Pasaules militārie izdevumi pērn sasnieguši jaunu rekordu, devīto gadu pēc kārtas apsteidzot iepriekšējā gada tēriņus, pirmdien paziņojis Stokholmas Starptautiskais miera pētījumu institūts (SIPRI).

Saskaņā ar kārtējo SIPRI ziņojumu militāriem mērķiem domātie izdevumi, kas koriģēti, ņemot vērā inflāciju, 2023.gadā pieauguši par 6,8% un sasnieguši 2,44 triljonus ASV dolāru, kamēr 2022.gadā tie bija 2,24 triljoni.

Tas ir lielākais bruņošanās tēriņu pieaugums kopš 2009.gada.

Visas desmit valstis, kas līdz šim tērējušas vislielākos līdzekļus aizsardzībai, arī pērn ievērojami palielinājušas savus izdevumus.

Pētnieki nepieredzēto militāro tēriņu pieaugumu cita starpā skaidro ar Krievijas uzsākto karu pret Ukrainu.

Militārie tēriņi pieauguši visos reģionos, kas apskatīti ziņojumā, un tas, kā uzskata autori, liecina, ka pasaule jūtas nedrošāka un, iespējams, dod priekšroku militāriem, nevis diplomātiskiem līdzekļiem.

Militārie izdevumi pasaulē 2022.gadā sasnieguši jaunus augstumus, secināts pirmdien publiskotajā Stokholmas Starptautiskā Miera pētījumu institūta (SIPRI) ziņojumā.

Institūts aplēsis, ka militārie izdevumi, ņemot vērā inflāciju, pērn palielinājušies par 3,7%, salīdzinot ar 2021.gadu, un sasnieguši 2,24 triljonus ASV dolāru.

Neņemot vērā inflāciju, pieaugums būtu 6,5%.

Militārie izdevumi Eiropā pērn pieauguši līdz augstākajam līmenim 30 gados - ņemot vērā inflāciju, tie palielinājušies par 13%.

Tas lielākoties skaidrojams ar Krievijas karu Ukrainā, militāro palīdzību Kijivai un bažām par Krievijas radīto draudu palielināšanos, norādīts SIPRI ziņojumā.

Militārie izdevumi pasaulē 2022.gadā pieauguši astoto gadu pēc kārtas.

"Nepārtrauktais globālo militāro izdevumu pieaugums pēdējos gados ir zīme, ka mēs dzīvojam arvien nedrošākā pasaulē," norādīja SIPRI pārstāvis.

Mūsu valsts drošības stiprā puse ir IKT un inženiertehniskie risinājumi, kiberdrošība, bezpilotu sistēmas gan uz sauszemes, gan gaisā, 5G militārā testa vide, bet riski slēpjas apgādē reāla kara gadījumā.

Pārtikas un degvielas krājumi, decentralizēta apgāde, pat karavīru mēteļu uzšūšanai uzņēmumi jāmeklē ar īpašu degsmi, apliecināja Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas (DAIF Latvija) un Aizsardzības ministrijas (AM) rīkotās Industrijas dienas kopīgi Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS).

Ukrainas kara ēnā ar citu ātrumu

Lai arī parasti šādos pasākumos ministru uzrunas ir drīzāk formālas, nekā saturīgas, tad Industrijas dienās NBS Aizsardzības ministra Arta Pabrika izteikumi bija ne tikai saturīgi, bet arī ar skaidru redzējumu uzņēmējiem. Par ministra teiktā svaru pēc noklusējuma liecina arī aizsardzībai palielinātais budžets līdz 2,5% no IKP. Proti, nauda nozarē būs, un ir vērts papētīt aizsardzības iepirkumus gan šogad, gan turpmākajos gados.

Neviens negrib atpalikt bruņošanās sacensībā - valstu militārie tēriņi skrien debesīs

Pasaules kopējie tēriņi militārām vajadzībām sasnieguši 1,82 triljonus ASV dolāru, kas ir visvairāk kopš Aukstā kara beigām, liecina Stokholmas Starptautiskā Miera pētījumu institūta apkopotie dati (SIPRI), ja precīzāk, tad kopš 1988. gada, kad šādi dati vispār ir pieejami.

Kopumā globālā mērogā militārie tēriņi 2018. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, auguši par 2,6%. Pasaules ģeopolitika tradicionāli nekad nav pilnībā mierīga, un šobrīd, šķiet, pat drīzāk turpina plaukt labs fons tam, lai valstis turpinātu piedalīties aktīvākā bruņošanās maratonā. Jau ziņots, ka pēdējā laikā daudzas pasaules valdības dod visai skaidrus mājienus par militāro tēriņu palielināšanu. Turklāt lielā daļā gadījumu šāds process no plāniem pārgājis uz reāliem darbiem. Šāda situācija, protams, rada pamatu zināmai trauksmei, lai gan skaidrs ir tas, ka notiekošais par labu nāk tiem uzņēmumiem, kas savu darbību saista ar militārā aprīkojuma un dažādu ieroču ražošanu. Ja bruņojas kaimiņš, tad arī pašam nākas audzēt militāros tēriņus. Pieejamie dati arī liecina - no 2011. gada līdz 2018. gadam globālā mērogā militāro konfliktu upuru skaits trīskāršojies, ja salīdzina ar iepriekšējo septiņu gadu periodu.

