Vidējās meža atjaunošanas izmaksas 2018. gadā bija no 509 līdz 669 eiro uz vienu hektāru atkarībā no meža zemes kvalitātes grupas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Salīdzinājumam 2017. gadā izmaksas bija robežās no 438 līdz 567 eiro uz hektāru, bet vēl gadu iepriekš – no 551 līdz 600 eiro. Meža atjaunošanas izmaksās ietilpst augsnes sagatavošanas, stādu audzēšanas un stādīšanas izdevumi.

2018. gadā visaugstākās meža atjaunošanas izmaksas bija meža zemes ceturtās kvalitātes grupas mežos (668,7 eiro/ha), kas ir attiecīgi par 23,1 % vairāk nekā iepriekšējā gadā, bet viszemākās – otrās kvalitātes grupas mežos (508,7 eiro/ha), kas salīdzinājumā ar 2017. gadu ir attiecīgi par 16,2 % lielākas.

2018. gadā vidējās meža kopšanas izmaksas Latvijā salīdzinājumā ar 2017. gadu samazinājušās pirmās un trešās meža zemes kvalitātes grupas mežos, bet otrās un ceturtās meža zemes kvalitātes grupas mežos palielinājušās. Vidējās meža kopšanas izmaksas 2018. gadā bija no 199 līdz 261 eiro uz vienu hektāru. Vislielākās meža kopšanas izmaksas, kurās ietilpst meža agrotehniskā kopšana un jaunaudžu sastāva kopšana, bija meža zemes ceturtās kvalitātes grupas mežos – 261,0 eiro/ha, kas ir par 14,8 % lielākas nekā 2017. gadā, un meža zemes otrās kvalitātes grupas mežos – 260,8 eiro/ha, kas ir par 5,7 % lielākas nekā gadu iepriekš.

Izmaiņas koksnes tirgos pēc Ukrainas kara sākuma ir ievērojami palielinājušas visa veida apaļkoksnes pieprasījumu Latvijā, kas savukārt ir izveidojis deficītu mežizstrādes un apaļkoksnes pārvadājumu pakalpojumu pieejamībā.

Latvijas Kokapstrādes uzņēmēju un eksportētāju asociācijas izpilddirektors Artūrs Bukonts norāda uz problēmu, kura ietekmēs kokrūpniekus un līdz ar to arī ražošanas apjomus un eksporta ienākumus.

Piegāžu jautājums

“Valsts mežu apsaimniekošanas AS Latvijas valsts meži (LVM) nespēj izpildīt apaļkoksnes piegāžu saistības pretēji publiski izskanējušajām bažām par dramatisku mežizstrādes apjomu pieaugumu ciršanas caurmēra grozījumu dēļ, no vienas puses, un cerībām par tirgū pieejamā apjoma pieaugumu koksnei, kas tiktu izmantota enerģētikā, no otras puses. AS Latvijas valsts meži brīdina klientus par nespēju izpildīt 3. ceturkšņa plānotās piegādes, atsevišķiem uzņēmumiem ziņojot, ka laikus netiks piegādāta pat puse no to izsolēs nopirktā apjoma,” norāda A. Bukonts.

Kopējās meža atjaunošanas vidējās izmaksas 2013. gadā Latvijā bija no 566 līdz 630 eiro uz hektāru atkarībā no meža zemes kvalitātes grupas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

2012. gadā šīs izmaksas bija no 392 līdz 595 eiro uz hektāru.

Meža atjaunošanas vidējās izmaksās uz hektāru ietilpst augsnes sagatavošanas un stādu un stādīšanas izmaksas. Augsnes sagatavošanas un stādīšanas izmaksas 2013. gadā vislielākās bija meža zemes 2. kvalitātes grupas mežos, bet viszemākās meža zemes 4. kvalitātes grupas mežos.

Meža kopšanas izmaksas 2013.gadā Latvijā vidēji bija no 210 līdz 232 eiro uz hektāru. Meža kopšanas izmaksās ietilpst meža agrotehniskā kopšana un jaunaudžu sastāva kopšana. Vislielākās meža kopšanas izmaksas 2013. gadā bija meža zemes 1.kvalitātes grupas mežos.

2014. gadā Latvijā vidējās meža atjaunošanas izmaksas bija no 557 līdz 662 eiro uz vienu hektāru atkarībā no meža zemes kvalitātes grupas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati. Salīdzinoši 2013. gadā tās bija no 566 līdz 630 eiro uz vienu hektāru.

