Jaunākais izdevums

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Attīstības fonds 2022. gadā saņēmis vienu miljonu eiro lielu ziedojumu no Latvijas datortīklu aprīkojuma ražotāja SIA «Mikrotīkls».

Šādi uzņēmums turpina atbalstīt augstākās izglītības un zinātnes attīstību RTU.

Ar SIA «Mikrotīkls» ziedojuma palīdzību 2022. gadā īstenoti deviņi projekti, tostarp, RTU Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultātes Materiālu eksperimentālās mehānikas zinātniskajai laboratorija iegādājās augstas veiktspējas termogrāfijas un termiskās attēlveidošanas kameru, ar kuru mērīt ātri mainīgus termiskos procesus materiālos, elektronikas komponentēs, mehānismos, tajā skaitā objektos, kas atrodas kustībā.

Savukārt RTU Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultātes Mehānikas un biotekstilmateriālu zinātniskā laboratorija, pateicoties ziedojumam, savā rīcībā ieguva diferenciāli skenējošu kalorimetru. Diferenciāli skenējošā kalorimetrija ir viena no visplašāk izmantotajām metodēm polimēru un citu materiālu analīzei, jaunais aprīkojums ļauj pilnvērtīgāk testēt izstrādāto un izgatavoto materiālu īpašības.

Papildināts arī RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Ūdens pētniecības un vides biotehnoloģiju laboratorijas aprīkojums. Laboratorija ieguva iekārtu kompleksu paraugu apstrādei – ģenētiskā materiāla izdalīšanai, iekārtu reāllaika polimerāzes ķēdes reakciju veikšanai un sistēmu paraugu materiālu uzglabāšanai. Aprīkojums tiek izmantots pētniecībai un dažāda līmeņa studentu zinātnisko darbu izstrādei.

«SIA «Mikrotīkls» ziedojums ir izcils piemērs, kā sekmēt savas nozares izaugsmi, sniedzot neatsveramu ieguldījumu nākotnē! RTU Attīstības fonds ir pateicīgs uzņēmumam par sniegto atbalstu izglītības un zinātnes attīstībā,» uzsver fonda izpilddirektore Anita Straujuma.

SIA «Mikrotīkls» kopš 2017. gada ir RTU Attīstības fonda sadarbības partneris. Šo gadu laikā uzņēmums ziedojis vairāk nekā 2,26 miljonus eiro RTU laboratoriju modernizācijai, infrastruktūras uzlabošanai un iekārtu iegādei. Par šiem līdzekļiem kopumā īstenoti 29 izglītības un zinātnes projekti, piemēram, Zinātniskās skaitļošanas centrs (RTU HPC) modernizējis datu tīkla un datu glabāšanas infrastruktūru, kas Latvijas zinātniekiem paver iespējas veikt lielāka apjoma datu apstrādi, bet RTU Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes Telekomunikāciju tīklu katedra – Ciparu iekārtu un datoru arhitektūras mācību laboratoriju. Līdzekļi ieguldīti arī mācību komplekta izstrādē C++ valodu apguvei robotikā un RTU Bērnu un jauniešu universitātē, sekmējot bērnu interese par zinātni un tehnoloģijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursa “Eksporta un inovācijas balva 2022” laureātu apbalvošanas ceremonijā 14. decembrī atjaunotajās Rīgas cirka telpās tika godināti Latvijas eksporta līderi un inovatori.

Konkursā tradicionāli tiek godināti uzņēmumi, kuri aizvadītajā gadā bijuši izcili eksportā, kā arī radījuši jaunus un inovatīvus produktus vai pakalpojumus. Konkursu sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Centrālo statistikas pārvaldi (CSP), finanšu institūciju “Altum” un Latvijas eksportētāju asociāciju “The Red Jackets” organizē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Atklājot Eksporta un inovācijas balvas svinīgo ceremoniju, Valsts prezidents Egils Levits uzsvēra: “Mēs kā sabiedrība iegūstam no uzņēmumiem, kas pieprasa no sevis un partneriem augstākus standartus, kas darbojas pēc labākās prakses un kas novērtē savus cilvēkus, kuri ikdienā velta zināšanas, laiku un prasmes, lai palīdzētu uzņēmumam augt. Tieši investīcijas cilvēkos, prasmju un zināšanu paaugstināšanā būs noteicošais faktors Latvijas konkurētspējai globālajā tirgū.” E. Levits īpaši pateicās arī tiem uzņēmējiem un valsts iestāžu darbiniekiem, kuri šī gada laikā ir pašaizliedzīgi palīdzējuši Ukrainas civiliedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noskaidroti piecās kategorijās nominētie 57 uzņēmumi "Eksporta un inovācijas balvai 2022", informē pasākuma organizatori Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).

Kā norāda LIAA, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, šoreiz uzņēmumu nominācijas tika izvirzītas, izvērtējot Centrālās statistikas pārvaldes informāciju. Tika vērtēti dati par uzņēmumu eksportu, radīto pievienoto vērtību, rentabilitāti un nodarbināto skaitu.

