Citas ziņas

MicroLink akcijas biržā parādīsies ne ātrāk kā 2004.gadā

Ilze Repele,27.08.2002

Jaunākais izdevums

Vislielākās IT kompānijas Baltijas valstīs, MicroLink pārdošanas apjomi finansu gadā pērn bija 60 miljoni eiro un tīrā peļņa 0,2 miljoni. MIcroLink kompānijas Latvijā un Lietuvā katra veidoja 45% no kopējās peļņas. Pagājušajā finansu gadā kompānija cieta zaudējumus 4.8 miljonu eiro apmerā. Par akciju piedāvāšanu biržā kompānija lems tikai 2003.gada rudenī. MicroLinks lielākie akcionāri ir Baltijas Republikas Fonds (26%), Baltijas Investīciju Fonds (20%), Astro Holding (16%), vadība un darbinieki (15%) un divi dibinātāji Hanno Hamers (Hanno Haamer) un Rainers Nolvaks (Rainer Nolvak) - (15%).

Tehnoloģijas

MicroLink pārdevis datoru ražošanas biznesu MA 1 Datori

Ainars Sedlenieks [email protected],18.06.2003

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar noslēgtu pirkuma līgumu, par simtprocentīgu a/s MicroLink Datori akciju īpašnieku ir kļuvusi SIA MA 1 Datori. Datoru ražošanas biznesa pārdošana saistīta ar Baltijas IT grupas MicroLink biznesa ilgtermiņa stratēģiju attīstīt galvenokārt integrētus IT risinājumus, kas būtu piemēroti vidēju un lielu korporatīvo klientu vajadzībām. Jaunais uzņēmuma īpašnieks nosaukumu MicroLink Datori būs tiesīgs izmantot līdz 2003. gada 31. decembrim. Pusēm vienojoties, darījuma apjoms netiek publiskots. MicroLink Valdes loceklis Jānis Bergs uzsver: MicroLink Datori bija viens no Baltijas IT koncerna MicroLink uzņēmumiem, kura galvenais darbības virziens ir datoru un citu informācijas apstrādes iekārtu ražošana un pārdošana. Šī ražošanas biznesa pārdošanas pamatā ir pirms vairākiem gadiem pieņemts stratēģisks lēmums aizvien vairāk attīstīt kompleksus IT risinājumus vidēja un liela mēroga klientu vajadzībām privātajā un valsts sektorā trijās Baltijas valstīs.» Datoru ražošana un tirdzniecība tikmēr ir svarīgākais SIA MA 1 Datori biznesa virziens. Tāpēc A/s MicroLink Datori iegāde pilnībā atbilst SIA MA 1 Datori mērķiem, un ir izdevīgs darījums ražošanas apjomu straujai palielināšanai,» uzsver SIA MA 1 Datori direktors Ints Balodis. MA 1 Datori jau kopš 1998.gada ražo datorus. A/s MicroLink Datori iegāde un abu kompāniju ražošanas apjomu apvienošana ļauj mums kļūt par lielāko datoru ražotāju Latvijā.»

Tehnoloģijas

Apvienos MicroLink meitas uzņēmumus

Juris Kaža [email protected],06.03.2003

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas informācijas tehnoloģiju koncerns MicroLink nolēmis apvienot trīs Latvijas meitas uzņēmumus vienā. Kompānijas paziņojumā teikts, ka līdzšinējie trīs meitas uzņēmumi – MicroLink Systems, MicroLink Data un MicroLink ServIT lidz 1. jūlijam tiks apvienoti uzņēmumā MicroLink Latvia. Apvienošanās mērķis esot sadarbības ar klientiem uzlabošana un efektīvākas vadības ieviešana. MicroLink grupas uzņēmumi Baltijas Datoru Akadēmija, datoru ražotājs MicroLink Datori un interneta portāls Delfi turpinās darboties kā atsevišķi grupas uzņēmumi. Gaidāms, ka apvienotā MicroLink Latvia apgrozījums 2003. gada sasniegs 17 miljonus Ls.

Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns,29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.
Tehnoloģijas

Jānis Bergs vadīs MicroLink

Juris Kaža [email protected],02.06.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas tehnologīju grupas MicroLink vadību šovasara pārņems līdzšinējais MicroLink Latvia izpilddirektors Jānis Bergs. J. Bergs augstākā MicroLink amatā aizstās Alanu Martinsonu (Alan Martinson), kas vadījis Igaunijā dibināto IT grupu kopš 1998. gada. MicroLink paziņojumā teikts, ka A. Martinsons turpmāk darbosies MicroLink uzraudzības padomē. A. Martinsons preses paziņojumā raksta, ka esot sasniedzis paša nospraustos mērķus MicroLink attīstibā, panākot veiksmīgas dažādu Baltijas valstu menedžeru komāndas izveidošanu un peļņu, kas 2004. gadā būšot rēķināma «desmitos miljonu eiro.» No paziņojuma presei izriet, ka A, Martinsons, vairs nepildot izpilddirektora pienākumus, nodarbosies ar investīcijām augstās tehnoloģijās un par šiem projektiem tikšot ziņots nākotnē. J. Bergs arī turpmāk paliks MicroLink Latvia izpilddirektora amatā, Db teica kompānijas preses sekretāre Iveta Bojāre.

