"EIT Digital Venture Program" virtuālajā pirmsakselerācijas programmā uzņemta arī "Teamshape" komanda no Latvijas.

"Teamshape" attīsta analītikas platformu, kas palīdz vadītājiem uzturēt saikni un veicināt to darbinieku labsajūtu, kuri strādā attālināti. "Šobrīd aktīvi strādājam pie produkta tiešsaistes versijas pabeigšanas, ko plānojam laist klajā pēc mēneša – jūlijā. Esam panākuši vienošanos ar uzņēmumiem no Latvijas, Lietuvas un Zviedrijas, kuri ir gatavi ieviest mūsu digitālo rīku savā cilvēkresursu vadīšanā. Cenšamies nodrošināt pilnvērtīgu produkta funkcionalitāti, lai radītu vērtību šo pirmo klientu darbinieku labsajūtas celšanai," teic Jēkabs Dambergs, "Teamshape" vadītājs.

"EIT Digital" partneris šajā programmā četrās valstīs – Baltijā un Ukrainā - ir jaunuzņēmumu akselerators "Startup Wise Guys". "Startup Wise Guys" tiešsaistes pirmsakselerācijas programmu vadītāja Aļona Beļinska stāsta, ka šajās valstīs saņemts 41 pieteikums, kas kvalificējās programmas noteikumiem, no kuriem atlasītas piecas komandas ar lielāko potenciālu. To vidū ir pa divām komandām no Igaunijas un Lietuvas un viena no Latvijas.

Eiropas rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) finanšu instrumenta "TaiwanBusiness – EBRD Technical Cooperation Fund" ietvaros uzsāk sadarbību ar jaunuzņēmumu akseleratoru "Startup Wise Guys".

Organizācijas sadarbojas finanšu tehnoloģiju akselerācijas programmas "Wise Guys Fintech 4" ietvaros, kas sāksies oktobrī un būs bāzēta Lietuvas galvaspilsētā Viļņā. Programmai var pieteikties plaša spektra finanšu tehnoloģiju uzņēmumi, tai skaitā tādi, kas strādā ar analītikas, drošības un regulējuma aspektiem. Programmā uzņemtie jaunuzņēmumi varēs saņemt līdz 100 tūkstošu eiro lielu sākotnējo investīciju ar iespēju to vēlāk papildināt. Investīcijas apjoms ir atkarīgs no uzņēmuma attīstības stadijas un tirgus rādītājiem. "Jaunuzņēmumi piedalīsies līdz pat piecus mēnešus garā pilna laika akselerācijas programmā, kurā būs kombinēti klātienes un tiešsaistes moduļi," stāsta Zane Bojāre, "Startup Wise Guys" mārketinga vadītāja.

"Homestudy" piedāvā platformu, kas palīdz padarīt ar roku rakstītu darbu labošanu četras reizes ātrāku.

"Ar roku rakstītus darbus izmanto teju visur pasaulē un tos joprojām labo ar vecām metodēm, kas aizņem daudz laika," teic Kalvis Pētersons, "Homestudy.io" līdzdibinātājs.

Jaunuzņēmums piedāvā tīmekļa platformu darbu labošanai digitāli. Tas nozīmē, ka nav nepieciešama risinājuma instalācija un skolotājs platformu var atvērt jebkurā interneta pārlūkā. "Gribam, lai "Homestudy.io" ir pieejams visiem," uzsver K. Pētersons. Risinājums ļauj atkārtoti izmantot rakstītos komentārus, līdz ar to, ja kļūdas skolēnu darbos atkārtojas, skolotājs var sniegt padziļinātus komentārus, tos katru reizi nepārrakstot no jauna.

Viņš piebilst, ka šajā risinājumā atgriezeniskā saite skolēniem ir pieejam jebkur un jebkad, ja vien ir pieejams internets un vismaz viena viedierīce. "Skolu slēgšanas gadījumā pieredzējām, ka daudz ģimeņu Latvijā un pasaulē nevar nodrošināt viedierīci katram bērnam, līdz ar to var būt sarežģīti samenedžēt laiku pie ierīcēm visiem, lai iegūtu atgriezenisko saiti no skolotāja. Ar "Homestudy.io" to var saņem arī neesot tiešsaitē," skaidro K. Pētersons.

Latvijas pirmajam "vienradzim" jeb jaunuzņēmumam, kas sasniedzis miljarda vērtību, drīzumā noteikti sekos nākamie, prognozē Latvijas Biznesa eņģeļu tīkla (LatBAN) izpilddirektore Kristīne Tarvida.

Viņa norādīja, ka Latvija sāka veidot "startup", investēt tajos un atbalstīt ar dažādām programmām, vēlāk nekā igauņi, tādēļ arī Latvijai šobrīd ir tikai viens "vienradzis" - "Printful".