2014. gadā vislielākās meža atjaunošanas vidējās izmaksas, kurās ietilpst augsnes sagatavošana, stādu un stādīšanas izmaksas, bija meža zemes trešās kvalitātes grupas1 mežos (662,35 eiro/ha), bet viszemākās – meža zemes pirmās kvalitātes grupas1 mežos (557,73 eiro/ha).

2014. gadā meža kopšanas izmaksas, kurās ietilpst meža agrotehniskā kopšana un jaunaudžu sastāva kopšana, Latvijā bija vidēji no 218 līdz 240 eiro par hektāru. Vislielākās meža kopšanas izmaksas 2014. gadā bija meža zemes trešās kvalitātes grupas mežos (239,90 eiro/ha).

2014. gadā viena kubikmetra koksnes vidējās mežizstrādes izmaksas galvenajā cirtē bija 16,44 eiro, bet starpcirtē – 20,78 eiro. Mežizstrādes izmaksas attiecas uz galveno cirti, kurā meža gabals tiek izcirsts gandrīz pilnībā, un starpcirti (kopšanas, rekonstruktīvā, sanitārā), kurā cirte tiek veikta daļēji. Katra no cirtēm ietver kokmateriālu sagatavošanu, pievešanu līdz ceļam un transportēšanu līdz iepirkšanas punktam.

Februāra sākumā Eiropas Savienības (ES) līmenī plānotas sarunas par Atjaunojamās enerģijas direktīvas punktu, kas paredz vairākus jaunus ierobežojumus meža biomasas izmantošanai, informē Latvijas Meža īpašnieku biedrība (LMĪB).

LMĪB uzsver, ka šie grozījumi satrauc meža nozari, jo tajos esot jauni ierobežojoši nosacījumi, kas ietverti gan definīcijās par to, kas skaitās atjaunojams un ilgtspējīgs resurss, gan atbalsta nosacījumos siltumapgādes iekārtām, kas izmanto "primāro meža biomasu", gan biomasas apjomos, ko dalībvalstis drīkstēs uzskaitīt kā atjaunojamu enerģiju, t.i., kas netiks ieskaitītas emisiju bilancē un tam netiks piemērots CO2 nodoklis.

Direktīvā plānota jauna definīcija terminam "primārā koksnes biomasa", plānojot noteikt, ka tā ir visa nocirstā vai citādi novāktā un izvestā apaļkoksne.

"Tā ietver visu koksni, kas iegūta no mežizstrādes, visu no meža izvesto koksni, ieskaitot dabiski atmirušo un mežizstrādes rezultātā iegūto koksni, kā arī ciršanas un mežizstrādes rezultātā iegūto koksni. Tā ietver visu koksni, kas iegūta ar mizu vai bez tās, tostarp koksni, kas iegūta kā apaļkoksne, skaldīta, rupji apstrādāta vai citādā veidā, ietverot, piemēram, zarus, saknes, celmus un atvases, ja tās tiek cirstas, kā arī koksni, kas ir neapstrādāta vai noapaļotā formā," plānus citē LMĪB. Savukārt sekundārā meža biomasa ir tāda, kas iegūta koksnes pirmapstrādē, piemēram, skaidas, kas pārvērstas granulās.

Kopējās meža atjaunošanas vidējās izmaksas 2012. gadā Latvijā bija no 275 līdz 418 Ls uz hektāru atkarībā no meža zemes kvalitātes grupas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. 2011. gadā šīs izmaksas bija no 313 līdz 435 Ls uz hektāru.

Meža kopšanas izmaksas Latvijā vidēji bija no 121 līdz 148 Ls uz hektāru. Meža kopšanas izmaksās ietilpst meža agrotehniskā kopšana un jaunaudžu sastāva kopšana.

Mežizstrādes izmaksas attiecas uz galveno cirti, kurā meža gabals tiek izcirsts gandrīz pilnībā, un starpcirti (kopšanas, rekonstruktīvā, sanitārā), kurā cirte tiek veikta daļēji. Katra no cirtēm ietver kokmateriālu sagatavošanu, pievešanu līdz ceļam un transportēšanu līdz iepirkšanas punktam.

