Vienā no tā sauktajām «Latvenergo» kukuļņemšanas lietām notiesātie Aigars Meļķo un Andrejs Livanovičs ir nogādāti ieslodzījuma vietā, savukārt trešais notiesātais - Gunārs Cvetkovs - ir aizturēts un drīzumā tiks nogādāts ieslodzījuma vietā, lai izciestu savu brīvības atņemšanas sodu, liecina aģentūra LETA rīcībā esošā informācija.

Jau vēstīts, ka pagājušajā nedēļā spēkā stājies tiesas spriedums, ar kuru šajā lietā bijušajam uzņēmuma «Latvenergo» viceprezidentam Meļķo, bijušajam ražošanas direktoram Cvetkovam un uzņēmuma «Energy Consulting» vadītājam Livanovičam piespriesti reāli brīvības atņemšanas sodi. Meļko piespriests četrus gadus un sešus mēnešus ilgs ieslodzījums, bet Cvetkovam un Livanovičam - katram trīs gadus un sešu mēnešus ilgs brīvības atņemšanas sodi.

Prokurors Māris Leja teica, ka līdz ar Augstākās tiesas (AT) lēmumu «Latvenergo» lietas viens posms ir noslēdzies un apsūdzētie saņēmuši atbilstošu sodu. Meļko un Livanovičs ir apsūdzēti arī «Latvenergo» pamatlietā, kuru patlaban skata Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Nākamā tiesas sēde šajā lietā paredzēta 4.novembrī. Ja Meļko un Livanovičs atradīsies apcietinājumā un sāks soda izciešanu, tad šim apstāklim nevajadzētu ietekmēt pamatlietas izskatīšanas gaitu, norādīja Leja. Saskaņā ar apsūdzību, kukuļošana notikusi laika periodā no 2007.gada 1.augusta līdz 2010.gada 15.jūnijam.

Pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lūguma ir piemērots arests bijušajam Latvenergo vadītājam Kārlim Miķelsonam un viņa vietniekam Aigaram Meļko piederošām uzņēmumu kapitāldaļām, DB uzzināja uzņēmumu reģistrā.

Arestētas arī Daugavpils uzņēmējam Mihailam Paladijam piederošas kapitāldaļas uzņēmumā SIA Būvenergoserviss.

DB jau rakstīja, ka diviem īpašumiem, ko no Latvenergo lietā apcietinātā bijušā kompānijas vadītāja Kārļa Miķelsona un viceprezidenta Aigara Meļko meitas savulaik nopirka ar trešo šajā lietā apcietinātā Andreja Livanoviča tieši un netieši saistītas firmas, ir uzlikts arests, liecina zemesgrāmatā pieejamā informācija.

Arests ir uzlikts dzīvoklim Berģos, ko 2007. gada vasarā no A. Meļko meitas par 230 000 latiem nopirka A. Livanoviča vadītais uzņēmums SIA AGZ. Šo īpašumu A. Meļko meita iegādājās 2004. gadā, par to maksājot 45 000 latu, liecina informācija zemesgrāmatā. Tāpat arests uzlikts savulaik K. Miķelsonam kopā ar meitu piederošajam nekustamajam īpašumam Engurē. Par šī īpašuma iegādi K. Miķelsons 2002. gadā saskaņā ar informāciju viņa amatpersonas deklarācijā samaksāja nedaudz vairāk kā 21 000 latu.

Rīgas rajona tiesa šodien bijušo Latvenergo viceprezidentu Aigaru Meļko un uzņēmuma Energy Consulting vadītāju Andreju Livanoviču atzina par vainīgiem vienā no Latvenergo amatpersonu kukuļošanas krimināllietām un piesprieda viņiem naudas sodus, savukārt Latvenergo ražošanas tehnisko direktoru Gunāru Cvetkovu atzina par nevainīgu.

Tiesa Meļko piesprieda 48 100 eiro, bet Livanovičam 37 000 eiro naudas sodu.

Tāpat tiesa šodien noteica, ka pret Livanoviča uzņēmumu Energy Consulting ir vēršams piespiedu ietekmēšanas līdzeklis 400 minimālo mēnešalgu apmērā jeb 148 000 eiro apmērā. Savukārt tiesa nolēma nenoteikt prokurora pieteiktos procesuālos izdevumus vairāk nekā 24 000 eiro apmērā.

Tiesa nolēma, ka prokuratūrai izvērtēšanai nododamas Jura Lāča sniegtās liecības kriminālprocesa laikā. Iepriekš tiesu debatēs prokurors Māris Leja bija norādījis, ka šis liecinieks ir mainījis savas liecības un ka tās ir nepieciešams izvērtēt.

