērķtiecīgiem militārajiem uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un sabiedriskajai telpai" iepriekš pieņēma arī parlamenta Ārlietu komisija.

Dokumentā aicināts arī citas līdzīgi domājošās valstis paust šādu atzinumu, ka Krievija ir terorismu atbalstoša valsts.

Saeima norāda, ka Krievija mērķtiecīgi vēršas pret Ukrainas civiliedzīvotājiem, izmantojot ciešanas un iebiedēšanu kā instrumentu savos mēģinājumos demoralizēt Ukrainas tautu un bruņotos spēkus, paralizēt valsts rīcībspēju, lai okupētu Ukrainu. Politiķi atzīmē, ka Krievija šo vardarbību īsteno politisku mērķu sasniegšanai.

Deputāti kategoriski nosoda Krievijas militāro agresiju un plaša mēroga iebrukumu Ukrainā, kas īstenots ar Baltkrievijas režīma atbalstu un iesaisti, kā arī aicina eiroatlantisko kopienu un tās partnerus steidzami pastiprināt un ieviest visaptverošas sankcijas pret Krieviju, lai apturētu Krievijas armijas spēju turpināt tās militāro agresiju Ukrainā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlaments (EP) ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti, informēja EP deputātes Ineses Vaideres (JV) birojā.

Politiķe akcentē, ka šāds vērtējums ir pamatots, ņemot vērā Krievijas teroru Ukrainā. Vaideres ieskatā, šī "barbariskā valsts" jāsoda par padarīto. Vaidere piedalījās EP rezolūcijas sagatavošanā.

EP arī apstiprinājis Eiropas Savienības (ES) budžetu 2023.gadam, kurā pusmiljons eiro atvēlēti deputātes izstrādātam pilotprojektam, kas atvieglos Krievijas līdzekļu konfiskāciju Ukrainas atbalstam.

Deputāte norāda, ka Krievijas armija mērķtiecīgi iznīcina Ukrainas civilo infrastruktūru - slimnīcas, skolas, enerģētikas objektus - un masveidā slepkavo iedzīvotājus. "Šie apzinātie terora akti pret Ukrainas cilvēkiem, ko Krievija veic ik dienu, nedrīkst palikt nesodīti. Tādēļ rezolūcijā aicinām nekavējoties izstrādāt jaunus likumus, lai Krieviju kā teroristisku režīmu sauktu pie pilnas atbildības," pauda EP deputāte, uzsverot, ka agresorvalsts vēl vairāk jāizolē no pasaules un jāpastiprina pret to vērstās sankcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajā pusē premium mājokļu tirgū Latvijā tika slēgti 611 darījumi - par 137 darījumiem vairāk nekā pērnā gada pirmajos sešos mēnešos.

To apliecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti 2022. gada pirmajos sešos mēnešos trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā.

Kopā ar darījumu skaitu atbilstoši audzis arī to veidotais apgrozījums – šā gada janvāra-jūnija periodā premium mājokļos investēti 154.6 miljoni eiro, bet ekskluzīvākajā tirgus segmentā ar dzīvokļa vērtību virs 1 miljona eiro darījumu skaits joprojām ir relatīvi mazs – notikuši tikai 5 darījumi.

Datu apkopojumā pētīta informācija par premium nekustamā īpašuma darījumiem, t.i. virs 150,000 eiro dzīvokļiem un apbūvējamai zemei un virs 350,000 eiro privātmājām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlamenta un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu sarunu delegācijas ir vienojušās par ES budžetu 2023.gadam vairāk nekā 186 miljardu eiro apmērā, otrdienas rītā paziņoja Čehijas finanšu ministra vietnieks Jiržī Georgievs.

ES grib nākamgad tērēt vairāk naudas par pāreju uz zaļo enerģiju un Ukrainas kara seku pārvarēšanu.

Vienošanās tika panākta neilgi pirms pusnakts (plkst.1 pēc Latvijas laika). Ja šī vienošanās līdz pusnaktij netiktu panākta, Eiropas Komisijai vajadzētu iesniegt jaunu budžeta projektu.

