Biznesa tehnoloģijas

Sonarworks risinājums kļuvis par jaunatklājumu starptautiskā auto audio konkursā

Lelde Petrāne, 16.09.2019

Jaunākais izdevums

Latvijas audio tehnoloģiju uzņēmuma Sonarworks vadītājs un līdzdibinātājs Helmuts Bēms, izmantojot Sonarworks tehnoloģiju, ieguvis Eiropas mobilo mediju asociācijas (EMMA) augstāko apbalvojumu auto audio segmentā.

EMMA ir viena no prestižākajām automašīnu audiosistēmu entuziastu organizācijām pasaulē. Tās rīkotajā ikgadējā konkursā tika pieteikts paša Sonarworks vadītāja auto – 2007. gada Saab 9-3, kas aprīkots ar Focal TNV2 pīkstuļiem, Dayton Audio RS52AN 2« kupola vidusfrekvenču skaļruņiem un DSA215 8» basa skaļruņiem, kā arī JBL W12GTI 12» sabvūferu. Sistēmu darbina Kenwood KAC-PS501F un Pioneer GM-29701 jaudas pastiprinātāji, un šīs audio sistēmas tika uzlabotas ar Sonarworks radītajām tehnoloģijām. Pretstatā jaunākās paaudzes auto, kas aprīkoti ar tūkstošiem eiro vērtām jaunākajām tehnoloģijām, Sonarworks pierādīja, ka skaņu iespējams atklāt no jauna pieejamā un demokrātiskā veidā, lepojas pats uzņēmums.

Tādējādi Sonarworks paplašina piedāvāto inovāciju spektru pasaules tirgū un pierāda, ka radītā tehnoloģija var tikt izmantota dažādās skaņas ierīcēs.

«Salīdzinot ar citiem dalībniekiem, mana auto skaņas aparatūra bija, godīgi sakot, diezgan pieticīga. Cilvēki, to redzot, mazliet vīpsnāja, tomēr manai mašīnai, iespējams, ir aptuveni tūkstoš reižu lielāka skaņas apstrādes jauda nekā jebkuram citam modelim, kuru audio sistēmas es mēdzu uzlabot ar Sonarworks radīto un patentēto tehnoloģiju. Un šī tehnoloģija būs pieejama ikvienam,» stāsta H. Bēms.

Pirmoreiz EMMA pasākumu H. Bēms apmeklējis kā skatītājs, būdams auto skaņas sistēmu entuziasts. Viņš sapratis, ka šajās sacensības ir iespēja izaicināt un pārbaudīt Sonarworks Reference 4 produktu jaunā vidē, tāpēc nolēmis konkursam pieteikt savu auto, izmantojot tajā Sonarworks tehnoloģiju. «EMMA ir autoritāte automobiļu industrijā, jo tā stingri un objektīvi vērtē auto audiosistēmu attīstību. Organizācijai ir ārkārtīgi augsti standarti, un šajā konkursā ir patiesi sīva konkurence, tāpēc tā bija lieliska iespēja pārbaudīt Sonarworks skaņas uzlabošanas programmatūru, sacenšoties ar labākajām auto audiosistēmām pasaulē,» skaidro H. Bēms.

Lai arī Reference 4 lielākoties ir pazīstams skaņu ierakstu jomas profesionāļiem, kur tā digitāli kalibrē austiņas un studijas monitorus precīzai skaņas kvalitātei, Sonarworks šobrīd iegulda lielus resursus audio risinājumos, kas tuvā nākotnē būs pieejami plašākai auditorijai - mūzikas un audio klausītājiem. Šī tehnoloģija pašlaik tiek strauji attīstīta, lai ikviens spētu uzlabot skaņu neatkarīgi no klausīšanās ierīces – austiņās, mājas audio iekārtā vai savā auto.