Latveijas energokompānijas Latvenergo lietā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) intensīvi strādā starptautiskā līmenī, un izmeklēšanas rezultāti Šveicē varētu veicināt attīstību Latvenergo amatpersonu lietā.

Tā LNT raidījumā 900 sekundes norādīja jaunais KNAB vadītājs Jaroslavs Streļčenoks, uzsverot ka šis ir piemērs tam, cik veiksmīgi KNAB sadarbojas ar kolēģiem ārvalstīs.

Streļčenoks norāda, ka patlaban no visām lietām, ko birojs izmeklē, trīs nozīmīgākās ir Latvenergo amatpersonu lieta, automašīnu ražotāja Daimler lieta, kā arī šogad uzsāktā oligarhu lieta.

Jaunais KNAB vadītājs skaidro, ka šādu apjomīgu lietu izmeklēšana prasa krietni ilgāku laiku, jo tajās iesaistīts liels skaits amatpersonu. Ierasti birojs atsevišķas lietu izmeklēšanu veic dažu mēnešu laikā.

Jau ziņots, ka Šveice piemērojusi sodu Francijas transporta un enerģētikas koncernam Alstom par kukuļdošanu Latvijā, Malaizijā un Tunisijā. Kukuļi doti Latvenergo prezidentam Kārlim Miķelsonam, viceprezidentam Aigaram Meļko un ražošanas tehniskajam direktoram Gunāram Cvetkovam, lai Alstom iegūtu līgumus Pļaviņu HES modernizācijas projektiem, liecina Šveices ģenerālprokuratūras izpildraksts.

Šodien ir stājies spēkā tiesas spriedums, ar kuru vienā no tā sauktajām «Latvenergo» kukuļņemšanas lietām bijušajam uzņēmuma «Latvenergo» viceprezidentam Aigaram Meļķo, bijušajam ražošanas direktoram Gunāram Cvetkovam un uzņēmuma «Energy Consulting» vadītājam Andrejam Livanovičam piespriesti reāli cietumsodi.

Saskaņā ar apsūdzību, kukuļošana notikusi laika periodā no 2007.gada 1.augusta līdz 2010.gada 15.jūnijam. Kukulis dots par to, lai «Latvenergo» rīkotajā konkursā par Pļaviņu hidroelektrostacijas (HES) hidroagregātu Nr.4, 5, 7 rekonstrukciju par izdevīgāko tiktu atzīts uzņēmuma «Alstom Power Sweden AB» piedāvājums un lai ar šo uzņēmumu tiktu noslēgts valsts pasūtījuma līgums par iekārtu iegādi. Kopējais kukuļu apmērs bijis 627 100 eiro jeb 440 728 lati.

Livanovičs bija apsūdzēts par kukuļdošanu pēc Krimināllikuma (KL) 323.panta 2.daļas, bet Meļko un viņa kādreizējais kolēģis Cvetkovs - par kukuļņemšanu pēc KL 320.panta 3.daļas.

Rīgas apgabaltiesa (RAT) Meļķo piesprieda četru gadu un sešu mēnešu cietumsodus, bet Cvetkovam un Livanovičam - katram trīs gadu un sešu mēnešu cietumsodu. Spriedums tika pārsūdzēts, taču Augstākā tiesa (AT) šī gada aprīlī nolēma atcelt RAT spriedumu tikai daļā, ar kuru bija atstāts negrozīts pirmās instances tiesas spriedums par juridiskai personai SIA «Energy Consulting» piemēroto piespiedu ietekmēšanas līdzekli. Lieta atceltajā daļā tika nosūtīta jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.

Rīgas rajona tiesā šodien prokurors Māris Leja nolasīja apsūdzību vienā no Latvenergo amatpersonu kukuļošanas lietām, kurā trim personām celtas apsūdzības saistībā ar kukuļiem no starptautiskās enerģētikas kompānijas Alstom Zviedrijas atzara. Apsūdzētie savu vainu neatzina.

Tiesā šodien uz apsūdzēto sola sēdās Latvenergo bijušais viceprezidents Aigars Meļko, bijušais uzņēmuma ražošanas tehniskais direktors Gunārs Cvetkovs un uzņēmuma Energy Consulting vadītājs Andrejs Livanovičs.

Tiesa šodien ilgi risināja procesuālos jautājumus, skatot Meļko pārstāvju - Vara Klotiņa un Agra Bitāna - lūgumu šodien nesākt lietas izmeklēšanu, jo 10. oktobrī otrajā no Latvenergo amatpersonu pamata kriminālprocesa izdalītajā lietā pret Meļko, kādreizējo a/s Sadales tīkls valdes priekšsēdētāju Ivaru Liuziniku un viņa vietnieku Andreju Stalažu tā tika nosūtīta Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājai piekritības noteikšanai.

