SIA Sporta centrs «Mežaparks» valdes vadītāja vietnieks Ģirts Piternieks izsolē pretendentu klātbūtnē nav vēlējies atvērt aploksnes ar pieteikumiem un pievienotajiem dokumentiem, radot pretendentiem iespaidu, ka uzvarētājs bija zināms jau pirms pašas izsoles izsludināšanas, pauda uzņēmējs Gundars Ūdris.

Rakstiska izsole par SIA Sporta centrs «Mežaparks» 270 m2 liela biroju telpu kompleksa nomu notika šā gada 4. februārī. Sporta centrs Mežaparks atrodas Rīgā, R. Feldmaņa ielā 11. Sludinājumā norādītais maksimālais nomas termiņš ir pieci gadi jeb līdz 2019. gada 1. februārim.

«Jau ilgāku laiku es gan kā fiziska persona, gan arī kā juridiskas personas pārstāvis esmu piedalījies VAS Valsts nekustamie īpašumi organizētajās izsolēs un regulāri sekoju mājas lapā ievietotajiem izsoļu sludinājumiem. Piedaloties šajās izsolēs, jau vairakkārt esmu novērojis aizdomīgas situācijas, kuras radīja šaubas par šo izsoļu norises atbilstību normatīvo aktu prasībām,» pauda G. Ūdris.

Ķīšezera krastā sporta bāzes Mežaparks tuvumā draudzīgā attālumā saimnieko vairāki uzņēmēji, kuru bizness vērsts uz atpūtu un veselību .

Ķīšezera krastā, teritorijā, kur atrodas Latvijas Nacionālā valsts sporta bāze Mežaparks, biznesu attīsta tie uzņēmēji, kuru piedāvātie pakalpojumi saistīti ar sportiskām aktivitātēm uz ūdens, tostarp veikbordu, vindsērfingu, ūdens motocikliem, braukšanu uz pūšļa. Iepretim sporta bāzei uz ūdenī izvietotā koka mola iespējams arī izbaudīt pirts priekus.

DB uzrunātie uzņēmēji atzīst, ka krasta teritorija ir gana apdzīvota un uzņēmumi savstarpēji nekonkurējot – katrs piedāvā sava veida pakalpojumu. Turklāt visi kopā, veiksmīgi attīstot biznesu, panākuši, ka šis Ķīšezera krasts kļuvis populārs gan tiem atpūtniekiem, kuri vēlas nodoties sportiskām aktivitātēm, gan tiem, kuri grib nesteidzīgi atpūsties, ieturot maltīti kafejnīcā.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) jaunās administratīvās ēkas īpašniekam SIA Biroju centrs Ezerparks šogad būs jāveic 2,4 miljonu eiro hipotekārā kredīta pamatsummas maksājums Nordea bankai, aģentūrai LETA sacīja VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) pārstāvis Arnis Blodons.

Uz šī gada sākumu Biroju centra Ezerparks parādsaistības pret Nordea banku ir 53,15 miljoni eiro. Hipotekārais kredīts tika ņemts uz 30 gadiem - līdz 2044.gadam.

VNĪ nav pārņēmis Biroju centra Ezerparks kredīta saistības. Parādsaistības ir Biroju centram Ezerparks ar tiem pašiem nosacījumiem, kas bija, pirms VNĪ iegādājās šī uzņēmuma kapitāldaļas. VNĪ nav izsniedzis papildu galvojumus vai nodrošinājumus Nordea par šo saistību izpildi, skaidroja Blodons.

Viņš norādīja, ka šī finansējuma izmaksas ir iekļautas VID samazinātajā nomas maksā, kā rezultātā 34 miljoni eiro nomas maksas ietaupījumu izveidojas pēc visu saistību segšanas.

Rudens sezonai pamazām iezogoties gan sirdīs, gan prātos, ir īstais laiks pievērsties nopietnākiem plāniem, piemēram, noskatīt ilgi meklēto īpašumu, ko saukt par īstajām mājām. Jauno projektu tirgus šobrīd ir piesātināts ar piedāvājumiem un pietiekami aktīvs arī pircēju pusē, tāpēc lielākais nekustamo īpašumu sludinājumu portāls “City24.lv” 30. septembrī piedāvā “Atvērto durvju dienu maratonu”, kur klātienē būs iespējams apskatīt vairāk nekā 20 jaunos projektus.

Iepazīsties ar dalībniekiem!