Sonarworks dibināts Latvijā 2012. gadā, kad divi mūzikas mīļotāji satika inženieri. Sonarworks galvenais birojs atrodas Rīgā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas audio programmatūras inovators – Latvijas jaunuzņēmums Sonarworks – pabeidzis investīciju piesaisti A raundā, investīciju fondu Karma Ventures (Igaunija) un Practica Capital (Lietuva) vadībā piesaistot 5 miljonus eiro.

Jaunuzņēmums Sonarworks ir dibināts 2012. gadā, un tas ir pasaules līderis digitālās skaņas kalibrēšanas tehnoloģijās. Uzņēmuma klienti atrodas 170 pasaules valstīs. Sonarworks datu bāzē ir vairāk kā 10 000 izmērītu skaņas iekārtu, un unikālas mākslīgā intelekta tehnoloģijas, kas palīdz noteikt individuālas vēlmes pēc klausīšanās parametriem un personalizētas skaņas. Tādējādi jau drīzumā uzņēmums spēs piedāvāt individuālu klausīšanās pieredzi ikvienam jebkurā ierīcē.

«Šis ir vēl viens būtisks Sonarworks sasniegums. Kopā ar jaunajiem investoriem mēs tagad dodamies virzienā, lai piedāvātu labāko klausīšanās pieredzi jebkurā iekārtā,» darījumu komentē viens no uzņēmuma dibinātājiem un vadītājiem Helmuts Bēms. «Šobrīd mūsu tehnoloģija uzlabo skaņu 74% lietotāju, 5 minūšu laikā apgūstot viņa klausīšanās spēju un vēlmes. Finansējums mums palīdzēs izveidot komandu galvenajos tirgos, tāpēc divu gadu laikā mums vajadzētu sasniegt 10 miljonu eiro peļņas robežu. Jau šobrīd mēs sadarbojamies ar uzņēmumiem, kas nodrošina mūzikas straumēšanu, kā arī tiem, kas ražo austiņas, viedtālruņus un darbojas audio aparatūras segmentā. Esot viņiem tuvāk, mums būs lielākas iespējas nodrošināt vēl labāku tehnoloģijas pieredzi.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

23. janvārī jau piekto reizi tiks pasniegti apbalvojumi "Gada investors" par 2019. gada Latvijas sekmīgākajām privāto investoru un uzņēmumu sektora investīcijām.

Uz balvu septiņās kategorijās šogad pretendē 18 investori, investoru apvienības un darījumu konsultanti.

"2019. gadā LatBAN biedri, privātie investori un investoru sindikāti kopumā 20 jaunuzņēmumos un projektos ieguldījuši vairāk nekā miljonu eiro. Paralēli privātajām investīcijām biznesa eņģeļi palīdzējuši vairāk nekā 80 uzņēmējiem ar biznesa vadības konsultācijām un mentoringu, lai noteiktu pareizo kursu ilgtermiņa attīstībai," stāsta Jānis Rancāns, LatBAN valdes priekšsēdētājs.

Uz balvu "Gada investīcija" privāto investoru sektorā par investīcijas apjomu un perspektīvāko nākotnes prognozi pretendē:

- Kārlis Babulis un Jānis Grīnbergs par investīciju 20 000 eiro apjomā uzņēmumā "Fertilizer Group". Investori ir palīdzējuši arī piesaistīt četru miljonu eiro kredītlīniju no ASV fonda "Exworks Capital Fund I".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Helsinkos bāzētais riska kapitāla fonds "Superhero Capital" plāno ieguldīt arī Latvijas jaunuzņēmumos, fokusējoties uz kompānijām, kas strādā ar datiem.

"Šajā fondā galvenais akcents ir uz uzņēmumiem, kas rada konkurences priekšrocību caur datiem – tos vācot, apstrādājot, analizējot, pievienojot vai atvasinot to vērtību. Lauks ir plašs un šeit ir daudzas iespējas," teic Ernests Štāls, "Superhero Capital" partneris Latvijā un Lietuvā.