"Mēs Latvijā ar "startup" uzņēmumiem strādājam un investējam pēdējos astoņus gadus. Pirms tam, protams, arī bija biznesa eņģeli, tikai viņi sevi tā nedēvēja un izpratne par "startup" no investoru, jaunuzņēmēju un valsts puses nebija vēl attīstījusies, nebija atbalsta, nebija vienotas vīzijas, "startup" kopienas utt. Tomēr šobrīd ir īstais laiks, kad vajadzētu sākt parādīties lieliem veiksmes stāstiem ar lielām piesaistītajām investīcijām un augošu ietekmi Eiropas, Amerikas vai Āzijas tirgos un vairākiem "vienradžiem", jo "startup" sasniedz savu lielo izrāvienu pēc vispārzināmās statistikas 7-10 gadu laikā," stāstīja Tarvida.

Spīķeru kvartālā 1.februārī darbu sāk inovācijām, sadarbībai un izaugsmes veicināšanai veltīts centrs "Startup House Riga", kuru varēs izmantot Latvijas jaunuzņēmumu kopiena, informēja centra pārstāvji.

Bezpeļņas centru izveidojuši Jānis Berdigans un Andra Bērziņa vadītais nodibinājums "TechHub Riga".

Bērziņš norāda, ka "Startup House Riga" ir apliecinājums apņēmībai veicināt dinamisku jaunuzņēmumu kultūru Latvijā. Vienlaikus viņš uzsver, ka līdzīgas mājas ir arī citās Eiropas pilsētās, piemēram, "Lift99" Tallinā un "Maria01" Helsinkos.

"Startup House Riga" pirmajā stāvā būs telpa, kurā notiks "TechHub Riga Meetup" pasākumi, kā arī citi ekosistēmas sarīkojumi, kurus organizē "Startin.LV", "TechChill" un citi dalībnieki.

Pārējie stāvi domāti kopstrādes un biroju telpām jaunuzņēmumiem, investoriem un ekosistēmas organizācijām. Otrajā un ceturtajā stāvā būs pieejamas privātās biroju telpas, trešajā stāvā - kopstrādes telpa. Tāpat ēkā ir arī vairākas sanāksmju telpas, kā arī 19 individuālo zvanu kabīnes.

Igaunija joprojām dominē jaunuzņēmumu investīciju ziņā, tomēr Lietuva ir saglabājusi labu izaugsmes tempu un sasniegusi augstāku investīciju pieaugumu salīdzinājumā ar 2019. gadu. Latvijai šogad ir viszemākie investīciju vides rādītāji Baltijā, tomēr attiecībā uz lielākiem investīciju darījumiem var redzēt augšupejošu aktivitāti, kas saistāma arī ar nesenajiem "Giraffe360" un "Mintos" investīciju darījumiem. Tā liecina tikko iznākušais Baltijas jaunuzņēmumu vides pārskats, ko veido "Startup Wise Guys" akselerators un "EIT Digital".

Baltijas pārskatā iekļauti svarīgākie jaunuzņēmumu vides rādītāji, kā arī padziļināti pētījumi par dažādību, pandēmijas ietekmi uz investīcijām un jaunuzņēmumiem, situāciju startup vīzu izsniegšanā un arī ekosistēmas viedokli par to, kas sagaidāms nākotnē.

Galvenie pārskata novērojumi par Latviju ir šādi: Latvijai kopumā šobrīd ir ļoti kluss jaunuzņēmumu investīciju posms, visvairāk darījumu notiek agrīnā, pirms-sēklas stadijā, ko varētu saistīt ar akseleratoru un biznesa eņģeļu aktivitāti; Latvijas biznesa eņģeļu asociācija ir skaita ziņā mazākā Baltijā, toties vidējais investīcijas apjoms vienā jaunuzņēmumā ir būtiski augstāks nekā kaimiņos - 70.000 eiro; Latvijas jaunuzņēmumi ir visvairāk pārstāvēti Ilgtspējas un medicīnas tehnoloģiju jomā, kā arī - robotikas un ierīču ražotāju jomā, tā liecina 150 izcelto Baltijas jaunuzņēmumu saraksts, kas veidots kopā ar ekspertiem un Crunchbase datu bāzi; Latvijā ir zemākais sieviešu īpatsvars jaunuzņēmumu dibinātāju vidū - 9%.

Zinātniskas inovācijas pārvēršana pielietojamā produktā ir ļoti interesants, azartisks un aizraujošs darbs, faktiski – pat dzīves veids, uzskata zinātņietilpīgo jaunuzņēmumu "Nano RAY-T" un "3D Strong" līdzdibinātājas Marina Petričenko un Marija Korabovska.

"Jā, tas prasa daudz laika un pamatīgu iedziļināšanos, jo ne vienmēr uzreiz var ieraudzīt veidu, kā praktiski izmantot konkrēto inovāciju. Taču rezultāti ir tā vērti," atzīst Petričenko.