Tehnoloģijas

Fortech kļūst par Microlink Systems

Juris Kaža [email protected],10.09.2002

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas informācijas tehnoloģiju (IT) kompānijas Fortech no nosaukums kopš vakardienas ir Microlink Systems. Nosaukuma maiņa izdarīta, lai atzīmētu kompānijas ciešāku integrāciju Microlink koncernā un lai turpinātu to attīstīt ka vienotu IT risinājumu sniedzēju visā Baltijas reģionā, paskaidroja Microlink Systems (un bijušā Fortech) direktors Jānis Bergs. 1991. gadā dibinātais Fortech kopš 2000. gada pieder Microlink koncernam. J. Bergs teica, ka Microlink koncerna klienti ir uzņēmumi, kas arvien vairāk cenšas strādāt visās trīs Baltijas valstīs, tādēļ ari prasa, pēc iespējas vienu IT risinājumu izstrādātāju visā reģionā. J. Bergs uzsvēra, ka Microlink Systems pakalpojumu – IT sistēmu izstrāde un ieviešana– mērķtirgus ir reģiona 300 lielākie uzņēmumi, kas, visticamāk, tuvākajos gados izvērsīs darbību visās trīs Baltijas valstīs vai to dara jau šobrīd. Vaicāts, vai uzņēmums necentīsies arī mazajam un vidējam biznesam piedāvāt jaudīgus IT risinājumus caur t.s. attālināto programmatūras nomu, J. Bergs teica, ka šis pakalpojums visā pasaulē nav attīstījies iecerētā tempā dažādu iemeslu dēļ. Latvijā attālināto programmatūras nomu kavējot augstas datu pārraides kanālu izmaksas un izplatīts lietojumprogrammatūras pirātisms.

Tehnoloģijas

Lattelekom iegūst MicroLink Latvia

Juris Kaža [email protected],14.11.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lattelekom ir pabeidzis informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma MicroLink Latvia iegādi. Kā teikts preses paziņojumā, Lattelekom ar šo darījumu kļūst par vienu no lielākajiem spēlētājiem Latvijas un Baltijas reģiona IT tirgū. Līdz ar to Lattelekom ir veicis savu daļu no plašāka darījuma, kurā Lietuvos Telekomas un Igaunijas Elion pārņem savu valstu MicroLink kompānijas, tādējādi Baltijas mēroga MicroLink koncernu pārņemot trīs ar zviedru TeliaSonera cieši saistītu telekomunikāciju uzņēmumu īpašumā. TeliaSonera pieder 49 % Lattelekom un vairākums Igaunijas un Lietuvas uzņēmumos. Latvijā saskaņā ar Konkurences padomes lēmumu tiks pārdota MicroLink infrastruktūra, pārsvarā optiskie tīkli Rīgā. MicroLink klientu datu pārraides pieslēgumi tiks pārslēgti uz Lattelekom resursiem, kas daudzviet pat fiziski atrodas blakus MicroLink vadiem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir maz ticams, ka nākamajā gadā akciju cenas sagaida straujš uzplaukums, taču Money CNN eksperti ir atraduši 10 akcijas, kurām ir perspektīva augt pat, ja tirgi neaugs.

Kods: MA

Tirgus kapitalizācija: 30 miljardi dolāru

Ienākumi 2008. gadā: 5 miljardi dolāru

P/E attiecība: 18*

Dividenžu ienesīgums: 0.3 %

Tādam no patērētājiem atkarīgam uzņēmumam kā MasterCard 2009. gads bijis pārsteidzoši labs. Tomēr sliktākajā ekonomiskajā stāvoklī kopš Lielās Depresijas laikiem, MasterCard ne tikai izdevies palielināt ienākumus par 1 % triju ceturkšņu laikā (jo patērētāji kredītkartes lieto vairāk), bet arī palielināja operatīvo peļņu par 24 % (palielinot komisijas maksas un samazinot mārketinga izmaksas). Tas notika tad, kad patērētāji netērējās. Tomēr patlaban ir zīmes, ka maciņi atkal varētu tikt atvērti. Viens faktors, kas par to liecina, ir – MasterCard darījumu skaits ir pārstājis kristies. Tas nozīmē, ka MasterCard ienākumi pieaugs, uzskata analītiķi.

Finanses

Lietuvas akciju tirgus apskats 2. janvārī

Valters Paiders [email protected],05.01.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējais apgrozījums Lietuvas Nacionālajā Fondu biržā sasniedza 882 266.26 LTL. Salīdzinot ar iepriekšējo sesiju, kopējais apgrozījums samazinājies par 4 456 501.92 LTL.

Kopumā tirdzniecības sesijas laikā tika slēgti 88 darījumi, kuros tirgoja 283 277 akcijas Salīdzinājumā ar iepriekšējo sesiju šie rādītāji ir samazinājušies par 180 un samazinājušies par 520 342 attiecīgi.

Straujāko cenas pieaugumu demonstrēja Lietuvos Elektrine akcijas, kuru vērtība palielinājās par 2.74%, sasniedzot 1.50 LTL. Lietuvos Energija akciju cena palielinājās par 1.46%, sasniedzot 1.39 LTL. Lietuvos Dujos akciju cena palielinājās par 1.27%, sasniedzot 3.20 LTL.