Tuvākajos četros gados fonds iecerējis investēt 25 jaunuzņēmumos Somijā un Baltijā. Fonds vienā jaunuzņēmumā iegulda līdz vienam miljonam eiro, vidēji – 400 tūkstošus eiro.

E. Štālam ir bijušas vairākas sarunas ar vietējiem jaunuzņēmumiem un viņš pieļauj, ka drīzumā būs arī pirmās investīcijas.

"Latvijas jaunuzņēmumiem ir potenciāls, bet dažreiz trūkst kontaktu loka ārpusē. Pašlaik lielākais pieredzes trūkums ir tajā, kā būvēt starptautisku uzņēmumu. Šeit gan jāsaka, ka ir arī pirmie veiksmes stāsti, kur uzņēmumi ir izgājuši starptautiski un dalās ar savu pieredzi, piemēram, "Mailigen", kas tagad daļa no "Pipedrive", "Infogram", kas tagad ir daļa no "Prezi", "Lokalise", "Sonarworks". No šiem uzņēmumiem noteikti nāks nākamā jaunuzņēmumu paaudze, kas jau būs ar pieredzi un globālu ambīciju," spriež E. Štāls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Jaunuzņēmumi piesaistījuši 13 miljonus

Anda Asere, 10.09.2020

Diāna Lāce–Davidova, Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas "Startin.lv" izpilddirektore

Foto: Anda Asere

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šim šogad Latvijas jaunuzņēmumi piesaistījuši 13 miljonus eiro, lielākās investīcijas piesaistījuši "Juro" un "Lokalise".

Tā šodien notiekošajā Latvijas Jaunuzņēmumu kopienas forumā informēja Diāna Lāce–Davidova, Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas "Startin.lv" izpilddirektore. Asociācijas dati liecina, ka 2019. gadā jaunuzņēmumi piesaistīja 17,3 miljonus eiro, bet 2018. gadā – 16,5 miljonus eiro.

Riska kapitāla fonda "Change Ventures" partneris Andris K. Bērziņš norāda, ka kopumā vērojama tendence, ka saistībā ar Covid-19 izraisīto neskaidrību nedaudz samazinās finansējuma apjoms, ko piesaista jaunuzņēmumi – investīciju skaits un vidējās summas. Taču viņš uzsver, ka labas komandas arvien spēj piesaistīt finansējumu.

Šobrīd Latvijā darbojas vairāk nekā 400 jaunuzņēmumi, no kuriem kā aktīvus var uzskatīt 230. 36% jaunuzņēmumu darbojas programmatūra kā pakalpojums nozarē, 24% strādā ar finanšu tehnoloģijām un 11% ir zinātniskie jaunuzņēmumi. Kā piemērus ar lielāko ietekmi D. Lāce–Davidova min "Sonarworks", "Printful", "Printify" un "Edurio".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas visstraujāk augošie uzņēmumi

Ilze Žaime, 11.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturto gadu pēc kārtas laikraksts "Financial Times" publicējis Eiropas 1000 straujāk augošo kompāniju topu, kurā šogad ierindojušies arī divdesmit septiņi uzņēmumi no Baltijas, tostarp - septiņi Latvijas, astoņi - Igaunijas un divpadsmit - no Lietuvas.

"Financial Times", kas sarakstu veidoja sadarbībā ar izpētes uzņēmumu "Statista", norāda, ka šogad ierindoties sarakstā bijis vēl grūtāk nekā pērn, zemākajam uzņēmuma izaugsmes solim šogad esot 38,4% gadā, salīdzinot ar pērnā gada 37,7%.

Kopumā uzskatāmi redzams, ka tehnoloģiju nozīme aug, šo nozari kopumā pārstāvot 189 uzņēmumam. Ieskaitot e-komerciju un finanšu tehnoloģiju sektoru, šis skaitlis sasniedz 259.