Dainas (Centrs), Merks Magnolijas (Centrs), Matīsa iela 29 (Centrs), Silvas Nami (Purvciems), Ošu 2 (Jūrmala), Kvartāls B91 2. kārta (Centrs), Ezerjugla (Jugla), Saliena Park Apartments (Piņķi), Mežciema mājas (Mežciems), Ludviķa iela 2 (Torņakalns), Ezera Solo (Mežaparks), Āpšu 4 (Torņakalns), Elijas Nami (Centrs), Mežaparka lofti (Mežaparks), Zeļļu iela 13 (Āgenskalns), Mārupes iela 6 (Āgenskalns), Lieplejas (Čiekurkalns), Amālijas iela 5A (Āgenskalns), Brīvības gatve 217 (Teika), Merks Viesturdārzs (Centrs), Jelgavas iela 65 (Torņakalns), Green Space (Piņķi), Raņķa dambis 31 (Āgenskalns).

Ņemot vērā novirzes tilta tehniskā stāvokļa atzinumā, uz nenoteiktu laiku tiks slēgta sabiedriskā transporta pār Brasas tiltu. Līdz ar to 11.tramvaja kustība ir slēgta un tā vietā izveidots 11T autobuss, kurš kursēs pār tiltam līdzās izveidoto pārbrauktuvi, noskaidroja aģentūra LETA.

Uz Brasas tilta jau ilgstoši notiek remontdarbi un pēdējos mēnešus kustību pār to bija atļauta tikai sabiedriskajam transportam un operatīvajiem transportlīdzekļiem.

Tomēr, kā aģentūra LETA noskaidroja Rīgas domes Satiksmes departamentā, veicot tilta tehniskā stāvokļa monitoringu, fiksēti "nobīdījumi tehniskajos mērījumos", un saskaņā ar līgumu tilts tiks slēgts līdz padziļinātas informācijas noskaidrošanai.

11T autobusa maršruts būs "Ausekļa iela - Mežaparks". Izmaiņas noteiktas arī 9.autobusa maršrutā.

11T maršruta autobuss kursēs no tramvaja pieturvietas "Ausekļa iela", tālāk pa Ausekļa ielu, Elizabetes ielu, Kronvalda bulvāri, Krišjāņa Valdemāra ielu, Raiņa bulvāri, Brīvības bulvāri, Brīvības ielu, Cēsu ielu, Tallinas ielu, Miera ielu, Kluso ielu, pāri pagaidu dzelzceļa pārbrauktuvei pie Brasas dzelzceļa stacijas, Gaujas ielu, Kokneses prospektu, Meža prospektu līdz 9.maršruta autobusa galapunktam "Mežaparks".

Banka Citadele piešķīrusi SIA “Latvijas Nacionālais sporta centrs” (LNSC) aizdevumu 12,8 miljonu eiro apmērā LNSC kultūras un sporta centra “Daugavas stadions” rekonstrukcijai, kā arī sporta centra “Mežaparks” attīstībai.

Finansējums paredzēts sekmīgai LNSC sporta centru būvdarbu norisei Rīgā – daudzfunkcionālās Vieglatlētikas manēžas attīstībai, jaunā Vieglatlētikas laukuma un futbola rezerves laukuma rekonstrukcijai, kur plānots ierīkot piepūšamu futbola halli, un sporta centra “Mežaparks” infrastruktūras attīstībai, modernizējot tenisa kortus, kā arī izbūvējot piekļuves laivu piestātnei.

“LNSC infrastruktūras tālākā modernizācija ļaus sasniegt uzņēmuma stratēģisko mērķi – nodrošināt mūsdienīgu, konkurētspējīgu un ilgtspējīgu LNSC daudzfunkcionālo sporta bāzu pārvaldību un attīstību, radot piemērotus apstākļus dažādiem sporta notikumiem un kultūras pasākumiem nacionālā un starptautiskā mērogā. Ar jauno sporta infrastruktūru mēs, LNSC, turpinām attīstīt sporta vides pieejamību, nodrošinot iespēju ikvienam un visām profesionalitātes un sabiedrības interešu un vecuma grupām iesaistīties sporta aktivitātēs, veicinot veselīgu un aktīvu dzīvesveidu. Esam gandarīti, ka, piešķirot aizdevumu, arī banka Citadele saredz Latvijas Nacionālā sporta centra un sporta infrastruktūras Latvijā izaugsmes potenciālu – ieguldījumu gan amatieru, gan bērnu un jauniešu, gan augsta līmeņa sportistiem nepieciešamās infrastruktūras izveidē,” saka LNSC valdes priekšsēdētājs Daniēls Nātriņš.