Finanšu ministrija (FM) informēja, ka budžeta pieņemšana ļauj izvairīties no nepieciešamības Eiropas Komisijai izstrādāt jaunu budžeta projektu un izvairīties no situācijas, kad nākamā gada ES budžets netiek savlaicīgi apstiprināts, apdraudot ES programmu ieviešanai nepieciešamo resursu pieejamību.

Nākamā gada budžeta kopējās saistību apropriācijas ir noteiktas 186,6 miljardu eiro apmērā un maksājumu apropriācijas 168,6 miljardu eiro apmērā, kas attiecīgi atbilst 1,14% un 1,03% no ES nacionālā kopienākuma. Šādi apropriāciju kopapjomi veido 1% palielinājumu salīdzinājumā ar šī finanšu gada budžetā pieejamo resursu kopapjomu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Baidens paziņo par teju trīs miljardu dolāru vērtu militāro palīdzību Ukrainai

LETA--AFP, 24.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Džo Baidens trešdien paziņoja par militāro palīdzību Ukrainai vēl teju trīs miljardu dolāru vērtībā.

Par šo palīdzību pavēstīts Ukrainas Neatkarības dienā, kad arī aprit pusgads kopš Krievijas pilna apmēra iebrukuma sākuma.

"Esmu lepns paziņot par mūsu līdz šim lielāko drošības palīdzību: aptuveni 2,98 miljardi dolāru ieroču un aprīkojuma, kas tiks sniegts ar Ukrainas drošības palīdzības iniciatīvu," teikts Baidena paziņojumā. "Tas ļaus Ukrainai iegādāties pretgaisa aizsardzības sistēmas, artilērijas sistēmas un munīciju, pretdronu sistēmas un radarus, lai nodrošinātu, ka tā var turpināt sevi aizsargāt ilgtermiņā."

Līdzekļus var izmantot tūlītējām kara izmaksām, tostarp piegāžu un ieroču iegādei, un tie ir atsevišķi no Prezidenta izņemšanas pilnvarām (PDA), saskaņā ar kurām Baidens var dot rīkojumu par ieroču un munīcijas nodošanu Ukrainas spēkiem no esošajiem ASV militārajiem krājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Krievijas un Ukrainas sarunās Stambulā par graudu eksportu panākts progress

LETA--AFP/UNN, 14.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija un Ukraina trešdien panāca būtisku progresu Stambulā notiekošajās sarunās par graudu eksportu caur Krievijas bloķētajām Ukrainas Melnās jūras ostām.

Sarunas, kurās piedalījās arī ANO un Turcijas amatpersonas, pēc vairāk nekā trim stundām tika pārtrauktas, vienojoties atkal tikties Turcijā nākamnedēļ. Tās ir pirmās tiešās sarunas starp Krieviju un Ukrainu kopš marta.

Turcijas aizsardzības ministrs Hulusi Akars paziņoja, ka četrpusējo sarunu dalībnieki vienojušies par koordinācijas centra izveidošanu Ukrainas graudu eksportam pa jūras ceļu.

"Tikšanās rezultātā, kas notika pozitīvā un konstruktīvā gaisotnē, tika panākta vienošanās par pamata tehniskajiem jautājumiem, tādiem kā koordinācijas centra izveidošana Stambulā, kur būs klāt visu pušu pārstāvji, kopīga kontrole ostas izejas un ieejas punktos, kā arī kuģošanas drošības garantēšana uz tranzīta ceļiem," sacīja Akars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, Lursoft pētījis, cik daudzu partiju sarakstu pirmās personas šobrīd saistītas ar biznesu, un lūkojis, kādas ir šo uzņēmumu sekmes.

Saeimas vēlēšanām šogad reģistrēti 19 partiju un to apvienību saraksti, uz 100 deputātu vietām parlamentā pretendējot 1832 deputātu kandidātiem. Visas partijas un to apvienības, kuras vēlas iekļūt 14. Saeimā, vēlēšanām pieteikušas sarakstus visos piecos vēlēšanu apgabalos.