Rīgas apgabaltiesa šodien, apelācijas kārtībā izskatot tā dēvēto «Latvenergo» krimināllietu, bijušajam uzņēmuma viceprezidentam Aigaram Meļķo, ražošanas direktoram Gunāram Cvetkovam un uzņēmuma «Energy Consulting» vadītājam Andrejam Livanovičam piemēroja reālus cietumsodus, aģentūru LETA informēja Rīgas apgabaltiesā.

Apgabaltiesa daļēji atcēla Rīgas rajona tiesas 2016.gada spriedumu un šajā daļā taisīja jaunu spriedumu. Cita starpā ar šodienas spriedumu Cvetkovs, kurš iepriekš tika attaisnots apsūdzībā par kukuļņemšanu, tagad atzīts par vainīgu.

Meļko apgabaltiesa piespriedusi pavadīt aiz restēm četrus gadus un sešus mēnešus, kā arī noteikusi viņam aizliegumu ieņemt valdes locekļa amatu valsts un pašvaldības kapitālsabiedrībās uz trīs gadiem un sešiem mēnešiem. Cvetkovam, saskaņā ar šodienas spriedumu, cietumā būs jāpavada trīs gadi un seši mēneši, kā arī viņam būs aizliegts ieņemt valdes locekļa amatu valsts un pašvaldības kapitālsabiedrībās trīs gadus. Tāds pats sods kā Cvetkovam noteikts arī Livanovičam, kurš atzīts par vainīgu kukuļa došanā.

Tiesa ir nolasījusi spriedumu vienā no lietām, kas izdalīta no lielās tā dēvētās Latvenergo amatpersonu kukuļošanas lietas; tomēr iespējams, ka spriedums tiks pārsūdzēts, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Rīgas rajona tiesa par vainīgiem atzina divus no trim apsūdzētajiem, proti, bijušo a/s Latvenergo viceprezidentu Aigaru Meļķo un uzņēmuma Energy Consulting vadītāju Andreju Livanoviču, savukārt a/s Latvenergo ražošanas tehniskais direktors Gunārs Cvetkovs tika atzīts par nevainīgu. Jāatgādina, ka lieta tiesai tika nosūtīta 2013. gada vasarā, bet reāli to skatīt Rīgas rajona tiesa sāka tā paša gada oktobra beigās. Līdz ar to pirmajā instancē lietas izskatīšana ilga nedaudz vairāk kā divus gadus.

Prokurors Māris Leja lūdza kā sodu A. Meļko un G. Cvetkovam piespriest reālu brīvības atņemšanu. Proti, A. Meļko – piecu gadu un sešu mēnešu apmērā ar aizliegumu četrus gadus ieņemt valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļa amatu, bet G. Cvetkovam – piecu gadu reālu cietumsodu, aizliedzot četrus gadus ieņemt attiecīgus amatus, bet A. Livanovičam tika prasīti pieci gadi cietumā. Tāpat prokurors lūdza tiesu piedzīt 480,6 tūkst. eiro solidāri no A. Meļko un G. Cvetkova, kā arī piemērot piespiedu ietekmēšanas līdzekli pret A. Livanoviča uzņēmumu Energy Consulting 608 tūkst. eiro apmērā. Tomēr tiesa lēma savādāk. Nedz A. Meļko, nedz Livanovičam cietumsods netika piemērots, bet G. Cvetkovu tiesa lēma attaisnot. Abiem pirmajiem tiesa piemēroja naudas sodu – A. Meļko 48,1 tūkst. eiro apmērā, bet A. Livanovičam 37 tūkst. eiro apmērā. Tas bija iespējams, jo tiesa viņiem pārkvalificēja apsūdzību pēc citiem pantiem, līdz ar to A. Meļko tika sodīts par labuma pieņemšanu, bet A. Livanovičs – par ar materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu piedāvāšanu vai nodošanu. Saīsinātajā spriedumā norādīts, ka pret viņa uzņēmumu Energy Consulting vēršams piespiedu ietekmēšanas līdzeklis 400 minimālo mēnešalgu jeb 148 tūkst. eiro apmērā. Pēc tiesas sēdes apsūdzētie un viņu aizstāvji bija ļoti mazrunīgi un no komentāriem atteicās. Tikai attaisnotā G. Cvetkova aizstāve Guna Kaminska uzsvēra, ka ir gandarīta par šādu tiesas lēmumu un tās ir «mazās advokātu laimītes». Vairāk spriedumu viņa gan atturējās vērtēt, jo sākotnēji esot ar to jāiepazīstas. Jāmin, ka pilnajam tiesas spriedumam jābūt ir 25. janvārī, bet pēc tiesas norādītā, spriedums lielā apjoma dēļ visticamāk būs gatavs vēlāk.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā tā dēvētajā «Latvenergo» kukuļņemšanas pamata krimināllietā pirmdien uzklausītie liecinieki noliedza, ka apsūdzētais «Latvenergo» prezidenta vietnieks Aigars Meļko būtu kādā veidā ietekmējis «TEC 2» rekonstrukcijas pirmās un otrās kārtas iepirkumus.