Savukārt lielāko kritumu piedzīvoja Linas akcijas. To vērtība šāsdienas sesijas laikā samazinājās par 5.45%, līdz 0.52 LTL.Klaipedos Nafta akciju cena samazinājās par 4.17%, līdz 0.92 LTL.Lisco Baltic Service akciju cena samazinājās par 2.17%, līdz 0.45 LTL.Visaktīvāk tika tirgotas Lietuvos Telekomas akcijas. Ar tām tika veikti 18 darījumi Akcijas cena sasniedza 1.58LTL. Sesijas laikā netika izpildīti 15 akciju pirkšanas orderi, kuros kopumā pieprasīja 207 868 akcijas. Sesiju slēdzot neizpildīti palika 15 akciju pārdošanas orderi, kuros kopumā pieprasīja 205 425 akcijas.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investēšana akcijās, kā brīvo naudas līdzekļu ieguldījumu veids, Latvijā vēl nav sasniedzis tādu popularitātes līmeni kā pie mūsu kaimiņiem Igaunijā un Lietuvā, tomēr, kā redzam pēc MADARA Cosmetics 2017. gada nogalē veiktā sākotnējā publiskā piedāvājuma (initial public offering jeb IPO), kurā uz akcijām pieteicās vairāk nekā 700 privāto investoru, tendence Latvijā ir pozitīva.

Arī uzņēmumi sāk vairāk domāt par kapitāla tirgus sniegtajām iespējām un arvien biežāk dzirdam par vietējo uzņēmumu akciju publiskajiem piedāvājumiem arī privātajiem investoriem. Runājot par investīcijām akcijās, bieži tiek minēti dažādi riski, piemēram, cenu svārstības, kas ir neatņemama akciju tirgu sastāvdaļa. Tomēr nereti nākas dzirdēt arī dažādus mītus. Apskatīsim 5 populārākos un noskaidrosim – kā tad ir patiesībā?

Pirmais un, iespējams, vispopulārākais mīts ir, ka investēšana akcijās ir kā spēlēt kazino – riskanti un iznākums ir atkarīgs no veiksmes.

Jā, ieguldījums akcijās ir riskantāks nekā, piemēram, konservatīvs ieguldījums nekustamajā īpašumā, jo akciju cena var iet gan uz augšu, gan uz leju. Taču ieguldīšanai akcijās nav nekā līdzīga ar kazino, ja vien akciju tirgū jeb biržā neiemaldās cilvēks ar pāris tūkstošiem, kurš sāk pirkt akcijas, balstot savu lēmumu, uz, piemēram, izskatīgāko uzņēmuma logo vai skanīgāko nosaukumu. Akciju cena biržā tiek noteikta piedāvājuma un pieprasījuma rezultātā, līdzīgi kā Rīgas Centrāltirgū, kur neviens jūnijā nepirks poļu zemenes par 10 EUR/kg. Akciju cena var krist un augt tādu iemeslu dēļ kā: uzņēmuma finanšu rezultāti, panākumi eksporta tirgos, globālās ekonomikas pozitīvi/negatīvi faktori. Dažreiz cena var mainīties arī investoru uzvedības (herd behaviour) dēļ, piemēram, ja konkrētas nozares uzņēmuma cena biržā samazinās, investoriem var rasties sajūta, ka arī konkurenta akciju cena kritīs. Būtiskākā atziņa ir, ka akciju cena nemainās nelabvēlīga horoskopa ietekmē, tāpēc nav jālasa iknedēļas horoskops un jāpēta zvaigžņu stāvoklis, bet gan jāseko līdzi faktiem.

Finanses

Nav gatavi tāpat atdot akcijas

Ieva Mārtiņa, Db,19.12.2008

No kreisās: Danske Capital vecākais analītiķis Anti Partanens, Danske Capital direktors Kustā Aima un Firebird management LLC partneris Aians Hags

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Db

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parex bankas mazākuma akcionāri vēlas virzīt savu pārstāvi bankas padomē, jo nevēlas pārdot bankas akcijas un it īpaši par santīmiem. Pagājušā nedēļā valstij piederošā (ap 85 %) Parex banka uzrunājusi Parex bankas mazākuma akcionārus, vai tie nevēlas pārdot sev piederošās bankas akcijas.