Kopējo mežizstrādes izmaksu lielumu galvenajā cirtē un starpcirtē veido darbaspēka izmaksas, transporta izmaksas, tai skaitā, pielietotās tehnikas izmaksas. 2012.gadā kopējās 1 kubikmetra koksnes vidējās mežizstrādes izmaksas galvenajā cirtē bija 12,09 Ls, bet starpcirtē – 14,06 Ls.

Silto un lietaino laika apstākļu dēļ puse no mežā sagatavotajiem kokmateriāliem ir nepieejami, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) izpilddirektors Artūrs Bukonts.

Viņš atzīmēja, ka šī ziema kopumā nozarei ir vērtējama kā ne pārāk veiksmīga. Patlaban vietām ar smagsvara tehniku nav iespējams iebraukt mežā, lai līdz ceļam izvestu sagatavotos kokmateriālus, kā arī vietām nav iespējams izmantot ceļus, pie kuriem kokmateriāli atrodas, jo ir noteikti svara ierobežojumi.

"Ja pajautātu meža mašīnu operatoram, kā iet pa darbu, viņš teiktu - nu neko - peldam. Tā arī varētu situāciju raksturot," pauda LKF izpilddirektors, piebilstot, ka šā gada situācija ir salīdzināma ar 2020.gadu, kad sagatavotajiem kokmateriāliem piekļūšana bija apgrūtināta līdz martam.

Tomēr Bukonts minēja, ka puse no Latvijas mežiem ir AS "Latvijas valsts meži" (LVM) pārvaldībā, kas gadu laikā ir veikusi pietiekami lielas investīcijas meža ceļu infrastruktūras uzlabošanai, līdz ar to šajos mežos situācija ir labāka. Tāpat LVM ir pietiekami lielas plānošanas iespējas, jo ja darbus nevar veikt vienā vietā, tos var veikt citos reģionos un vietās.

Uzņēmēju attieksmē par valsts ekonomisko stāvokli notikusi būtiska optimisma mazināšanās, turklāt uzņēmēji sagaida, ka valsts tos atbalstīs ekonomiskajās grūtībās, liecina Parex bankas un sabiedrisko pētījumu uzņēmuma SKDS aptaujas Parex index dati par 2008.gada decembri.

Parex index rādītājs decembrī samazinājies par 6.15 punktiem, sasniedzot jaunu rekordu – 35.26 punktus. Parex index izveidots 2004.gadā un šajā laikā tik krasas izmaiņas uzņēmēju noskaņojumā iepriekš nav konstatētas.

"Pētījumu izmantosim, attīstot bankas pakalpojumus saviem klientiem, jo pašreiz gan privātpersonām, gan uzņēmējiem mainījušās prioritātes. Šie fakti būs noderīgi arī Latvijas valdībai, plānojot Eiropas Savienības fondu un Starptautiskā valūtas fonda līdzekļu piešķiršanu tautsaimniecības attīstības stimulēšanai," norāda Parex bankas valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis.

2008.gada decembrī Parex index jau gandrīz par piecpadsmit punktiem ir nokrities zem neitrālā vērtējuma sliekšņa, par ko tiek uzskatīta 50 punktu atzīme. Pēdējo astoņu ceturkšņu laikā uzņēmēju vērtējums kopumā ir samazinājies gandrīz par vairāk nekā 25 punktiem, un kopš 2006.gada nogales tā kopējais skaitlis ir uzrādījis tikai kritumu.

Izmaiņas, kuras palīdzētu grūtībās nonākušu uzņēmumu reanimācijai, lai atjaunotu maksātspēju, dod lielāku brīvību kreditoriem, bet nesniedz nekādas garantijas par procesa veiksmīgu iznākumu. To intervijā DB stāsta Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. Viņš norāda, ka sabiedrība, politiķi un uzņēmēji vēlas, lai finanšu grūtībās nonākušie uzņēmumi atgūtos un turpinātu strādāt, tādējādi saglabājot darba vietas, nodokļu maksājumus, taču Maksātnespējas likuma grozījumi, kuri stāsies spēkā šā gada 1. jūlijā, var nedot cerēto efektu.

Fragments no intervijas:

Kāpēc grūtībās nonākuši uzņēmumi Latvijā reti kad iegūst otro elpu?