Ukrainā virs Kremļa atbalstītās kara darbības zonas notriektā lidmašīna ar 298 bojā gājušajiem ir viens no lielākajiem aviācijas negadījumiem pasaulē. Šādos gadījumos neizbēgami rodas arī jautājums par to, kurš un vai kompensēs zaudējumus un kādā apmērā. Cik lieli vispār ir zaudējumi un kāda ir bijusi līdzšinējā prakse pasaulē? Svarīgs aspekts ir arī lidmašīnas lidošana pāri kara darbības zonai un vai tā oficiāli skaitās kara darbības zona, vai varbūt tomēr juridiski izrādīsies, ka lidmašīnu notrieca teroristi – visa šī informācija ietekmēs lēmumus par kompensācijas lielumiem un par aviosabiedrības atbildību.

Jāatzīmē, ka lielā augstumā lidot pāri kara darbības zonām ir pasaules aviosabiedrību regulāra prakse. Katru dienu tūkstošiem lidmašīnu lido pāri vietām ar dažādu kara darbības aktivitāti. Pāri nemierīgajam Ukrainas austrumu reģionam līdz pagājušajai nedēļai katru dienu lidoja pasažieru lidmašīnas, un arī reisa MH17 notriekšanas pēcpusdienā tur gaisā atradās vairāku aviosabiedrību lidmašīnas. Tiek uzskatīts, ka lidot 10 000 metru augstumā ir salīdzinoši droši, jo ar roku pārnēsājamās pretgaisa raķetes tik augstu nesniedzas, bet parastiem nemierniekiem un līdzīgiem grupējumiem augsti attīstītu pretgaisa aizsardzības ieroču nav - tādi ir tikai lielu valstu oficiālam armijām. Pat arābu un rietumu atbalstītajiem Sīrijas nemierniekiem pretgaisa aizsardzības ieroči netiek izsniegti, par ko gan viņi regulāri sūdzas. Tomēr, kā secināms no publikācijām pasaules presē, tad Ukrainas nemiernieki tiek apgādāti ar daudz jaudīgākiem ieročiem, tai skaitā pretgaisa aizsardzības raķetēm. Šobrīd masu medijos cirkulē ziņas un versijas par to, ka Malaizijas lidmašīnu notrieca Krievijas atbalstītais grupējums ar Krievijas armijas piegādātu raķeti BUK, lai gan domas dalās par to vai pašu raķeti izšāva Krievijas armijas personāls vai arī tās atbalstītie militārie formējumi. Apstāklis, ka militārie formējumi cenšas ierobežot piekļuvi pie lidmašīnas atliekām un pierādījumiem, netieši liecina, ka viņiem vai viņu atbalstītājiem ir, ko slēpt.

Viena no perspektīvākajām tautsaimniecības jomām Tukuma apkaimē ir lauksaimniecības produkcijas pārstrāde, tomēr izaicinājums ir darbaspēka pieejamība

Kā skaidro aptaujātie uzņēmēji, Rīgas tuvumam ir liela priekšrocība uzņēmējdarbības attīstībā, taču galvaspilsēta ir arī darbinieku «nosūcējs».

«Tukumam ir laba atrašanās vieta – stundas attālumā no Rīgas, kas nodrošina zemākas loģistikas izmaksas. Tukuma novads un jo īpaši Pūre ir fenomenāla ar saviem pārtikas uzņēmumiem – Puratos Latvia, Kuršu zeme, Pure Chocolate. Pūrē ir bagātīgas tradīcijas augļkopībā un stādaudzēšanā. Savukārt Tukumā ir Tukuma piens, kas ir viens no lielākajiem Latvijas piena pārstrādes uzņēmumiem,» saka Pēteris Žimants, SIA Pure Chocolate pārdošanas direktors un līdzīpašnieks. Degoles pienotavas (SIA Edaks) direktores Irinas Drozdovas vērtējumā Tukuma apkārtne ir bagāta ar talantīgiem cilvēkiem un auglīgu zemi, kas ir piemērota pārtikas biznesam. Uzņēmēji norāda, ka viņiem ir laba sadarbība ar Tukuma novada domi, kas ieklausoties uzņēmēju viedoklī stratēģiskos un praktiskos jautājumos, attīsta infrastruktūru, kā arī informē par ES fondu apgūšanas iespējām.

Vēsture rādījusi – kur ir cilvēki, tur mēdz būt arī konflikti jeb pa kādam kariņam vai vismaz ģeopolitiskam saspīlējam, šķiet, ir bijis vienmēr.