Patiesā labuma guvēja statuss visvairāk uzņēmumos – Vilim Krištopanam

Izpētot personas, kas vēlēšanu apgabalos izvirzītas sarakstu pirmajā vietā, Lursoft secinājis, ka visvairāk uzņēmumos patiesā labuma guvēja statuss šobrīd reģistrēts Vilim Krištopanam no “Latvija pirmajā vietā”. Visi uzņēmumi, izņemot SIA “Krievupes golfa klubs”, saistīti ar nekustamā īpašuma jomu. Lai arī SIA “Krievupes golfa klubs” jaunākajā vadības ziņojumā norādījis, ka sporta objektu darbības jomā tas strādāja arī 2021.gadā un savu darbības jomu iecerēts attīstīt arī turpmāk, attīstot golfa laukumu, gada pārskatā redzams, ka uzņēmums 2021.gadā nav guvis ieņēmumus no saimnieciskās darbības. SIA “Krievupes golfa klubs” peļņas vai zaudējumu aprēķinā publiskota vien informācija par uzņēmuma pārējām saimnieciskās darbības izmaksām, un, galu galā, pagājušo gadu Vilim Krištopanam piederošais golfa klubs noslēdzis ar 6,75 tūkst. EUR zaudējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizdevēji vienojušies uz diviem gadiem atlikt Ukrainas maksājumus 20 miljardu ASV dolāru vērtām parādsaistībām, ņemot vērā Krievijas iebrukuma radīto ietekmi uz ekonomiku, pavēstīja Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihaļs.

"Ukrainas ārvalstu parādsaistību investori piekrituši atlikt maksājumu veikšanu līdz 2024.gadam. Tas ļaus Ukrainai saglabāt makrofinanšu stabilitāti un stiprināt ekonomisko ilgtspējību," tvitera ierakstā norāda Šmihaļs.

Finanšu ministrija vēstī, ka vienošanās attiecas uz apmēram aptuveni 75% Ukrainas parādsaistību.

Pagājušajā mēnesī vairākas rietumvalstis, tai skaitā Lielbritānija, Francija, Vācija, Japāna un ASV, jau piekrita ļaut Ukrainai atlikt procentu maksājumus, un aicināja šim piemēram sekot arī citas valstis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos trīs mēnešos strauji augot pieprasījumam Rīgas dzīvokļu īres tirgū, kad mazie dzīvokļi no sludinājumu dēļa pazūd vienas dienas laikā, izīrētāji ir pamanījuši iespēju nopelnīt un palielina īres cenas visu veidu īres dzīvokļos.

Aptuvenais īres maksas palielinājums ir 10% līdz 20%, apliecina nekustamo īpašumu vērtētāji no SIA Arco Real Estate un SIA Latio.

Pieprasījuma iemesli

Pēc šā gada 24. februāra, kad Krievija iebruka Ukrainas teritorijā, ir parādījusies ne tikai bēgļu plūsma no Ukrainas, kuru galamērķis ir Rīga, bet arī ekonomisko migrantu plūsma no Baltkrievijas un Krievijas, kuru iedzīvotāji izvēlas pamest režīmu valstis, lai dzīvotu un baudītu mierīgu dzīvi Rīgā, Jūrmalā vai Pierīgā. “Viņiem arī vajag kaut kur dzīvot, un tas dažu mēnešu laikā īres tirgu Rīgā un Pierīgā ir padarījis karstu,” saka Latio tirgus analītiķe Ksenija Ijevleva, piebilstot, ka patieso iebraucēju apjomu pēdējo mēnešu laikā nav iespējams skaidri pateikt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukrainā no ceturtdienas tiek ieviesti elektroenerģijas patēriņa ierobežošanas pasākumi, kas tiks īstenoti no plkst.7 līdz 22, ziņo uzņēmums "Ukrenergo".

Elektrības atslēgšana būs secīga un ilgs ne vairāk kā četras stundas, norāda uzņēmums. Iedzīvotāji par izslēgšanas grafiku var uzzināt savu reģionālo energokompāniju vietnēs.

"Ukrenergo" lēmumu par elektrības atslēgšanu dēvē par piespiedu soli un atgādina, ka kopš 10.oktobra Ukrainas energosistēmai ir veikts vairāk uzbrukumu no Krievijas puses nekā visos astoņos kara mēnešos.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aicinājis ukraiņus censties apzināti taupīt elektroenerģiju.