Tiesa pirmdien uzklausīja bijušo «Latvenergo» ražošanas un plānošanas direktoru Aivaru Kresko un bijušo AS «Augstsprieguma tīkls» valdes priekšsēdētāju (tagad - valdes loceklis) Imantu Zviedri.

Abi liecinieki stāstīja, ka piedalījušies «Latvenergo» projektu vadības komitejas un valdes sēdēs, kurās pieņemti lēmumi par «TEC 2» rekonstrukcijas pirmās un otrās kārtas iepirkumu rezultātiem. Abi liecinieki norādīja, ka trešo personu piekļuve pie pretendentu iesniegtās dokumentācijas nebija iespējama. Tāpat abi liecinieki noliedza, ka Meļko būtu ietekmējis jebkādus pieņemtos lēmumus.

Liecinieki tiesai arī norādīja, ka viņiem neradās aizdomas par to, ka pretendentu piedāvājumos varētu būt paslēptas kādas summas, kuras būtu paredzēts maksāt kādām amatpersonām.

Naudas «atmazgāšana» caur fiktīviem darījumiem ar nekustamo īpašumu un konsultāciju pakalpojumiem nav bijusi vienīgais veids, kā bijušie Latvenergo vadītāji Kārlis Miķelsons un Aigars Meļko varētu būt apgrozījuši uzņēmuma iepirkumos saņemtos kukuļus, par ko viņus tur aizdomās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).

Kā liecina portāla pietiek.com šodien publiskotās telefonsarunas no Latvenergo lietas materiāliem, Miķelsons un Meļko četrus mēnešus pirms aizturēšanas nodibinājuši firmu Cell Finance, ar ko mēģinājuši vairot oficiāli nedeklarētus ienākumus, spekulējot vērtspapīru tirgū.

Tomēr riskantais bizness nav izdevies. Kā rāda Lursoft datubāzē pieejamais Cell Finance finanšu pārskats par 2010. gadu, firmas zaudējumi no valūtas pirkšanas un pārdošanas sasnieguši 344 374 latus.

SIA Cell Finance reģistrēta 2010. gada 5. martā, pāris dienas pēc tam, kad Latvenergo bija parakstījis daudzmiljonu līgumu par Rīgas TEC-2 rekonstrukciju – darījumu, pār kuru gulst bijušās uzņēmuma vadības mesta korupcijas ēna, informē portāls. Firmas vadībai izraudzījušies vērtspapīru darījumos, viņuprāt, kompetentu menedžeri Oļegu Kovaļovu (2011. gadā amatu firmā pametis), gan Miķelsons, gan Meļko SIA Cell Finance pamatkapitālā ieguldījuši pa 21 000 latu.

Uzlikts arests skaistumkopšanas jomas uzņēmējas Ievas Plaudes-Rēlingeres pastarpināti piederošajām daļām uzņēmumā SIA "Kolonna Invest", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, informē "Lursoft" pārstāvji.

"Lursoft" informē, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes Finanšu noziegumu izmeklēšanas daļa pieņēmusi lēmumu par nodrošinājuma piemērošanu "Kolonna Invest". Arests uzlikts aizdomās turētās Plaudes-Rēlingeres kā patiesā labuma guvējas mantai - AS "Lawrence Asset Management" piederošajām daļām uzņēmumā "Kolonna Invest".

Vienlaikus "Firmas.lv" informācija liecina, ka 2023.gada 9.februārī ar VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes Finanšu noziegumu izmeklēšanas daļas 6.februāra lēmumu par aresta uzlikšanu mantai ir piemērots arests Plaudes-Rēlingeres kā patiesā labuma guvējas mantai - "Lawrence Asset Management" piederošajām daļām uzņēmumā "Kolonna Invest".

Bez AS Latvenergo vadītāja Kārļa Miķelsona aizturētas vēl četras Latvenergo amatpersonas un divas privātpersonas par iespējamu kukuļņemšanu un naudas atmazgāšanu. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) norāda, ka pret aizturētajām personām sākts kriminālprocess par iespējamām pretlikumīgām darbībām, kas saistītas ar tīšu, ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu mantkārīgā nolūkā, kukuļņemšanu un noziedzīgu iegūtu līdzekļu legalizēšanu jeb naudas atmazgāšanu lielā apmērā.