Arī šī pandēmija liecina, ka daudzās sabiedrībās augusi neapmierinātība, kam var būt visai plaša ietekme uz dažādu reģionu stabilitāti. Tas attiecīgi arī nozīmē, ka valstīm jāturpina lielas summas atvēlēt militāriem tēriņiem. Pēdējos gados periodiski asa bijusi Rietumvalstu un Krievijas pretstāve. Turklāt šoreiz situācijas eskalēšanos varam novērot arī uz Latvijas un Baltkrievijas robežas. Pasaules mērogā vērā jāņem arī arvien augošās Ķīnas ambīcijas. Ķīnas vara koncentrē kontroli pār visdažādākajiem procesiem šajā valstī. Pastāv pieņēmums, ka tieši Ķīnai var būt pa spēkam arvien nopietnāk apšaubīt Rietumu demokrātisko kārtību.

Lielākie tērētāji

“Nedod, Dievs, dzīvot pārmaiņu laikos”. Parasti šo izteikumu piedēvē Konfūcijam, bet vai viņš tiešām tā ir teicis, mēs nekad neuzzināsim. Tomēr mēs esam uzzinājuši, kā tas ir – dzīvot pārmaiņu laikos, kad cilvēce vienu pēc otras piedzīvo vēl nebijušas krīzes, ko atnes līdzi Covid-19 epidēmija, Krievijas Federācijas izraisītais karš Ukrainā, enerģētikas un loģistikas traucējumi, kā arī inflācijas kāpums.

Par to, kā šī situācija ietekmē banku sektoru, un kas mūs sagaida tuvākajā nākotnē finanšu tirgos, aprunājāmies ar Sandi Kapitonovu, LPB Bank Resursu departamenta vadītāju.

Kāda ir pašreizējā situācija finanšu tirgos, un vai ir iezīmējušās skaidrākas nākotnes tendences?

Finanšu tirgū galvenā problēma vēl joprojām ir inflācija, arī šogad šī problēma ir tikpat aktuāla kā pagājušogad. Šogad var novērot, ka attīstītajās valstīs inflācija samazinās, bet tik un tā ir pietiekami augsta. Latvijas gada inflācija vēl joprojām ir augstāka nekā citās eirozonas valstīs, un tā radusies galvenokārt augošo energoresursu un ārējo apstākļu ietekmē.

Eirozonas vidējais inflācijas līmenis aprīlī šogad bija 7%, kas ir būtiski mazāk salīdzinājumā ar iepriekšējiem mēnešiem, kad šis rādītājs bija tuvu 9%. Gāzes cenas, kas bija galvenais iemesls cenu lēcienam pērn, jau vairākus mēnešus pēc kārtas uzrāda lejupejošu tendenci un ir sasniegušas pirmskara līmeni Eiropā. Tomēr inflācijas samazināšanās, pateicoties ārējo apstākļu ietekmei, Latvijā, visticamāk, būs novērojama tikai šī gada vidū, jo energoresursu un citu ārējo apstākļu ietekme, kas sevišķi saistīta ar cenu samazināšanos, bieži vien tiek novērota novēloti. Nav izslēgts, ka gan Eiropā un tai skatā arī Latvijā, paaugstināta inflācija nepazudīs, un ziemas periodā var atkal uzrādīt pieaugumu, taču vairs ne tik strauju, kā tas bija 2021. gadā.

2023. gads ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē finanšu sektoram ir bijis izaicinājumiem pilns, bet vienlaikus arī pieredzes un iespējām bagāts periods. Ekonomiku sašūpoja virkne dažādu ārēju faktoru, no nestabilas ģeopolitiskās situācijas un pat karadarbības vairākos reģionos līdz procentu likmju izmaiņām un energoresursu un izejvielu cenu svārstībām.

Šie notikumi prasījuši īstus “dzelzs nervus” katram uzņēmējam, lai spētu nemitīgi pielāgoties, pieņemt nestandarta lēmumus, kā arī meklēt pilnīgi jaunus, unikālus risinājumus savas darbības saglabāšanai un attīstīšanai.

Situācija uzņēmējdarbībā: stabila, bet ar būtiskiem izaicinājumiem

Apgrūtinātas transporta un loģistikas ķēdes, kas ierobežoja noteiktu preču pieejamību un izraisīja papildu cenu kāpumu. Karš, kas lika kāpt energoresursu cenām un attiecīgi ietekmēja arī patēriņa cenu celšanos. Atsevišķu valstu pieaugošie militārie izdevumi, kas lielā mērā tiek finansēti uz parādu rēķina. Apkures cenu pieauguma kompensācijas, pabalsti, piemaksas un algu celšanas – virkne dažādu notikumu, kas stūma inflāciju augstāk kalnā un būtiski sašūpoja ne tikai Latvijas, bet visas Eiropas ekonomisko situāciju.