Jaunuzņēmumi "Nano RAY-T" un "3D Strong", kas attīsta dažādus oglekļa nanocaurulīšu izmantošanas veidus, pavisam nesen ierindoti starp pieciem perspektīvākajiem nanotehnoloģiju startup Austrijā bāzētās platformas "StartUs Insights" versijā. Gan "Nano RAY-T", kas pēta oglekļa nanocaurulīšu izmantošanu akumulatoros, gan "3D Strong", kas nodarbojas ar 3D drukas materiālu piedevu radīšanu, ir sasnieguši vidējo attīstības posmu. Proti, patlaban notiek vai drīzumā sāksies izstrādāto produktu verifikācija industrijas uzņēmumos.

Lai gan tas ir mazāk par 0,1% no tirgus, Latvijas finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmuma "Jeff App" līdzdibinātājs Toms Niparts ir pārliecināts, ka iespējamais izaugsmes potenciāls ir milzīgs.

"Turklāt tas ir tikai mūsu pirmais tirgus Āzijā," viņš uzsver. Pirmo klientu attieksme pret risinājumu esot visnotaļ laba un atgriežas tie, kas reģistrējušies pirms kāda laika.

Uzņēmuma stratēģija šajā tirgū ietver vairākus soļus. Sākumā tas piedāvā vietējiem finanšu uzņēmumiem nepieciešamu risinājumu, kas risina pamatvajadzību: piesaista jaunus klientus. "Kad esam iekarojuši atpazīstamību un nodibinājuši attiecības, piedāvājam papildu pakalpojumus – alternatīvos datus. Augustā laidām klajā mobilo lietotni, kuru drīzumā sāksim jaudīgi reklamēt. Tuvāko mēnešu laikā lietotājiem būs arī iespēja saņemt izdevīgākās banku kredītkartes un finansējuma iespējas ar mopēda vai motocikla nodrošinājumu, kas Āzijā ir būtiski. Pakāpeniski pāriesim no tā, ka esam kā "Tinder" piemērotākā aizdevuma atrašanai uz aplikāciju īpašajiem piedāvājumiem, kas nozīmē, ka piedāvājam atrast ne vien finansējumu, bet arī apdrošināšanu, telekomunikāciju pakalpojumus u. tml. Šāds risinājums mums dos vairāk datu par lietotāju uzvedību, kas ilgtermiņā ļauj veidot kredītvērtējumu, kas ir viens no mūsu lielākajiem mērķiem," ieskicē T. Niparts.

Darbu turpina daudzas komandas, kas attīstījušās šobrīd notiekošajos hakatonos, kuru mērķis ir radīt risinājumus cīņā ar pandēmijas izraisītajām problēmām.

Piedaloties mentoru un žūrijas lomā vairāk nekā piecos krīzes laika hakatonos, jaunuzņēmumu akseleratora "Startup Wise Guys" mārketinga vadītājas Zanes Bojāres novērojumi liecina, ka kopumā ir daudz jaudīgāki, tālāk attīstītāki risinājumi un produkti, nekā ierasts redzēt hakatonu ikdienā.

"Tam gan ir arī gaužām vienkāršs skaidrojums – šie gatavākie risinājumi ir nākuši no pieredzējušiem uzņēmējiem vai nu kā jauns risinājums vai biežāk kā t.s. spin-off esošam biznesam krīzes kontekstā," viņa stāsta.

Piemēram, Igaunijā "Zelos" no klātienes pasākumu brīvprātīgo menedžmenta platformas attīstījās uz brīvprātīgo zvanu centra un menedžmenta platformu. Līdzīgs stāsts ir ar "Shield48", "Flipful", "Exonicus" – katrs no tiem uz esošu resursu bāzes ļoti ātri radīja risinājumu. "Tā kā tiem jau bija 3D printeri, virtuālās realitātes vide vai maksājumu menedžmenta sistēma, ātrums ir apbrīnojams," teic Z. Bojāre.

Draugiem Group uzņēmums Printful iekļauts starp labākajiem jaunuzņēmumiem ASV. Uzņēmums ierindojies 128.vietā Forbes ikgadējā sarakstā ar Top 500 darba devējiem tieši jaunuzņēmumu vidū jeb America's Best Startup Employers 2021, kas veidots balstoties uz uzņēmumu reputāciju, izaugsmi un darbinieku apmierinātību.

Printful ir kļuvis par pievilcīgu darba devēju ne tikai straujās izaugsmes, bet arī daudzveidīgās iekšējās kultūras dēļ. Tā kā Printful spējis pielāgoties mainīgajai uzņēmējdarbības videi arī pandēmijas laikā, uzņēmums turpina piedāvāt savus pakalpojumus, vienlaikus atverot ražotnes Kanādā un Spānijā.