KNAB aizturējis piecas Latvenergo koncerna amatpersonas - prezidentu Kārli Miķelsonu un viņa vietnieku Aigaru Meļko, AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētāju Ivaru Liuziniku un viņa vietnieks Andreju Stalažu, kā arī Sadales tīkla Austrumu reģiona tehnisko vadītāju Edgaru Vitkovski.

Saistībā ar Latvenergo amatpersonu iespējamajām pretlikumīgajām darbībām laika posmā no 2006. līdz 2010.gadam KNAB ir uzsācis kriminālprocesu par noziedzīgajiem nodarījumiem, kas saistīti ar dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kukuļņemšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Kriminālprocess ir uzsākts 14.jūnijā un tā ietvaros vakar, 15.jūnijā, ir aizturētas septiņas personas, DB pastāstīja KNAB pārstāvis Andris Vitenburgs. Divas no aizturētajām personām esot privātpersonas.

Ir iemaksāta drošības nauda 25 tūkst. Ls apmērā bijušā a/s Latvenergo viceprezidenta Aigara Meļko atbrīvošanai, DB apstiprināja Rīgas Centra rajona tiesas pārstāvis Kaspars Sadauskis.

Viņš arī piebilda, ka tiesneša lēmumam par A.Meļko atbrīvošanu jau ir jābūt nogādātam Rīgas Centrālcietumā, tas nozīmē, ka aizdomās turamais no apcietinājuma tiks atbrīvots jau šodien.

Jāatgādina, ka tiesa 20.augustā pieņēma lēmumu, ka bijušais viceprezidents atbrīvojams no apcietinājuma pret 25 tūkst lielu drošības naudu. 23.augustā ir pieejams arī pilnais tiesas lēmums.

Jau ziņots, ka 17.augustā tiesa pārskatīja bijušajam uzņēmuma vadītājam Kārlim Miķelsonam piemēroto drošības līdzekli un nolēma atbrīvot viņu pret 50 tūkst. Ls drošības naudu, divas dienas vēlāk viņš atstāja Centrālcietumu. Savukārt 20.augustā cietumu atstāja arī lietā aizdomās turamais biznesa konsultants Andrejs Livanovičs, kuram bija noteikta 15 tūkst. Ls liela drošības nauda.

Otrdienas rītā ap pluksten 10 KNAB veicis kratīšanu Latvenergo prezidenta Kārļa Miķelsona un valdes locekļa Aigara Meļko darba kabinetos, DB apstiprināja informēti avoti iekšlietu struktūrās.

To, ka viņa rīcībā ir šāda informācija, DB apstiprināja arī ekonomikas ministrs Artis Kampars. Konkrēts lēmums par abu amatpersonu iespējamo aizturēšanu pagaidām vēl nav pieņemts. Tas, vai abu Latvenergo vadītāju brīvība tiks ierobežota, varētu tikt izlemts šīs dienas laikā.

Ne K. Miķelsons, ne A. Meļko nav sazvanāmi. Arī KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe uz zvaniem neatbild. Otrdienas rītā viņa nebija ieradusies uz Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdi. KNAB priekšnieks Normunds Vilnītis norādīja, ka J. Strīķei bijušas veicamas neatliekamas un steidzamas izmeklēšanas darbības, par kurām sīkāk viņš nezinot.

Pārņemot dzimtas prasmes, Marika Petrovska izveidojusi zīmolu Vectēva maiznīca.

Mājražotāja Marika Petrovska ar savu jaunību lauž stereotipus par klasisku maizes cepēju. Ierasts, ka mūsdienās to pārsvarā dara lauku sievas brieduma gados. Jaunās meitenes biežāk pievēršas ciparu kūku, zefīru vai eklēru gatavošanai.

Liktenīgo grūdienu dod dēls

Kad pēc bērna kopšanas atvaļinājuma Marikai bija laiks atgriezties darbā, viņa saprata, ka to nevēlas. Iepriekš strādāja pakešu logu ražotnē, veica tehnisku darbu rāmju izgatavošanā, lielākā daļa kolēģu bija vīrieši. «Mēs bijām tikai trīs sievietes,» viņa smejas, piebilstot, ka tieši šajā uzņēmumā iepazinusies ar savu vīru Mareku. Domājot par citu nodarbošanos, nonākusi līdz atmiņām par vecāku rūpalu. Viņi savulaik bija nodarbojušies ar mājās ceptas maizes piegādāšanu liepājniekiem, taču pārtraukuši. Dzimtas mājās, Nīcas novada Ķāķišķē, to cepis Marikas tēvs, kurš prasmi savukārt iemācījies no savas mammas.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) bijušajam a/s Latvenergo vadītājam Kārlim Miķelsonam noteicis kopumā trīs ierobežojumus.