Par topā visvairāk pārstāvēto valsti šogad kļuvusi Vācija, kurai cieši seko Itālija, Lielbritānija un Francija, kopā iekļaujot teju 70% no visiem minētajiem uzņēmumiem.

Topa pirmajā pieciniekā ierindojās tādi uzņēmumi kā Lielbritānijā bāzētā "OakNorth Bank", Somijas "Wolt Enterprises", igauņu "Bolt Technology", Spānijas "Element Global Services" un celtniecības uzņēmums no Francijas - "Les Eco-Isolateurs".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FlyCap realizē savu investīciju Cannelle Bakery

Zane Atlāce - Bistere, 30.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Riska kapitāla fonds FlyCap īstenojis pirms 4,5 gadiem veikto 370 000 eiro investīciju saldētu maizes un konditorejas produktu ražošanas uzņēmumā SIA «Cannelle Bakery».

Periodā no 2014. līdz 2016. gadam Flycap izsniedza mezanīna aizdevumu uzņēmumam SIA «Cannelle Bakery» EUR 370 000 apmērā. Aizdevuma izsniegšanas brīdī uzņēmumam bija ļoti ierobežotas iespējas saņemt aizdevumu bankā, tādēļ investīciju fonda «FlyCap» mezanīna aizdevums bija būtisks uzņēmuma tālākai attīstībai.

Investīcija tika izmantota ražošanas modernizēšanā, ražotņu Saldū un Skrundā apvienošanā un saldēto produktu līnijās attīstībā, kas ļāva uzņēmumam realizēt stratēģisko mērķi – eksporta apjoma palielināšanu.

Piecu gadu laikā uzņēmuma kopējais apgrozījums ir pieaudzis par 23%, sasniedzot 3,3 miljonu eiro apgrozījumu 2018. gadā, un paredzams, ka 2019. gadā tas būs 4 miljonu eiro apmērā. Šajā laikā eksporta tirgus īpatsvars ir pieaudzis no 600 tūkstošiem eiro 2013. gadā līdz vairāk kā 1,3 miljoniem eiro 2018. gadā, un, pateicoties fonda investīciju atdevei, tas plānojas 1,6 miljonu eiro apmērā 2019. gadā. Savukārt eksporta tirgi pieauga no 10 valstīm 2013. gadā līdz 15 valstīm 2018. gadā. Uzņēmumam ar FlyCap investīcijas palīdzību ir izdevies izkļūt no -5% tīrajiem zaudējumiem 2013. gadā un stabilizēt uzņēmumu ar 7% tīrās peļņas maržu 2018. gadā, kas nodrošina uzņēmuma stabilitāti un ilgtermiņa dzīvotspēju, darba vietas un nodokļu

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kā kopīgi pārvarēt krīzi

Latvijas Eksportētāju asociācija "The Red Jackets", 24.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir maza un dinamiska ekonomika, kas ir atkarīga no ārējā pieprasījuma un pasaules tendencēm. Dīkstāve un patēriņa kritums Eiropā un pasaulē būtiski ietekmēs Latvijas ražošanas apjomus. Eksportētāji ir Latvijas dzinējspēks, un, ja saņems fokusētu un pareizu atbalstu tuvāko mēnešu laikā, tie ātri atgūsies, kad ekonomikas sāks stabilizēties.