Piektdien Kultūras un atpūtas parkā Mežaparks tika atklāts jauns daudzfunkcionāls trenažieru laukums, kurā ir uzstādītas vingrošanas iekārtas cilvēkiem ar funkcionāliem kustību traucējumiem, tai skaitā cilvēkiem ratiņkrēslos, informē SIA Rīgas meži.

Rietumu bankas labdarības fonds sadarbībā ar SIA Rīgas meži jau vairākus gadus kopīgi īsteno kultūras un atpūtas parka Mežaparks labiekārtošanas projektus.

Turpinot sadarbību, jau divus gadus parkā tiek veidots daudzfunkcionāls vingrošanas laukums, kas šogad tika papildināts ar četrām vingrošanas iekārtām, kuras ir paredzētas cilvēkiem ar funkcionāliem kustību traucējumiem, tai skaitā ratiņkrēslos. Tāpat šogad ir uzstādīti jauni trenažieri, kuri ir paredzēti lietošanai bērniem no 3 līdz 6 gadu vecumam, kā arī trenažieri pieaugušajiem.

Trenažiera laukuma atrašanās vieta ir blakus Bērnu rotaļu pilsētiņai un Mežaparka Zaļajam teātrim. Trenažieru laukums ir brīvi pieejams ikvienam parka apmeklētājam.

Latvijas Nacionālais sporta centrs ir daudziem, pirmšķietami, neko neizsakošs nosaukums, kas pēc sava fonētiskā skanējuma jau pats pēc definīcijas piešķir zināmu pretenziju uz ko nacionāla līmeņa ievērības cienīgu.

Kas ir Latvijas Nacionālais sporta centrs? Tā ir 100% Izglītības un zinātnes ministrijai piederoša kapitālsabiedrība, kas savu darbību jaunajā veidolā uzsāka tikai 2022. gadā.

2022. gada septembrī pēc ilgas un sarežģītas procedūras tika reorganizētas četras valsts kapitālsabiedrības, proti, SIA Sporta centrs Mežaparks, SIA Bobsleja un kamaniņu trase Sigulda, SIA Tenisa centrs Lielupe, pievienojot šīs organizācijas VSIA Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions, izveidojot kapitālsabiedrību SIA Latvijas Nacionālais sporta centrs.

Jauns pārvaldības modelis

Kapitālsabiedrības reorganizācijas ietvaros tika izveidots jauns uzņēmuma pārvaldības modelis, realizējot gan kopīgu iepirkumu organizēšanu, gan vienotu administratīvu funkciju nodrošināšanu, t. sk. izveidojot līdz šim faktiski neeksistējošu mārketinga un produktu pārdošanas funkciju. Būtiski, ka reorganizācijas rezultātā tika ieviesti labas korporatīvās pārvaldības principi, veicinot procesu atklātību, nodrošinot vienotas iekšējās dokumentu pārvaldības kontroles sistēmas esamību, vienota iepirkumu ierosināšanas un preču/pakalpojumu iegādes sistēmas ieviešanu u. c. uzņēmuma labas pārvaldības principiem atbilstošu procesu integrāciju uzņēmuma ikdienas darbībā.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ (sakarā ar gaidāmajām brīvdienām - ceturtdienā) atbild Aleksandrs Rjabovs, apdrošinātāja Gjensidige Baltic ģenerāldirektors:

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Pirms 20 gadiem, kad es beidzu studijas Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē, sāku strādāt par juristu Parex bankā, un man kopā ar manu kolēģi Sergeju Savradimu, kas joprojām ir arī mans kolēģis Gjensidige Baltic, ienāca prātā ideja piedāvāt bankas vadībai izmantot milzīgo klientu datu bāzi un piedāvāt viņiem arī apdrošināšanas pakalpojumus. Viss bija jāsāk no nulles, un man ir liels prieks, ka tagad, pēc 20 gadiem, mēs varam lepoties ar to, kas ir paveikts un cik daudz ir sasniegts – esam viens no līderiem apdrošināšanas nozarē Latvijā. Tāpēc varu teikt, ka esmu audzis un pilnveidojies kopā ar kompāniju. Kopā ar kolēģiem ir pārdzīvotas gan veiksmes, gan neveiksmes, izturēts krīzes laiks, pirktas kompānijas un atvērtas filiāles Baltijas valstīs. 1994.gadā mēs bijām tikai 5, bet tagad Gjensidige Baltic ir daļa no starptautiskas grupas un viens no lielākajiem apdrošinātājiem Baltijā ar vairāk nekā 600 darbiniekiem. Un galvenais – mēs turpinām attīstīties, mums ir grandiozi plāni un izaicinājumi. Tāpēc man joprojām ir interesanti strādāt un kopā ar maniem kolēģiem pieņemt jebkurus ambiciozus izaicinājumus.