K.Miķelsonam piemērots aizliegums tuvoties noteiktām personām un vietām, noteiktas nodarbošanās aizliegums, kā arī aizliegums izbraukt no valsts, DB uzzināja KNAB. Konkrēti kādām personām aizliegts tuvoties un kontaktēties atklāts netiek.

DB jau rakstīja, ka K.Miķelsons no Rīgas Centrālcietuma tika atbrīvots 19.augustā. Savukārt 17.augustā Rīgas Centra rajona tiesa nolēma grozīt aizdomās turamajam drošības līdzekli apcietinājumu uz 50 tūkst. Ls drošības naudu, kura tika savākta vienas dienas laikā.

K. Miķelsons tika apcietināts 17. jūnijā. KNAB veica vairāk nekā 30 kratīšanas saistībā ar Latvenergo lietu un kopumā izņēmis naudas līdzekļus pāri par ceturtdaļmiljonu eiro apmērā. Aizturēts tika K. Miķelsons un vēl četras Latvenergo amatpersonas, tai skaitā – Aigars Meļko, un divas privātpersonas par iespējamu kukuļņemšanu un naudas atmazgāšanu.

Šveice piemērojusi sodu Francijas transporta un enerģētikas koncernam Alstom par kukuļdošanu Latvijā, Malaizijā un Tunisijā. Kukuļi doti Latvenergo prezidentam Kārlim Miķelsonam, viceprezidentam Aigaram Meļko un ražošanas tehniskajam direktoram Gunāram Cvetkovam, lai Alstom iegūtu līgumus Pļaviņu HES modernizācijas projektiem, liecina Šveices ģenerālprokuratūras izpildraksts.

Šveices prokuratūra secinājusi, ka līgumu noslēgšanai Latvijā, Malaizijā un Tunisijā Alstom «konsultanti izmantoja naudu nelegāliem mērķiem, lai ietekmētu līgumu noslēgšanas progresu vai lai izmaksātu kukuļus darbiniekiem». Latvijā kukuļi maksāti saistībā ar Latvenergo dažādiem modernizācijas projektiem, liecina izpildraksts.

Izmeklētāji secinājuši, ka kukuļi maksāti Latvenergo prezidentam Kārlim Miķelsonam, viceprezidentam Aigaram Meļko un ražošanas tehniskajam direktoram Gunāram Cvetkovam, lai uzņēmuma Zviedrijas struktūrvienības Alstom Power Sweden un Alstom Hydro Sweden iegūtu līgumus Pļaviņu hidroelektrostacijas modernizēšanā.

TV3 raidījumam Nekā personīga esot zināms, ka izmeklētāji Latvenergo amatpersonas aizturējuši ar 145 tūkstošus lielu kukuļa naudu rokās.

«Līdz šim noslēpumainākajā un KNAB vēsturē sarežģītākajā lietā birojs ir pieķēries ietekmīgākajam valsts monopoluzņēmumam, kas vienmēr bijis gards kumoss politiķiem un tiem pietuvinātiem uzņēmējiem. Nu atklājies, ka savā labā paralēli valsts darbam strādājusi arī Latvenergo vadība.

Kriminālistikas eksperti skaidro, ka labākais veids kā slēpti maksāt kukuļus ir maksas konsultāciju sniegšana un nekustamo īpašumu darījumi. Tieši ar to nodarbojies Andreja Meļķo un Kārļa Miķelsona biznesa partneris uzņēmējs Andrejs Livanovičs, kurš arī atrodas cietumā,» norādīja raidījums.

Viņa mājā Mārupē esot reģistrētas vairākas firmas. Viena - Energy Consulting - sniedz konsultācijas enerģētikas nozarē strādājošiem uzņēmumiem. 2007.gads tai bijis neticami veiksmīgs. Peļņa - 2 miljoni latu. Par ko – nav zināms.

AS «Latvenergo» uztur pieteikumu par 25 miljonu eiro lielās kaitējuma kompensācijas piedziņu tā dēvētajā «Latvenergo» kukuļņemšanas pamata krimināllietā, šodien Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā apliecināja uzņēmuma pārstāve Sandra Sleja.

Uzņēmums uzskata, ka kaitējuma kompensācijas pieteikums ir pamatots un apmierināms. Tas nozīmē, ka notiesājoša sprieduma gadījumā šī summa tiktu piedzīta par labu «Latvenergo» no apsūdzētajiem. Uzņēmums uzskata, ka summa jāpiedzen solidāri.

«Summa piedzenama atkarībā no tā, kā tiesa lems par apsūdzēto vainas pakāpi, jo mēs nevaram pateikt, kurš ir vainīgs. Tāpat cietušais nav tiesīgs runāt par pierādījumiem un katras iesaistītās personas vainu. Mēs tikai varam piekrist vai nepiekrist apsūdzībai, bet uzņēmuma noslēgtajos līgumos saskaņā ar apsūdzību acīmredzot tika iekļauts sadārdzinājums,» tiesas procesa pārtraukumā atzina Sleja.

Šodien tiesā pārējie lietas dalībnieki uzdod jautājumus «Latvenergo» pārstāvei. Piemēram, apsūdzētais biznesa konsultants Andrejs Livanovičs pie Slejas interesējās, vai atbildīgās uzņēmuma amatpersonas ar iepazinušās ar lietas materiāliem.

Veselības aprūpes uzņēmumu grupas "Repharm" mātesuzņēmums AS "AB City" izteicis zāļu ražotāja AS "Olainfarm" akciju atpirkšanas galīgo piedāvājumu, liecina ceturtdien oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētais paziņojums.

Vienas akcijas cena galīgajā akciju atpirkšanas piedāvājumā ir 9,26 eiro.

Ieraksta datums ir 2022.gada 3.janvāris, bet norēķinu datums - 4.janvāris.

AB City atļauj veikt galīgo Olainfarm akciju atpirkšanu 

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome atļāvusi "Repharm" grupas mātesuzņēmumam AS...

Ieraksta datumā atpērkamās akcijas tiks bloķētas akciju turētāju kontos, un akcionāri zaudēs tiesības rīkoties ar tiem piederošajām akcijām.

Jau vēstīts, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 2021.gada 28.decembrī atļāva "AB City" izteikt "Olainfarm" akciju atpirkšanas galīgo piedāvājumu, jo "AB City" līdzdalība "Olainfarm" kapitālā sasniegusi 96,1%. Akciju atpirkšanas galīgajā piedāvājumā citiem akcionāriem piederošās "Olainfarm" akcijas tiks atsavinātas par labu "AB City", kas kļūs par vienīgo uzņēmuma īpašnieci.

"AB City" tiešajā kontrolē ir 3 752 305 "Olainfarm" akcijas jeb 26,62% no balsstiesīgo akciju kopskaita, savukārt uz netiešas līdzdalības pamata kompānijai pieder 69,48% no balsstiesīgo akciju kopskaita.

Tostarp "AB City" uz netiešas līdzdalības pamata ieguvusi balsstiesības, kas izriet no Nikai Saveļjevai piederošajiem 8,98% "Olainfarm" akciju, no SIA "Olmafarm" piederošajiem 28,37% "Olainfarm" akciju un no Igaunijas uzņēmumam "Olfim" piederošajiem 8,97% "Olainfarm" akciju, kā arī no "AB City" kontrolētās SIA "Farma Fund" iegūtajiem Annai Emīlijai Maliginai piederošajiem 8,97% "Olainfarm" akciju un no "Farma Fund" iegūtajiem "Olmafarm" piederošajiem 14,19% "Olainfarm" akciju.

Tāpat ziņots, ka "Olainfarm" akcionāri ārkārtas sapulcē 2021.gada 14.oktobrī nolēma izslēgt "Olainfarm" akcijas no regulētā tirgus.

"Olainfarm" koncerna apgrozījums 2020.gadā bija 122,157 miljoni eiro, kas ir par 11% mazāk nekā 2019.gadā, savukārt koncerna peļņa samazinājās 2,3 reizes un bija 9,478 miljoni eiro. "Olainfarm" nodarbojas ar gatavo zāļu formu, farmaceitisko preparātu un uztura bagātinātāju, kā arī ar ķīmisko vielu un aktīvo farmaceitisko ingredientu ražošanu.

Savukārt "Repharm" grupā ir "Mēness aptieku" tīkla īpašniece AS "Sentor farm aptiekas", zāļu vairumtirgotājs AS "Recipe Plus", augu valsts ārstniecisko līdzekļu ražotājs AS "Rīgas farmaceitiskā fabrika", ambulatorās aprūpes iestāžu tīkls AS "Veselības centru apvienība" (VCA) un SIA "Centrālā laboratorija".

"Repharm" patiesie labuma guvēji, pēc "Firmas.lv" datiem, ir vairākas Latvijas privātpersonas - Roberts Tavjevs, Jānis Oskerko, Mihails Lurje, Aleksandrs Livšics, Andrejs Leibovičs, Sergejs Korņijenko, Josifs Apts un Jeļena Ņikitina.

2020.gadā "Repharm" strādāja ar 314 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 10,9% vairāk nekā 2019.gadā, bet "Repharm" peļņa bija 11,39 miljoni eiro.

Tiek prognozēts, ka tā saucamā Latvenergo amatpersonu lieta varētu turpināties pat divus gadus; tikmēr bijušais energokompānijas vadītājs Kārlis Miķelsons gatavojas sākt privāto biznesu, sestdien ziņoja telekompānija LNT.

Saistībā ar Latvenergo amatpersonu iespējamajām pretlikumīgajām darbībām Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) jūnijā kopumā aizturēja septiņus cilvēkus - piecus uzņēmuma vadošus darbiniekus un divas privātpersonas.

KNAB aizturētās Latvenergo koncerna amatpersonas ir Miķelsons, viņa vietnieks Aigars Meļko, AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Ivars Liuziniks un viņa vietnieks Andrejs Stalažs, kā arī Sadales tīkla Austrumu reģiona tehniskais vadītājs Edgars Vitkovskis. Šajā lietā tika aizturēts arī biznesa konsultants Andrejs Livanovičs, kuram bijuši kopēji darījumi ar Latvenergo amatpersonām un viņu radiniekiem un kura firma darbojusies kā Rīgas otrās termoelektrostacijas rekonstrukcijas konsultantu - Šveices kompānijas AF Colenco - aģents.

Ja bijušais a/s Latvenergo vadītājs Kārlis Miķelsons atstātu valsti, iemaksātā drošibas nauda 50 tūkst. Ls apmērā tiktu ieskaitīta valsts budžetā. Taču K.Miķelsona advokāts Egons Rusanovs Latvijas radio1 raidījumā Aktuāls temats, apliecināja, ka nekādā gadījumā nekas tāds nenotiks, jo K.Miķelsons vēlas cīnīties un pierādīt savu nevainību.

E.Rusanovs gan piebilda, ka K.Miķelsonam principā nevainīgums neesot jāpierāda, taču prakse rādot, ka mūsu valstī, tas tomēr esot jādara.

Advokāts raidījumā arī norādīja, ka uz tiesu aizstāvība bija ieradusies sagatavojusies un izpildījusi visus mājasdarbus. Tiesai tikuši arī iesniegti dokumenti, kas raksturojot K.Miķelsona pašreizējo ģimenes situāciju. Tomēr tuvāk neko nepaskaidroja, jo tās esot privātas lietas. E.Rusanovs arī skaidroja, ka tiesa viņu lūgumu pilnībā atcelt drošības līdzekli apcietinājumu neapmierināja. Tomēr advokāts uzskata, ka atbrīvošana pret drošības naudu, ņemot vērā visu lietas fonu un diezgan negatīvo attieksmi pret Latvenergo kā tādu un droši vien arī pret K.Miķelsonu, esot panākums.

Ģenerālprokuratūra uzlikusi arestu kriminālprocesā par iespējamām nelikumībām digitālās televīzijas ieviešanā apsūdzēto uzņēmēju un bijušo politiķu Andra Šķēles un Aināra Šlesera uzņēmumu daļām, noskaidroja aģentūra LETA.

Digitālās televīzijas ieviešanā apsūdzēto personu mantai uzlikts arests. Aģentūrai LETA zināms, ka arests uzlikts arī Šlesera un Šķēles atsevišķiem nekustamajiem īpašumiem un uzņēmumu daļām.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka martā piemērots arests Šķēlem piederošajiem 40% uzņēmumā "Uzņēmumu vadība un konsultācijas", kur viņa daļu nominālvērtība ir noteikta 88 888 eiro. Šajā uzņēmumā pārējie 60% līdzīgās daļās pieder Šķēles meitām.

Biznesa konsultāciju jomā strādājošais uzņēmums pērn strādājis ar 933 447 eiro apgrozījumu un 103 697 eiro peļņu. 2019.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 993 094 eiro, bet peļņa - 8 903 eiro.

Tāpat piemērots arests Šķēlem pilnībā piederošajam uzņēmumam "TA sabiedrība". Šajā uzņēmumā arests uzlikts visām Šķēlem piederošajām daļām 4020 eiro nominālvērtībā. Rīgā, Dzirnavu iela 68, reģistrētais uzņēmums 2019.gadā strādājis bez apgrozījuma, bet ar 971 000 eiro zaudējumiem, savukārt dati par 2020.gadu vēl nav pieejami.