Tāpat žūrija, uzklausot uzņēmumu prezentācijas, iepazinās ar uzņēmumu attīstības plāniem, ieguldījumiem cilvēkkapitālā, ilgtspējīgas izaugsmes nodrošināšanā, sadarbībā ar zinātniski pētnieciskajām iestādēm. Atsevišķi tika vērtēti arī uzņēmumu panākumi mārketingā savu produktu virzībai ārvalstu tirgos.

Kopumā konkursā izvirzītas piecas kategorijas "Eksporta jaunpienācējs", "Eksporta līderis", "Eksporta čempions", "Inovācijas čempions" un "Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts". Konkursa nominantus noteica žūrija, kurā piedalījās finanšu institūciju, uzņēmēju organizāciju, Ekonomikas ministrijas, LIAA un plašsaziņas līdzekļu deleģētie pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad galveno profesora Alfrēda Vītola vārdā nosaukto Gada balvu par izcilu devumu enerģētikā saņēmis Latvijas Universitātes (LU) Cietvielu fizikas institūta (CFI) vadošais pētnieks Jānis Kleperis, informē AS "Latvenergo" pārstāvji.

Latvijas zinātnieki 24.reizi saņem Gada balvas enerģētikā. "Latvenergo" un Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) pasniedz Gada balvu zinātniekiem, lai veicinātu nozares un zinātnes attīstību, izceltu izcilu jauno zinātnieku veikumu vai mūža devumu enerģētikā.

J.Kleperis savu akadēmisko un zinātnisko darbību ir veltījis ūdeņraža iegūšanas un uzkrāšanas tehnoloģiju pētījumiem Latvijas enerģētikai. Nodarbojies ar ūdeņraža īpašību un mijiedarbības pētījumiem jau no LU CFI pirmsākumiem, izveidojis un vadījis Ūdeņraža enerģētikas materiālu laboratoriju, kas, paplašinoties pētījumu laukam, tika pārdēvēta par Enerģijas iegūšanas un uzkrāšanas materiālu laboratoriju. Valsts pētījumu programmās "Enerģētika" darbojas kopš to izveides un šobrīd realizētajā programmā tiek vadīta darba paka "Ūdeņraža ieguves tehnoloģiju izvērtējums atkarībā no resursa, energopatēriņa, izmaksām, elastības un paplašināšanas iespējām".

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

AT atjauno tiesvedību Mikrotīkls un VID strīdā par muitas nodokļa parādu

Db.lv, 21.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākā tiesa (AT) pēc Eiropas Savienības Tiesas (EST) sprieduma pasludināšanas ir atjaunojusi tiesvedību SIA "Mikrotīkls" un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) strīdā par noteikto muitas nodokļa parādu, informē AT.

Iepriekš AT apturēja tiesvedību, vēršoties EST uzdodot prejudiciālus jautājumus.

Izskatāmajā lietā "Mikrotīkls" laida brīvā apgrozībā preces - maršrutētāju antenas un to daļas, deklarējot to vienā pozīcijā ar kombinētās nomenklatūras un TARIC kodu - telefonu aparāti, ieskaitot telefonus šūnu tīkliem vai citiem bezvadu tīkliem, citādi aparāti balss, attēlu vai citu datu pārraidei vai uztveršanai, ieskaitot aparātus saziņai līniju vai bezvadu tīklā.

Precēm piemērota ievedmuitas nodokļa pamatlikme nulles procentu apmērā. VID uzņēmumam par norādītajām precēm aprēķināja muitas nodokļa pamatparādu, pievienotās vērtības nodokļa pamatparādu, kā arī soda naudu un nokavējuma naudu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākā tiesa (AT) 29.decembrī lēma atstāt negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīta SIA "Mikrotīkls" prasība par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmuma atcelšanu par uzrēķināto muitas nodokļa parādu.

Spriedums nav pārsūdzams.

Uzņēmumā atteicās atklāt VID uzrēķinātā nodokļu parāda summu.

Izskatāmajā lietā "Mikrotīkls" laida brīvā apgrozībā preces - maršrutētāju antenas un to daļas, deklarējot to vienā pozīcijā ar kombinētās nomenklatūras un TARIC kodu - telefonu aparāti, ieskaitot telefonus šūnu tīkliem vai citiem bezvadu tīkliem, citādi aparāti balss, attēlu vai citu datu pārraidei vai uztveršanai, ieskaitot aparātus saziņai līniju vai bezvadu tīklā.

Precēm piemērota ievedmuitas nodokļa pamatlikme nulles procentu apmērā. VID uzņēmumam par norādītajām precēm aprēķināja muitas nodokļa pamatparādu, pievienotās vērtības nodokļa pamatparādu, kā arī soda naudu un nokavējuma naudu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par jaunā izdevuma Miljonārs tapšanu un informācijas atklātības nozīmīgumu Guntars Gūte sarunājas ar izdevuma līdzautoru, publicistu Lato Lapsu.