Prezentēts ekotūrisma ceļvedis Mežaparks.

Lai iepazīstinātu galvaspilsētas iedzīvotājus un viesus ar Rīgas un tās apkārtnes mežiem, SIA Rīgas meži iecerējusi izdot ekotūrisma ceļvežu sēriju no septiņām grāmatām, kurā lasītāji tiks iepazīstināti ar Rīgas mežiem - to vēsturi, floru un faunu, pastaigas takām, ievērojamākajām vietām un citiem interesantiem faktiem.

Pagājušajā gadā izdevniecība Jumava laidusi klajā pirmo sērijas grāmatu Šmerlis. Rīgas ekotūrisma ceļvedis, savukārt šogad izdota otrā grāmata, kas ir veltīta Mežaparkam.

Kā ceļveža prezentācijā sacīja grāmatas autors Aivars Jakovičs, Mežaparks ir teritorija, kur ar ekotūrismu var nodarboties gan sportiski, gan nesportiski cilvēki. «Ir pat radusies ideja, ka te var ierīkot taku cilvēkiem ratiņkrēslos, jo daudzas vērtības var redzēt, nenobraucot no asfalta,» sacīja Jakovičs.

Tuvojoties Starptautiskajam 3D mākslas festivālam «Rīgas ilūzijas», kas norisināsies kultūras un atpūtas parkā «Mežaparks», festivāla organizators – SIA «Rīgas meži» ir izvietojis parkā neparastu fotografēšanās sienu ar optiskām ilūzijām.

Objekts ir izvietots parka galvenajā alejā, kas ved no Rīgas Zooloģiskā dārza uz Ostas prospektu.

Foto siena piedāvā parka apmeklētājiem kļūt par divu sižetu dalībniekiem. Pirmais sižets ir veltīts meža un dzīvnieku tēmai, savukārt otrajā sižetā redzama režisora Roberta Zemecka kulta filmas «Atpakaļ nākotnē» («Back to the Future») aina.

Nostājoties konkrētā punktā, cilvēks var kļūt par 3D zīmējumā attēlotās ainas dalībnieku. Skatoties uz 3D attēliem caur telefona vai fotokameras objektīvu, zīmējums rada telpiskas realitātes ilūziju un attēlotais šķiet «dzīvs» - reāls.

Foto sienas optisko ilūziju autori ir 3D mākslinieki no Sanktpēterburgas – Viktors Puzins un Marija Kudaševa. Kā informē SIA «Rīgas meži, tad par stenda apgleznošanu mākslinieki nesaņēma honorāru, bet uzņēmums iegādājās stendu izgatavošanai nepieciešamos materiālus.

Jau šī gada sākumā Rīgā ekspluatācijā tika nodoti 700 dzīvokļi, bet visa gada ietvaros kopumā tika prognozēts vairāk nekā 2000 jaunu mājokļu pieaugums.* Ņemot vērā, ka īres cenas ir augstas un daļa padomju laika daudzstāvu dzīvojamie nami ir nolietojušies, pieprasījums pēc jaunajiem mājokļiem palielinās. Šobrīd aktīvi top jauni daudzdzīvokļu nami un privātmāju ciemati, kas ir pieejami plašam pircēju lokam. Šogad - laika periodā no janvāra līdz augustam Rīgas dzīvokļu tirgū notikuši 6529 darījumi.

Kā rāda statistikas dati, TOP 1 Rīgas apkaime pēc darījumu skaita ir Purvciems, kam seko Teika, Centrs, Imanta un Pļavnieki. Visbiežāk tiek iegādāti vienas un divu istabu mājokļi pirmajā un otrajā stāvā.

Šonedēļ notiks jaunā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administratīvo ēku kompleksa spāru svētki, un projekta īstenotājs SIA Biroju centrs Ezerparks sola, ka darbi tiks pabeigti paredzētajā laikā un nākamā gada janvārī 19 VID Rīgā esošās struktūras varēs pārcelties uz Mežaparku, vēsta laikraksts Diena.