Lai finanšu grūtībās nonācis uzņēmums atgūtos, ir vajadzīga vienošanās starp parādnieku un kreditoriem. Valstij nav un nebūs nekādu instrumentu, kas varētu piespiest kreditorus vienoties ar parādnieku par tā atveseļošanu. Kreditoru vidū arī nebūt nav viegli panākt vienprātību par parādnieka likteni. Jau kopš 2008. gada grūtībās nonākušiem uzņēmumiem ir iespēja vienoties ar kreditoriem un īstenot maksātnespējas atjaunošanu tiesiskās aizsardzības procesā (TAP) vai ārpustiesas TAP. Parādnieka glābšanas procesā kreditoriem visdrīzāk ir jānoraksta daļa parādsaistību, bet tad ir jautājums - ko viņi no tā iegūs? Deviņu gadu laikā ir uzsākts 931 TAP un 404 ārpustiesas TAP, bet maksātspēja tikusi atjaunota tikai 30 gadījumos. Galvenā problēma – uzticības krīze starp parādnieku un kreditoriem, kā arī neticamie, pat pasakainie grūtībās nonākušo uzņēmumu maksātspējas atgūšanas plāni. Turklāt – šo labi domāto iespēju pacentās sabojāt tie, kuri TAP mēģināja īstenot kā maksātnespējas novilcināšanu un tādēļ, lai ieceltu sev izdevīgu administratoru (uzraugu). Pašlaik šāda parādniekam izdevīga administratora atrašanās amatā, pārejot no TAP uz maksātnespēju, nav iespējama. Proti, likums pieprasa administratora nomaiņu, pārejot uz maksātnespēju. Problēmas, kas traucē reanimēt grūtībās nonākušus uzņēmumus, tika identificētas un to risinājumi tika iestrādāti Maksātnespējas likuma grozījumos. Šaubos, vai piedāvātais risinājums, dodot tiesības kreditoriem iecelt jebkuru Latvijas vai ārvalsts iedzīvotāju par parādnieka TAP uzraugu, būs tā brīnumnūjiņa, kas ģenerēs daudz «fēniksu» Latvijā.

Atzīmējot Latvijas valsts simtgadi, Latvijas ražotāji izstrādājuši dažādus produktus. Tam esam veltījuši rubriku Simtgades produkti.

Godinot Latvijas valsts simtgadi, mežizstrādes tehnikas tirdzniecības jomā strādājošais uzņēmums «Haitek Latvia» sadarbībā ar ražotāju «Komatsu Forest AB» ir sarūpējuši Komatsu mežizstrādes tehniku ar latvisku dizainu.

Uz forvarderiem «Komatsu 855» un «Komatsu 845» redzami Lielvārdes jostas motīvi, kas simbolizē SIA «Haitek Latvia» mājas pilsētu Lielvārdi, kā arī uzņēmuma patriotismu. Savukārt, sarežģītais jostas raksts vēsta par meistarību.

Sarkanais jostā apzīmē cilvēku, cilvēcisko, dzīvību un Zemi, savukārt, baltais – garīgo spēku un Visumu.

Šā gada sākumā SIA «Haitek Latvia» jau piegādājusi vairākas Latvijas valsts simtgadei veltītās tehnikas vienības. Klientu reakcija esot pozitīva, vēl gan neesot izlemts, cik ilgi šāds noformējums tehnikai tiks saglabāts.

Šobrīd koksnes produkcijas pieprasījumu ietekmē ne vien specifiski meža nozares faktori, bet arī svārstības pasaules ekonomikā un pat politiski procesi, piemēram, “Brexit” un pasaules lielvaru tirdzniecības kari. Tirgus prognožu izteikšana šādos apstākļos ir līdzvērtīga zīlēšanai kafijas biezumos. Tomēr objektīvi pārdošanas apjomu dati un cenas svārstību dinamika ļauj puslīdz droši cerēt uz situācijas stabilizāciju.

Zāģmateriāli

Sakarā ar pašreizējo situāciju tirgū daudzas lielās zāģētavas ir samazinājušas zāģēšanas jaudas, vai arī uz laiku ir pārtraukušas darbību pavisam. Brīvajā tirgū ir ļoti liela pārprodukcija - vējgāžu un mizgrauža sekas Vācijā, kur vēl arvien tiek izzāģēti cietušie un apdraudētie meži lielos apjomos. Vācija ir viens no lielākajiem zāģmateriālu tirgus spēlētājiem pasaulē, tādēļ likumsakarīgi, ka šobrīd lētā izejmateriāla dēļ Vācijas zāģētavas arī var nodrošināt zemas cenas zāģmateriāliem. Un lielus apjomus.

