«Nekāp upē, ja ir bail samērcēt kājas,» – šī paruna, kurā iekodēts brīdinājums labāk neuzņemties risku, bieži vien raksturo stāvokli Latvijas biznesa uzsācēju vidē.
Ir daudz jaunu uzņēmēju, kuri upē sen jau ir iekāpuši, to veiksmīgi pārpeldējuši un tikuši līdz jūrām un okeāniem. Tomēr pat viņu iedvesmojošie stāsti, kurus aktīvi tiražē mediji un dažādas biznesa organizācijas, nespēj iekustināt jaunu uzņēmēju vilni – statistika liecina, ka jaundibinātu uzņēmumu skaits Latvijā sarūk. Iespējams, bailes no šīs «upes» – neprognozējamās straumes, neizzinātā krasta otrā pusē – ir lielākas par iespēju piedzīvot jaunas iespējas un ievērojami plašākus horizontus.
Altum pērn veiktā pētījumā 68% jaunuzņēmēju atzina, ka viņu apmierinātība ar dzīvi ir pieaugusi, 49% apliecināja, ka ir palielinājušies ienākumi. Vienlaikus pat apstākļos, kad dažādas biznesa atbalsta organizācijas un finanšu iestādes intensīvi piedāvā finansēt jaunas un tiešām perspektīvas iniciatīvas biznesā, daudzi netiek tālāk par sapni par savu uzņēmumu. Kāds cits pirms dažiem gadiem veikts pētījums rādīja, ka aptuveni trešdaļa no Latvijas ekonomiski aktīvajiem cilvēkiem gribētu sākt paši savu biznesu (tie ir ap 300 tūkstošiem cilvēku). Nedaudz vairāk nekā puse atzina, ka viņiem un viņām nav skaidras idejas, ar ko šis uzņēmums nodarbotos. Taču no atlikušajiem aptuveni 130 tūkstošiem «sapņotāju» savu ieceri iemiesot uzdrošinās mazāk par desmito daļu. Pie tam šis skaits samazinās.
Pērn Latvijā tika reģistrēti nedaudz vairāk par 10 tūkstošiem jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs mūsu valstī kopš 2009. gada, liecina Lursoft dati (gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits vispār ir samazinājies gandrīz par 9%). Lejupslīdoša dinamika jaunizveidotu uzņēmumu skaitā bija vērojama arī pērn, kad tika dibināti ap 11 tūkstošiem jaunu uzņēmumu – par diviem tūkstošiem mazāk nekā 2016. gadā. Salīdzinājumam – Igaunijā šis skaitlis bija teju 18 tūkstoši jaunu uzņēmumu (Pasaules bankas dati). Vienlaikus ik gadu pieaug likvidēto uzņēmumu skaits, kas liecina, ka biznesa vidē notiek zināms «attīrīšanās» process, proti, darbību izbeidz neaktīvi uzņēmumi.
Upē ūdens ir silts, taču par pirmajiem soļiem tajā tomēr jāizšķiras katram pašam.
Neskatoties uz mainīgo biznesa vidi, lokāliem un globāliem satricinājumiem, priecē tas, ka uzņēmējdarbībā iesaistās aizvien vairāk iesācēju. Lursoft aprēķinājis, ka no visiem dalībniekiem, kuri 2017. gadā reģistrējuši jaunu uzņēmumu, 61% gadījumu personas vārds iepriekš nav bijis atrodams citu Latvijā reģistrētu uzņēmumu dalībnieku sarakstos. Un tomēr desmit tūkstoši nav liels jaunu uzņēmumu skaits. Turklāt, visticamāk, liela daļa no jauniem uzņēmumiem tā arī neuzsāk sekmīgu darbību vai netiek dibināti biznesa attīstīšanai, bet citu mērķu dēļ.
Latvijas situācijā ir jāpievērš uzmanība emocionālām barjerām, kas cilvēkiem liedz spert izšķirošo soli. Altum pētījumā kā četri galvenie šķēršļi tika minēti neziņa par nākotni, personisko ienākumu trūkums, grūtības atrast klientus, kā arī finanšu stabilitātes trūkums. Faktiski tie ir priekšstati par to, ka, uzsākot biznesu, es zaudēšu esošo stabilitāti, nonākšu pārmaiņu procesā, kas diez vai sola ko labu. Šis ir jāizceļ kā Latvijai specifisks faktors, jo pārējās tradicionālās barjeras – nodokļu slogs, birokrātija, starta kapitāla trūkums un līdzīgi – ir vienādas daudzviet pasaulē.
Pieņemot, ka līdzcilvēku pieredzes stāsti ir un būs labākais veids, kā iedrošināt citus, nevilšus nākas pievērst uzmanību jautājumam – no kā tad īsti šie stāsti sastāv? Parasti tie sākas ar nonākšanu grūtībās, kam seko ideja par savu biznesu un uzņēmuma «izšķilšanās». Vai arī ideja ir sen jau bijusi un briedusi līdz īstajam mirklim. Lai kāds būtu pats sākums, nosacīti otrajā posmā parasti seko stāsts par kļūdām un klupieniem, no kā pasargāts nav neviens. Par tiem drosmīgi runā tie, kam šīs kļūmes ir sen aiz muguras. Iespējams, tieši šī neizbēgamā kļūdīšanās pieredze – tās nezināmais mērogs un veids – attur no iekāpšanas iespēju upē. Ja tā, tad, iespējams, vēl vairāk un plašāk jākoncentrējas tieši uz šo kļūdu komunikāciju, kas parādītu, ka tās ir pārvaramas un bieži ir daudz ikdienišķākas, nekā mums varētu šķist.
Kāpēc par šo ir svarīgi domāt tieši šobrīd? Jo esam apstākļos, kad finanšu pieejamība jaunu ideju realizēšanai ir īpaši plaša. Naudas ir daudz, ideju un drosmes tās iemiesot – maz. Tāpēc, ja vien potenciālie jaunie uzņēmēji tiktu galā ar savām bažām un izmantotu banku, valsts un dažādu finanšu iestāžu atbalsta instrumentus, jauna biznesa sākumam ir labvēlīgi laika apstākļi. Upē ūdens ir silts, taču par pirmajiem soļiem tajā tomēr jāizšķiras katram pašam.