Latvijas Eksportētāju asociācija "The Red Jackets" kopā ar vadošajiem eksportētājiem ir nākusi klajā ar manifestu, kas palīdzēs strukturēt un veidot atbalstu uzņēmumiem. Pirmkārt, paredzēt "Dīkstāves reglamentu" VISĀM nozarēm, neatkarīgi no NACE klasifikācijas. Ir jāizveido atbalsta mehānisms eksportējošo uzņēmumu atbalstam, kam būtiski krities apgrozījums, neskatoties uz uzņēmumu piederību kādai konkrētai nozarei. Vai arī jārada ļoti raits process, kā pievienot nozares esošam reglamentam, lai valsts palīdzība būtu efektīva un tūlītēja. Asociācija iesaka arī diferencēt atbalstu - nodokļu atvieglojumu vai daļēja atalgojuma formā atkarībā no tā, cik lielā mērā uzņēmumu ir skārusi vīrusa ietekme (procentuāls apgrozījuma kritums), ko VID ir viegli pārbaudīt un kontrolēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadīts eksporta atbalsta kustības “The Red Jackets” organizētais Eksporta izcilības forums, kura laikā, valsts augstākajām amatpersonām klātesot, jau ceturto reizi tika paziņoti pašmāju daudzsološākie jaunie eksportētāji.

Šogad svinīgā apbalvošanas ceremonija norisinājās Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma PLEIF ietvaros, kura mērķis ir veicināt Latvijas ekonomisko izaugsmi un inovāciju, stiprinot sadarbību starp dažādās uzņēmējdarbības nozarēs strādājošiem profesionāļiem Latvijā un pasaulē. Kā galvenā foruma tēma šogad tika izvirzīta Latvijas stratēģiskā komunikācija un radošo talantu potenciāls.

No visiem titulam “The Red Jackets” un “Rising Stars” izvirzītajiem pretendentiem žūrijas komisija rūpīgā atlasē izvēlējās 10 Latvijas vadošos eksporta zīmolus un 10 uzlecošās eksporta zvaigznes, kas pievienojas līdzšinējiem 100 pašmāju eksporta izcilniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

FlyCap piesaista jaunu investoru – NEFCO

Anda Asere, 24.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

NEFCO ir piecu Ziemeļvalstu valdību kopīgi dibināta starptautiska finanšu korporācija; līdz ar jaunā investora pievienošanos fonds dos priekšroku videi draudzīgiem projektiem.

"FlyCap" Mezanīna fonds, kas ir "FlyCap" otrais fonds, šogad ir piesaistījis jaunu investoru – Ziemeļvalstu Vides finanšu korporāciju (NEFCO). Kopā ar finanšu institūcijas Altum finansējumu NEFCO fondā ieguldījis 2,5 miljonus eiro. NEFCO ir izveidojušas piecas Ziemeļvalstu – Dānijas, Somijas, Īslandes, Norvēģijas un Zviedrijas – valdības. NEFCO šobrīd pārvalda vairāk nekā 560 miljonu eiro aktīvu un kopš 1990. gada ir devis finansējumu vairāk nekā 1400 privātiem un publiskiem vides projektiem.

"Neskatoties uz Covid-19 krīzi, neesam apstādinājuši mūsu investīcijas. Gluži pretēji – gribam atbalstīt uzņēmumus, kas nonākuši grūtībās Covid-19 dēļ, bet tuvāko divu gadu laikā saskata izaugsmes iespējās. Līdz ar šī investora ienākšanu, fonds priekšroku dos videi draudzīgiem uzņēmumiem un CO2 samazinošiem projektiem," norāda Jānis Skutelis, "FlyCap" partneris. Fonds vienā uzņēmumā iegulda no viena līdz trim miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fonda sākotnējais izmērs ir 21 miljons eiro, bet to plānots palielināt līdz 25 vai 30 miljoniem eiro; paredzēts veikt aptuveni 15 investīcijas Baltijas valstīs strādājošos uzņēmumos

Fonda investori ir finanšu attīstības iestāde "Altum", vairāki privātie institucionālie ieguldītāji un "FlyCap" komanda. Paredzēts, ka investīciju apjoms vienā uzņēmumā būs viens līdz trīs miljoni eiro un ieguldījums varētu tikt veikts vairākos etapos. Fondam nepieciešamības gadījumā pie laba attīstības scenārija būs iespēja veikt papildu ieguldījums.