Krievijas karaspēks jau gandrīz divas nedēļas intensīvi ar raķetēm, droniem un citiem ieročiem uzbrūk Ukrainas kritiskajai infrastruktūrai, sākot jaunu fāzi šajā karā un vēl vairāk pārbaudot ukraiņu izturību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Join Up! Baltijā trīs mēnešos apkalpojis 12 000 tūristu

Db.lv, 27.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukrainas tūroperators "Join Up!", kas šā gada aprīļa vidū sāka darbību Rīgā, atverot SIA "Join Up Baltic" biroju, pirmajos trīs darbības mēnešos Baltijas tirgū apkalpojis 12 000 tūristu, informē uzņēmumā.

"Join Up Baltic" vadītājs Gedimins Keris norāda, ka uzņēmējdarbības sākšana Baltijā ir devusi uzņēmumam iespēju saglabāt darbavietas ukraiņiem un atbalstīt valsts ekonomiku, jo "Ukraina šobrīd cīnās par mūsu visu nākotni".

Īpašas atšķirības starp Ukrainas un Baltijas valstu tūristiem tūroperators nav atklājis, vienlaikus norādot, ka cilvēkus interesē kvalitatīvas brīvdienas skaistā un sakārtotā vidē.

Redzamākā šā brīža tendence tūrisma tirgū ir tā, ka atgriežas agrīnā rezervēšana, un cilvēki ceļojumus rezervē iepriekš gandrīz tikpat daudz kā pirms pandēmijas.

"Kā interesantu nacionālo "rozīnīti" vēlos atzīmēt to, ka, tuvojoties Jāņiem, rezervāciju skaits palielinājās teju trīs reizes un uzņēmuma piedāvātie ceļojumi tika izpirkti nedēļu pirms svētkiem," stāsta Keris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

ASV atmasko shēmas par tehnoloģiju pārdošanu Krievijai; vienā apsūdzēti Latvijas pilsoņi

LETA--AFP, 20.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV varas iestādes ir atmaskojušas divas shēmas par augsto tehnoloģiju pārdošanu Krievijai, un vienā no tām apsūdzēti Latvijas pilsoņi, trešdien paziņoja ASV Tieslietu ministrija.

Vienā no šīm shēmām ASV trešdien tika izvirzītas apsūdzības pieciem Krievijas pilsoņiem, kas piegādājuši ASV elektronikas komponentus Krievijas ieroču ražotājiem, un daži no šiem komponentiem ir tikuši atrasti kaujas laukā Ukrainā.

Otrajā shēmā trīs Latvijas pilsoņi un viens Ukrainas pilsonis tika apsūdzēti par mēģinājumu nosūtīt Krievijai ASV ražotu augstas precizitātes profilslīpmašīnu, kas var tikt izmantota ieroču ražošanā vai kodolieroču programmā.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji aģentūrai LETA skaidroja, ka mēģinājums nogādāt Krievijā sankcionēto preci - augstas precizitātes profilslīpmašīnu - atklāts VID Muitas pārvaldei un VID Nodokļu un muitas policijai sadarbojoties ar Nodokļu un muitas prokuratūru, kā arī ar atbildīgajām ASV iestādēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Banka atgriežas finanšu pakalpojumu tirgū

Māris Ķirsons, 20.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc vairāk nekā divu gadu pārbūves Industra Bank ar individuālu attieksmi un saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu iesaistās konkurences cīņā par klientiem finanšu pakalpojumu segmentā.

To intervijā (pirms ECB lēmuma celt likmes ) Dienas Biznesam stāsta AS Industra Bank valdes priekšsēdētājs Raivis Kakānis. Viņš atzīst, ka sākotnēji bijis liels izaicinājums nevis ieraudzīt gaismu tuneļa galā, bet gan atrast pašu tuneli, kura galā ieraudzīt gaismu, taču pašlaik sasniegtie rezultāti apliecinot pieņemto lēmumu pareizību.

Kāda bija situācija, kad kļuvāt par bankas valdes priekšsēdētāju?