Lielais piedāvājums un mazais pieprasījums koriģē zāģmateriālu cenas uz leju visā pasaulē. Situāciju pasliktina mizgrauzis vēl vienā mežsaimniecības lielvalstī Zviedrijā, kas vēl vairāk paplašina lētā izejmateriāla areālu. Secinājums - Eiropas tirgu Latvijas zāģmateriālu ražotājiem uz laiku ir jāaizmirst, jo tur dēļ mizgrauža ir liela zāģmateriālu pārprodukcija, pieprasījums mazs, kad tas viss beigsies – nav zināms.

Mežizstrādes nozares nākotnes tendences pārsvarā saistītas ar ilgtspējas ieviešanu, Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss norādīja konferencē "Digitālā transformācija kokmateriālu plūsmai meža nozarē".

Viņš uzsvēra, ka tuvāko gadu vīzija nozarē saistāma ar mežizstrādes miera perioda ievērošanu putnu ligzdošanas laikā. Šāda iniciatīva no Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas novirzīts izvērtēšanai parlamenta Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Iniciatīvas pieņemšana nozīmētu 90 dienu miera periodu, tādā veidā apturot vispārēju mežizstrādes un jaunaudžu kopšanu no 1.aprīļa līdz 30.jūnijam.

Tāpat Klauss atzīmēja Eiropas Savienības (ES) bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030.gadam nozīmi, kas paredz katrā dalībvalstī izveidot aizsargājamas teritorijas 30% apmērā no sauszemes platības, tādā veidā aizsargājot arī mežu teritorijas.

Ponsse meža tehnikas tirgotājam daudzi pircēji, nespējot nomaksāt līzingu, ne tikai lūdz pagarināt maksājumu termiņus, bet pat atdod nopirkto tehniku.

"Līdz maija vidum agrāk fiksētos līzinga maksājumu termiņus pagarināt jau lūguši 12 meža tehnikas mašīnu pircēji, bet 8 mašīnas pircēji, neredzot perspektīvu, ir atdevuši atpakaļ, taču 2 tomēr mainījuši lēmumu un izpirkuši tehniku," atzīst Ponsse mežtehnikas tirdzniecības SIA Kesko Agro meža tehnikas tirdzniecības vadītājs Einārs Šķēls. Viņš norāda, ka pašreiz situācija ir nedaudz uzlabojusies.

Gan E. Šķēls, gan arī vairāki mežizstrādātāji atzīst, ka būtisku triecienu radījis straujais izmaksu pieaugums, īpaši dīzeļdegvielai, smērvielām, rezerves daļām, darbaspēkam utt., kamēr ienākumi no mežizstrādes pakalpojumu sniegšanas valsts mežu apsaimniekotājam pat nenosedzot to pašizmaksu. Kā vēl viens iemesls ir būvniecības tirgus apsīkums lielākajos Latvijas kokzāģētāju izstrādājumu noieta tirgos, kā rezultātā sarucis pieprasījums pēc mežizstrādes pakalpojumu sniegšanas, atzīst E. Šķēls.

SIA ASP Pluss, kura pamatdarbības veids ir mežizstrādes pakalpojumu sniegšana un meža augsnes sagatavošana, samazinājies apgrozījums, liecina Lursoft dati.

ASP Pluss vadība norāda, ka aizvadītajā gadā sniegto pakalpojumu apjoms mežizstrādē ir samazinājies, jo pārskata gadā uzņēmums neieguva tiesības slēgt līgumu par mežizstrādes pakalpojumu sniegšanu AS Latvijas Valsts meži kailcirtēs. Tam sekoja arī uzņēmuma neto apgrozījuma samazinājums par teju 24%, tam nokrītoties līdz 5,48 miljoniem eiro. Jānorāda, ka iepriekšējā pārskata gada tie bija vairāk nekā septiņi miljoni eiro. Arī peļņas rādītājs ir sarucis vairāk nekā divas reizes, uzņēmumam 2014.gadā nopelnot 334,323 tūkstošus eiro pēc nodokļu nomaksas.

Šajā gada ASP Pluss plāno mežizstrādes pakalpojumu apjoma pieaugumu, pateicoties tam, ka uzņēmums ir ieguvis tiesības sniegt mežizstrādes pakalpojumus kailcirtēs un krājas kopšanas cirtēs, norāda uzņēmuma iesniegtajā vadības ziņojumā esošā informācija.