Lai gan valsts pārstāvji nav oficiāli pateikuši, kāds ir iemesls šādam piedāvājumam, publiskā telpā ir izskanējis, ka 100 % Parex bankas valsts īpašumā ir nosacījums, lai Latvija varētu dabūt starptautiskos finansējumus, tostarp no Zviedrijas. Savus piedāvājumus par nosacījumiem pārdot Parex bankas akcijas svētdien gan bankai, gan Finanšu ministrijai nosūtījuši lielie mazākuma akcionāri - ārvalstu fondi: East Capital, Danske Capital Finland, Amber Trust un Firebird Management, kas ir vieni no lielākajiem investoriem Baltijas valstīs. Tomēr atbildi ārvalstu fondi nav saņēmuši ne no viena adresāta. Uzņēmējiem arī nav izdevies sazināties ar atbildīgajām amatpersonām. "Mūs biedē, ka tā vietā, lai valdība konstruktīvi un pa tiešo runātu par šīm akcijām, daži valdības pārstāvji komentē situāciju presē, ka ja ar akcionāriem nepanāks vienošanos, tad akcijas atņems, nacionalizēs. Protams, ir valdībā daudz diskusiju, bankā, ar kreditoriem, un mēs saprotam, ka laikam valdībai ir ar ko nodarboties, bet mēs sagaidām, lai nebūtu tādu paziņojumu presē [par to, ka var atņemt akcijas]," Db skaidroja Parex bankas 4.2 % akciju īpašnieces East Capital partneris Aivars Abramovičus (Aivaras Abromavicius).

Pasaulē

Lietuvas akciju tirgus apskats 27. jūlijā

Valters Paiders [email protected],27.07.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējais apgrozījums Lietuvas Nacionālajā Fondu biržā šodien sasniedza 5 402 861.96 LTL. Salīdzinot ar iepriekšējo sesiju, kopējais apgrozījums ir audzis par 1 047 863.00 LTL.

Kopumā tirdzniecības sesijas laikā tika slēgti 223 darījumi, kuros tirgoja 572 617 akcijas Salīdzinājumā ar iepriekšējo sesiju šie rādītāji ir palielinājušies par 43 un samazinājušies par 142 598 attiecīgi.

Straujāko cenas pieaugumu šodien demonstrēja Linas akcijas, kuru vērtība palielinājās par 1.25%, sasniedzot 0.81 LTL. Siauliu Bankas akciju cena šodien palielinājās par 1.18%, sasniedzot 1.72 LTL. Klaipedos Nafta akciju cena šodien palielinājās par 0.98%, sasniedzot 1.03 LTL.

Savukārt lielāko kritumu šodien piedzīvoja Kauno Tiekimas akcijas. To vērtība šāsdienas sesijas laikā samazinājās par 10.00%, līdz 0.81 LTL.Lifosa akciju cena šodien samazinājās par 4.88%, līdz 4.09 LTL.Lisco Baltic Service akciju cena šodien samazinājās par 2.04%, līdz 0.48 LTL.

Pasaulē

Lietuvas akciju tirgus apskats 14. aprīlī

Valters Paiders [email protected],14.04.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējais apgrozījums Lietuvas Nacionālajā Fondu biržā šodien sasniedza 5 611 908.34 LTL. Salīdzinot ar iepriekšējo sesiju, kopējais apgrozījums ir audzis par 1 581 322.99 LTL.

Kopumā tirdzniecības sesijas laikā tika slēgti 350 darījumi, kuros tirgoja 2 109 379 akcijas Salīdzinājumā ar iepriekšējo sesiju šie rādītāji ir palielinājušies par 50 un palielinājušies par 1 448 016 attiecīgi.

Straujāko cenas pieaugumu šodien demonstrēja Lietuvos Energija akcijas, kuru vērtība palielinājās par 3.24%, sasniedzot 1.91 LTL. Panevezio Pienas akciju cena šodien palielinājās par 2.86%, sasniedzot 3.60 LTL. Bankas Snoras akciju cena šodien palielinājās par 2.41%, sasniedzot 8.50 LTL.

Savukārt lielāko kritumu šodien piedzīvoja Kauno Tiekimas akcijas. To vērtība šāsdienas sesijas laikā samazinājās par 5.00%, līdz 0.95 LTL.Zemaitijos Pienas akciju cena šodien samazinājās par 2.75%, līdz 35.01 LTL.Klaipedos Baldai akciju cena šodien samazinājās par 2.31%, līdz 10.55 LTL.Klaipedos Nafta akciju cena šodien samazinājās par 2.31%, līdz 1.27 LTL.

Pasaulē

Lietuvas akciju tirgus apskats 25. martā

Valters Paiders [email protected],25.03.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējais apgrozījums Lietuvas Nacionālajā Fondu biržā šodien sasniedza 45 945 366.78 LTL. Salīdzinot ar iepriekšējo sesiju, kopējais apgrozījums ir audzis par 32 630 715.74 LTL.

Kopumā tirdzniecības sesijas laikā tika slēgti 559 darījumi, kuros tirgoja 4 860 068 akcijas Salīdzinājumā ar iepriekšējo sesiju šie rādītāji ir palielinājušies par 47 un samazinājušies par 655 121 attiecīgi.

Straujāko cenas pieaugumu šodien demonstrēja Stumbras akcijas, kuru vērtība palielinājās par 6.59%, sasniedzot 5.50 LTL. Lietuvos Elektrine akciju cena šodien palielinājās par 3.26%, sasniedzot 2.22 LTL. Mazeikiu Nafta akciju cena šodien palielinājās par 3.02%, sasniedzot 2.73 LTL.

Savukārt lielāko kritumu šodien piedzīvoja Invalda akcijas. To vērtība šāsdienas sesijas laikā samazinājās par 4.31%, līdz 4.88 LTL.Pieno Zvaigzdes akciju cena šodien samazinājās par 4.00%, līdz 4.80 LTL.Siauliu Bankas akciju cena šodien samazinājās par 3.78%, līdz 1.78 LTL.