Fonds izsniegs aizdevumus uzņēmumiem, kam pēdējo 12 mēnešu laikā ir bijis apgrozījums vismaz viena miljona eiro apmērā un kam ir labs izaugsmes un rentabilitātes potenciāls. Fonds izskatīs dažādas nozares, bet to īpaši interesē veselības aprūpe, IT, ražošana un biznesa pakalpojumi uzņēmumiem, kā arī jau eksporta tirgos sevi pierādījuši uzņēmumi. "Fonds priekšroku dos videi draudzīgiem uzņēmumiem, CO2 samazinošiem projektiem," piebilst Jānis Skutelis, "FlyCap" partneris. Fonds piedāvāšot aizdevumus ar elastīgāku atmaksas grafiku nekā to piedāvā bankas, t.i., pamatsummas atmaksu varēs veikt termiņa beigās vai sākot ar otro vai trešo gadu. Mezanīna likmi veido fiksētā un mainīgā daļa, kas būs atkarīga no biznesa pieauguma, lai nodrošinātu interešu līdzsvaru starp fondu un uzņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grozījumi Komerclikumā un likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" varētu padarīt regulējumu elastīgāku un konkurētspējīgāku.

Šonedēļ Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā pirmajā lasījumā atbalstīti Komerclikuma grozījumi, kas paredz, ka arī sabiedrību ar ierobežotu atbildību darbinieki varētu savā īpašumā iegūt uzņēmuma daļas. Tas ļautu uzņēmumu kapitāldaļu pirkuma tiesības kā darbinieku motivējošu faktoru izmantot plašākā apjomā. Komisijas deputāti konceptuāli atbalstīja arī saistītos grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas paredz, ka nodokļu atbrīvojums būs piemērojams arī uz SIA kapitāldaļu pirkuma tiesībām. Lai grozījumi Komerclikumā un likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" stātos spēkā, tie vēl trīs lasījumos jāpieņem Saeimai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Straujāk augošais Latvijas ārējās tirdzniecības segments – pakalpojumu eksports

Anda Asere, 09.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo piecu gadu laikā Latvijas pakalpojumu eksporta vērtība augusi par 29%.

Par to liecina kustības "The Red Jackets" veiktais pētījums par pašmāju eksporta nozares tendencēm. Vienlaikus produktu eksporta vērtība ir pieaugusi par 21%.

Lielo eksportētāju skaits, kuru apgrozījums pārsniedz vienu miljonu eiro, 2018. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, ir palielinājies par 145 uzņēmumiem un veido 9,4% pieaugumu. 51% no šiem uzņēmumiem ārzemēs sevi piesaka ar Latvijā radītu zīmolu.

Arī kopējais Latvijas preču un pakalpojumu eksporta vērtības apjoms 2018. gadā pieaudzis par 18% jeb no 15,1 miljonu eiro uz 17,9 miljoniem eiro. Tas liecina, ka arvien vairāk Latvijas uzņēmumu uzdrīkstas virzīties ārējos tirgos, stiprinot kopējo eksportēšanas pieredzes un zināšanu bāzi valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

2,7 jaunuzņēmumi uz katriem 10 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju

Anda Asere, 23.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šobrīd ir vairāk nekā 500 jaunuzņēmumu, ieskaitot arī idejas stadijas projektus.

Tā liecina Baltijas jaunuzņēmumu ekosistēmas pētījums, ko veicis jaunuzņēmumu akselerators "Startup Wise Guys" sadarbībā ar Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta zināšanu un inovāciju kopienu "EIT Digital".

Salīdzinot ar pagājušā gada apskata datiem par 2017.gadu un 2018. gada pirmo pusi, "Startup Wise Guys" mārketinga vadītāja Zane Bojāre min 66 jaunuzņēmumu pieaugumu. "Uz katriem desmit tūkstošiem iedzīvotāju mums ir 2,7 jaunuzņēmumu, Igaunijā 4,9 un Lietuvā - 3,3," viņa saka.