"E-komercijas nozare šobrīd piedzīvo milzīgu izaugsmi, tādēļ arī mums jāturpina paplašināt sava darbība visā pasaulē. Mēs esam pagodināti, ka esam atzīti par vienu no labākajiem darba devējiem starp jaunuzņēmumiem, jo šobrīd, vairāk kā jebkad agrāk, mums jāpatur prātā, cik svarīgi ir uzturēt uzņēmuma kultūru un rūpēties par mūsu darbiniekiem," komentē Printful izpilddirektors Dāvis Siksnāns.

Latvijā ar graudkopību mazākā un lielākā apmērā nodarbojas vismaz 1200 saimniecības, no kurām jau vairāk nekā puse ir reģistrējusies graudu tirdzniecības platformā "Agroplatforma.lv".

Pērnvasar platforma bija piesaistījusi vairāk nekā 300 Latvijas lauksaimniecības uzņēmumus. "Intensīvā darbā esam izcīnījuši savu pozīciju tirgū – lauksaimnieki zina, ka pie mums var iegūt ļoti konkurētspējīgu cenu par graudiem, kā arī mājaslapā ir daudz noderīgas aktuālās informācijas par notiekošo nozarē. Vienas graudu tonnas pārdošana mūsu platformā ir bijusi vidēji par 2,5 līdz 5 eiro izdevīgāka nekā citos kanālos, taču platformas izmantošana saistīta ar nopietnu ieradumu maiņu, kas prasa pamatīgu uzticības kredītu. Lielākais izaicinājums ir pārliecināt mūsu esošos un potenciālos klientus, ka šis ir drošs un efektīvs veids, kā strādāt ar saviem graudiem," saka Juris Kazulis, SIA "AgroPlatforma" līdzdibinātājs.

Šā gada jūnijā Igaunija paziņoja par digitālo klejotāju jeb nomadu vīzas izsniegšanas uzsākšanu – tā ir jauna vīzu forma, kas ļautu ceļotājiem likumīgi strādāt Igaunijā.

Arguments par labu šādai vīzas formai ir tas, ka vīza piesaistīs valstij ceļojošos digitālos darbiniekus, kuri attiecīgi Igaunijā tērēs savus ieņēmumus, dalīsies savās zināšanās un kopumā dos labumu vietējai ekonomikai.

Tīmekļvietnē "Sifted" publicētā rakstā Karoli Hindriksa (Karoli Hindriks) norāda, ka valstīm, kuras ir ieinteresētas piesaistīt prasmīgus talantus savai valstij, vajadzētu apsvērt iespēju ieviest līdzīgu vīzu.

Vai šī būs jaunā vīzu tendence?

Šī nav pirmā reize, kad mēs redzam, kā tehnoloģijas rosina ieviest jaunas vīzas. Varam vilkt daudzas paralēles ar jaunuzņēmumu vīzu iniciatīvu, kas visā Eiropā ir izplatījusies neticamos ātrumos. Jaunuzņēmumu vīzas tiek izdotas tādās valstīs kā Itālija, Francija, Īrija, Apvienotā Karaliste, Dānija, Zviedrija, Vācija, Beļģija, Spānija un visas trīs Baltijas valstis. Francija piedāvā pat jaunuzņēmumu ieguldītāju vīzu.

Saskaņā ar “Deloitte” 2022. gada pētījumu* Baltijas valstu iespējkapitāla un privātā kapitāla fondos pieejamais finansējums strauji augošiem uzņēmumiem ir gandrīz miljards eiro.

Varam lepoties ar pirmo Latvijas vienradzi jeb miljardu dolāru vērto uzņēmumu “Printful” un esam iemācījušies, ka jaunuzņēmums un jauns uzņēmums nav sinonīmi. Tomēr Latvijā joprojām strauji augošiem uzņēmumiem, iespējams, piemērotākais finansējuma veids – iespējkapitāls un privātais kapitāls (Venture Capital and Private Equity) – ir mazāk zināms un arī retāk izmantots nekā citi finansējuma veidi.

Kas tad tas ir? Vienkāršojot – tas ir ieguldījums uzņēmuma kapitālā apvienojumā ar investora aktīvu atbalstu uzņēmuma vadības komandai, kura mērķis ir palīdzēt uzņēmumam ambiciozi un pat ļoti ambiciozi izaugt. Tas ir viens no ceļiem, kā no jaunuzņēmuma vai vietējā tirgus uzņēmuma kļūt par pasaules klases uzņēmumu.

Latvijas Universitātes bijušās Bioloģijas fakultātes telpās Rīgā, Kronvalda bulvārī jeb "TechHub Riga Startup House" atklāta otrā "Swedbank" kopstrādes telpa ar mērķi veicināt jaunuzņēmumu attīstību Latvijā.

Šobrīd "TechHub Riga Startup House" atrodas arī "TechHub Riga" kopstrādes telpa.