2017. gadā vidējās meža atjaunošanas izmaksas bija no 438 līdz 567 eiro uz vienu hektāru atkarībā no meža zemes kvalitātes grupas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Salīdzinājumam 2016.gadā izmaksas bija robežās no 551 līdz 600 eiro uz hektāru, bet vēl gadu iepriekš – no 620 līdz 687 eiro. Meža atjaunošanas izmaksās ietilpst augsnes sagatavošanas, stādu audzēšanas un stādīšanas izdevumi.

2017.gadā visaugstākās meža atjaunošanas izmaksas bija meža zemes pirmās kvalitātes grupas mežos (566,7 eiro/ha), bet viszemākās – otrās kvalitātes grupas mežos (437,8 eiro/ha), kas ir attiecīgi par 2,4 % un 24,2 % mazākas nekā gadu iepriekš.

2017. gadā vidējās meža kopšanas izmaksas Latvijā pieaugušas gandrīz visās meža zemes kvalitātes grupās. Vidējās meža kopšanas izmaksas 2017. gadā bija no 227 līdz 288 eiro uz vienu hektāru. Vislielākās meža kopšanas izmaksas, kurās ietilpst meža agrotehniskā kopšana un jaunaudžu sastāva kopšana, bija meža zemes pirmās kvalitātes grupas mežos – 287,9 eiro/ha, kas ir par 54,2 % lielākas nekā 2016. gadā.

SIA Pata AB, iegādājoties SIA Saldus mežrūpniecības uzņēmums 90% kapitāldaļu, kļuvis par lielākā a/s Saldus mežrūpniecība akcionāra īpašnieku.

SIA Saldus mežrūpniecības uzņēmums ar 44 % ir lielākais a/s Saldus mežrūpniecība akcionārs.

Skaidrība 3. jūlijā

Uz jautājumu, vai a/s Saldus mežrūpniecība padomē un valdē varētu būt kādas pārmaiņas, SIA Pata AB īpašnieks Uldis Mierkalns ieteica pagaidīt līdz 3. jūlijam, kad notiks uzņēmuma akcionāru pilnsapulce, tad būs zināms jaunais padomes sastāvs un arī valdes sastāvs. Vairāki aptaujātie atzīst, ka a/s Saldus mežrūpniecība līdzšinējā vadībā, konkrēti tās ilggadējais valdes priekšsēdētājs Jānis Bertrāns, no uzņēmuma ar parādiem un nepilnu 0.45 milj. Ls lielu apgrozījumu, to uzaudzējis līdz 12.47 milj. Ls un tīro konsolidēto peļņu - 0.38 milj. Ls 2007. gadā.

Grūtībās nonākušo banku glābšanai tika izmantotas dažādas metodes, bet to nākotne izskatās vienlīdz cerīga.

Krīzes trieciens trāpīja mums tieši pa galvu, atbildot uz izmeklēšanas komisijas jautājumiem par nonākšanu uz bankrota sliekšņa, rokas plātīja ASV hipotekārās bankas Fannie Mae bijušais vadītājs Daniels Mads. «Neparastais apvērsums ekonomikā un īpaši nekustamo īpašumu tirgū izaicināja Fannie Mae tā, ka ar to bija grūti tikt galā, neatkarīgi no iepriekš pieņemtiem lēmumiem,» pēc uzņēmuma nacionalizācijas atlaistais boss nevainoja sevi notikumu virpulī, kas beidzās ar 125,9 miljardu dolāru ASV nodokļu maksātāju naudas ieguldīšanu šajā un radniecīgajā bankā Freddie Mac.

Kaut arī aizvadītais gads gan globālajai, gan lokālajai ekonomikai ir bijis izaicinājumiem bagāts, komercdarbības ekosistēmā lielas izmaiņas nav notikušas – dažāda mēroga biznesi turpina veidoties, attīstīties, uzņēmumi tiek pirkti, pārdoti un apvienoti.

Arī 2023. gadā tas nemainīsies, tomēr ir vairāki faktori, kas jāņem vērā mirklī, kad pienācis laiks pārdot uzņēmumu un arī ietekmīgs investors ir atradies.

Zvērinātu advokātu biroja “TGS Baltic” partnere Andra Rubene apkopojusi astoņus būtiskākos aspektus, kam jāpievērš uzmanība, īstenojot ieceri par uzņēmumu iegādi un apvienošanu.