Dienesta centralizācijas nepieciešamība tiek pamatota ar darba produktivitātes celšanu un augstāka servisa nodrošināšanu klientiem, kas vairošot valsts ienākumus un palīdzēšot cīnīties ar ēnu ekonomiku. Astoņstāvu ēkas 43 000 kvadrātmetru atradīsies darba vietas vairāk nekā 2000 VID darbiniekiem, klientu apkalpošanas centrs, laboratorijas, datu krātuve, bibliotēka, bet apmēram 3000 kvadrātmetru tiks iznomāti komercuzņēmumiem, kam tur būs jānodrošina dažādi servisi, norāda laikraksts.

Tas atgādina, ka va/s Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ), kuras galvenais uzdevums ir telpu nodrošināšana valsts institūcijām, pie šāda kompleksa nepieciešamības apelēja jau 2007. gadā, sakot, ka nomāt un uzturēt 14 vietas Rīgā, kur šobrīd izvietotas VID struktūrvienības, ilgtermiņā esot neizdevīgi, ja ņem vērā, ka vairākās nepieciešams kapitālais remonts, ko, pēc VNĪ toreizējā valdes priekšsēdētāja Jāņa Komisara teiktā, veikt būtu dārgāk nekā uzbūvēt jaunu ēku. 2008. gadā Ministru kabinets pieņēma lēmumu par kompleksa celtniecību, un uzreiz pēc tam VNĪ, pamatojoties uz iepriekš rīkota iepirkumu konkursa rezultātiem, noslēdza līgumu ar SIA Mežaparks SPV. Abas puses nodibināja SIA Biroju centrs Ezerparks, kura 68,5% kapitāldaļu pieder investoram, bet pārējās - VNĪ.

Nekustamā īpašuma projekta attīstītājs Saliena Development SIA uzsācis vērienīgu Salienas mežaparka labiekārtošanu, kā rezultātā plānots vienu no nekustamā īpašumu projekta parkiem izveidot par aktīvās atpūtas centru iedzīvotājiem. Parka labiekārtošanā turpmāko desmit gadu laikā paredzēts ieguldīt aptuveni 300 000 eiro, teikts paziņojumā medijiem.

Salienas teritorijā kopumā šobrīd tiek attīstīti un labiekārtoti trīs parki, kas paredzēti iedzīvotāju atpūtai. Mežaparks ir lielākais parks Salienā un tā teritorija aizņem gandrīz 12 ha. Attīstītāja plānotās investīcijas ļaus nākotnē uzlabot aktīvās atpūtas un sporta aktivitāšu vietu, kurā būs izveidotas trases pastaigām, riteņbraukšanai, skriešanai un nūjošanai, bet ziemā tās būs izmantojamas distanču slēpošanai. Plānots izbūvēt arī sporta zonu volejbola laukumam ar tribīnēm.

Mazajiem un lielajiem bērniem tiks izveidotas Meža kaķa trases ar šķēršļu elementiem, kā arī bērnu rotaļu laukums ar dabas elementiem. Plānots izveidot arī estrādi ar soliņiem kopīgiem pasākumiem un skatu laukumu.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejā šodien nolemts no pašvaldības Infrastruktūras fonda līdzekļiem paredzēt 206 000 eiro, lai izveidotu drošas un kvalitatīvas atpūtas vietas Imantas apkaimē, labiekārtojot Anniņmuižas meža teritoriju.

Rīgas Pārdaugavas izpilddirektors Valērijs Koķis šodien komitejas sēdē norādīja, ka Anniņmuižas meža teritorija Imantas iedzīvotāju vidū ir ļoti iecienīta un iedzīvotāji ilgstoši lūguši to sakārtot.

Projekta īstenošanas rezultātā plānots izstrādāt labiekārtojuma elementu izvietošanas projekta dokumentāciju, renovēt novadgrāvju sistēmu, rekonstruēt ielu apgaismojuma elektrisko tīklu un revitalizēt bērnu rotaļu un atpūtas zonu.

Vietā, kur patlaban meža malā izveidotas bērnu rotaļu un sporta konstrukcijas, plānots izveidot rotaļu zonu dažāda vecuma bērniem - mazuļiem no viena līdz četru gadu vecumam iecerēts izveidot rotaļu zonu, kurā būtu smilšu kaste ar namiņiem, rotaļu mašīna vai vilcieniņš, slidkalniņš, dažādas šūpoles un karuselis, savukārt bērniem 5 līdz 12 gadu vecumā paredzēts kāpelēšanas komplekss, šūpoles un karuselis ar «iekarāšanos».