Varu tikai apbrīnot akcionāru Jurija Adamoviča, Anda Kļaviņa un Ralfa Kļaviņa drosmi un vēlmi pārņemt savā kontrolē banku, kuras vērtība tajā brīdī bija negatīva, nevis nulle. Kāpēc? Tāpēc, ka AS Meridian Trade Bank (tāds tobrīd bija bankas nosaukums, līdz tam SMP bank, pirms tam AS Multibanka, kura tika izveidota uz PSRS Ārējo ekonomisko sakaru bankas Latvijas filiāles, kura pēc nacionalizācijas kļuva par Latvijas Bankas Ārzemju operāciju nodaļu) līdz pat Latvijas finanšu sistēmas kapitālajam remontam, ko izraisīja ASV Finanšu ministrijas ziņojums par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskiem, strādāja gandrīz vai tikai ar ārvalstu klientiem, kuriem sniedza finanšu pakalpojumus, kas pēc normatīvo aktu izmaiņām Latvijā juridiski nebija liegti, bet praktiski teju neiespējami īstenojami. Jaunie bankas akcionāri par 180 grādiem mainīja bankas darbības stratēģiju, to virzot kā Latvijas vidējam un mazajam biznesam pieejamu un to saprotošu finanšu pakalpojumu sniedzēju. To, ka šādu pašmāju kapitāla uzņēmumu, kuri ir nepietiekami novērtēti un ne pārāk gaidīti lielajās bankās, ir pietiekami daudz, pierāda arī Industra Bank sekmīgā darbība kredītu izsniegšanā vietējiem vidējiem un mazajiem uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atsākt lidojumus uz Krieviju un Baltkrieviju pašlaik būtu milzīga kļūda, tāpēc mēs aktīvi meklējam iespējas, kā šos zaudētos tirgus aizstāt ar citiem, norāda Martins Gauss, AS AirBaltic Corporation (airBaltic) valdes priekšsēdētājs.

Pašlaik airBaltic ir pilnībā pārtraucis lidojumus uz Krieviju un Baltkrieviju, kā arī Ukrainu, kas nozīmē, ka Rīgas lidosta ir zaudējusi lielu daļu transfēra pasažieru, atzīmē M.Gauss, uzsverot, ka kara ietekme uz aviācijas nozari ir milzīga. Aviokompānijas visā Eiropā pašlaik cieš milzīgus zaudējumus, taču mēs ceram, ka konflikts drīz atrisināsies un mēs varēsim atkal atsākt lidojumus uz Ukrainu, to esam gatavi darīt kaut rīt, norāda M.Gauss.

Kopš mūsu pēdējās sarunas nav pagājis pat gads, taču pasaule šajā laikā piedzīvojusi neskaitāmus satricinājumus, tajā skaitā Krievijas agresiju Ukrainā. Kā šis notikums kopumā ietekmējis aviokompāniju darbu?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad augļu un ogu raža ir lielāka nekā pērn, tomēr nozares pārstāvjus uztrauc degvielas un energoresursu sadārdzinājumus, kā arī iedzīvotāju pirktspēja, atzina aptaujātie augļkopji.

Ražas lielums un kvalitāte šogad Latvijas reģionos ir atšķirīga, sacīja Latvijas augļkopju asociācijas (LAA) valdes priekšsēdētaja vietnieks un ZS "Pīlādži" īpašnieks Jānis Zilvers.

Viņš skaidroja, ka Kurzemē un Zemgalē, kur nokrišņu ir bijis vairāk, augļi un ogas ir padevušies lielāki, bet Vidzemē ilgstoši sausa laika ietekmē tie ir mazāki. Tāpat lielais mitruma līmenis ir bijis padevīgs ābeļu kraupim un ir saimniecības, kas nav varējušas nosargāt savas ražas. Zilvers arī gan norāda, ka šogad augļu dārziem nav bijuši lieli krusas postījumi.