Viedokļu atšķirības šogad varētu pieaugt

Viens no lielākajiem izaicinājumiem uzņēmumu apvienošanas un iegādes jomā kā Latvijā, tā citviet 2023. gadā būs pārvarēt pārdevēja un pircēja viedokļu atšķirības par mērķa sabiedrības vērtību un attiecīgi tās kapitāla daļu (akciju) pirkuma cenu. Pārdevēji vēlēsies noteikt cenu, par kādu tie būtu varējuši pārdot sabiedrību pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā. Savukārt pircēji būs gatavi piedāvāt tādu cenu, kādu uzskatīs par pamatotu šobrīd, ņemot vērā inflāciju, kredītu procentu likmju pieaugumu un citas izmaiņas. Lai darījumi varētu notikt, līdzējiem nāksies pielāgoties apstākļiem vai arī strukturēt darījumus tā, lai pārdevēja iecerēto cenu varētu salikt kopā ar pircēja piedāvāto, piemēram, paredzot atliktos maksājumus un daļu samaksas padarot atkarīgu no noteiktu rezultātu sasniegšanas (earn outs).

Ieviešot Eiropas banku iestādes Pamatnostādnes, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) apstiprinājusi normatīvos noteikumus apstākļu, kādos iestāde uzskatāma par nonākušu finanšu grūtībās, vai, iespējams, nonāks finanšu grūtībās, konstatēšanas normatīvie noteikumi, informē FKTK.

Normatīvie noteikumi nosaka apstākļus un kārtību, kā kredītiestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības valdei konstatēt, ka iestāde uzskatāma par nonākušu finanšu grūtībās vai, iespējams, nonāks finanšu grūtībās.

Tāpat noteikumi nosaka ar iestādes finanšu stāvokli tieši un netieši saistītus kritērijus, pēc kuru novērtēšanas konstatēt, ka ir iestājušās finanšu grūtībās. Šie kritēriji attiecas uz šādām jomām - pašu kapitāls, likviditāte, pārvaldība un spēja darboties parastā ikdienas darba režīmā. Vērtējot, vai iestāde nonākusi finanšu grūtībās, papildus ņem vērā arī makroekonomikas attīstību un tirgus rādītājus (piemēram, iestādes iespēju piesaistīt resursus starpbanku tirgū ar citiem tirgus dalībniekiem līdzvērtīgiem nosacījumiem).

Mainīgā klimata ietekmē Latvijā ir palielinājies nokrišņu daudzums, kas nelabvēlīgi ietekmē mežizstrādes, kokmateriālu pievešanas un piegādes apstākļus. Tāpēc AS "Latvijas valsts meži" (LVM) turpina meklēt arvien jaunus veidus ceļa klajuma nestspējas stiprināšanai, kas mazinātu saimniecisko ietekmi uz meža vidi un nodrošinātu plānotās kokmateriālu piegādes.

Gada izskaņā LVM Dienvidkurzemes reģionā tika testēts jauns un pārvietojams ceļu klātņu veids - ceļa plāksnes, lai nodrošinātu kokmateriālu piegādes klientiem.

"Izmantojot plāksnes, spējām nodrošināt kokvedēju kustību vietā, kur meža tehnika vairs nevarēja pārvietoties. Turklāt, plāksnes pievest, uzstādīt un novākt bija iespējams pašu spēkiem, tādēļ darbus izdevās veikt operatīvi. Pirmajā testēšanā izmantojām ap 40 plāksnēm," stāsta LVM Dienvidkurzemes reģiona mežizstrādes vadītājs Mārtiņš Šīmanis.

Jaunās ceļa plāksnes palīdz aizsargāt augsni ar vāju nestspēju un saglabāt brauktuvi lietojamu, ļaujot pa to pārvietoties līdz pat 100 tonnu smagai tehnikai. Plāksnes tiek ražotas no 100% pārstrādāta un videi draudzīga materiāla, ko raksturo augsta izturība un elastība, kā arī izturība pret ekstremāliem laikapstākļiem.

VAS "Latvijas valsts meži" (LVM) valde sākusi visaptverošu pārbaudi par ilgtermiņa mežizstrādes līgumu (IML) un 2013.gadā izveidotā IML pārveides procesa likumību, ekonomisko pamatotību, atbilstību labas pārvaldības principiem un LVM interesēm, informē uzņēmumā.