Šonedēļ Rīgas dome sāk realizēt vienu no pēdējo gadu lielākajiem projektiem ielu infrastruktūras uzlabošanā – Krišjāņa Barona ielas seguma atjaunošanu, informē domes pārstāvji.

Kr. Barona iela ir izbūvēta 1858. gadā, tās segums pārsvarā ir bruģis – kultūrvēsturisks mantojams, kuru jāsaglabā. Ņemot vērā, ka līdz šim būtiski un nopietni seguma atjaunošanas vai uzlabošanas darbi netika veikti, ielas infrastruktūra ir nolietojusies un nepievilcīga.

Ielas atjaunošana tiks veikta trīs etapos.

Šajā būvsezonā tiks īstenots pirmais etaps - atjaunots segums visā ielas garumā no Aspazijas bulvāra līdz Brīvības ielai. Brauktuves segums tiks atjaunots, pilnībā to nobruģējot, arī tajā ielas posmā, kur šobrīd ir asfaltbetona segums. Brauktuves abās pusēs ar speciālu bruģi tiks iezīmēta un izveidota rekomendējošā velojosla; autovadītāji pa šo joslu drīkstēs braukt, taču viņiem būs jārēķinās ar velobraucējiem.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja pirmdien atbalstīja jaunu nosaukumu piešķiršanu deviņām galvaspilsētas ielām vai to posmiem, informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Pēc Ģenerāļa Pētera Radziņa biedrības ierosinājuma iecerēts piešķirt jaunu nosaukumu – Ģenerāļa Radziņa krastmala – Krasta ielas sākuma posmam no 13. janvāra ielas līdz Jēzusbaznīcas ielai. Ģenerālis Pēteris Voldemārs Radziņš (1880. – 1930.) izplānoja un vadīja Rīgas atbrīvošanas operāciju, kas noslēdzās ar bermontiešu padzīšanu no Rīgas 1919. gada 11.novembrī.

Pēc Latgaliešu kultūras biedrības ierosinājuma nolemts Rīgas Latgales priekšpilsētā Ķengaraga ielas posmu no Austuves ielas līdz Maskavas ielai pārdēvēt par Franča Trasuna ielu. F.Trasuns bija izcils garīdznieks un politiķis, visu mūžu nodarbojies ar latgaliešu valodas un kultūras aizstāvību.

Latvijas tenisiste Aļona Ostapenko, kas nupat atgriezusies WTA ranga pirmajā desmitniekā, sāk izvērtēt, kur ieguldīt savus sportā nopelnītos līdzekļus. Viens no plāniem ir ieguldījumi nekustamajā īpašumā.

A. Ostapenko esot nolēmusi ieguldījumus veikt Latvijā un jau ilgāku laiku izvērtē, kāds būtu labākais investīciju plāns – viņa domājot gan pati, gan konsultējoties ar radiem un draugiem, piesaistot arī profesionālus konsultantus.

«Pasaulē tā ir ļoti ierasta prakse, ka sportisti savus nopelnītos līdzekļus investē nekustamajā īpašumā. Pašreiz esmu sava ideālā nekustamā īpašuma vai varbūt pat vairāku īpašumu meklējumos. Vēlos atrast tādu, kam nākotnē vērtība tikai pieaugtu,» šodien izplatītā paziņojumā norāda A. Ostapenko.

Šobrīd Rīgā un Pierīgā ir kvalitatīvs gan dzīvokļu, gan privātmāju piedāvājums. A. Ostapenko uzsver, ka viņai pievilcīgas ir tādas vietas kā «Mārupe, Mežaparks, arī daļa Āgenskalna un Ķīpsala, kur jūtams dabas tuvums, ērti un ātri var nokļūt līdz Rīgas centram».

Īres tirgus Rīgā šobrīd atrodas diezgan neparastā situācijā, jo atrast dzīvokli īrēšanai ir sarežģīti, secina kompānija Ober-Haus.

Piedāvājums ir krietni mazāks par pieprasījumu, un īres cenas šī iemesla dēļ ir krietni augstākas par iedzīvotāju maksātspēju. Mājokļu pieejamību un pašreizējo situāciju Latvijas īres tirgū būtiski uzlabotu investori jeb juridiskās personas, kas, iegādājoties veselu māju, piedāvātu īrēšanai tās dzīvokļus iedzīvotājiem, uzskata Ober-Haus. Būtiskas izmaiņas varētu notikt pēc jaunā īres likuma pieņemšanas. Likumprojekts izstrādāts, lai veicinātu īres namu būvniecību un mājokļa pieejamību, nodrošinot taisnīgu līdzsvaru starp izīrētāja un īrnieka interesēm, papildina kompānijā.