Pasaulē

Lietuvas akciju tirgus apskats 5. jūlijā

Valters Paiders [email protected],05.07.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējais apgrozījums Lietuvas Nacionālajā Fondu biržā šodien sasniedza 494 040.28 LTL. Salīdzinot ar iepriekšējo sesiju, kopējais apgrozījums samazinājies par 7 519 416.62 LTL.

Kopumā tirdzniecības sesijas laikā tika slēgti 138 darījumi, kuros tirgoja 327 673 akcijas Salīdzinājumā ar iepriekšējo sesiju šie rādītāji ir samazinājušies par 83 un samazinājušies par 238 329 attiecīgi.

Straujāko cenas pieaugumu šodien demonstrēja Alytaus Tekstile akcijas, kuru vērtība palielinājās par 8.33%, sasniedzot 0.13 LTL. Lietuvos Elektrine akciju cena šodien palielinājās par 1.45%, sasniedzot 2.80 LTL. Pieno Zvaigzdes akciju cena šodien palielinājās par 1.19%, sasniedzot 4.25 LTL.

Savukārt lielāko kritumu šodien piedzīvoja Lietuvos Juru Laivininkyste akcijas. To vērtība šāsdienas sesijas laikā samazinājās par 5.26%, līdz 0.18 LTL.Alita akciju cena šodien samazinājās par 2.65%, līdz 1.10 LTL.Lietuvos Dujos akciju cena šodien samazinājās par 2.40%, līdz 2.85 LTL.

Finanses

Lietuvas akciju tirgus apskats 8. novembrī

Valters Paiders [email protected],08.11.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējais apgrozījums Lietuvas Nacionālajā Fondu biržā šodien sasniedza 4 392 964.05 LTL. Salīdzinot ar iepriekšējo sesiju, kopējais apgrozījums samazinājies par 1 021 327.31 LTL.

Kopumā tirdzniecības sesijas laikā tika slēgti 286 darījumi, kuros tirgoja 481 074 akcijas Salīdzinājumā ar iepriekšējo sesiju šie rādītāji ir samazinājušies par 13 un samazinājušies par 78 958 attiecīgi.

Straujāko cenas pieaugumu šodien demonstrēja Grigiskes akcijas, kuru vērtība palielinājās par 3.65%, sasniedzot 3.12 LTL. Lietuvos Elektrine akciju cena šodien palielinājās par 3.14%, sasniedzot 3.28 LTL. Gubernija akciju cena šodien palielinājās par 1.38%, sasniedzot 7.35 LTL.

Savukārt lielāko kritumu šodien piedzīvoja Mazeikiu Nafta akcijas. To vērtība šāsdienas sesijas laikā samazinājās par 3.01%, līdz 3.54 LTL.Sanitas akciju cena šodien samazinājās par 2.21%, līdz 42.05 LTL.Dvarcioniu Keramika akciju cena šodien samazinājās par 1.43%, līdz 2.75 LTL.

Pasaulē

Lietuvas akciju tirgus apskats 14. jūlijā

Valters Paiders [email protected],14.07.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējais apgrozījums Lietuvas Nacionālajā Fondu biržā šodien sasniedza 8 396 586.42 LTL. Salīdzinot ar iepriekšējo sesiju, kopējais apgrozījums ir audzis par 6 306 995.86 LTL.

Kopumā tirdzniecības sesijas laikā tika slēgti 219 darījumi, kuros tirgoja 508 287 akcijas Salīdzinājumā ar iepriekšējo sesiju šie rādītāji ir samazinājušies par 9 un samazinājušies par 71 812 attiecīgi.

Straujāko cenas pieaugumu šodien demonstrēja Lietuvos Dujos akcijas, kuru vērtība palielinājās par 3.09%, sasniedzot 3.00 LTL. Zemaitijos Pienas akciju cena šodien palielinājās par 2.81%, sasniedzot 21.60 LTL. Utenos Trikotazas akciju cena šodien palielinājās par 2.05%, sasniedzot 8.47 LTL.

Savukārt lielāko kritumu šodien piedzīvoja Alytaus Tekstile akcijas. To vērtība šāsdienas sesijas laikā samazinājās par 7.14%, līdz 0.13 LTL.Sanitas akciju cena šodien samazinājās par 5.88%, līdz 16.00 LTL.Lietuvos Elektrine akciju cena šodien samazinājās par 1.77%, līdz 2.77 LTL.

Pasaulē

Lietuvas akciju tirgus apskats 15. martā

Valters Paiders [email protected],15.03.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējais apgrozījums Lietuvas Nacionālajā Fondu biržā šodien sasniedza 8 194 469.77 LTL. Salīdzinot ar iepriekšējo sesiju, kopējais apgrozījums samazinājies par 29 377 904.28 LTL.

Kopumā tirdzniecības sesijas laikā tika slēgti 302 darījumi, kuros tirgoja 893 394 akcijas Salīdzinājumā ar iepriekšējo sesiju šie rādītāji ir palielinājušies par 9 un samazinājušies par 5 875 700 attiecīgi.