Saistībā ar Latvijas jaunuzņēmumu skaita pieaugumu Z. Bojāre piebilst, ka tas drīzāk saistāms ar Ekonomikas ministrijas pētījumu un to, ka ir apzināts plašāks loks jauno uzņēmēju un arī skaidrāk definēti kritēriji, nevis par patiešām būtisku jaunizveidotu uzņēmumu skaita pieaugumu. "Interesanti, ka saskaņā ar "Startup Lithuania" datiem Lietuvā reģistrēts pieaugums par vairāk nekā 500 jaunuzņēmumiem. Līdzīgi kā Latvijā mēs šo pieaugumu drīzāk saistām ar datu bāzes atjaunināšanu. Igaunija ir vienīgā, kur ir reģistrēts jaunuzņēmumu skaita samazinājums," viņa saka, piebilstot, ka svarīgākais ir tas, ka kopumā tik mazā reģionā kā Baltija ir ļoti augsta aktivitāte un liels jaunuzņēmumu skaits, salīdzinot ar daudz lielākām valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FOTO: Apbalvoti Latvijas 2019. gada sekmīgākie investori

Ilze Žaime, 24.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasniegti apbalvojumi "Gada investors" par 2019. gada Latvijas sekmīgākajām investīcijām.

Par "Gada investors 2019" laureātiem privāto investoru sektorā nominācijā "Gada investīcija" par investīcijas apjomu un perspektīvāko nākotnes prognozi kļuva Uldis Ūsītis, Guntars Stabulnieks un Juris Birznieks ar veikto investīciju 76 000 eiro apmērā interaktīvo tirdzniecības plauktu displeju ražotājā "VividTech". Ar investoru palīdzību piesaistīts arī "Altum" līdzaizdevums 114 000 eiro apjomā.

Nominācijā "Gada videi draudzīgākā investīcija" par apjomīgāko investīciju ar pozitīvāko ietekmi uz vidi apbalvojumu saņēma Kārlis Babulis un Jānis Grīnbergs par investīciju 20 000 eiro apjomā uzņēmumā "Fertilizer Group" un kredītlīnijas piesaisti četru miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabaszinātņu, inženierzinātņu, matemātikas un tehnoloģiju 48 stundu hakatonā "The Raccoons" jaunieši bez priekšzināšanām apgūs programmēšanas pamatus.

Aizgūstot piemēru no starptautiskās pieredzes, 48 stundu ilgais hakatons pulcēs 100 talantīgus, ambiciozus un apņēmīgus studentus, kuri vēlas iegūt plašākas zināšanas tehnoloģiju jomā izklaidējošā un savstarpējo sadarbību veicinošā vidē. Pasākumā jaunieši darbosies komandās, kopīgi eksperimentēs un īstenos radošas idejas, piemēram, veidojot digitālo mākslu, datorspēles, mājas lapas, aplikācijas, un datu vizualizācijas.

"Hakatoni ir ideāla tehnoloģiju smilšukaste, kur dalībnieki var satikt līdzīgi domājošos un pavadīt nedēļas nogali, kopā strādājot pie trakām un radošām idejām, eksperimentējot, un paralēli arī apgūstot dažādas tehniskās zināšanas. Studentu hakatonu, piemēram, "Major League Hacking" formāts pasaulē ir plaša kustība, kas arvien vairāk attīstās un dod iespēju visu nozaru studentiem gūt pamatzināšanas dabaszinātnēs, inženierzinātnēs, matemātikā un tehnoloģijās. Līdz šim kustība nebija nonākusi līdz mūsu reģionam, un ir pienācis laiks to mainīt un aicināt studentus ne tikai no Latvijas, bet arī no citām Eiropas valstīm," uzsver hakatona vadītāja Līna Marta Sarma.

Komentāri

Pievienot komentāru