Ēnu ekonomikas mazināšanai jaunajā likumprojektā paredzēta visu īres līgumu reģistrācija zemesgrāmatā, tādējādi nodrošinot publiski pieejamu un ticamu informāciju par noslēgtajiem darījumiem, kas pasargās gan īrniekus, gan nekustamā īpašuma izīrētājus. Īres līguma reģistrācija zemesgrāmatā būs bez maksas, līdz ar to neradot papildu izmaksas izīrētājam un īrniekam. Vienlaikus īres līguma reģistrācija zemesgrāmatā ļaus izskaust fiktīvos īres līgumus, kā arī pasargāt godprātīgos īrniekus izīrētāja maiņas gadījumā, Ober-Haus atsaucas uz Ekonomikas ministrijas sniegto informāciju.

Lai nodrošinātu visu satiksmes dalībnieku, bet, jo īpaši bērnu un gājēju drošību, Rīgā noteiks vietas, kurās nomas elektroskrejriteņiem būs jāsamazina braukšanas ātrums, informē Rīgas domē.

Plānots, ka ātruma ierobežojumus no 25 km/h līdz 15 km/h vispirms ieviesīs galvaspilsētas dārzos, parkos un skvēros.

Pirmā vieta, kur jau panākta vienošanās par ātruma ierobežojumu, ir kultūras un atpūtas parks “Mežaparks,” kur parka centrālajā daļā nomāto skrejriteņu ātrums ar moderno tehnoloģiju palīdzību samazināts no līdzšinējiem 25 km/h līdz 15 km/h. Par šādu risinājumu rasta vienošanās ar elektroskrejriteņu un elektromopēdu operatoriem.

Lai satiksmes un tās dalībnieku drošības uzlabošana būtu visaptveroša, patlaban notiek darbs pie jauna regulējuma izstrādāšanas attiecībā uz dažādu mikromobilitātes rīku pakalpojumu izmantošanu Rīgas teritorijā. Tas nepieciešams, lai nodrošinātu līdzsvaru starp komersantu, pakalpojumu lietotāju un visu pārējo rīdzinieku interesēm.

Rātslaukumā norisinājās pasākums, kas veltīts padomju laiku auto sacensībām Dzintara Volga. Jau trešo gadu tās notiks kultūras un atpūtas parkā Mežaparks.

Sacensības Dzintara Volga savulaik bija vienas no prestižākajām auto sacensībām bijušajā Padomju Savienībā un pulcēja desmitiem tūkstošu skatītāju. Pirmās Dzintara Volgas sacensības notika 1963. gadā un norisinājās tieši Mežaparkā.

Pasākumā Rātslaukumā piedalījās Latvijas slavenākie Dzintara Volga sacensību dalībnieki, kuri izstādīja klātesošo apskatei savus sacīkšu automobiļus. Vēlāk mašīnas devās uz Mežaparku, kur paliks līdz 15.jūnijam, kad starts tiks dots vēsturisko auto sacīkšu 50 gadu jubilejas pasākumam.

Būvniecības apjomi Jūrmalā palielinās triecientempos - daudzviet novietotās reklāmas vilina apmaiņā pret dzīvokļa iegādi iegūt uzturēšanās atļauju Eiropas Savienībā. Drošības prasības būvdarbu laikā gan novirzās otrajā plānā, vēsta laikraksts Diena.

Līdzās kādreizējo godību zaudējušajai viesnīcai Jūrmalā, Smiltenes un Lazdonas ielas stūrī, slejas vairākas smilšu kaudzes - no pāris metru līdz pat divu stāvu augstumam. Diena novērojusi, ka brīvdienās teritorijā pastaigājās cilvēki, - lai gan no ielas puses tā norobežota ar celtniecības žogu, sānu mala ir atvērta un ikviens var brīvi piekļūt gan pamestajai ēkai, gan smilšu kaudzēm. Blakus kvartālā atrodas komplekss Dzintaru mežaparks - bērnu iecienīta atpūtas vieta, bet pa ceļam uz jūras piekrasti esošās smilšu kaudzes varētu radīt apdraudējumu, ja kāds tur vēlētos rotaļāties.