Straujāko cenas pieaugumu šodien demonstrēja Panevezio Pienas akcijas, kuru vērtība palielinājās par 9.63%, sasniedzot 3.30 LTL. Invalda akciju cena šodien palielinājās par 2.75%, sasniedzot 4.11 LTL. Pieno Zvaigzdes akciju cena šodien palielinājās par 2.51%, sasniedzot 4.50 LTL.

Savukārt lielāko kritumu šodien piedzīvoja Ukio Bankas akcijas. To vērtība šāsdienas sesijas laikā samazinājās par 3.23%, līdz 6.00 LTL.Grigiskes akciju cena šodien samazinājās par 1.36%, līdz 2.91 LTL.Linas akciju cena šodien samazinājās par 1.35%, līdz 0.73 LTL.

Pasaulē

Lietuvas akciju tirgus apskats 21. jūnijā

Velta Dzene [email protected],21.06.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējais apgrozījums Lietuvas Nacionālajā Fondu biržā šodien sasniedza 5 057 176.37 LTL. Salīdzinot ar iepriekšējo sesiju, kopējais apgrozījums ir audzis par 3 324 214.26 LTL. Kopumā tirdzniecības sesijas laikā tika slēgti 189 darījumi, kuros tirgoja 341 086 akcijas Salīdzinājumā ar iepriekšējo sesiju šie rādītāji ir samazinājušies par 46 un samazinājušies par 166 335 attiecīgi. Straujāko cenas pieaugumu šodien demonstrēja Lietuvos Juru Laivininkyste akcijas, kuru vērtība palielinājās par 5.26%, sasniedzot 0.20 LTL. Klaipedos Baldai akciju cena šodien palielinājās par 2.27%, sasniedzot 9.00 LTL. Zemaitijos Pienas akciju cena šodien palielinājās par 1.58%, sasniedzot 22.50 LTL. Savukārt lielāko kritumu šodien piedzīvoja Lifosa akcijas. To vērtība šāsdienas sesijas laikā samazinājās par 4.44%, līdz 4.30 LTL.Dvarcioniu Keramika akciju cena šodien samazinājās par 4.13%, līdz 3.02 LTL.Lietuvos Dujos akciju cena šodien samazinājās par 3.00%, līdz 2.91 LTL. Visaktīvāk šodien tika tirgotas Dvarcioniu Keramika akcijas. Ar tām tika veikti 35 darījumi Akcijas cena sasniedza 3.02LTL. Sesijas laikā netika izpildīti 36 akciju pirkšanas orderi, kuros kopumā pieprasīja 71 002 akcijas. Sesiju slēdzot neizpildīti palika 36 akciju pārdošanas orderi, kuros kopumā piedāvāja 61 750 akcijas. Ar Klaipedos Nafta akcijām tika veikti 16 darījumi Akcijas cena sasniedza 1.05LTL. Sesijas laikā netika izpildīti 29 akciju pirkšanas orderi, kuros kopumā pieprasīja 190 848 akcijas. Sesiju slēdzot neizpildīti palika 29 akciju pārdošanas orderi, kuros kopumā piedāvāja 106 035 akcijas. Ar Lietuvos Juru Laivininkyste akcijām tika veikti 16 darījumi Akcijas cena sasniedza 0.20LTL. Sesijas laikā netika izpildīti 11 akciju pirkšanas orderi, kuros kopumā pieprasīja 403 559 akcijas. Sesiju slēdzot neizpildīti palika 11 akciju pārdošanas orderi, kuros kopumā piedāvāja 123 988 akcijas. Ar Apranga akcijām tika veikti 12 darījumi Akcijas cena sasniedza 10.27LTL. Sesijas laikā netika izpildīts 21 akciju pirkšanas orderis, kurā kopumā pieprasīja 10 102 akcijas. Sesiju slēdzot neizpildīts palika 21 akciju pārdošanas orderis, kurā kopumā piedāvāja 9 975 akcijas. Ar Invalda akcijām tika veikti 11 darījumi Akcijas cena sasniedza 4.45LTL. Sesijas laikā netika izpildīti 13 akciju pirkšanas orderi, kuros kopumā pieprasīja 144 163 akcijas. Sesiju slēdzot neizpildīti palika 13 akciju pārdošanas orderi, kuros kopumā piedāvāja 40 752 akcijas. Ar Mazeikiu Nafta akcijām tika veikti 11 darījumi Akcijas cena sasniedza 2.97LTL. Sesijas laikā netika izpildīti 18 akciju pirkšanas orderi, kuros kopumā pieprasīja 68 111 akciju. Sesiju slēdzot neizpildīti palika 18 akciju pārdošanas orderi, kuros kopumā piedāvāja 49 063 akcijas. Ar Ekranas akcijām tika veikti 7 darījumi Akcijas cena sasniedza 7.18LTL. Sesijas laikā netika izpildīti 11 akciju pirkšanas orderi, kuros kopumā pieprasīja 17 601 akciju. Sesiju slēdzot neizpildīti palika 11 akciju pārdošanas orderi, kuros kopumā piedāvāja 6 938 akcijas. Ar Lietuvos Telekomas akcijām tika veikti 7 darījumi Akcijas cena sasniedza 1.85LTL. Sesijas laikā netika izpildīti 12 akciju pirkšanas orderi, kuros kopumā pieprasīja 69 012 akcijas. Sesiju slēdzot neizpildīti palika 12 akciju pārdošanas orderi, kuros kopumā piedāvāja 38 894 akcijas. Ar Vilniaus Vingis akcijām tika veikti 7 darījumi Akcijas cena sasniedza 8.47LTL. Sesijas laikā netika izpildīti 18 akciju pirkšanas orderi, kuros kopumā pieprasīja 25 995 akcijas. Sesiju slēdzot neizpildīti palika 18 akciju pārdošanas orderi, kuros kopumā piedāvāja 9 506 akcijas. Ar Lietuvos Dujos akcijām tika veikti 6 darījumi Akcijas cena sasniedza 2.91LTL. Sesijas laikā netika izpildīti 10 akciju pirkšanas orderi, kuros kopumā pieprasīja 25 212 akcijas. Sesiju slēdzot n