Jau pavisam drīz pie lasītājiem nonāks jaunais izdevums Miljonārs – žurnāls, kurā kopā ar līdzautori Kristīni Bormani esat apkopojuši informāciju par – kā paši sakāt – Latvijas bagātāko cilvēku, pelnītāju un zaudētāju, dividenžu saņēmēju un patieso labuma guvēju TOP 500. Kurš izdevums pēc kārtas tas jau ir?

Šis ir jau 26. gads, kad tiek publicēts šis saraksts.

Sanāk, ka visi šie izdevumi kopā ir sava veida atjaunotās Latvijas miljonāru vēstures apskats.

Es patiesībā bez liekas kautrības gribētu teikt, ka miljonāru saraksts komplektā ar pārējiem datu apkopojumiem – 100 lielākajiem pelnītājiem, 100 lielākajiem zaudētājiem, 100 lielākajiem dividenžu izņēmējiem un pēdējos gados arī patiesā labuma guvēju sarakstu ir ilgākais un nopietnākais Latvijas ekonomikas veiksmes barometrs, kāds vispār ir bijis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Būvniecības inženierzinātņu fakultātes industriālais doktorants Pauls Ārgalis attīsta inovatīvu būvmateriālu no koksnes ražošanas atkritumiem, ko varētu izmantot ēku siltināšanā.

Ierosme pētījumam nāk no SIA «Cewood», Baltijā vienīgā fibrolīta jeb koka ēveļskaidu plātņu ražotāja.

«Kokskaidu plāksnes ir dabiskas izcelsmes, videi un cilvēka veselībai draudzīgs materiāls. Domājot, kā to ražošanu padarīt vēl ilgtspējīgāku, meklējām iespējas savu ražošanas atkritumu, otršķirīgu vai no objektiem jau demontētu plātņu utilizācijai, iestrādājot tās citā materiālā,» stāsta SIA «Cewood» valdes loceklis Ingars Ūdris.

Uzņēmums strauji attīstās – kopš dibināšanas 2015. gadā tas kļuvis ne vien par vienu no lielākajiem darba devējiem Alūksnes novadā, bet arī Baltijā vienīgo fibrolīta plātņu ražotāju. Šobrīd tiek būvēta jauna rūpnīca, lai nodrošinātu ražošanas kapacitātes paaugstināšanu, un, turpinot izaugsmi, ir būtiski attīstīt arī bezatlikumu ražošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar svinīgu ceremoniju klātienē un virtuālajā realitātē 28.oktobrītiks atklāts jaunais Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Zinātnes un inovāciju centrs, kurā studenti, uzņēmēji, zinātnieki un pētnieki varēs radīt inovatīvus produktus un attīstīt zinātņietilpīgas idejas, izmantojot jauno plaša spektra aprīkojumu atvērtā tipa darbnīcās, kā arī kopstrādes un citas telpas.

RTU Zinātnes un inovāciju centrs attīsta inovāciju zināšanu, radīšanas un īstenošanas atbalsta vidi, kas ietver gan produktu izstrādi, gan dažādus nacionāla un starptautiska mēroga instrumentus ideju attīstībai no agrīnas stadijas līdz globālai tirgus iekarošanai. Centrs līdzdarbojas arī inovāciju politikas veidošanā Latvijā un Eiropā.

Vairāk nekā 1000 kvadrātmetru plašajās telpās RTU Būvniecību inženierzinātņu fakultātes, Ķīpsalas ielā 6A, 2. stāvā izvietota tīrā un netīrā prototipēšanas darbnīca, kurā pieejamas lāzergriešanas, vakuumformēšanas iekārtas, dažādas 3D drukas iekārtas, kas papildinātas arī ar konveijera lentu neierobežota garuma detaļu drukāšanai, nosūces galds, kas ļaus veikt plašāka mēroga apstrādes procesus, CNC frēze un citas iekārtas prototipēšanai, kas ir vitāli nepieciešamas mūsdienu ražošanas vai produktu izstrādes procesos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā, Zunda krastmalā 16, atklāta Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Aeronautikas māja, kas būs Aeronautikas institūta zinātniski pētnieciskā un mācību ēka, kurā zinātnieki un studenti attīstīs aeronautikas tehnoloģijas.

Aeronautikas mājā atradīsies vairākas laboratorijas un tehnoloģiskais aprīkojums, tai skaitā iekārta, ar kuras palīdzību būs iespējams daļēji imitēt kosmosa vidi un tādā veidā pārbaudīt satelītu un citu kosmosa izstrādājumu darbību izplatījumā.