Kūrortveselības bizness Jūrmalā pakāpeniski attīstās; pilsēta kurortoloģiju definējusi par prioritāti

Jau vairākus gadus aug Jūrmalas sanatoriju apgrozījums, piemēram, Jaunķemeru sanatorijas īpašnieks SIA Sanare-KRC Jaunķemeri pērn strādāja ar 5,3 milj. eiro lielu apgrozījumu, kas ir vairāk nekā 2012. gadā apgrozītie 5 milj. eiro un 2011. gadā apgrozītie 4,4 milj. eiro, liecina Lursoft informācija. Arī uzņēmuma pērn nopelnītie 452 tūkst. eiro ir krietni vairāk par 76,4 tūkst. eiro, kas makā palika 2012. gadā.

Tas saistāms ar Latvijas veselības sistēmas trūkumiem, proti, cilvēki, kuri vēlas rūpēties par savu veselību, bet netiek pie ārsta, savā atvaļinājumā izmanto iespēju doties uz sanatoriju, kur pieejami gan dažādu speciālistu apmeklējumi, gan rehabilitācija, skaidro Sanare–KRC Jaunķemeri valdes priekšsēdētāja vietniece veselības aprūpes jomā Elīna Malkiela. Lielākā interese ir par rehabilitāciju – modernās medicīnas, piemēram, fizioterapeita, uztura speciālista, logopēda palīdzība un konsultācijas apvienojumā ar balneoloģiju, kas Ķemeros kādreiz bija spēcīgi attīstīta. Joprojām tiek izmantotas Ķemeru dūņas.

Straujais krāšņo lapu birums priecē dabas mīļotājus, bet sagādā rūpes apsaimniekotājiem un privāto māju īpašniekiem

Lielāko daļu lapu Rīgā savāc SIA Rīgas meži daļa Dārzi un parki, kas veic pilsētas parku un skvēru sakopšanu. Kopējā apsaimniekojamā platība ir 252,79 ha, kurus veido 105 dažādi objekti. Atsevišķi tiek izdalīts Mežaparks (395,08 ha), kura kopšanai ir atšķirīgi noteikumi, salīdzinot ar pārējām teritorijām. Lapas tur netiek vāktas, bet gan sapūstas dziļāk mežā. Dārzi un parki informē, ka atsevišķs finansējums lapu vākšanai netiek izdalīts, taču, ņemot vērā lielo darba apjomu, sezonas laikā tajā ir iesaistīti teju visi 120 uzņēmuma darbinieki. «Lapas un cita biomasa tiek vesta uz atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu Getliņi EKO. Tas veic atsevišķu uzskaiti tikai sadzīves atkritumiem un biomasai, tāpēc izdalīt aizvesto tonnāžu ar lapām ir neiespējami, jo biomasu veido nopļautā zāle, zari, lapas,» skaidro Dārzu un parku Rīdzenes iecirkņa vadītājs Andis Gremze. Nordeķu parkā, Uzvaras parkā un Maskavas dārzā atrodas pagaidu lapu novietnes, no kurienes tās tiek pārvietotas uz Getliņu poligonu brīžos, kad tehnika ir mazāk noslogota teritoriju uzkopšanas darbos.

Kopumā ieguldot 14,7 miljonus, Mežciems tiks papildināts ar jaunu sešu daudzdzīvokļu namu projektu Gaiļezera nami. Secināts, ka interese par šāda veida projektu tirgū varētu būt liela, jo dzīvojamās platības šajā rajonā lielākoties ir iekārtotas padomju laika blokmājās.

«Meklējot vietu dzīvokļu mājas projektam, Mežciems šķita perspektīvs rajons. Rīgā šādu vietu nav daudz, ir Ķīpsala, Baltezers, Mežaparks, taču tur nekustamā īpašuma cenas ir krietni virs vidējā līmeņa,» stāsta SIA Merks nekustamo īpašumu projektu vadītāja Dace Tumšā.

Daudzdzīvokļu namu pircēju profils primāri ir Mežciemā dzīvojošie cilvēki, kas priekšroku dod jauno projektu namiem. Kā lielākā daļa jauno projektu, Gaiļezera nami būs paredzēti Latvijas iedzīvotājiem ar vidēji augstiem ienākumiem. Cenas svārstās no 1 400 līdz 1 600 eiro kvadrātmetrā.

Pirmās trīs projekta ēkas plānots pabeigt 2017. gada decembrī, savukārt nākamo trīs daudzdzīvokļu ēku būvniecība sāksies, kad būs rezervēta aptuveni puse dzīvokļu pirmajās mājās. Projektā ir divu, trīs, kā arī četru istabu dzīvokļi, dzīvojamās platības no 60 līdz 100 m2.