Finanses

Kapitāla tirgus attīstības formula – valsts lēmumi un pievilcīgi emitenti

Māris Ķirsons,29.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kapitāla tirgus attīstība Latvijā ir atkarīga ne tikai no valsts noteiktajiem nosacījumiem, lielo valsts kapitālsabiedrību kotēšanas biržā, bet arī pašu emitentu labas korporatīvas pārvaldības, spējas ieinteresēt potenciālos investorus.

To rāda diskusija Kapitāla tirgus tendences Latvijā – kāds ir vietējā tirgus potenciāls? Nenoliedzami, ka Latvija kapitāla tirgus attīstībā atpaliek gan no Igaunijas, gan arī no Lietuvas; to varētu pārvarēt gan ar valdības lēmumiem, gan jaunu privātu emitentu ienākšanu biržā.

Redz valsts kompāniju trūkumu

“Būtiskākais, ar ko Latvija atšķiras no Lietuvas un Igaunijas, ir tas, ka biržā ir startējuši lieli valstij piederoši uzņēmumi – Igaunijas valstij piederošā AS Tallinas osta un Lietuvas valstij piederošā AS Ignitis grupa,” skaidro AS Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne. “Problēmas sakne – maz tirgus dalībnieku, maza tirgus kapitalizācija (mazāk par 10% no IKP), bet, piemēram, Zviedrijā kapitalizācija ir lielāka par šīs valsts IKP; jāmeklē cēloņi, kāpēc ir tik maz dalībnieku,” skaidro AS DelfinGroup padomes loceklis Gatis Kokins.

Pasaulē

Lietuvas akciju tirgus apskats 8. septembrī

Valters Paiders [email protected],08.09.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējais apgrozījums Lietuvas Nacionālajā Fondu biržā šodien sasniedza 14 299 724.18 LTL. Salīdzinot ar iepriekšējo sesiju, kopējais apgrozījums ir audzis par 6 138 801.93 LTL.

Kopumā tirdzniecības sesijas laikā tika slēgti 286 darījumi, kuros tirgoja 574 292 akcijas Salīdzinājumā ar iepriekšējo sesiju šie rādītāji ir palielinājušies par 12 un palielinājušies par 27 285 attiecīgi.

Straujāko cenas pieaugumu šodien demonstrēja Kauno Tiekimas akcijas, kuru vērtība palielinājās par 9.26%, sasniedzot 0.59 LTL. Sanitas akciju cena šodien palielinājās par 9.09%, sasniedzot 24.00 LTL. Alytaus Tekstile akciju cena šodien palielinājās par 6.25%, sasniedzot 0.17 LTL.

Savukārt lielāko kritumu šodien piedzīvoja Bankas Nord/lb Lietuva akcijas. To vērtība šāsdienas sesijas laikā samazinājās par 9.23%, līdz 118.00 LTL.Zemaitijos Pienas akciju cena šodien samazinājās par 3.88%, līdz 22.30 LTL.Lisco Baltic Service akciju cena šodien samazinājās par 1.96%, līdz 0.50 LTL.

Pasaulē

Lietuvas akciju tirgus apskats 7. jūnijā

Valters Paiders [email protected],07.06.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējais apgrozījums Lietuvas Nacionālajā Fondu biržā šodien sasniedza 2 496 239.33 LTL. Salīdzinot ar iepriekšējo sesiju, kopējais apgrozījums samazinājies par 371 626.08 LTL.

Kopumā tirdzniecības sesijas laikā tika slēgti 124 darījumi, kuros tirgoja 144 987 akcijas Salīdzinājumā ar iepriekšējo sesiju šie rādītāji ir samazinājušies par 81 un samazinājušies par 1 212 171 attiecīgi.

Straujāko cenas pieaugumu šodien demonstrēja Stumbras akcijas, kuru vērtība palielinājās par 8.91%, sasniedzot 5.50 LTL. Sanitas akciju cena šodien palielinājās par 6.35%, sasniedzot 14.90 LTL. Rokiskio Suris akciju cena šodien palielinājās par 4.45%, sasniedzot 68.00 LTL.