Tur atradīsies arī laboratorija materiālu un konstrukciju testēšanai ar nesagraujošās kontroles metodēm, Aeronautikas pētījumu un tehnoloģiju centra aprīkojums, piemēram, turboreaktīvā dzinēja izmēģinājuma stends, bezpilota lidaparātu projektēšanas un izgatavošanas laboratorija un virsskaņas aerodinamiskā caurule.

«Eiropā un pasaulē strauji attīstās kosmosa industrija. Arī RTU zinātnieki pēta un attīsta tehnoloģijas kosmosam un ar to saistītām nozarēm, sadarbojas ar vietējiem un starptautiskiem uzņēmumiem un Eiropas Kosmosa aģentūru. RTU ir vienīgā augstākās izglītības iestāde Latvijā, kurai ir līgums ar Eiropas Kosmosa aģentūru par ESA_lab izveidi. Jaunā ēka nodrošinās iespējas īstenot pētījumus, izstrādāt inovācijas un vairot aeronautikas un kosmosa izglītību Latvijā jaunā kvalitātē,» pauž RTU Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultātes Aeronautikas institūta direktors Ilmārs Blumbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Studijām pieteicies mazākais studētgribētāju skaits pēdējo trīs gadu laikā

LETA, 19.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad pamatstudijām kādā no 12 Latvijas augstskolām kopumā pieteikušies 10 123 reflektanti, kas ir mazākais studētgribētāju skaits pēdējo trīs gadu laikā, liecina informācija vienotajā valsts un pašvaldību portālā "Latvija.lv" uz pirmdienas plkst.17.

Pieteikšanās studijām noslēgusies plkst.16.

Dati "Latvija.lv" liecina, ka 2020./2021.akadēmiskajam gadam bija saņemti 10 296 reflektantu pieteikumi, bet 2021./2022.akadēmiskajam gadam - 10 182 pieteikumi.

Jaunajam akadēmiskajam gadam studijām kādā no 12 Latvijas augstskolām uz plkst.17 apstiprināti 9289 studētgribētāji.

No tiem lielākais studētgribētāju skaits jeb 4362 cilvēki apstiprināti studijām kādā no Latvijas Universitātes (LU) pamatstudiju programmām. Savukārt populārāko Latvijas augstskolu reitinga otrajā pozīcijā ierindojas Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), kurā studijām apstiprināti 2455 cilvēki.

Tālāk ar gandrīz trīs reizes mazāku reflektantu skaitu seko Latvijas Lauksaimniecības universitāte, kurā studijām apstiprināts 901 cilvēks. Ceturtajā vietā ir Daugavpils Universitāte, kurā apstiprināti 511 reflektanti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luminor bankas vadītāja Latvijā Kerli Vares pievienojusies par Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā (AmCham) valdei, stājoties Medtronic veselības aprūpes un tirgus apgūšanas vadītāja Baltijā Edgara Labsvīra vietā, kurš nesen atstāja valdes locekļa amatu.

K.Vares pildīs AmCham valdes locekles pienākumus līdz 2024.gada martam.

Kerli Vares ir Luminor vadītāja Latvijā, Luminor Bank AB valdes locekle un kopš 2017. gada arī bankas privātpersonu segmenta vadītāja Luminor grupas līmenī. Kerli ir augsta līmeņa vadītāja ar gandrīz 20 gadu pieredzi un plašām zināšanām stratēģiju izstrādē un ieviešanā, korporatīvajā un uzņēmējdarbības attīstībā, organizāciju pārmaiņu vadībā, finanšu analīzē un komandu vadībā. Pēdējos 10 gadus Kerli bija cieši saistīta ar inovatīvu tirgus stratēģiju īstenošanu un produktu jauninājumu ieviešanu tirgū, ieņemot vadošos amatus un vēlāk kļūstot par Latvijas lielākā telekomunikāciju uzņēmuma Lattelecom valdes locekli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērtējot šī gada miljonāru sarakstu galvgali, redzams, ka, piemēram, ilggadējo privāto baņķieru vai azartspēļu jomas uzņēmēju līderpozīcijas ir nomainījuši citas paaudzes un citu nozaru uzņēmēji.

Iepriekšējo gadu nepārspētos līderus – SIA Mikrotīkls dalībniekus Arni Riekstiņu un Džonu Martinu Talliju - šajā gadā izdevies apsteigt uzņēmējam Agrim Tamanim, kurš ir holdingkompānijas Draugiem Group 100% īpašnieks. Agrim Tamanim piederošo uzņēmumu koppeļņa aizvadītajā gadā pārsniegusi 57,8 miljonus eiro.

Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts žurnālā Miljonārs 

Šis ir jau 26. gads, kad tiek publicēts jauns Latvijas 100 bagātāko...

Augstās pozīcijās ierindojušies ne tikai holdingkompāniju īpašnieki, bet arī nekustamo īpašumu pārvaldītāji un attīstītāji, veselības un farmācijas nozarē strādājošo uzņēmumu īpašnieki, kā arī uzņēmēji no kokapstrādes jomas, finanšu pakalpojumu un arī IT jomas. Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka savukārt būvniecības, transporta un loģistikas nozares uzņēmumu īpašnieku pārstāvība, salīdzinot ar to, kāda bija situācija pirms 3-5 gadiem, šajā gadā ievērojami sarukusi.