Šī ir otrā "Swedbank" koprades telpa, kas ir sadarbības un pasākumu telpa un atbalsta gan jaunu ideju, gan visas nozares attīstību, īpaši finanšu tehnoloģiju (fintech) jomā.

Pirmā kopstrādes telpa tika atklāta 2018. gadā "Swedbank" centrālajā ēkā Rīgā, Balasta dambī 15. Turpinot sadarbību ar jaunuzņēmumiem, paredzēts, ka abās kopstrādes telpās jaunuzņēmumi varēs konsultēties ar pieredzējušajiem "Swedbank" mentoriem, lai attīstītu savas biznesa idejas.

2018. gada pavasarī atklātā koprades telpa par mājvietu kļuva Baltijā pirmā fintech akseleratora "Wise Guys fintech" finālistiem.

Zinātnes komercializācijas platformas "Commercialization Reactor" akselerācijas programmā kopš 2018. gada ir piedalījusies 31 komanda.

22 komandas ir pabeigušas programmu, bet deviņas vēl ir attīstības procesā. Kopumā piecās akselerācijas programmās saņemti 208 pieteikumi, informē Nikolajs Adamovičs, "Commercialization Reactor" dibinātājs.

Latvijā darbojas trīs akselerācijas fondi – "Buildit", "Commercialization Reactor" un "Overkill Ventures". Katrs no tiem vairāku desmitu uzņēmumu atbalstam no finanšu institūcijas "Altum" saņēmis piecus miljonus eiro Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma. Akselerācijas fondu pārvaldītāji veic ieguldījumus inovatīvos un agrīnas attīstības stadijas startup jeb jaunuzņēmumos ar lielu izaugsmes potenciālu. Finansējums tiek sniegts divos posmos – pirmssēklas un sēklas naudas ieguldījumu veidā.

Uztvert kolēģus kā profesionālu sporta komandu ir mērķtiecīgāk, nekā salīdzināt ar ģimeni, ir pārliecināts Latvijā radītā veselības tehnoloģiju jaunuzņēmuma Nutrameg līdzdibinātājs Kristofs Blaus. Lai komanda uzvarētu, vajadzīgi atlēti, saspēle un treneri, kurus, pēc uzņēmēja domām, raksturo trīs galvenās īpašības – sistēmiska domāšana, vēlme nepārtraukti mācīties un brutāls godīgums pret sevi un citiem.

Nevis ģimene, bet sporta komanda

"Daudzi uzņēmumi pozicionē sevi kā ģimeni un aicina darbiniekus turēties pie ģimeniskām vērtībām. Tas ilgu laiku bijis arī Nutrameg uzstādījums, taču nu maināmies un vairāk identificējamies ar profesionālu sporta komandu,” stāsta Kristofs Blaus. Viņš skaidro – ģimene ir sistēma, kurā prioritāte ir nevis sniegums un atlētu sastāvs, bet gan turēšanās kopā par katru cenu. Bet biznesam tas var nozīmēt zaudētus attīstības gadus un labāko darbinieku aiziešanu uz citiem uzņēmumiem, kuros panākumi tiek vērtēti augstāk nekā sentiments.

“Katrā ģimenē ir sava melnā avs, kuru aiz radniecības esam gatavi pieņemt un atbalstīt, bet šādu cilvēku tolerēšana profesionālā vidē ir drīzāk neauglīga un netaisnīga pret komandas labākajiem spēlētājiem. Ja joprojām runājam sporta analoģijās, A spēlētājiem ir svarīgas uzvaras, bet izcila saspēle ar komandas biedriem dod prieku arī pēc zaudējuma. Apziņa, ka tu spēlē ar labākajiem, ļoti motivē, un tev kļūst svarīgi katrā spēlē pierādīt sevi un attaisnot gan pašam savas, gan pārējo komandas biedru cerības. B spēlētāji drīzāk jutīsies atviegloti, ja komandā kāds "nevilks", jo tā viņi uz citu fona labāk izskatīsies. Tāpēc ir teiciens par komandām, ka A spēlētāji piesaista A spēlētājus, bet B spēlētāji piesaista C līmeni. Uzņēmumam der apzināties – ja vēlies A komandu, visiem ir jābūt A līmeņa spēlētājiem," saka Kristofs Blaus.

2018.gadā Latvijas FinTech uzņēmumu kopējais apgrozījums pārsniedza 450 miljonus eiro, viena uzņēmuma apgrozījumam svārstoties no 6,4 tūkstošiem līdz pat 120 miljoniem eiro, liecina Latvijas Universitātes (LU) Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes (BVEF) īstenotais pētījums.

Neraugoties uz straujo nozares izaugsmi, Latvijas FinTech uzņēmumi joprojām ir salīdzinoši nelieli - vairāk nekā puse uzņēmumu ir mazāk nekā 20 darbinieku, bet vidēji tajos strādā 32 darbinieki.