Savukārt lielāko kritumu šodien piedzīvoja Klaipedos Baldai akcijas. To vērtība šāsdienas sesijas laikā samazinājās par 2.22%, līdz 8.80 LTL.Rytu Skirstomieji Tinklai akciju cena šodien samazinājās par 1.86%, līdz 1.58 LTL.Invalda akciju cena šodien samazinājās par 0.45%, līdz 4.43 LTL.

Pasaulē

Lietuvas akciju tirgus apskats 16. novembrī

Valters Paiders [email protected],17.11.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējais apgrozījums Lietuvas Nacionālajā Fondu biržā šodien sasniedza 27 159 134.92 LTL. Salīdzinot ar iepriekšējo sesiju, kopējais apgrozījums ir audzis par 10 139 790.13 LTL.

Kopumā tirdzniecības sesijas laikā tika slēgti 390 darījumi, kuros tirgoja 1 790 238 akcijas Salīdzinājumā ar iepriekšējo sesiju šie rādītāji ir palielinājušies par 22 un palielinājušies par 174 847 attiecīgi.

Straujāko cenas pieaugumu šodien demonstrēja Alytaus Tekstile akcijas, kuru vērtība palielinājās par 6.25%, sasniedzot 0.17 LTL. Lietuvos Juru Laivininkyste akciju cena šodien palielinājās par 4.76%, sasniedzot 0.22 LTL. Rytu Skirstomieji Tinklai akciju cena šodien palielinājās par 2.87%, sasniedzot 2.15 LTL.

Savukārt lielāko kritumu šodien piedzīvoja Lifosa akcijas. To vērtība šāsdienas sesijas laikā samazinājās par 4.65%, līdz 8.00 LTL.Vilniaus Baldai akciju cena šodien samazinājās par 4.44%, līdz 30.10 LTL.Klaipedos Juru Kroviniu Kompanija akciju cena šodien samazinājās par 2.99%, līdz 6.50 LTL.

Finanses

Lietuvas akciju tirgus apskats 3. decembrī

Valters Paiders [email protected],03.12.2003

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējais apgrozījums Lietuvas Nacionālajā Fondu biržā šodien sasniedza 3 619 267.28 LTL. Salīdzinot ar iepriekšējo sesiju, kopējais apgrozījums samazinājies par 15 168 808.76 LTL.

Kopumā tirdzniecības sesijas laikā tika slēgti 188 darījumi, kuros tirgoja 2 067 357 akcijas Salīdzinājumā ar iepriekšējo sesiju šie rādītāji ir samazinājušies par 52 un palielinājušies par 797 372 attiecīgi.

Straujāko cenas pieaugumu šodien demonstrēja Bankas Nord/lb Lietuva akcijas, kuru vērtība palielinājās par 3.57%, sasniedzot 145.00 LTL. Invalda akciju cena šodien palielinājās par 2.90%, sasniedzot 2.48 LTL. Rokiskio Suris akciju cena šodien palielinājās par 2.72%, sasniedzot 47.25 LTL.

Savukārt lielāko kritumu šodien piedzīvoja Lietuvos Elektrine akcijas. To vērtība šāsdienas sesijas laikā samazinājās par 2.86%, līdz 1.36 LTL.Klaipedos Nafta akciju cena šodien samazinājās par 2.25%, līdz 0.87 LTL.Mazeikiu Elektrine akciju cena šodien samazinājās par 1.10%, līdz 0.90 LTL.Visaktīvāk šodien tika tirgotas Vakaru Skirstomieji Tinklai akcijas. Ar tām tika veikts 31 darījums Akcijas cena sasniedza 1.55LTL. Sesijas laikā netika izpildīti 32 akciju pirkšanas orderi, kuros kopumā pieprasīja 243 585 akcijas. Sesiju slēdzot neizpildīti palika 32 akciju pārdošanas orderi, kuros kopumā pieprasīja 158 380 akcijas.

Pasaulē

Lietuvas akciju tirgus apskats 21. janvārī

Valters Paiders [email protected],21.01.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējais apgrozījums Lietuvas Nacionālajā Fondu biržā šodien sasniedza 9 793 132.82 LTL. Salīdzinot ar iepriekšējo sesiju, kopējais apgrozījums ir audzis par 4 176 120.48 LTL.

Kopumā tirdzniecības sesijas laikā tika slēgti 553 darījumi, kuros tirgoja 1 490 617 akcijas Salīdzinājumā ar iepriekšējo sesiju šie rādītāji ir palielinājušies par 35 un samazinājušies par 240 402 attiecīgi.

Straujāko cenas pieaugumu šodien demonstrēja Klaipedos Baldai akcijas, kuru vērtība palielinājās par 1.82%, sasniedzot 11.20 LTL. Invalda akciju cena šodien palielinājās par 1.81%, sasniedzot 7.87 LTL. Rytu Skirstomieji Tinklai akciju cena šodien palielinājās par 1.70%, sasniedzot 2.99 LTL.

Savukārt lielāko kritumu šodien piedzīvoja Anyksciu Vynas akcijas. To vērtība šāsdienas sesijas laikā samazinājās par 2.47%, līdz 0.79 LTL.Ekranas akciju cena šodien samazinājās par 1.36%, līdz 5.80 LTL.Mazeikiu Elektrine akciju cena šodien samazinājās par 1.15%, līdz 2.57 LTL.