Šoreiz redzams, ka ģimeņu ciešās saites un vairāku vienas ģimenes locekļu nokļūšana pelnītāju TOPā kļuvusi biežāka parādība: var minēt vairākus piemērus - Kesenfeldu, Lipmanu, Apsīšu, Sproģu, Bērziņu ģimenes, kuru pārstāvji nokļuvuši miljonu pelnītāju vidū.

Līdzīgi kā iepriekšējā gadā, miljonāru sarakstā iekļuvuši arī eksportējošo uzņēmumu īpašnieki. Tie ir ne tikai no apstrādes rūpniecības, jo redzam gan pakalpojumu eksportētājus, gan produkcijas ar augstu pievienoto vērtību ražotājus.

Apskatot miljonāru TOPu un vērtējot veiksmīgo uzņēmēju vecumu, redzams, ka jauno uzņēmēju paaudze – trīsdesmitgadnieki - šajā sarakstā sevi piesaka aizvien plašāk. Turklāt daļa no tiem uzņēmumus veidojuši paši un nav tos pārmantojuši vai ieguvuši no saviem vecākiem.

SIA Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa norāda, ka vēl aizvien pelnītāju un arī miljonāru TOPa precīzai noteikšanai šķērslis ir akciju sabiedrību akcionāru noteikšana – proti, šobrīd šī informācija nav obligāti reģistrējama publiskā reģistrā. Tomēr jau pēc gada sakarā ar izmaiņām normatīvajos aktos akciju sabiedrību akcionāru saraksti būs kā publiskojama informācija, tas savukārt veicinās caurspīdīgumu un datu analīzes iespējas arī šajos gadījumos.

Vairāk lasi jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Miljonārs!

Dienas Biznesa abonenti žurnālu Miljonārs saņem bez maksas.

Jaunāko Miljonāru lasi arī elektroniski vai meklē lielākajās tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

LU izveidos zebrzivtiņu laboratoriju pretvēža zāļu efektivitātes novērtēšanai

LETA, 13.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitātes (LU) Medicīnas fakultātē (MF) izveidos zebrzivtiņu laboratoriju pretvēža zāļu efektivitātes novērtēšanai, informē LU.

LU MF uzsākts jauns pētījumu projekts, kas paredz fakultātē izveidot zebrzivtiņu laboratoriju un ieviest zivtiņu modeli audzēju šūnu jūtības noteikšanai pret pretvēža medikamentiem.

Zebrzivtiņas ir akvāriju zivtiņas, kas daudzās pasaules laboratorijās tiek izmantotas kā modeļorganisms pirmsklīniskajā izpētē. Tās palīdz labāk saprast slimību mehānismus, reģenerāciju, atrast un pārbaudītu terapeitiskos savienojumus.

“Cilvēka slimība ir gandrīz tikpat unikāla, kā pats cilvēks un tāpēc ir svarīgi meklēt individuālu ārstēšanas pieeju, ko sauc par personalizēto medicīnu. Zebrzivtiņu modeļi varētu palīdzēt ātrāk un precīzāk nokļūt pie atbildes, kādas zāles pacientam jālieto,” skaidro LU MF vadošais pētnieks Dr. pharm. Vadims Parfejevs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāpēc Latvijai vajadzīga Āfrika?

Ieva Jākobsone Bellomi, #esiLV valdes locekle, projekta līdzautore, Džona Kabota Universitātes Romā docente, 29.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen noslēdzies pirmā Latvijas starptautiskās attīstības sadarbības projekta Āfrikā sākuma posms. Tā laikā diasporas profesionāļu, zinātnieku un uzņēmēju kustības #esiLV un Rīgas Biznesa skolas (RBS) komanda Namībijā un Zambijā strādāja ar topošajām uzņēmējām, kā arī dalījās savā pieredzē ar vietējo institūciju pārstāvjiem par ilgtspējīgas un iekļaujošas ekonomikas un biznesa vides veidošanu.

Projekts “Viņa pārveido pasauli” (She Rebuilds the World) ir kustības #esiLV iniciēts un radīts, ar zināšanām un lektoriem to atbalsta Rīgas Biznesa skola, finansē Latvijas Republikas Ārlietu ministrija. Lielu atbalstu sniedza arī Āfrikas valstu partnerorganizācijas: vadības un finanšu konsultāciju kompānija “Business Financial Solutions” Vindhukā, Namībijā, un Zambijas Attīstības aģentūra Lusakā, Zambijā.

