Jaunākais izdevums

Augstākā tiesa (AT) 29.decembrī lēma atstāt negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīta SIA "Mikrotīkls" prasība par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmuma atcelšanu par uzrēķināto muitas nodokļa parādu.

Spriedums nav pārsūdzams.

Uzņēmumā atteicās atklāt VID uzrēķinātā nodokļu parāda summu.

Izskatāmajā lietā "Mikrotīkls" laida brīvā apgrozībā preces - maršrutētāju antenas un to daļas, deklarējot to vienā pozīcijā ar kombinētās nomenklatūras un TARIC kodu - telefonu aparāti, ieskaitot telefonus šūnu tīkliem vai citiem bezvadu tīkliem, citādi aparāti balss, attēlu vai citu datu pārraidei vai uztveršanai, ieskaitot aparātus saziņai līniju vai bezvadu tīklā.

Precēm piemērota ievedmuitas nodokļa pamatlikme nulles procentu apmērā. VID uzņēmumam par norādītajām precēm aprēķināja muitas nodokļa pamatparādu, pievienotās vērtības nodokļa pamatparādu, kā arī soda naudu un nokavējuma naudu.

Izskatot pieteikumu par VID lēmuma atcelšanu, Administratīvā apgabaltiesa pieteikumu noraidīja un atzina par pareizu iestādes lēmumu.

AT, izskatot uzņēmuma kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, bija izšķirams jautājums, vai antenas maršrutēšanas aparātiem jāklasificē kā antenas radiotelegrāfa vai radiotelefona aparātiem vai antenas citiem aparātiem, kas klasificējamas kombinētās nomenklatūras pozīcijā 8517.

Iepriekš Eiropas Savienības Tiesa secināja, ka Kombinētās nomenklatūras apakšpozīcija 8517 70 11 ir jāinterpretē tādējādi, ka tā neietver antenas maršrutēšanas aparātiem, kas tiek konfigurēti saziņai lokālajos tīklos vai teritoriālajos tīklos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Attīstības fonds 2022. gadā saņēmis vienu miljonu eiro lielu ziedojumu no Latvijas datortīklu aprīkojuma ražotāja SIA «Mikrotīkls».

Šādi uzņēmums turpina atbalstīt augstākās izglītības un zinātnes attīstību RTU.

Ar SIA «Mikrotīkls» ziedojuma palīdzību 2022. gadā īstenoti deviņi projekti, tostarp, RTU Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultātes Materiālu eksperimentālās mehānikas zinātniskajai laboratorija iegādājās augstas veiktspējas termogrāfijas un termiskās attēlveidošanas kameru, ar kuru mērīt ātri mainīgus termiskos procesus materiālos, elektronikas komponentēs, mehānismos, tajā skaitā objektos, kas atrodas kustībā.

Savukārt RTU Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultātes Mehānikas un biotekstilmateriālu zinātniskā laboratorija, pateicoties ziedojumam, savā rīcībā ieguva diferenciāli skenējošu kalorimetru. Diferenciāli skenējošā kalorimetrija ir viena no visplašāk izmantotajām metodēm polimēru un citu materiālu analīzei, jaunais aprīkojums ļauj pilnvērtīgāk testēt izstrādāto un izgatavoto materiālu īpašības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noskaidroti piecās kategorijās nominētie 57 uzņēmumi "Eksporta un inovācijas balvai 2022", informē pasākuma organizatori Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).

Kā norāda LIAA, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, šoreiz uzņēmumu nominācijas tika izvirzītas, izvērtējot Centrālās statistikas pārvaldes informāciju. Tika vērtēti dati par uzņēmumu eksportu, radīto pievienoto vērtību, rentabilitāti un nodarbināto skaitu.

Tāpat žūrija, uzklausot uzņēmumu prezentācijas, iepazinās ar uzņēmumu attīstības plāniem, ieguldījumiem cilvēkkapitālā, ilgtspējīgas izaugsmes nodrošināšanā, sadarbībā ar zinātniski pētnieciskajām iestādēm. Atsevišķi tika vērtēti arī uzņēmumu panākumi mārketingā savu produktu virzībai ārvalstu tirgos.

Kopumā konkursā izvirzītas piecas kategorijas "Eksporta jaunpienācējs", "Eksporta līderis", "Eksporta čempions", "Inovācijas čempions" un "Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts". Konkursa nominantus noteica žūrija, kurā piedalījās finanšu institūciju, uzņēmēju organizāciju, Ekonomikas ministrijas, LIAA un plašsaziņas līdzekļu deleģētie pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursa “Eksporta un inovācijas balva 2022” laureātu apbalvošanas ceremonijā 14. decembrī atjaunotajās Rīgas cirka telpās tika godināti Latvijas eksporta līderi un inovatori.