"Latvijas FinTech uzņēmumi joprojām ir salīdzinoši mazi un atrodas attīstības stadijā, bet tajā pašā laikā tie ir strauji augoši un ar lielu potenciālu kļūt ļoti ienesīgi, turklāt jau tagad veicina valsts ekonomikas izaugsmi. Nākotnē FinTech uzņēmumi varētu kļūt par vērtīgu komercbanku sadarbības partneri un veicināt finanšu sistēmas attīstību Latvijā," uzsver pētījuma autores, LU BVEF profesores Inna Romānova un Ramona Rupeika-Apoga.

Tehnoloģiju uzņēmumu “Wolt” Baltijā tagad vadīs uzņēmuma līdzšinējais pārdošanas vadītājs Baltijā Mantas Lomsargis.

Kā norāda M. Lomsargis, “Wolt” mērķis ir kļūt par digitālu iepirkšanās centru, kas pieejams katra iedzīvotāja kabatā. Šogad uzņēmums strauji paplašinājies vairāk nekā 10 Latvijas pilsētās, kā arī izstrādājis virkni jaunu pakalpojumu gan privātpersonām, gan uzņēmumiem.

““Wolt” Baltijas tirgū ienāca pirms vairāk nekā sešiem gadiem. Šajā laika periodā mums ir izdevies izveidot lojālu klientu bāzi, turklāt platformas lietotāju skaits ik dienas paplašinās. Esmu gandarīts par iespēju vadīt mūsu uzņēmumu Baltijas valstīs, koncentrējoties uz piegādes servisa kvalitāti kā mūsu pamatdarbību, kā arī turpinot paplašināties arvien jaunās pilsētās,” stāsta “Wolt” Baltijā vadītājs Mantas Lomsargis.

Jau gadu Latvijai Izraēlā ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras inovāciju un tehnoloģiju pārstāvniecība. Lai gan kara dēļ pēdējais pusotrs mēnesis ir bijis patiesi izaicinošs, darbs neapstājas, vēl jo vairāk – abu valstu sadarbībai ir liels potenciāls.

Protams, Izraēlā šobrīd notiek karš, taču vietējā uzņēmēju kopiena to sauc par lielo tehnoloģiju pasākumu jeb "Tech Event" un pēc kara beigām sagaida kārtējo inovāciju un investīciju pieaugumu. Neskatoties uz to, ka pasaules ekonomikas eksperti saka, ka "Izraēlas ekonomika ir konvulsijās" un ka "pēc šī kara atlabt vairs nebūs tik viegli", paši izraēlieši tic, ka viņi vien trenē savas pretestības spējas un vāc motivāciju kārtējam lēcienam. Šobrīd arvien notiek dažādi pasākumi, vienīgā atšķirība – uz tiem aicina tik daudz cilvēku, cik saiet tuvākajā bumbu patvertnē.

Fokusā inovācijas un tehnoloģijas

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecība Izraēlā ir fokusēta uz kopprojektu veidošanu inovāciju un tehnoloģiju jomā. Ir pagājis gads, kopš es to vadu. Šajā laikā esmu pabijusi daudzos pasākumos, kur prezentēja biorobotus, videokameras, ar kurām var sarunāties, satelītus, kuri no kosmosa saredz futbola bumbu, lidojošos taksometrus, mākslīgo pienu un medu… Šķiet, ka Izraēla ir izgudrotāju zeme, kuru pārsteigt nebūs vienkārši.

Latvijas tehnoloģiju uzņēmums "Aerones" ieguvis 1,6 miljonus dolāru finansējumu, lai izstrādātu uz zemes bāzētu robotikas sistēmu vēja turbīnu uzturēšanai un pārbaudei.

“Aerones” ir pabeidzis robotizētas sistēmas palaišanu vēja turbīnu pārbaudei un apkopei, kuras pamatā ir patentēta uz zemes balstīta vinča un robotu roku tehnoloģija. Šis risinājums aizstāj “Aerones” smago pacēlāju - rūpniecisko dronu ar vienkāršāku, daudzpusīgāku un precīzāku risinājumu.

"Y Combinator" akseleratorā ASV kā investori pievienojušies arī sēklas kapitāla investīciju fonds "Change Ventures", kā arī tādi biznesa eņģeļi kā Pols Bušheits (Gmail izveidotājs) un Jānis Krūms, tādējādi kopējais sākotnējais finansējums ir piesaistīts līdz 1,6 miljoniem ASV dolāru.

Aerones piesaista vēl 2,7 miljonu eiro investīcijas 

Latvijas tehnoloģiju uzņēmums «Aerones» ir piesaistījis investīcijas 2,7 miljonu eiro apmērā...