Projekta pamatmērķi ir trīs: pirmkārt, sniegt zināšanas un atbalstīt uzņēmējdarbības uzsākšanu jaunietēm Namībijā un Zambijā ar Rīgas Biznesa skolas speciāli izveidotu apmācības programmu. Otrkārt, dalīties pieredzē par pāreju no komandekonomikas uz brīvā tirgus principiem un ekonomikas diversifikāciju kā valsts tautsaimniecības izaugsmes pamatu. Lai uzņēmējs spētu realizēt savas ieceres, valsts pārvaldei ir jāveido tāda biznesa vide, kas katru uzņēmēju iespējo un atbalsta. Tādēļ #esiLV starptautiskie un diasporas eksperti paralēli uzņēmējdarbības nometnēm dalījās pieredzē ar Namībijas un Zambijas tirdzniecības ekspertiem un valsts pārvaldes pārstāvjiem par Latvijas pārmaiņu ceļu pēdējo trīsdesmit gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Capital apgrozījums sasniedzis 37 miljonus eiro

Db.lv, 19.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilna servisa IT uzņēmuma “Capital” apgrozījums pagājušajā gadā sasniedza gandrīz 37 miljonus eiro, gada laikā palielinoties par 6,6%.

Lielāko izaugsmi 2022. gadā nodrošinājusi infrastruktūras risinājumu kategorija, pārdošanas apjomiem pieaugot par 44%. Tāpat kāpis pieprasījums pēc iekārtām, kas atbalsta šobrīd aktuālo darba hibrīdmodeli.

Uzņēmuma pārstāvji iezīmē, ka pērn lielākais uzsvars bijis uz pielāgošanos katra klienta individuālajām vajadzībām šajos izaicinošajos laikos, kā arī uz kopējā pakalpojumu klāsta paplašināšanu. Turklāt “Capital” uzsāk jaunas, ērtākas tiešsaistes pasūtījumu sistēmas izveidi, ieguldot tajā 200 tūkstošus eiro.

“2022. gads ļāva pārliecināties, ka kvalitatīvs serviss mūsu klientiem ir tikpat nozīmīgs kā kvalitatīvi produkti. Apgrozījuma pieaugums šogad balstās ne tikai nenoliedzamajā pieprasījumā pēc tehnoloģijām, bet arī spējā atrast individuālu pieeju katram klientam, pakalpojumu klāsta uzlabošanā, kā arī prasmē pielāgoties mainīgajiem un sarežģītajiem apstākļiem. Pērnā gada prioritāte uzņēmumiem bija darbinieku produktivitātes veicināšana. Interesanti, ka attālinātā darba popularitātes pieaugums veicinājis arī klientu vēlmi iegādāties kvalitatīvāku datortehniku, kas būtu uzticamāka, ergonomiskāka un kalpotu vairākus gadus. Skatoties uz augušajām tehnoloģiju cenām, jāatzīmē, ka lielākoties tās ietekmē nevis enerģētikas krīze, bet piegādes ķēžu traucējumi, kuri sākās pandēmijas laikā,” skaidro AS “Capital” valdes loceklis Ivars Šulcs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vadošie zinātnieki un mācībspēki no Latvijas Universitātes (LU), Rīgas Tehniskās universitātes (RTU), LU Cietvielu fizikas institūta (LU CFI) un LU Matemātikas un informātikas institūta (LU MII), kas darbojas kvantu tehnoloģiju jomā, ir izveidojuši Latvijas kvantu iniciatīvu.

Apvienība palīdzēs pārraudzīt un koordinēt ar kvantu tehnoloģijām saistītās aktivitātes Latvijā, iesaistīties Eiropas kvantu tehnoloģiju sadarbības tīklos, sekot līdzi Latvijas industrijas vajadzībām un pārstāvēt tās intereses kvantu tehnoloģiju attīstībā.

Kvantu tehnoloģiju attīstība ir cilvēces mēroga izaicinājums, kura pārvarēšanā ir jāiesaistās ikkatrai valstij, un šī iniciatīva ir veids, kā Latvija iesaistās šajā izaicinājumā. Latvijas Kvantu iniciatīvas izveide ir iespēja savienot Latvijas zinātniekus ar Eiropas un pasaules zinātniekiem, koordinēt Latvijā veiktās aktivitātes kvantu tehnoloģiju jomā, lai tās būtu mērķtiecīgas un rezultatīvas. Iniciatīvas ietvaros norisināsies sadarbība ne tikai zinātnieku starpā, bet arī tiks iesaistīti uzņēmumi un valsts institūcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO: RTU izveido individuālo aizsardzības līdzekļu testēšanas laboratoriju

Db.lv, 17.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskās universitātes Laboratoriju mājā 18.janvārī tiks atklāta Individuālo aizsardzības līdzekļu testēšanas laboratorija, kuras aprīkojums ir unikāls pasaules līmenī.

Jaunā laboratorija nodrošinās operatīvu un kvalitatīvu individuālo aizsardzības līdzekļu pārbaudi.