Konkursā tradicionāli tiek godināti uzņēmumi, kuri aizvadītajā gadā bijuši izcili eksportā, kā arī radījuši jaunus un inovatīvus produktus vai pakalpojumus. Konkursu sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Centrālo statistikas pārvaldi (CSP), finanšu institūciju “Altum” un Latvijas eksportētāju asociāciju “The Red Jackets” organizē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Atklājot Eksporta un inovācijas balvas svinīgo ceremoniju, Valsts prezidents Egils Levits uzsvēra: “Mēs kā sabiedrība iegūstam no uzņēmumiem, kas pieprasa no sevis un partneriem augstākus standartus, kas darbojas pēc labākās prakses un kas novērtē savus cilvēkus, kuri ikdienā velta zināšanas, laiku un prasmes, lai palīdzētu uzņēmumam augt. Tieši investīcijas cilvēkos, prasmju un zināšanu paaugstināšanā būs noteicošais faktors Latvijas konkurētspējai globālajā tirgū.” E. Levits īpaši pateicās arī tiem uzņēmējiem un valsts iestāžu darbiniekiem, kuri šī gada laikā ir pašaizliedzīgi palīdzējuši Ukrainas civiliedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

AT atjauno tiesvedību Mikrotīkls un VID strīdā par muitas nodokļa parādu

Db.lv, 21.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākā tiesa (AT) pēc Eiropas Savienības Tiesas (EST) sprieduma pasludināšanas ir atjaunojusi tiesvedību SIA "Mikrotīkls" un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) strīdā par noteikto muitas nodokļa parādu, informē AT.

Iepriekš AT apturēja tiesvedību, vēršoties EST uzdodot prejudiciālus jautājumus.

Izskatāmajā lietā "Mikrotīkls" laida brīvā apgrozībā preces - maršrutētāju antenas un to daļas, deklarējot to vienā pozīcijā ar kombinētās nomenklatūras un TARIC kodu - telefonu aparāti, ieskaitot telefonus šūnu tīkliem vai citiem bezvadu tīkliem, citādi aparāti balss, attēlu vai citu datu pārraidei vai uztveršanai, ieskaitot aparātus saziņai līniju vai bezvadu tīklā.

Precēm piemērota ievedmuitas nodokļa pamatlikme nulles procentu apmērā. VID uzņēmumam par norādītajām precēm aprēķināja muitas nodokļa pamatparādu, pievienotās vērtības nodokļa pamatparādu, kā arī soda naudu un nokavējuma naudu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par jaunā izdevuma Miljonārs tapšanu un informācijas atklātības nozīmīgumu Guntars Gūte sarunājas ar izdevuma līdzautoru, publicistu Lato Lapsu.

Jau pavisam drīz pie lasītājiem nonāks jaunais izdevums Miljonārs – žurnāls, kurā kopā ar līdzautori Kristīni Bormani esat apkopojuši informāciju par – kā paši sakāt – Latvijas bagātāko cilvēku, pelnītāju un zaudētāju, dividenžu saņēmēju un patieso labuma guvēju TOP 500. Kurš izdevums pēc kārtas tas jau ir?

Šis ir jau 26. gads, kad tiek publicēts šis saraksts.

Sanāk, ka visi šie izdevumi kopā ir sava veida atjaunotās Latvijas miljonāru vēstures apskats.

Es patiesībā bez liekas kautrības gribētu teikt, ka miljonāru saraksts komplektā ar pārējiem datu apkopojumiem – 100 lielākajiem pelnītājiem, 100 lielākajiem zaudētājiem, 100 lielākajiem dividenžu izņēmējiem un pēdējos gados arī patiesā labuma guvēju sarakstu ir ilgākais un nopietnākais Latvijas ekonomikas veiksmes barometrs, kāds vispār ir bijis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērtējot šī gada miljonāru sarakstu galvgali, redzams, ka, piemēram, ilggadējo privāto baņķieru vai azartspēļu jomas uzņēmēju līderpozīcijas ir nomainījuši citas paaudzes un citu nozaru uzņēmēji.

Iepriekšējo gadu nepārspētos līderus – SIA Mikrotīkls dalībniekus Arni Riekstiņu un Džonu Martinu Talliju - šajā gadā izdevies apsteigt uzņēmējam Agrim Tamanim, kurš ir holdingkompānijas Draugiem Group 100% īpašnieks. Agrim Tamanim piederošo uzņēmumu koppeļņa aizvadītajā gadā pārsniegusi 57,8 miljonus eiro.

Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts žurnālā Miljonārs 

Šis ir jau 26. gads, kad tiek publicēts jauns Latvijas 100 bagātāko...