"Aerones pēdējo divu gadu laikā ir sapratis izaicinājumus, ar kuriem saskaras vēja enerģijas nozare, lai pārbaudītu un uzturētu pieaugošo vēja turbīnu lāpstiņu skaitu un izmēru. Viņi no jauna izgudroja savu sākotnējo dronu tehnoloģiju, lai pielāgotu robotu un vinčas sistēmu. Mēs ar prieku atbalstīsim šo komandu ar lielāku kapitālu, lai šo produktu nogādātu klientiem visā pasaulē," komentē "Change Ventures" vadošais partneris Andris K. Bērziņš.

Latvijas Aerones iekļuvis startup festivāla Slush TOP3 

Startup festivālā Slush Somijas galvaspilsētā Helsinkos pulcējas tūkstošiem jaunuzņēmumu,...

Datorizētā vinčas sistēma nodrošina, ka robotizētā roka var veikt virkni pārbaudes un apkopes darbu, ieskaitot tuvplāna fotografēšanu, priekšējās malas virsmas lāzera skenēšanu, zibens vadītspējas testus, lāpstiņu tīrīšanu, kanalizācijas caurumu tīrīšanu un aizsargājošu materiālu pārklāšanu. Sistēma ļauj divu cilvēku apkalpei katru dienu apkalpot vairākas turbīnas, dažus pakalpojumus veicot pat naktī un zemā temperatūrā.

"Tehniķi ierasti karājas simtiem metru gaisā, ar roku strādājot pie katras turbīnas lāpstiņas. Tagad šos pārbaudes un apkopes pakalpojumus var veikt attālināti, izmantojot vadības ierīces, kuras ir tikpat viegli lietojamas. kā bērnu spēļu konsole," komentē Aerones izpilddirektors Jānis Putrāms.

Uzņēmumu "Aerones" izveidojuši Jānis Putrāms, Dainis Krūze un Andris Dambis.

Ar mērķi sekmēt un pilnveidot jaunuzņēmumu ekosistēmu, tostarp veicinot investīciju izaugsmi, Ekonomikas ministrija sadarbībā ar jaunuzņēmumu nevalstiskajām organizācijām un citām valsts institūcijām apņēmusies līdz 2021.gada 31.augustam izstrādāt jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstības stratēģiju un tās ieviešanas rīcības plānu.

"Latvijas ekonomikas stiprināšanai ir svarīgi inovatīvi jaunuzņēmumi, kas strauji spēs izaugt par veiksmīgiem lieliem uzņēmumiem. Mūsu uzņēmējiem ir potenciāls attīstīt šādus uzņēmumus, ko apliecina pēdējos gados vērojamā straujā jaunuzņēmumu vairošanās un attīstība. Pērn Latvijas jaunuzņēmumi ir spējuši piesaistīt investīcijas vairāk nekā 26 miljonu eiro apmērā. Tāpēc mums ir jārada labvēlīga vide šādu uzņēmumu izveidei un attīstībai, vienlaikus sekmējot dažādu valstu jaunuzņēmumu ekosistēmu integrāciju un sadarbību," uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstības stratēģijas un tās ieviešanas rīcības plāna izstrādei šā gada aprīlī izveidota darba grupa, kurā iekļauti pārstāvji no Ekonomikas ministrijas, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" un biedrībām "Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls", "Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija", "Latvijas Jaunuzņēmumu asociācija" un nodibinājuma "TechHub Riga". Lai veicinātu fintech nozares attīstību, Ekonomikas ministrija arī piedalās Nacionālās finanšu tehnoloģiju (fintech) stratēģijas izstrādē, kuru Finanšu ministrijas vadībā plānots izstrādāt līdz šā gada 31.oktobrim.

"FjordHub" piedāvā darbinieku laika plānošanas un laika kontroles platformu darbiniekiem, kuri nestrādā birojā un kam nav sava darba galda un datora.

"Mēs optimizējam plānošanu ražošanā un tirdzniecībā nodarbinātajiem, kā arī arī palīdzam ar iesaisti. Šo nozaru uzņēmumos ir salīdzinoši liela kadru mainība, bet ar mūsu interaktīvajiem kioskiem samazinās attālums no darbinieka līdz personāldaļai," saka Dzintars Ramats, SIA "FjordHub.com" izpilddirektors.

Viņš skaidro, ka šis produkts ir risinājums starp lieliem un maziem uzņēmumiem domātiem personālvadības rīkiem. Tajā iespējama plānošana, atskaišu veidošana, integrācija ar citām sistēmām. "Biroja darbiniekiem jau ir dažādi personālvadības rīki un sistēmas, bet ražošanā un tirdzniecībā strādājošiem, kam nav konkrētas darbavietas pie galda ar datoru, šādu risinājumu nav. Tāpēc koncentrējamies uz ražošanas un tirdzniecības uzņēmumiem. Esam izveidojuši interaktīvu kiosku, pie kā reģistrē darba laiku, kā arī redz personalizētas ziņas par dažādām sapulcēm, aptaujas darbiniekiem, ugunsdzēsības mācībām, līdz šim nostrādātajām stundām, nopelnīto un nākamajām maiņām," viņš teic.