Bagātīgi aprīkotajā laboratorijā ir ap 80 dažādu iekārtu, kas paredzētas gan masku, respiratoru un filtru, gan īpašuzdevumu apģērbu, piemēram, aizsargtērpu un darba apģērbu, kā arī dažādu tekstilmateriālu testēšanai. Laboratorijā, ir, piemēram, dažādas iekārtas, kas ļauj pārbaudīt sejas aizsargmasku, respiratoru un filtru noturību pret dažāda veida piesārņojumu, noteikt to mehānisko izturību, mikrobioloģisko tīrību.

Ir iekārtas, kas ļauj pārbaudīt CO2 noplūdi respiratoros, maskās vai filtros, lai noteiktu aizsarglīdzekļu efektivitāti dažādu saslimšanu uzliesmojumos. Laboratoriskās iekārtas imitē apstākļus, kādos ilgstoši atrodas, piemēram, ugunsdzēsēji, karavīri, mediķi, citi īpašo uzdevumu veicēji, kā arī sportisti vai profesionāļi, kuri valkā īpašuzdevumu apģērbu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Labākās 2021.gada būves Latvijā

Db.lv, 25.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Astoņās nominācijās apbalvoti "Gada labākā būve Latvijā 2021" laureāti, informēja pasākuma rīkotāji.

Latvijas Būvnieku asociācijas un Latvijas Būvinženieru savienības sadarbībā ar 21 profesionālo biedrību un nozares institūciju rīkotā skate Gada labākā būve Latvijā šogad notiek 24.reizi. Žūrija vērtēja vairāk nekā 60 pērn ekspluatācijā nodotās būves, infrastruktūras un ainavu objektus.

Skates finālā godalgotos objektus skatiet galerijā!

Labāko objektu radītāji saņēma balvas - simboliskās arkas, plāksnes ar titula apliecinājumu, gadagrāmatu ar visu pieteikto būvju attēliem un informāciju, kā arī bērnu zīmējumu konkursa "Mana novada dārgakmens" - jaunā būve uzvarētāju darbiem. Vairāki objekti un pasūtītāji saņēma žūrijas uzslavas, skates atbalstītāju un partneru simpātiju balvas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Bez precīzi definētiem mērķiem panākumus sasniegt grūti

Guntars Gūte, Diena, 23.11.2022

Neils Kalniņš: “Kā valsts esam mazi kad tirgus izmērā, gan dažādās citās kategorijās, bet vienlaikus – maziņš tas nenozīmē, ka tas ir slikti, un Latvija, manuprāt, ir izcila gan tajos uzņēmumos, kas šeit darbojas tieši tehnoloģiju laukā.”

Foto: Aivars Liepiņš, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mums jāmāk dzīvot tehnoloģiju laikmetā, izmantot to iespējas valsts un sabiedrības labklājības paaugstināšanai, uzsver foruma 5G Techritory programmu direktors Neils Kalniņš.

Tehnoloģiju attīstība šobrīd notiek ļoti straujā tempā, dažādi jauni risinājumi tiek prezentēti teju ik nedēļu. Šķiet, savā ziņā to visu sekmē arī 5G sniegtās iespējas. Arī Latvijā tiek radītas dažādas jaunas lietas, kas arī sekmīgi tiek ieviestas mūsu ikdienā. Kādi mēs izskatāmies uz pasaules fona tehnoloģiju attīstības jomā?

Kā valsts esam mazi kad tirgus izmērā, gan dažādās citās kategorijās, bet vienlaikus – maziņš tas nenozīmē, ka tas ir slikti, un Latvija, manuprāt, ir izcila gan tajos uzņēmumos, kas šeit darbojas tieši tehnoloģiju laukā, gan arī caur šo savu mazumu mēs iegūstam ļoti lielu spēju būt elastīgiem, tādējādi daudz ātrāk spējam reaģēt uz dažādām pārmaiņām un globāliem un lokāliem izaicinājumiem. Protams, te jānovelk zināmu robežu starp tehnoloģiju pasauli un ikdienas dzīvi, jo vienmēr varam skatīties pagātnē – uz nesakārtoto izglītības sistēmu vai ne tik viediem pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar Covid-19 apkarošanu vai enerģētikas nozari, kuru negatīvās sekas mēs šobrīd izjūtam – tie ir jautājumi, kurus vienmēr var kāds uzsvērt, norādot, ka nemaz tik sekmīgi mēs neesam un esam pēdējās vietās Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā notikuši Sarkandaugavas pārvada slogošanas darbi, kuru laikā pārbaudīta būves faktiskā nestspēja un tā gatavība satiksmes atvēršanai.

Atbilstoši RTU speciālistu izstrādātajai programmai, slogošanā tika izmantotas 13 dažādas slodžu shēmas.