Tāpat LAA valdes locekle, Saldus novada augļkope un Z/S "Mucenieki" īpašniece Ligita Rezgale stāstīja, ka viņas saimniecībā ogu raža ir padevusies ļoti veiksmīga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Join Up Baltic maina vadību

Db.lv, 27.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukrainas tūrisma operatora "Join Up" Baltijas biroju "Join Up Baltic” turpmāk vadīs Sabīna Saikovska. Vadības maiņa ir saistīta ar uzņēmuma stratēģiskā fokusa maiņu.

“Pandēmija atkāpjas, un tirgus pakāpeniski atsāk augšupeju. 2021.gadā ceļojumos devās 629 000 Latvijas iedzīvotāji, kopā iztērējot 355,5 miljonus eiro. Šī un nākamā gada prognozes ir vēl optimistiskākas. Lai reaģētu uz pieaugošo pieprasījumu, koncentrēsimies uz intensīvāku darbu ar tūrisma aģentūrām. Pērn Latvijā darbojās aptuveni 300 tūrisma operatori un aģentūras (kas ir reģistrēti arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrā), tādējādi mūs gaida daudzas jaunas partnerības. Turklāt mēs vēlamies ciešāk sadarboties ar mācību iestādēm,” komentē S.Saikovska.

“Savu misiju Baltijas valstu tirgū redzam kā jaunu pieeju ieviešanu tūrismā un tūrisma nozares attīstības sekmēšanu. Mēs turpināsim strādāt ar tūrisma aģentu tirgu un attīstīsim tūrisma aģentu iespējas, piedāvājot apmācības, lojalitātes programmas, atbalstu un palīdzību viesnīcu izvēlē,” norāda Aleksandrs Alba, “Join Up!” un “SkyUp Airlines” līdzdibinātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukraina gatavojas palielināt elektroenerģijas eksportu uz Eiropas Savienību (ES), trešdienas vakarā savā videouzrunā paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

"Gatavojamies palielināt mūsu elektrības eksportu patērētājiem Eiropas Savienībā. Neraugoties uz šādu karu, mēs esam nodrošinājuši rekordtermiņu Ukrainas energotīkla pievienošanai visas Eiropas energosistēmai. Mūsu eksports ļauj mums ne tikai gūt valūtas ienākumus, bet arī palīdzēt mūsu partneriem izturēt Krievijas enerģētisko spiedienu," sacīja Zelenskis.

Prezidents uzsvēra, ka varas iestādes pakāpeniski padara Ukrainu par vienu no Eiropas enerģētiskās drošības garantiem tieši uz elektroenerģijas iekšējās ražošanas rēķina.

Ukrainas ienākumi par elektroenerģijas eksportu uz ES pirmajās 27 dienās kopš šī eksporta sākuma jau ir pārsnieguši 500 miljonus grivnu (13,3 miljonus eiro). Šis eksports veikts, izmantojot pārrobežu savienojumus ar Rumāniju un Slovākiju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

ES plāno visaptverošu elektroenerģijas tirgus reformu

LETA--AFP, 14.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) plāno padziļinātas un visaptverošas elektroenerģijas tirgus reformas, lai pārciestu Krievijas Ukrainā sāktā kara radīto enerģētikas krīzi, trešdien paziņoja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.

Starp šiem pasākumiem paredzēti griesti elektroenerģijas ražotāju ienākumiem, kas nodrošinātu 140 miljardus eiro apdraudētāko patērētāju atbalstam un pasargātu patērētājus no augstām cenām, Eiropas Parlamentā Strasbūrā sakot ikgadējo runu par stāvokli ES, norādīja Leiena.

Tāpat šie pasākumi ietvers enerģijas izmantošanas normēšanu, pagaidu valsts palīdzību un gāzes un elektroenerģijas cenu nošķiršanu.

Leiena arī paziņoja par jaunas bankas izveidi, lai veicinātu investīcijas līdz pat trīs miljardu eiro apmērā ūdeņraža projektos.

Lai daļēji sagatavotos smagajai ziemai, ES aktīvi veidojusi gāzes rezerves, kas sasniegušas 84% līmeni krietni pirms oktobrī noteiktā gala termiņa, sacīja Leiena. Taču iztrūkums, ko rada Krievijas dabasgāzes piegāžu samazināšanās, joprojām būs jūtams.

Komentāri

Pievienot komentāru