LVM norāda, ka tās valde ir veikusi ilgtermiņa mežistrādes līgumu pārveides procesa neatkarīgu pirmšķietamu juridisko izvērtējamu un secinājusi, ka iespējams nav nodrošināts atklāts un godīgs IML pārveides process, kas atbilstu labas pārvaldības principiem.

Vienlaikus LVM valde ir nolēmusi uzsākt visaptverošu auditu par IML un IML pārveides procesu. Par valdē pieņemtajiem lēmumiem tiks informēta uzņēmuma padome.

Kā norāda LVM valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš, "uzņēmuma valdei ir svarīgi nodrošināt efektīvu pārvaldību, racionālu un ekonomisku pamatotu resursu izmantošanu, ievērojot visaugstākos labas korporatīvās pārvaldības standartus. Valde bez vilcināšanas veica pārbaudi, kuras rezultātā esam lēmuši uzsākt visaptverošu auditu un informēsim sabiedrību par tās rezultātiem".

2015. gadā vidējās meža atjaunošanas izmaksas bija no 620 līdz 687 eiro uz vienu hektāru atkarībā no meža zemes kvalitātes grupas1, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Salīdzinājumam 2014. gadā izmaksas bija robežās no 558 līdz 662 eiro uz hektāru. Meža atjaunošanas izmaksās ietilpst augsnes sagatavošanas, stādu audzēšanas un stādīšanas izdevumi.

2015. gadā visaugstākās meža atjaunošanas izmaksas bija meža zemes trešās kvalitātes grupas mežos (687,23 eiro/ha), bet viszemākās – pirmās kvalitātes grupas mežos (620,08 eiro/ha), kas ir attiecīgi par 3,8 % un 11,9 % lielākas nekā gadu iepriekš.

2015. gadā vidējās meža kopšanas izmaksas Latvijā bija no 193 līdz 220 eiro uz vienu hektāru. Vislielākās meža kopšanas izmaksas, kurās ietilpst meža agrotehniskā kopšana un jaunaudžu sastāva kopšana, bija meža zemes ceturtās kvalitātes grupas mežos – 219,62 eiro/ha, kas ir par 9,4 % mazākas nekā 2014. gadā.

AS Inčukalns Timber apgrozījums laika periodā no 2012.gada 1.septembra līdz šā gada 31.augustam sasniedzis 4,465 miljonus latu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar iepriekšējo periodu, mežizstrādes uzņēmumam tas ir samazinājums par nepilniem 3%. Kā skaidro uzņēmuma vadība, apgrozījuma samazinājums saistīts ar mazāku pieprasījumu pēc zāģbaļķu šķirošanas pakalpojumiem no saistītajiem uzņēmumiem.

Tāpat arī AS Inčukalns Timber izstrādes apjomi šajā pārskata periodā mežistrādē samazinājušies par 15%, kas saistīts ar izstrādes apjomu samazinājumu AS Latvijas valsts meži ilgtermiņa mežistrādes līgumu platībās, tomēr atsevišķiem mežistrādes sortimentiem pieaugot realizācijas cenai, mežizstrādes apgrozījums ir saglabājies iepriekšējā pārskata gada līmenī.

Meža nozare Latvijā vēsturiski ir bijusi un ir viens no ekonomikas stūrakmeņiem, kas gadu no gada uzrāda labu izaugsmi. Arī pēdējos gados strauji auguši gan apjomi, gan produkcijas vērtība.

Tomēr, ņemot vērā divus globāli nozīmīgus ietekmes faktorus – karu Ukrainā un Eiropas virzību uz klimata mērķu sasniegšanu – Latvijas meža nozare būs spiesta mainīties. Ražotājiem tas liks raudzīties izaugsmes virzienos, kas paredz komplicētāku produktu ražošanu.

Par meža nozari uzskata mežsaimniecību, kokapstrādi un mēbeļu ražošanu, un tā veido aptuveni 5% no kopējās pievienotās vērtības (šāds līmenis saglabājas jau kopš 1995. gada). Nozare attīstās līdzvērtīgi kopējai tautsaimniecībai un tās nozīmīgums pēdējo 25 gadu laikā bijis nemainīgs. Meža nozare veido aptuveni 20% no preču eksporta jeb 15% no kopējā preču un pakalpojumu eksporta. Kokapstrāde ir lielākā apstrādes rūpniecības apakšnozare, kas nodrošina vairāk nekā ceturto daļu no apstrādes rūpniecības izlaides.