Vienas slodžu shēmas pārbaudē vienlaicīgi tika izmantotas sešas kravas automašīnas. Katra automašīna sver 30 tonnas, tādējādi uz pārvada vienlaicīgi atradās 180 tonnu liels svars. Slogošanas laikā tika veikta pārvada izlieču mērīšana un to salīdzināšana ar teorētisko aprēķinu, lai varētu sagatavot slēdzienu par pārvada gatavību satiksmes atvēršanai.

"Sarkandaugavas pārvads ir būtisks posms Rīgas pilsētas satiksmes plūsmu sakārtošanā. Apvienojumā ar Austrumu maģistrāli tas ļaus smagās mašīnas, kas, piemēram, brauc pa krastmalu gar prezidenta pili, pa Senču ielu, vai pa Valdemāra ielu, aizvirzīt prom no centra. Vienlaikus tas sakārtos ielu tīklu šajā apkārtnē un paredz arī gājēju un velobraucēju pārvietošanās uzlabojumus," komentē Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks satiksmes infrastruktūras un attīstības jautājumos Vilnis Ķirsis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar energobūvniecības uzņēmuma RECK akcionāru lēmumu par RECK valdes priekšsēdētāju iecelts Āris Žīgurs.

“Esmu nolēmis pieņemt RECK akcionāru piedāvājumu stāties uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatā. Apzinos, ka šis ir nozarei un uzņēmumam izaicinošs laiks. No vienas puses milzīgs izmaksu pieaugums nozarē kopumā, kas ietekmē uzņēmuma ikdienas darbību un nākotnes plānus. No otras puses – šis ir iespēju laiks, RECK savu profesionalitāti turpinot pierādīt dažādos investīciju projektos, kas plānojas ne tikai Baltijas, bet Eiropas mērogā,” uzskata Āris Žīgurs.

Āris Žīgurs no 2010. gada līdz 2020. gadam bijis AS Latvenergo valdes priekšsēdētājs, savukārt pirms tam ilgstoši - AS Rīgas siltums prezidents. Ieguvis inženierzinātņu doktora zinātnisko grādu Rīgas Tehniskajā universitātē, kā arī maģistra profesionālo grādu uzņēmumu un organizāciju vadīšanā RTU Rīgas Biznesa skolā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīpsalā sācis darboties tehnoloģiju uzņēmuma SIA "Tet" ierīkotais viedais apgaismojums, kas pielāgojas satiksmes plūsmai, informē "Tet" pārstāvji.

Viedās pilsētas pilotprojekts Ķīpsalā top sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU), Rīgas domi, pašvaldības aģentūru "Rīgas gaisma" un "Draugiem Group" meitasuzņēmumu "Idea Lights".

"Tet" ar viedajām gaismām aprīkojis kopumā 55 stabus Ķīpsalā, un uz stabiem, kas ir aprīkoti ar jaunajām LED lampām un kustības sensoriem, ir pieejamas uzlīmes ar QR-kodu, kuru ieskenējot var noskaidrot ietaupīto elektroenerģiju, satiksmes intensitāti konkrētajā ielas posmā un oglekļa dioksīda emisiju samazinājumu.

"Tet" korporatīvās attīstības direktors Māris Dreimanis norāda, ka līdz šim uzņēmums testējis dažādas gaismas intensitātes variācijas, lai atrastu labāko, kas gan palīdzēs uzlabot energoefektivitāti, gan apmierinās iedzīvotāju vēlmes. Tumšajā diennakts laikā ielas nepaliks neapgaismotas, bet apgaismojuma intensitāte tiks būtiski samazināta, kamēr uz ielām nav kustības, tādējādi palīdzot ievērojami samazināt elektroenerģijas patēriņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Portrets: KVADRO valdes priekšsēdētājs Andris Madelis

Armanda Vilciņa, 18.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai bizness ilgtermiņā spētu augt un attīstīties, to vajadzētu balstīt tikai uz pašu nopelnīto naudu, nevis neskaitāmiem kredītiem un aizņēmumiem, domā Andris Madelis, SIA KVADRO valdes priekšsēdētājs.

Kad attīstībā un ražošanā iegulda to, ko esi nopelnījis, uzņēmuma darbība ir daudz drošāka, spriež A.Madelis, piebilstot, ka jebkuram biznesam ir jātiecas pēc stabiliem rādītājiem, nevis straujas īstermiņa izaugsmes. Uzņēmumi, kas piedzīvo ļoti būtisku izaugsmi, pāris gadus pēc šī pieauguma nereti vairs nespēj izdzīvot, jo, kad iekustināts jaudīgs motors, atkal samazināt ražošanas apjomus ir teju neiespējami, secina SIA KVADRO valdes priekšsēdētājs, atzīmējot, ka nedrīkst aizmirst arī par produkta kvalitāti. Jebkura biznesa veiksmes pamatā primāri ir kvalitatīvs produkts, kas klientiem pieejams par pieņemamu cenu. Ja šie nosacījumi izpildīti, netrūks arī rezultātu, atzīmē A.Madelis.

Komentāri

Pievienot komentāru