Augstās pozīcijās ierindojušies ne tikai holdingkompāniju īpašnieki, bet arī nekustamo īpašumu pārvaldītāji un attīstītāji, veselības un farmācijas nozarē strādājošo uzņēmumu īpašnieki, kā arī uzņēmēji no kokapstrādes jomas, finanšu pakalpojumu un arī IT jomas. Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka savukārt būvniecības, transporta un loģistikas nozares uzņēmumu īpašnieku pārstāvība, salīdzinot ar to, kāda bija situācija pirms 3-5 gadiem, šajā gadā ievērojami sarukusi.

Šoreiz redzams, ka ģimeņu ciešās saites un vairāku vienas ģimenes locekļu nokļūšana pelnītāju TOPā kļuvusi biežāka parādība: var minēt vairākus piemērus - Kesenfeldu, Lipmanu, Apsīšu, Sproģu, Bērziņu ģimenes, kuru pārstāvji nokļuvuši miljonu pelnītāju vidū.

Līdzīgi kā iepriekšējā gadā, miljonāru sarakstā iekļuvuši arī eksportējošo uzņēmumu īpašnieki. Tie ir ne tikai no apstrādes rūpniecības, jo redzam gan pakalpojumu eksportētājus, gan produkcijas ar augstu pievienoto vērtību ražotājus.

Apskatot miljonāru TOPu un vērtējot veiksmīgo uzņēmēju vecumu, redzams, ka jauno uzņēmēju paaudze – trīsdesmitgadnieki - šajā sarakstā sevi piesaka aizvien plašāk. Turklāt daļa no tiem uzņēmumus veidojuši paši un nav tos pārmantojuši vai ieguvuši no saviem vecākiem.

SIA Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa norāda, ka vēl aizvien pelnītāju un arī miljonāru TOPa precīzai noteikšanai šķērslis ir akciju sabiedrību akcionāru noteikšana – proti, šobrīd šī informācija nav obligāti reģistrējama publiskā reģistrā. Tomēr jau pēc gada sakarā ar izmaiņām normatīvajos aktos akciju sabiedrību akcionāru saraksti būs kā publiskojama informācija, tas savukārt veicinās caurspīdīgumu un datu analīzes iespējas arī šajos gadījumos.

Vairāk lasi jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Miljonārs!

Dienas Biznesa abonenti žurnālu Miljonārs saņem bez maksas.

Jaunāko Miljonāru lasi arī elektroniski vai meklē lielākajās tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Capital apgrozījums sasniedzis 37 miljonus eiro

Db.lv, 19.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilna servisa IT uzņēmuma “Capital” apgrozījums pagājušajā gadā sasniedza gandrīz 37 miljonus eiro, gada laikā palielinoties par 6,6%.

Lielāko izaugsmi 2022. gadā nodrošinājusi infrastruktūras risinājumu kategorija, pārdošanas apjomiem pieaugot par 44%. Tāpat kāpis pieprasījums pēc iekārtām, kas atbalsta šobrīd aktuālo darba hibrīdmodeli.

Uzņēmuma pārstāvji iezīmē, ka pērn lielākais uzsvars bijis uz pielāgošanos katra klienta individuālajām vajadzībām šajos izaicinošajos laikos, kā arī uz kopējā pakalpojumu klāsta paplašināšanu. Turklāt “Capital” uzsāk jaunas, ērtākas tiešsaistes pasūtījumu sistēmas izveidi, ieguldot tajā 200 tūkstošus eiro.

“2022. gads ļāva pārliecināties, ka kvalitatīvs serviss mūsu klientiem ir tikpat nozīmīgs kā kvalitatīvi produkti. Apgrozījuma pieaugums šogad balstās ne tikai nenoliedzamajā pieprasījumā pēc tehnoloģijām, bet arī spējā atrast individuālu pieeju katram klientam, pakalpojumu klāsta uzlabošanā, kā arī prasmē pielāgoties mainīgajiem un sarežģītajiem apstākļiem. Pērnā gada prioritāte uzņēmumiem bija darbinieku produktivitātes veicināšana. Interesanti, ka attālinātā darba popularitātes pieaugums veicinājis arī klientu vēlmi iegādāties kvalitatīvāku datortehniku, kas būtu uzticamāka, ergonomiskāka un kalpotu vairākus gadus. Skatoties uz augušajām tehnoloģiju cenām, jāatzīmē, ka lielākoties tās ietekmē nevis enerģētikas krīze, bet piegādes ķēžu traucējumi, kuri sākās pandēmijas laikā,” skaidro AS “Capital” valdes loceklis Ivars Šulcs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luminor bankas vadītāja Latvijā Kerli Vares pievienojusies par Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā (AmCham) valdei, stājoties Medtronic veselības aprūpes un tirgus apgūšanas vadītāja Baltijā Edgara Labsvīra vietā, kurš nesen atstāja valdes locekļa amatu.