Finanšu tehnoloģiju uzņēmums Twino atvēris hibrīdbiroju Rīgā, tādējādi sekojot pirms gada pieņemtajam stratēģiskajam lēmumam par darba kultūras maiņu un iespēju darbiniekiem turpmāk strādāt no jebkuras vietas pasaulē.

Biroja izveidē investēti aptuveni 120 000 eiro.

Jaunais Twino birojs veidots kā komunikāciju platforma starp dažādām auditorijām, tostarp ne tikai starp uzņēmuma darbiniekiem, bet arī startup ekosistēmu, finanšu tehnoloģiju nozares pārstāvjiem un citām iesaistītajām pusēm. Birojs kalpos arī kā improvizēta studija dažādiem nozares pasākumiem.

“Pirms vairāk nekā gada Twino pieņēma stratēģisku lēmumu mainīt mūsu līdzšinējo darba kultūru. Jau pašas pandēmijas sākumā lēmām, ka attālinātas darba iespējas darbiniekiem saglabāsim arī pēc veselības krīzes, tādēļ pieņēmām lēmumu pārveidot arī biroja plānojumu, nosliecoties par labu mazākām, bet modernākām, videi draudzīgākām un atraktīvākām biroja telpām Rīgas centrā. Pie jaunā biroja koncepcijas un labiekārtošanas strādājām gandrīz gadu un šobrīd esam gatavi vērt Twino jaunā biroja durvis”, skaidro Twino Grupas izpilddirektore Anastasija Oļeiņika.

Jau šonedēļ Rīgas ielās sāks ripot 100 koplietošanas pakalpojuma sniedzēja "Fiqsy" elektroauto - šis ir nākamais solis kompānijas vīzijā par mobilitātes risinājumu dažādām vajadzībām.

Finanšu institūcijas "Altum" Zaļo grantu programmas ietvaros "Fiqsy" ir piesaistījis aizdevumu vairāk nekā 2,4 miljonu apmērā un iegādājies simt "Renault Zoe" elektroautomašīnas. Ar laiku plānots palielināt auto skaitu Rīgā līdz vairākiem simtiem un tad skatīties ārpus Latvijas.

"Šogad saistībā ar Covid-19 cilvēki ir piesardzīgāki jaunām saistībām, tādēļ šobrīd ir labs mirklis, kad parādīties kaut kam jaunam - gan koplietošanas, gan elektrisko auto piedāvājumā. Šobrīd elektromašīnu skaits ir ierobežots, ir daudz mītu, kas jāpārvar, lai cilvēki sāktu braukt ar šādām mašīnām. Mēs ceram, ka ar šo projektu spēsim izdarīt grūdienu ne tikai koplietošanā, bet arī elektrisko automašīnu lietošanā, jo izaicinājums lielajām pilsētām nav mainījies - pilsētas centrā ir piesārņojums, katru gadu palielinās auto skaits, ir ierobežota vieta, kur novietot privāto transportu," teic Māris Avotiņš, "Fiqsy" (SIA "Fitsypro") līdzīpašnieks un vadītājs.

2019. gadā tikai 11% MVU pārdeva savus produktus tiešsaistē - 2020./2021. gadā šis skaitlis potenciāli dubultosies, īpaši palielinoties interneta veikalu skaitam. Saskaņā ar SEB bankas veikto pētījumu nākamajos 3 gados gandrīz 30% no visiem pārdošanas apjomiem Baltijā būs no e-komercijas. Produktu pirkšana tiešsaistē ir izrādījusies daudz ērtāks veids, kā cilvēkiem iepirkties, un e-komercija noteikti nekur nepazudīs, it īpaši, kamēr Covid-19 pandēmija joprojām ir aktīva.

Palielinoties pārdošanas apjomam tiešsaistē, palielinās arī peļņas zudums, kas rodas darījumu izmaksu dēļ. Šo jautājumu ir atrisinājis igauņu FinTech startup uzņēmums Montonio.

Kas lieto Montonio?

Vairāk par 1100 tirgotāji ir jau pieteikušies lietot Montonio pēdējā ceturksnī. Kā visstraujāk augošais maksājumu uzņēmums Baltijā, Montonio kopš 2018. gada nodrošina savus e-komercijas norēķinu risinājumus. Tirgotāji Montonio pakalpojumus ir saņēmuši augstā kvalitātē, tāpēc, ar katru dienu vismaz 10 jauni tiešsaistes veikali Baltijā pievienojās Montonio. Montonio jau ir parakstījis līgumus ar vairākiem lieliem tirgotājiem, piemēram, iDeal, Goldtime un Elisa.