K.Vares pildīs AmCham valdes locekles pienākumus līdz 2024.gada martam.

Kerli Vares ir Luminor vadītāja Latvijā, Luminor Bank AB valdes locekle un kopš 2017. gada arī bankas privātpersonu segmenta vadītāja Luminor grupas līmenī. Kerli ir augsta līmeņa vadītāja ar gandrīz 20 gadu pieredzi un plašām zināšanām stratēģiju izstrādē un ieviešanā, korporatīvajā un uzņēmējdarbības attīstībā, organizāciju pārmaiņu vadībā, finanšu analīzē un komandu vadībā. Pēdējos 10 gadus Kerli bija cieši saistīta ar inovatīvu tirgus stratēģiju īstenošanu un produktu jauninājumu ieviešanu tirgū, ieņemot vadošos amatus un vēlāk kļūstot par Latvijas lielākā telekomunikāciju uzņēmuma Lattelecom valdes locekli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

LU izveidos zebrzivtiņu laboratoriju pretvēža zāļu efektivitātes novērtēšanai

LETA, 13.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitātes (LU) Medicīnas fakultātē (MF) izveidos zebrzivtiņu laboratoriju pretvēža zāļu efektivitātes novērtēšanai, informē LU.

LU MF uzsākts jauns pētījumu projekts, kas paredz fakultātē izveidot zebrzivtiņu laboratoriju un ieviest zivtiņu modeli audzēju šūnu jūtības noteikšanai pret pretvēža medikamentiem.

Zebrzivtiņas ir akvāriju zivtiņas, kas daudzās pasaules laboratorijās tiek izmantotas kā modeļorganisms pirmsklīniskajā izpētē. Tās palīdz labāk saprast slimību mehānismus, reģenerāciju, atrast un pārbaudītu terapeitiskos savienojumus.

“Cilvēka slimība ir gandrīz tikpat unikāla, kā pats cilvēks un tāpēc ir svarīgi meklēt individuālu ārstēšanas pieeju, ko sauc par personalizēto medicīnu. Zebrzivtiņu modeļi varētu palīdzēt ātrāk un precīzāk nokļūt pie atbildes, kādas zāles pacientam jālieto,” skaidro LU MF vadošais pētnieks Dr. pharm. Vadims Parfejevs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāpēc Latvijai vajadzīga Āfrika?

Ieva Jākobsone Bellomi, #esiLV valdes locekle, projekta līdzautore, Džona Kabota Universitātes Romā docente, 29.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen noslēdzies pirmā Latvijas starptautiskās attīstības sadarbības projekta Āfrikā sākuma posms. Tā laikā diasporas profesionāļu, zinātnieku un uzņēmēju kustības #esiLV un Rīgas Biznesa skolas (RBS) komanda Namībijā un Zambijā strādāja ar topošajām uzņēmējām, kā arī dalījās savā pieredzē ar vietējo institūciju pārstāvjiem par ilgtspējīgas un iekļaujošas ekonomikas un biznesa vides veidošanu.

Projekts “Viņa pārveido pasauli” (She Rebuilds the World) ir kustības #esiLV iniciēts un radīts, ar zināšanām un lektoriem to atbalsta Rīgas Biznesa skola, finansē Latvijas Republikas Ārlietu ministrija. Lielu atbalstu sniedza arī Āfrikas valstu partnerorganizācijas: vadības un finanšu konsultāciju kompānija “Business Financial Solutions” Vindhukā, Namībijā, un Zambijas Attīstības aģentūra Lusakā, Zambijā.

Projekta pamatmērķi ir trīs: pirmkārt, sniegt zināšanas un atbalstīt uzņēmējdarbības uzsākšanu jaunietēm Namībijā un Zambijā ar Rīgas Biznesa skolas speciāli izveidotu apmācības programmu. Otrkārt, dalīties pieredzē par pāreju no komandekonomikas uz brīvā tirgus principiem un ekonomikas diversifikāciju kā valsts tautsaimniecības izaugsmes pamatu. Lai uzņēmējs spētu realizēt savas ieceres, valsts pārvaldei ir jāveido tāda biznesa vide, kas katru uzņēmēju iespējo un atbalsta. Tādēļ #esiLV starptautiskie un diasporas eksperti paralēli uzņēmējdarbības nometnēm dalījās pieredzē ar Namībijas un Zambijas tirdzniecības ekspertiem un valsts pārvaldes pārstāvjiem par Latvijas pārmaiņu ceļu pēdējo trīsdesmit gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru